Bavarijas Latviesu vestnesis, March 31, 1949

              ļpimaldiv^
[«draudze
Uamerika
l latviešu
luterāņu
P jprot Vītoli^
slem dzimteni.*^
ija iesvefi
. Jas nometnes bit.
luterāņu midtjji
[ešu Jaunekļu» ,ai
\ kas vlai ar
bm ieraduliea Au.
svētrunu un ie^
fCB angliski un uti
Vācu valodJ. 4
loris JKanta vadibl
\ . spSieja Strauti
IvkalpoJTuna tmtieli
ŗla rudens zledism,
M(wimu8 mdņiii
ides, kas Jauniefieo
"tua, veļu un ijBVM,
svešs DP
le" ziņo no U\
Ienes pilsonis DSODI
ipnvilā pieprailili
|Dp nometnes savu
tft ģimeni, galvojot
[vokli. N^eng&idl»
ia atbraucis, bet
ides pieprasīts bTi*
lijušas k&du ukralsl
ļjeļtoveti miUi
iviU nezinot, lEqir
! t Art.tiepāie*
J i ASV, Jo «vla
tolkots". Vķl 0
Amerikā un us Vl<
^')kt negribot.
IAIMNIECIBAS tN
DARBINIBKIil
ttles YMCAS orģinl*
lauksaimniecības tm
tt. kuŗbs var pleda-lo
18 gadu vecA
astamu univers*
baibā, firprakft;
Piedalīšanās
ļ^lejas nodoklis 1
frtti var pieteHdif
>g-Rudolf-Str."
3
i
I
ĪSlUltļ
EDAKCIJM
EslingenS
»AS IZDEVU-
|tbs, kam v e i ŗ i
kreias inforn'%
Lm no SieMj
j ir aiz d^f jjji
II tieši tur?, p
l i dažus cit^jji ai-kūmus
(tie f f
L? labās aņSl" j
Kas lauk«;>
Ivienam a**"
Vācu S5 ārsta pi
p i Jrieķu partizāniem
nmmt^ēfkv^ u OAMOAS VALODM W IAVJ NO »
«Tfl^ffaf' !«WM kM« laika d«lem bUa tautenea. to taikam nui-' t^l!LP^"§*jg^ta •« Wt. KarluT MaS
ViRS AR MIERĪGO
SEJU
Ai
1/
ķii tautas ^d^atijai^^ A«> BOOO J«u pēc dažām itundta mSw^
iWta»ca M w e ņ ^ Ctert, Drfe- spSca kuatlbu. BaJstotiefl wz lo in-f^^^
tenantodama
ym»;msm9^v% Orlaķiju, 8l pildināšanas bazi, Markoss 1947.
iŗ«4l<syas ienerlli« Branda. Tik ta- vai pret Konlcu.
Itt Jtiieifaf* teformleija. K l k l l - Mani piedalīja kadal eliti dlvtri-jies
vācu ^.ļfivpritig^H^^^ jaUcuŗl letapa lōM viru no albāņu^
ili^ļāa lidz. Jim. p a a t ^ bl ultii 8S turfcu mežonigaa «achmeau ollta. Tie
**f«JP^7'^22f'^"'iv^*if5^ '^^^ brieemigakle, nežSlIgBkle un ar! B«jW^lfvPnsari^ un iMenvldrta. drosmīgākie kalnu clnttijl. kldus es
Viju atbMtta w Triestu, jebkad eimu redzSļJli. Man nebija
darba. Sle telŗionārl Ievai
lWķlp-«ak8»^^J^^ «. nojūmu dfiļ Irstu parasti neapgrū
0|ptWbyVV «āķ- Oest- tlnSja - bija tikai dzīvie vai krttu-mP^'^
J^ gflatelajtt nometnes pie Uie. Jo katrs Cadime^s vēlējis būt
(SiQlkav8lWril8 es nonictt Odesā, pirmais, lai varētu laupīt, postīt un
Hur^.ļprmlļjļr,vienības ģenerālimbpidzināt civfliedzlvotljui. Savi
ļO«am,^ T». Jau atradis m eltlamoka'skrējieni Sle mežoņi tznici-
M{b lej[9Pba jaunas unlfof- nāja visu karavīrus, sievietes,
J uii 1«<ie^ a»asus kalnlelu «a- sirmgalvjus un bermtf. Dažas stun-blikuii
'88 virsniekiem, kas kopa ar das pēc Konlcas Ieņemšanas apska-rttet
tt atradās, uduva uz piedurti- tlļu pilsētu. Tirgus taukumi gulēja
iiH tin cepures sarkanu trīsstūri, bet hoo ftandarml plrgrlejrtlm rad&n, no
kaM^iēm sartcanas svītras. Dienu namiem atskanBja sievielu un mel-
I^eŪ aliibrauklanas nometnes ko- toņu palīga saucieni bet pa iellm
maiidantf Portvs. pie tautības bul- streipuļoja plediēruJi ča*mesl.
^ man pasiņoja, ka sanitāro dar- Markosa radiotelegrafisti dienim
iM«|i veikt trfavaeu 88 virt no un naktīm usiananlil sekoja, vai
M Berlīnes tm OMenburgaa. Maakava n^atrts nvle proMKfnlto
V9eXm pui|ada talka ea loa ^trlsLbrlvis Orleķlja? valdību". Bet ete-
We<lWs ^ fru MJU «audIJJa vienu ra vltaos valdīja klusums. Atlnas
ņodtU'a'kIde pleA^^ BeAs. otra pe tolalku savilka papUdspSsus un
fsludi kaut kur Oi^eķiJ^ Tad mani
11. «#t*treld M i f k ^ kara tiesa piedalīja spiegu centrUel „DJevdje-mptiflrt^^
Uja^ kas darbo]y Bkopljes-Salonl-
IK*. 19. maiji tnlls sasedlnlja ku dselsceļa līnijas rajona. MOs
lWMr klBIa drlkstlJa^M^^ trla l o r i ^ biedri ^ Betu,
^rf dlehl, ta mis nonacim leģio* Bilsta un Od^ga, KSdi bija viņu
tliru iienirtni BuJkesB, Bulgārija, īstie vārdi, es vS Šobrīd nezinu. Zi-bija
tlds valodu J^Us ka i»!e ņas dienu no dienas kļuva draudi-
BSbeleš tort;^. Bulkesa runija 18 gākas. bljim ielenkti. Tad es
daildlsvalodli, bet a»m6ties allaž pĢrsonigi piered^ju, ka ģenerālis
varl]a> vidsid. Tikpat viefU tUca Markosa issrldīlls drosnilgs m labs
gaili ari; snometnesk<^nda^^ nu- vadoni?. SOO kv. km li€^lajā terrlto-bbiftstiis,
runādama ,Jim*'^ Pret riji ^ bija burtiski visur un ne-
>vleieltem plrUla lelHonarl isturljls kur, Dtenu ilgos pirgijlenos vtenu-ļett^
ialdīgl un saukiji mOs par ta- vlet savilka Izlases vienības, Katrs
līstiem^ Ja klds violitls vieni pats imrtlsins bija apbruņots ar malln-psUIda
kaut kur ilnla nometni, vU pistoli, vlsmusEs diviem revolveriem
iļlr gaitas oaraitl beldils mml aa- un atu dunei Tad vienu nakti vti-nltlHi
telti. MOau dlenaa Butkail Mlbaa karasmlkt ielenkumu pBrrava,
mainījis taipat k l blbeH treknie I aiplaujot Atēnu kaŗavlnis mažinpls-ksdllir
liesajiem MēaIdBm: kmi- toUm v^ vlenklrU nodurot. Mis
i^rvus no bundilm, us kurlm bija blļlm laglSbullea.
e«totl ungāru, Mc «0 niilnelu pUsoņu k w . iada-m
krievu un angļu valodi. Mla rot rapfgas itslmes, es kldu dienu
dilrim vīnu un alVi kai blJa darīta konetatiju, ka Markms atudljls
'Bernai II dalldls veUthi. leroil 4«.|oo kritulo, U.OO0 blla Ievainoti
Alca no Skodig fAriklm Oeehoilo- un ti.ooo pazuduiL Mai4coss redzB-vsMJI
tm P6komklna rapnieas pie ja, ka vismaa pagaldim viņi spBi
Odfsas. BUa art itāļu ,.beretas^ v l - haudlJls, Ifvadtja sarimas w Tito \m
ettlCP 41, krievu „mdalml". ungi- pledBvflJe Atmim panfasm 9§t tas
ru un rumāņu Šautenes un apmirām I n^askanlia ar MSaakavaa apllsim,
10 afartemu daildaa pl3toles un 1^- un ģenerllls Maritoss pasuda. 1848.
pat dalldi muidMjfL S* belgls ari si Isnantoju isdevibu,
^ abblgtu. Man bija JBpavada
IHMteieka un manu telti greamoja klds ievainoto traniqx»rts ua mml-daud^
ieloli uwitets^ itirti tur ft*-ņu 0 0 ^ ^ Te man
11*1 nebija neki. Kad v«lk vle- iadovās nosUptl^ kldl velkoni, no
nlba$ afitUa ua Grieķiju^ n nevari' pura slepeni m^blgu Unglrijas l i ­ju
katram kareivim Iedot pat vienu dsemiml. Tad kIJIm alaslepstljos
Mtottt marķi. DIselplīnas nometni ua Triestu tm Irtju brīvs ellviks, k l
nsblla tikpat k| nekidas. Katrs murgu ateerMamles pied«Ivojumus
darlla. ko vēl&Hia Ne^etanlia? ii-\x!^nm^ OrteķļJ^ kalnijos.»»
rādījās ar! HubinSteina UU ViCU
Pazīstamais amerikāņu preses fo­togrāfs
Ņūmēns, kas ir i l uzņēmuma
autors, apgalvo, ka ASV ārlietu, mi­nistra
Ečesona seja ir ieprl^inājums
katram foto ' mākslas sapratējam.
,p£s vipu fotogrāfiju jau turpat 10
gadui^* teicis ,JUfe" labākais foto re­portieris,
„b@t arvien man licies, ka
nepazīstu otras sejas, kas labāk iz-telktvi
nosvērtību, mieru un pašap­ziņu.
Tur i nav ne vēsts no tu^as
iedomības vai Uusijām; tur ir dziļa
eilviciga saprašana, koncentrita uz
maniba un ap^n^lanls tikt gali ar
vlston gratlblm.**
Līdzīgi par savu Brlletu ministru
Dinu 0. Sfiesonu, kam tagad ii ga
dl, domi valnmi ameriklņu tautas,
Kad pirnņs 7 mlntSiom prezidents
Trumens grib noturēt
Krieviju grožos bez kara
ĶlOĒĻ TRUMENS PIRMS SAVAS IEVĒLĒŠANAS CHUBEJA SOHT
PARSTKVI TO MASKAVU
Objektīvam novirotajam ari se-1 ss^ūt ārkārtīgu atblldaiu peor «me-kanētaJI
un trauksmes pUnaJB rikfiņu rielbē «loio atombumbu, un
staiptiuttako notikumu atmostalrl, ļoti nelabprit dotu rOcoJumu tis lie­kas
vsil ik ļffidl loras^Bs ekeplodlt, tolenai. Un tficid tad, Ja konfliikte
nebūs bUls tem, izsekot ^ poll- būtu jau Izcflles, Trumens dotu pi^
tikās prineifdem ^ tos varitu ap*- vlll ar atombumbas palīdzību eie
zlmlt per vH mlemdligāklem nekB drīz vien lespBJams Karu beigt. So
parasti dtnni. Trumens viedokli pali / «meriklni
Jau 1846. gada sīkumi, kad bija uzskata par r«ksturl9u v|n« polJU»
parādījušās pirmSs plaisas rietumu kal pret Kremli, un tas Issekams da-un
austrumu staipa, franču prese žos vlrdos — noturēt Padomju Sa-olc
kāda ģen, sazenhauera apmek- vienību grolos bez kara. (
lijuma dtēja viņa vārdus piur PIre- Pašreiz noilldzamals Atlantika
neju puMalu un 2lemeļitaUJu kl pakts apvienos 348 miljonus' ellvSku,
vienīgiem punktiem B i r ^ l , kur rte- kam pretim stāv austrumu bloka m
tumu sabiedrotie varitu m l ^ l t no- miljcml ar 4,5 miljonu vtru armUu
iturit kopiju fronti Tie nebija ag- zem ieročiem Jau tagad, m t l rl
īreslvl bllnl. BlJužals Iriletu ml- neeagatavotiba spiel pIriJBs Atlan-iolstrs
MarSals 1947. gada rudeni k l - tika pakta valstis uiaūkot ASV par
dl runl pasvītroja, ka ASV centīsies savu militāro arsenHu, no kura gai»
savas Irpollttkas pamati Ukt sapra* dima ari salmniedaka palīdzība, Jo
ilanis domu ar Padomju Savienību* nBkanUe gadi aizrltls bruņoianls
Un kad 1848. ga<ta marti BenoltiOcsa z&ni. Salm^tieelbas Uel9vtt|Ji dod
valstis, Annija un Frvielja, neslB* padomu plānot bruņoianoa tl,
tlzot Briseli muttiru aHiAnsl, guldīja lai, līdzekļus sadalot, neotestu At«
pamatakmeni tagiul par īstenību lanttka pakta valstu saknnieelbai
Icļuvuiajam Atlantlka paktam, pat atveseļolanfis. Kl redzams — ol-
Padomju Savienība netzrldlJa ne pusi kotnes uzdevumu daudz. Tādiļ, pa«
t l gandrīz vai hlstirlskl saviļņoju-* turot Amerikas kl visa AtlantOta
ma, ar kldu t i Šobrīd sagaida ap^ pakta dviseles politiskos principus
riļa pirmās dienas VallngtonI. kur viri, butu aplami iedomāties, ka
)arakstls pasaules vBsturē vfil ne-* rietumu mllitlrl konsoUdUanla ir
)lju$u koplBJas alzsardzlbc^ sistlmu. sauijl paslipts signālu kara gatavo»
Toreiz Kremlis un ari pali rletvmiu Sanal. Būtu aplam iedomities, ka
sabiedrotie apainIJIs, ka līs mlUtI- pie Atlantika pakta parakstiiahas
ris savienības gplkl Ir par vUu, lai Jau* ritu siksies kari un parit, ksi
toi sallditolitu ar Auitrumeropaa zina, jau varisim atgriezties mljla,
^ . . 1 blokā noeidcuroto kCMra potencillu. Patreizējie saspīlējunU, Ipail Bat»
ftumens viņu iecēla saslbnuil ģen. i jie p bm ne pēe i l notjkuma ne- ^i^^^ pamudīnlt ui domim,
Mariala vletl, neviens necerija, ka bija i H s i»sl^uw ^ar urtlesmot no nejautas
Mesons paŗldU tik daudz patstlyJ-hi^ViSaSu^ nodrotolt bez pretijo puSu tflag lll^tZ W J j l i ^'^^ alzsardzlbasvaļņa tSJanu, «rtbes. Ta«u ne^^^^ farjjjev^ ne
s«>s pirmais Valinft©nl «atvērt IH(JIQJ{^, BtairtaM Iriakus atom-l®Prt<^IJe kwu sm to«
»elta pUdlmapalvu. lai parakstītu ^^^ļļ prSSSjar t f f i a i ASV !• «e nebūtu tili par tādiem
ilbas vien k l ASV IrUetu mInU- ««.riTrTi*:; ^^9.^.^»^
tram,bet_gdyenokārt ka vīram, kas T t ^ ^ ļ ^ ^ ^ ^ U2 MENEM
S!l^a^il!,*\i^^^^ ^^^f^^ » 61- reiiu bazl. Zl sateledritfcl doma A D n o A i i r i i T i i ifn^MA
tu nlclju, ameriklņu senitaim tau. fl,^n jau bija tlktlJ noskaidrojusies, APpRAUDETU KOSMA
atzina IzoHdonisma Idejas par ' tTaoi
domas un bažas, kas dažu labu b r M n ^ ^ 5TARI
pagijuSoi minelos draudija aimut gr alrturltu elpu gaidīja Presl- r«^,«^55„^^^„^^^^ i^^A^^
vi ne&lmulo Jitlantika prictu po- denta vUSanu iznlkumu ^V.Īt\xA.J^^ ^
mm intriiu besdlbeņos. „^ens bija nolēmis sfltlt uz Ma*avu
- — „ h'*^ «»*svl Frederiku M. vinsonu,
U l4ifuinKl^Uii fpHUkililKU-' s|aJgfāsdā«jo^t vdlUraaunSoesm Jo daloud zielmēm iulmdzu- r* ^•••^bTūs* !J-a^sa^d uŗas ara ttnāāluvmlfui
' kdSr?*S^Srti i«SSffiSTLi; l«^rm^m ^^i ^n P^^sn^ teAnoloWapsa sIknasitditrūot a Kzai--
JlKTcSS, gS'Tri^^^^ Sko^a^^tdaL^^^^^
apstiklL kw re^sturo ASV politUkls *^»«^»ko staru ledaŗbe esot sevijķl
t(^d^ea^wSrT. 1»^^ «"^^^ wi bīstama. Sle stari, kas m
S S a ? K r L ^ iaaplatijuma, no visim pusim SSeŗSsi?r^oj?^l^a^ « ^ ļ ^ ^ » ^ ^
.mdclSJUma iemesli bUužl — bndināt S5
O^ieņ Vieijps Dadomjv joslā vai- p^iomJu Savianibu, k» ASV «čībā ^StS^; «PWW8" «^^^^
dija liela «atraukumas ipedlilaa ir pietiekami datu!» ItdMfclu, «o "Pļf*"
NKVD, austrumu policijas un MP kuru lietošanas tās vajadzības .,
nodalās bija noīpjojtojuJa» ViSUS |n4ijmni a«8it^sies. Citiem vSr-. .^'••«"J^^™^
ceļus, tiica pārmekl»! vUl vUetenu SleA , tas hXēja, ka ASV nUli4SSh."?JļS«*.i^'?^ ^t^^^t
sastāvi, kontrolētas auto mažmas iin tirā vara ir ciets ridcsia, kuru kožot, J^^ļ'l";»'*"^^^^ ^«'JK
atseviSlfi gajējl. fio Helo satraukS- var tZ^tdt^t'^'iuM tas nel "^SS^a^* J'^^
mu bija saceils kāds padomju tanku ļbi^^ ivn^iimn ni^v^avs^nTne hof np-ia*» ^BōaDroi «uz^Ķorsi" pai eieii-vfdis
ar viau itibu
parbidzis uz
rietumiem
virsnieku piSleSr Bet tad Bulkesā
pādņi ieradās krievu ģenerālis Po-poviļ^,
kai fitgŗieala no Petričas, kur'
notika z^anova ai^edo ar ģene­rāli
Markosu. Mūs visus nostādīja
rittdi Tad krievu ģenerHis lika
nolJNift Bublnitetn$m to demit viru
vārdus, kas bUa vissmagāk pārki*
„TAUKU
Modemā zinātne im tedmika ar--
puši nometnes disciplīnu. Visaa ie- vien dziļāk iespiežas vēl neizpētītos
rinds prieklB Slem 10 vīriem ieilva k^^dee, un tis atklājumi dod ar-ledes
patousi boa Mdas tiesas vai vien jaunas un Jaunas iespējas eU^
lamefclliimas, ?8c tam dtoclpHna vēcei uzlabot §āvas materiālās dzi-.
nemetnl paeUli vlim^ par 100 Ues iespējas. Tl klda Holandes fab^
1»nc. Aizbraucot PopOVlls paņlma Ulka nupat sākusi ražot jaunu sal-
M ari mani un 100 titua vācu SS Uumvlelu, kas tllu plrtmieds līdz
Vīrus, uz lltelgBm xi«noetnfen Dion* |im pazīstamo vielu saldumā pakl**
vidslavijā. Jaunids prod^ts, kas es^ klda
Kamir Maricoaa parthārt tai lai- H protams neatklājama - bewlna
kl DienvidgrlekUl iscintja astņai- savlenoiuma rezultāts, iŗ vielas
«as patruļu saduremei, BulglrlllJ 4000 reizes saldlks par lldi llm pa-
WemddplaviJI un Albānija not&a sauli pazīstamo niedru vai eukur-tūplga
gatovolanāi. Mui drfc ižda- blelu eu^^ tik koneentritu
lija pe atseviiķSm viealblm. 1946. saldumvlelu ķl sadiarinu jaunat-i
8ft rtrtobri rtrmorelz stivijim raitais līdzeklis pirspej saldumi
#Wlla Mavtaia priekfil, kad vlņS 200—800 reižu. Kā mnāms, sacha-i
f l ^ proU^lJa MVU Orleķi- rins mājturībā nav <!ieseik iemīļots
* r inplIUv Ar šo bridi m^ skei- produkts savas pliekjinas garšas dēļ,
««mles Grieldjai a^tautas demokra- un nav vēl ari zināms, kā g^§os
tliar rtisonl 1947 g, Mvasari, holandiešu jaumzgudrojums. Tacu
Pēc manām aplēsfei, Maife(»i vieni'
bija izlīguma piedāvājums, b§t ne. g^»
pulkvedis, kas ar visu savu ItBbu no bija Qri kara cirvis, ko ASV drau^ J^^ ^^^^iSiST^^.^^
Jenas atefelga uz;rietumiem. Berll- dMamas būtu peoēJulas pret Kremli, l!^^^^^ S^&nSf
nes amerikāņu sektora ^«^««J» Bīdamies no neparelzim konsekven- i^^^^
BfAS ziņo, ka ^ I f u l a l s puUwidi3 cto sabiedrības novlrtijuml, Tru^ |L7Kf"
saucas Bruslns. Tuvikas informi- mens vēl PidijI mirkli vinsona Jj^^ļ^^^^
djas, ki nrtlka biglani, pagaldim braucienu atlika, SaM?^ liTKSfe «?wa ffi
I , Sals i^lncipoa nekas jiav, maln|h mT'kosmS^^^
jies M;! tpgad - amerikiņi negrib Kosma staros konstatttas vismaz
m I s 1 4 ^ I prot, Kamir Padomju Savienība un divija veida sastlvdaļu, abas sau>&-
Tauki no aļ|tem i^iSrAffiSL'sa, JS?b"« ^'V.H
fimtm ^mm^A SALDUMS m umwmm nmo^m 1? £ ! l r tt
«*atlmi pierīdīdama, ka V * irt^jSrkirM^^^^^
.,neatmaksljas". Pietika loti isa lai- ku mSwnu; kura m^
atomenerģijas ieriiu ^fdslbu te<le^ ka, lai dotu pasaulei nojigu par ASV ggki, pierādījumi ka viea-vtes
atsegt kldu no dabas noslipu- jat^ajbn taktiskajlm metodēm un ļ^i^ mežoni savukārt nārviri«s
mlem. ko t l glabi Irklrtigi rūpīgi, ļatmtilem ieročiem. Tlotes manevri p^f elektroniem kas ir sastāvdaļa
lldzigi ^vScd dzīvības proc^a no- KiiralbuJŪrl pierādīja, ka le^ijanisviiu materillo lietu atomos Tldil
slipianiim. kuri iini nav Isde- itiauzties pat cauif vlsbbtamlko gal- kosma izstaro jumi faktiski* Mlie^
vies ieskatīties nevienam dlvSca da-|sa olisardsAas siitimu, lai nomestu Una zemes mesu. Jo elektrons ir
rlnltam aparitam. Rroti turieriea} at<»nbumbai, NuJe notlkuiais BSO vi^ja. Dala sihltnleku domā ka
zinātniekiem izdevies izolit un tipa gaisa eietokiņa Udojums ap w-kqsma stariem ^ sak^^^^^ ar
verot to procesu augu valsti, kas no^ msilodl be» nolalianis devis ^^js^" spBklem, kas satur kopi atomu So
ris aug^ Ikledrls, rodoties euku^ dzigos novirojumus B86 bOvel^ «ai staru Pitttanai rinlteiekl Jau kod§
ram un proteīnam. Zinātnes elņl arlspis nolidot tos paSus 42.000 kUo^ gadiem Itkuli pacelties lietos augstu-dabu
tfi līta Um etdūris uz neno^ metrus, tikai vienu reisi gaisi pa'«mos baloniem, kapuil augstos kalnos
skaidrojamo ļautijumu: ķl bti s<wl pil<«npt degvieki IpIJumus. un plr- L n tagad reida laplatījuma raķttes.
baro zīles v d labības stiebrs, k| no- mo i l parauga U(knaltou būve sl- pļHiji^nrplerādiJ^l, ka staru inten-ris
^oceil. ktņroi tas minerālvielas, kaii simtos. iitate vislielākā ir 11-40 km no se-oglekļe
oksīdus un ^aules siltumu llls Iricirtigals tedmlkas progress mes. Kosma stari iespiežas dziU ze-plrvēri
t^aribas vlells? Kaimegl In- vteplrms. protams, kalpo pilu ASV mi un novēroti ari dzUās ogļraktu-stītfltarii
Palo Alto, izmantojot pl- alTOrdzftai. TO ameriklņu milltlrie vis.
tijumu rezultātus, iadeviea izaudzēt UetDratUi Ipail Uzsver, ka nlkotnes
aļģes, kas satur veselus 85 pn>c. kafl tie dos iespiju Amerikai tur-teukvl^
u. Un gluži kā savā lailcā pingt olņu paiāi no Sivas terrltori-
«Us Vārna Iedomājās ceļojumu ap hg^, neatkarīgi no «I, klds būs tis
zemeslodi, par ko tagad neviens atbalsta pimktu Uktenis Jebkur dtur
OAUDI! n^iAPlf
Tl vaicā Harvardas universitātes
psīAlatrs Dr, fl^ks un domā, ka pa­reizā
atbilde esot; tldlļ. ka tām
^ darba, Agrfik n$mam6t&n blJis
daudz Jānopūlas ar gridu berSanu,
v«ļas mazgāšanu un lielu ģimeņu
aprfip^anu. tādiļ maz enerģijas pa-m%
tofSanal.- Sajos teikop, tur-ptim.
Savienotajās Valstīs ģimenes
kluvuSas daudz mazākas, un neskai­tāmas
tedmiska^ ierīces atņgmuSas
l^i atsrieglojuJas mājasmātēm dar-tiktāl,
k^ tām paliek brivj ener-
^jas krājumi. Viena daļa to nezina
nekur labāk izlietot kā pļāpājot.
jāpieņenu ka, būdams simtprocen
tlgs ķīmisku vielu «avi^iojuras, tas
gaiias ziņā n^pēi kon^^ret ar sau^
Ies un zemes dabiski gaJdināto nie^
dru vai biešu cukuru.
Ari mākslīga tai^vlelu iegūšana
it īpali otrā pasaule kar© laiki bi^
ja daudz pētīta problēma, kas de­vumi
jau dažu labu jaunumu, Pie­mirām,
sviestu no Vācijas oglēm.
Psbā līdz šim par taukvielām vi^ba
gātākiem augiem uzskatīja §oja3
pupas, kas satur Hdz 20 proc. tauku.
Lai nebūtu .,attaul^tāe" pupag jā­met
prom, Anglija sikusl no tām
ražot mākslīgo vilnu, B^ vēl gluži
nepārskatāmas ir tās iespējas, ko
taukvielu ražošanas nossrē pavērusi
atomenerģija.
' Kalifornijas universitātē ar fpa§u
VĀCUA „VERDZINSJA** JURI
SBBDJintOVV
« . I I us Utvllu re-vairs
nebrīnās, amerikās^Ki mineš* pasaulē. Art Rietumeiropa pieder patriija 8 gaditt veeo Juri SerdJtAo-rakstg
„CoUier*' Iedomājas nākotnes pia Ug atiMlsta ptmktu sistimas, vu. Viņi bija novietots blreņu pa-
„tauku farmu^': lieli sfficņi Ievada Palrelz am^lkloi turpina izveidot tverami ameriklņu josll, Pa^Ju
milzīgus ūdens daudzumus Inaill savas bāzes OkinavI un Arabljl, im iestides likuias ari mazajam Jurim
vadu sistēmā, kur ū d ^ steriUzē m viņu aviloijas bnes Angliji acīm stāstīt, eik slikti viņam klijies rie-pie
tam papildina ar aļģu barību- redieot domitas Rgstoilm vajadzi- tumos un elk ļoti viņi vēlējies tikt
slāpekli, oglekļa oksīdu un magni- bām. Jo tis visu laiku paplašina, No mājis, Oflcllli padomju ziņu aģen-riju,
Kad §ā<di sagatavotaļā barībai Uienfi un eltlm apstākļiem secinBms, tūra TASS publicljusi pat Ipaiu in-vldl
ielaisti miljoniem mlkroskopis- ka ASV savu tissardzibu Isplānojusl formāciju, kufā ,Juri Serdjidcova
ko alSu ķefrnenUu. visu masu laiž loti tālai nākotnei. Un tam gadiju» vārdiem'' apgalvots, ka b i r ^ pa-caur
kilometriem gafim stikla cau« mam, ja kari sīktos jau ritu, ir ti» tversmi viņi turēts ..vergam lidilgā
rulim, kur tā uzņem laulei gaismu, kal viens mlerfnljums — ar nupat stāvokli", tur vajadzējis stridlt
Sfkie augi pa tō laiku vaimjas un, paslikto bFuņoianos, kas nikotnē vāl ..vissmagākos darbus**, nesaņemot
līdzīgi mazām fabrikām, ražo vēr» pastiprināsies, amerik^u pozlrtjas par to pat pietiekamu uzturu. Ame-tfgo
barības vielu. Caurules gali pasaulē kluvufias jau tik stipras, ka rlkānu iestādes neesot neki dariju-gatavo
„ražu« ievāe, izlaii caur cen- tām nevar uzbrukt bez ievirojsma Uas, lai uzlabotu patversmes lemlt-trifugām
un plHa kann&s, ko tūliņ riska Ul^ stāvoklL Divus gadus no ^
var lal^i tirga eilvScu un lopu ba- Ti^ paļā laiki ASV arvien vairāk tas tās visiem līdzekļiem esot kavē-
^'^al. «flOBiiprlnās pāfUeefba, ka Trumene I jušas Juri atgpļertieg pi^
1