Bavarijas Latviesu vestnesis, October 5, 1949

              '••Mi
olotovs?
«108, ne vēlākos attēin. , ^
Molotova galva
na. Kopš moovTv^^
le lelzl nav pieminēts PL*^"^
sakarā ar t o l S S S f t«
baumas par vina 51. ,'1"
ierlkāņu aktualitāšu T>M«
Otstā Time (26. 9) iS^i^
ka Molot«vam v l r i f t'
komunistu agresijuTUB^*^
iespējams, S ^atSiS"'
«Uu politiskai aktiS?^5'«
teļotovs nosūtīts uz Kinu. i:
avag garā Ietekmētu Maotif
««l^anfis Ķīnas v7A
-ibūves darbā. Bet titajat liS
N>6Jam«, ka MolotovrStļS
Ikur Bulgārijā vai UngāSā^
nes vada pagaidām vil i i i
operācijas pret Tito kgS
ā vainojama
eva?
PADOMJU SRLIETU
lANU
MaW6» bet gadu vēlāk organizēs
«aoelSanos Vidusvācijā Ar to
m Paulmas karjera tomirne.
IS. Septiņus gadus vēlāk no
' tirdzniecības komisariāta vi*
j>recējfiš visaugstākajās Kren^-
rlttdās. Un Karpovskajas vln
neviens cits kā VjaCeslavs
)vs, ko Ļeņins savā laikā nch
par «Krievijas labāko reģist-
1930. gadu politbirojs bija no*
palielināt sarkano floti tin
[jās, kur varētu visizdevīgāk
* kara kuģus. Tā Paulīna Mo*
ar speciālu uzdevumu devāa
faSingtonu. Viņas valodu pras*
ikalstums un šarms amerika-patika,
un Eleonora Rūzvelte,
i dāma ASV, ielfcdza sarkano
tovu Baltajā namā,. Atgriezu*
laakavā, Paulīna strikti atme^ ,
roletarii^ parašas un sāka
pūderi, lūpu krāsu un citus
ižiskus atribūtus. Bet toreiz ļ
)lrojs fliemiedza, acis un — ie-
Molotovu vispirms par vice-pārtikas
un vēlāk par tau-
Cpmišārl zivju rūpniecībā. Viņa
ra art komunistu partijas cen-ļfi
kc^tejā. Kad 1938. gadā Be«
ifika tījTĪt valsts aparātu un dl
la ķēra arī Paulīnes resoru,
ifika darboties Kremļa aizku-
Molotovu pāra ciešās attlek^
ar visvareno Staļinu ļāva vi-
[elu rīcības brīvību. Molotovas
ierīkotais nams kļuva paf
)Ju diplomātu satikšanās vietu,
pprSt apmeklēja arī Hitlera
pārstāvji. Zinātāji stāsta, ka
la Molotova daudz darījusi,
iptu Padomju savienSbas-Va-
IneuzbrukSanas līgums, kas ļā-
Itleram sākt karu.
Vācijas kapitulācijas Moloto-īvērās
Jauni apvāršņi. Speciā*
rjērlidmašīnas veda viņai ele-apģērbus
un parfīmus no Pa-
Kā padomju ārlietu ministra
ļviņa rīkoja greznas pieņemSa-a
kopā ar meitu Olgu vienmēr
la sabiedrības uzmanības cen-jsmit
gadu turpinājās Molo-dtbildīgais
darbs padomju ^
[ministrijā, un desmit gadu
m spīdēja Maskavas marmora
m uz Parīzes parketa. Bet tad
5^ beigas Molotova „ņjet" po-
. Padomju savienībā sakas
janda pret kosmopolītismu un
nesaudzīgas tīrīšanas. Daudzi
)va sievas radi bija emigre-z
ASV un tur kļuvuši turi^.
īPaulīnas brālis Sāmuels Karps
:ā pat prata sapelnīt miijo-
:godamies ar ieročiem.
ļrojs atcerējās ari Moloiovas
Baltajā namā un viņas
larvēršanos, atgriežoties Mas
sākās šāgada Janvāri,
rtā notika eksplozija. Staļ "S.
Kova ietekmēts, kļuva
[pret savu ilggadīgo pajoUK
vs, kas 50 gadu nebija ata
komin savienību, pec Vaļ
iācijas daudzas reizes ceļoj
ndonu, Parīzi, Ņujorku Va
1 viņš nevarēja V^'^lSi
Olitu; sevišķi vēl lev oj^^
s^ buržuāzisko izoem^:
pēc greznas dzīves un Da.
ius ārzemēs? Aizdomas vej .
ļ pastiprinājās pēc tam^^^^^^^
khblmas atteicas atgneļ
u sūtnis, kura sieya de-tuva
radiniece. L^f'f/^iem.
iem latviešiem,
m un poļiem uz Sibir^^^^
Lrī vairāk neka 400.000 i^^^,
^inas, jo viņiem bija^ j ,,
Wholmā noteikti doma .^^^^
lotova aiziešanai no a ^.^
ijas par iemeslu hj0^
iva tīrīšanas, resp. vīĢ^
IiATVIA
I^lviaii Newspai^
2S«PlvWon Authorlaatlon
0NPP m Publisher
^^Mm Valdemira Lami
^ BSUngeo^.. Brelte Str.
jT'FJtoter! tJngeheuer &
!Z*f Ludwigsl>urg, Kfimer-pdbllsbed
Jwlce weddy.
^' Clrculatlon U.00O.
Siilvojumu pieiiemsana
vel nav
l& SEPTEMBRI SAKTA DP
fSuMA GROZĪJUMU APSPRIE-
* ^ A , mO Flt V0LTER8
fji gfiio skaldiibu par turpmā-tto^
ttnto^ScUas iespējam un no-
Saiotiif «ik *W vēl varēs ie-
!M| vn saņemt galvojumus DP
Ietvaros, fgauņu centwlās
^ļļjtejas v^niMs V. Ivasks Sajās
^ 1 apmeklēja daiādas Iestādes,
yL fcgrto emigrācijas Uetas.
ASV imigrācijas koordinatora A.
cļfvadrilU birojā Frankfurtē Ivas-vL
Izdevies iegūt jaunāko infor-
^ciju, jo tur caurbraucot tikko
JSa uzkavējies DP komisijas šefs
ļj Kārusi. Noskaidrojās, ka Infor-nicija,
it kā galvojumu iesniegša­na
pēdējais termiņš izceļošanai uz
ASVbātu 15. oktobris, neatbilst pa-tļesibjd.
Kārusi pa$kaidrojis, ka vie-ņj^
yiņ§ var noteikt, kad jāizbeidz
Kalvojumu pieņemšana un līdz šim
Kjto vēl nav darījis. Ievērojot to.
Iedaļu Imigrācijas numuru dažādu
ipjtSkļu dēļ atzīs par nederīgiem,
ļffll Jģunu galvojumu pieņemšana
Vaiingtonā var turpināties ne tikai
vlļiu oktobri, bet iespējams, ka vēl
8iļ novembrī. Frankfurtē Igauņu
eehtrfilfis komitejas pārstāvim pa-rt
»ldrot8 arī, ka ASV kongresa ko-ļāljijjļS
priekšsēdis Fr. Volters
ļto» izbraukšanas uz ASV pa-ikaidrojis,
ka Tautas vietnieku na­mi
pieņemtā DP likuma papildinā-jttina
projekts jau uzņemts senāta
darba kSrtībā un ka tas sākts ap-jpriest
80* septembrī.
Skvadrilli birojā B. Ivasks no-lliaidrojls
arī, ka Kārusi tur saņē-jols
veselu virkni iesniegumu un
iJdzIbU par • pašreizējo IRO aptau-akciju
un ka Ķarusi šim Jautā­jumam
pieskarsies IRO galvenās
tdtoes apciemojumā 2enēvā,
)Be? Jīs informācijas igauņu 'ļaik-labts
Eesti Post ļ>ubličē VaSingto-
Bjljndit* departa^p^ DP komi-ti|
ll i^ii^di^ kvotu fati^āju-ml.
TōjS ifikt». ka bažām pagai­dām
iP^vi^i itekāda pamata un ka
ijafeoltnnu iagfide var vēl mierīgi
t^ities oktobp mēnesī un ka
tav rinfims, kad VaSingtonā izbeigs
^vojumu pleņeManu. Ārlietu mi-ņļfitfijā
Izteikta arī cerība, ka drī-fumft'pieņems
Jauno DP likumu,
tos atrodoties kongresa darba kāt-tlbl
vS šajā sesijā un tādēļ izceļo-
ISJiem uz ASV nedrīkstētu radīt
B€k9das grūtības.
ASV kara veterāni
protestē j)ret DP
ielaišanu
ViSliigtonS (SS). — Divi Uelākās
amerikiņu bijušo frontes .cīnītāju
organizācijas iesniegušas senāta ju-tldiskajal.
apakškomisijai savus ie­bildumus
pret DP imigrācijas liku­ma
paplašināšanu. Ģen. Džons Tei-te,
pazīstamās veterāņu apvienī­bas
Amerikas leģiona komandieris
ffiotlvē savu iesniegumu ar bažām
par Amerikai nevēlamu elementu
. ļ«plii5anu: Otra orgafflzācija, kas ceļ
«bOdumus pret DP konkurenci ar
' ^nerlkāņiem darba tirgū, ir Arzem-u
karu veterānu apvienība. Abas
• mo karavīru apvienības ieteic
atgriezties pie stingro kvotu slstē-
Jļas un nepaplašināt pašreizējo l i -
m\x par DP ielaišanu.
Senāta juridiskajā komisijā ienā-
* f vēl vairāki Ukumprojekti par
Minējā DP likuma paplašināšanu.
Vioju no tiem, kas paaugstina ie-
^mo DP skaitu ļidz 339.000 per-
^nam, jau pieņēmis Tautas viet-
Jieku nams, bet senāta komisijās
^as pagaidām «apgūlies".
lATTOK NEWSPAPER:
Nr, 97 (321)
Trašd., 1949. g. ft. oktobri.
isnfik treftdlenfia un sestdienu.
Isdevējs: utvle^u Ceatrili Ko­miteja.
Galvenais redaktora! V
Lambergs; galv. red. vletniekii
12. CuUuB UD K Klflnona. Be-daktorl:
A. BoUtelna. Fr. Igals
J. lekabaons. B. KlseUs B.
Mindenbergs, S. Raisters. U
Svarcs. Redakcijas adrese:
EssUngen/N., Breite Str. 8-6,
telefons 17339.
MI: "'L
Tito pieņem lielāko karaspēka parādi Jugoslavijas vēsturē
Bel^mde pirmo reiz_ oficiāli apstiprina
sarkanarmijas kustības savā pierobežā
Belgrade (D). — Lavīna, kas pret Jugoslaviju on marSalu Tito
sāka v6lU<^ pagāju8i9 nedē|as beigās, savu kulminācija sasr.ledia
Bvēidien. Sekojot Padomju savienības piemēram, draudilbas līgumus ar
Jttgoslaviju uzteiear Ungārija, Polija. Bulgārija un Rumānija. Amerikā­ņu
ziņu aģentūra^ vēsU, ka Bdgrādi atstājuii ari satelltvalstu diplomā*
iiskie pārstāvji Padomju savienības vēstniecība pagājufiās nedl}ai
beigās uzsākusi archivu lesaiņofianu.
mi 1
VAI SĀKUSIES «SPĒLĒŠANAS" AR IEROČIEM
Uzņēmumā Tito pārbauda kādu Jaunii mašīnpistoli, kas nesen nodota
karavīriem. Vairāki ārzemju laikrakdti šajā sakarībā piebilst, ka mar-šais
sācis „spēlēties'' ar ieročiem.
konference
PEDEJA BRIDI NOVĒRSTA VAI^DlBAS KRĪZE FRANCUA
P a r ī z e (D. — Pēc desmit dienu nepārtrauktām sarunām un kon­ferencēm
Francijafl ministru kabinets vienojies par Jaunu saimniecisku
poUtiku tuvākam laikam. Domstarpības koalīcijā bija radījusi arodbied­rību
kategoriskā prasība paaugstļināt algas un pazemināt preēu cenas.
Feo ieilgiiSam diskusijām, kas brīžiem draudēja izjaukt pašu koaHcIJu,
panākta vienošanās par cenu pazemināšanu taukvielām, oglēm, strā­vai,
ādām un veselai rindai rūpniecības ražojumu. Daļēji atjaunota
brivo koillektīvo līgumu sistēma, pastiprinot kontroli uzņēmēju pelņai
Reizē ar to Francijas valdība ierosina Jaunas Eiropas valstu valūtu un
saimniecības konferences sasaukšanai vēl šo mētfesi zināmas kārtības
ievešanai, sajukumā, kās radies pēc mārciņas un citu valfitu devalvē-sanaSf
Debates kabinetā no Jauna pierā-dlJSi
cik gršti sastrādāt ioalfcijai,
kurā blakus pilsoniskajām partijām"
pārstāvēti ar! sociālisti. Pēdējo vēlē­šanās
iespējami pibīgi izpildīt arod­biedrību
prasības tagad panākusi,
kā Keija vidusšķiru valdība manānai
noslējusies už kreiso pusi,' kas droši
vien nepatiks ,tās piekritējiem ,un
sašķobīs ari kabineta jau tā nedrošo
stāvokli parlamentā. Interesantu
taktisku manevri izspēlējuši arī ko­munisti.
Kad sociālista Leona Zuo
vadītā arodbiedrību apvienība Force
Ouvriēre savu prasību neizpildīša­nas
gadījumā diezgan atturīgi pie­draudēja
ar ģenerālstreiku, komu­nisti
liekuļoti demonstratīvi paziņo­ja,
ka tik nopietnā brīdī par streiko­šanu
nemaz nedrīkstot runāt: ie­priekš
jāmēģina panākt vienošanos
ar uzņēmējiem miera ceļā. Skaidrs,
ka ar šo taktiku tie gribēja vienīgi
kaitēt saviem konkurentiem sociā­listiem.
Faktiski komunistu prasī­bas
ir vēl radikālākas par Zuo pār­stāvēto
arodbiedrību pretenzijām, jo
tie noraida obligātās šķīrējtiesas, at­stājot
darba ņēmējiem pilnīgu strei­košanas
brīvību. Kabineta pieņem­tie
lēmumi, kas vēl apstiprināmi
parlamentā pēc tā sanākšanas ok­tobra
vidū, tomēr vēl neapmierina
ne sociālistus, nedz komunistus. Arī
kristīgo arodbiedrību vadība pa­skaidrojusi,
ka valdības ierosināju­mi
pārāk šauri, lai uzlabotu plašāko
masu materiālo stāvokli.
Tai pašā laikā turpinās ģen. De-golla
atsāktā^ politiskā aktivitāte.
Plašā tautas'sapulcē Versaļā vii;iS
svētdien atkal prasīja tagadējā par­lamenta
atlaišanu un jaunu vēlēša­nu
izsludināšanu. Viņš tagad atkal
esot gatavs uzņemties valsts vadību
ar visu no tā izrietošo atbildību.
„Es neaicinu franču tautu barikādu
WVESTS AICINA STEIDZAMI
ATRISINĀT BĒGĻU PROBLĒMU
Roma (P). Itālijā pašreiz uz-
7^ ASV kongresa delegācija, kas
Wļoja Vāciju un Austriju, lai ie-
^»os ar bēgļu un pārvietoto per-
5 problēmu. ^Svētdien amerikāņu
Pjiķus savā vasaras rezidencē
Jļftstel Gandblfo pieņēma pāvests
"18 XII. Komisijai teiktajā uzrunā
^vests aicināja iestāties par. to, lai
problēmu atrisinātu pēc ie­klās
ātrāk. Ja tas nenotiktu, „rie-pasaule
varētu piedzīvot lie-
^ oni^as". Uzrunas turpinājumā
^ ,XII lūdza amerikāņu politiķus
^./^spējas ātrāk pievadīt kopīgu
3o vilcināšanās slēpj sevi
•ētisku un sociālu nelaimi".
Plūdu katastrofa
2ienielitalijā
Roma (E). — Naktī uz svētdienu
Ziemeļitaliju piemeklēja liela dabas
katastrofa. Ilgstoša Uetus deļ pār­plūda
vairākas upes, sagraujot na­mus
un izpostot visu ražu. Sevišķi
smagi piemeklētas ir Benevento,
Avelino un Salemo provinces. Līdz
šim reģistrēti 27 cilvēku upuri. Fi-nanciālie
zsiudējumi pagaidām nav
aplēšami. Milzīgas ūdens masas iz­postījušas
arī vairākas dzelzceļa i-nijas.
Vairākas pilsētas un miestbs
vajadzēja evakuēt. Bez jau mine-tiem
27 cilvēku upuriem sevišķi
Uels bija apslikušo dzīvnieku skaits.
cīņām, teloa ģ«ierāliSy, Jo esmu pārn
Hecinā^,;ka^iipš^
mokratisMki^m līdzekļiem Mēs rie-pielietosim
varu, bet visā! iespē­jams,
ka pašreizējā konjunktūrā ro­das
katastrofa, kas vienkārši no­slauka
tos, kas iedomājušies, ka prot
^ādīt valsts, sadzīvi un politiku. Mēs
fesam to jau vairākārt piedzīvojuši
un tāds' gadījums var atkārtoties
arī šoreiz. Tad mēs būsim tic!, kuru
palīdzība būs vajadzīga tautai.**
Parīze runā arī par to, ka valsts
prezidents Vincents Oriols jau tuvā­kā
laikā nodomājis atkāpties, kaut
gan līdz viņa pilnvaru beigām atli­kušies
vēl četri gadi. Vislielākās
izredzes stāties viņa vietā tādā ga­dījumā
būtu tagadējam premjeram,
populārajam lauku ārstam Henri­jam
Keijam.
DivdesnUi četras stundas pēc tam,
kad Padomju savienība uzteica
draudzībās Ilgumu ar Jugoslāvlju,
kas bija parakstīts uz 20 gadiem, tās
plenvēram sekoja Ungārija. Dien­vidslāvu
sūinim iesnieģtajl notā
Budapešta paskaidrojusi, kā Rajka
process nepārprotami pierādījis Tito
„noziedz!gos nolūkus". Sī iemesla
dēļ Ungārija vairs nejūtoties saistīta
ar draudzības līgumu. Pēc pāris
stundām līdzīga nota sekoja arī no
Polijas. Sestdien 20 gadu draudzību
uzteica Bulgārija un brīdi vēlāk Ru­mānija,
Sofija Jugoslavu. sūtnim
paskaidroja, ka Tito vēloties anek-tēt
Bulgārijas Maķedonijas daļu un
pievienot to Jugoslavijai. Stem ar­gumentiem
Rumānija pievienojusi
apgalvojumu, ka jugoslavi „nelietīgi
un necienīgi** izturoties pret rumā­ņiem.
Par atbildi komlnforma bloka jau­najam
manevrlm svētdienas*" rītā
maršals Tito personīgi pasniedza pa­domju
sūtnim protesta notu, ko ār­zemju
laikrakstu pārstāvji uzskata
par visasāko' kopš tā laika, kad sā­cies
konflikts ar Maskavu. ,J^dom-ju
savienība visiem JI(}zekliem mē­ģina,
gāzt Jugoslavijas valdību,**
teikts notas tevadā. „Padom}u dip­lomāti
pūlas iefiltrēt Jugoslavijā
Kreņķa .un komlnfoŗmļi aģ^tus,
l^tn tizd^tģ ,
lafenil^^ R5afllkia^'iKiini?*^pa.
skaidrots itālāk notā, .«Maskava iz­lietoja
kominformu, lai realizētu sa­vus
mērķus. Neraugoties uz tc|, ka
Staļins un Molotbvs savā laikā ap­solīja
neiejaukties citu nāciju iekšē-jā9
Uetās, Kremlis rīkojās gluži pre­tēji
So iebaidīšanas manevru vēl
vairāk pastiprina sarkanarrfiijas
kustības' Jugoslavijas pierobežā, Tā
rlkojotiesi, Maskava jau piriekš
draudzības līgupa uzteikšanas to
pati lauzusi. Kremlim tāpēc jāuzņe­mas
visas sekas, kas varētu rasties
šādai vienpusīgai rīcībai.*
Vašingtonas un Londonas prese
vienprātīgi atzīst, ka Jugoslavijas
nota pirmoreiz tik atklāti un tieši
apvaino Padomju savienību. Kopš
konflikta ar kominformu. marSals
Tito pirmoreiz oficiāli apstiprina
lomju josla gatavojas proklamēt
^valdibu
So padomju uzticības personas ru­nu
atreferējusi visa krievu licencētā
vācu prese. Interesants ir tikai tas
apstāklis, ka nedz masu sapulcēs
pieņemtajās rezolūcijās, nedz laik­rakstu
atreferējumos nekur nav mi­nētas
vēlēšanas. Arī pats Ulbrichts
savā runā pasvītrojis, ka„tās vēl
nenozīmē īsto demokrātiju". Ame­rikāņu
un britu laikrakstu kores­pondenti,
kas darbojas Berlīnē, do­mā,
ka padomju joslā jau tuvākajā
nākotnē proklamēs «Visvācijas val­dību**,
kuras sēdeklis atradīsies ag­rākajā
Vācijas galvaspilsētā.
(Turpinājums 8. Ipp.).
Berlīne (F). — Pagājušo svētdien
Padomju savienībā un visās satelit-valstīs
svinēja tā saucamo „miera
dienu". Kā jau tas daždien parasts,
politbirojs pēdējā laikā kļuvis par
lielu miera sludinātāju. Dabiski, ka
šos^Maskavas saukļus pārņēmušas
arī^pārējo valstu komunistu partijas.
Lai pasvītrotu sarīkojuma svarīgu­mu,
padomju okupācijas iestādes
bija devušas rīkojumu sestdien im
svētdien „svētku dalībniekus" au­strumu
joslā ielaist bez sevišķām at­ļaujām.
Bet arī šoreiz Maskava
pievīlās. So izdevību vairāk izman­toja
gājēji no austrumiem nekā no
rietumiem. Vācu laikraksti apgalvo,
ka Slūtup€is pārejas punktā pie Lī-bekas
robežu sestdien šķērsojušas
13.000 personas. Liela daļa pārgā­jēju
apmeklēja savus radus un drau­gus
rietumjoslā, bet vairākums gan
centās iepirkties. Libekas stacijas
valūtas maiņas birojā bija tik liels
cilvēku pieplūdums, ka braucējiem
nebija iespējams nokļūt uz saviem
V|ilcieniem.
Kamēr „miera dienā" pārējās val­stīs
komunistu partijas centās izglo-rificēt
Padomju savienību par vie­nīgo
zemi, kas iestājas par facifis-mu,
Austrumvācijā SED izmantoja
šo gadījumu, lai propagandētu Vis-vācijas
valdību. Jau sestdien SED
priekšsēdis Valters Ulbrichts, ko uz­skata
par padomju okupācijas varas
uzticības personu, austrumu pārval­des
akadēmijā teica runu, kufā pa­svītroja,
ka „Bonnas parlaments ne­atliekami
prasa proklamēt tādu val­dību,
kas būtu tiesīga visai Vācijai".
sarkanarmijas kustības Jugoslavijas
pierobežā. Sunday Times pasvītro,
ka Belgrade vēl nekad nav runājusi
tik atklātu un tiešu valodu New
York Times Padomju bavienības un
Jugoslavijas konfliktam velt! sava
sestdienas izdevuma ievadrakstu.
Laikraksts atzīst, ka draudzības Il­guma
uzteikšana ir loģiskas sekas
līdzšinējām nesaskaņām Maskavas
un Belgrades starpā. Bet šī Kremļa
rīcība pierāda ari ko citu: tikai ta­gad
rietumos kļūst skaidrs, kāpēo
Budapešta inscenēja Ra:ka procesu
un visiem notiesātajiem lika apvai­not
Jugoslāvlju. Ievadraksta beigfil
N€w York Times konstatē, ka mar­šals
Tito Kremlim kļuvis pārāk bīs­tams.
Lai mazinātu viņa populari­tāti
un lai skaidri un nepārprotami
norādītu pārējiem satelītiem, kādas
sekas var būt nepaklausībai, Buda­pešta
notiesāja Rajku un 7 citui
prominentus komunistus. BBC dip*
lomātiskais redaktors, komentējot
pēdējos notikumus Jugoslavijā, pie­bilst,
ka Maskava šoreiz rīkojusies
pretēji savām parašām. Kad sarkan*
armija Iesoļoja Polijā, draudzībai
līgumu uzteica tikai pēc tam. Bal­tijas
valstis Padomju savienība
anektēja, slēpjoties aiz varizējlska
saukļa — „Mēs vēlamies sargot ar
(Turpinfilum's 8. lijp.); 1
1
Pitsburga (SS). — Pirmā oktobrī at­stāja
darbus un uz^ka streiku
514.000. ASV tēraudUetuvju sttādT
nieki. Streika iemesls: arodbiedrību
prasība, lai uzņēmēji nodibina strfid*
nieku pensiju un apdrošināšanas
fondus tikai no savām iemaksdnu
Sabiedrību lielākā daļa bija ar mie­ru
iemaksāt fondā 10 centu par kat­ru
strādnieku un stundu, ja darba
ņēmēji no savas puses ar' ziedotu
zināmus līdzekļus šai vajadzībai
Valdības pūles samierināt abas pu­ses,
palikušas bez panākumiem. Līdz
šim ar pensijām Savienotajās val­stīs
nodrošināti tikai ogļrači, kuru
piemēram tagad grib sekot arī sma­gās
tēraudrūpmeclbas strādnieki
Nedēļas sākumā vēl nebija nekādu
norādījumu, cik ilgi šis streika va­rētu
turpināties. TēAiuda rūpniecī­bas
strādnieku arodbiedrības priekš­sēdis
vienīgi izteicies, ka streika
ieilgšanas gadījumā bez darba pa­likšot
arī tērauda apstrādāšanas
rūpniecībā noclarbinātle strādnieki,
kuru skaits arī tuvojas pusmiljo­nam.
Streiks izsludināts plvisam 305 uz­ņēmumos
dažādos ASV štatos. Vi­sur
nostādīti streika posteņi, kas
lietuvēs ielaiž vienīgi tos, kam uz­dots
uzturēt kārtību mašīnās un rū­pēties
par tīrību uzņēmumos. Val­dības
ieceltās šķīrējtiesas locekļi iz­teikušies,
ka viņi tagad pagaidām
neko neuzsāks, iekams pie viņiem
negriezīsies strādnieku vai uzņēmu­mu
pārstāvji.
sasniefijusi Korķu Īrija
Korķa (SS). — Pirms nedēļas no
Geteborgas; izbraukušais bij. Angli­jas
desanta kuģis Viktorija sestdie­nas
priekšpusdienā sasniedzis Kor-kag
ostu Īrijā. Kuģis būvēts 50 ka­ravīru
pārvadāšanai, bet tagad uz
tā atrodas 402 bēgļi, kas tajā cer
šķērsot Atlantijas okeānu, lai aiz­brauktu
ieijpējami tālu prom no Pa­domju
savienības", kā tie paskaid­rojuši
īru žurnālistiem.
Kad Viktorija bija piestājusies
Korkas ostii, tūkstošiem pilsētas ie­dzīvotāju
apdāvināja braucējus ar
pārtikas līdzekļiem, šokolādi un ci­garetēm.
Kāds no bēgļu kuģa orga­nizatoriem
izteicās, ka braucēju
skaitā ir ari poļu inteliģences pār­stāvji
kas slepenā ceļā izglābušies
no citādi neizbēgamas deportācijas
uz Sibīriju. Kā zināms, Zviedrijas
iestādes aizliedza Viktorijai doties
tik tālā braucienā, jo uzslcatlja, ka
tas nav piemērots okeāna žķērsoša-nai
ar tik lielu braucēju skaitu.
Īrijas kuģniecības iestādes turpre­tim^
paskaidrojušas, ka viņas šajā
lietā neiejaukšoties un no savas pu­ses
kuģa izbraukšanai nekādus
šķēršļus nelikšot.
Associated Press korrespondents
ziņo papildus, ka kuģim ienākot Īri­jas
ostā, uz tā esošie braucēji atstā­juši
pārgurušu un izbadējušos cil­vēku
iespaidu Ar lielu kāri tie •ū-liņ
uz vietas patērējuši viņiem dā­vāto
pārtiku un sevišķi maizi
Ml