1949-05-28-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ar? * • Ja grib ar u ievērojama « v v ^ • varēs notikt M par v i sō k^sakiHna mazliet^ s^ejieSi. bet nl Jdāni: « t o 120.000jkj! sankotu pecolli. Bez tami956.£ ^^oi ja ne Austrālija» |u vēlas futboHisti, Sidnejā. pge_ viesoties arī vati :istr§ilijas pjlsētSs. iā.- [rnoidfi Smita is Eiropas ļrsacfikstes Iketbola Kairā BnpM SUMIS. Pmnfis iac«iiļi rezultfid: Hol8Qd^SIrill ļlaiDde 38;2$; ftfiona 45:36: GHc i'Ļiba&ona 4S*J20; ijft-LiJba^oDa 38:28; tr30t Tprci a-āriji 43!^; T; Rolande-Libanooft 34i22{ rAS PAR VIEGUT-eross- cdttiitrv ^ipdi*^ nrarā ie?l«toti( reziiltSti ii Iftalocē uzvarējis oevis'Lh Mit^tis 0:46,0, at8tfij«t otŗļ ,i|;600> m distan^ W f ^ka 2:13,9. viM gasiiiectais reztiltfitt«M |JJ«CA9 vieglatlēta U •'8ftcenslbfl$iric5ftwi4iļ# 52,87 diski'38^^ ,36,69 m, lode - IJf tsb *6p9 44,04 tn, maija startēja D M ^ rjtaclņfi (100 m, tfiUSM daHbnietai kokurencf m og^ļubovs uz^cinfltt pie* i; Dānijā uū Zviedrija, •aicais vira . B J J M J » , ka profesionāls sW zirgižn tin suņieo n^r no- nodolcjie» TI» 23 sOiŪ* ,^ ļvatvijfi, Kalsa^t TlveaKcdrc «fl fl^jļļj un :Is, tļks aizsaules draugs, l>iļ^ Korp. 0 1^. 4* fielta bSrkstim 2. DP CamP ijgjp I I J S T U S t la un J5V«» ^ . p ^ ^ īsatināmi pie LATVIA Latvian New8paper PiAlishtd ooder EUCOM Givil Affairs Division Autboriiation Nttfflber UNDP 199. Publiahtr gnd Editor: Kārlis Rabāes. DP Camp Kldnk9t2 near GCiutmrg/D, Prioter: „Sehwab. Volkfbi/' Giinzburg/D., Bgro.- Undni.-Pl. 7, Circulation: 12000 Publishcd tbrct tintes we9kly. lATVIAN NEWSPAHER Nr. 59 (283) Sestdien, 1949. g. 2^% maijā lanāk trīs reizes nedē|IL Izde-vēis: Latvieša preses darbioie* ko sadarbības kopa; kopas vecākais M. Cttlftis. Galvenais fedak*er<t Ķ. !Ubāes (darbā Deatrodas)4 galv. redaktora vieta. fā. Cnlltis. Reilaktori: B. Ķīselis, A. Um. H. Min-denbergs. Redakeifas adrese: GfilQzbtirg/Do., Postfai^ 79, (tālrunis 84). „Vai Višinska pats tam tic I prasa Parīzē Sumāns Padomju priekšlikumus noraidīs Sriieto ministru konference Pailzē Hsinās tālāk bez sevišķie noti-kcmiem. Otrdien un treSdien ārlietu ministri sanāca uz divi stundu ga. ŗām apspriedēm, kuļ^ iztirzāja Padomju Savienības āriietu ministra ViSinska priekšlikumus. Ari Sajās apspriedēs Eēesona, Bevina un Su-māna viedoklis nemainījās — tie visumā noraidīja ViSinska i^ojektu par jaunu nodibināt Vācijā četru okupācijas varu padomi un sabiedroto kontrolpadomi Berlīnē. Ari pēdējā sēdē ceturtdienas pēcpusdienā nekādi kompromisi netika slēgti un Jau tagad BBC korespondents ziņo no Parizes, ka ViSinska priekšlikumam nav nekādu izredžu. Pēc tam, kad trīs rietumvabtu ārlietu ministri: bija apspriedušies ar saviem padomniekiem; tie argumentēja VdĀinška priekšlikumus. Eče-sons aizrādīja, ka ViSinska iesniegums radikāli atšķiras no bijušā Padomju Savienības ārlietu minisitra Molotova ieteikumiem 1947. g. decembrī. Kā zināms, toreiz četru valstu ārlietu ministru konference t ^ pārtraukta uz nenoteiktu laiku. MoŠotovs pirms tam prasīja Vācijas okupācijas statūta mīkstināšanu un centrālu Vācijas vaOkiflju. Tagad V i - škskis prasa kaut ko gluži pretēju -^Vācijas miHitārās pārvalde^ pastiprināšanu. Atbildību par politisko attīstību Vācijā Višinskis tagad grib nodot četru ārlietu ministru padomei un nevis vācu tauitas vēlētiem pār-gtivjiem. Beviiis pasvītroja, ka Padomju Savienības priekS!ldkumā,. acīm redzot, nav izšķirts jēdziens „Vādja6 vienība" un „okupācijas varu vi^ība". Rietumnieki koipš pēdējas ārlietu minijS>tru konfetrences izjukšanas esot i^liffi/uši. atlaist okiipāci^ja^ grožos vaļīgāk, bet Višisisids tos viļoties par jaunu pievilkt: Ijadotoju Sā34^ ārjfetu * nU-hisitaps! i^ēc šo .Viedoklti" uzklaustšānas ātrumā nevarēja atrast "ndcā labāka, kā stundu garā runā kritizēt'vigu, ko rietumu valstu pārvaldes Vācijā dārijijšas koļpS 1947. gada decembra. VdSihsklm atbildēja Francijas ārUietu inirdstrs Sumānišf; „Vai Višthska kungs pats ti<: isavam apgalvojumam, ka viss, ko mēs esam darījusi Vācijā, ir aiplam darīts? Tā kā 1947. gada decembrī toreizējā četru ārlietu ministru korifererice tika pārtraukta, un rietumu valdībām arī 1948. gada martā Berlīnes kon-trolpadbmē «edzdevās panākt vienošanos ar krieviem par kopīgu sadarbību, tad rietumu valdībām neatlika nekas cits, kā pašām vienoties par jauno politikas kursu okupē-t^ ā Vācijā. Sādu vienošanos Anglija, Francija un ASV panāca 1948. gada jūnijā. Ja Padomju Savienība Višinskis tēlo „ paradīzi Austrumvācijā" Arī Parīzes konferences cetiirtā diena beidzās bez jebkādiem konkrētiem panākumiem. Gandrīz divi stundu garā runā-Višinskis rietumu salbiedroto ārlietu ministriem mēģināja notēlot, cik jauka un patīkama tr dzīve Austrumvācijā. Viņš operēja arī ar skaitļiem, apgalvojot, ka vācieši saņemat no krieviem la-bibu, taukus, dažādas eļļas, gaļu un citus produktus. Rūpniecība Austrumvācijā jau esot sasniegusi 1936. g. līmeni, bet stikla ražošana pat pārsniegusi to. Rietumvācijā turpretim augot bezdarbs un dzīves standarts slīdot lejup. Pēc Višinska runas britu ārlietu ministrs Bevins padomju ārpolitikas vadītājam ironiski jautāja: „Ja nu Austrumvācijā ir tik labi, kā jūs to apgalvojāt, kāpēc gan vācieši bēg ^ rietumiem? Par skaitļiem es jums pateicos, Višinska kungs. Man būs liels prieks, kad varēšu tos pazibot pašiem vāciešiem austrumos." Višinskis Bevina iebildumus noraidīja, piebilstot, ka „vāciešiem nevar ticēt, jo tie parasti visu pārspīlē". Pēc trīs ar pus stundām ārlietu ministri sēdi pārtrauca. Preses konferencē amerikāņu delegād-as loceklis Fosters Dalless žurnālistiem vēlāk paskaidroja: „Ķun|i, t^o Višinska kunga mutes mē$ šodien dzirdējām īstu paradīzes ainas attēlojumu." būtu vēlējusies, tai sešos mēnešos )ija laika diezgan darīt mums to zināmu. No mums nevarēja prasīt, lai mēs 18 mēnešus nedarītu nekā." Rietumu preses spogulis kopš trešdienas par ^Parīzes konferenci rāda visai vienveidīgu ainu. Tiklab Londonā kā Vašingtonā Višinska priekšlikumus im triju rietumnieku atbildes uzskata par nepārprotamu jazimi Padomju polītikas paSreizē-am vājumam. „Ja Padomju Savienība šodien justos stipra," saka „Times", „tad Višin^is neprasītu 945. gada stāvokļa atjaunošanu Vācijā. Toreiz Padomju Savienība 3ija sa§niegusi savas polītikas zenītu, bet kopš šī laika Maskavas sarkanā zvaigzne slīdējusi arvien zemāk." Līdzīgos ieskatos arī „N. Y. Ierald Tribune" ievadnieks: „Mas-cava prasa bez kāda loģiska pamatojuma, lai rietumu valstis atteiktos no visiem saviem ieguvumiem m atjaunotu stāvokli, kurā padomju pdītiķi varētu turpināt $avu negatīvo nostāju! Rietumi turpretim vēl^s staMiz^ pasaules mieru un pacelt tis saimniecību." EBC komentātors^. Dicans >Tqmpr soiiš savus secinājumus no Parīzes sniedz šādā formulējumā: ,Acīm redzot stāvoklis Austrumivācijā kopš pagājušā gada jūnija radikāli mainījies. Šodien krievi ttir vairs nevar pieļaut to iekārtu, ko Molo-ovs prasīja Vācijai 1947. g. Ka tā r, to vislabāk rāda pēdējās vēlēšanas Austrumjodā. Rietumniekiem iirpretī stāvoklis gluži otrāds — Rietumvācijā demokrātijai jānāk kā dabīgam attīstības tuipinājumam." „Times" Parīzes korespondents apzīmē, ka Višinskis līdzšinējās 3 sēdēs ne reizes nav lamājies un viņam šoreiz nevar arī pārmest, ka viņš turētu vāciešiem domātas propagandas runas. „Times" korespondents domā, ka 4 ārlietu ministri politisko plal$u austrumu un rietumu staipa nepārvarēs un vienosies ;ikai par zināmu saimniecisku sadarbību. Ārlietu ministru ceturtajā sēdē rietumnieki mēģināja Padomju Savienības ārlietu ministru Višinski „spiest izteikties detaļās", kā to definē BBC korespondents, lai iegūtu pārskatu, kas īsteni notiek austrumu Vācijā. Uz iepriekšējā sēdē izteiktajiem Višinska pārmetumiem, ka rietumnieki savās Vācijas joslās nav paveikuši nekā pozitīva, atbildēja ASV ārlietu ministrs Ečesons: „ASV, Anglija un Francija Vācijas rietumu joslās radījusi vien&u un saimniecisku stabilitāti, ceļot ar to dzīves standartu." Anglijas ārlietu ministrs Bevins jautāja Višinskim tieši un aticlāti: „Val to sistēmu, ko Padomju Savienība tagad ievedusi austrumu Vācijā, četru vienošanās gadījumā attiecinās arī uz Rietum-vāciju? Kādi būs saimnieciskie un sociālie pamatnoteikumi, pēc kuriem Padomju Savienība gatava Izveidot apvienoto Vācijas valsti? Ko īsti būs jākontrolē sabiedroto kontiolpa-domei Vācijā?" Višinskis uz šiem jautājumiem nekādu atbildi nesniedza. Piektdienas pēcpusdienā Parīzē sanāca 5. četru ārlietu ministru sēde, kur Bevins rietumnieku vārdā izklāstīja ASV, Anglijas un Francijas kopējo pl^u par turpmāko politisko un saimniecisko attīstību Vācijā. Ārējais ietērps Parīzes konferencei „Rožainā marmora pilī" ir gaišs un priecīgs. Konferences zāle un mākslinieciski veidotie gaiteņi katru dienu greznoti svaidām puķēm. Tāpat ārlietu minist-a delegāciju istabas grimst ziedu rotā. Parīziešu interese par konferenci samērā maza un pie „Rpžainā marmora pils" pulcējas tikai nedaudz ziņkārīgo. Toties konferenci apsarga turpat 300 de-deSotīVu. Anglija liedz iebraukt padomju diplomātam Anglijas ārlietu ministrija p i e dien paziņoja, ka noraidījusi iebraukšanas vizu kādam Padomju Savienības diplomātam, ko Maskava vēlējusies akreditēt pie savas vēstniecības Londonā. Foreign Office pa^aidro, ka viza noraidīta, atadot Padomju Saviena)as līdzīgai rīcībai Krievu ārlietu ministrija esot pēdējā laikā vairāidcārt n^matoti radījumi grūtumus Anglijas āriietu ministrijas darbiniekiem Padomju Savienībā. Angļi noraidījuši arī vizas diviem Padomju Savienības repatriācijas misijas! locekļiem, kas vēlējušies ierasties Anglijā, ,)ai tur gādātu par Padoļmju Savienības pilsoņu atgriešanos savā dzimtenē". Tuvāk nepaskaidrojot, kādus Padomju Savienības pil^ņus krievi Anglijā būtu gribējuši repatriēt, Anglijas ārlietu ministrija atbildē Maskavai deklarl, ka tagad jau pagājuši vairāk nekā 3> gadi, koipš karš beidzies, un visi Padomju Savieriības pilsoņi, kas to vēlējušies, seri jau atgriezušies savā dzimtenē. ' Krievi sāk atkal l^lokēt Berlīni VOidENU SATIKSME AR RIETUMVACIJU PRAKTISiU PARTOAUKTA Kamēr Parīzē Višin^is skaistiem vārdiem mēģina rietumu sabiedrotos pārliecināt, ka Padomju Savienība šoreiz vēlas sadarboties, Berlīnē no jauna atkārtojas vecās lietas. ViT-clenu satlk^e ar- Rietumvāciju prs^ctiski gandrīz pilnīgi pārtraukta. Krievu joslu izdodas šķērsot tikai retam vācu automobilim ar pārtikas līdzekļiem berlīnlešim. Līdz šim agr^o Vācijas galvaspilsētu sasniegušas tikai nedaudzas lidlaivas. Amerikāņu sektora pilsētas komandants ģenerālis Haulijs vācu preses pārstāvjiem lakoniski paskaidrojis: „Ja nenotiks kaut kas reMs, tad blokādes atcelšanai nebūs ndcādas nozīmes." Britu militārās valdības pārstāvis piebildis, ka krievi jau tagad lauzuši Ņujorkas vienošanos. Ceturtdien uz speciālu apspriedi bija sapulcējušies visi trīs Rietum-berlīnes "komandanti, lai apspriestos, kā rīkoties. Pēdējais vilciens no Helmštetes līdz Berlīnd atradās ceļā 19 stundas. Krievi aizbildinās, ka kustību nev iespējams paātrināt KOMUNISTI VĒLAS MIERU GRIEĶIJĀ ĢEM. VANFLITS UN ĢEN. PAPA GOSS UZVARĒJUSI Viens no jautājimiiem, ko ārlietu ministrs Višinskis Parīzē tik ļoti labiJirāt vēlētos pārrunāt ar saviem skeļptiskajiem un piesardzīgajiem ASV, Anglijas un Francijas koUē-gām, ir jautājums par Grieķiju. Kā zināms; ned^u pirms ārlletd ministru ssmākšanas Parīzē krievu žiņ^, aģentūra TASS pēkSņl publicēja' paziņojumu,* ka SHasteava? de^ legftts pie ŪN Jakovs M^pcs jau pirms divi mēnešiem par šo jautājumu ievadījis sarunas Ņujorkā. Zīmīgā kārtā dažas dienas pirms šī sensacionālā TASS'a atklājuma pasaules presē pavīdēja ziņas, ka grieķu komunistu valdība ar l^gas starpniecību piedāvājusi pamieru grieķu valdiHbai Atēnās. Līdzīgas ziņas atkārtojas no visdažādākajiem avotiem. Bukarestā, Sofijā, Istam- ,bulā un^ pat Romā komunistu funkcionāri deklarēja savus ieskatus, ka Grieķijā esot jāpanāk vienošanās un jāizbeidz asiņainās cīņas, kas tur bez pārtraukimia plosās jau kopš vāciešu padzīšanas 1944. gadā. Lielo Berlīnes blokādes atcelšanas I un Parīzes konferences sanākšanas notikumu ēnā Grieķijas jautājums liekas gluži aizmirsts. Bet tieši pēdējos^ mēnešos Grieķijā risinājušies notikumi, kas izskaidro Maskavas un tās atbalstīto komunistu nemiernieku pēkšņo miera gribu. Pirms pusotra gadiem ASV kara ministrija uz Atēnām nosūtīja armijas ģenerāli Vanflltu. Sls amerikānis ar hdandl^o uzvārdu bija kļuvis pazīstams ģenerāļa Petona teiksmainajā „caurrāvienā** Francijā'un Vācijā. Vanfliits bija viena no spēcīģāicajām Petona dūrēm, ar ko salauza vācu nodetinā^iunus Ardē-nos un izmisuma pilno SS vienību pretestību pie Reinas. Kad Vanflits sāka strādāt Grieķijā, viņš īsā laikā iemantoja nedalītu naidu un neuzticību visā gridķu ģenerālštābā. Vanflits sākinnā nesaprata, kas notiek, līdz viņam to klaji acīs nepateica ģenerālis Aleks^rs Papagoss, Grieķijas bruņ^o spācu vir^avēl-nieks: '.,Mani vir^idci un instruktori necieš, ja tiem aizrāda, ka viņiem vēl kaut kas būtu jāmācās kara mākslā. Tīņi ir pārliecināti, ka 'echu komunistiem nav disciplīnas Cechu komunistu partijas kongresā ģenerālsekretārs Slariskis ceturtdien oficiāli paziņoja, ka partijā pašreiz ir vairāk par 2 miljoniem biedru, 500.000 čechiem vā jāgaida uz biedru kartēm, jo viņus ,j)āit>audot un I novērojot". Preses pārstāvji ziņo no Prāgas, ka kongress no'iek „paš-apsūdzibu un pašatzīšanās" atmos-fairā. Slanskis runā žēlojies, ka partijā nav <ii«iplīnas, valda birokrātisms un I neuzticība. Ministru pre-zidients Zapotedds vēlāk savukārt sūdzējās, ka strādnieki vSl joprojām kavējot darbus un saņemot ,j)āra£ augstas algas". grieķu karavīrs ir labākais pasaulē." Vanflits arī tagad domā, ka grieķu karavīrs ir viens no Ietākajiem pasaulē. Ugu gadu rūpīgā darbā viņa vadība Gribas armiju pārveidoja un iemScija r^oties ar modernajiem amerikāoņni ieročiem. Tie 80 miljoni doHiffu, ko ASV ple-gādSjii : Giļ;!elM 1»Bypa mat^a^o?» p^cSņi kļuva iedarbīgi. Vanflii* sa-darb^ a ar grieķu nacionālo varoni feneŗāli Papagosu bija teicama. Nemierniekiem sākās grūtas dienas. ValdUba bija izbūv^usi jaunu stratēģisku ceļu tīklu, pa kuru motorizētais valdības karaspēks varēja ierasties ātrāk, nekā nemierni^i aizbēgt, kā tas bija noticis līdz tam. Vēl pirms gada visā Grieķijas terri-torijā bija ap 200 pastāvīgu nemieru un nekārtību centru. Lielā Grieķijas ķartfe ģ^erāļa Vanflita darbaista-bā, uz kuras ar sarkaniem plankumiem bija iezīmētas šīs komunistu lizdas, atgādināja baku rētainu seju. Šogad šī seja kļ^^vusi pavisam gluda. Nemiernieku centri atrodas vairs tikai gar pašu Albānijas, Bulgārijas un Dienvidslāvijas n^ežu. Pašreiz grieķu valdības karaspēkam Ir 150.000 labi apbruņotu vīru. Nemittuieku spēkus vērtē uz nepil-n im 18.000. Ne' vien skaitliskais mazākums \m vājākais apbruņo-jiHns, bet ari pašu grieķu komunistu iekšējais politiskais vājums padarījis viņu uzvaras izredzes pavisam mdnimāias. Pēc ģenerāļa Papagosa vērtējiuna, kam pievienojas ari ģenerālis Vanflits, komunistu dienas būs skaitītas jau šmī rudenī. Pēdējā laikā komūijistiem vairs nav iespējams tuipināt arī savu iemīļoto ,3cājnieku mmu" karu. Grieķijā pašreiz ir ap 40.000 cilvēku ar norautām kāju pēdām. Tas ir komunistu partizānu darbs, kas gadiem Ilgi uz visiem ceļiem, laukos un vīna dārzos, pilsētu parkos un pat kapsētās pus pēdas dziļumā novietoja apaldtases lieluma mīnas. Tās grieķu komunistiem neierobežotā daudzumā piegādāja no Albānijas un Di^ividslavijas. Tagad grieķu valdība ar dektromagnētiskiem amerikāņu mīnu detektoriem iztīrījusi visu territoriju. Grieķijai ci«nos un laukos pamazām atgriežas miers un kārtība. Arvien vēl nav atgriezušies tie tūkstoši bērnu im sieviešu, ko komunisti no ieņemtaji«n demiem aizgādāja pāri robežām. Pēc amerikāņu datiem, komunisti deportējuši 17.(K)0 mazgadīgo. Pašreizējais grieķu komunistu vadonis Nidiolass Cahariadess nesen Maskavai esot iesniedzis izsmēlēju ziņojumu par bezcerigo stāvokli cīņu turpinājumā. Tīdēļ, arī nav brīnums, ka Maskavas satelīti un pat padomju ārlietu ministrs Višin^is tik labprāt slēgtu mieru ar reakcionāro, monardīisti^o un kapitālistisko, Grieķijas karaļvalsti. Cits, jputājums, vai to šodien grib ģe-i 3rālis Papagoss im tās amerikāņu aprindas, ar ^:uŗu palīdzību Grieķija no komūnisti^ās baku sērgas atveseļojusies. Magdeburgas pārmiju dēļ, kas eson oti pārslogotas. Amerikāņi un ang-nešaubās, ka tā ir vienīgi atrunāšanās. Pēc apspriedes angļu bri- :ādes ģenerālis Meklīns iesniedza [enerālim Dratvinam ārkārtīgi asā tonī ieturētu protesta notu. Tās beigās ģenerMis Meklīns kategoriski )ieprasija, lai krievi atjauno to stāvokli, kas bija spēkā 12. maijā. Vēl joprojām turpinās arī vācu dzelzceļnieku streiks. Kopi; tā brīžu, kad no Rietumberlīnes,stacijām padzina austrumjoslas policistus, pilsē-ā atkal valda miers - un kārtība. Dzelzceļnidci nolēmuši streiki turpināt tUc ilgi, kamēr viņiem neizmaksās algas rietumu markās. Pagaidām tomēr nav nekādu pazīmju, ka austrumu dzelzceļu direkcija šo prasību piklīs. Vācieši rietumu sabiedrotajiem aj^olījušl, ka viņi ar mieru njlaist no Vannze stacijas četrus militāros vilcienus. Neraugoties už šo solījumu, divi vilcieni varēja doties ceļā tikai ar 24 stundu nokavēšanos. , Saņemta informācija, kk posmā starp HelniSteti un Berlīni, ceļā palikuši, stāvot 40 jpreču vilcieni. Kāds britu apakšnama deputāts ceturtdien jautāja valdībai, ko tā domā par streiku Berlīnē. Uz So jautājumu atbildēja valsts sekretārs Meiju. Streiks, pa: viņa domām, esot pilnīgi legāls. Par to, ka austrumu pcdidja šāv&i uz cilvēkiem, Meiju vispār atteicās runāt, piebilzdams, ka viņam trūkst vāiniu, lai komentētu Sādu „neģēlību". Atkal runa par Staļina un Ti^menai •1 V Šveices laikraksta „Die tat** spe-ciālkorei^ ndents. atcaucoties už amerikāņu laikraksta „Chri&tian Science Monitor" informāciju, ziņo no'Vašingtonas, ka panākta principiāla vienošanās par prezidenta Tru-mena un Staļina satikšanos. Sarunas par šo Jautājumu notikušas Apvienotajās Nācijās. Tagad tās turpinoties Vašingtonā, Londonā im Parīzē, jo konferencē esot nolemts pieaicināt arī britu, ministru prezidentu Etliju. Šveices žurnālists esot uzzinājis, ka Grpmiko ar izstrādātajiem prlekšlikimiiem jau esot devies uz Maskavu. Padomju galīgā atbilde par „trīs lielo" eventuālu konferenci gaid^na jau tuvākajās dienās. Politiskās aprindas Vašinjgtonā izsakās., ka Trumena, Etlija un Staļina konference atkarāšoties no Maskavas labās gribas sadarboties ar rietumu demokrātijām. Ja Višinskis Parīzē būs piekāpīgāks, trīs lielo" apspriedes varētu sākties jau tūlīt pēc tam, kad būs beigusies četru ārlietu ministru konference Parīzē. Jāpiezīmē, ka „Christian Science Mpnitor" skaitās viens no vislabāk informētajiem amer^cāņu laikrakstiem. Pedeļie Šanghajas aizstāvji padodas Piektdienas rītā pade\'ās pēdējie Sanghajas aizstāvji. Līd2i ar to lielākā Ķīnas pilsēta piln:igi atrodas komunistu rokās. Tie saņēmuši 15000 gūstda^u un ļoti lielus nacionālistu kara materiālu krājumus. Pilsēta cīņās cietusi samērā maz, lai gan likās, ka nacionālisti, tiešām izpildīs savu solījumu un Sanghajas vietā atstās ,,Staļingradiis drupas". Reutera korespondents ziņo, ka komunistus ielās apsveikušas lielas ļaužu masas. Nacionālistu režīma pēdējās dienas Sanghajā bija tiešām īsti terrora im neMības paraugi. Katru aizdomās turēto poM- , cija m ielas bez tiesas sprieduma ^ nošāva. Sanghajas kaujas pēdējais posms ri^ājās pie Susu tiltiem, kurus nacionālisti centās turēt vaļā, lai sasniegtu netālu no pilsētisis atrodošos lidlaitos; Visi^ augstākie nacionālistu virsnieki, to starpā arī Sanghajas militārais komandieris, aizlidojuši uz dienvidiem. Ķīnas ministru prezidents Lit Simg Jens pēc Sanghajas krišanas paziņoja, ka nacionālisti turpinās ciņu ar komunistiem zem(js dienvidos. Nacionālistu armijas atkāpjas uz Vuču-Kantonas-Fucovas līniju. Tur steigā ceļ nocietinājumus. l 1'
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 28, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-05-28 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490528 |
Description
Title | 1949-05-28-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
ar?
* •
Ja grib
ar
u
ievērojama « v v ^
• varēs notikt M
par v i sō
k^sakiHna mazliet^
s^ejieSi. bet nl
Jdāni:
« t o 120.000jkj!
sankotu pecolli.
Bez tami956.£
^^oi ja ne
Austrālija»
|u vēlas
futboHisti,
Sidnejā. pge_
viesoties arī vati
:istr§ilijas pjlsētSs.
iā.-
[rnoidfi Smita
is Eiropas
ļrsacfikstes
Iketbola
Kairā BnpM
SUMIS. Pmnfis iac«iiļi
rezultfid: Hol8Qd^SIrill
ļlaiDde 38;2$;
ftfiona 45:36: GHc
i'Ļiba&ona 4S*J20;
ijft-LiJba^oDa 38:28;
tr30t Tprci a-āriji 43!^;
T; Rolande-Libanooft 34i22{
rAS PAR VIEGUT-eross-
cdttiitrv ^ipdi*^
nrarā ie?l«toti( reziiltSti ii
Iftalocē uzvarējis oevis'Lh
Mit^tis 0:46,0, at8tfij«t otŗļ
,i|;600> m distan^ W f
^ka 2:13,9. viM
gasiiiectais reztiltfitt«M
|JJ«CA9 vieglatlēta U
•'8ftcenslbfl$iric5ftwi4iļ#
52,87 diski'38^^
,36,69 m, lode - IJf
tsb *6p9 44,04 tn,
maija startēja D M ^
rjtaclņfi (100 m, tfiUSM
daHbnietai kokurencf m
og^ļubovs uz^cinfltt pie*
i; Dānijā uū Zviedrija,
•aicais vira . B J J M J »
, ka profesionāls sW
zirgižn tin suņieo n^r
no- nodolcjie» TI»
23 sOiŪ*
,^ ļvatvijfi, Kalsa^t
TlveaKcdrc «fl fl^jļļj
un
:Is,
tļks aizsaules
draugs, l>iļ^
Korp.
0
1^.
4*
fielta bSrkstim
2. DP CamP ijgjp
I I J S T U S t
la un J5V«» ^ . p ^ ^
īsatināmi pie
LATVIA
Latvian New8paper
PiAlishtd ooder EUCOM Givil
Affairs Division Autboriiation
Nttfflber UNDP 199. Publiahtr
gnd Editor: Kārlis Rabāes.
DP Camp Kldnk9t2 near
GCiutmrg/D, Prioter: „Sehwab.
Volkfbi/' Giinzburg/D., Bgro.-
Undni.-Pl. 7, Circulation: 12000
Publishcd tbrct tintes we9kly.
lATVIAN NEWSPAHER
Nr. 59 (283)
Sestdien, 1949. g. 2^% maijā
lanāk trīs reizes nedē|IL Izde-vēis:
Latvieša preses darbioie*
ko sadarbības kopa; kopas vecākais
M. Cttlftis. Galvenais
fedak*er |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-05-28-01