Bavarijas Latviesu vestnesis, December 23, 1950

              [g, 23. decembil
0.
plaukst fiirdf.
tik koH
droSI,
li āte rok«i|
lOir
inoksi
^ ^ ^ ^ ^
viņS sēdēja jļ^«
un ar tādu
16 un iļal-
|a eglītē ba*
m telpa atniir-jitkā
tur dekttt
bērni nema-lifģiļj^
tai un nļir^
ļSs visi l(ļ>ka
nodiziedjlja
las.
«sl« miteteica.
ētki," un Jbēr^
par to nemās
viņa teica ave-lataba
ir tik
mi katrā
uz saliņu
. Un tu
^^fiļT iēldj
!nan^W6i«."
kas bija at-sii^
viete pa­ti^
novietoja
llkot^a^ Pēc īsa
Iļd^guSi^ '
no. iiibakiem,
m iņ** viņi aid^
I
varu pārvilka
^Mtisu is-tet
iodi^ ir
laiestevl
i. Qan Jau mēa
ienftca istabā
stāvam — t^
M gleznās bila
ļ^s ga^lJā miŗ-hUa
tas paļ
bija
tas pajta
fim acitnļ»
iesmu nom(^
:<bejniek8 kādas
>ts* tfKas ir Iļli
iteva, par kuŗju
; ^ ^ j i sr
bet puisēns
' allaž ir pa-citi
mii^atāa
ICisii nabad^fbaļi,
vaJadkigSv Sal
āk larauSanās,
ir labi ari tā.
Ist tagad brīvi,
smu *nogurlSi**
cisas, vi?:i8 lāva
lajam dzcjnl0-!
.ia krēsla» kad
«tā dzejnieks
nepamanīts,
I gribēja iet
ii paraudzījās
.,a jau izdegu-
,mfiti vēl tāpat
as abas izples-aut
ko vēl 8aty
izfi, svešā zēna
vi!j8 ttoJukstē-
Kāds liels un
iuu apskaidro-
[f viņam pledzi-
X skaista dzles-
8im vēl nekad
k kas letttva ļs-blas
pasaule at-
[aUvo l « t i ^ Iļjm-
Vsm^s aiiliilIliB
SSHitifitn Ra**
iKOt
isam-leftt
grlmata
is, Iftanl ira-nervu
le-aemai
nav
laņa nn plsnls-tani
«)t pa lat-
'kctsnstc^ ar *«•
[aases 8! vlesbSa-īSs
tatvieSn mJk-mtleSa
atzinums.
liek» T. S.
)t« laana skatu-it
luga Kokteiļa
tSm «vT^T>!ecIbS
Clevčland Press,
laru ar 80 lap*
^ Bertdlen. 1950. g. 83. decembri
LATVIJA
K Ā VEIDOJAS JAUNA KREMĻA SATEIITAPMII*
VĀCIJAS ..TAUTAS POUCSAB ^ ^ V A J . ? ^^
VEIDOJAS JAUNA „SS IZLASE- ^ pTcISTer^'S^
Londona (md). — Kamēr vēl tur­pinās
diskusijas par Rietumvācijas
daļēju apbruņošanu, Austrumvādjā
ts. tautas policija arvien vairāk tiek
sagatavota par modernu armiju, se­kojot
direktīvai no Maskavas. Daily
Mail līdzstrādnieks Ēmss plašākā
rakstā pastāsta par 8o topošo Aus-trumvācijas
komunistisko armiju.
Maskava nolēmusi jau tagad labi
noorganizēto komunistisko tautas
poUciju izveidot vēl tālāk pēc Hit­lera
laika ģenerālštāba pieredzes un
principiem. Sls uzdevums dots pa­domju
spēku virspavēlniekam Vāci­jā,
ģenerālim Cuikovam un Valte­ram
Ulbrichtam—- Staļina personī­gajam
draugam un varenākajam Vā­cijas
komūnistaui. Ulbrichtam tieši
pakļauti trīs Maskavā trenēti viri,
kas, nādami no partijas uzticamāko
rindām, visi no civilistiem kļuvuši
par ģenerālleitnantiem. Karls Ma-rons
pirms trīs gadiem vēl bija vien­kāršs
Berlīnes pilsētas domes locek­lis
un izcēlās, varbūt, vienīgi ar to,
ka domes sēdēs ieradās bez apkakles
un kakla saites. Tagad 46 g. vecais
Marons, kas baudījis sevišķu izglī­tību
MVD Maskavā, hēsā melno uni
formu un ir lielākais varasvīrs Aus-trumvācijas
armijā jeb ts. tautas po­licijā.
Kara laikā Marons bija viens
no spējīgākiem Hitlera jaunajiem
speciālistiem tanku karā.
Vilhelms Caisers, kas vada Valsts
drošības ministriju, Spānijas^ pilso­ņu
karā bija pazīstams kā sarkanais
ģenerālis Gomezs. Vīnam uzdots jau­nās
armijas apmācīšana. Trešais šai
trijotnē ir Maskavas skolnieks Kurts
Hofmans, no jauna radītās militāro
lietu pārvaldes un ģenerālštāba ģe-nerālinspektors.
Viņam jāatbild par
apgādi un Ieročiem. Hofmans pēdē­jās
nedēļās parakstījis rekvizīcijas
pavēli par 150.000 pāriem armijas
zābaku un 30.000 pāriem slēpju. Sai
trijotnei tieši pakļauti ir vēl seSi bi­jušie
Hitlera ģenerāli: ģenerālma­jors
Vulcs, kas bija Hitlera ģenerāl-inspektors
apmācības lietās, bez
tam piecu provinču virspavēlnieki
ģ^erāļl Suberts, Latmans, Veisen-bergers,
von Vēchs un Breithaupts.
Tie visi ir bijušie ģenerālštāba virs­nieki,
apbalvoti augstākiem orde­ņiem.
TSdā kārtā Staļins pakāpeniski at­jauno
veco prūšu virspavēlniecību.
Vīri ir tie pasi, arī uniformas līdzī­gas.
Līdz šī gada bieigām, kā raksta
Emss, komunistu armijā būs jau
130.000 vīru, bet vēl pēc gada, sa­skaņā
ar plāniem, pāri par 400,000.
Patlaban arī izveido pirmos flotes
iedīgļus, pakļaujot to padomju Bal­tijas
jūras flotes komandierim. Ar 1.
janvāri oficiāli sāks pastāvēt ad
vācu tautas policijas aviācija, apgā­dāta
ar padomju fabrikāta turbo-lidmaSInām.
Tris aviācijas skolas Jau
strādā pilnā gaitā, apmācot pilotus
vispirms ar planieriem un tad ar
padomju parastā tipa iznīcinātā­jiem.
gl augošā 'caŗaspēka „elltē" kodols
ir vairāki tūkstoši izmeklētu jau­nekļu,
galvenokārt bijušie Hitlera
Jaunatnes dalībnieki vecumā no 20
līdz 25 gadiem. Sal Izlasei jākļūst
par sava veida jaunu SS. Tautas po­licisti
Iedalīti „trauk8mes vienībās"
(Bereltschaften) un 12 stundu ne-par
ļaunumu, ko
ul^^i^ n«iariju§as mtmarchistis-
Kas, fašistiskās un imperiālistiskās
zemes. Dienu dienā šiem jauniešiem
stāsta, kā rietumvalstis viņus grib
iznīcināt ar atombumbu. Viņiem ne­ļauj
aizmirst ne bridi, ka viņu pir-majs
pi^ākums ir uzticība Staļinam
un visas Vācijas bdlševizācija. Pat
ceļmalas lasāmi uzraksti, ka .,pret-bolševisms
ir nodevība pret vācu nā­ciju**.
.JMums vāciešiem par visu jā­pateicas
padomju sistēmai un bolše-vlsmam'*.
Daily Mail koresponden­tam
kā no grāmatas nostāstīja kāds
tautas policijas virsnieks, „bez
tā mēs būtu jau iznīcināti."
Tā veidojas Staļina jaunā satellt-armija,
kas pilnīgi apmācīta un ap­gādāto
ar bijušās vācu armijas un
padomju apgādes priekšmetu mistro­jumu.
Pēc gada uz priekšnieku pa­vēlēm
gaidīs jau 40 šādu dlvlzilu
Rietumiem nav pat 250 000 viru,, ko
tiem stādīt pretim. Vēl 12 mēnešu,
un Staļina padomju armija varēs
mierigl atiet aiz kulisēm, atstāiot
melno darbu, kā Jau parasti, saviem
dienderiem.
Helgolande-nogiitti^
Atlantidas viisotne?
Jau kopi Platonā Uikiem peuiicklem
un rakstniekiem nav devusi mieru teik.
^ 1 ^ « . « ^ nogrimušo
^ 1 AUtottdu. i>ar ko saraksUu Ueli f^^fan zinātnisku, gan Utcrāni dar-hHMcP
»^*.,^^"^**^^ <lomA)a. ka Atlanuda
bijim teiksmaina saui rietumoa no Afn.
Kas. ciU tās agrāko atraSanās vietu zi­lēja
Atlantijas okeānā, bet cui tās esa­mību
vispār apstridOja Liela dala ģeo-logu
neap*auba kādreizējo AUanU-das
eksistenci, bti ir datādās domās par
P*^^ meklējamus
Pēdējā laikā sāk nostipnnāties uz-skats,
ka tā meklējama 2leme|jQrā, uz ko
norādīja daudzi senvēaiuriskl atradumi,
rakšu un ģeogrāfiski pētījumi. Tte to-mēr
vēl nedeva neapstrtdamua pierādī­jumus.
Ztemelvācljas archalologs Dr
SpanOtf nesen sartkoja ekspedīciju ar
kuģi Meta uz Helgolandes apkārtni Ek­spedīcijas
zinātniski apmācītie Gdens-lldējl,
Ilgt pētot 30 m dzllo Helgolandes
smlllu sēkli, beidzot atrada divas akmens
kapenes, kas neai^laubāmi kādreii biju.
ftas zemes vlrsO. Art lielāks skaits zem­ūdens
uzņēmumu apstiprināji atklājumu
pareizn>u. tāpat daii dienas gaismā Iz­celti
senvHturlskl darba rUd. trauki,
māju akmeni uc. prleklmeti. Mc visa
tā archalologl atrasto kapeņu vecumu
vērtē uz S000~4<»0 gadiem.
Dr. SpanOU ar vairākiem amerikāņu
zinātniekiem gatavojas jaunai ekspedld.
jal vairākos kuģos uz atraduma vittu.
Amerikāņu profesors Lenghems domā, ka
SpanOU atklājumi pilnīgi saskan ar sen­grieķu
aprakstiem par AUanttdu un ka
ar īpašām technlskāra ierīcēm jūras dl*
benā Izdosiet atsegt senas apdzīvotas vle-tas
un atklāt nesplēlsmas aizvēsturiskas
vērtnjai. Zinātnieks domā, ka tagad
pazīstami kltnSu sala Helgolande bijusi
senās Atlantidas augstākais ki^lns.
4. Ueptņi
Kipec Kasmiras jautājums ir
tik neatrisināms
HIlSIJ LĪDZSTRĀDNIEKA VĒSTULE NO PAKISTĀNAS
ļtalila baidās
no fašisma atdiTvosanis
MELNO KREKLU VIETA - MELNAS KAKLA SAITES
Roma (fm). - Itāļu demokrātiskās Italu sociāla kustība ir profaSistiska
aprindas pēdējā laikā arvien nopiet- Musolinl cienītāju partija, un tai Ir
nāk nobažījušās ne tik daudz par pieci deputāti parlamentā. MSI mē
komunisma ietekmes varbūtēlu pie­augumu,
bet gan par fašisma ten-denCu
bīstamu pastiprināšanos. Pē­dējo
nedēļu laikā vērojams, ka strauji
pieaug t s. neofafiistu skaits, viņu ie­tekme
un agresivitāte, un valdibas
aprindās valda uzskats, ka var klQt
nepieciešami Ierobežot ,Jtalu sociā­las
kustības" MSI darbību. Pret neo-fašismu
ari vispirmā kārtā vērsts
jaunais likumprolekts totālUāru or-ganizācilu
apkaroSanal, ko valdība
pagājuša nedēlā nolēma iesniegt par­lamentam.
RIRDANA PADOMJU ANEKDOTI
(10)
PlPE
Staļins zvana uz NKVD, lai atrod vli>a
tikko pazaudēto pipl.
Pēc stundas vln§ zvana atkal, ka pīpe
Mienga dzīve,
iedragājusi zviedru
morāli
bīdUas un Pakistānas nOiilmii pmidenīt pH kopīgu apipritift « n i i AM iCSL
dom»uipmas taiair ūiļ H» m li«tviet i i t l d ^ u lai laittātmU g a l 4 ^
v« tttīpmlkaa savstarpāju vliitts u pāmnas, Miafa pmes tl»a vitieuTn*
s^tto. eik nopletea Ir tiesapnāaiiās iMU|as m Paklsianas mivā. Ptta g i ^ M l t
$t?IJw ābols Ir Kalmlra. Kaut gan patubaa ftoiikuml Kaia|irtt%ta m DaiiK
klnā paiattles osmanDMi flevin«i| sev, miptemas batas var railt art «tlalmlgalt
^tmlras lantājoms. tin! sakartbi n i t « « u nd^rādnlaki M P i *
kutams. —
Kar« Korejā. plesaUtot visas pa.ļttklāU lalkrtkstci lasāmi, k i ki«tt
saules interesi, licis aizmirst daudzus patrioti ar savu pack^Ubu Ir ļjM^ ua
citus svarīgus apstākļus un briesto­šus
notikumus Azljā. Viens no tiem
ir Kalmlras Jau^jumi, ko var salī­dzināt
ar pulvera mucu, kurai pie-vienots
pagarš deglig. DtģiU vienā
galā jau aizdedzināts m pamazām
gruzd. Jautājums ir, vai io gruzdē­šanu
apkārtējā ugunsgrēki laikus
pamanīs un degli apdzēsis. Paklstāņi
un indieti, kas k> pulveri uzmana,
gan pali cenSas d ^ uguni uirturēt
un pat uzpūst
Kad lords Mauntbetens, atstādams
Indiju, iemeta stridus ābolu Kaimi-ru.
viņa nodoms, ^^iet, bija visai
skaidrs: uzturēt naida atmasfoiru
abu valstu starpā pēc iespējas ilglk,
tā dodot izdevību Anglijai labi no*
pelnīt. Pagaidām SI rīcība labi at
taisnojusies. Abas valstis izdod ap
60—70 proc. no visa budžeta bruņo-
Sanās un armijas vajadzībām tm visu
nepieciešamo Udz pēdējam niekam
ieved no Anglijas — art palus ang­ļus.
Kalmiras jautājums tātad radīts
ar nodomu, un pirms trim pdiem to
varēja nokārtot ar vienu vimilgu
spalvas vilcienu, bez vienas asins pi*
Ies. Tagad, turpretint. tas jau tik tālu
sarežģits un sarežģījies, ka laikam
gnn agrāk vai vēlāk \m kara neva­rēs
iztikt. Katrā ziņā abas puses bfltu
gaužām vIluUs. ja kādam Kaimi-ras
problēmu izdotos nokārtot miera
ceia. Ne Indija, ne Pakistāna uz to
nav ieinteresēta.
Galvenā un noteicēja loma visās
dzīves nozarēs Pakistānā Ir armijai.
Un ko gan armija darīs. ]a tai nebās
ienaidnieku. Kur gah atrast vēl vieg­lāku
un bezdarbl^ku dzivt us valsts
rēķina kā armijā? Tāpēc katrs, kam
tikai Ir iespējams, centas savas pod
cijas uzlabot un nostiprināt. Ja ml-nfstru
prezidentam jautāsit kipēe
viņa valsti tik daudz nekirUbu un
nabadzības. lOs saņemsit atbildi:
^Redziet, mēs esam loti jauna valsts.
kādā dienā Katmlri var sākti» no»
Ukuml, par kurim valttil» vairs nt*
varēs atbUdēt
Kas notiks, kad ek^lodēs H (ml*
vera muca? Diezgan drotl var M«
cit. ka ud komOnistiem piederēs ^
Indijas k<mtinents. K i Pakistāna^ ti
Indijas armijas vadn>a vēl vienimb*
ir angļu rokās Abām ir vimidsļ an­gļu
apbruņojums un vienādu aīļtglu
armijas tridicijas. Pagaidām kari io
armiju starpā būtu diezgan kurtou
lleU, jo abu tenerilltibu aufitlilda
virsnieki vēl vienmēr tiek ^ o t i
vienis un tais paļās mllltiriiis 4^»-
dēmljās AngUji. Lteti kļūs matllet
dtāda. kad 1991. g. sikumi viini va­dību
savās rokās pirņems vittļijla
n>ēkl
Ui kā tas ari būtu, lod liksies
glnāja organizēt valsts mērogā kon­gresu
Bari, bet to aizkavēja turienes
iestādes. Tagad partija gatavo jaunu
kongresu, kurā, pēc Daily BAail spe­ciālkorespondenta
domām, iespējama
tās pārvēršanās par monarchistlsku
partiju. Ar to tā kļūtu vēl bīstamāka
jo iegūtu piekritējos daļu no 12 milj
italu, kas 1946. g. tauUs nobalsošanā
izteicās par monarchlju
Neofašlstl Ifdz šim galvenos pie­kritējus
guva viegli iejūsmināmā
jaunatnē un veica rosīgu aģitāciju
universitātēs, sevišķi Perudžijā. Pēc
Hitlera parauga MSI viri organizē
privātas kara veterānu grupas kafej­nīcās
un bāros, kur kultivē bij. kara-ļ mūsu cilvēki vēl Ir tik' neizglītoti,
viru vidu sentimentālu vai atriebīgu mum» Ir septiņi miljoni bēgl^ un
noskaņojumu par zaudēto karu. Spe- pats galvenais Kalmira: BeiēlCaI-ciāli
MSI apelē pie izbljuSlem fašistu miras mēs nevaram dzīvot, un mums
amatviriem. Visumā partijas pie- ISatrišina vispirms šis Jautājums,"
kritēiu skaits ievērojami pārsniedz Tai pašā laikā kungi Izdomās visus
to pusmiljonu, kas par MSI nobalsoia Hespēiamos trikus, kā tikt pie llelfi-
1948. g. vēlēšanās. Neofašistu poli- kas naudas summas ar vismazāko
tiskajā praksē sava vieta jūtām - piepūli. §inl ziņā te nav starpības
jūsmošanai par Musolinl personu, starp ministru, ģenerāli. Ielas tlri^>-
sava ~ praktiskiem politiskās cīņas tāju un nabagu, kādēļ gandriz visi
uzdevumiem. Tie aizstāv korporā- kluslbn apmierināti un laimīgi, ka
tlvo. nevis partiju parlamentu, stāv kāds Kašmiras fautUiums pastāv,
par izteiktu nacionālismu. Ir pret Pakistānā sākusies intenslim pro-žldlicm,
slāviem, pa daļai pret an- paganda par Kašmiru: ..Tā Ir muha-gliem.
pret Itālijas mierilgvimu, par Uiedāņu zeme. mums tā lāatbrlvo.
armijas palielināšanu pari mier- RO,, Kašmiras mēs nevaram iztikt,
līguma normām, par kaut kādu diez- MŪSU pacietība beidzas, utt." Pilnīgi
gan neskaidru sadarbību starp aus­trumiem
un rietumiem. Bez tam nco-faSisti
uztur territorifilas prasības
pēc Dalmāi:ijas. kas tagad ietilpst
Jugoslavijā, un cīnās pret Maršala
plānu. MSI partijai Ir kreisais
spārns, kas stāv ari par nacionāli-fi'li"-.^!
^ ^^^č!^ I"^"!?' Minchene (kr). - Ziņojumi no ze- valstīm, turpretim, Parfzes miert !ia'l,^? !!?fi^', PJJ"^^"^ ^"^^^ mēm viņpus dzelzs aizkaram Jau konferencē 1946. g. noteikU bruņoto
karš. vienai no abām valstīm bū^ }i«
zaudē. Un saudētāia tad aldnis sev
pailgos krievus Tas Jau tapcļi ir
skaidrs, un Ik viens pakistaniiļ
Uldat bez vilcinitanis ari pailka.
Otrai puiel tādā gadījumā dts ne­kas
neatliks kā pirsp^ pHiļkli
kapitulēt, vai aicinit savukiri plall-gos
angioamarikiņus. Kāds atrisļni*
Jums būs adai varbūtībai, to paiai«
dām vēl neviens pateikt nevar.
Pēdēji laikā cirkuli nepārbaudī­tas
siņii, ka KUmiri pid Kartkora-mam
Uek leflltritl Ķīnas komunisti
Prese zina itistit. ka tidi gadījumi^
ja Indijai būtu Jiatiti] Kalmira pa-klstaņiem.
tie nodos to ĶInaa koiinO-nlsUm
Ti ir loti iespējama Ue^ |o
Kalmirts Jautijuma atrisiniluui ar
radikillem Udzek)iem jj^epnsa
atbalsta ari Pakistānu komtUUstt
Pakistanl
STRAUJI PIEAUG NOIEDZĪBAS
UN IZVIRTĪBA
Stokholma (lv). — Nav noslēpums,
ka izslavēti veselīgajā, sportiskajā
zviedru tautā ir ari daudz nelāgu au­dzēju,
par ko gandriz Ik dienas la­sāms
laikrakstos un par ko uztraucas
ari paši zviedri. Nesen kādā ārstu
konferencē atzīts, ka zviedriem ir
visaugstākais garā vājo procents Ei­ropā
un ka pēdējos gados nesamērīgi
strauji vairojušies noziegumi. Jāsaka
gan ari, ka zviedru avīzes, pūloties
zpatikt plašām lasītāju masām un
celt tirāžu, neskopojas ar slepkavību,
izvarošanu, laupīšanu tm pašnāvību
apttikstiem, l^t cenšas viena otru
pārspēt kutelīgu sīkumu izcellanā.
Pēdēji gada laiki Jo sīki aprakstītas
divas slepkavības, kur upuri un
slepkavas bija bērni starp 8 un 13
gadiem, bet par tādām lietām, kur
pēc mežonīgām orģijām atrastas zvē­rīgi
sakropļotas un nogalinātas sie­vietes,
pēdējos mēnešos var lasīt gan­driz
ik pārdienas.
Pašreiz zviedru laikraksti uzmanī­bu
velti daudz nopietnākai lietai —
prāvai, kur iejaukti mācītāji un vai
dibas locekli. Zviedrijā ārkārtīgi iz- " u-^^Bm. p u ^ . u n nu u„,nntrt «nfiku vlrsoīivēlnleka
pašreiz' vidus neofa.^n*itu fstos vadoņus, bet V> bruņoto spēku virtpavemīcKa
Angli pūlas atrisināt
tekstilkrizi
gidtksnijo pfodulcdju. t i t tmAu
fOpelienMl «raud li*|vt«ltt n
K«ut trf Anilūal kani Utkā Mja
i miij. Unu vtlnu, ts ka pat radSa
Uš ptr fiirprodunclju. - plMrftrtJum tm
•ufot, krājumi UUatoiM. TurkiSI ASV
un Pid. iivifnnMMi UtUt Itplrlnunl 4lv*
kirioji ctntt. TldSl AntUJI notiek,in*
mtuirlllltm.
Dtvt «nilu ktmtkt - Vitatllit tm tHk*
•ofii Jau TMO. f. •tkISJt Jatmu tlntittiku
Iķlfdru ttrtttnu. kas canS im ttatolani
•paty atctnttiei ar kokvilnu, gltfu un
vtlnu« Ittjāt produktu - etiltna 0lkolti
Ittto kS prttaata maisījumu motoros.
Jauno Ikltdru aka ratot Vlttonl, Jork-lalri.
aikumS ttgOatot ap m X ssdi.
Bet tam aalat ^radfordat nrmas tSkulaa Sejauki vilnai nds sa proc, kasaCna
Itdraa, ko tt¥«d no RoUmdaa.
Padomju maršali un admirāli
Maskavas sateiitvals<rm '
^r^Mu^mJ'^Lrr.n^. o.,iw,l'<0P« »85ka laika v&.U par SUIIM spiku nukibnlU nbila, ku m
llJ^f llftL't^lVJ!^?, f j ! " ^ vara» orRanu cnerfei.ku rīcību ..Uu- ].u plr.nl«|U. RumInUtI «tiauU tu- faSismu. tad ftrēji ncofaSisU gan d a - i , „ „ H„»,/,i, r » i i ' - . c"
žfldl maskēlas. bet tomēr «nJas scvl «agatavojot tai r£t tm ierodem. ieskaitot nrt>«lttr<
n p n a Z « 3 mr«.. fa^^^ k«rMn ar rietumiem. !gu,. floU un avildiu. 138.000 vfru,
S T k S »?^a f^'^alkl mefnTjMineto/valrtu armtlu ..tlrttana" un;bet ir Jtu pirt pw MO.OOO. ŪnUri.
Sena IZ 'SrSuf llmj "k"»»
dried daudz vecu fa5!,.tu d.iesmu utt! H J"»"» ^l»»"»™"?
Vienu otru. kas pSrSk klec, ari kfid- P'»»" «"i?""!,''",,* ^?"L vsi^ n«J reiz apcietina, un tā pnrtlia iegūst nodroSlnSSana» vēl nav
sev nepieciešamos mocekļus. .5" j*^' r, , .u. i.ts^.^.i
Ir dierganpaerati Izdalu no pareto" M-""^»'» Bokosovska letērpSanal
mScitājs, kam bijusi uzticēta uzrau­dzība
par mazgadīgiem, no laboSanfis
iestādēm izlaistiem jaunicSiem. Vlo^
tos ievlUnfiJis savu orģiju perēkli,
vetc'āni Marsaničs un Vel<Ci. kas., . ,, . >„,
kops ar MusoHni. bija viens no M - f , ft^nerfilStaha priekšnieku bet
ricm vadoo'f-m . «āiiena uz Ronu" KncvlļS dzlmu»o ungāru Stefanu
tos « s savu orgt^u peŗeK. J-SS^HTJSpre'^^LrS- Sa^^^^^^^^ S ē < f , t t - . V l \ n U t n » n t | ™ . . . anni,a, *e„erfiHn.pektoru.
daribās apvainojis kādu citu mācītā­ju,
kas gribējis viņu atmaskot Ta­gad
plašo apsūdzības materiālu, pra­tinot
milzumu daudz liecinieku, ska­ta
cauri tiesas sēdēs, pa lielākai da|ai
gan aiz slēgtām durvīm. Tomēr ari ^^^^ ie«:p«Hu««o«; v:^l«»<; «-'v-i*; h^r.
tas, kas nokļūst lidz preses slejām. ^^^^ orcano«? Viriu f-.n^^*-cm^ •m^or No Zviedrijas zino par pirmie-ām
jau met loti tumšu traipu uz zviedru ^j^^ļj ^.^^ j^j^^ n^m'i^'^-'n - - '
morāli. ! a?;"'i '•»]'>:^nn.iļ, fF.'V.| or*»» t»oni
Pašu zviedru sociologi, ārsti un zi- radies tik spēcīgs nosk.^oojums
nātnieki rakstos izteikušies, ka zvied- *
ar monnrch-f:^T'm kWu pA??05i R^'"^'»"^^' armiias vadība jau
bīstami. k<rjf ar! i^^^munisti gatavi «trad.lji krieva Bodnorenko r o m
MSI pickrii^ius ^npln.ii vni (^nb-^lof. tntj.id piedmfām p^i^nftU nr civf.
kom«in«<:tu ar^'Tn vv] ir vMk. unM'^^ M^f^iirdzfbas ftenerAlštāl)?. ko ari
tic bb§'^ noorgan^^č'' Pvt^ht^n nav vad-^ kricv.^ č/^cho^lovakilĀ ŗmŗ^t
ar! Darfm^u ka noofnl^'^ti) .^tf^'^m^ n<^^m^u marša^-» KO^CVB \^mm
V i r bruņoto $f^Mn vlrff^vēlni^ku
ru tautas morāliskajā pagrimumā
vainojama ārkārtīgi mierīgā, vien­muļā
dzīve» ko vairāk nekā simt ga-atradusles.
tādēļ lai pārtrauc mekiē.^nu. nav izjaukuši ne kari, ne citi
Biedrs Jagoda nesaprašanā: „Bet. biedri ^^^^^ pārdzīvojumi; tas radījis sa-
Stalin, sakarā ar pīpi mēs esam apcieU-nSjuSi
Jau 16 kontrrevoluclonārti!"
..Izsūtīt U2 Sibiriiu!" skan pavēle.
!,Nav iespējams, biedri Stalinl"
Kādēļ?**
!|visi desmit atzinās pīpes piesavinā­šanā
un padomju Iekārtas graušana, tādēļ
nošauti, mūtlt varētu vienīgi S2 līdz­dalībniekus,
kas vēl nav noSattti.**
strēgumu tautas pslchē. Tā ari lai­mīgai,
bagātajai, karu nesagrautai
zviedru tautai ir savas citas smagas
iekšējas nelaimes, no kurām daudzas
KAM TICĒT
KubuUoa lau'.cne nav partlc-^nāms
,Nē. nē. tu man neko nescst.^fU^^
siens btja 1. k.nd tu pārradlef m&'A^'
..Bct, AmāllJ. k l tu tS vari rur.Sr nr
bija taču vnlrSk par pus «IJvpnd^m'^sr'n"
polu flotē, kurai par augstāko pa-v
»-lnicku IzraudziU sarkanS^ flotej»
•ict^admi'^^H*» St<*^J»f?ovski,f, Bez Um
mv \zMfi\s, ka Ma5kava Iecels kādu
no saviem maršaliem par visu «tau-
!is demokrāti iu" kopējo bruņoto
«rr"!-5 virspavēlnieku.
M'rsf'fri un āmiām citu augstu pa-domUi
vif^tni^pku vnd'bā Maikava
niu i7v mivU sateiltvaiftis
„Nav tiesa." Imūenp f\tā\\n\lm. - ..es fmērofama!; armlļaf Po- vēi btju nomndS Va'l »ti n,1rJ. un pmkn
trjos pulksten! " ,
Nu. sieva, ļa tt» e ^-«^-^^ ^i^l^tāk.-»
. tam modinātājam t'f] v.^ir3k nck5 savarr ,.-ijui»v
citas, smagāku likteņu P^f^^^^^^^^^ ļ vtrarn tad man. protams, vatrs nav ^^\^^^^ p^^jg^ Maskavas satellt-zemēs
tomēr vairāk pasargātas. it«ikti ^
hSņs un r«r»rho^'ovnk!ias m^rione^u
valdībai nc-k^di ^starptautiski Ilgumi
neliedz niMHināt navus bruņotos
karavīru ir Bulgārijai, at|auto 65.dOO
vietl. Tāpat Pad. nvItmTba pilnīgi
Ignorējusi Parisēs mkrt konftrtn*
ces lēmumu minēto valstu apbrupo-juma
ziņā. apfldājt^ tāi ar Itro*
ēicm, kādi miera Ilgumos aizliegs.
Un tomēr, ptr spīti {wnati[|ai «r-miju
kadru tfrfianai satetltvalstts un
augstākās vadtfbu nodoSanaI pa­domju
virtnieku rokās. Maskavas
pilnīgu uzticību nebauda neviena Io
valstu armija. Vismazāk Kremlis m«
tl(»s Polllal un Cecl.oilovakijaI, —
pirmal politiski i^ņā. bet otrai val«
rāk mimri. PoU vienmēr bijuH fa*
nStlski patrioti un sazvērnieki pret
ap$piedējlcm, bet ēechl namērā v|]i
karavīri. Tfrilanei akdjās izsviesto
kadru karavīru vktā satelUvalstu
armijā» ieceļot par virsniekiem un
Instruktoriem jaunus. nei^zfvojM*
šus un polltUkI viegli veldoltmUS
divēkus. Maskavai gan izdevies
iabji politlskSs iacha spēles vilciens,
bet citādi tas Ir ar rezervistu msiu,
kam bruņota konflikta gadījumā va­jadzēs
do* rokās Icroēus. Vienkāršo
mintfgo zemais dzīves standarts aiz
dzelzs priekškara liek domāt, ka tie
nebds uzticami bollovisma cInItiļL
Pretestības organizāciju aktlvIUte,
kas. It tevUķl PoUjā, neapsīkst, bet
vēršas plašumā. Ir diezgan droša ga*
rantija. ka jau paļā ksra sākumi
ari aiz dzelzs priekškara notiks
kaujai.