Bavarijas Latviesu vestnesis, August 28, 1946

              C^lifpiilliii
tvļi^ās. Dlļinrias totviešu hometni
v i l paredzēti ngvie^ot ap jooo i w
sonu, Hte ar to lī nometne būtu Ut-laka
visā apgabalā. Pie nometnes
nodibināta mūzikas skola, kurā pier
teikusies 42 audzēkņi. Rosīgs darbs^
turpinās arī pārējos nometnes izglī­tības
pa$āķymosf Kopdarbības kopā
211 darbinieku. Nometnes darbos
neiesaistītie vīrieši mežā sagatavo
nometees'vajadzībām ap 8.000 steru
malkas (A. K.). — 16., 17,; un 18. aug.
Svāndbrfā, Augšpfalcā, notika lat-vi^
u, lietuviešu, igaiajiu, un ukraiņu
mākslas im rokdarbu skate. Latviešu
novietnē bija izstādīti audumi un
dažādi mSjamatni^eibas izstrādāju­mi.
Vesela telpa bija riedota glez­niecībai,
visvairāk reprezentējot gra­fiķa
Riškes veikumus, ļ Bija iestādīti
arī dztotara un^sudralia izstrādāju­mi.
17. au|, SvftndPrfS, gotikā arī
kopīgs. pieminēto taijtļbu priekšne­sumu
vakars, >o ar uminu ievadīja
Nelnburgas (yormWald) nov^^a lat­viešu
komitejas priekšsēdis i i . Stnž-diņi.
Latviešus pārstāvēja koris un
tautas dļiju ansamblis, -H- Nelnbur­gas
novada la^vie^u pārstāvji vie-noJuSiĢS
par YMCA»s nodaļas dlbl-n9toiu.
N!oda}a8 v^Wfi ievēlēti p.
Brencis, R. Strazdiņš, Ķ. Apinim, P.
Lāds un .T. Briedis. Atsevišķā$ ņĢ-m^
nēs paredzēts organizēt skau­tu
yn |aidu vienfbas. — Svāndorfas
draudzes kapos šejienes latvieši ne­sen
g^ldljai Visvaldi pajāru^ ķas ie­radās
ncf B<*ļģijas; fi,» upē peldē­damies,
cietc^ r^eliiineis-^adlji^jnl \»n
Svāndorfas sli|nnļcā;n^izdev|s viņa
d 2 ^ u gl^bt (V. gļļf!iftis>. T ^ n ^
ItBgf^at ņn ffoUingenaa PJD^ftiiļļil
franēti joslā M\inĶB ap 200 latvieJu,
np ķuflem puse dz!yo nometnē, 58-
rējle privāti,, Tāp^t ķfi 0tā« pa^ls
nometnēs,! aļ;ī še grūti izrateft r^sl-gfUIlli
sabiedrisku dzM, bet toties
aH to negatīvo parādību, kas re<ļ;pa-ma?
lielajās l^oļonljās. 14. aug. R«it-
< ļingenā ar labiem *an?kum^^ jvle-sojās
latviešu baleta vienība. -Jaunus
iemītniekus kolonijā uzņem vienīgi
t$^, ja tie atrod darbu B.>. —
UNRRA*s apspriedē OldenburgS at­zīmēta
nolaidība un paviršība DP
darbā. UNBRA's direktor^ Olden-burgas
nometnēm paziņojis, ka katrņ
(cOl^u ,saņem6t Stldalbas par nodar­bināto
DP n<Ŗv!2ību un ka viņi V^cot
daudz mazāk nekā vā^fiSI. ?iņojot
par So parldibu^ Ved^las nometnes
neatzito Baltijas padomju re­publiku
ārlietu ministru atraSanās
Padomju Savienības delegācijā mie­ra
konferencē Parīzē badījusi/plašu
atbalsi pasaules presē. Lielais Švei­ces
laikraksts „Die TaV* 11. augusta
numurā par to raksta: „Krievi iera-āvMm
P M m ar tādu* delegācijas sa­stāvu;
kaakoniereņces aprindas ra^
dījis neērtu sensāciju. Proti; viņu
vidū atrodas trīs delegāti no pret­likumīgi
Padomju Savienībai plevie^
notām Baltijas valstīm. Padomju
Lietuvu pārstāj ārlietu ministrs
Pauls Rotom^s, Padomju Latviju
ārlietu ministrs Pauls Vāleskalns un
Padomju Igauniju ārlietu ministrs
drigorijs Krūss. P.ēdējais ir" kād­reizējais-
Tērbatas universitātes vēs-
IJures profesors, kas jau pirmajā
lorim okupādjā 1940. igadā stājās
boļševiku rīcībā un uzskatāms par
īstu igauņu kvisliņgu paraugu.
Nolūks, kādu Padomju; Savienība
ar šo dīvaino delegāciju Parīzē grib
panākt, ir skaidrs: ar savu klātieni
un ar saviem konferences birojā par
likumīgiem atzīstamiam mandātiem
viņi grib panākt, lāi visas nācijas Pa­rīzes
miera konferencē atzītu Balti­jas
tautu iekļauSanu Padomju Sa­vienībā
vismaa de laeto, ja ne de
jure^ l i d z JHm gan, izņemot Zviedri*
ju, rtetumu un ziemeļu valstis ir lie*
§0 iekļaušanu atzīt, un tam ir
8ak#s ar HitJerai^Staļina 1939. gada
noilgumu. It sevišķi Anglija un ASV
vēl joprojām ua^skata Igauniju, Lat^
viju un Lietuvu par patstāvīgām
valstīm, kufU SUverēnitāte^ ō^^ taufel
tiesību p i e ^^
okufiāciju nav išnīcināta, līdzīgi tam,
kā tas bija ar Vācijas kara laikā
okup5tajā:tn valstīm. Baltijas valstu
diplomStisikās pārstāvības ASV un
AnģMjā tiirpina savu dari)ū."
Tālāk jaiiaaksts iu>rā^ pēc
aiņaņfi noPļW
dām* Tallinas, Rļgaš un Viļņas ēnu
figūru klātieni uzlūkojot par krievu
iekšējo darlšianu, kas nekādā ziņā
neietverot; sevī notikuša fakta tie­sisko
atzīšanu vai zaudējumu. Laik-raib^
ts āri pi^
BaJitijas valstu dij^omati^
ju Vašiniļtori un LoMona^^^^ p ^
„pret krievu vasaras sezonas komē-zē."
hlaāeV* raksta: „Baļttiju nedrīkst aiz­mirst,
jo tas ir pBfsaUles sirdsapziņas
jautā jumļļu&is^^^^^j būtī­bā
ir izmēj^nājuma akmens demo­krātiju
iespējām pēc kara postīju­miem
pasaulē radīt īstu kārtību. Ja
taisnība; un tiesību apziņa ir spēkā,
tad Baltijas jautājums bez t^mas ir
sSkaidrs iBaJīttjas t ^
rift no Atlantijas cbartas augsta­jiem
priŗigipiem."
Angļu laikraksts ,.Sunday Tim^**
raksta, ķa krievu
ir tUds pat kā Pētera Lielā vai Katrī­nas
laiķlr krievi tagad dažādos v^i-^
dCfcS g?ib anek^
ap 100 i i ^ i ,
Jiītfirzājot pād^o^^^^^^^^^ ^^s^
Avlie*« norāda: ,;p^^ula ir m < ^
slima !iWlkain6r tā naVi^morālii^
atves^rfiiries, t i k ^
konferencēm taisnīgus lēmumus. No
lielajiem politiķiem bieži dzirdam
Jaiikus vārdus par tdteiflbu un brī­vību,
pjir tautu un indivīdu tiesībām.
Bet kāda ir īstenība? Labu atbildi
uz to dod angļu laikraksts
Herald'V kas raksta:
Salīdzināsim valstsvīra ideālismu ar
nedaudziem lietiem. Varbūt visie­vērojamākais
no tiem, ir konspirā­cija
nekad nebilst ne vārdu par Bal­tijas
valstīm. ŠiņI gadījuma liekuli*
ba ir pilnīga. Nekāda politiska iz^
doma nevar atrast ne mazākā at^^
taisnojuma šo trīs demokrātisko
valstu izvarošanai. Viņām karš ir
bijis iebrukuniu im^^ ap­rija.
Okupācijas Varas ir iztiirējtigās
ārkārtīgi brutāli pret šo zemju ci­viliem
iedzīvotājiem, liels procents
no tiem ilbnāvēti, deportēti vai pie­spiesti
doties nožēlojamā eksilā. Tā­dēļ
šis klusums, šis absolūtais klu-sums
par Baltijas valstīm. Vai mēs
varam sagaidīt mieru un taisnīgas
kārtības atjaiunošanu kā starptmi*
lidcirti ataje^
viri un tautas gan^^^w^
augsto ideālismu, bet tajā p^
ir gatavas >ftiimirst tik Jtelus nozie­gumus.?*
,,Lpndonas Avīze" te pie­bilst,
ka tikiner, kaipēr starptautiskā
jPoHtikā
panāk ar veto palidnbu, mums no
konferimcēm maz ko gaidīt
.Aatvlelu B«88 A u s t^
lattiaksts „MbaJsi^^ nopietni brīdina
tavitiolV^ un u<Mrādai ka neaponlbi
v«^ savirSība darbā var j m f & vi^
Siem būt liktenīga (»Atbabs'' Vede^
ļ8), Lalkļ(»aksts »»D8imtenes Balss",
ko B3A«y^rl^<iifen% iadtva un redi-ģlia
zemisko, a»vl^ojies ar
Jlanavas nometne isnākoJp „T6vw
zemi" un no 1. septembra pār­trauc
iimāhlanu ,jD!iimt«i^ Balss
UdaUnejos abonentus pārņem uTIv*
ismet' M ) . — LCK i«glitibas nck
aare secina novadu un apgabalu ko^
mitējas ap^siināt visus arodu speciā-
Ultus (i?ņemot lauksaimniecības dar­biniekus
un šoferus) — arodskolu
skolotājus, inženierus, techniķus, in­struktorus,
amatu meistarus un uz­ņēmumu
va^tājus un organizēt So
speciālistu sanāksmes pa arodiem ar
^ādietn uftdevumiom: apspriest attiec
cīga a r o d ^ l a ^ ^ un darba iespS^
jas savā Tiovadā vai apgabalā, iz­strādāt
arodizglītības programmu
projektus arcttu kujrsw«n riesp^ arpd-skolim,
Uzraudzīt pārstāvjus plajāka
m^ga arodspedi^stu aps^
uh i^aud^n p i e m i ^^
ņēmumu resp. arodpasāķumu.orga­nizēšanai
un vadlš^al gadījumam»
ja pēc tSdiem rastos vajadzība. Latr
viešu agirbnomu biedrība jau izstrā^
dājusi programmas dažādu lauk­saimniecības
nozagu kursiem: saim­niecību
vadītāju, lopkopības, krejo-tavu
vadītāju, putnķopIba^jS, zivkopī­bas,
biškopības, (&zkop!bās, a u^
un dānieņu pārstrMāiai^ māj­saimniecības,
kopgaldu vadītāju im
lauksairaniecibas-būvniecības kur­siem.
Sīs progrspfnn^ izgUti**
bas i^care; piesūt^^
mtitnēri - l^iikraksts zie­dojis
latviešu preses biedrībai 1.000
marku (JLCKl^^
lēSanu instrukcija paredz vairakpa-kāpeniskās
vēlēšanas k& apgabalu
ķomitfiip tā padc»nes vē-lējatiāiA*
vairākpakāpe^^
v i ^ t l l ā k atsvešina I s t o t a^
bu, V l ^
MSHui m v i ^ ^ vēleSanļas. Par
to derētu padomāt arī LCP, jo šo­dien
vairs nevar aizbildināties ar to,
ka vēlēšanas šādā veidā nevarēs no­organizēt
Pagājuša rudenī šie ie-bildunīt
^ija vietā, bet pēc gā(k (»-
ganizēta darba tiem vairs nav pa­mata
(,,Ōienaa S S l ^
UNRRA's augstSkā vadība devusi
jy}(mentu un sliid^
ASy j n r a ņ^
niecībi 15. J ^ i ^ ^
^Latviešu Vēstnesis" var turpināt
iznākšanu ari pēc 31. augusta.
1. septembra^ ^Latviešu
Vēstnesi" var abonēt uz 1 vai 2
mēnešiem. Pēc 7. septembra laik­rakstu
turpinās i^esfitft tikai
iiem kpUekttviem v ^ i n ^ ^
li^m abonentiem; kas par abone­mentu
jau samaksājuši tieši man
1 ^ ^Latviešu Vēstneša" pārstāv­jiem,
bet pārējiem abonentiem —.
pfe to msĀsāJnmu
Tuvāki noradījunir
Juipn jaonais tarife alkdami ši
numura sludinājumu daļas bei­gās.
^ > Izdevējs
rīkojumu, ka katrai ŪNRRA*s vie­nībai
turpmāk jāaprūpē vismaz 5.000
DP. Tfiy>kā Bahijas tautu^^^n^^
Bŗ^nSvdgā pašrefe^^d
personu, tad nonfttn^s līdzšinējā ap*
rūpētajā 230. UNRRA»s vienība ta­gad
nometnes aprūpes darbu node-^
vust tJlttlRA's 27^
lls^ Brauņšveigā). ^^^^^"^
Fišbacbas^MIrcfeidas 1^
metnes Bavārijā nodibināta dārz­kopības
^skola, kas līdz nākoSfi gada
septembrim paredzējusi sagatavot
100—150 mpcltu dārzkopju. Skola
sāksies 2. septembri, ik dienas pa­redzot
4 praktiskas un 4 teorētiska»
darba ^tundas. Skolā paredzēti teo­rijā
un praksē šādi mācību priekj-metl:
ķīmija, dārzkopības aritmētika
un mērniecība, latviešu, 'angļu un
vācu valoda, ener^jas mācība, me-tereoloģlja
un klimatoloģija, - lauk­saimniecības
enciklopēdija, botānika,
auģsnas un mēslošanas mācība, dārz­kopības
mašīnu un^arbartku.mocī­ba,
dārzkopības orgahizācija, tlrdz-hiļecibas
aprēl^ņl^^^^^^^^u^
dārzkopības būvniecība, augu ^
mlbas, kaitēkļi un te apkarošana»
sakņfcoplba, dafldārziiiecļba, p
ipiba, zemstlkla kultūras, a u ģ ^ ( ^ ^
selekcija un sēklkopība un ķl^oplba
(,,Vēstis*^ Fišbachā),-^
A. Kaktiņš un N. Valdovska no sa-vaslīdzšļnējās
dzīves vietas - Glāsen-bachas
latviešu nometnes Austrijā
atvadījušies ar latviešu dziesmu ;m
āriju vakaru t»I^vie5u Balss Au^
Arturs Haugars
Saimes dzl]! zemē tver,
Sēklu eiedt saista,
Sulas dz^ im lapsas veŗ
. Jauna liepa slcaista.
SpiĢStlbā ^ I rņīt
Spēks aŗ s ^ u dab\i;
Sļasaļstlt, bet atraisīt
A u ^ u un IfībH,
JSņli S^anna
' Neļainis kinaiā
rrrr M^m» ^m«4to^
dļtājiem...
-T^ Tie p^H mēļļ ^ esp»,
kuivgi€^ tītftk. •pņlisfti zinaia,
kus# m} Ve»wa|^s pien^ķ^i^^t W
t ^ va^ēt\i par- pasn^iette^. Vai
t^d m ^bi \m^^ ^mA bija i?a*
g ^ |f#ējisi y ^ \ i . g ^^
tie' ņi^ ieķ.^ ug^i, kiratlia no pie^
d i i ^ n ^ , s|v^*]tt^^s^ m vS^iia
rēs^-olas.! 's^imm Wia iwaibi-liātas
visād^ klPlsāiļv ©ieva» tc^
zina, y ^ viss, ķo yiņi t ^ dar|ja,
notika ar labu ziņu, vai tur nebija
klāt nelaba v^tll^ia^ Bķet šien^ siņai-
' dīgajiem kun^eiņa ts^Ģu nebija nekā
kopēja ar uguns rijējiem. Tāpēc
AJŌ^ dopDāia, ķa tie viņu tikai
mujķo.^
Bet saķi» di^aņgs, vai tevi nesū^
tīļa iMfĶ Veļķu ^ e r i a Jupjtns?
— ^uņāi^ P??^ja -T. Tak viņi mūs
— Dakterfe gan^ Andžs atzinās.
—, a^c^ci^ mūsmājas un saka:
jūd^ n ^ \ ^ m^us kuraža> sak, būs
ci^fiļuņiem ļa^ba un sjtita s ^ . . .
Ņuļtadi taķ ta lieta pavisam
ska^clra! Ķvx tad ir kuraia?
- 7 - Ķuraža ir- k^ogā, stadulā, kur
tad nu citur? Atbraucu jau vakar
un zirgus tik ilgi vis nevar salā
stādināt...
— Nu tad iesim uz krogu!
— Var jau iet Andžs, norūca
Vēl nevisai apmierināts. Bet kad
Alunāns pastāstīja, ka pazīstot sko^
la^ tēv9 Rātmind^i, tāpat kā ari
skdmeisterus Kronvāldu un Pil-
SātniAū, Viņš apmierinājās; ja sve­šie
ar! nebija Īsti kumēdiņu rādītāji,
tad^ cithH&u smējēji jau arī nē, ja
jau sagājās ar latviešu cilvēkiem.
lEuiata Ua lAata un pilna ar
Sien^ t i , ka i m ^ tu? i ^ i m a fm-
^ r ī z ^ z ansainajām piemās cepu­rēm.
Siens smaržoja un sildīja tā,i
ķa ^^ēšaņa bija crt^ ua pa-
\tķm^ ?i^\^m m bUs^ ra^
«ania^n^ m m
' Andis rādījsi savu braucēja mSku^
lifgi fiMm MeHski Nebija ko re-^
ķad v i p jau btia pie Bebriem,
izlE^ņea cami Jbrfiu kdonijat un
lasniedaa Erg)us. Tur kungi gribaja
pusdi^t W Andib skubināja
braukt tālāk, ;ko gribēja pirms tum-^
Saa sasniegt V^iebalgu, lī&t kurai
vol atlika turpat savas trīs jūdzes,
un ziemas diena jau nav gara
— Labi* — Akmāns teica, mēs
jau varam, pusdienas ēst arī kuražā.
Izbraukuši eaurt Jumurdas. silam,
kungi sāka rīliroties ar pusdienu ga­tavošanu.
Bet vēl pirms tam viņi
ļāva ar lq:ietnu troksni siH^āgt kādas
pudeles korķim. Baudījuši ^ 0 tās
paši, viņi ielēja glāzi ari Andžam.
Tas tik bija d^ēriens^ Ssilds un to­mēr
uģunigSj - p - brandvīns tam tālu
Ietika l i d ^ Kā kumēdiņu rādītāji,
tlpat ari Andris kļuva jautri
— Ņu ir laiks, ka taisām kādu
jokuh — Ahināns paklusam tĢīca
frizierim, — dodiet man gaišo vī­rieša
parūku.
/Frizieris to sameklēja, un Ahi-nāns
Iespīlēja sev galvā. Reizē ar
to viņš saverkšķēja seju tādā gri^
masē, ka kļuva pilnīgi nepazīstams".
Neviļus paskatījies atpakaļ^ Andža
tumšmatainā AJunāna vietā ierau­dzīja
svešu sarkanmatainu tēviņu.
— Kas tad tie par jokiem?! —. viņš
iesaucās un sāka berzēt aŗ dūraini
acis. — Ko nu blēņojas, — (ļpmā
gaņ, ķa e i , . .
, Viņš paskatījās atkal uņ — sar-ķanmatis
bija pazudis^ tā vietā sē-
Id^ja atkal tas pats Rīgas kungs.
~ Vai nu esmu no kumēdiņu rā­dītāju
saldā dzēriena noreibis vai
ar! viņi ir uz vienu roku ar pašu...
THl) — Aiiidls nospļāvās, jo nav
^bi, ja pret vakaru piemin" nelabā
vārdu. K m t nu jel drīzāk i^enāktu
Cirsti! No turienes Hdi Māhi kro­gam
taii vaira atliek tikai viena
jūdze mkvisaiNiārt tikai pazīstamas
Vietaa liur varēja justies dauda dr6-
šākl Tci ta^hi mežu vidu kumēdiņu
ifādSt^m... kas to varēja zināt,
kas viņiiem aiz Idas?
Abi kungi pa to starpu klusi sa-ŗuiiājās
ui^ ķaut ko darīja, bet tā ķā
VbjLU galivas ŅJa dzf^l noliektas ķu-ražas
siena cisās^ tad nevarēja sa­redzēt,
«u* ko VQ^. nodarbojas.
Ķad tik nu atkal netaisa .kādas
b l ^ s l - Mdža baiiila un tik sku-bināJia
«irgus, lai ātrāk sasniegtu
Ci,]|'$tus. Un t^ jau tie m klāt» ja
kļuva red?;^^ jaii kungu māja ar
sarkana jumtu, t ā ^ klēts, bet aiz
tās CScstu Ijŗogs.
Paldies Dievam! — Andžs
a t v i ^ t ^ n i ^ ^ ā s . Cik nu vairs
tālu li^Ķ Māiu krogam, gandrfe a?
roku pasniedzams...
Piepēm viņam nāsis i^itās p a^
kama ceptai gaļas smarža. Andžs
ar patiiku ierāva degunā. Viņam
ienāca prāta, ka māte jau droši vien
viņu gaida majā^ bet ierīti, ar dvieli
pārsegt^iu i^av māla bļodiņa ar
ceptu cukg^iļu sāpolu mērcēm
— Klau, kučieri^ — piepeši iesau­cās
meiln>gj5ne}ais kungs, te tev
būs kaut kas uz kārā zoba. — Viņš
sniedza AJSlidžanļ preU desiņā
durtu brūnu mednieku desu. Andžs
norāva dm^aini ip, aizbāzis to aiz
rakstitsis jostas, satvēra ^su. Bet
kas tadt tas;? Ta bija tik karsta,, ka
gandri? applaucēja viņam inrkstusk
Andža smadZiCņes strādāja d^i^udžauUi
tomiēr to viļņas nespēja atrisināt» ķa
ķuiņediņu itādītāji mež£^ vidu varējļa
dabūt karstu desu? Kā var^a ra^^a
u^uns 'ivc s'ienu pildītajā kuražf? Bet
ja u&m nebijaļ, tad ^. ^ ^ kaut kasi
nebija kārtībā. Varbūt tast biia pa-^ ļ: jaudas,
visam nelabs ķarstumSi varbūt pat»
ka ta& biia iuskaa likums» air k^
kumbrs, kas Andž| kariete
naja. Viņš pievilka^ožus
kunļe#)u rādītāji viņa^ apmānīja
Andžam neienāca prātā, ka
triaiera parūku to
spuldiilte.:: ';;-.\;;v
Andisi iasaucāa^ u^^^
ai$Ud()^ ļ;^^^r^ gala^ sniegā.^^^
vairs tālu līdz bet
paskaties tik,^^k^^^^
tev gjītavi i e g ^ postā ^
pašām mājām, v
Andžs - uzmetās kuražas priekšā
i^ļos un saviļāja ap pātegu.
t^^^^
no kiiraāas, M
pa^ kā zina? Jā, bet ko tad tdks f ^^^^^
dakteris Ja tā pame^
g^la mērenos rikSos. Taiu» kad
Andžs tos apturSja pie lofoga l ē ­veņa,
viņiļ sāni cilājās kā kal^a
plēšas un gaisā cēlās balti. garaiņi»
Ko kroga kāpnēm atbraucējiem
pretī notuntuļoja resns virs.
— Velns āŗ* ārā! '^^^^^
ieraudisfiis putās s^
-T brauc tavu braukS^u! Kāds v ^
tevi Jsti trieca?!
"Tas bija dakt<OT Jurjāns^ ^^^^iņam
V S 8 l ^ n ā ^ ari c i ^ R ī ^ o e ^^
s a i ^ d i ^ i un^ n ^
ivas
ar pātagu. Tie me^a leRSos; 1^^^ saučai/ rapd«W«a
mēdMjm tādStāji satrttoi^
ausīties, jb^kuražā^mētājās no
ceļa malas uz otru, bet viņu galvām
pāri lUdoja: zirgu kāju «^«^ [nezināju, ka tu mani tik sttprt mi-sniegi
» pikas. Turi zirgus! r-^^^^^A^ par šo^Uelo steigu ņem
nāns sauca^ ^ dtādi ti© m^
sniegā kā i»«)u kūļus» Alunanam pretī savu s l a v ^ t^>a-
Bet Andžs neMsoīsīJās, tik v i s a^
ja pšitaģu un kliedza mgiem, ļ»»|no saviem «Ķirpa" biedriem
jau tii brijāa pa Ueloeļu M v i ^ ^ ^ Vecpiebalgas isteliģesr
K u J ^ Uterārs pulciņš). Tūliņ ^ dak-kumēkiiņu
rādītāji sauca, b
domāja, ka viņi iaklie&kādua^^^^b
vības vārdu» t
— Pumpurs!
bālužiām l ū p ^
— Mūsu t ē v s . piedod mūsu pa-afipesg
tos 1^^^^^
iŗ
ta&u ir pibūgi trakst kumēdiņUi
lai ^izāk sasniegttt^^^^^^^ M
krogu Viņa ptere pārtdājās^^^^^a^^
riļafB,ausene atšļuka P ^ No- [ K t o Ļ V
jAo. tāluma Ud% šiipifc jirtidu
'^slavUbr
Nu reiaUt* patiesībā ģemjsejutavul'*
Alunāi^ saAvēris v^
nadejķlaBD^ja.
Kamēr Alunāns sasvei^^ ar
rāiirtāp sagaidītājiem, dakteris/ no
^em zibēja raibie verstes stabi, koki ļ Andža bija izta^j^ājis^^
iim ceļmalas mājas, kur pie durvwļšanas ienieslu. Vijrt smiedi^^ sa*
^t^ija ļaudis,^^^^^B^ rokām unrlgāja krogā, kaoļār Andfe bratĶra^
kaut ko saiBca; visi pazina daktera tVeftiem. . |
Jurjiina zirgus m domāja^ ka —- Bŗ tu viņus sazini? ņur-bied<^
sātuši trakot Bet AndŽjUdeja^ — cik tur bija buir^fei^bas,
trieca žirgts bez ž3as^ft»as ua tieJcik-nē.' Bet ka viss bija tā, ki/va-ļH^
tādaniki baitaa «uļoja cDitķlapi, to man neiestāšos ne dakterii^
he<fe kāds dtsĻ ua kaut 1as aci bijis
B«* nups^ aiz u^ti^sm m P«f*- ti^kpat svēts kā patļt vecais SpUp»
BHj^ Wmm jm^\xk\wcSSAi^.