1950-04-15-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
»B0-Ŗ13. I . speķiem ^IpBtu atstāt, vz *lļ|t -pulksteni IB12 ne liai ^ gadiem j^^ju jjj^ Wi€ t e 6^bgg^ to iavS fi« pastāstījis par JW9, g,_inart§, kad . ^ ,"~, red^ ? smagos no ip^' auto im | « i t o ^ vilcienu, vatgoiUem katrā ga-veiktu Ms pāršteigiiļn*; h\ ; ift draudzīgi izfia^. un jau.pi|m\l i|Sr Jaunu uzvafipi^»! f . uzzinājusi, ka #|8t^f6jias policijā, ātliiuts,m Wte,|jaskai<dr6jis, >ka flus nosūUs izlemSa-kotT »si}ai. Ar to •iav apiftierinājušies un ka,Viņi tomēr ieradl- Uļi sanMtos vismaz ķ't^ghotn^ sabrukam^' ijlģl zvanīja baznicaj. f#tSJu pavadīja liel^ -ari DieņvidltaHiS ^ , ftisaao sūtnlecibtt no pēc jaui^ rub^a Vtw- KonctsreutM "^««J uM^iiās apmeklēja 1 » Pstarpi 6000 aiņeri» •^tjās. kā patādijas IJJ^ "^Kristus brūces- « ^ satiksmi. Lieldienās P f ^ kvir ieradās pa" F 27 lidmašīnas u»"^ ļtni ar Londonu. .novācu .rū'W«ff «igļi turpinot deiM» rācijā, tā m'^m isārs .sērs BoberJ pretošanos šai W •tverties Cechoslovg amerikāija. p r o« rs. Viņš ar ģimeni 5 jo ASV uzturot m « ļ .iklu un viņš n?^?o iOkupācijas politiku. _ neļauj if^^t^- [izcēlies, kad V^^ŗigt ostā liegts ceļo »^ ķlērālsekretaram Ļ^. j, irmeklēta ari viņa septiņas valstis P^rjJ: W? radio Piļ"ŗ-i nav nozīmes, jo t9 valsti nav pietie^^" teņraža bumbā^csot amerikāņu, f^,. te 2ol]o Kiŗi. lnēanmīb a pirro vt isiu*^ "z^e'm' ju ķKc xin cerība* LATVIA Laiviao New8papef Publlsbed undei eucoM CivD Affalra DlvtsloD Autborlsatloo Number UNDP m. PubllBber aod Bdltor: Valdemāra Lam-bergt B8Ungen/N Brdte 8tr *-8. Prlnter: Ungeheuer & Ulmer. Ludwigsbur.?, KOme^ ttr. 16. PubUsbed twice weekly Clrculatlon u.Ooa LATVIAN NEVVSPAPER Nr. 29 (37S) Sestdien, mo, g. 15, aprIU Untii croldienfts an ««stoieiias Izdevē)i; Latvteiu Centri}* Ko tnittu» Oalvtmaifi r«d«ktort: V Lunbergs: calveni rtdaktor» vletnielcs: II Culltlt. Redik> tori: A Bolltelos. J Jēkab- •ons. B IStsells t Ratstcr», L SvaH» AustrftUlas redak cisas vad A Smits (Lawley House Canb^rra A^ C. T.. Australta) Redakciias adme: Ej»Unwn^ Bre;te 8ti l - l . Emigrāciju uz ASV praktiski pabeigs līdz decembrim Jaunzēlandes komisija Vācija neieradīsies DP PRESĒS KONFERiĒNCt; BAD KISINGENA „Tā kā Savienoto valstu DP likuma papildinājumu praktiski var jau uzskatīt par pieņemtu, sagaidāms, ka tiklab DP komisija, kā ari IRO vistuvākajā nākotnē neparasti plašos apmēros aktivizēs izceļošanas ; programmas realizāciju, un jādomā, ka jau lidz ši gida novembra beigām amerikāņu joslā būs galīgi un konkrēti noskaidrojies ASV braucēju skaitliskais un vārdiskais sastāvs," paziņoja IRO amerikāņu Joslas galvenās mītnes emigrācijas daļas pārstāve miss Juma pēdējā DP preses konferencē IZ. aprīli Bad Kisingenā. Līdz ar dažiem svarīgākajiem sta- ] tistiskiem datiem par jauno likuma papildinājumu žurnālisti uzzināja arī, ka šajās dienās ASV DP komisijas priekšsēdis Ugo Kārusi un koordinators Eiropā Aleksandrs Skvadrilli izdos sīkas instrukcijas par turpmāko emigrācijas lietu kārtojumu. Pārsteigumu preses konferencē sagādāja paziņojums, ka pretēji līdzšinējām informācijām Jaunzēlandes imigrācijas komisija Vācijā vispār neieradīsies, bet darbosies vienīgi Austrijā. Emigrācijas daļas ierēdne Jūma preses konferencē plašāk komentēja jaunpieņemto Sav. valstu DP l i kuma papildinājumu, vispirms norādot, ka senāts pieņēmis senatoru Kilgora un Fergusona projektu, kas atzīstams par ievērojami liberālāku nekā otrs — senatora Mekkerana projekts. Likuma papildmājums pēc Kilgora-Fergusona varianta nesatur nekādus diskriminētājus ierobežojumus un līdz ar to garantē relatīvi gludāku un netraucētāku izceļošanas norisi. IRO jau saņēmusi informāciju no DP komisijas Frankfurtē, ka kopš 14. aprīļa atcelti visi līdzšinējie Ierobežojumi vīzu izsniegšanā, pēc kuriem 35 proc. no visām izsniegtajām vīzām bija jāsaņem lauku darbos braucošiem izceļotājiem, atstājot tikai 65 proc. vīzu pārējiem emigrantiem. Līdz ar to tagad paātri-nāsles izceļošanas ģālta vispār, jo laukstrādnieku klauzula sagādāja IRO ievērojamas grūtības. Viens no ^vārīgākajiem punktiem DP likuma papildinājumā, norādīja miss Jūma, ir tas, ka izcepot uz ASV varēs arī personas, kas ieradušās Vācijas un Austrijas rietumu joslās vai Itālijā pēc 1945. g. 22. decembra, konkrēti — līdz 1949. g. 1, janvārim. Par šo termiņu grozījumu jau ziņots Latvijas iepriekšējā numurā. Bāzējoties uz ziņām no Frankfurtes, miss Jūma vēlreiz fiksēja ari uzņemamo DP skaitu un kategorijas, kas nedaudz atšķiras no agrāk minētajām. Saskaņā ar papildināto likumu ASV ')avisam uzņems 396.000 personu. No iī skaita 295.000 paredzēti tieši IRO aizgādībā esošo DP, bet pārējās grupas ir sekojošas: 18.000 poļu Andersa armijas karavīru, 10.000 grieķu, 10.000 bāreņu, 5000 Venēcijas- Džūli- Jas bēgļu, 4000 baltkrievu bēgļu no Ķīnas un 54.000 vācu tautības bēgļu (Volksdeutsche), Pēdējās kategorijas bēgļu emigrāciju gan nekārtos IRO, bet tikai ASV konsuli un DP komisija. Emigrācijas daļas pārstāve ļoti nopietni uzsvēra, ka papildinātais BP likums, neraugoties uz šķietami lielo uzņemamo DP skaitu, tomēr nedod pamata sevišķam optimismam, Jo ievērojams daudzums DP jau emigrācijas procesā iesaistījušies. Sai sakarā IRO galvenā mītne Ze-nēvā tikko izsūtījusi telegrāfisku norādījumu visiem saviem izvietošanas nodaļu vadītājiem, ka nav pieļaujama DP pieteikšanās izceļošanai Uz ASV, ja tie būtu jau reģistrējušies braukšanai uz kādu citu zemi. Izņēmumi pielaižami tikai divos gadījumos: 1) ja DP var pierādīt, ka Sav. valstīs jau atrodas viņa ģimene. Astoņas valstis solās uzņemt DP speciālistus Minchene'^(D). — Neue Zeitung zi-i;^ o, ka astoņas valstis apsolījušās Uzņemt DP speciālistus, kas līdz šim nav^varējuši atrast izvietošanas iespējas. Sādu gatavību pirmām kārtām izteikušas Savienotās valstis, tad Kanāda, Ceilona, Etiopija, Pakistāna, Holande, Norvēģija un L'olbritānija. ASV vēlas ielaist lielāku skaitu ārstu, novietojot viņus Guamā un Pa-dfika salās. Sī informācija rada sevišķu ievē-flbu tāpēc, ka Nene Zeitung ir laikraksts, ko vācu valodā iespiež ame-rtkāņu okupācijas vara un kam lie-pkas siunmas asignējusi Vašingtona. un viņiem ir iegūts nepieciešamais galvojums; 2) Ja pēc vecā likuma noteikumiem DP nedrīkstēja izceļot uz ASV tādēļ, ka bija ieradies rietumu joslās pēc 1945. g. 22. decembra, bet citādi atbilst ASV emigrācijas prasībām. Domājams, ka no minētajām 295.000 vīzām amerikāņu Joslai pie- Vai karalis Leopolds pārdomājis? Brisele (A). — Beļģijas pagaidu ministru prezidents Vanzēlands ceturtdien izlidoja uz Zenēvu Šveicē, kurp viņu steidzīgi izsauca karalis Leopolds III. Beļģijas valdības krīize joprojām turpinās. Tā kā Vanzēlan-du, kam pavalļjonis princis Saris uzdevis sastādīt valdību, uzskata par Leopolda III labvēli un atbalstītāju, sociālisti ar savu vadoni Spāku priekšgalā pieteikuši „cīņu līdz naža asmenim pret kuraļa atgriešanos". Briselē politiskās aprindas pagaidām no minējumiem atturas, lai gan sabiedrība visu laiku gaidīja,-ka karalis savu neelastīgo nostāju mamīs, labprātīgi atteikdamies no troņa, uz kuru tam tagad nav vairs tikpat kā nekādu cerību. Pagaidu premjers Vanzēlands naktī no ceturtdienas uz piektdienu apspriedās ar karali Leopoldu 7 stundas. Viņš presei paskaidroja, ka sarunas turpināsies arī piektdien. ASV ieroci bei trauci^ jumiem pienilc Itāli as un Franeifas ostas Roma (C). — Trešdienas nakti Neapoles ostā piestāja ASV tvaikonis Exilona ar pirmo ieroču sūtījumu Itālijai. No tvaikoņa izkrāva arī vairākus simtus lielgabalu. Visa osta bija policijas un karaspēka aplenkta, jo baidījās no komunistu demonstrācijām un sabotāžas. Pretēji paredzētajai un pieteiktai komunistu aktivitātei nekādi nemieri nenotika. Arī Sērburgas ostā ceturtdien ieradās pirmie amerikāņu tvaikoņi ar vairāk kā 600 to ASV ieroču. Sēr-burgā un Bordo komunisti mēģināja rīkot demonstrācijas, bet no varas-darbiem un uzbrukumiem atteicās, jo ostas rajoni bija stingri apsargāti. Šēnburgā 4 amerikāņu ieroču kuģu izkraušana norisinājās bez sarežģījumiem. Ostas strādnieki kuģus izkrāva pat ātrāk nekā paredzēts. Parīzes radio piektdien uzsvēra, ka ši ir lielākā komunistu neveiksme šogad Francijā, jo visas komunistu arodbiedrības mēnešiem > ilgā kam-panņā bija gatavoiušās sabotēt ieroču izkraušanu. Romā ceturtdien vairāk •.ūksto-šu liels komunistu pūlis demonstrēja pret ieroču ievedumiem ASV vēstniecības nama priekšā. Policila džipos pūli izklīdināia un 180 demonstrantus apcietināja. TRtJMENS NOSKAŅOTS Vašingtona (v). — Ceturtdienas preses konferencē prezidents Trū-mens paskaidroja, ka pasaules politiskais stāvoklis esot patlaban labāks nekā 1946. gadā Pēdējos četros gados starptautiskais stāvoklis pakāpeniski uzlabojies, apgalv<xia Trūmens. šķirs apm. 52 proc Precīzi šis skaitlis noskaidrosies tuvāko dienu sarunās ar Kārusi un Skvadrilli. Katrā ziņā tas atzīstams par mazu. Jo amerikāņu josla varētu viegli izlietot pat 70 proc. no vīzu kopskalta.Pēc statistikas datiem 31. martā amerikāņu joslā emigrācijas procesā uz ASV bija iesaistīti 61.000 DP. bet jau izdoto vīzu skaits šai pašā datumā bija 110.600. Pie tam katru mēnesi no jauna galvojumus saņem caurmērā 10.000 amerikāņu joslas DP, un var pat rasties stāvoklis, ka jau pirms gada beigām saņemto galvojumu būs daudz vairāk nekā piešķiramo vīzu. Lai gan jaunais DP likums vēl formāli nav galigā veidā pieņemts, DP komisija un IRO tomēr jau uzsākusi plānot turpmāko emigrācijas gaitu un cer to stipri aktivizēt, varbūt pat jau līdz jūnija beigām aizgādājot projām no Eiropas tos 46.600 DP, kas pašlaik jau izkārtojuši visas emigrācijas formalitātes un gaida vairs vienīgi uz laukstrādnieku klauzulas dēļ aizkavēto vīzas izdošanu. „DP komisiias vadība pārliecināta, ka līdz š. g. decembrim būs lielos vilcienos pabeigts izkārtot visu ASV braucēiu izceļošanas lietas. Ja arī tie vēl visi nebūs atstājuši Eiropu, tad vismaz būs konkrēti un galīgi sastādīts visu braucēju saraksts," norādīja miss Jūma. Atbildot uz vairākiem žurnālistu jautājumdem, galvenās mītnes emigrācijas daļas pārstāve starp citu paskaidroja, ka ASV vīzu piešķiršanā un vispār emigrācijas procedūrā nav gaidāms nekāds lūzums, jo nav pieņemts jauns likums, līdzšinējā vecā likuma papildinājums. „Vai likunaa galīgā redakc^*ori neatšķirsies no senāta pieņemtas versijas, jo, kā zināms, senāta un tautas vietnieku nama pieņemtie grozījvuņu teksti v^l: sav^taŗpījgl J | - saskaņo?" — „fikiab ī)? komisija» kā ari IRO galvenais štābs Z^nēvā stingri un pamatoti pārliecināte, ka papildinājumu "^galigā redakclj. at- "'^emtajam Kilgora- Fergusona variantam. Protams, simtprocentīgi par to varēsim būt droši tikai pēc apm. 3 nedēļām, jo tik ilgs laiks vēl aptuveni paies līdz likuma galīgai pieņemšanai. Nekādi pārsteigumi, šķiet, tomēr nav gaidāmi." Preses konferencē īsumā pārrunāja arī jauno DP emigrācijas akciju uz Jaunzēlandi, pie kam pārsteigumu radīja miss Jūmas paskaidrojums, ka Jaunzēlandes komisija Vācijā vispār neieradīsies, bet aprobežosies ar darbību Austrijā. Par spīti IRO neatlaidīgajām pūlēm nav izdevies panākt šī Jaunzēlandes komisijas nodoma grozījumu. Konferences nobeigumā IRO transporta daļas vadītājs Dodžs referēja par jauno kārtību dzelzceļa brīvbiļešu (Travel Orders) izdošanā DP. Lai novērstu līdz šim novērotos trūkumus un pat ļaunprātības, (Turpinājums 4. ipp.). Norvēpu žurnālista noslēpumainais apciemojums Igaunijā Oslo laikraksts Vart Land publicē sensacionālu sarunu ar igauņu partizānu vadītā u Lielais Oslo laikraksts Vart Land ar sensācionlUicm virsrakstiem pirmā lappusē sniedi sava korespondenta aprakstu par sastapšanos^ ar partizāniem Igaunijā. Laikraksts piezīmē, ka tā korespondentam Ursam Smitam, riskējot ar savu dzīvību, izdevies nelegāli nok|at Iftuniji un pavadīt tur partizānu nometnēs divas nedēļas. Pārbraukšana notikusi nelielā motorlaivā, kuŗal laimējies izkļūt cauri krievu aiisardBn>at lokam un sasniegt Igaunijas salas un piekrasti Korespondents Larss Smits apraksta sakumā piesimē, ka ne viņa, ne ari viņa pavadoņu Igauņa vārdi neesot īsti Tie sagrozīti, lai Jaukta pēdas. Brauciens pāri jūrai sācies kādā pievakarē no Zviedrijas piekrastes. Norvēģu žurnālists atzīstas, ka, izbraucot no Zviedrijas territonālajiem ūdeņiem, viņu pārņēmusi baiga sajūta un mocošas bailes par turpmāko likteni. Visi tris braucēji, žurnālists un viņa divi pavadoņi igauņi Jānis no Paldiskiem un Olavs no Rakveras — bijuši apbruņoti mašīnpistolēm Pēc 23 stundām viņi sasnieguši krievu aizsardzības Joslu un tai cauri izbraukuši ar klusinātu motoru. Laimīgi Izkļuvuši krievu stingri apsargātai Joslai, viņi bez sarežģījumiem Izkāpuši krastmalā. Abiem igauņiem bijis jau nodibināts kontakts ar pretestības kustības dalībniekiem, kādēļ turpmākais ceļš gājis gludi. Norvēģis paslēpts zem Deportācijas Baltija turpinās pec 1946 g. plāna Madrlde (ek). — Madrldes radio ziņoja, ka komunisti ari šogad deportējuši no Baltijas valstīm daudz iedzīvotāju, seviS^i vīriešu. Kāds partizānu sagūstīts MVD kapteinis stāstījis, ka deportācijas no pierobežu apgabaliem turpinoties pēc 1M6. g. • plāna, kas paredzēja iedzīvotāju izvešanu no 60 km platas robežjoslas uz Vidusāziju līdz 1950. g. Izsūtīto vietā nometina kolonistus no Krievijas. Desmit kilometru pierobežas joslā, kas pēc iedzīvotāju deportācijas paliek neapdzīvota un ari neapstrādāta, tagad būvējot nocietinājumus. PRASA ATBALSTĪT PAORlDME-KUS AUSTRUMEIROPA Vašingtona (lv). — Lielās amerikāņu arodbiedrību savienības AFL prezidents Vlljems Grīns izteicies, ka amerikāņiem un pārējām demokrātiskajām tautām jāatbalsta visas demokrātiskās pagrīdes organizācijas Austrumeiropas valstīs. Savienfbas laiicrakstā American Federailst Grīns ievadrakstā paskaidro: viņam esot pierādījumi, ka cilvēka pretestība tirannijai šais zemēs vēl neesot apspiesta. elo konference Parīzē im Londonā no 8. līdz 17. maijam jautājums — centrula Eiropas drosibas un aukstā kara problēmo V a š i n g t o n a (B). — Savā karsējā trešdienas preses konferencē ārlietu ministrs Ečesons paziņoja, ka ASV par triju lielo rietumu valstu un Ziemeļatlantika valsta padomes sanāksmes laiku Izraudzījušas 15., 16. un 17. maiju Londonā. Ečesons pats Jau 8. maijā došoties uz Parīzi, lai satiktos tur ar Francijas ārlietu ministru Sfimanu un Anglijas ārlietu ministru Bevinu. Tas nozīmē* ka triju lielo konferences Ilgs no 8.—17. maijam un tanī bez trim ārlietu ministriem piedalīsies visi redzamākie rietumu pasaules diplomāti Ārlietu ministru Eēesonu pavadīs ari viņa Jaunais padomnieks Džons Fosters Dalless. Francijas ārlietu ministrija trešdienas vakarā paziņoja piecu punktu programmu triju lielo ārlietu ministru konferencēm Parīzē un Londonā. Pēc Kedorsē oficiālā komunikē programma šāda: rietumu sabiedroto tālākās politikas izveidošana Vācijā, mierlīgums ar Austriiu, īnd^^»-'-^'^'^ jautājums, Eiropas finanču ūnijas radīšana starptautiskiem maksa, u-miem un Atlantika pakta tālāka izveidošana par pamatu Rietumeiropas politiskai un saimnieciskai sadarbībai. Ar šiem divi paziņojumiem apstiprinājušās ziņas, ko Londonas un Vašingtonas politiskās aprindas bez tuvākiem paskaidrojumiem sniedza presei Jau pagājušā nedēļā,, proti, ka Ečesona, Bevina un Sūmana konferences Parīzē un Londonā iezīmēs jaunu nodaļu ASV un Rietumeiropas sadarbībā. Kā Parīzē norāda, Jau kopš 10 dienām visu triju valstu speciālisti izstrādā un noslīpē materiālus ārlietu ministru konferencei. No programmas redzams, ka tā ir ļoti plaša un pieminētajos piecos punktos iespējams ietvert visas pašreizējās svarīgākās problēmas Pirmā vietā gluži dabīgā kārtā likts Vācijas jautājums, jo pēc vienprātīga angļu un amerikāņu diplomātu sprieduma Vācijas jautājums ir visu pārējo Eiropas jautājumu un ari turpmākās aulcstā kara norises atslēga. (Turpinfijams & Ipp^ maisiem kādā smagajā automašīnā un visi tris nogādāti mežu rajonā. Pēc dažām stundām Larss Smits at« kal ieraudzījis dienas gaismu. Tad viņš jau atradies partizānu mītnē, kas kļuva ari viņa pastāvīgā mājaa vieta divi nedēļas, ko tas pavadīja Igaunijā. Netālu no noinetnes auto bija pēkšņi apstājies, no meža iznācis kāds virs, kas izrādījās par partizānu sargposteni un pēc norunāto pazīšanās zīmju apmaiņas tas viņus aizvedis uz nometni. „So mirkU nekad r\eaizmirsiSu," raksta norvēģis. „Ma-ni sagaidīja kāds slaids vīrs ar trīs zvaigznēm pie apkakles. Viņš varēja būt ap 30 g. V. Vienkāršiem vārdiem viņš mani apsveica un pateicās par pūlēm, ko esmu pielicis, lai ierastos Iga*anijā. Nebija garas runas ne cēlu vārdu. Kopiespaids atturīgs un solīds." ' TāliSc norvēģu žurnālists apraksta partizānu vadītāja apģērbu, kas bijis visai krievisks. Viņš sUlgājls garos stulmeņos un ādas pusmēteli, pie sāniem liela kalibra krieva pistole. „01avs mūs iepazīstināja,** raksta Larss Smlts," un tad uzzināju, ka šis virs ar pulkveža dienesta pakāpi bija viens no Baltijas partizānu vadītāja Elmāra Hilpa tuvākiem līdzstrādniekiem." Primitīvā, pašu gaUvotā baļķu ēkā, bija klāts viesu azaida galds. Sākumā pasniegta kāpostu zupa, pēc tam krievu gaļas konservi. Kartupeļi vispār neesot dabūjami, toties bagātīgi varējis ēst īsto igauņu lauku rupjmaizi, kas garšojusi lieliski. Sviests esot luksus prece, no kura jāatsakās ne tikai partizāniem, bet arī pārējiem zemes iedzīvotājiem. Sviesta vietā uz maizes varējis bagātīgi smērēt taukus. Pēc azaida norvēģim bijusi Izdevība sikl izrunāties ar pulkvedi, bet diemžēl piesardzības dēļ viņš nekā nav drīkstējis atzīmēt. Uzrakstītais it viegli līdz ar viņu pašu varētu atceļā nokļūt boļševiku rokās. Pēc atmiņas Larss Smits partizānu vadoņa domas atstāsta tā: „Musu skaits šeit mežos nav tik liels, lai mēs vieni paši būtu spējīgi dot kādu lielāku triecienu. Mēs gaidām palīdzību no ārienes un visa mūsu esamība balstās uz vienu vienīgu cerību: uz karu starp sabiedrotajiem un Padomju sav. Arī jūsu tauta kādreiz bijusi terrora un apspiešanas upuris, adēļ ticu, ka, labi pārdomājot, mūsu apstākļus sapratīsit. Partizāni darbojas visā Austrumeiropā. Tie katrā laikā gatavi stāties cīņā pret Padomju savienība. Bet būtu pārāk vieglprātīgi domāt, ka mēs vieni paši spētu kaut ko paveikt. Mums jāsaņem palīdzība cik vien ātri iespējams. Pavadām mežos jau gandrīz deviņus gadus. Var gadīties, ka vienā labā dienā mūsu morāle sabrūk. Kas notiks tad? Domāju, ka nevienai demokrātiskai valstij nebūs pa prātam, ka visu Austrumeiropu pilnīgi pārkrievos un vēlāk šim procesam pievienos ari vēl dažus Rietumeiropas apgabalus. Rietumu pasaulei 1945. gada ieroču pamiers faktiski nozīmēja mieru, t>et mums tas nozīmēja jaunas, m-tensīvas cīņas sākumu. Esam cīnījušies pret komunismu lidz šim un cīnīsimies ari uz priekšu. Mēs nesūdzamies, bet konstatējam tikai faktu, ka, ja Apvienotajās nācijās spriež par cilvēka tiesībām, tad mēs esam brēcoša liecība par to, kas notiek visu acu priekšā aiz dzelzs priekškara. Ir nepiecieŠJims, lai to uzzinātu visa brīvā pasaule. Es neprasu nevienam nekā, bet mums visiem ir viens kopīgs lūgums: nāciet un atbrīvo;iet mus. Mans personiskais lūgums jums būtu, lai jūs nēc atj^rie^Tn'^ h "vibā aprakstītu pasaulei to, ko esat dzirdējis un redzējis Šeit."
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 15, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-04-15 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500415 |
Description
Title | 1950-04-15-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
»B0-Ŗ13.
I
.
speķiem
^IpBtu atstāt,
vz
*lļ|t -pulksteni IB12
ne liai
^ gadiem j^^ju jjj^
Wi€ t e 6^bgg^
to iavS
fi« pastāstījis par
JW9, g,_inart§, kad
. ^ ,"~, red^ ?
smagos
no
ip^' auto im
| « i t o ^ vilcienu,
vatgoiUem katrā ga-veiktu
Ms
pāršteigiiļn*; h\ ;
ift draudzīgi izfia^.
un jau.pi|m\l
i|Sr Jaunu uzvafipi^»! f
. uzzinājusi, ka
#|8t^f6jias policijā,
ātliiuts,m
Wte,|jaskai |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-04-15-01