Bavarijas Latviesu vestnesis, May 25, 1950

              mm
i
tS>;.l
L A T V I J A
Nr. 40(384)mg/29. msiijā
f ^ t t l o t rtkffoļf Htffkti» tfoti^tt fitt
«•tr* cto» fft<lalieiiat dofnti
un mes
Savi lcr«I»ā loovlniena difļ aro4-
bicdHbas Ldtvi||ā nebija populāras.
SvelSi o l M ^ ^ j i i varat izlietoja tfis
par savuŗežīmu uzspodrinātajām un
•Mdniaku iztj^egošanaa orgāniem.
TMIl v i l arvien pret arodbiedrībām
ik 1IZ lo]a vērojami aizspriedumi.
Dzīvojot rietumu demokrātiju pa--
^;iāi»i, Sit aizspriedumi tomēr nav
ātti^iooiiini* Ir taisniba, ka dažās
zemii komilnistu Jespaids arodkustl-bft
v« )oixroJim i ^ g i . Laiku pa
la^iam JMatkava,^^ ^ to»
ndfi poUtiikui atreikui» kam nav
n« tnailki sakara ar darba apatākļu
uilabojumiem un lociāHm tiesībām.
Tim gpatāklii pag. gada beigās
šovida pie Jaunai starptautiskas
irodMvienIbaa dibioiianas, kas pil-jūSMi
itraisijuiies no komOniitu dik­tāti,
fti if viens po redzamākajiem
poifttdciem notikumiem pēdējos ml-
OiM Simpātiska tt līs Londo:^
difetoltii Slarptaulļiskis arodsavie-nltlm
labvēlīgā nostāja baltielhi
Mmiiaeku Uiin^^^ praplbu lietā.
MOiu stāvoklis trimdā bez tam
pēdējā laikā aizķēris gluži praktis-
Jtti darba tiesību ļjautājumm, kas
wwr atriilnāmi bez ^ pic-dillIaMs.
Kamēr esam atradušies
ln>ui irodbiedrlbām, no viņu pu^s
inums dažkārt vērsusies tanīs
īpvienoto biedru liļiuri arodnieciskie
Iebildumi, Strādātāju attiecībās Vā-art
daudz kas bija līdz Stai ne­nošķirts.
Ar DP pārstāvju lēmumu 1949, g.
Ift dic» Mitenvaldl par nod^irbināto
OT l^itāšaiios vilcu arodbiedrībā
ievadīti jauns kurss. Par piemēro­tāko
atzīta vācu ^arodbiedrība pub-
Bfldtm pilcālpojuii^em, transportam
nn šitikiHnit (Gevfbrkschaft Olf^nt-lj<*
t ttertīt^, TrisJisport und Ver-kehr).
Sli arodbiedrības vadībā
i i ^ neviena komunista. Tā ir tikko
ndnētās Starptautti^ās arodsavienl-fekķ,
kur apvienotas i s, brl-
S^i^bii^";.,
tetiiif pat^ biiednf n ^ t a j ā vāv
Ižatra i s locieklis
IļCUt Starptautiskajā
«rodsivlinlbāī ķ» kuras pieder Sa-l^
etioto valstu, Kanādas, Austrālijas»
AngHjai, Zviedrijā» un daudzu citu
leiņju arodbiedrības. Praktiski tas
dod U^ai priekšrocības, jo ikviens» /
kif bijia biedrs kādā vācu arodbied-ribā
i%āk par trim mēneliem, savu­kārt
var bez grūtībām iekļūt kādā
imerikāņu vai citā demokrātiskā
irodbiedribā. Turpretim par tiem
mūsu tautiešiem, kaa nokluvuSi Sav.
valitH, nebūdami jau agrāk k^das
arodbiedrības biedri, zināms, ka tiem
uiņemiana amerikāņu arodbiedrībās
«Pirūttnāta; un tas nozīmē sliktākus
darbi noteUtumua un ataliE^olumu.
TauUell, kas izce]o, fio apstākli līdz
Itm pārāk m(iz ievēroiuM. Bet ar! Sicējiem Vādjā valadzētu apzinā-
I, ka bez vācu arodbiedrības tiem
nāksies nesalīdzināmi grūtāk lekļau-tiis
vficu saimniecībā.
Pieredze rāda, ka liela daļa DP
vēl nemaz ni^'^nz^v»?!^ i^jjrje^i ie^ts^
tiis Vācu arodbiedrībā, kā ari ir ne-ikaidrlbipar
priekšrocībām, ko tas
dodv Lai gan DP iekļauSana vācu
arodkustibā vē' ir sākuma stadijā,
Jāpaskaidro, ka vācu arodbiedrībai,
kur apvienoti DP, jau īsi laikā iz­devies
dail»jvācu zemēs uzlabot
IHO iestāžu darbinieku a^gas, kā ari
aizstāvēt tos darba konflikta gadīju­mos.
So jautāiurau kārtošanā pie­aicināti
ari ĪŖO pārstāvji, kas pats
par sevi rada labāk^^s iesTļēlas kon­fliktu
labvēlīgākam izknrtoiumam.
Turklāt arodbiedrību biedri zināmos
gadlļumos saņem dai^ādus atvieglo­jumus
Bez glužt mat**rialiera if?iivu-mieiln,
arodbi«drn)§rn ir k^da
l^ali nozīme, ko mf*;. 8prk««ā ter-rora
vadātie ļaudis, nedrll^f'^tētu at­stāt
neievērotu Tā ir arod^stlbas
vt!mārē1ā pollt^sk^ loma. Arodbie­drības
ir t)aMr!l?aV^ vi<»ta, kur va-rtftp
ati^i^t bol8pv1«5ma I?to se^u un 1iUfinrāWgo:< nolūVus sabieHrlh»*s
abvmilbaji un sevi.«ki d^rbu ļaužu
ekMitences s^iirauSanH. Nekur citur
nivftram tik lahi V Se i»V:i*»idēt tos
snaldua un nevJnnSdnu, k^d^ dzīvo
toj^mju strādnieki, kas nadomlu
iakirtu nav redzēiuSi vaimi valļarā.
VfTft mēs varam dot sValdrUbu, io,
MHe, mēs esam aculiecinieki Vai
mēs esam IMz lim nar^rmiāluli, cik
t i i i r svarīgs un nozīmīgs uzde-
^mmit. >«»s mwwt ^'orām^ HTIV^^?
tm dWku mīlestības labā? Mēs
l^n redzam no nesVai^ piemē-nem
Maskavas neizsīkstošos nilli-liUS
i^*t*^a^'*t'»*o intW3d arortlni^I-X
bi» naVlaulanā iustrurNu imneri-iBstiliam.
m <^**«nslvu ciņu nret to
t!k«» naSā iedfriT.
Mtims, latviešiem un citu ansplesto
tautu piederīgiem, lāraids: ne vien
Vienības kusio jāizplata pōrl okeāniem
LLV delegātu konference Hamburga «
LatvieSu un^ lietuviešu vienības
delegātu konferencē 14. maijā Ham­burga
piedalījās ne vien pārstāvji
gandrīz no visām Vādjā» noda}ām,
bet ari prāvs sicaits viesu. Konfe­renci
atklāja LLV priekšnieks mag.
hist J. Bračs un apsveicži lietuvju
atbrīvošanas kustības un igauņu
pārstāvji, uzsverot vifnibas kustības
lielo nozīmi Baltijas tautu atbrīvo­šanas
cīņā un nosaucot LLV par
pirmo reālo soli uz īstu sadarbību.
Centrālās valdes ziņojumā noskaid­rojas,
ka nometņu pārcelšanas un
likvidēšanas dēl gan likvidējušās
dažas nodaļas bet palikušās vēl ro­sīgi
turpina darboties. Stabilas ir
nodaļas Anglijā, nesen nodibināju­sies
pirmā nodala Kanādā, bet tā­das
top ASV un Austrālijā.
Apspriežot turpmākās darbības
plānu, konference nolēma, ka nā­kotnē
visus svarīgākos jautājumus
izlems sarakstīšanās ceļā, ]p nav
paredzams, ka tuvākajos gados vis­pār
varēs sanākt LLV augstākā in­stance
— delegātu konference. No­lēma,
ka LLV centrs ari turpmāk
paliks Eiropā, kur darbosies centrālā
valde ar 5 locekļiem, bet pārējie 4
locekļi ASV kā c«itrālās valdes de­legācija,
paturot zināmu patstāvību.
Eiropa paliks ari centrālā revīzijas
komisija un goda tiesa. Amerikas
kontinenta centrs paredzams Kllv-lendā,
Austrālijas Melburnā, kur
jau atrodas centrālās valdes pār­stāvji.
Idejiskā plāksnē pastiprināti
jāturpina vienības idejas izplatīša­na
plaSākās aprindā», kas līdz Sim
veicies ār labiem rezultātiem. Jā­paplašina
un jānostabilizē sakari ar
abu tautu presi, sevišķi dzjūrā, jo
Vasarsvētkos FisbachosJ^
iesvētīs pieminekli mirušajiem
latviešiem
otros Vasarsvētkos, 29. maijā pl.
14, archiblskaps prof Dr. T. Grln-bergs
FiSbachas ciema kapsētā iesvē­tīs
trimdā mirušo Valkas un Fišba-chas
nometņu latviešu piemiņai celto
pieminekli, kas veidots pēc arch. A.
Ōamrozes projekta. lesvētē bez ar-chlblska^
a piedalīsies ari latviešu
un vācu mācītāji, mlruSb piederīgie,
draudžu un nometņu pārstāvji, FiS­bachas
ciema pārvalde un viesi.
Vairākkārtējo nometņu pārvieto­šanu
dēļ nav zināmas Fišbachas de-ma
kapsētā apbedīto tautiešu piede­rīgo
adreses, tādēļ visiem nav iespē­jams
nosūtīt īpašus ielūgumus. Pie­minekļa
celšanas komisija lūdz no­metņu
komitejas noorganizēt lētāku
ceļojumu grupas tiem tautiešiem, kas
vēlētos piedalīties pieminekļa iesvē­ta.
Vilcieni iesvētes dienā no Nlm-bergas
galvenās stacijas uz Fišbaclīu
aties: virzienā uz Neumarktu pl,
12,21, uz Altdorfu pl 12,45, uz Ven-delSteinu
pl. 13,01 un pieturēs Fiš-bachā,
2. pieturā no Nlmbergas, kur
preti būs automašīnas, kas viesus
aizvedis uz iesvētes vietu.
Pieminekļa celšanas techniskā ko­misija
norāda, ka pieminekļa celšanu
nobeigt ātrāk aizkavējušas daudzas
grūtības, kas parastas šajos apstāk­ļos
un tik lielu darbu veicot, bet tās
ar vislielāko piepūli tomēr pārvarē­tas.
Pirmās nedēļas vācu
t
skola
Pinebergas 1)P nometnes iedzīvo­tāji
jau apmēram pinns mēneša sa­ņēma
vācu personības dokumentus.
No tās dienas nometnē ari vairs ne­darbojas
latviešu skola, bet tās ^ietā
ir vācu skola, kur kopā mācās lat­viešu,
lietuviešu un igauņu bērni.
Vismazākie, kas vēl nemaz neprot
vāciski, iedalīti atsevišķā grupā, kur
viņiem māca tikai valodu. Skolā
strādā trīs vācu skolotāji, kas visi
ir krietni paidagogi, labprāt uzklau­sa
vecāku domas un visos jautāju­mos
izrāda pretimnākšanu. Ar au­dzēkņiem
skolotāji nodibinājuši
draudzīgas attieksmes. Zemākajās
klasēs dienā ir tikai trīs stundas, pa
30 minūtes katrā. Vācu valodu māca
no bilžu grāmatām, no kurām kā­da
— Neue Fibel iespiesta Hanoverā
-1792. g., un sekņies ir labas. Vecāka­jās
klasēs vērību velti vācu un
angļu valodai un matemātikai.
Paredzams, ka drīzumā pieņems
ari latviešu skolotāju, lai darbs la­bāk
sekmētos tiem audzēkņiem, kas
vāciski nemaz nesaprot. J. S.
nepārtraukti SOS saucieni citu zem­ju
valdībām un sabiedriskai domai,
bet reizē jāpāriet uzbrukumā tur,
kur ienaidnieka pozīcijas varam
iedragāt vislūtamāk. Mum» ļātet cl-nltfilu
priekšēlās rindās, aicinot visu
zemju darbi ļaudis apvienoties cī­ņai
pret Maskavu un 3 Intemacio-nāU.
Āū. SUde
turpmāk galvenā darbība jāpārnes
tieSi uz turieni.
Par LLV priekšnieku vienbalsīgi
ievēlēja līdzšinējo — J. Braēu, gal­venās
valdes Eiropas centrā — Ma­zās
Lietuvas padomes priekšsēdi E.
Simonaiti, Slēzviģas-Holšteinas un
Lejassaksijas apgabalu lietuviešu
pārstāvi Pr. Zundi, filologu N. Nam-nieku
un stud. iur. D. Maikovski;
Amerikas delegācijā — Dr. ing. A.
Nasviti, plkv. A. Maceli, rakstnie­kus
O. Liepiņu un Em. Skujenieku;
centrālajā revīzijas komisijā — dlr.
J. Glemžu, A. TraumaTAi im A. Ķī­vīti;
goda tiesā — Inž. Spr. Paegli,
inž. Z. Pērkonu un lltuānistu A.
MažuH. (LLV/PB)
Kads darbam
Cehaidien, 1950. g. 25. maiļg
ziedots muzs
AICINJUUMS OSKARA SIKTARA PIBMIŅAI
No latvlcfiu saimes Sļffles Oskars
Siktars — sabiedrisks darbinieks, ju­rists,
žurnālists, latviešu z^nnieks.
Ja atmiņa neviļ, Siktaru pirmo reizi
satiku 1932. gada rudeni LatvieSu
zemni^ savienības Rīgas nodaļas
akadēmiskā sekcijā. Toreiz viņš bija
vēl students, bet jau aktīvi piedalī­jās
sabiedriski politiskā dzīvē, lai
strādātu latviešu zemnieka rītdienai
Jau toreiz Siktars bija ari žurnālists,
rakstīdams Brivā Zemē par aktuā­liem
zemnieku, sevišķi laiiku jaunat­nes
jautājumiem. Domu skaidrība,
apsvērta rīcība viņu izvadīja cauri
studentu dienām līdz Latvijas uni­versitātes
tieslietu maģistra diplo­mam
Sākās atbildīgs darbs Latvijas
valsts iestādēs im visbeidzot advo­katūrā.
Ja ari ne profesionālii tad
Lietiskas piezīmes par Ventorfu
Britu joslas izceļotāju uz ASV zi­nāšanai
par Ventorfu gribētos in­formēt,
ka nometnēs m<mtu sadalī­šanai
pa kastēm sevišķa vērība ne­būtu
jāveltī, jo transitnometnē diez­gan
laika to pārkārtošanai un pār-saiņošanai.
Tāpat no kastēm man­tas
var pārvietot rokas bagāžā un
otrādi. Līdzi no pamatnanietnēm
gan jāņem trauki ēdienam, segas un
gultas veļa. Mantu saraksti gatavā
veidā pamatnometnēs nav jāsagata­vo,
jo tos uz īpašām veidlapām var
izgatavot uz vietas. Derīgs gan kas­tēs
ievietoto mantu provizorisks sa­raksts,
īpašs saraksts vajadzīgs
grāmatām, atzīmējot katrai autoru,
nosaukumu, valodu un satura rak­sturu
(romāns, skolas grāmata, vēs­ture,
technika utt,).
Ventorfā kastes izkratij bagāžas
šķūnī, bet ^s var ari ņemt līdzi uz
dzīvojamām telpām. Bagāžas nolik­tava
tomēr pieejama brīvi parastā
laikā. Ja kastes dzelzceļa transpor­tā
sabojājušās, tās var nopirkt uz
vietas par 30—35 DM gabalā. Pa­redzams,
ka drīzumā tās varēs iegūt
arī par lētāku maksu.
Lielajā bagāžā katrai ģimenei pa­rasti
dod 4 vietas, bet piekto var
— _ —•
Cile varēs ieceļot vēl
2000 DI^
Clles valdība apsolījusi šovasar
uzņemt vēl 2000 DP, paziņojis IRO
ģenerāldirektors Donalds; Kingslejs.
20. maijā Zenevā leraduisies Ciles 3
vīru komisija, kas paredzējusi izvē­lēties
ieceļotājus Austrijas un Itāli­jas
nometnēs, bet, iespējams, iera­dīsies
arī Vācijā. Clles valdība vē­las
kvalificētus un nekvalificētus
strādniekus, kā vieniniekus, tā ģi­menes
bez un ar bērniem.. No arod-pratējiem
sevišķi vēlami mechaniļjd,
elektriķi, konstruktori, skārdnieki,
raktuvju strādnieki, tirdzniecības
speciālisti un pienotavu un siera
speciālisti, kā ari mājkalpotāji. Līdz
šim Clle uzņēmusi 3695 bēgļus, no
kuriem lielākā tiesa jugoslavu, poļu
un ungāru.
ANGUJA UZŅEMS 2000 VECOS UN
DARBA NESPEJlGi38 DP
Latvijas 85. numurā jiau ziņojān\,
ka Anglija vēlas uzņemt vēl 2000 DP
no Vācijas un Austrijas ItRO nomet­nēm.
Tagad tuvāk noskaidrojies, ka
šo 2000 cilvēku kvoti sastādīs vecie
un darba nespējTgie DP, kas pieder
ts. neizvietojamo katēgoriiai un par
kuru uzņemšanu un uztui'ēSanu Ang­lijā
galvos viņu draugi, radi, atse­višķas
privātpersonas un labdarības
organizācijas. Anglijas iekšlietu mi­nistri
1a saziņā ar I RO un angļu lab­darības
organizācijām patlaban iz­strādā
schēmu, pēc kuļras notiks Šo
2000 personu ieceļošana. Tā paredz,
ka pirmie v?irēs iebraukt tie darba
nesnēflffie DP, par kuriem galvos
radinieki.
, Ari Bīisek!
ielcortos latviešu maļu
Latvijas Sarkanais Krusts Beļģijā
aprīlī nosūtījis uz Vāciju sadalei
tautiešiem 30 kastes ar drēbēm, apa­viem
uņ pārtiku. Atseviitķi saiņi no­sūtīti
četrām trūcīgām ģimenēm. At­vēlēti
1660 beļģu frankji Gautingas
tbc sanaļtorijas latviešu slimniekiem
ārstniecības līdzekļu iegādei. No
Šveices kā ziedojums saņemti medi­kamenti,
ko pēc vajadzīgo muitas
formalitāšu nokārtošana» arī nosū­tīs
uz Vāciju.
LSKB nolēmis šovasar Īstenot no­domu
par latvie.^u mājafii ierīkošanu
Briselē kurā novietotos LSKB bi­rojs
un noliktava, ārsta kabinets,
kluba telpas ar nelielu restorānu,
lasītavu, grāmatu galdu m viesista­bas
no provinces iebrs^^ku^o tautie­šu
p^rnakšņošanai: Lldieeklus vāks
ar ziedojumu sarakstiem. Jau pirms
šo sarakstu izsniegšanas iemaksāti
pirmie ziedojumi, un uz 1. maiju
mājas fondā bija 728,85 fr.
i;^raslt grāmatu kastei. Ar zinā­mām
grūtIBfim var izkaulēt ari
iespēju nodot papildu saiņus vai
kastes. Uzrakstus kastēm ieteicams
izdarīt tikai Ventorfā. Ja to nevar
veikt paši, īpaši uzņēmēji to izdara
Uz vietas, pie kam atlīdzība ir 50
fen. par katru kasti. Rokas bagāžā
parasti katirs izceļotājs var ņemt lī­dzi
vienu koferi. Bez tam-^var būt
ari mugursoma. Ventorfā var izda­rīt
ari kastu apstIpoSanu.
Kam redzami fiziski trūkumi, der
padomāt, vai vispār vērta braukt uz
transitcentru. Medicīniskās pārbau­des
parasti velc pāris dienās, ja ne­kas
neaizķeras. Tiem, kaa šaubās
par plauSām, d ^ plauSu uzņēmuma,
bet kaa nav vecfiiks par 1 gadu.
AL Tamoii
PRASA PAPILDUS GALVOJUMU»
VENTORFAS emigrācijas nometnē
izceļotājiem uz ASV pēdējās nedēļās
bieži pieprasa papildus galvojumus,
ja kāds ģimenes loceldis ir vecāks
par 60 g. vai zaudējis 50 proc. un
vairāk darba spēju. Par samazinā­tām
darba spējām uzskata ari gadī­jumus,
ja izceļotājam ir augsts asins
spiediens. Papildus galvojumam jā­būt
garantijai 1000 doL apmērā, un
par šiem galvojumiem sevišķi jāpa­domā
tām ģimenēm, kurām bez mi­nētajiem
ir Bii mazgadīgi bērni vai
citi ar ierobežotām darba spējām.
Pretēji dzirdētajiem norādījumiem,
ka galvojumu maiņu resp. pāirakstl-šanos
uz otru galvojumu devēju iz­ceļotāju
dokumentos vairs nepielai­dīs,
Ventorfas transitnometiiē pār-rakstišanu
tomēr var izdarit, ja otrs
galvojums nometnē jau pienācis. Jā­rēķinās
vienīgi, ka šādos gadljiunos
par 7—12 dienām aizkavējas izsauk­šana
uz izceļošanas pārbaudēm. Pār­rakstīšanu
izkārto V^torfā esošās
baznīcas organizācijas.
' Nometņu
dzīve
NO PINEBERGAS nometnes uz
ASV devies Dr. K. Adamsons, kas
dzimtenē vairākus gadus vadīja Rī­gas
1. pilsētas slimnīcu. Vācijā bla­kus
ārsta darbam bija ari skolotājs,
bet Baltijas imiversitātes pastāvēša­nas
laikā tās mācības spēks. Medi­cīnu
par savu darba lauku izvēlēju­šies
visi prāvās Adamsonu ģimenes
locekļi: ārste Ir art Adamsona kun­dze,
divi dēli un divas meitas stiidē
medicīnu Vācijas universitātēs, bet
viena meita Beļģijā. Tātad septiņi
ārsti vienā ģimenē!
LINGENA, Emsas upes krastā, ap­mēram
20 km no Holandes robežas
jugoslavu un igauņu nometiiēs mīt
ari neliels skaits latviešu, lielāko
tiesu sardžu un darba viru ģimenes.
Sajās nomales nometnēs, kur dzīve
klusa un mierīga, tautieši kopā ar
igauņiem plaši atzīmēja ģimenes die
nu, kurā sirsnīgi izpaudās abu tautu
tuvināšanās.
A P Z O G D Z Ī V O K Ļ U S ESLINGENA8
N O M E T N E
21. maijā kāda Eslingenas nomet­nes
iedzīvotāja savās nama kāpnēs
novērojusi aizdomīgu svešu vīrieti,
par ko ziņoja nometnes policijai. Po­licija
svešo panāca Stutgartes ielas
26. pagrabā un pēc viņa pretošanās
noskaidroja, ka tas ir 27 g. v. vācie­tis
H. G Tajā pašā pagrabā, kur G.
apcietināja, policija atrada zem ak­mens
paslēptu kabatas pulksteni, 2
rokas pulksteņus un 1 šķiltavu, kas
Vis pašas dienas pusdienas laikā no­zagti
latvieša U . dzīvoklī Tannen-berga
ielā 4. Vēlāk tajā pašā pagra­bā
vēl atrada 3 mūķīzerus. Pieņem,
ka G. 17,. 19 un 20. maijā Ielauzies
un apz^'idzis vēl vairāku citu latvie­šu,
to vidu ari nometnes administra­tora
A. Bērziņa dzīvokli. Apcietinā­tais
mr vainīgu neatzīstas, un viņš
nodfl3 vācu kriminālpolicijai, kas
turpina izmeklēSanu.
rtars pal&a uzticīgs
savai jaunības dienu mīlestībai —
žurnālistikai.
Tad nāca Latvijas tiraģēdija. Bēgļu
gaitas Siktaru aizveda Austrijā, kur
tagad apstājusies viņa fitoda, Latvijas
debesL<i, laukus un pilsētas vēbm
neredzējušam, Austrijā darbīgo tau­tieti
redzam atkal sabiedri^ dMbā.
Sākumā Austrijas apgabala latviešu
komitejas priekšsēdis, tad LCK lo­ceklis
Austiijā, «Baltiešu Ziņas Aus-tirijā"
redaktors. Viņa sabiedriskais
takts, māka un darba griba vienoja
latviešus Austrijā, kur visu trimdaa
laiku nav bijis ne partiju, ne stirfivu,
ne strāvojumu. Un nav latvieša Aus­trijā,
kam tieSi vai netieši Siktara
roka un sirds nebūtu palīdzējusi Šai
darbibat» posmā Oskaram Slktaram,
rūpējoties par latvieSu bēgļiem Aus­trijā,
cieša sasti!^dāSana iznāca ar
JūUju Feltoani, t o r ^ j o latviešu
pilnvaroto pie IRO, tagadējo sūtid
VaSingtcmā.
„Slktaw bija nosvērti, kluss darba
virs." kopējo darba posmu atcero­ties,
salija sūtnis Feldmanis, «tViņS
bija īsts latvietis."
Bet nu viņa vairs nav. Cīnītājs
palika kaujas laukā, jo rūpei par ci«
tiem bija arī tās, kas Siktara paSa
mūža gājtmiu saīsināja. Viņa darba
sniegumu cildinot, lai atvieglotii
trimdas gājumu viņa slimajai dzīves
biedrei un meitām, no kurām viena
Šogad ieiet devītā, otira t&ai aeptltfi
dzīves vasarā, kā ari lai Zaloburgas
kapsētā kāds uzraksts varētu lieci­nāt,
ka tur palika kāds cilv%s^ kaa
savu mClžu ziedojis tautai un tēvze­mei,
gribētos mīļi aicināt latvlaSua
no Austirijas, kaa taigad mīt citfii ze­mēs,
studiju biedrus, darba bledruls
trimdā un Latvijā, rustikāņtiii^
Siktara draugua un paziņas, — atce­rēties
Siktara ģimeni Austiljfi. ViņS
ar savu darbu to ir nopelnījis.
Ev, Frelvaldi.
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiitiiiii
VĪSI tfii^
RED AKCIJA!
PASAULEI VIŅU NEVAJAG
Kļuvisi zināms, ka pulkvedim A.
Kripēnasm atņemts DP statusa un
līdz ar 1o viss morālais un materiā­lais
atbiOsts, kas ar to aalstits. Va»
rētu likties, ka brīvajā pasaļUē taisot
tagad nepieciešams ikVi^f (Āiiītājs,
kas par savu nāvīgāko ienaidnieku
uzskata. Maskavas tlranniju. Bet
rietumu domāšanas birokrātiskā Ie­virze
iiedna, ka paragrāfu žņaugi ir
stiprāki par veselā cilvēka saprāta
dabisko reakciju un briesmām, par
kurām lielāku mūsu dienās nav. Ja
brīvajai pasaulei nevajag ļaužu, kas
visu mūžu cīnījušies pret komunis­mu,
personiskās pieredzes pārlieci­nāti
— tikai tādēļ, ka liktenīgajos
1941.—1944. gados šīs cīņas technis-kās
pavēles mums, latviešiem, bija
uzspiestais — tad jāatzīst, ka laivās
pasaules domu gaita nokļuvusi līdz
tai kazuistikai, kais tradicionāla, pie­mēram,
īpareizticlgo un vecticībnieku
stirldos^-ar cik pirkstiem/ mest
krustu? Ja tu nepārkrustiea ar trim
pirkstiem, tad tu vairs netici Die­vam;
un ja tu esi cīnījies ]r)ret boļ-ševismu,
klausot vācu pavēlei, tad
esi atbalstijis ienaidnieku. Bet vai
boļševisms šodien nav un nebija
ienaidnieks?
Plkv. Kripēns — LCP un LNP lo­ceklis
un Kalpaka bataljona valdes
priekšsēiiis — jau,1918. g., boļševiku
sagūstits, kā ķl^leks vests uz SlbU
riju, bet; izbēdzis. Boļševikiem no­dibinot
bāzes Latvijā, Kripēns ko­mandēja
1. Liepājas kājnieku pulku,
un. Sarkanai armijai iebrūkot, bija
pirmais latviešu pulkvedis, ko Mas­kava
atcēla no amata. Sākoties va»
jāšanām,, plkv. Krlpēna dzīvību iz­glāba
Smiltenes meži, bet pēc kara
beigām viņš ::-vļuva gūstā, kur *.z-darīja
pašnāvības mēģinālumu, kad
viņu grasījās izdot boļševikiem.
Ja ari laikmeta īsredzība degradē,
cienllamo pulkvedi par tādu, kam
liedzama iekļaušanās brīvību mīlošo
tautu vidū, tad latviešu tautai tas
vēlreiz apliecina, ka pazemoluml un
upuri i r jo smagāki, jo svētāks lie­lais
brīvības atgūšanas ideāls.
P. Kaugers, Oldenburgā
iliiiiiiiiliiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiliii
L / L T V I E S U STUDENTU
C E N T R Ā L A S S A V I E N Ī B AS
11. KONGRESS
notiks no 9.-14. jūnijam Minchenē.
Kongresa laikā un pēc tā paredzētas
ekskursijas uz Minchenes ievēroja-»
mākām vietām^ Mitenvaldi, Garmi-
Su-Partenkirchenu, Oberamergavu
un Berchtesgadenu. Latviešu stu­dentu
apvienības, biedrības vai ko­pas
Vācijā un citāg zemēs lūgtas līdz
27. maijam paziņot savus delegātus
vai pilnvarniekus L S C S prezidija vl-cepriekšuēdim
Ad. Krūmiņam, Baltie
Camp 3--404. (24b) Pinneberg, ta
organizādjas vēlas, lai to delegātiem
sagādātu brivbrauciena kartes pa
Vācijas dzelzceļiem, paziņojot, kad
un no kiurienes delegāts uz Mincheni
izbrauks un atgriezīsies.
parpSiijoviņSj:
a,w
i \
Lahora ir vHoa sa
iltāaPridi|Si*to
kims daudauffil
iii daudzomi ir tipSc,"
ifi turienieši ^ vioi
M dta lOOm ti^
kOKji, bet VfimM
Itudehti» virsnMd u&
lu esam piersduSi ne
1 ir visUelfikā fluiŪ^
firzenaiekl Bet jeļia
^ liānā, nēs to necioājSiOb.
|^&DQ,kā(b M Irfdi^
MO, very nice placel^ lisBi'
dēs. PiliStasplatibs iMt
lalvanās <<»h>« fMm^A
pel UtU>idm sdIāņuM
lahoiei fttac\lā mūs sagijd
in^u pulkveža ar va4u kaŗi
ilii ar loa&ī&ām aizrāva
virviMni klubu. Tur mums y
Italot putekļus un pacienāja
Pēc tam atkal mašīnas aiF«
kidu vietticu. Tas bija ta
Ifāda vikan Mēs k l u ^
ka tik^ uzaid&āti saga^
«adu. Bet ari lUt cerības i
Jāi Tā gadu zņiju mums ļfimt vieoloT p a l i^
• ^ ^ U j t u r s p ķ m^
«terināja^ bet tiri aiz^
Jai. Nevtos nevarēja ari ^
aelaa būa lēses. visi mi
Pte^mles. Tad bez liek
to mūs aizveda uz Pakii
tt«as medicīniskā korpusa
Hta pie mantziņiem
rtjfim izvāNētfiikeoiS o ft<^^Kf
«mis te"^a
devs J ļ « *ai^t «adi
"f»lsla te art "«lenS. ZJ
fe"^» dejoļ! Itf • "faJu