Bavarijas Latviesu vestnesis, October 5, 1949

              eSdien. 1949. g. 5. '[
tapa jaunā
u filma
varētu likties. Divaf*»»! t . mA izskan it S ^ t e *
Ja ir ^ e t ā , bet tas tadai^i ^^^^^^
J# tā trūkst, vai tas i l ^ ^ . - ^
^Mņu meistars tad art reSl^^'
l?a pats nelabais, uu.^^ 'au-
:ama. kājas uzlliis S sp.? i? ^«^u
taisa solu mpoņu, ar vienu ^
IVvaJaddgs. Tomēr, reizēm ^"ni
Ik^daudz, ka divu kāju un^^^^^^
eķ. - tad talkā jānāk vēiui^'^
[reizēm pat diviem vai trim 15?^
fer īstais trokšņu melster^* «^1^.
I smeldams, trenēja ūdSs IL^^"
Mt dabūju IzčIkStlnāt dunH«"1^?^
EKkstflt maiSell fer lēcām !^t;Jl^^-
Gti kafijas bēršanas tr^krmi"'^^^^
Mup»t griezt putu krējiSSkubn,?
Hņas. kas skaisti imitSjnulamte!*
ļtro^siii. Bija gluži žēl kad
nodarbības Pēkšņi izbeidzas-''^te­ļu
art .sinphronizācljas darh« KS^
l un ņu vairs atlicis vēl tikai n^^^
- iStvieSu bēgšanas skatt i?i
B uz Zviedriju Tos paredze
, Ubekas Jūfmalā, kur tādarn»?"
Ies un kāpas kā mūsu krastā^'!?'
V^^^^^t^ ^rams un s?.Tele?a
Szetlem Sl^ērSļlei^. xaut ga? Z
'mo filmas ekspedīciju infr»La?
. policija, kā robežsargi, pēdēlTS?
. film^anal sarunātās liivaslS!;
lalzdotelgl. un kad krastmala SSS
h ^ ^ e l no tuvējās nometnes, kā
i r ^ sievām, paunām un bērSlem
robežsargu priekšnieks strupi
lF ll-ll/m'^a?k:t:i*e'ŗ,l*, ^.t,®ie» g^r^irb* bnēeglta idpīaš u.Z
ŗ veltīgi i r Lapenleka paskaldroiT
[veltīgi visi pierādījumi un Wgffl Srprlekinieks ir nelokāms .Ti*
j . . ^ «f^jobežsargs vēlrelz^SifiJ
to tomēr nepietiek, un fiim«ana
» notiek. Gan citā vietā un citi
uņ nevienam nepieteikta. Protams
Isa ta slēpjas maza viltība, maza
»iībi un Uels satraukums, taču tas
ķizņēmumiem. šķiet, šoreiz nāk drt.
bar I p u nekā par ļaunu. Ari to-tacu
viss notika slepeni.
SivfldI, Ble latvieši no tuvBjSa
t - vlnl tikpat kā nemaz nav
Bez vārda teikšanas viņi dara
to, kas vajadzīgs: satraukti nes sa-
Aantas, steidzas, bažīgi veras ap-
Ikfi cilvēki, kturus mācījuši rflgU
/ojumi. Robežsargu prlekšnleKam
taisnība: tie tiešām ir ī s t i bēgli;
miesu un asinīm.
Ir pabeigta. Sķlet, nebūs p5^
Ja sauksim to par mūsu pirmo
Uelfilmu, kaut gf tā nav nedr
nedz grezna, tur nav nedz kolo-
IvJu. nedz satrlecēju masu skatu,
irvtsta; īsta nevis tādēļ, ka ta
jments, nevis tādēļ, ka tā atklāj
ļii, bet tādēļ, ka tās pamata Ir
i iecere un tā ir mākslinieku
^jrbs, tādēļ, ka tai kūmās stāve*
Tudls ar gandrīz fanātisku pasairf
gribu un pieķeršanos idejai,
tā ir, Ulma Kāds. kura nav, al-
I ainai,
gads. Karš. Armijas solo. Grŗ
rādzleni. Tanki. Lidmašīnas, m
Piespiedu moblUzficlja. Latviešu
uz Zviedriju. 1946. gads. DP.
Skrlnlngl. Invalidi. Dzīve b«
Pelēka, klusa, traģika. Atrisina,
afev. i r tikai cerība, un tā ir «s
[beigu ainu ticības apllecinfijiuns.
u ainas varbūt Ir visskaistākls
Milda znava), kas invalida (K.
) nupat pazinusi savu vīni.
/ k a s atguvis atmiņu, ieraudri-pievfti
kādreiz dāvināto krustiņu,
lens otram pretim. ^ Ir satumsis
nlgi dziestošā krāsniņas
īvu» nevienādu gaismu,
lats. invalids, Rūtas vīrs, arvien
rokā viņas krustiņu. Rūta papem
m^^^^^,: .,Es tevi
apbrīnoju!"
Invalids: „par ko?
Rūta: nKurtuOem
tik daudz spēka d"-
vot?
Invalids: .Turpat,
kur jūs viS; tie,
k u r u nav. ' _
Tuvskats: R^^as
' Rūta: Mēs, kuru
nav?" \
invalids:
„J§, kas tad trimdl
nieki gala galā
Cilvēki, kuru naw
Jo pagātnes ta^ii
mums v a i r s na^j
bet nākotnes vei
nav" .
Tuvskats: invalida
seja
invalids: ..Bet rel'j
kad masu '»*%5it.
pienācis. mSs "S»
slm ārā no savas
būtības. ,Bet t«'[,^
mjms vēl Pj'^'Laij
jānes mOsu smaP»
trimdinieka krujs^
skats slīd talālt ^
b Istabas ^vldu. "ļ,^f"fScl?
[doSals m5 -=55 ve "JO I V«
Krustu, ko trlmd nieki n M - ,
Kaltas . . . lakats leni
LATVUA
jir Franko atkal runā
Spānija pjesola bazcs,,
j)efprasa preti dolārus
Mtēji tam, kā tas bija vairākās
ieoriekšejās Apvienoto nāciju sesi-
Spānijas jautājums toreiz nefi-
^ Ņujorkas apspriežu darba kār-
Par Franko un viņa režimu
^ atklātībā tā tad. nerimās. Bet
! ^ nat laikā ziņojumi no Madri-
^vēitd, ka Spānijas diktatora pili
^viņa ministrijās gandrīz nepār-liauirti
ciemojās ASV, Anglijas un
fM valstu vairāk vai mazāk oficiāli
^ v j i vai apmeklētāji, kas ar
Sjvaru pasvītro savas vizītes „pri-rtto'*
raksturu. Par Franko tā tad
l ^ t vairs negrib, bet tā vietā no-arvien
vairāk tiešu sarunu ar
^visiam speciāls viesis Madridē
m Transjordānijas karalis Abdul-ļ
« ļtas tur ciemojās, lai informētos
psf Spānijas politiku Āfrikā, kam
^ļg sdkars ar karaļa pārstāvēto
gribu kustību. Daudz interesantāka
^Qtvadgāka jau bija amerikāņu
Idesošanās, kas laika ziņā gan
igļūfita ar Abdullas vizīti, bet kurai
00 ttarptautiskas politikas viedokļa
1^ daudz lielāka, ja ne ārkārtīga
pirmo reizi kopš 1946. gada
iMa rietumu lielvalsts pārkāpa izo-
IScljas valni, kas joprojām šķir
ftlnlļu no pārējās pasaules. Šīs
^ot» ciemošanās Spānijas ūdeņos
ļBtw«8anta ari vēl tanī ziņā, ka v i ­ņi
redzami izpaudās ASV galvenā
itSba un militāro plānotāju uzvara
p§f ārlietu ministriju, kas jautāju-oA
par sadarbību ar Spāniju tāpat
B agrāk Jutās saistīts ar Apvieno­to
nlclju kādreizējo lēmumu.
Ir pats par sevi saprotams ka šā­dos
apstiUcļ^s amerikāņu admirāļa
vidte Madridē šoreiz nebija para-gffds
pieklājības akts vien, bet ka
n tetfi apciemojuma laikā pārru-nitl
atf jautājumi, kam sakars ar
Sphljas piedalīšanos rietumu aiz-lardzibā;
Admirālis Konellijs ar ģe-
Malltou Franko droši vien nav
J Ī J ^ par Spānijas uzņemšanu
At^tļkas pakta Valstu skaitā, bet
i l p § j # daudz konkrētākas lie­tai^
ļln^ ^ ka ari šādas lietas nav t
Miiit'noklusējamas, tad, ja ticēt'
Bily Mali, korespondentam Vašing-tooCPrkļko
esot apsolījis nodot
vijļ^as gadījumā Savienoto val-
I^JAcIbft vairākas labi iekārtotas
oiiĻ to Skaita Palmu BaleSru salās
uālKartagen^ Spānijas dienvidos.
dob b^4wecigiem pretsol!jumiem.
TtiōkOi kas rietumu deniokratiju
iiturHanos pret viņu bieži vien rak-
«turojls kā Spānijas diskriminēšanu,
bfls pratis uzstādīt savas pretprasī­bas,
ifa kā zināms, dienvidnieku rak-iturft
ir paraša veikala darījumos
uzprasīt iespējami vairāk, lai tad
vSBk varbiit ari kaut ko nolaistu.
Ja sarunas šinī jautājumā ievadīja
admirālis, tad to turpinaj\.imam
Madridē pēdējā laikā arvien biežāk
l€grleža9 amerikāņu parlamontārie-h
im baņķieru grupas, kas acim-
Kdzot sagatavo apstākļus kredītu
piešķiršanai Spānijai, kas tāssaim-iiieclbal
absolūti nepieciešami.
Pireneju pussalas diktators starp­laikā
guvis ari diplomātisku uzva­di
Jo par tādu neapšaubāmi uzlū­kojams
Brazīlijas valdības lēmums
par vēstnieka iecelšanu Madridē.
Jau pēdējā Apvienoto nāciju piln­sapulce
maijā Brazīlija ierosināja
revidēt 1946. gada rezolūciju ar kuru
demokrātiskajām valstīm toreiz ie-
Wca atsaukt diplomātisko pārstāvju
TOS no Spānijas. Toreiz Brazīlija
eteica tulkot šo Apvienoto nāciju
lēmumu kā ieteikumu, kura pildīša­na
atstājama katras atsevišķas
valsts uzsk^lm^^
pamats ao!!!M, raksta Parīzes
«Monde, ka šis jautājums" ap­spriests
ari nesenajā Ečesona, Bevi-
^ un Sumana konferencē Ņujorkā,
^ut Anglijas, ASV un sevišķi
™ici]ag ģenerālštābu priekšnieki
^«Pārprotami izteikušies par Spāni­jas
pieaicināšanu Eiropas alzsardzī-
12» Metu ministri pagaidām esot
«šķīrušies negrozīt savu līdzšinējo
jostfiju un joprojām gaidīt, ka Fran-w
pārveido savu režīmu demokra-
"^KS garā. Atkāpties no šīs savas
prasības rietumu demokrātijas varēr
sot vienīgi tad, ja Maskava patie-kategoriski
atteiktos piedalīties
^^tlga atomenerģijas kontroles in*
^^tuta nodibināšanā. Tādā gadlju-
^ ari sabiedroto diplomātiskajiem
'koriem vairs nebūšot iebildumu'
Wi militārpakta parakstīšanu ar
Jgniju. Iedrošināts no šiem pa-
J^umiem, Franko ari vēl citā ceļā
«omā lauzt pēckara gadu izolācijas
J ^ l , kas izveidojies ap Spāniju. S 9^^03is savu nodomu jau tu-
;^Ka laikā apmeklēt kaimiņvalsti
jottugali, pirmo reizi kopš 1940. ga-yj
atstājot Spānijas territoriju.
V^eavldamerikas latiņu republikās
ļpJpS. ka neesot izslēgta ari Franko
^ t e Argentīnā, kuras prezidents
•^ons ilgu laiku ,blja vienīgais
raistsvirs, kas turpināja politisku
^.saimniecisku sadarbību ar taga-
^^30 Spānijas režīmu.
pmakums
go sacXlbu nSi^ d^ttleku skaitu m 10 nādjām un ar savu sprai-r
e l z ē ^ l snlrn ^ i l u ^fīL}^"^ Paaudze» sportistiem patīkamu* mirkļus un
vleSu i i i u i d e f f ^ A ^ Wia Uetuviešu un lat-
S i i ^ r i ^ p i L i ^ *^^x*^^^^ risinājās sīva sacensība un Soreli
(ufā v & kopvērtējumā'^va uzvaru ar mlJunktlem.
Sic^JSII^^^^^^ -^^^ par l(h.i5 p. kas labi
^Jf^'^H^ vienībā sekmīgākās bija rael-toies
Zfinu izlasē iztrūka mūsu labā- «nit ^i^Jls, paaudzes vieRlatlēts J. Jēkab-
«J^i^l^^;^ Mlnchenes emlRrācijas
»2 sacīkstes notika, lai dotos
J^j^SV. J. Jēkabsona Šovasar vakāk- ^^"^.,1??^^®^*^® rezultāti - 100 m 11.4»
augstlēķšanā 1.68 un tāUēkganā 6.28 pie­rāda,
cik vērtīgu pastiprinājumu būtu
devusi viiDa lldzdaUJja.
No mūsu meitenēm labākos rezultātus,
sasniedza Roga un Ozolijua un no zē-'
Zļkmanls. Pēdējais var
tleSām dienās klflt par teicamu vidus
dlstančnieku, bet vienīgi tad, ja vlņS ab-alzrausles
ar garām distancēm, bet visu
uzmanību veltīs sprintami un stilam,
zikmanis 1000 m veica 2:51.8 un tas Ir
Pietiekami vilinošs rezultāts .aunam
Bportlstam Lai gūtu startJtautiskus re-j
u l t p j s vidējās distancēs, skrējējiem
ja'ļ?^ no sprinteru saimes, bet nevis ot-
^5 tsis aizvien bija pie mums, kad
800 un 150(11 metros mūsu itlase grupējās
no sportistiem, kas agrāk bija startējusi
garajās distancēs.
Sacensību norise sporta laukumā bija
labi noorganizēta, bet par pārējo varēja
vairāk padomāt un jaunieSiem sagādāt
viesmUlgāku uznemSanu. Rīkotāji, pa­sniegusi
laukumā diplomus un uzvarētā­jiem
balva», pazuda patelkuSl: „Daralt
nu ko katrs zināt, varbūt aizbrauciet uz
Mincheni, uz bavārieSu rudens svēt­kiem
. . SadkSu mērķis tafiu bija
cleSākas draudzības izveldoSana un tas
vislabāk būtu bijis veicams, dažas stun-das
pēc spraigajām cīņām sporta lauku­mā
pavadot kaut vai pie tases DP ka­fijas.
Sacensību technlskle rezultāti: meite­nēm
60 m skrējienā 1. Slksnlute (Lietu­va)
8,3, 2. Ozoliņa (Latv.) 8.3, 8. Roga
(Latv.) 8,7, 4. Aldone Radikālie (Liet.)
8.9, 5. inovlKa (Ukr.) 9.8. 6. Nasma CUkr.)
9,3. TāllēkSanā 1. Roga 4.32, 2. ^Mlla-slute
Liet.) 4,26, 3.^iksnlute (Uet.) 4,08,
4. Evstafeva (Baltkr.) 3,96. 5. Janovlča
(Ukr.) 3,88, 8. Colnera ag.) 8.73. Augst-lēkSanā
1. Ozoliņa. 2. Roga. abas 1,32, 8.
Gaskaite (Liet.) 1,30, 4. Alb. Radlkalte
1,30. 5. Janoviča 1,15. 6. Djordjevlča (Ju-gosglav.)
1,115. Lodē 1. Aldona Radlkalte
8,45. 2. Alblne Radlkalte 7,92, 8. Sviestiņa
(Latv.) 7.50, 4. Pastniece (Latv.) 6,98, 5.
Māsna (Ukr.) 8,70, 6. Kordlča (Jugosl.)
8.13. 4X60 ar stafetēm l . Lietuva 34,2.^ 8.
Latvija 34,8. 3. Ukraina 38,3. 4. Baltkrie­vija
38.4. Diskā 1. Kārkllņa (Latv.) 27,00,
2. Aldona Radlkalte 26,79, 3. Alblne Ra­dlkalte
25.40. 4. Sviestiņa 22.90, 8. Gert-nere
(JugosL) 18,70, 6. Māsna (Ukr.)
16,05.
Zēnu sacensībās 100 m 1. Bagdonas
(Liet.) 12,1. 2. Sankovsklt (Ukr.) 12,3*
. Ritso ag.) A2,4. 4. Valjukevlčus (Balt­kr.)
12,7, 5. Savlno (Kr.) 12,7, 6. Blachuta
(Pol.) 12,7. Diskā 1. Uutkevlčius (Liet.)
32,10. 2. Senbruns (Latv.) 31,15. 3. Grābis
(Utv.) 29,63, 4. Nurmbergs (Ig.) 29.43, 5.
Rekčinskls (Ukr.) 28,25, 6. Bomhards (Ju­gosl.)
28,18. TāllēkSanā 1. Uutkevlčius
5.53. 2, Scankovskis (Ukr.) 5,43, 8. VaUu-kevlēiufl
5.42. 4. Adamsons (Ig.) K 6.
Harbaēu (Baltkr.) 5.25, 6. Blachuts 5,22.
Lodē 1. Veldre (Latv.) 12,87, 2. Utau-n
l ^ (Latv.) 12,76. 3. Sova (Ig.) 12.16. 4.
BaltruSalitls (Uet.) 11.84. 5. Bogdanas
®- Korokevlčs (Kr.) l UL
1000 m L Zikmanis (Latv.) 2:51,6, t Mic-kevlčlus
aiet.) 2:52,0. S. Jansons (Latv.)
2:55.6, 4. Adamsons ag.) 8:02,6. 3. Lucklds
(Ukr.) 3:(I3,6. 6. Hplmers 8:08.0. Augst-lēkSanā
1. Zankovskls (intr.) 1,55, 2.
Llutkevlēilus (Uet.) 1,50, 3. Nurmbergs
flg.) 1.50. 4. Zikmanis (Latv.) 1,50. 5. F l -
Sers (Bad AlbUnga) 1,50. 8. Korolkevičs
(Kr.) 1,45. 4X100 m stafetē 1. Uetuva
50.8, 2 Polija 50.9. 3. Latvija 61.0. 4. Balt­krievija
52,8.
Vo Selire. 8tmi9bmwgS
puvspSļ
Bijusi Valkas vieglaUēte V. Bebre
startējot no R. c. Strasburg, plecdņfi
(pēc izvēles!) ar 2074 p. Ieguvusi 2. vietu
aiz Francijas meistares Skēpa meSanā
Klmard-Otiterhoides (2591 p), bet pārspē­jusi
Elzasas rekordisti diska mešanā Rln-keU
(1987 p.). V. Bebres rezultāti: 60 m
8.7, 100 m 14,0, augstlēkSanā 1,38, lodē
9.01 un disks Ž8.54. BljuSals vircburģletis
A. Voltāna: Kanādā metis fikēpu 47,24 m.
K. Upenleks startējot no 1. F. C.
Nūrnberg 400 m barjerskrējienā sasnie­dza
teicamu 59.4 sek. rezultātu. Dienu
Iepriekš vllņS bija uzvarējis 1500 m skrē­jienā
4:16.6. pārbaudes sacīkstēs veicis
1000 m 2:3I),2. D. Junge 200 m veica 26,2,
Valkas meitenes (1938 /35. g. dz.) sasnie­dza
tailēkianā Šādus rezultātus: R. Roga
4,51| I, Knegcre 3,77, L. TreUls 3,71.
AugstlēkSanā R. Roga 1.28. A . BemStel-na
1.20 un L. Treills 1,18.
Tagad IrigolState dzIvoJoSā mlnchenlete
17 g. V. Valda Kārkllna. gUrtējot vācu
sacīkstēs im IRO 7. apgabala jaunatnes
sacīkstēs skrējusi 60 m 8.7 sek. un 100
m 14,1. lēkusi augstumā 1.35 un tālumā
4,10. IngolStatts meitenes IzcInljuSas ari
apgabala melstamosaukumu volejbolā,
finālā uzvarot Regensburgas ukrainietes.
Hanavas YMCA agenbergs, Ralskuma,
2lds uc.) draudzības spēlē baskatbolā uz-varējusi
Hanavas lletuvleSu vienību
Perkunas ar 42:41. PulsalkB 18:20.
Jaunaines
' Sengvawdena
Sengv£irdenas YMCAs ilkotos jaunat­nes
spoita svētkos bez mājnieklem pie­dalījās
vēl jaunleSl no Oldenburgas un
Verdenajs. Basketbolā uzvarēja Sengvar-.
denas z<ēiU. pārejot verdenleSus 30:22
un oldenburģieSus 29:28. Volejbolā pā­rāki
bijA oldenburģiešli pārspējot mfij-niekus
15:0. 10:15, 15:7. Verdenaa vienība
gan uzv(u:ēja Oldenbunm 15:10 un 15:13,
bet tā kā divi vienības dalībnieki bija
gados v<>cāki, tad vienību p i ^ l d a tUcal
ārpus konkurences. ^
Vieglatlētika sacensības notJKō vi«filgl
paSu sengvardenieSu starpā. Meitenēm
jaunākaji& grupā L. Rozentāle uzvarēja
60 m 8,9, tāllēkSanā 4.29 un augstlēkSanā
1.30. V*&cākajā grupā Dzidra Slmane
veica 80 m U.8 un tfiUēkSanā 4.19. augst­lēkSanā
L. Brivkalne 1,25, ari 2 un 3.
vietas ieguvējas Slmane un Spechta sa­sniedza
to paSu augstumu. Zēniem jau­nākajā
drupa 80 m H. Rudzītis 9,1. 1.
Emermanis tāllēkSanā 4.55 un augstlēk­Sanā
1.30. Vecākajā grupā loo m G.
Grislltls 12.9. augstlēkSanā Bergmanls
1,58 ra.
Pārbaudes sacīkstēs Sengvard^nas jau«
nleSl sasniedza Šādus rezultātus: augst­lēkSanā
L. Bergmanls 1.55, trissolu lēk-
Sanā Bennnanls 9.88. 5 kg lodes grOSanā
LesiuS fi.irg.
Ari nometnes mazskautl (līdz 12 g. v.)
Tfkoja pārbaudes sacīkstes. 60 m skrē­jienā
uzvarēja Z. Celms 9.1, augstlēkSanā
V. Zarlņ^i 1.15, tāUēkSanā E. Jurjēvlcs
3.89. 3.5 kg lodes grūSanfi A. Klelnhofs
8,50 m. _ _ ^ ^*
1.ATVIESl PĀRSPĒJ
DĀŅU GARNIZONA IZLASI
18. septembri Sengvardenā viesojās
dāņu garnizona izlase no Aurichas, sa-cenSotles
ar latvfeSlem basketbolā un
rokas bumbā.
Basketbolā augstu 52:14 (28:4) uzvaru
guva Sejngvardenas VMCAs spēlētāji
(A. Clpuļjis. P. Prieditls. A. Jankēvlcs,
A. Zāns, I. Zeldllckls. H. Rings. J.
Klelnhofs). Dāņi rādīja vēl visai prlml-tlvu
spēU, It sevlSkl vāji izrādīdamies
metienos.
Rokas bumbā, kur latvlcSl sacentās
pirmo reizi, dāņu septiņnieks guvu pel­nītu,
tomēr ne pārāk augstu 20:13 uz­varu,
O. O.
Nabadzība frakā
un nailona
zeķēs.
10 padonii laimigai laulibai
Kāda franttu precību biroja vadītāja
2oze,-5ne Dcirēna, pamatojoties uz ^ 23
gadu Ugu paSas pieredzi un citu atzi­ņām,
Izstrādiijusl 10 padomus laimīgai
laulībai, kas jāiegaumējot katrai laulātai
sievai. Viņa prasa:
1. Pēc medus mēneSa sniedz savam
vīram skūpstu tikai tad. kad neVieņs
neredz, citādi vlņS Iedomāsies, ka Ir
zem tupeles. . A
2. Mācies tā vārit, kā to darija tava
vīramāte. . , ,
3. Neuzticies savam vīram vairāk ne
kā citiem vīriešiem. Viņi ir visi vienādi
4. Neklāsti viņam nekad savas nau­das
rūpes. ViņS tā vai tā vairāk tev
nedos.
5. Neizdali vloa vietā nekad norunas.
Principa pēc vlņS tās nepildīs. -
6. Zvani iiavam vīram uz biroju tikai
tad, kad pantnleks atnesis naudu. Bet
tad pusi summas noklusē.
7. Neļauj trūkt nevienai pogai pie
viņa krekliem, citādi viņS tevi uzskatīs
par sliktāko mājasmāti, kādu vien pa­zīst
8*. Nestāsti nekad par vIrleSlem, kas
tevi grlbēluāl precēt, citādi vIņS varētu
vēlētios kaut viņi to būtu izdarījuSl.
9. Nesaki, cik maksājusi tava jaunā
cepurē. Iegrāmato tās naudu labāk pie
gāzes vai kurpju pazoļu rēķiniem.
10. Izlif'cios piilam un noliec p'e viņa
gultas nūdeli zeltera, kad vlr3 vēlu pār­rodas
mājās, (b)
Augsti godājamais tiesas kungs
stila ziedi no prāvlnleku vēstulēm
kādam vācu prokuroram
Tad vlņS satvēra mani aiz gal­vas
un 'pēdējo atkārtoti sita pret mūri.
Bez tam vlņS izplēsa man kuSķi matu,
izsita man divus priekSzobus. iegrūda
cel^^alu man vēderā un tik stipri ie-spēra
man, ka es nokritu pa ļcāpnēm un
pie tam izm^bžģlju roku. Es esmu pre­cēts
cilvēks un pie daudz kā pieradis,
bet tagad man tomēr jājautā augstejal
Sesar vai man tādas lietas japacleS klu-
Es par tikumības parl^āP«J^,fS[ļ
esmi sbdits tikai <livas reiz^. Citādi
dzīvoju kfirtlfgu un soUdu d zM ;
P a r j p l t l tam vīna turpināja ka­rināt
'sAvu .^llu uz manas sēUs. Tad
arī neviens man nevar PSj^f.s^
§īs sievietes veļu norāvu Kaltēt es v i -
nal ar to nei^ribēju . . . .
^ viņa teica, ka mani zpbl ^ual
vaiadziffi tikai tai pēcpusdienai, tāpēc
S S t k i s ātrais kas viņu var-būt
precēšot. ES labā «clbā aizdeg v^-
nal savus zobus, bet tagad viņa tos
v^rs neatdod un saka, ka tie ^esot vl-n
^ We tem visa māja rina. ka man
SS lieki S>bl, un tagad tas p M ņ l
««ixnt tiesa Es lūdzu augsto nesu
a"^t°mTmanus robus. Jo fcM « P «
RĀĪBĀ PASAULE
ē Vlstkopls vmepOIs UveŗpulS Isau-in
m M n i Stikla uzbūvi, ktirā no Ken-
L V j ^ r k C nogadb dzivt. ^ v »
• Dena un Beuters liņo. ka Ķa»«Mā
atpūsti» lerailes 144 gadus vecais
vu kolchomleks TiSķlns savas 9S gadu
vecis sievas pavadibā.
Tulbeltslua aicina
uz ASV
Sakarā ar latvleSu futbola vienības
organizēšanu Filadelfijā, angļu Joslas
ftttboUsti KfirkUņS (agrāk OUmpiJa),
Peiēa (VEF), V. FreUnanis un Rut-kovskis
(abi Spars) tiek aicināti stei-dzanil
ar gaisa pastu sūtīt latvifiSu
valodā ziņas par sevi un ģimenes lo­cekļiem,
minot arī nodarbošanos, Ed.
Brūverim, 2U1&.N 8 i h . St PMla-delpl^
a 22, Pa; IT. " A;'^^ iftivāHas •
ziņas var sniegt futbolists A, Annu->
zis. Schwāblsčhe-Gmund (14a), ArtlI-lerie
Kasērne, Block IV.
m:^vmw Ssliugenu
Sporta saimei klīstot, ari basketbolā
aizvien grūtāk sarīkot sacīkstes. Pēdējos
mēneSos labu rosmi rādīta esllngcnieSi,
bet Sķlet, ka nākotnē augstvērtīgākas
cīņas diez' vai Izdosies noorganizēt. Vie­sojoties
Hanavā, Eslingenas Izlase, gan
ne savā labākajā grupējumā, zaudēja au­gumā
pārākajiem un arī technlskl labā­kajiem
ar 33:49 p. Igenbergs viens pats
hanavieSiem guva 18 punktus. Volejbolā
EsUngena uzvarēja 3 setos 15:11. 12:18 un
15:10. Esllngenas sportistu vlesoSanās. kas
notika lielā irsnibā un viesmīlībā, var
būt pēdējais basketbola sarīkojums Ha­navā.
Harijs Cerbulls, latvleSu izcilais bas­ketbola
un futbola tiesnesis pieteicies iz-celoSanal
uz Austrāliju.
Austrālijā ieradies mūsu kādreiz tei­camais
riteņbraucējs un skrējējs Inž, A .
Erdmanls un slēpotājs Alfr. Miezītis.
Jānis Llģeris. blj. Rīgas LSB futbolists
un US ledushokejists patreiz dzīvo Ka­nādā.
Sportists ar turienes dzīvi un dar­bu
apmierināts.
Vilis Sanlltis vteglatlētlkas- sacīkstēs
Blombergā meta veseri 40,49 un disku
31,37 m. P. A.
VaiveHē madliM
mpelet aacku?
Sab'edribā bieži dzirdams jautājums,
vai ir vērts Sachu spēlēt un So spēli
mācīties?
Daži domā. ka Sacha kauliņu bīdISana
pa galdiņu ir nieka bērna rotaļa un
daži, ka tas ir Ukal laika kavēklU. ī s ­tenībā
tas tfi nav.
Sacha spēle ir vairāk kā 1000 gadu
veca. Neskaitāmas audzes gadu simtiem
mlnējuSas Sacha noslēpumus un tās fan­tāziju
dznes ziedojušas lielākās pūles
savu garigo dotnau IzkopSanal. Sacha
attīstības celfi atpallkuSl vājie un neap­dāvinātie,
bet spējās talantīgākie gfiJuSl
augSup pretī arvien lielākai meistarībai.
Sacha čempioni bijuSl ne tikai Sachā,
bet visas pasaules levēribas centrā un to
darbiem sabiedrība sekojusi ar tādu
paSu uzmanību kfl slavenu zinātnieku
studljfim. Sacha spēle ir ciņa un tā ir
cīņa, kurā Izpaužas reizē ari bauda un
atpūta, jo Sī spēle, resp. ciņa sākas ar
atklātiem un vienādiem Ieročiem,
Sacha spēle Ir ne tikai cīņa, bet viņa Ir
vesela ilnātne - m^sla un pat vairāk
kā māksla, jo Baeha spSlt yar Ierindot
starp māk^U uh radīBanu Uri tamdēļ
dažās valstīs Sachs paredzēts pat kā ob­ligāts
mācības prlekSmets skolās.
Mūsu laikos Sachu atzīst kā nedefinē­jamu
matemātikas un diplomātijas sa­jaukumu,
kas vienlīdzīgi spēj aizraut un
ietekmēt mūsu sirdi, jūtas un garu. Vis­pārīgi
Sacha mākslai piemīt daudz labu
un audzlnoSu IpaSIbu, piemēram, viņa
audzina, loģisku domāSanu. uzmanību,
atmiņu, apķērību, asu uztveri, vispār
īpašības, kas nepieciešamas labam ju­ristam,
tālāk izturibu, pacietību, neat­laidību,
uzņēmību, rutīnu, cerību un
paļāvību uz sevi kā īstam sportistam,
un beidzot, bezgalīgi daudz ari Idejas
un fantāzijas ar daždažādākām kombi­nācijām.
Neatkarigl no «•cttā, Sacha spēli var
salīdzināt ar cilvēka praktisko dzīvi, jo,
Sacha spēlē gadās negaidīti pretinieka
uzbrukumi, kas jāatvaira, vai nu ar alz-stāvKanos
vai ar pretuzbrukumiem, tā
ari cilvēka dzīvē gadās negaidīti SķērSll,
kuri tāpat jāpārvar, resp. jāatrod izeja,
lai turpintu savu eksistenci. Viss veik­sies
Vieglāk, ja jau iepriekS būs Izstrā­dāta
attiecīgs plāns, pēc kura rīkoties
un ja laikus būs apsvērti eventuāl'e
SķērSU un grūtības. Tā ari Sacha spēlē
jau IepriekS jāpārdomā kā riokoties, vai
aizstāvēties jeb pāriet pretuzbrukumā.
Tātad Sacha spēli var uzskatīt kā lī­dzekli
cilvēku sagatavošanai praktiskai
dzīvei. Ar to ari būs dota skaidra at­bilde
uz uzstādīto jautājumu, vai ir
vērts mācīties Sachu spēlēt?
Adv. A. Melnbards.
angļu un amerikāņu joslas lat­viešu
Sachistu apvienības priekš­sēdis.
Tuvākās dienās iznāks: johana B o j § ; a romāna
„ I Z C E Ļ O T Ā J I «
Romāns, kap paSlaik var interesēt katru tautieti, attēlo Amerikas norvējhi
dzīvi ar viņu ilgām pēc dzimtenes. Sī grāmata ir ne tikai par izceļotājiem
n'orvēģlem vien, bet gan par Izceļotājiem BveSatnē vispār. Ko cilvēki tur
pārdzīvo un izjūt, kā tie cīnās, cleS, ceļas vai krit, — v i s u Izceļotāju lik­teņu
ainas tālās zemes malās. ^
Apfāds nGrimalo Draugs'V
H, RudSltlB,
(393)
neizslēdzot Šķirtenes 18—Sl s, v., ātsau-cieties
nopietna precību nolūki U g. v.
ridzinl^am — dzīvei AnfUiS, netālu no
Londonas. Esmu 177 cm aug., tumSmatls,
nedzērājs, nesmēķētājs, klusas im saticī­gas
dabas latvju sēns. Piedzīvojumu
meklētājas lūdzu nerakstīt Vēstules ar
īsu biogrāfiju un ģīmetni, kuru pēo ve­l
š a n ā s sūtUu atpakaļ, adresēt: Latvie­tim,
Coronatlon Host^, Kempston-Hard-wlcke.
Bedford, England. (S9I)
aia) rellbaeti/want» Jabnstr. 18.
varat Iegūt jaunāko informā­ciju
par notikumiem Vācijā un
d t ā s zemēs.
pie pārstāvja A. PurvHēa,
p 3-2L 094)
Cfeliileta ARVĪDU EIKLONU,
blj, Daugavpils apgabaltiesas locekli, un
viņa sievu Martu meklē Valija Āboliņa,
Avenue Victor Hugo, Parts 16, France.
(392)
IBO STARPTAUTISKAIS MEKLĒ­ŠANAS
DIENESTS, AROLSENA,
MEKLĒS
Robertu C o č l , ds. 1925. g. n. 4. Vadak­stes
pag., bijis Anklamā. pēd. z. no
Kurzemes: Jāni Eduardu K r e l l i , dz.
18T5. g. 28. 9. Koknesē, pēd. dziv. vieta:
Pazevalkā. Marktlelā 28, pēd. z. 1944. g.
24. 11; Bruno P o g g t dz. 1884. g. 8L 12.
VentspUI, dziv. Rīgā, nģeciemā, Riekstu
Ielā 7. 1941. g. ievietots Saksenhauzenas
konc. nom.; nav ziņu kopS 1844. g. okt.;
TfiU P o m e r u , pēd. z. no VtclJas; Olgu
P o r e S u , dzlm. Berozovu, dz. 1883, g.
16. 7, Rīgā, dziv. Kandavā, pārsūtīt/^ va.
Vāciju, pēd. z. 1945. g.; Teodoru P r l -
k u l l . apm. 49 g. v.. pēd 4E. no Dand-gas;
Jadvigu P r o k o p o v i č u un Ka-terlnu
P r o k o p o v i č u , pēd. z. no Vā­cijas;
Staņislavu R a m n e u k u , dz.
1925. g. 4. 10, SērmukSu Pag., dtīv. tur-
R a m S l . dz. 1927. g. 18. 8.
Saldū, pēd, 8, 1944, g. no Saldus. (391)
31
Par 3 dolāriem vakari^
ar Dzounu Kraufordi
Ļaudis kurus varētu uzskatīt par
neitrāliem novēroiājiem gan vienprā­tīgi
ir izteikuSi apbiinu Holivudas kmo
studiju kolosālajām iespčjamlbām, sla­vējuši
grandiozo aparatūru un racionā­lās
darba metodes, laCu citādi par U-sl^
vēto filmas pilsSiu telkuSl samērā
maz laba. Kāds ievērojams žumālisvs to
kādreiz nodēvēja par pilsfilu. „kur vis­vairāk
dzer un vismazāk lasa grāma­tas".
Kāds slavens rakstnieks to no­sauca
par „sapņu fabriku, kurā nav ne­viena
sapņotāja.'• Un kāda aktrise Ho­livudu
vienkārši bija noraksturojusi par
..vislabāk iekārtoto cietusnu pasaulē".
Tas Ir loti zīmīgi, un ja ari uzskulUu
fios spriedumus par pārspīlētiem. tad
skaidrs gan Ir viens: ka Holivuda ir
loU lietišķi noskaņou pilsēta un sen­timentāliem
ideālistiem tur nav ko
meklēt. ..Katrs aktieris ir tik daudz
vērts, cik lēnes viņa pēdējā filma*', tei­cis
kāds filmu producents. Holivudā
tādēļ kotē tikai divas vērUbas: slavu uņ
naudu. Pārējais — I*m sorry — mūs
neinteresē!
Konkurences clnlņS Holivudā ir mil­zīgs
un tamdēļ lai tiktu pie .,lielā vUr-da**.
jālzUeto katrs UdzekUs, katrs vis­mazākais
pieturas punkts. To zina visi,
varbūt tfidēl nekur citur pasaulē nav
tik daudz Intrigu un tāda reklāmas un
pašreklāmas trokšņa kfl Holivudā un
ap Holivudu. Protams ne visi fto at*
mosfairu labi panes. Priekš manis fil­mai
vairs nav sakala ar mākslu," ar
rūgtu smīnu reiz Atelcls Džerijs KM^
pers, — varūt viskrasākais no Holivu­das
Izaudzināto skeptiķu katēgorjas.
Un tas nav nekāds paradokss: galu galā
viss viņa mOžs tāpat kā fabrikas strād­niekam
ir pagājis kā pie slīdošas len*
tes. vienmēr vienā un tanī pašā netē«
ligā gaismā, kas Grētu Garbo gadierA
Ilgi spieda valkāt zilas acenes, un
smacīgajā karstumā, kurā ir oaguris un
izkaltis ne viens vien nule kā atvē­ries
talants. Filmu aktierim art nekad
nav tieša kontakta ar auditoriju, nav
saskares ar dzīvo cilvēku; viņa gandari^
jums, filmas premjerā ložā sēžot. Ir ap­mēram
tāds kā fabrikas strādniekam, kas
savu roku darbu redz kaut kur IzUktu
skatlogā.
Ko īsti prasa no aktiera HoUvudār
Pats par sevi saprotams — Izskatu, au­gumu,
fotogenlsku seJu un fotogenlsku
balsi. Protams, aktierim ir jāprot jēt, <
paukot. peldēt, spēlēt tenisu, šaut, va­dīt
jacntu un braukt ar motociklu. V i ­ņam
jābūt gatavam mainīt frizūru un
matu krāsu pēo vajadzības, un viņi ne­drīkst
(atkarībā no modes prasībām)
svērt vairāk par tik un tik.
Tas viss nepavisam nav tik vienkārši.
Atcerēsimies, ka skaistā Barbara I'S-marra
(nesajaukt ar Hedi^u Lamaru),
ko savā laikā izraidīja no dzimtās pilsē­tas
par ..pilsētas Iedzīvotājus apdraudo-*
Su, pārmērigu skaistumu", nonākusi Holi­vudas
„sapņu fabrikā**, ātri sagura un
Izkid» kā svece. Šarmantā fran/^Uisl^a
Renē Adorē, baidīdamās pārsniegt kon­traktā
minēto kilogramu normu, alMj
mūžībā a r ' ā t r o tbc. Slavenais L o n s T,
nejs, par kuru Harolds Lolds teica, ka
tas varot nogrlmēties pat par odu, no­mira
no plaušu karsoņa, ko viņš bija
dabūjis, tēlodams sniegputenī lokomotī­ves
kurinātāju, un Anabella vēl ftodlen
nav izlīdzinājusi rētas, ko tai, kādu in-mu
uzņemot, Ieplēsa lācis. Statistus, kas
dabūjuši zilumus masu skatos vai kauju
tēlojumos, dublantus, ka.i ievainoti, aiz­stājot
„zvalgznes'* triku ainās. — tos pat
nav ko pieminēt.
Ari privātajā dzīvē un izpriecās pēo
smagā darba aktieriem jābūt loU uzma­nīgiem
un vienmēr jārēķinās ar to, ko
amerikāņi sauc par savu sabiedrisko
domu. Tā reizēm gan ir iecietīga un,
piemēram, blondajai ^ n a l Ternerei līdz
šim piedevusi visas aušības, tāpat kā
savā laikā piedeva grēkus Holivudas lie­lākajam
dzērājam, ..dievišķās Grētas**
pirmajam partnerim Džonam Džilbcr-tam.
Tomēr ne visiem Ir gājis tik gludi.
Resnais komiķis Fatijs Arbukis bija
spiests aiziet no ekrāna jo kāda mei­tene
viņa dzīvokli bija izdarījusi pašnā­vību
un amerikāņu sieviešu organizāci­jas
pieteica Fatljam boikotu. Dažfldu
..puiaml.tJtabas Indiskrēcllu" dēļ 'nelai­mīgi
beidzās ari mazās šarmantās fran-zOzletes
Simonas .Simones spoži Ipsāktā
karjera, un viņa bija splcstn mcklP» rn]u
atnakal uz dzimteni. UfizTfs rals bija
arī sarkanmatainās Klāras Bovas kar-lērai.
Vēl viena no Holivudas centrālajām
problēmām nupat bija komQnl.sms. Mark-sa-
Ļeņina ideologi, acīm redzot bija
sapratuši Itin labi. caur kurieni komu­nisma
idejas visefektīvāk bQtu Amerikā
iefiltrējamas. Daļēji tas jau bija Izde­vies,
un pagājušā gadā sāktajā spontānā
pretkomOnistu fekcljā uz ;.melnās listes'*
nokļuva slavenais traģlkomlķls Čarlljs
Caplln.s. kas vecuma dienās pilnīgi pār-gājis
komunistu p u s ē \ f j l m u srēnfi-lste
Dorotija Pārkero, kā art vairāki citi.
Palikusi par vēl vienu llQzl1u nai)fl/?ā-ka.
Holivuda pati tomēr joprojām labi
zina. kā Ilūzijas radīt un kā uz lAm
nopelnīt naudu. Pašā Holivudas rontrā
Ir artistu aģentūra. Jūs gribat uzņemties
kopā ar savu iemīļoto filmu zvaif/nl?
Lūdzu. - aģentūra Vo nokārto 10 mlnūSu
laikā, un tas maksā tikai lo dolāru .TOs
vēlaties vakariņot kopā ar Džounu Krau­fordi
vai Taironu Paueru? Sīkums, -
trīsdesmit dolarul Pulksten astoņoa tur
un tur. Tas nav triks un neviens jūs nc-krāpj.
Pulksten astoņos Džouna Krau-forde
patiešām ir klāt, pie tam grandio­zā
vakara tualetē, un jūs var:it vest
^^^"t A'?*^^^^" ^ ' " h ^ - Protc^ms tā
nav^ īstā Džouna. ~ tā Ir ITriz'.nk'ce. (^ub-lante.^
kas tēlo bīstamās triku ainas, vai
ari tā, pie kuras izmēģina grimus un
gaismas Iestādīšanu. Bet tas nekas, -
1^ Kandrfz pilnība un Tfnnvudas
tūrlRtl ir apmierināti. ..Hallo! ī.Qdzu uz
rītdienu vienu Klarku Gcblu un divas
ingrtdas Bergmanes".
Nabaga ^blantl! Kamēr Istfis ..zvalg-zn^'
V saņem tūkstofiiem d')r,iu nerfējfl.
dublantl spēj izpelnīt tn-al dc mītus.
Tāpēc visa šī pazemojošā fru>y^r^m^^
nfifl, vakariņošanas pec paf-Qtinājuma
Bagātība un nabadzība. - pan laikam
nekur Sle pretstati nedzīvo t!k c!rSI
kopā kā Holivudā. Tā prntnms, nav na­badzība
skrandSf;; tas rclvo'n ir ' ut kas
daudz sliktāko: tā jr nn"^;^' ' icā un
nailona zeķēn, TP<- )r izm ' ' ol-^tums
un pēc slavas un naudas k,n i-^ ^lunlbas
pievilts mirdzums, niz k n ŗ a pārfik bieži
ir vairs tikai nelaimīga, neizdevusies
dzīve.
1
'I.
l ' ^
I .
\
}
f;
H i
' 4.
i :
l i *
i.
'• i
I:
t.
11
1
» :
f ;
,1
• t