1950-05-25-01 |
Previous | 1 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
20. maijā savienībai kvo ASV, Ang, vērsimies pret organizēšanu prasīs visdri* PSBS palikušos h^alstiiiels;u vel liju savienībā, p t u ministrija, latļāujot iiem priēties. icinātaji pie. J U bdtu hicU I ceļā no Pērsi- %uti pārlidojis Hidrofpiānia jUpiS no visām pĒwJas pijsetu. p lielākā plūdu pilsētas iranas val-i ^Imumus gar ivL ' Padomju, iālo stāvoki" sīteliņu britu Siitoejā no- ^etc^koinunisniu So .priekšMku^ "ļjšis ārlietu pec: garākam •jā$ an bri-i€ r nešķirsies Ivita. Viņa ir i}a Faruka mā- 'rancisko ar šo laulību iz- BBC Loor lu ēku kom- 5 ha un bu- *. ilteka izdevēju letibaisīgi nolē-lem ari Vācijas • stus. Viņiem atzīst cilvēku Irlledz nadonāl-rā nedēļā iz- ;bas ministrs ilštāba priekš-ļs. Viņi ap- .1 Mekartūru Japānu. īliflsii kopS jan- . \iz Rietum-ieradusies ar , r ^ ņ o j u s i [anās no M partija Uja, kam la 402 vie- 52. omos atro-emjieatbri-lU, apgalvo iĶciozs Trud. lieja uzņemta starptautis-imer& āņu ka^ :edalisies ASV ;ādēs Berlīnē ,s; Vācu ;trēs ari jau-un turbo bruņoto spēku :a nacionālisti i s salas, eva- .000 karavīru. ;ja pēdējais na- • bez For- Triesta pilnīgi starp šis pil-rltu- amerikāņu gJuSies Sv. Lu-lā. No tiem 4 lās cēlonis vēl ļatzliegfta Vene-raldība paziņo-lecuēlas naftas sūtījuiiis Da- , Jltlandē. Tā bez starpgadī-lekoso DP iberga Neue Zeitung Ņergas - Bādenes minstrija, lek-irakstījušas ko-rācijā paliekošo |l5. jūlija. Sa-i Domštatē pie ar iRO līdzek- ; trūcīgiem DP, ;ies Virtember-pa. Laikraksts ļnespējīgie DP 'rsmju likmēm idzumu. Mītnē festantiskos un ēr katoļu DP Bavārijā. I LaiviaD New8paper PubUshea uoaet S U C OM civu ^toteB Divtetoo Autoorlsatloii iiumptr Vmp m, PttttUiher •nd Mtort Vaia«man Lam* j a » Bmiņgen/N.. Breite Str. pfister: UDgeheuer & wmer. ttidwig8bur3. Kōmer» itr. le. PubUshed twice wec^. CisculatiOD um lATVlAN NEVVSPAPER Nr. i» (384) Ceturtd^ 1950. g. t&mal» UDO tr«ldi«u«» au «MtOMute ftdevitt: utvMi Cttitrilft Ko mtteit Oalvenai» rodalUtiit! V iainb«rgs. «alvena rtoaktora vietnieks M ^ultUt Redāli> ton A B<Ulte)ni. i J^ab-sons. B iStselU t Ratttera. L Švam Australllai radak cUaa VĶ4 K šmitt (Uwlty Houta Canberrt. A. C AuatraUa) Rtdakdlia tdrno: BnUnm/N. Mtmvt 8tt. I *! Vai krievu repatriācijas komisija slepkavojusi acu priekša? CILVĒKU KAULI Cufenhauzenas nometne ŽTONSUSTIEM LIEDZ IEEJU. - MEKLĒ BAIGO NOTIKUMU \ ACULIECINIEKUS ^ laikrakstu pirmdienas Izde- S^iļS;.^?^^ saņemta iīrformcUa vēs^^^ ka Stutgartog priekšpU- « 5 * S^fSf'''^^^^^ arenadieni kazar-aizdomas, ka atradne ir jik^iņu^beglu pēdējas atUekas, kurugf 1945. nošāvusi un no-metnē aprakusi krievu repatriācijas komisUa, kas taiā- laikā darbojusies Grenadiei^ kagnnās^^ L^^ ziņas pārbaudītu un giitu tuvāku informa-eiju par varbūtējiem krievu šausmu darbiem, kas pastrādāti amerikāņu okupldjas spēku aen priekšā, uz Cufenhauzenu devās Latvijas redakcijas i^rstāvis. ^ Vācu laikraksti informāciju par baigo 7fktradtimti tin notiku-rņiem, kas nometnē ;iiod^uķ]ušles piriekš ' piedem gadiem,^ bija r guvuši no tagadējā nometnes konoiau-danta. Kad pie vi- :ņa griezās ari Lat- ' vtļas' l!<kstrāidpiekš, )[jomandantd norādīja, ka pirmdienas r l - ^tā visļm' IBO apakš« apgabala dlr^tor^ Mr. Gērs'už visstingrāko noliedzissniegt par airaduimu j ^ - kādu informāciju presei, k | ari iela^ nometnē žumaldtus. Latvijas korespondents tad lūd^a di- T«€3cto(rii - l i r . ' Gēa?u par īiotikMidei^ bet ari saņēma noraidl-gu atbildi un norā- ' . j . x - j » . - i * dijumu, ka vienīgās ^^1" nometnes vadi^Js apzimejis par iespējams ie- masu kapu • gūt no amerikāņu pārvaldes preses Inlormādjas daļas. Līdzīgi dir. Mr. Gēra bija aizliedzis ievākt infor- (Foto Hartmāris) māciju ari amerikāņu ziņu aģ^itū-ras UP, franču AFP, vācu DPA un daudzu laikrakstu pārstāvjiem. Meķkerana liku m projekta ^ praktiski apdraudētu DP sana ŅuJorlca (Uc). — New York Times Ievietojis lasītāja vēstuli, kas asi vēršas ipret senatora Mekkerana izstrādāto jauno imiipctjas un natu-taizācijas (Itkumptoidctu. Vēstules iiutors saka, ka šo projdctu Mek-kerans cenšoties panākt to, kas vi- $am neizdevās, sabotējot DP likuma papildinājuma pieņemšanu. Ja Mekkerana projekts kļūtu par likumu, tad gandrīz katrs ieceļotājs ASV dzīvotu pastāvīgos drapdos, ka viņu atkal Varētu j&raidīt. Bez tam gandriz neiespējama kļūtu bēgļu ieceļošana tui^Mnāk. Mekkerana projekts, kas ietverts 248 lappusēs, vispirms aizkavēšot ļaunu ieceļotāju iekļūšanu ^SV ar tiem pašiem paņēi^^ ko Mek-kerans neseknugi cetitās uzspiest DP ieceļošanas likumam, proti, piešķirot kvotei tādām grupām, kās praktiski likumu nevar izmantot. Vēl bīstamāka esot projekta otra daļa, kas paredz ne tikai daudz stingrākas ieceļošanas kandidātu pārbaudes nekā līdz šm, bet ari satur noteikumu, ka ieceļotājus, kaš jau ir ASV, var no jauna izraidīt par ASV likumu pārkāpšanu; pārkāpumu sarakstā ieskaitīti ari tādi sīki nodarījumi, kā, piemēram, satiksmes noteikumu neievērošana, kā ari pārkāpumi, ko ieceļotājs izdarijis pret kādas citas valsts likumiem. Pēdējais noteikums ir pirmrei^gs visā starptautiskā likumdošanā, jo bēgļu patvēruma tiesības līdz šim viemēr ^ - binājušās uz to, k^ viņus par citā valsti izdarītiem noziegumiem var izraidīt tikai tad, ja noziegumus par tādiem atzīst ari tās valsts l i kumi, kur bēgļi patvērušies. Tālāk Mekkerana projekts paredz, ka iebraucējus var izraidīt ari tad, Ja viņi „ar nolūku strādā tādu maizes darbu, kurā nodarbošanās trūkst ASV pilsoņiem", izņemot gadījumus, ja ieceļotājs pieder kādai īpašai priekšrocību kategorijai. Tālāk projekts paredz izraidīšanu ari par to, 5a ieceļotājs «pievienojies vai iztel-m vēlēšanosj3i&vieDati^ m ticamS kārtā varētu gatavoties pievienoties kādai organizācijai, ko jebkad vatējuši komunisti". Vēstules autors piebilst, ka šī noteikuma pietiktu, lai izraidītu no ASV, piemēram, kādreizējo Polijas ministru prezidentu Mikolaičiku, kas neapšaubāmi kādu laiku sadarbojies ar komunistiem. Blakus visam minētajam, Mekkerana projekts vēl paredzot, ka visos iepriekšējos gadījumos ieceļotājs «uzskatāms par vainīgu, kamēr nav pierādīts pretējais". Tas nozīmē, ka pietiktu ar denunciāciju, lai katru ieceļotāju, kas vēl nav ieguvis ASV pavalstniecību, nekavējoties nogādātu uz EJisas salu vai kādu citu karantīnes vietu un turētu viņu tur tik ilgi, ,Mmēr pierādītos pretējais", kas šādos apstākļos būtu gandrīz neiespējami, ja apsūdzētajam nebūtu iespaidīgu draugu. Paziņojums Latvijas abonentiem un veikala klientiem Eslingenas latviešu kolonijai likvidējoties, LCK apgāds Latvija a^ laikrakstu pārcejas uz Svābu Gmindi. Ievērojot apgāda un darbinieku pārcelšanu, kā ari spiestuves maiņu, nākamais Latvijas numurs iznāks ceturtdien, 1. JfinIJā, Jaunajā spiestuvē. Pēc tam laik-raksts iznāks līdzšinējā ter-tibā — trešdienās un sestdienās. Latvijas apf^a un rcdak. Gijas jaunā adrese: (14a) Schwābisch Gmiind. DP Cwnp Artillerie-Kaseme, uz kurieni lūdzam turpmāk adresēt visu korespondenci un naudas pārvedumus. Pirmdienas priekšpusdienā IRC direktora birojs piedzīvojis īstu žur-tnālistu \8ž^rukumu gan persoīfgi, gan telefoniski Nometnes apskate un sarunas ar ukraiņu iemītniekiem tomēr ari Latvijas korespondentam deva pietiekami daudz pieturas punktu, lai iegūtu pārskatu par notikumiem, kas pēc vispusīgas izmeklēšanas, iespējams, var radīt jaunu Katinu. Grenadieru kazarmās kopš 1945. g. pavasara ir ukraiņu nometne. Kara laikā tur bija ieslodzīti krievu gūstekņi, no kuriem daļa kazarmās palikuši ari pēc amerikāņu ienākšanas. Aprīļa pirmajās dienās tur iekārtota repatriācijas nometne ukraiņiem, un tajā darbojusies krievu repatriācijas komisija ap 100 viru sastāvā- Apm. 250 m rādijā ap nometni bijusi aizliegta josla, kurā nav drikstējusi Ieiet neviena nepiederīga persona. Nometnē vēl tagad strādā centrālapkures kurinātājs vācietis 0.^ kas darbā bijis jau repatriācijas komisijas laikā. Viņš zina stāstīt, ka maija sākumā krievi, viņam redzot, nošāvuši 6 vāciešus. Viņu pašu nākamajā dienā padomju repatriācijas komii^ja no nometnes izraiiliijusi, neļaujot no dzīvokļa paņemt nevienu mantu. 0. pārliecināts, ka krievi šāviņi ari ukraiņus, kas atteikušies repatriēties, un nelaimīgie pavirši aprakti vairākās vietās nometnē. Reizē ar 0. tur strādājis ari kāds cits vācietis, kam bijis uzdots nošautos aprakt. Nometni atstājot^ krievi viņu paņēmuši līdzi, un tas tikai nesen atgriezies no I^domju savienības. 0. tagad pūlas viņu atrast, lai iegūtu autentiskas ziņas par 1945. g. briesmu darbiem. Savu noslēpumu O. līdz'pat pagājušai nedēļai nav izpau«iis, jo baidījies no kāda cita darba biedra — komunista ^t'^!^?^ Tikiii tad, Jķaft. tas lio nometnes aizgājis 0. ziņojis iestādēm. Nometnē vēl pirms vairākiem mēnešiem, bijuši ari pāris ukraiņu, kas varējuši būt notikumu aculiecinieki, bet viņi, cik zināms, izceļojuši. Masu kaps, par ko pirmās ' ziņas sniedza vācu laikraksti un kas atrasts, rokot granti bērnu spēļu laukumam, pirmo reizi uziets nometnes nomaļā stūri pirms Jau apmēram divi gadiem, bet toreizējais nometnes vadītājs nezināmu iemeslu dēļ nav ziņojis par to uzraudzības iestādām Par baigo at-radimiu klusībā nesen pārliecinājušies ari vairāki nometnes iedzīvotāji Tur uzlikts provizorisks akmens krusts un tālāka interese par to, ko zeme šeit slēpj, izbeigta. ledzāvotāji domā, ka ndaimigo ukraiņu atliekas slēpj arī ugunsdzēsības baseins, kas atrodas nometnes vidū im no kura kopš 1945. $. vairs nav izsūknēts ūdens. Ap-stagājot nometnes territoriju, Latvijas korespondents bez šķietamā masu kapa automašīnu novietnes laukuma stūrī ari citās vietās redzēja vairākus dzeloņstieplēm iežogotus laukumiņu» kur, pēc nometnes iemītnieku izteicieniem apglabāti krievu nošautie ukraiņi. Kaut kopš ziņojuma par masu kapu esamību nometnē, jau pagājušas vairākas dienas, lietas izmeklēšanu un aizdomīgo vietu atrakšanu vēl nav sākusi neviena oficiāla komisija. To izdarīšot tikai nākamajās dienās. Pirmdien gan nometnē bija ieradusies amerikāņu CID un CIC, kā ari amerikāņu okupācijas valdības pārstāvji, bet nelielus rakšanas darbus izdarījuši tikai kādā aizbērtā gaisa patvertnē. Taču tur nekā neatraduši, viņi darbus citās vietās nav turpinājuši Sevišķi lielu uzmanību šim gadījumam velti vācu prese. Stuttgar-ter Zeitung sniedz starp citu ari sarunu ar vācu kārtības di^esta direktoru Vēberu. 1945. gada vasaras mēnešos, kad notikušas minētās slepkavības. Vēbers bijis Stutgartes policijas prezidents. Viņam nācies oficiālajās dienesta darišanās iepazīties ar krievu Cufenhauzenas kazarmas vardarbībām. Policijas prezidents stāsta, ka 1945. g. jūnijā sešiem vācu zemnitekiem krievi piespieduši nogādāt (illufenhauzenas ka- (Turpinājums 10. Ipp.). LCK UN LNP INFORMĀCIJAS NOZARE UN ĀRĒJĀS INF0RMACUA8 FONDS, sākot ar 24. maija, atradīsies Si^bu Gmindē. Adrese: (14a) Schwābi8ch. Gmilndi DP € ^ Artillerie-Kaserae Biskajaf lici s a t e lieli flotes manevri Satraukums Londona par gadomju kugu^ paradisānos Lamanša Londona (O). — Pirmdien Riskajās uci asm Uelbritinijas» Fran-eijaa, Holandes m BelMas flotei manevri. Britu Home Fleet (ndUai flote) 01 Francijas piekrasti isbrauea Jau svētdienas pievakarē. PublkSJot šo Informadju, BBC piebilst, ka Ue manevri notidt Eiropas Onijas Ietvaros, mika lltega Briseles pakta slf-natārvalstu kuģu satikšanās, lai veiktu kopīgus uzdevumus, bijusi ari pa-gājulliadā. ^ lielu satraukumu Londonā radījusi informādja, ka Lamanšās kanāli parādījušies Padomju saviebās kiiģi. Pirmā ziņit britu galvaspilsētu aizsniedza pagājušos otrdien. Doveras krasta aizsarddbas iestādes pamanīja, ka ļoti tuvu gar britu territoriālajiem ūdeņiem aizpeld septiņi krievu zvejas kuģi. ' Londonā sāka klīst baumas, ka tie patiesībā Ir nomaskoti traleri, kas apgādāti ļoti moderņim brišanas instrumentiem un radara lericēro. Pēc pāris dienām minētajiem Sātiņiem kuģiem pievienojās vēl 23, ko pavadīja tva^onis Tambov. Sestdien visa padomju .flotile npenkurojfis prett Pelmusal. Lai nomierinātu satrauktos londoniešu prātus, britu admiralitātes pirmais lords Frēzars pas^idroja, ka pēc viņa domim padomju 'kuģi atrodas parastajā braucienā no Ziemeļjūras uz Mebfio jūru. Kāds cits admiralitātes pārstāvis tomēr piebilst: „Mēs visi^ nestām, uz kurieni tie īstenībā do- Pavests svēti latviebu taatu 9. maijā pāvests .Pijs Xn Vatikānā pi^ēma \atvMu svētceļniekus, kas prāv. K. Viļņa vadībā bija ieraduilas no Zviedrijas. Prāv. VUnls pāvM-tam pasniedza Zviedrijas latviešu dāvanu ^ Niklāva Stirunkes gleznu Via dolorosa (Sāpju ceļš) un latiņu valodā teica uzrunu. To noklausīji^ pāvests angliski atbUdija: nMan sāp sirds» domājot par latviešu tautas likteni LOgsi-mies un ticēsim labākiem lai* kiem. Svētijam klātesošos, jūsu brāļus, māsas un visu tautu, kas iet ciešanu ceļu.*^ Tad pāvests sasveicinājās ar citiem Skandināvijas ivittoiļ-niekiem un vēlreiz atgi^m pie latviešiem, izsaukdamlis: „Ai, latvieši, mēs Jūs samo-tam!" Flotes ajurifedfis valda uzskats, ka britu iestādes nekā noairētu darit, Ja krievu „zvejas kuģi" pēkšņi Iznirtu tai vietā, kur pirmdien sākās flo-t^ manevri. Vairāki Londonas laikraksti piebilst, ka līdzīgs Radījums norisinājās ari Karaibu jūrā amerikāņu flotes manevru laikā. Kad britu muitas Ierēdņi ieradās ut Tam-bova, kapteinis paskaidroja, ka flotile dodas „uz zardiņu zveju" Melnajā jūrā. Interesanti piezīmēt, ka tas ir pirmais gadijtuns kopš kara beigām, kad Lamanšas kanāli parādās padomju kuģi. Lielbritaniia biives turbobnmbvezus Londona (£). — Lielbritānija Jau tuvākā nākotnē sāks būvēt turbo bumbvežus, ziņo BBC. Tie varēs lidot 3000 km tālu im pēc tam bez nolaišanās atkal atgriezties savās bāzēs. Jaunie turbo bumbveži snie-dzamlbas ziņā būs lidzvērtigi amerikāņu supercietokšņiem B 29. Dace vadīs 50.000 bērnu delegāciju Ņujorka (Lk). - 150.000. DP toes-ļotāja ASV - 12 g. V. latviete Daoe Epermane aizpagājušajā svitdie&ā izkāpa Ņujorkas ostā. Pēc tam viņa tūdaļ ar māti de^ m VašingUmu, kur paredzams, vidis 50.000 amerikāņu bērnu delegāciju pie prezidenta Trūmena Baltajā na^ mā. Pirms izbraukšanas us fdvas* pilsētu Dace ^;»neklēja Ņujorins WCPS televīzijas raidītāju. Meftenis tēvs un brālis devās pie sava galvo* !tāja uz 180.000 akru lielo fannu Pf» irljā pie Ņujorkas. ]n proDiema v vel Metamāka par atombumba Zenē^ (D). — Sestdien Zenēvas raidītājā teiktajā runā IRO ģenisrāl* (iirektors Donalds Kingslejs paskaid"* roja, ka „bēg}u problēma ir tikpat eksplozīva un daudzējādā ziņā vU l)Istamfika par atombun^u." Tā ir na vien bumāns m saimniecisks, bet ari politisks Ierocis. Pēc Ktogsleja (lomām, visā pasaulē pašrds ir 80^ m mllj. bēgļu, no kuriem Vācijā vien dzīvo 8,5 nuljoni. Pie tam rietiunoa Ierodas aizvien Jauni bēgļi, ko vācieši uzskata par nevēlamu dementu un ar kuriem viņi, droši vien, apN» iesles tā, ka šis apstāklis var draudēt Eiropas un pasaules mieru* I^l neitralizētu šis briesmas, Kinga* lejs prasīja drīzu tā darba turpinām Sanu, ko sākusi IRO. Ar starptau« tisku Iejaukšanos vajadzētu pcmākt» lial visi legālie bēgļi baudītu dlvOm tiesības, pie kurām pieder patvē« rums, brīva kustība un darbs. Oglraktuvju eksplozija Gelzenkirchena nogalinits 71 strādnieks MUNĪCIJAS EKSFl-OZIJA ASV Gelmtkirdiena (D). — Sestdienas ritā īsi pirms pulksten pus deviņiem Dalbušas sabiedrības ogļraktuvēs Gelzenklrcbenā notika smaga eksplozija. Glābšanas komandas, kas darbojās lidz svētdienas priekšpusdienai, no nelaimes piemeklētās šachtas izveda 54 līķus un 42 smagi ievainotos. Līdz redakcijas slēgšanai 18 no smagi ievainotajiem miruši. Katastrofas iemesli pagaidām vēl nav noskaidroti, bet speciālisti domā, ka to radījušas izplūdušās gāzes, kurām eksplodējot Izcēlies ugunsgrēks. Nelaimīgo upuļru piederigie saņem telegrammas un līdzjūtības apliecinājumus no visas Vācijas. Bonnas valdība katastrofā cietušām ģimenēm piešķīrusi 100000 marku. Smaga eksplozija notikusi ari Sausembojas ostā, kas atrodas apmēram 50 km no Ņujorkas. Vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ uzsprāguši gaisā munīcija, kas atradās uz četriem velkoņiem. 30 cilvēku pazuduši bez vēsts, bet 300 ievainoti stikla šķembām, 'jo pilsētā eksplozija iznicinājusi gandrīz visus-logus. Sau-sembojā izsludināts aplenkuma stāvoklis. Pie sapostitajiem namiem dežūrē karaspšcs, bet uz visiem cel im policija, kas aptur zlņkārifo barus. BBC ziņo, ka vairākas Jaunas eksplozijas notikušas ari pirmdien. Sarleroa o^lraktu^es katastrofa latvieši nav cietusi Latvijas redakcija saņēmusi informāciju no vairākiem tautiešiem, kas st;rādā beļģu ogļraktuvēs Sarleroa tuvumā, kui, k§ agrāk jau ziņots, 11. n!iaijā notika smag<> ek%)Iozija, prasot 38 ogļraēi dzīvības. Laimīgā kilrtā neviens no apm. 100 latviešu ogļračiem, kas strādā šais raktuvēs, katastrofā nav cietis. 15 latvieši no-diurbināti tieši tajā šacbtā, kur notika eksplozija, bet nelaimes dienā visi viņi bijuši brīvajā maiņā. Upuru vidū lielākā daļa ir beļģu, itāļu un poļu. Sevišķi smagi piemeklēta kāda beļģu ģimene — trīs tās locekļi katastrofā nogalināti. Par matu no nāves izglābies kāds igaunis, kas strādājis sprādziena vietā, bet 10 minūtes pirms eksplozijas aizsūtits i < i' i i. 1'! i i f U > • u
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 25, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-05-25 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500525 |
Description
Title | 1950-05-25-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
20. maijā
savienībai
kvo ASV, Ang,
vērsimies pret
organizēšanu
prasīs visdri*
PSBS palikušos
h^alstiiiels;u vel
liju savienībā,
p t u ministrija,
latļāujot iiem
priēties.
icinātaji pie.
J U bdtu hicU
I ceļā no Pērsi-
%uti pārlidojis
Hidrofpiānia
jUpiS no visām
pĒwJas pijsetu.
p lielākā plūdu
pilsētas
iranas val-i
^Imumus gar
ivL ' Padomju,
iālo stāvoki"
sīteliņu britu
Siitoejā no-
^etc^koinunisniu
So .priekšMku^
"ļjšis ārlietu
pec: garākam
•jā$ an bri-i€
r nešķirsies
Ivita. Viņa ir
i}a Faruka mā-
'rancisko ar
šo laulību iz-
BBC Loor
lu ēku kom-
5 ha un bu-
*.
ilteka izdevēju
letibaisīgi nolē-lem
ari Vācijas •
stus. Viņiem
atzīst cilvēku
Irlledz nadonāl-rā
nedēļā iz-
;bas ministrs
ilštāba priekš-ļs.
Viņi ap-
.1 Mekartūru
Japānu.
īliflsii kopS jan-
. \iz Rietum-ieradusies
ar
, r ^ ņ o j u s i
[anās no
M partija
Uja, kam
la 402 vie-
52.
omos atro-emjieatbri-lU,
apgalvo
iĶciozs Trud.
lieja uzņemta
starptautis-imer&
āņu ka^
:edalisies ASV
;ādēs Berlīnē
,s; Vācu
;trēs ari jau-un
turbo
bruņoto spēku
:a nacionālisti
i s salas, eva-
.000 karavīru.
;ja pēdējais na-
• bez For-
Triesta pilnīgi
starp šis pil-rltu-
amerikāņu
gJuSies Sv. Lu-lā.
No tiem 4
lās cēlonis vēl
ļatzliegfta Vene-raldība
paziņo-lecuēlas
naftas
sūtījuiiis Da-
, Jltlandē. Tā
bez starpgadī-lekoso
DP
iberga
Neue Zeitung
Ņergas - Bādenes
minstrija, lek-irakstījušas
ko-rācijā
paliekošo
|l5. jūlija. Sa-i
Domštatē pie
ar iRO līdzek-
; trūcīgiem DP,
;ies Virtember-pa.
Laikraksts
ļnespējīgie DP
'rsmju likmēm
idzumu. Mītnē
festantiskos un
ēr katoļu DP
Bavārijā.
I
LaiviaD New8paper
PubUshea uoaet S U C OM civu
^toteB Divtetoo Autoorlsatloii
iiumptr Vmp m, PttttUiher
•nd Mtort Vaia«man Lam*
j a » Bmiņgen/N.. Breite Str.
pfister: UDgeheuer &
wmer. ttidwig8bur3. Kōmer»
itr. le. PubUshed twice wec^.
CisculatiOD um
lATVlAN NEVVSPAPER
Nr. i» (384)
Ceturtd^ 1950. g. t&mal»
UDO tr«ldi«u«» au «MtOMute
ftdevitt: utvMi Cttitrilft Ko
mtteit Oalvenai» rodalUtiit! V
iainb«rgs. «alvena rtoaktora
vietnieks M ^ultUt Redāli>
ton A B |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-05-25-01