1951-02-28-04 |
Previous | 4 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
I.ATVIJA
Sarkano val^s
Deka ar padomju sūtniecību Stokholma
BafIMhi b i# ZIHMIH)! kri«vlra a!<
laž MJiili kft dadztt ad. Vitut lot
gaŗoi trimdif gados tie nav ne oiirk*
II apjrimtiii, mēģinādami gan ar viltu,
glaimim m miicoi, gan ād kailiem
draudim itviHnit tavos laužņos kā*
dtt lēttidgo. Un par kaunu jāteic, ka
Šad im tad, dali krit par upuri vai
m aģentu namdas lākiņiem vai pali
wmi viaglpffttibai* Vasarā zviedru
pret» p\Al Izrakstījāt par igauņu
aģentu Sōrvall, kas krievu tCIlmecl-bai
izsniedzis dalādat ziņas. Šoreiz
kirta ktviellem* un kaut ar! gadi-
Jumt 1^ vairāk «nuiķlgt tm traģiski
nekā ļaunprāti^, tomēr godu mums
nedart. Runa ir par kādas latviešu
gleznotājas k]Qmfg$m gaitām Stok-botmā.
nmsiMA BRIDI U Z S Ū T N I E C Ī BU
Gleznotāja, kas Zviedrijā ieradu*
tie» no Vādļas. četri gadus uzturējusi
sevi un tavus tris bērnus pārdo
dama gleznas un pamazām likvidēda
ma no Latvijas lldcatvettās vērt&lie
tas. Filas boMmiskās dabas dē| tā
katram dtam darbam gājusi apkārt ar
likumu, bet pēc dzivet dārdzības cel
ianās Zviedrijā, aizvien grūtāk nā
cles atrast pircējus gleznām un uz
turēt ģimeni. Parādniekiem kļOstot
amvien neatlaidl^kiem, gleznotāja,
kas jau allaž bijusi slavena savas im
pultivāt izrīkošanās dē|, devuties uz
krievu sOtnledbu. lai apjautāto» par
mājā» braukianat iespējām.
SOtniedbā to laipni saņēmis .«ata
iejs'* ar ,.biddru" Berniiardu Borgu,
dcMEDājams Latgales krievu, kat ielauzījies
latviešu mēlē un nu atsūtīts m
StoUiolmu par ,.speciālu uzdevumu
ierēdni". leveduHi vietņu savā kabi*
netā. abi .4taSeji" pasteigušies izraut
no sienām visus kontaktus — telefo
nam m radioaparātam — „lai zviedr
nenoklausītos, ko mēs runājam". Pie
dāvādami gleznotājai cigaretes un io*
kolādL tie līkuli parakstīt repatriē*
ianai liegumu, bet. anketu izpildot, tur
itvttsusiit kāda k}Qda. un gleznotāja
to atplēsusi. Krievi rūpīgi i»lasljuā
visas papirt druskat un aiznesull tās
blakus telpā, teikdami, ka lādu tvari
gu doikumentu nev<arot atstāt paplr
kurvil Pēc im ilgi un rūpīgi stāsti
juli ptr Rīgas labumiem, mudlnādam
iļleznotājtt posties celfl Jau pēc nedē
at. Tā alzblldlnfijuti««. teikdama, ka
>fe tavām durvīm ieraudzīju Borgu
Tā kā viņš bija solijis maksāt mmēs
brīviba maksā miljardus!
VĒSTULE LATVIJAI N O K A N Ā D A S
Vita Kanāda iodien runā tikai par ļ lu milzīgās Labradora dzel» rūdas ra-
!ie!o pārsteigumu kādu tis aizsardzi- žat piegādei savai .Jlūrai * — Pŗts-bas
mmistrs Klekstons radijia ar sa- burgas metallkausētavu apvidum. Pro
viesnicas'rēķinu lldz aizbraukšanai, ļ milngās ^^^^^«^^ P^^^rammat jeku^
nolasīšanu oarlamenta launaia sesi-lsē 7 pašvaldības, kā art uzceii vaira
lai pa io laiku izgādātu tev
no.*»u u».«,o. izdevīgo 9 * ^ . - . |-la.^^^^^^^
^In^iraf^^^ bi)^ tikai 33.000 viru. fiotē --izmaksās ap 2 miljardi dolāru^ Darba IJ^/hin^^^Llfr^^^ helW^ ^ ^^^ā^^iž - bet reā. spēku ^ ap 7000 viru dos Kanāda. Lrl^n^nr^^^^ ī^^^<> aUrdzibas program- kas dajēji jau realizējusi projekta at- XrviSLikfdS^ ^«^l^t P^^^ militā^stip. seviSķis posmus, iekārtojot Velen-laipnību
tas lūdza mazu P?ka*W j ^ ^ ^ ^ ^j, progrtm- Pavisam nelaimīgs cilvēks Kanādā
?i*\a7i^dlru^^^^^^^^ t!S d^riojirsT noUodien ir darba mU^itirs. kas nezina.
iauntt^ii^To^^^^^^ "5.000 (armijā'^ $26oo. kur ņemt kara rūpniecībai un Siem
vfelu kar mēS^^ - ^^^^^ ^ ^^^^^^j^ ^ 43.000), milzīgajiem celtniec^as darbiem ne-
. l n « ? i n^l^^^^^ lTnevie!p«^ «J^^^sos apmēros palielināsies ie- piederamo darba tpēku. Ar Atlanttka
^« fnlT Jsd^^ Piem.. notē paireizē. pakta saistību IttenoSanu Kanāda ap-nam.
īpaši iestādēm, nestāstu ^ apciemojumu s ū S ā . Kp^adr tsea-i . Jo 30u k.,.a«ri,a„k*ur.ģ- u vietā paredzētai IO1A00 «ņtē«m»u. iš^ie s. -tra*r»aAž»o tP Eimirnoupta sv ivialīltsftmīm k karaar a
cu. ka par to jau daudzi zma, un ka | ^1^'^^%^''^ifj^ llī!^Jtt'^l'' IIT! . ^
^ ' " ^ Tici, mana dves'le!
Sniedzam lasītājiem visīsāko
koiņentāru. ko redakcija līdz
šim saņēmusi par gandrīz se
šus gadut veco ..jiOļilejat" tematu
— bij. latviešu karavīri
un viņu tiesības:
Tici, mina dvitU,
Tici vil arvien
Pitakini, ko ttisU
Vēl āo bēltu dlen*l
Komentāra autors — Vaien
tint Pelēcis.
esmu jau taņēmusi bargu rājienu. ^- So milzīgo bruņoSanās pro-
Borgs pārskaitās un kliedza: ,T.e r ā . k * » f u paredzēts īstenot trit gados
jēji visi nonākt tur. kur tiem vieta h « izmaksas 5 mil|ardi dolāru, tas
visi bez izņēmuma!" ^P^- ^^^^^es vairāk nekā pēc
Rādīdams savu uzvalku. Borgs lep- P^^ra Kanāda udeva valsts aizsardz^^^
ni tdca: ..Šādas kvalitātes mantas irh>ai vienā gadā. Veikli rēķinātāji tu-tikai
Pad, tavienibā. Izstaigāju visu »t apl&a un paskaidroja, ka ši Ka-
Stokholmu, bet neatradu lidzigu..." l^^ļ^ļ ,<^®"^ PJļf ^^J^^ un brīvību ir
Kad jautāju, vai Rigā varēšu pastai-P^O dolan gadā uz katru tās iedzīvo-gāties
tavā tīģerādas kažokjakā. ieskaitot zīdaiņus.
Borgs bridi samulsa, bet tad izslē-I īstenojot šo aizsardzības program-materiālus
un ieročus par 300
dolāru Bez tam tā saņem arvitn Ja
nut Sav. valstu kara rūpniecību
sūtinājumus. Viss būtu labi —
rikāņi labi samaktā. bet c i l v ^ āii
dsrbam te trūkst. leceļošanat minif
apņēnues šogad ievest 150.000 «i
piešu, to skaitā ap 30.000 angļu. T
mēr. daudzi šo tkaitu atzīst par '
dgu un pārmet ministram* kādil
necenšas ievest 300.000 imigrantu
Milzīgā kjara rūpniecība aprij
daudz iitjvlelu, un to sāk Jau
daudzās ražošanas nozarēs. V
gāk deā celtniecība, kuŗtl Irūkit
tērauda un cementa, tā ari k<^aaai
riālu. Jaunceltņu cenas attro
aug. un to sajūt t r l tie mūmi ta
kat gatavojat māju celšanai vai
šanai. Vēl pinns pusgada mājat
mēra cena Toronto bija ap 1000 ē
ru par istabu, b^ tagad Jtu tp
vai pat 3ooo dolāru.
Preēu cenas gan neuzrāda tik ttra
Ju celšanos. Tāpat dingan tttblltt
algas. kat. sākoties karam Kore,
pacēlāt apm. par 10 proc. T i d ^ u
nadas mazais cilvēks lldz Um
tuvumu vēl neko daudz nejuta. T
iespējams, ka Jaunās bruņošanās
grammat īstenošana tomēr visai
mi atsauksies uz Kanadat n
maksātāju. A.Kilii«l
T o r o n t o , februāri.
jies teica: ..Ak. tādu mums ir sira-h"^' Kanāda būtu pietiekami labi sa-tiem
vēl daudz labāki!" gatavota katru briesmu atvairīšanai.
Saņēmusi no Borga naudu viesnīcas ^^P^ Sav. valstīm tā apvilkusi vi-rēķina
segšanai un fotogrāfam, atva- J»» Amerikai zieme|u un rietumu ds-dljos
no nepatīkamā vieta, cerībā, ka l^i P^^^u radara staciju tiklu,
tas nebūs vairs jāredz. I Kamāa ir bagāta zeme. Milzīgie
« ^ n i - r . ntf? bruņošanās izdevumi gan sākumā UZM « I ,
DOKUMENTS SEIFA^- BORGS PIE-L,,^, ^..pjg, ^^^^^^^^^ j^^^^ ^.JjV^ RigāS TAdiofOllā
^^^^^ L^ubu, fca valdība šo naudu sagādās.! ^ ^
Vizas kārtošana neveicās, nauda iz- Lielākas grūtības turpretim rada negāja,
un katru dienu mani tālruni pieciešamo 50.0(K) jauno karavīru sameklēja
kāds kungs. Negāju pie apa- gāde. Kanādā vēl joprojām nav obli-rāta,
bet pēc pāris dienām ieradās gātat karaklausības, un valdība jau-
Borgt personīgi. Pārskaities, ka ne- nos karavīri» vervē ar laikrakstu slu-esmu
bijusi kor^ulātā, tas draudīgi Minējumu un plakātu palīdzību. Pēdē-lūrēdams
teica: ..Uzmanāties, maniem jā pusgadā tā izdevās savākt ap
kollēgām radulāt aizdomas, ka Jūs 20.000 viru, bet savervēt vēl 50 vai
nemaz negribat braukt!' 60 tūkstošus, liekias, nav izredžu.
Teicu, ka braukšu, tiklīdz būs at- ir vairāki apstākli, kat netitoē
veseļojušies bērni un būšu saņēmuti brīvprātīgo pieplūdumu. Vispirms — i vi^i . ^ ^ ^ - ^ i * ! AI AX^ i ^ n t . « v-.,
ziņas par Mvu tēvu. ko konsuls bija Uek darba roku trūkums rūpniecībā L ^^^^^^\ ^}^^. dilojas. diailova. Latenergo rūpn. Koi
solijisVpagādāt dažu dienu laikā. «„ citās saimnieciskās noza^. kas 1* t^'^fJ^^i^^ T'""^ grez- ostas parUja» plrmorganlzāc.
Borgt valrldamiet atteica, ka .tēvs vairs nedod bezdarbniekutiespēja, r : V**^? elektromaši
laikam esot malnljit dzīves vietuUos brīvprātīgos. Pie tīri psloholo- ""^'^^^^ * ..pobiedu u. c, rflpn.dir.Buņjns. (Kā redzams staciH
un ka tie telegrafējuši šai sakarībā ģiskiem iemesliem pieskaitāma UNT*?^ pertonlgt īpašums. Fabriku pa- noviešu gods vairāk piederu M
uz Maskavu. Noskaitos un uzkliedzu, neveiksmīgā žonglēStna starp mieru motodklus un auto. ar Ilgo tautu" pārstāvjiem.)
ka šie manu tēvu deportējuši tāpat Un karu. kas lielā mērā diskreditē šo rj^^ strādnieki aU)raukuši darbā, cj^^, j^^^^n ;,ļjjticlba, kat
kā māti, un ka tāds liktenis droši sa- organizāciju ieddvotāju ads. hn2,.!S, T ^'"^ » ° ^ * f^"P*^*^ dzirdam, ka tauta ar lielu .
galda ari mani, bet Borgs. rokas ^ - Valstt aizsardzības interesēm deši "**P®<^". J^^^^ ^f*S^*^®^' jūsmu nosaukusi Staļinu par kam
licis zvērēja, ka mani Latvijā gaidot pieslēdzas milzīgā iekSzenes iMens- , ^ motodklu. Kirova un vēlēšanfe. Darba laudlt VUM
Stdiins kandidē Riga
AR ĀTRĀM METODĒM AFSTIĀDĀ VILCIENUS ~ KONSERVU KĀI
UZ BAKU. ROSTOVU UN KRASNODARU - „LIBU SAJŪSMA** »i
STAĻINU - CERBAROE NOSTIPRINA KOLHOZUS - 2ANIS
PAR MASKAVU - BEZPARTEJISKA LIELINIECB
bērni un mantu ttstātts Zviedrija* Lpola karjera, un ka v i tu baumas ceļa izbūve, k u Sv. Uurenča upi un Pf^^f^f^^* uz nama li-ļ apliecinājuši vitpilnigāko uiti
«tmtlot. un ka neesot naudas ko par deportācijām esot ļaunprātīgi fa-Uuus 5 lielos K^n^u ezerus uz Sav.T^^^^^ «P^»^*» ^yxKo.lt ^\Aum^ visās malās noUekot up
^ J!^*'* ^^'«!«i2!^ ^^^H* ^<»^^a padarīs pieejamut pat »P«clēls auto un motociklu vei- , J '^^^ ttuu satiekat ar kand^
& ^^«^^ ^«^^'^^ vislielākajiem okeāna tvaikoņiem. Iz- ^tTra kolonnu zālē. Jtur Iz- ^ j , ; tiem tavu "Sc;. ItoJ. likdams parakttl kvUL ^ Klldzēja un Ve^la adre- būves darbi paredzēti vairākos pos- h«^^« P^^^'" (Ui n^kā ^ t U citlemrb^^^^
4otiu tas skūpstījis glezno āļai ro-Uēm ^ Klldzējs esot bijis viņa sirs- mos un pie tVm kopīgi ar Sav. vai- P"^^ - vietā oan būs iāk blV
ku, taukdams to par kundzi (cik plū-ļnlga draugs..: Sašutis par manu ne-lstlm. kas cer leoūt labu s M i k l ^ r i J ^ ^ ^ ^ ^ Otrā stāvā dir. vietn, An-r'J^j^^^^^^^^
f ?u« TiV^t*^ nii;H^^^ izraisīja ziņa. ka Stalint dtv
Ln^^vi'^.o^^^^^^^^^^^^ K^llPi^kn^^^^^^ balotēUes Rīgā. Brigtdi
tokratlskilj un licis atn^t uz konsu- zināšanu. Borgs atkal pieprasīja manu
lātu fotogrāfijas un pati. | pa^i^ bet teicu, ka man tā ieķīlāta par
itniirc «lv» cTAintT T A f i c T m n i t c | P " * * * ^ ^ ' Nopūzdamies Borgs izvilkt
BORGS SAK STAIPĪT TAUSTEKĻUS dažas sirots kronas un lika man nā-
Par tavām tālākajām gaitām giez- košā dienā ar pasi ierasties konsu-notāja
stāsta: ..Izejot no padc»n|u lātā. Viņam nebija ne jai^mds, ka
konsutlta, tkaidrl sapratu, ka tur mana pase gu] ieslēgta viesnīcas sei-vairs
ntktd ntatgriezlšos. Borgt ar fā. un ka kuru katru dienu ceru sašāvām
ūdeņainām adm un gļēvo seju ņemt ārzemju vizu.
bijt tUlāJit uz mani vispriKlgāko ie-ļ ^^jciNA VIZINĀTIES MELNA
tptidu, tāptt maza^. drūmais krievs
— atalejt» Apmetusies ar bēriUem
kādā viesnīcā, jau pēc pāris dienām,
m
juridiskais
padomnieks
ATLIDZKA PAR REKVIZĒTU
MANTU
L I M U Z Ī N A
Biju kļuvusi jau stipri nervor^. un
daudzie paziņas, kam biju izttāstiju-si
tavus piedzīvojumus, ieptdca man
Iespējami ātri pazust no Borga redzes
loka un no Zviedrijas. Tādēļ mainīju
viesnīcu un dažas dienas bija miers
mant kuģis bija aizgājis, un es
kravājot uz citu pusi. Piezvanīju uz
savu bijušo hoteli un teicu, ka iera
dlšos pēc saviem dokumentiem. Kad
biju tos saņēmusi un runāju vēl ar
direktoru, jutu pēkšņi, ka kāds man
•tSSL'^i'ln^ffi-^^^ Pagriezos ^ un al mSS^^^ S «ci pret ad ar tūiniecibas ata
tic ttvilās ittonaclīM }i|nii«f fi« trto- šeju un Borgu. Abi kungi drūmi tml-tw
rtua. •« ^ivitta Hin- tMktUnļf vnlnltiM - irS ««vot mašīna, va-
•M w tMM. I rasot aizbraukt uz ostu apilcatilies
ļ^»^^*^.''^ļ;£^mootUovyi... Jutu. ka nelīdz vairs
«iua. H «ESiS h lodSanft». un ka Jokiem
•k«Hcii«* Hnuta virM D» MMttia uiu.lgals. Ti6i\ teicu: ..Kamēr neesmu sa-kV'MMttlri'iil^^
?.'T.^.i**hi'*r.'.'r^'°"*' nebrauk.
tit M|a Itkuitg tMļdtM, wā It itiHttfcmi — «Kur Jūs t^gad dzīvojat?"
•lUtdtte tttumittt vHtAlīākēiiiiiiftU^ Bor^. ,Jas Jums nav jāzi
Titit itkļjilejjii tiftai wi€i t l d ittu- nal" atcirtu un pazudu laužu pūli
m ttituitt tUlttSkt Stiit utiif Mmia itt J^fj^ P^^«^* tsi - Jau
•MāiMiitMi. Vict ittiitM jrtftivttt fif pēc trim dienām saņēmu vēstuli un
ktt ttiMtMi tiMtfi tmtilkt tiitki»ir- Borgs mani aidnāja uz sūtniecību ta-lt
»il|iaM It^tstltt. Ti u fāīHtm i . P^l tēvu... Uz tur.cnu.
«Misē M l triM Mhtua pēt i r t t t iM iti»»- p^P^otAm. negāju, jo droši vien ārā
!;!SJ^Jtf^'*J5!!!? it-iti- vairs neizklūtu. Sai laikā latvieilu
SSSkMiSk. MI^^ laikrakstā bija parādījies ari raksts
K i M atfiaki vici tiMMiiiriitvi it«M Pār mani. kas skaidri atklāja krie-iUii%
wit (Ottrmw*iimt*^rkku anittlUt viem, ka tos krāpju, un nodeva mani
.lanksaliiiiiiecllias
ImlMdaalbin"
o.el°w" 'ck-,Wr a S S I ' " » MJ^^^^^^^
Ik L n « u„i^^»SJi" (Malnačam, apspiestajiem latvi^i
iSka. L ? n L D?iu dili r*' Staļinam?) Kouitivs tzplMIjļ
ar uzviju. — Jelgavat dr|
mīgākais atbalstpunkts bija Leuin-grāda
(Kronitatēh bet tagad tur
vairs palikušas fkai lielēkis ku^u
bOvotavas. Turpr^U Tallina osta
J ' i f M r * f i& ^ ^ ^ ^ ^^^^^ ^«^^^ ^-^m ^^^p- napUsindta, pievienojot tai
IS4S. t- •Gfādiit kiiiē» |t#j*i»iH»-r*^i* skaidrs, ka ktvie.5u ricibā i Paliasara salu un KopU pussalu
ņm flttāvāits DM m At šo %%mm \%A^^^^ Sapratu ari, ka kr.evi man n
dttlt MV Mflt Kfotā. titu ««aivfi seko. jo kā ?i© cūSdi būtu z.nāu.^
ēvm lat t««tt«H*kMlw) vitt^n» «a ^'«^^ ^^^'^^ «^an-. viesnīca?
NikMl, ki ēmMM fiiat 1:1. m W|. IM* ^^^^^ o^rā dtenā saņēmu ār-
«NkMi MUi ltfpl)i«s m^hm ttaii» tt-hemiu
tltltlts w |MM. Hc «itttiUt Hmt%i ^ ^
•trtavti Utsfts llsttsa cltlul© itvar »»•
•tatfl IfitI tltilcitl. l i ftkvttit» tttt«
Milftt vt^ M9»« tit« nmmu, ar ka fu%*
mk\ HŠtaIk «fko wtm lc^astlt«,
§1$ ffftociplātat nctftkU4 Ir tvīrfft k«t.
nm tavttitt*. kam «aata rak^tfta ak«fi>
cilāt ^ t l l i virtl. Ja aavar pAnikt Uh
vfllga atrl«taNnit. )tl«l p4r»ttfTWs
MfitStfitrtavā €f|i.
Uēģ, tar. I. l l i c l t
tuviem Udz ostai iebūvēts fpais naftas
vads; ta nozarojums piev;enot«
Paldīsku (s^tai, Pedcjā tagad iz-hū\
e\A par st.prēko padompi flotes
bar; Baltijas jiira. Vm% noliktavas,
^. . , „ , darbnīcai^ un pat strādnieku dzīvo-nju
VIZU un ceru, ka Borga roka jamā^ telpas ;ebQv^tas apakšzemē
m ^ vam tteaizsnie<|..; ^ | A n .emūde^u ba.e atroda. apaki:
Tads I5i:mi gleznotaias stāsts p ^ ; leme^ tuneli, un tas ieeja irbiSvēta 2
^ kļūmīgo 50h, Kaut an tas n^\km attāluma no c^tas. Visus iSd.
l l l # « s l i i Z i A > « ^ • A - . - i . ^ i i r Sevišķi pieprasa motociklusJ ļ * " " " .^
š. g. budžetā 1.070.000 rubļu paredzēti nes sekretērs vai v«I Hel&ka kalibra **!^^- ^^^^^^
cenlrālkolhozu plēņu izgatavošanai, dižvīrs. Jo vienkāršajiem mirttigiem ^""f.^V^^
Ko tas nozīmē, to kādā ievadrakstā padomju paradīzē auto ir daudz ne- S^f* uzticības personas Davidtons
paskaidroja igauņu komunistu partl- sasniedzamāka lieta par pilnu vēde-"^*^^*' ^L^, " l * * ^ ^ tēvs .,izvinl
jas oficiozs Rahva Hēāl. Kollektivā ru.) par kandidātu 41. apg. - 91. apg.
zemes apsaimniekošana vien maz etot Ziemeļrietumu dzelzceļu pārvalder 9,*.?*'**^
mainījusi zemnieku dzīvet veidu, sociālistiskā sacensībā apbalvojiuii I*! "^*^.^^*\P?[*^^^
Kaut gan taimniecfbu robežas Ukvi- daudzus pad. Latvijat dzelzceļniekus Pfl tautas uzticība nemaz nav va*
dētas, izklaidu* dzīvojot, zemnieki ar nozīmi ,.Labākie Ziemeļrietumu r^^^^^*P.ri\^^^ ^ ""^^^^ ^
palikusi Individuālisti kā agrāk, kas dzelzceļu apgabalā", piem., Jelgavas r ' ^ ' " ' ^ ^ '
neesot pieļaujams padomju izartas vilcienu sastādītāju, kas veicis nor- ««'^ vairākas kandidātet — jt
valsti. Tāpēc nepieciešama viensētu mu par 142 proc, un pag. g. ar ,.ātrām P*^''®» audzinātājas: Cerbarde ptH
..saputcināšana" centrālkolhozos. kat metodēm apstrādājit" 1500 vilcienu. ""^"l^Prināt kolhozus'i Amālija B(
paužot saimniecisku tpēku un garīgu Tāpat apbalvoti Liepājas distances U^P» (Jēkabpils l . vidussk. krievu va!
vienotību (!). Budžetā paredzētā tum- elektromechaniķis Kuzmins, Rīgas P^^^^o**!*) atdod vitu dzlvl Jaunatn
ma segšot vienīgi plānu Izgatavošanu, ceļa targs Jānis Bērziņš, rezerves vil.UomOnisli^ai audzināSanali Vt
bet vjcnsetu pārvietošanas tieMe iz- ciena pr-ks Laklionovt un Jelgavas M^^P^® (Molotova raj. 15. skolā v«
devumi jēsedzot pašiem kolhoziem, ļ vilciena meittars Nemlrovskijs. PirmsP'< kl.) bieži apmeklē skolēnus m
termiņa nodota Rēzeknes I stacijas M^^* P^^ kam 3 gados nav bijis n
g , ^ . , I ēka. kas uzcelta hitleriešu nopostītās nesekmīgā; Elkšņu skolat m.
darkariAS nOreS galvena P^^^^- '^^^^ ^^^^ pasažieru zā- h^^u dalas vad. Ritai Dukal padomjt
a T II* rk « I t TOētes un bērna istaba un bufete. K * ' * devusi ietpējas nobeigt rldul
DŌJtC I alIinaS un raldiski ^««^^ai bOve izmaksājusi ap l mllj. »^olu. un tagad viqa ir komj. nļ
. rubļu. — Bezpartejiskais boļševiksp^"*- ^oc.i Minna Kalniņa vada Lk
ostas Zmuida jau dažus gadus ir Ļeņina- P^J»» skolotāju inttltfitu, un 1949, (
<j . _ „ ^ [Staļina Ideju propagandists. BūdamsM^'^^^Jus^es universitātē» Ērika Roztl.
sarkanās notēs atbalstpunktu iz- Rēzeknes mašīnists, reiz atvedit par ir Līgatnes 2. septiņgadu skolai
&Qv@ Baltijas iSdeņot. ko uzsāka tQ- 300 t smagāku vilcienu. Latvijas M^'. ^«^aunnoorganizējuti strādnieki
dai pēc otrā pasaules kara, nobeigta dzelzceļu maģistrāle par darbu 4, ce-h*^*"^* vidusskolu; Lidija Nančintki
m pagāju^ rudeni. Vēl otrā pasau- turksnl atkal ieguvusi l . vietu ttarpM^ komjauniete un latv. vai skolotāji
«es kara laikā padomju flote» nozi- Pad. sav, dzelzceļiem, 3. ceturksni pa.p«g<J«s raJ- Ezernieku tkolā. mācld(
turot ceļojošo sarkano karogu. Otro universitātes filol. fak. nekll
prēmiju ieguvuši Varonis un Rīgas h^«"<*« kursā; Anna Barkāne par ksi
cepure, trešo — Somdarit. dldāli 22. apg. „u2stādlja" 7. vidustl
Sarkanarmiļas rajona nlpniecIbasM^^- EJ«onoru Pukudruvu.
atjaunošana pabeigta. 1947. g. Hdz 29. apg. kand. Georgam Galiem !
i l * I «r^Tt^^ 20.000 goda zīmes ordenit un 3 darba sarki
11A ^'-^^f f ^'P<>«s Ar- nā karoga ordeņi 5. apg. kand. Zanitj
Sat^h^^Hl^f ^f^^lr 9- p^niaes karojis par Maskavu un vsl^
r^t7 « k l w P^^^"<^^%PV«^^^'^'r* ^ tēvijas kara ordeni un mtA
l !n ^ h M . . ^ % . " ^ ' * ^ A ^ ^ lidojošais cietokšņu
^ ' ^""^ ««ju- rakttijis rakstu, ko iespieduti Ļitert-ļt^
uz Baku. nostovu . . . s n o . S l ^ ' S ^u
- Staļina rajona oo ieteica Umurgas kolhoza prlekll.^ ^ W^".,tir"* P ' ^ l ^ i » " - Viksne. «vhoza dir. vietn. W H
M, l J i 1''. " ' • - ' ' " ' c Azere. 109, apg.
t >i • , K S"ķ«n- vi,i pazīst rajona galveno zootechlrrf.ļ
f n i r f »»br stachanoviet!. ki Virginiju Putēnu. kas jau ievēlēt*
,5^*P;v«ot cita* V. staipi
i.«^s h*^^*
jae^iibtot, M
liōStoe P^^Jf kusi vb, Baltijas valstu L.^^^
tUzienl. Si uz.
ij a raksta 00- ^<f*
** »jautāju]
. . ^ ^ , savieni
Mcss fedarālā F^^^^^
atfodoties zem J^^^^
kiea Šveices naj«f
. tlnštniekiem, -/«^
-^itarptautis-ļ^*^
:« Zvi«tWlu. ni
jiii tast pēc tiei
iļas alztoa 8o: tiesību
t ^ t r l ar toL^H
10.000) vaA^l
_ fUsoņiein un'
ipaliMwnSs,pi^
ijīpSkā tiesa šo I
^ |idt Igauņu laull- ^
aoļstSkā tiesai
m&o instan-ikiialtljasval.
^. ^iibi' pi«i&&o amati Jau _
mi I IM gan Jopro. vīrs aiid
*m;iivi«nlb^ pHso-ļlas tuvē
Pļpft^e^^«ri fo^ mājās t'
<Mļvot nekādas tikai nt
irilzlmttties elšu,
baltiņus viņu pumpuri<
''^jtuzlūkojot versitāt
iifl tipēc pe-ļnisko a,
. «esibas. TādS tes fizlc
L*N*d tifisibu-zi. Pa šie
atrintmam, ka tlt pumj,
ttlba nevar no- vojas pi(
jnrtttieslsko stri.lē nu ia
^oja^ baltiešus no un i i i t l
vokļa^ pi
^ ^ «esību zl. Pagi
kas runā g^eaa St(
'"^•^'«»ksiiasne.pni5.bij
(šoreiz i
^ ^ « « 8 r e t i j a t B s k a^-r**^^^'
'il^tis, u2iako;h\*5vu
^ >«*^WMeeddnnT)ļaa8sLL:^t^^^^^^ L
lemu- 5 ^ ?^
nozīme, (
;«uMiibS no m§ U M
Sļ^i,'>««nibal. 200 ffiiij.
ļ|»ttn«. h todes p,
S J?e»te' parastā'
,^4»iibu un peldes,
^ T i f r ka «aoai Ttf
.1945.
san
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 28, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-02-28 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari510228 |
Description
| Title | 1951-02-28-04 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
I.ATVIJA
Sarkano val^s
Deka ar padomju sūtniecību Stokholma
BafIMhi b i# ZIHMIH)! kri«vlra a!<
laž MJiili kft dadztt ad. Vitut lot
gaŗoi trimdif gados tie nav ne oiirk*
II apjrimtiii, mēģinādami gan ar viltu,
glaimim m miicoi, gan ād kailiem
draudim itviHnit tavos laužņos kā*
dtt lēttidgo. Un par kaunu jāteic, ka
Šad im tad, dali krit par upuri vai
m aģentu namdas lākiņiem vai pali
wmi viaglpffttibai* Vasarā zviedru
pret» p\Al Izrakstījāt par igauņu
aģentu Sōrvall, kas krievu tCIlmecl-bai
izsniedzis dalādat ziņas. Šoreiz
kirta ktviellem* un kaut ar! gadi-
Jumt 1^ vairāk «nuiķlgt tm traģiski
nekā ļaunprāti^, tomēr godu mums
nedart. Runa ir par kādas latviešu
gleznotājas k]Qmfg$m gaitām Stok-botmā.
nmsiMA BRIDI U Z S Ū T N I E C Ī BU
Gleznotāja, kas Zviedrijā ieradu*
tie» no Vādļas. četri gadus uzturējusi
sevi un tavus tris bērnus pārdo
dama gleznas un pamazām likvidēda
ma no Latvijas lldcatvettās vērt&lie
tas. Filas boMmiskās dabas dē| tā
katram dtam darbam gājusi apkārt ar
likumu, bet pēc dzivet dārdzības cel
ianās Zviedrijā, aizvien grūtāk nā
cles atrast pircējus gleznām un uz
turēt ģimeni. Parādniekiem kļOstot
amvien neatlaidl^kiem, gleznotāja,
kas jau allaž bijusi slavena savas im
pultivāt izrīkošanās dē|, devuties uz
krievu sOtnledbu. lai apjautāto» par
mājā» braukianat iespējām.
SOtniedbā to laipni saņēmis .«ata
iejs'* ar ,.biddru" Berniiardu Borgu,
dcMEDājams Latgales krievu, kat ielauzījies
latviešu mēlē un nu atsūtīts m
StoUiolmu par ,.speciālu uzdevumu
ierēdni". leveduHi vietņu savā kabi*
netā. abi .4taSeji" pasteigušies izraut
no sienām visus kontaktus — telefo
nam m radioaparātam — „lai zviedr
nenoklausītos, ko mēs runājam". Pie
dāvādami gleznotājai cigaretes un io*
kolādL tie līkuli parakstīt repatriē*
ianai liegumu, bet. anketu izpildot, tur
itvttsusiit kāda k}Qda. un gleznotāja
to atplēsusi. Krievi rūpīgi i»lasljuā
visas papirt druskat un aiznesull tās
blakus telpā, teikdami, ka lādu tvari
gu doikumentu nev |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-02-28-04
