Bavarijas Latviesu vestnesis, August 28, 1946

              1946. g. 2SL augustā
Jēkabs Poruks-
(Turpinājums oo t lappuses)
zīmējumu. &ādl dokumenti tiem ra»
da lielas grūtības, jo viņiem liegta
uzņemSana DP nometnēs un ari DP
aprūpe. leFosinājums dibināt i atlais*
tiera ķaŗaviri^m īpai»» nom^^tnes
noteicējās iestādes 'v^l nav izlemts.
Atstājot gūstekņu nometnes, at­laistajiem
izsniedz braukšanas zīmes
iidz viņu izvēlētām dzīves vietām
amerikāņu joslā. Be^ kur lai brauc
tāds, kam nav piederīgo? V n ar!
tur,, kur piederīgie ir, nometņu dur­vis
parasti ir ciet. Tā šie tautieši
klīst sarūgtināti no vienas nometnes
uz otru.
Veltīgi pārmest personām, kas uz­ņēmušās
pūles pfilr bij. karavīru ap­rūpi,
ka viņas parāda mazu interesi
vai mazu iniciatīvu kaŗpīru aprūpē.
Nav jāaizmirst, ka viņi var tikai lūgt
uri ierosināt, bet ne lemt, pavēlēt
vai dot rlkojumuf Viņiem nav arī
nekādu līdzekļu, izņemot pašu tau­tiešu
ziedojumus.
/ Sie jautājumi mums liekas i nāves
un dzīvības jautājumi, bet tierļu, kam
rokās šo jautājumu kārtošana, šie
mūsu jautājumi, šķiet, ir sfki un
nesvarīgi īpaši vēl, ja kāds jautā­jums
saistīts ar lielo politiku, tad
atrisinājums nāk ļoti gausi.
Mēs daudz gaidījām no solījuma,
ka atlaišanas komisijās pieaicinās ari
Baltijas tautu pārstāvjus, beļ šāda
uzaicināšana notika tikai nedaudzos
gadījumos. Kādā nometnē, kur lat­viešu
pārstāvis bija uzaicināts ie­rasties
zināmā datumā; atlaiS^ana jau
bija notikusi nedēļu ā^āk. Nļezina-tfijam-
un ari pašiem atlaižamiem
varēja rasties šaubas paŗ pāršitāvja
apzinīgumu, bet pārstāvis te nu ne­bija
valnpjams.^ Dažā^ komisijas pār­stāvis
nemaz nav pielaists, vēj dažā
pārstāvis nebija saņēmis nekādu pa­ziņojumu.
. 1^
Iesauktie latvieši ideoloģiski un
politiski no Hitlera nacionālsociālis­tiska
uzskata un „SS" vīriem - vā­ciešiem
ir tikpat tālu, kā saule no
mēness. Vācu nacionālsociālisma jē­dziens
savā būtībā Ikvienam latvie­tim
ir svešs un nepieņemamjs, Bet
šai patiesībai vēl nav dots tf^snīgs
un likumīgs apstiprinājums.
Tautieši nometnēs, esiet atsaucīgi
mūsu bij. karavīriem! Sniedziet pa­līdzību
ar mītni un uzturu, kamēr
panāks viņu stāvokļa noskaidroša­nu,
kaut vāi tikai attiecībā uz divi
burtiem —- DP, kas pašlaik ir, visas
mūsu trimdas dzīves vienīgais balsts.
Ir skumji un grūti, bet jāiztut
Baltijas tautu S|^rta svētki, kas
bija domāti septembra sākumā, kā
tagad informē, noteikti notiks 20.,
21. un 22. sept. Augsburgā, Rīkotāji
paziņo^ ka viņiem nebūs nekādu ie­spēju
ekskursantiem svētkos sagādāt
uzturu un naktsmītnes. Par to jā­rūpējas
iebraucējiem pašiem, (H*
Lazdiņš). tļbekā 14. aug. iznācis
Alfr. Sparinska vadītā laikraksta
„Latvju Sports" ilustrēts un papla­šināts
50, numurs. „L, S." gaitas
sāka jau 1945. g. 3. sept/Laikraksts
atzīstams par ievēr<i)|amu palīgu
mūsu. emigrācijas sporta dzīves vei­došanā.
Jubilejas numurā pasaules
bij, rekordists J. Dāliņš, raksta par
sportistu pienākumiem trimdā. Viņš
atzīst, ka no mūsu v^dus jāizaudzē
teicami sportisti, kas godam propa­gandētu
Latvijas | vārdu. Ikdienas
dzīvē sportistiem jābūt par priekš*-
zīmi pārējiem tautiešiem» Treneris
V. Baumanis rakstā ,;^ūsu nodomi"
pastāsta, ka latviešu izlases futboli­sti
oktobra beigās un novembra sa­lkumā
projektē jaunu sacīkšu turne­ju
ar sacensībām arī Dienvldvācijā.
V. Baumaņļs uzsver, šajā pasā­kumā
. nepieciešams tautiešu atbs^lsts,
jo arī visi līdzšinējie sasniegumi ir
tikai atsevišķu cilvēku pūļu rezul­tāts.
Nākušas gan jau 4 LCP sesi-jaf,
bet par fizisko audzināšanu un
spprtu nav runāts ne vārds! (Arn.
Smits). — Angļu okupācijas joslas
vā<?u^ vieglatlētu m.eistar§acīkstis
Ķ^\m startēja arī Mv\m stu^ent^
Miķelis Pa?Vos9, Ķp'rt^lēkšanā ^r
3,70 m rezultātu viņš uzvarēja visus
savus konkurentus un izcīnīja joslas
meistamosaukumu (V. Neimanis). r-
Latviešu VMCA's vieglatlētikas sa­cīkstēs
Vireburgā Gunarsons lēea
tālumā 6,62 m, kas ir labākais
sasniegums emigrācijā. 2, v. ieguva
Osītis (6,44 m). Tajās pašās sacīkstēs
Gunarspns skrēja 200 m 25,1 sek.
un Lipomanis grū(}a lo(Ji 12,62 m
(G; Ģricase), — Omsitedes npntetnē
Spārnotais sauklis „latvju tauta
dziedātāja" atskan vēl m i e n mierī­gos
brīžos no oficiālu runātāju mii*
tēm. To dzirdot, mūs aUaž pārņem
sāja sagūtai kā pie v^c^i reklāmas
pļik^ta, kas slavina sen n « ^w
lietas. Atšķirība vienīgi tii, ka Šoreiz
slavināmā lieta, varbūt, vēl ari ek­sistē,
ētikai runātājs pats lāgā netic
vai piešļpŗ tai citu jēgu. Tas ir sir*
mu tradīciju apvīts runas veids, kas
ērti piepilda laiku, nenopūlēdams
smadzenes. Jo tiešām, vai tad mūsu
tauta nedzied arī tagad, vai latvisku
skaņu vilnis nupat nevēlās pāri visai
Bavārijai un vai jel kāds varēs teikt,
ka tam nav nozīmes?
Tā ir liet^ svētdienas puse, un no
dzīves ikdlencļs tS atšķiras tāpat, kā
cilvēks vakara tērpā izskalo izdari-»
bā un valodā atšķiras no cilvēka
darba drēbēs. Bieži par vumu un to
pašu cilvēku varētu teikt,, ka tās ir
divi dažādas butes. Tā ari tagad. Ja
mēs paskatītos uzmanīgāk šai svēt­dienai
pusē, arī tur atklātos lietas,
kas liktu padomāt. Ari tur uzmācas
jautājums, vai mūsu dziedātāja tau-ta
iet kaut kur uz priekšu savā dzie­dāšanā
jeb vai i l dziedāši^ma ir kā
cīrulim ,,no mūžības uz mūžību".
Mūsu kofu programmas lOi gadu lai­kā
nav mainījušās ne par 10 procen­tu,
lai gan šai laikā nācis klāt sim­tiem
jaunu koru dziesmu. Taēu par
šo lietu, tāpat par atskaņojumu
māksliniecisko kvalitāti, patlaban,
laikam, nebūtu īstā reize runāt. Var­būtējos
pārmetumus viegji varētu
attaisnot ar ārkārtējiem apstākļiem;,
kaut iekšķīgi mēs šim attaisnojumam
ne vienmēr ticētu. Vispār izplatīts
ir pi'ogrammas satura mistrs, lai iz­patiktu
visām gaumēm un pilnīgi
neapmierinātu nevienu. Rllkotāļi at­runājas,
ka publikai tā patīkot. Jā,
varbūt, tai, kam mūzika ir stjpri
vienaldzīga izklaidēšanās. No vienas
garlaicības bēgdama, tā šādā kon­certā
nokļūst otrā. Ir, diemdtel, fakta,
ka tikai mazam procentam inteliģen­ces
pietiek drosmes atzīties, ka mū­zika
viņus, neinteresē; vienkāršajā
tautā, kā daudzās citās lietās, šīs at­klātības
ir vairāk. Koncertu pro­grammas
un klausītāji tāpēc ir iesti­guši
traģikomiskā burvju lokā: pir­mās
piemērojas gaumei, kuru neie­spējami
noteikt, jo muzikālā plāksnē
tā nemaz neeksistē.
Visskaidrāk ^s šķietamais para­dokss
parādās, pievēršoties lietas
darbdienas pusei. Vidusmēra gaume
mākslas jautājumfi ir ļoti konserva­tīva
visās tautās, bet nekur konser­vatīvisms
neizpaužas tik si>ilgti kfi
mūzikā. Kamēr dzejā, gleiznieclbā,
tēlniecībā un architektūrā tauta seko
saviem praviešiem kaut ar nosebo-šanos,
mūzikā dažkārt par iiekošanu
vispār var šaubīties. Vai Mctarts im
Bēthovens tagad, kad ikviens skolas
zēns var pateikt, ka tie ir mūzikas
j[eniji, ir kļuvuši populārāki? Ar kā­du
sensācijas kāri vēl šopavasar r i ­poja
pārpildītas smagās malSīņas uz
Nīmbergu klausīties devīto simfo­niju
un ar kādu slēptu vai atklātīT
vilšanos nokaunējušies brauca mā­jās.
Ja popularitāte nav leļ^ūta 150
gados, kad tad? Un ja tas notiek
pie viszaļākajiem k^^kiem, ko tad
gaidīt 00 sakaltušajiem?
Muzikālās dienišļ^t dziras ražo­šanā
pa to laiku noti^^k dts process,
Mocarta un Bēthovenam deatillāti ma­sām
ir un palika pārļik koncentrēti
No Ģetes laikiem lld^ mūsu dieņlm
Celteri, Abti, Silcheri un leģions ci­tu
gādā par aimtkārit aitšķaiditiem,
patīkami ieņemamiem un viegli sa­gremojamiem
dozējumiiem. Ir tikai di­vi
fojmas, kādās šo mū^oku uzņem
ļaužu miljoni: deja ar asi pasvītrotu,
monotonu ritmisku fi^ļūni un dzies­ma
ar elementāri vienkāršu, senti­mentālu
tekstu. Neapstirldāmi šīs
mūzikas toni 20. gadsimtā nosaka se­mīti
un nēģeri; citas t^autas, salīdzi­not
ar viņiem, ir epigonuiepigonL
Tad nu paķlausaitlies, ko dzied
mūsu tauta dziedātāja savdabā. Ik­vienas
viesībās pēc skaislĀ tradicio­nālā
„Put, vējiņi" dziesma drīz vien
aizklīst uz Mddermeitiņu, Zaļo me­žu,
Skaisto Jaunību, kamēr izvirst
vulgārās un pilnīgi nemākulīgi tul­kotās
rīmēs. No latviešu tautas
dziesmām, ar kurām mēis taču ofi­ciāli
tā lepojamies citu tautu priekšā,
šai dzelzs repertuārā turas gandrīz
vienīgi pikantās divdomīgās — par
raibiem cimdiem, par ļ[aili;ti, par zaļo
līdaciņu,
Mūsu nacionālie skaņraži Cimzem
pārmet, ka viņš latvisko tautas­dziesmu
iemocijis vāciski harmoni­jā.
.Pārmetums dibināts, bet nozie­gums
praktiski nav tik liels, jo tauta
vēl šodien nedzied ne Cimzes, ne
Melngaiļa harmonizējum\is, turēda­mās
vienīgi pie melodijas; Man šķiet,
ka vislielākais, par labu negrieža­mais
grēks, ^0 Cimz^^ iz* nodarījis,
ir tas, ka viņš sajaucis t. s. lauku
puķes ar ciem^, mūsu paiSiļ vienrei­zīgo
muzikālo mantoj\unu ar svešu,
latvietim būtiski naidīgu elementu.
Tagad ievācam ražu: svešas ciema
puķes kā nezāles ir pāraiuguSas un
nomākušas pašu sējunius. Manā sa­jūtā
nelaime ir liela m tiraģiska. Ar
svešajām melodijām m tekstiem
esam iesūkusi asinīs sveša, latvietim
sākotnēji pretīgu garu. Nelaime ir
tik liela, ka līdzīgi moīrfinistiem paši
vairs neatskārstam, cik saindētas ir
ihūšu asiniis, cUC nenadonāls kļuvis
saturā mūsu nacionālisms. Velti te
atsaukties uz tradīcijām. Taisni mū­su
inteliģencei būs iŗūtl atspēkot
pārmetumu, ka tā latvietim piepotē-jusi
svešas tradīcijas, jo vienkāršā
tauta bez starpniekiem būtu pali­kusi
ari šodien pie savām dziesmām.
Un nu varbūt kāds teiks, ka te
sludina šovinismu. M \ m nāk prātā
Līgo vakars priekš vUmA gada, kad
latviešu bēgļu ešelons^ apstājās kaut
kur Lielhesenas tlruinu, pļavu im
birztalu vidū, kad uzlii^moja uguns
kuri un atslcShēja pirmā llgotne. Tā
drīz apdzisa, bet vēl iUļL skanēja lat­viešu
mēlē viena dziesma pēc otras,
un visas tās bija pazlsttamas ne vien
mums, bet vēl pazlstatnikas un mī­ļākas,
asinīm tuvākas vāciešiem; kas
savos ciemos ar izbrīnu un, varbūt,
lepnu gandarījumu klausījās klulajā
nakti šo no tāles atnesto mūziķiL
Un kas par to? — jūs sacīsit. Kāda
starpība? Jā, starpību esam gandrīz
pazaudējuši. Bet tā ir. Tā ir ļoti
liela. Nosauciet maja vienu īstu lat­viešu
tautas dziesmu, kas būtu sen­timentāla.
Tā var būt smaga, skar­ba,
tā var būt draiska, bet tā nekad
nebūs ne gļēva, ne asaraina, ne ba­nāli
„jūsmiga". Turpretī nosauciet
vienu ziņģi, kas netautu sentimentā­la,
kurai nebūtu šis salkanās lētas
konfektes piegairšas. Kāpēc tad mēs
„skaidrā prātā" un savā muzikālajā
svētdienā, koncertā, tomēr šo ziņģu
un pseudopatriotisko dziesmu kaunā-mies?
Vēl mums ir kāda nojauta, ka
tas, kas vācietim labs, jo tās ir viņa,
mums var būt kaitīgs, tāpat kā mor-finists
atklātībā neiiižojas ar savu
netikumu.
SiS dziesmas tiek kultivētas no pa­audze^
uz paaudzi. Ko Cin\ze izda­rīja
neapzinīgi ,^ultūrtrēgera'* nal-vitātē,
to tagad apainigi spekulanti
turpina nekautrēdamiealmāk tek­stu
krājumi, kur mūsu viscēlākās,
patriotiskākās vārsmas ir sajauktas
ar visvulgārākiem vārstijumiem, un
tieši tos ar visliellāko aizrautību
dzied vecs un j^uns. Nezii^atājamt ja
tāds vēl ir, tiešām ll>rlnums, ^a vi­sām
šīm nebaudāmajām rimem ir
katrai sava melodija, un visas šis
muzikāli —r poētiskās sēnalas ir lie­lā
mūsu inteliģences un jaunatnes da­ļā
īsta dzīvības eliksīrs. īsta perver-sitāte
ir, ja tās kā līdzvērtīgas dzied
juku jukām ar latvisl^cajām dziesmām*
Kad nav ko spēlēt, spēlē piķi;
kad nav ko teikt, ssiki: latvju tauta
dziedātāja.
Sķirsiļn graudus no pelavām,
Pusnovārtā, savvaļā atstātajā jau«
natnes muzikālās audzināšanas dru*
vā pašreizējie jftankonijas novada
dziesmu svētki ir iiozitivs solis uz
priekšu. Šādos taptas svētkos nevar
prasīt stila progiammas ar jaundar-blem.
Jānostiprina saļodzitie pamati,
jādzied kaut vēl 50 g^idu latviski ne-
^entimentālāĢai^mas pili un Senat­ne,
Geļš uz dzimteni un Latvju him­na,
lai izskalotu augsnu ušņainajām
ciema puķēm. Jāceļ godā īstā tau­tas
dziesma, atsvaidzinot to ar jau­niem,
saturīgi ara^uētiem īstiem
dainu tekstiem. Jāgādā par latvisku
„pielļetojamu mūziku" ziņģu un Slā
geru vietā. MelngailLs,Graubiņš pa':;
rādījuši, kā tas darāms. Nav neiespē­jams,
ka viena otja Melngaiļa tautas
dziesma īstenībā Ir viņa oriģināls,
kā draiskā Man māmiņa piesacīja,
plašā Balta puķe ezerā. Cik spēcīgi
senatnīgi latviski skan Graubiņa
Paudz baltu dieniņu, Daugavas va­nagi.
Jāaicina lielajā mūzikālts tīrī­šanas
akcijā jaunaUie, kas visos lai-^
kos soļojusi ideālistu un karotāju
/
priekšgalā. Veco paaudzi, kasiopro- ļ
jām dzīvo Cimzes gari, nevarēs vairs
iemācīt, ka Saullt* tecēj Ir. dainas
kropļojums. Jaunajfii audzei jānāk
kā dzīvam sk&nigam latviskā ziemeļ­nieciskā
spēka pilnam paraugam, lat
pierādītu, ka sauklis ,J[atvju tauta
dziedātāja" nav banāla frāze.
Vēl viena lieta; latvietis bez ba­žām
var dziedāt jebkuras tautas mū­ziku,
ja vien viņš attšķiŗ, klis mans,
kas tavs, un nepieņem būtiski svešā
un kaittgft.
,,Vē)itl8'* Fifibachā
1 alusdaritava Rīgā maijā ralcK
Jusl 300 hektolitru limonādes vira
plāna, ļfūnijā limonādi sāka saldi­nāt
ar cukurvL ^ Vairākos Latvijas
pagastos liela,s grūtības ar siena no­vākšanu;
Jēkabnieku pagastā no 4
pļaujammašlnām izremontēta 1, bet
zirga grābekļa nav neviena, — Drei»
Uņu pagasta jparādljies putnu mēria
un Rīgā' iz3ludināta karantēna, aiz­liedzot
pārdot vistas, tītarus, olas un
putnu spalvas, -ŗ- Padomju Latvijas
būvju valde apstiprinājusi piemi­nekļa
projektu par godu uzvarai pret
vācu fašistiem,'ļ PienUneklis būs
triumfa ļarkas veidā, ko cel§ pie gal­venās
ieejas pilsētā, — No jaunās
ražas Latvijas zemnieki valstij jau
nodevuši vairākus simtus tonnu la,-^
bibas. Daudz īpagastu sacenšoties la­bības
nodošanā pirms termiņa, —
^Londonas Avizef ziņo, ka Ventspi^
23. jūnijā oti'as baptistu draudzes
dievkalpojumā {baznīcā ienākuši
bruņoti miliēt uii arestējuši mācītāju
un visus; dlevli^dzējus, kuru vidū lie­lākā
daļa bijusi vecākas sievietes.
Apcietinātiem paskaidrots, ka viņi
esot pretvalstiiski elementi. Daļa ap­cietināto
| vēlāk atbrīvota^ bet daļa no­zudusi.
— «Sovetakaja Latvija" kādā
ievadrakstā prasa pastiprināt revo­lucionāra
modirlbu. Bsot novērota ne­pareiza
Šķiru cīņas izpratne, izdabā- 4»
šana kulakiem, gpvju nobedzināšana.
Pēc iedzeršanām un dejām nereti
nolaidības un notdkumu neievēro*
Sanas dēļ izceļoties ugunsgrēki. I^/
stādes nolaidīgi glabājot veidlapas!
un pat zīmogus. Rīgā, Liepājā uii
Ludzā daudzi nozaudējot'partijas do»
kumentus. Ta^B liecinot, ka šie par­tijas
biedri nesaprot, ko ienaidnieka
vai viltnieka irokās nozīmē partijas
dokuments. Piurtijas iekšējais darbs
esot nolaists, bst saimniedsklem dar»
blniekiem nepieciešama partijas va­dība.
— {Dzejnieks J. Sudrabkalns
rakstā ,»Padon[»jUļ Latvijas gadadie»
na" sak^: „Mi^u mazās zemes lie­las
bagātības vēl dus neizmantotas."
Tenkotāji velti triļn zobus. Mēs esam
ceļā uz sbciāliiimu visā pasaulē; Ka­pitālistu
un itaišistu pūles sagraut
jauno valsti ir veltas. Tie, kas meklē
trūkumus mūi»u gādā ūdeni
kapitālistu d^dmavām. Muļķi ir
kašķīgie, kas tuvredzības dēļ skata
tikai ikdienas trūkumus. Nelieši Ir
tie, kas^neplcdalās Jalunuzbūvē un
to jauc. ^ie dlvēki katrā ziņā ir
jāatmasko un jāiznicina." — Rīgā pir­mo
reizi visā Padomju Savienībā sā­ka
citronskābes iegūšanu fermentā­cijas
ceļā no melases. Sl procesa
technoloģlju izstrādājis inž.-ķlm.
Valdšteins.
HCfņBf* fllgfi, „SoVei8kaJa Lal-vUa*"
Ŗigā, „Pravda'' Maska­vā,
,XcKDdoiiaa Avīze" Lcmdoni
un NTSgL RandsebatfV perllnē
pie Oldenburgas 10. aug. atklāja
latviešu meistara Friča Apšenieka
piemiņas turnīru šachā. Daudzie
dalībnieki pēc spējām iedalīti 3 gru­pās.
Startē latvieši, igauņi, lietuvie­ši
un vācieši.' Par Fr. Apšenieka
dzīvi un sasniegumiem šaehā stā­stīja
inž.-ķīm. A. Krūmiņš. Sacen­sību
1. kārtā meistarklasē Baņķis
uzvarēja lietuvieti Skēmu, lietuvie­tis
Arlauskass — Krūmiņu, vācu
lielmeistars ZemlSs — Blūmu, vācie­tis
Ahuess — Dartavu, Licpni^ks —
Nemīti, Endzelīns — K, Ozolu un
Oldenburgas latviešu meistars Snei-ders
. negaidīti pārspēja vācu mei­staru
Relštabu. Dārznieks ar lietur
victl Tautvaiši spēlēja neizšķirti
(„Pausme" Oldenburgā). — 3.000 ska­tītāju
Sslingenā vēroja turienes
latviešy basketbolistu un volejbolistu
sacensības ar Lībekas latviešiem un
Vildflekenas poļiem. Basketbolā Lī­bekas
vienība uzvarēja e§lin{^eniešus
64:43 un ppļu sportistus 57:3'^,' Ska­tītāji
visvairāk apbrīnoja J, Zebeliņa
(L.) lielisko spēli. EsUng^nas vienība,
pastiprināta am^Hēnu kf^'^aviru;
Peķ^tU, pieveica PQļus 71;35, Daud?
vieņlidzīgāk spēkojās vbl^?jbolisti.
Sieviešu sacensības Ēslingen^s spē­lētājas
pārspēja latviešu meistar-vienību
Vāipijā *l4bekas giešnieku
15:6, 6:15, 15;11, b^t atkārtojuma
spēlē zaudēja. Dažas paviršības
bija iemesls Lībekas latviešu vīriešu
vienības zaudējumam poļiem (V.*
Cika). — Austrijas vieglatlētikas
meistarsacīkstēs Vīnē mūsu sportists
E. Laipenieks Ieguva 3. v. 5.000 m
skrējienā (15:58,6 min.), 24 dalībnieku
konkurencē uzvarēja Austrijas re­kordists
Mušiks (15:25,8 min.) un
2. v, ierindojās Vēbers (15:46,2 min.).
1.500 m skrējienā 26 dsilībmeku vidū
Laipenieks iz<nnīja 6. vietu (4:19,0
min,). Laipenlekam kā ārzemniekam
sākumā neatļāva startēt un viņš šo
iespēju guva tikai ar Austrijas iz­glītības
ministra atļauju. — 11. aug.
austriešu sporta svētkos Kicblhelā,
Tirolē, peldēšanā 100 m kraulā ar
re^ujiltātu 1:19,5 min. uzvarēja Latvi­jas
rekordiste T. Plūmie. Viņa pār­spēj
^savu oficiālo Latvijaļs rekordu
(i943„ g. .1:21,6 min.). Plūmes rezul­tāta
ir arī 19^ g. labākais sasnie*
gurns Austrijā/ AusIrijaiH-Cecbo-slovakijas
nesenajā valstu sacīkste
austriešu labākā reprezentante vī-niete
Steirere peldēja 100 m kraulā
1:20,7 min. (B. Kalniņš).
. , Vēsuma
Kas gan nezina Krilova fabulu par I
vezumu, kuŗfilejūģulies gulbis, vē­zis
un līdaka. Kas gan nezina, ka
viņi vilkuši šo vezumu katrs uz savu
pusi: gulbis vilcis mākoņos, vāzis —
atpakaļ, bet līdaka ^|UdenI. Bet vai
kāds ari zina, ka šis vezumiņš vQ
tagad stāv uz pasaules lielceļa^ un
netiek no vietas? Protams, laiks un
technikas attīstība, inretstalļā vezu­mam,
nav stāvējuši uz vietas, tādā}
droši varam pieņemt, ka roman®
tiskais trijjūgs ir aizstāts ar me-cbanizētiem
vilcējiem. lespēJajAs, ka
tuvākā*^ nākotnē vezuīpa iekustina*
šanai pielietos ari atomenerģiju. Sis
līdzeklis, bez šciubā^, ir radikāls, bet
prof. Alberovs Pļaviņu un Susejas-
Mēmeles rajonā atradis vietas, kas
atgādinot"Hakū. Šovasar 8 pētnieku
grupas veikšot pētījumus Bauskas,
Pļaviņu, Slokas, Kalnciema un Ka­meru
rajonā. — Nekad vēl 40 gadu
pastāvēšanas laika Rīgas tramvajs ļkas notiks ^dā gadījumā ar pašu
Latvijā ieradusies Vissavienības
naftas pētīšanas institūta ekspedīci­ja
prot Petrova vadībā. Buržuāziskā
Latvija nepieļāvusi kapitālu ieguldī­jumus,
turpretim 1941. gadā krievu
neesot pārvadājis tik daudz }au2u kā
pašreiz — 300.000 dienā. Tramvaji*
pārvadājot arī kravu. Sliežu ceļi pa­garināti
par 12 km un ierīkoti pie­vedceļi
pie fabrikām. Vagonu kus­tība
notiekot pēc grafikas. Kon­duktori
algas sai^emot proporcionāli
pārdoto biļešu skaitam. Vienīgi
piestātnēs neesot lāga kārtības.
Padomju Latvijas būvmateriālu Rūp­niecība
neizpildot darba plānu. Vis­vairāk
vainīgas esot Tūjas, Sauriešu
un Nordeķu rūpnīcas. „Sarkanai
Zvaigznei" mēneša plāns e^ot 2,000
velosipēdu, bet maijā tā neizlaidusi
nevienu, jo nebijis vajadzīgo detaļu.
— Padomju Latvijā ieradies pavadīt
atvaļinājumu akadēmiķis Barskls,
kas kopā ar citiem krievu zinātnie­kiem
strādājot pie Ļeņina mūmijas
saglabāšanas nākamajām paau.dzēm^
Sis darbs esot ļoti s'k^arīgs visai Pa
domju Savienībai,— Grammofona
plašu fabrika „Bellaiccord'* līdz šim
pavairojusi Maskavā ieskaņotās pla
tes, Tagad uzņemšot Jirī Rūdolfa Bēr­ziņa
iedziedātās, ievērojami tās pa­stiprinot,
lai būtu labāk dzirdamas.
vezumu, nav zināms. Kas zina,
vai vecā „ra8puskiņa'' ilgi izturēs šo
ultramoderno raustīšanu uz visām
pusēm un neizjuks gabalos.
Sāds iznākums nekādā^ gadījumā
nevarētu mumm patikt, jo ir pama­totas
aizdomas, ķa arī mēs visi atro­damies
šajā vezumā. Mums nav dlcz-cik
ērta siešana šinī vezumā: esam
tam pieķērušies, kā nu kurais varēja,
un mūsu bagāiEa sen Jau nokritusi
no vmma un samīta dubļos. Mums
atlikusi tikai viegla rokas bagfiia,
kur iepakota mūsu griba un tiesība
dzīvot cilvēcīgu brīvu dzivi. Ja ga­dījumā
arī šl mūsu pēdējā bagāža
pazudīs, tadi varbūt, mums būs vien­alga,
kas notiks ar mums un ar pašu
vezumu. 1
Kas tad tas ir par mistisku vezu­mu,
kura mēs atrodamies un kas ne­tiek
ārā no dūksnāja? Kas ir SI ve­zuma
mistiskie vilcēji, kas velk to
katrs^ uz savu pusi?
Atbildēt uz šiem jautājumiem va­rētu
pavisam vienkārši un viegli, ja
tas nebūtu tik bezgala sarežģīti \m
grūti, Drūmaia»