1951-02-28-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVUA f Jisfi Ki«dtt, Aogiit* A««Mtdorf 02. Pitetari ^iOiMlaMr Dmdttrd Q. m. b. IL, ^lillitim (Obb.). Pttblttbfd twlM iļpMMor — IntamtUoBil Refagit Orgtufzatioii. LATVIAN NEVVSPAm Nr. 17 (461) Trešdien, 1951. g. 28. febr. Iznfik tieSdienis on testdienfis. hdivijt: Latviešu Centrilā Komiteja. Galveni redaktora i. MakiU CullUs. Redaktori: P. Klins. V. Ūsiņi. £. Raistert, L Svarcs. Apgāda saimniecības vadltijs A. Āboliņi Ausuālijas redakcijas vadītijs A. SmiU (IX, Unden Avenue. Weiidoaree, Ballar rat, Vlc, Australia). Redakcijas adr.: (ISb) Gralenaschau (Obb.), DP Camp. paskavai stiprākie bruņotie speķi pasaulē - ' apgalvo ^tīu Kurasovs iva (el). Sarkanamijd6 33. dienai veltīti radio runā ģene- Kuraiove apgalvoja, ka Pad. sa-patlaban pieder etiprākie ie i^hki pasaulē: „Mēs esam •plM aizeargitiee pret jebkuru uz-biw^ ju un uzvarēt katru varu, kas tiecii pēc pasaules virskundzības, tā-f iat ķ i mis uzvarējām Hitleru.." Ta-ik padomju ģenerālis aicmāja sar-kanjiMBijtt būt gatavai uz ciņu. Ari kA]^ oinistirs marftale Vasilevskis un Jflrak spēku komandieris admirālis JtioBlevv aicināja padomju kaŗavlrue nf tļitrožus būt ketrā laikā cīņas ga- Jil^iH laikraksti Pravda citē Sta- lioi! TMIjumiu, kuŗfi te^ts, ka pa-amija neesot radīta svešu iekafolanai, bet savas zemes ēšanai. r»^kanarmija arvien tējusl citu valsta tiesības un u,** apgalvoja Stelins (II). Kara n^nstra vietnieks maršals So-kolov^ kit Izvestijā rakstīja, ka Sav. vaMJi tm Lielbritānija otrā pasaules karā ^ot rīkojusies negodīgi pret savu' j^adomju sabiedroto: „Anglo-aiiierlļcāņi vēlējās panākt Vācijas, Japānas un Pad. savienības spēku novājināšanui lai sagatavotu sev ce}u uz piļMaies virskundzību. Abas šis vaisM izvairījās no otras frontei ra-ttkūļ% tik ilgi, kamēr bija skaidri S| ka Pad savienība viena pati iļarttls Vāciju." Saifanannijas gada dienas svinl-fajā Uctā Berlīnes «ustrumu sektorā padomju joslas ārlietu ministrs Der-tingerf cMclarēja, ka „Vācija atrodas •arkanarmijas aizsardzībā." Tādēļ vā cieši <»ot earkanarmijai parādā „mū Ilgu i^estlbu, uzticību, draudzību iinpaļeicibu" t i • bet padomju auiiika nota runa I citu valodu i Gluii pretējo ģen. Kurasova radio Tunā izteiktajam pauž jaunākā padomju! atbildes nota Lielbritānijai, ko ass publicēja svētcUen. Pad. savie Iba šai notā noraida angļu pārme tiuttus,! ka padomju bruņotie spēk ot sļ[aitliski stiprāki nekā rietumu 'iiediŗotiem kopā un paskaidro, ka 1 esoļt zem ieročiem uz pusi mazāk aŗaviru nekā trīs lielākām Atlantika akta Valstīm — Lielbritānijai, ASV n Fiiancijai. So trīs valstu rīcībā iot Vairāk nekā 5 milj. karavīru Pad. savienībai neesot patlaban airāk cīnītāju kā 1939. gadā (t. i milj.). Kreņļlis apvaino Lielbritānijas vai Ibu, ķa tā pārkāpusi anglo-padomju vienoitoās 3. pantu, kurā prasīta auiias I Vācijas agresijas aizkavēša- , kāļ ari lauzusi 1942. g. draudzības Igumii, padarot neiespējamu abu emju ļ sadarbību, Lielbritānijas un ārējoļ rietumu valstu izturēšanās ieieti Nācijai liecinot, ka padomju ap- Ivojļani esot pareizi. Bruņošanās Arftbu valstis stāvēs I ; rietumu sabiedroto rūpniecības magnāta Alfrēda Krupa atbrīvošana no Laivdsbergas cietuma esot jauns pierādījums vācu kara rūpniecības atjaunošanai. Angļu 17. februāra notā izteiktos apgalvojumus it kā padomju valdība ejaukusies kaimiņvalstu iekšējās lie-ās, Kremļa nota kategoriski noraida. „Savādi liekas," teikts notā, .,ka -ielbHtānija uzdodas par fašistiskās Jugoslavijas vaMIbas aizstāvi." Ju- [oslaviju Pad. savienība neapdraudot, 0 tā „esot diezgan savu dēlu asinis izlējusi, atbrīvojot Jugoslaviju no vācu jūga." Miera līguma paraksti-šanu ar Austriju kavējot nevis Pad. savienība, bet rietumu sabiedrotie, kas gribot pārvērst šo zemi par jaunu militāru atbalsta punktu. Beidzot Pad. savienība liek tomēr savā notā saprast, ka tā gatava runāt ar Lielbritāniju par savstarpējo attieksmju uzlabošanu. spētu atturēt komunistus no uzbrukuma, un jārūpējas ari par sauszemes spēku pastiprināšanu. Tādēļ arī ASV pašlaik Eiropā stacionēto divu divīziju vietā būtu tur jātur kaujas gatavībā vismaz sešas. KoUins brīdināja no neizmērojamām sauszemes spēku rezervēm, kas k Pad. savienības un tās kontrolēto valstu rīcībā, un, kas trūkstot pietiekamam pretspēkam, īsā laikā okupētu visu Eiropu — par spīti Rietumvatetu pārsvaram gaisā um uz jūras. Sarkanarmijas padzlša- Slovaku parKzaņui atbakta ukraiņu ^ un polu I^mcifa brāli'' Cechoslovakija pastiprina ciņu pret pagrīdi Prāga (la). — Cechoslovakijas valsts prezidents Klements Gotvalds plašā ziņojumā komunistu partijas centrālajai komiitejai deklarēja, ka likvidēta plaši izvērstā sazvērestība, kuras centrā neapšaubāmi atradies bij, ārlietu^ ministrs Klementiss, „Likvidēta nodevēju grupa," paskaidroja Got- ATOMBUMBA UZ KRĒMU, I «•'«i-" ^ » , I Gi^e trimdas gadi mums visiem ir ja Pad savienība uzbruks ridumiemte'srsrrm''S2'X atstāļam dzimtenei krastus, neviesām ASV AlMIJAS STABA SEFS ĢENERĀLIS KOUINS NOSIOUDRO ASV I SS^.jai^MeTSStS NOSTJUU im nevarēsim pat minēt, kad īsU il V a š i n g t o n a (ig). ^ Aizstāvot senāta BtUetu nn bruņoto ipēkn ko- f*^*til*?w.u''^ti.^'?^^^^ mitejat lēdēs nepieciešamību drīz nosōtlt uz Biropn 4 amerikāņn divīzijai, 1"» ^^}^^^^ pārliednatt. ka rietu- ASV annljas Staba priekšnieks *en. Koltlns uzsv^a, k " PaC savienftal T •»Wedrotle kam «varēs. un dris Sākot uzbrukumu Eiropā, ASV nekavēsies pret agresoru tlidai lietot atom- r^J»^ v« bumbu. Amerikāņu stratēģiskie gaisa spēki nenogaidīs, Udz kaulas w !^|, !!i ^^^^^ sauszemes Jau būtu izSķlrUs, bet, karam sākoSk Itidal „sitl. Pad. w-vienību ar milzīgu spēku" tūliņ varēja posties atceļam uz . . , , ^ majanu Šoreiz liktenim patids mūsu lacu atombimības drauds vien ne- nai atpakaļ uz Maskavu būtu nepie- pacietību pārbaudīt Hglk. Kari gan ciešmas ap 300 divīziju. Taču Eiro- sen Jau beidzies, taču ce|i nz mā-pas aizsardzības sistēmas svarīgā- Jēm Joprojām vēl slēgti. Dabīgi, ka kais uzdevums ir agresiju aizkavēt, daudriem garīgie spēki, sāk Jau ap* bet, ja tas tomēr notiktu, glābt vis- sīkt, nn pacietība pamazām zūd. Un pirms Rietumeiropu. Pēc ģen. Kollina tas ari saprotams: dzīves labākie gadi domām, izšķīrējs faktors karā pret aiztek bez pilnvērtīga satura, mate- Pad. savienību būtu vienkāršā kāj- riālaii stāvoklis paliek nenodroilnits nieka sīkstums un izturība. un dienas jāpavada bezcerīga veģe« KolHna viedoklim pievienojies ari tēšanā. DanM nēnellem un gadiem ASV stratēģisko gaisa sp^u koman- ilgi galda izceļošanu un darbu citās dieris ģenerālleitnants Lemejs, tāpat zemēs, bet kāda ļauna roka vēl Jo- Tomass Djūijs. Pirms ieteikuma iz- projām saista tos pašus bēgļu pfir* strādāšanas senātam, ārlietu un mili- pildītajā Vadja. Vajadzīga liela ga-tarā komisija tālākās kopsēdēs uz- riga piepūle, lai lādos apstākļos neklausīs vēl citu ASV ievērojamāko zaudētu pacietību un ticību gaiSākai politiķu domas. nākotnei. Uz valdības politikas kritizētāju g^t Ja nu Udz iim esam izturējuši iebildumiem, ka Eiropas aizsardzība irtjrukuši trimdas ceļmalā, ir diezgan problemātiska, jo .1/5—200U||<| „ j izdetlslm līdz galam. Ar kkU tīrām padomju divīzijām rietumval- ^ g^j^ ^^^^^ noskaidroUes po-stis an vel nākamo divu gadu laikā n^gļ^ig debesis, nosUbiUiēlai atse-varētu stādīt pretī tikai 40, ģen. Kol- viāķu tauttelu darbs un materiālais lins īsi norādīja, ka šis skaitlis ir lie- stāvoklis dalādos kontinentos, vairo* laks Lēmums par varbūtēju atom- jag palīdzība trilkumā nonākušajiem bumbas lietošanu pret Pad. savienību Utt. Ja vēl ne iodien vai rit, tad Jau vajadzības gadījumā pēc ģen. Eižen- |yyj nākotnē atbtists mūsu grūtdie-hauera prasības būtu jāpieņem prezi- Ljen, varēs būt tik efektīvs, ka ne-dentam Trumenam. I vienam latvietim vairs nenāksies aiz- Nav šaubu, ka senāte nobalsošanā |et bojā dzīves grūtību dēļ. Vērīgāk apstiprinās Tnimena Uesibas nosūtīt atskatoties uz pavadlUJiem trimdas pec vajadzības vēļ jaunas amerikāņu gadiem, varam Jau nojaust, ka tum-vienlbas uz Eiropu. TaCu amerikāņu jgļjals laiks ir pāri Ar izvIetoSanos ?f^'i^^l^**^V»^^^^^ Vldjas lielāka tiesa latviešu ?L^r r -5 ^ Rietumeiropa attie- Urtndt^^^ atguvuši nevien darbu un cigi pahelmatu savus bruņotos spēkus, ļ ^ive, spāni bet ari Jaunus mērķus un uzdevumus, kas aizpildīs laiku sedliem tivaT puse Kairi (11). - ASV ārlietu ministri as Āzijas un vidējo austrumu prob ^ u ļviceministrs Džordžs Mekgijs eturtdien preses konferencē Ēģiptē askaidroja, ka pēc viņa pārliecības rabu valstis kara gadījumā nostā ies rietumu sabiedroto pusē. Mekgijs atlabin atrodas Ceilonā, kur 26. febr. akās ; Dienvidaustrumāzija nodarbi *to ASV diplomātu konference. Mekgijs preses pārstāvjiem tālāk askaidroja, ka viņu ļoti iepriecina «si Grieķijas un Turcijas, bet jo eviškiļ Persijas apņemšanās iekļau-ķollektīvās drošības sistēmā av. valstis gatavas palīdzēt Vidējo ustrumu valstīm aizsargāties pret ko-ūnisiiiu. Viņš gan pašreizējā brīd esaskiatot īpašus draudus Vidējiem ttniern, bet nopietni komunisma faudii pastāvot visas pasaules mē-jgā. Ilgāka apspriede Mekgijam «iro bija ari ar Ēģiptes ārlietu mi- Salacbu Eldinbeju. Ņujorka (L). Cechu nacionālo komiteju pārstāvju sanāksmē Vašingtonā radās šķelšanās divu trimdas val-valds, „kaš gribēja pārdot Cechoslo- ļ dības novirzienu un to piekritēju star-irakiju'kapitālistiem uņ imperiālis- pā. Vieni gribēja, lai, pārvēlot nacio-tiem. Ar Klementisu cieši sadarbo- nālo kč^itejņ, pārvēl ari tās priekš-justos bl]. partijas ģenerālsekretāra sēdi, bet otri ar pridciāēdl Dr. Zenk-vietniece Marija Svermova un Brin- lu priekšgalā tam pretojās. Nesaskaņas politiskais sdcretārs Slings. Sver- ņas beidzās ar to, ka nadonālo so-mova apcietināta janvārī, bet Slinga dālistu līderis Dr. Zenkis ar saviem jau pag. g. novembrL Par Klemen- piekritējiem sēdi atstāja. Pārējie sē-tisa atrašanās vietu Gotvalds neiztei- des dalībnieki ievēlēja jaunu valdību, cās. Prāgā joprojām domā, ka viņam bet Dr. Zenkla grupa nodibināja otru laimējies izbēgt un ka tas uzturas Uechu trimdas valdību. Dr. Zenkla Jugoslavijā vai Itālijā. valdību atbalsta bij, Cechoslovakijas Gotvalds uzsvēra, ka Cedioslo- sūtnis ASV Papaneks un prezidenta vakija nedrīkst kļūt par otru Jugo- Beneša brālis Votja Benešs. Pretinie-sla\ n}u. Ministru prezidents Zapo- ku valdības galva ir līdzšinējais vice-tockijs, kas arī runāja svētdien, sa- prezidents, sodāldemokratu līderis karā ar komunistu apvērsuma trešo Vaclavs Maijers un slovaku pārstāvis gad<& dienu, pieteica jaunu tīrīšanas pēdējā Cechoslovakijas valdībā pirms akciju, lai izjauktu reakdonāru un apvērsuma Franeks. emigrantu plānus. Arī nacionālās « • • drošības ministrs Ladislavs Koprika rlaSKaVaS ^draUuZi'' dienas pavēlē tautas milicijai aicina , i i ^ n • uz pastiprinātu šķiras cīņu, lai pasar- gaiS atoaiStS lOlijai gātu lauku mājas un fabrikas no ie- ^ ^ naidnieka sazvērniekiem. Stokholma (fm). — Kā ziņo N€ws- Sal sakarībā interesanta i i Wiener ^«^^«r. Po\n fabrikās ražotas raktuvju Tageszeltung informācija par asām techniskas ierīces apgādā ar padomjii cīņām starp čechu valdības kaŗa-M^^rikas zīmēm un pēc tam nosūta spēka vienībām un slovaku nacionā- p « Polijas raktuvēm kā ..importpre-listiem Tatras kalnos. Vīnes laik- ces" no Pad. savienības. Sis triks to-āksts, kam ir labi sakari ar slovaku niēr palīdz maz, jo visā Polijā labi nacionālistu kustību, ziņo, ka Cecho- zmāms patiesais stāvoklis. Par spīti Slovākijas iekšlietu ministrs NoseksN^žada veida nolīgumim un plašajai saņēmis no Kremļa pavēli līdz marta propagandai par padomju tedinisko vidum pilnīgi „likvidēt pilnīgi par- palīdzību poļu rūpniecībai, līdz šim tizānu un sabotāžu kustību". 19. jan- Polijā no Pad. savienības nav savāri Noseka vienības iznīcinājušas ņemtas nekādas mašīnas, ne lechnis- Tatru dienvidaustrumu dala kādu par- kas ierīces. Toties Polija gan spiesta tizānu grupu. 28. janvārī valdības loti dtī0 piegādāt Pad. savienībai ik karaspēks mēģinājis ielenkt partizānu gadu 7 milj. tonnu ogļu par 1.50 dol. galveno mītni, bet poļu un ukraiņu tonnā. Pārdodot šīs pašas ogles rietu- >artizānu vienību atbalstā uzbrucēji miem, Polija par tām iegūtu 10-15 itvairīti. Tālākās cīņās meža brāļi <iol. par tonnu- 4. februārī zaudējuši 160 vīru. ļ ^' Labi informētās Prāgas aprindās runā par 6 izcilu slovaku komunistu apcietināšanu. To vidū esot arī kāds bij. ārlietu ministra Klementisa radinieks. 5 apcietinātie bijuši slovaku provinces valdības locekļi. Gdidamas sTvas cTpas_Roreja SEKMĪGI ATVAISĪTI JAUNI KOMUNISTU PRETUZBRUKUMI Sacelšanās Mao vabiibā? līdz tat dienai, kad varēsim atgriezties brīvajā Latvijā un atjaunot tur pārtraukto pilnvērilgo dzīvi. Prot. P. Dāle saka: „Stipra8 dvēseles ir gatavas ciešanām un upuriem, un likteņa sitienus tās panes ar klusu varonību nn gudru padetibu. • • Katrs ikdienišķais cilvēks var kļūt stiprs. Ja viņa sirdi un prātu aizrauj Tokio (el).— Dienvidkorejas mežai-ļueU pienākuma ideja, drila mnestiba najā kalnu apvidū komunistu divīzijas nz dzimteni un tautu, patiesību un ierakušās Cipjongas-Hengsongas līni- taisnību, uz visu, kas viņam patiesi jā. Pati Hen^onga, kas ir svarīgs ap- dārgs un svēts." gādes centrs, tagad atrodas nevienam Un mīlestība uz dzimteni un savu nepiederošā zemē. Pēdējās ziņas vē- tautu Ir mums visiem. 5l mīlestība stī, ka, neraugoties uz lietu un milzī- liek mums panest visas grUtlbas un giem dubļiem. UN vienības joprojām trūkumu; tā liek mums paciesties un lēnām vinās uz priekšu. Vērojams cerēt Ari prezidents Kārlis Ulmanis vispārējs komunistu pretestības pie- lr teids: „GrOtIbas un trūkums ir augums. Vairākos frontes sektoros zi- kalts un āmurs, kas spēka pilno dzīvi ņo par karaspēku pārgrupēšanos abās padara par mākslas darbu. Statuja pusēs. Sagaida jaunu sīvu cīņu ie- būtu uz visiem laikiem dusējusi mar-degšanos. mora bluķi, Ja tas nebūtu plēsts, skal- Hengsongas telpā jau svētdienas dit», kalts un slīpēts." Tāpēc neļau-vaikarā komunisti bija ievadījuši jau- sim ikdienas grūtībām mūs salauzt, nus uzbrukumus, ko UN spēki sekmī- nezaudēsim ticību un cerību labākām gi atvairīja. Seulas sektorā ienaid- dienami Gudra pacietība zina visu nieks ieņēmis jaunas aizsardzības po- lietu un notikumu mēru nn nesatrt-zicijas austrumos no pilsētas. dnāmā stājā gaida to, kam vajaga Dienvidkorejiešu flotes vienības ie- nākt ņēmušas divas jaunas salas pie zie- Bet kur rast spēku pacietībai un Iz-meļkorejiešu ostas pilsētas Vonsanas, turībai? — Tas rodas no cilvēka stin-ziņoja svētdien ģen. Mekartūra štābs, grēs apņēmības, sttprās gribas, plenā- Pēc amerikāņu armijas virspavēlnie- kūma apziņas, lepnās spīts un It seka štāba ziņām, komunisti Korejā līdz vīšķi — nelokamB ticībā n&otneL 20. februārim kopskaitā zaudējuši Pārliecība, ka visas dēšanas reiz belg- (Turpinājums 8. Ipp.) | sies un atkal nāks labāki laiki, dod spēku būt padetigam un izturēt Lai būtu kur būdami, lai dailtu ko dari- Saks darboties austrumu bloka Honķonga (ni). No komunistiskiem un ari neatkarīgiem avotiem ziņo, ka Ķīnas Austrumkvangsi provincē, Indoķīnas tuvumā, nesen notikusi plaša Iedzimto kalniešu sacelšanās pret komunistisko reilmu. Cīņas šai provincē, kurās piedalījušies pavisam ap 60.000 vīru, izvērtušās viiUti] denerālstābs P"^^'" V a U l U jj^llf;;! a w t»ā/« ļ pg^ oficiālas komunistu informāci- Londona (la). — Austrumu bloka valstu kopīgā ģenerālštāba pirmā sanāksme padomju maršala Bulgaņina vadībā notiks 20. martā Bukarestā. raksta Daily T^legraph diplomātiskais korespondents. Bez padomju ģenerāļiem sanāksmē piedalīsies Polijas, Cechoslovakijas, Rumānijas, Bulgārijas, Albānijas un Austr\imvācij^s republikas*augstākie virsnieki. Lēmums par šo valstu kopīga ģenerālštāba dibināšanu pieņemts slepenā sanāksmē Maskavā 20. janvārī. Ģenerālštāba pastāvīgā mītne būs Bukarestē vai Sofijā. jas no Kantonas, cīņu gaitā nogalināti ap 350 un saņemti gūstā 14.000 partizānu, bez tam iegūts lielāks skaits smago un automātisko ieroču, kā arī 13.000 šauteņu. Ziņas no nacionālistu avotiem savukārt vēstī, ka cīņās krituši 20.000 komunistiskās Ķīnas karavīru, ieskaitot vairākus divīziju komandierus, un 3000 saņemti gitetā. Daudzi dti brīvprātīgi pievienojušies partizāniem. Pēc nacionālistu versijas, kauju noslēgumā komunisti atkāpušies. dami, — domāsim allaž par to zemi, kur aususi mūsu bērnības dienu sau-visam Kmas provincēm kuras slra-L^,,^ ^ ^j, ^ egisko nozīmi vel pahema robeža ar L,e,n,a varēsim gaidīt Ueia, atgrle-ņdokmu un tur pašreiz notiekošās ^^dl. lai savus spikos oo zina- T f' - * šanas nodotu savai dzimtenei un Informāciju par augošo nemieru un trimdā gnmšos kaulus beidzot guldītu talakiem_ sacelšanas draudiem komu- j g « ^j^^^^^ smiltājā. nīstiskaja Ķma apstiprina ari fakts,» ' «muija. ka, sekojot dtu Maskavas ietekmē esošu zeinju piemēriem, nesen arī Pekingas režīma- augstākais likumdevējs orgāns, t. s. valsts padome sevišķā sēdē nolēma noteikt nāves sodu par kontrrevolūcionāru darbību. Raits Ritums TITO GRIB LIKVIDĒT PIESPIEDU DARBU NOMETNES Belgrade (rs). — Jugoslavijas li- Sēdē piedalījās visi padomes locekļi, ļ kumdošanas padomes viceprezidents izņemot Korejā karojošās 4. armijas L. Djordjevičs paziņojis, ka valdība komandieri ģen, Linpiao un pašu Ma- nolēmusi likvidēt piespiedu darbu no-otsetungu, kura vietā prezidēja Llu- metnes. Jaunie Jugoslavijas pilsoņu šaočL Sarkanā diktatora jau ilgā- tiesību likumi krasi atšķiršoties no kājai prombūtnefi ticamākie Izskaid- Pad. savienības likumdošanas un bū-rojumi ir viņa slepenā uzturēšanās šot līdzīgi rietumu demokrātiju liku- Maskavā vai slimība, kamēr baumas miem Militāro tiesu darbības lauku Austrumkvanpi provinces kalni ir Honkongā min par iespējamu arī stipri sašaurināšot, atstājot to kom* pēdējais patvērums kādreizējām na- Mao krišanu nežēlastībā. | potencē vienīgi karavīru tiesāšanu.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 28, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-02-28 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510228 |
Description
Title | 1951-02-28-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
LATVUA
f Jisfi Ki«dtt, Aogiit*
A««Mtdorf 02. Pitetari
^iOiMlaMr Dmdttrd Q. m. b. IL,
^lillitim (Obb.). Pttblttbfd twlM
iļpMMor — IntamtUoBil Refagit
Orgtufzatioii. LATVIAN NEVVSPAm
Nr. 17 (461)
Trešdien, 1951. g. 28. febr.
Iznfik tieSdienis on testdienfis.
hdivijt: Latviešu Centrilā Komiteja.
Galveni redaktora i.
MakiU CullUs. Redaktori: P.
Klins. V. Ūsiņi. £. Raistert,
L Svarcs. Apgāda saimniecības
vadltijs A. Āboliņi Ausuālijas
redakcijas vadītijs A. SmiU (IX,
Unden Avenue. Weiidoaree, Ballar
rat, Vlc, Australia). Redakcijas
adr.: (ISb) Gralenaschau (Obb.),
DP Camp.
paskavai stiprākie bruņotie
speķi pasaulē - '
apgalvo ^tīu Kurasovs
iva (el). Sarkanamijd6 33.
dienai veltīti radio runā ģene-
Kuraiove apgalvoja, ka Pad. sa-patlaban
pieder etiprākie
ie i^hki pasaulē: „Mēs esam
•plM aizeargitiee pret jebkuru uz-biw^
ju un uzvarēt katru varu, kas
tiecii pēc pasaules virskundzības, tā-f
iat ķ i mis uzvarējām Hitleru.." Ta-ik
padomju ģenerālis aicmāja sar-kanjiMBijtt
būt gatavai uz ciņu. Ari
kA]^ oinistirs marftale Vasilevskis un
Jflrak spēku komandieris admirālis
JtioBlevv aicināja padomju kaŗavlrue
nf tļitrožus būt ketrā laikā cīņas ga-
Jil^iH laikraksti Pravda citē Sta- lioi! TMIjumiu, kuŗfi te^ts, ka pa-amija
neesot radīta svešu
iekafolanai, bet savas zemes
ēšanai. r»^kanarmija arvien
tējusl citu valsta tiesības un
u,** apgalvoja Stelins (II).
Kara n^nstra vietnieks maršals So-kolov^
kit Izvestijā rakstīja, ka Sav.
vaMJi tm Lielbritānija otrā pasaules
karā ^ot rīkojusies negodīgi pret savu'
j^adomju sabiedroto: „Anglo-aiiierlļcāņi
vēlējās panākt Vācijas,
Japānas un Pad. savienības spēku
novājināšanui lai sagatavotu sev ce}u
uz piļMaies virskundzību. Abas šis
vaisM izvairījās no otras frontei ra-ttkūļ%
tik ilgi, kamēr bija skaidri
S| ka Pad savienība viena
pati iļarttls Vāciju."
Saifanannijas gada dienas svinl-fajā
Uctā Berlīnes «ustrumu sektorā
padomju joslas ārlietu ministrs Der-tingerf
cMclarēja, ka „Vācija atrodas
•arkanarmijas aizsardzībā." Tādēļ vā
cieši <»ot earkanarmijai parādā „mū
Ilgu i^estlbu, uzticību, draudzību
iinpaļeicibu"
t i • bet padomju
auiiika nota runa
I citu valodu
i
Gluii pretējo ģen. Kurasova radio
Tunā izteiktajam pauž jaunākā padomju!
atbildes nota Lielbritānijai, ko
ass publicēja svētcUen. Pad. savie
Iba šai notā noraida angļu pārme
tiuttus,! ka padomju bruņotie spēk
ot sļ[aitliski stiprāki nekā rietumu
'iiediŗotiem kopā un paskaidro, ka
1 esoļt zem ieročiem uz pusi mazāk
aŗaviru nekā trīs lielākām Atlantika
akta Valstīm — Lielbritānijai, ASV
n Fiiancijai. So trīs valstu rīcībā
iot Vairāk nekā 5 milj. karavīru
Pad. savienībai neesot patlaban
airāk cīnītāju kā 1939. gadā (t. i
milj.).
Kreņļlis apvaino Lielbritānijas vai
Ibu, ķa tā pārkāpusi anglo-padomju
vienoitoās 3. pantu, kurā prasīta
auiias I Vācijas agresijas aizkavēša-
, kāļ ari lauzusi 1942. g. draudzības
Igumii, padarot neiespējamu abu
emju ļ sadarbību, Lielbritānijas un
ārējoļ rietumu valstu izturēšanās ieieti
Nācijai liecinot, ka padomju ap-
Ivojļani esot pareizi. Bruņošanās
Arftbu valstis stāvēs
I ; rietumu sabiedroto
rūpniecības magnāta Alfrēda Krupa
atbrīvošana no Laivdsbergas cietuma
esot jauns pierādījums vācu kara
rūpniecības atjaunošanai.
Angļu 17. februāra notā izteiktos
apgalvojumus it kā padomju valdība
ejaukusies kaimiņvalstu iekšējās lie-ās,
Kremļa nota kategoriski noraida.
„Savādi liekas," teikts notā, .,ka
-ielbHtānija uzdodas par fašistiskās
Jugoslavijas vaMIbas aizstāvi." Ju-
[oslaviju Pad. savienība neapdraudot,
0 tā „esot diezgan savu dēlu asinis
izlējusi, atbrīvojot Jugoslaviju no
vācu jūga." Miera līguma paraksti-šanu
ar Austriju kavējot nevis Pad.
savienība, bet rietumu sabiedrotie,
kas gribot pārvērst šo zemi par jaunu
militāru atbalsta punktu.
Beidzot Pad. savienība liek tomēr
savā notā saprast, ka tā gatava runāt
ar Lielbritāniju par savstarpējo attieksmju
uzlabošanu.
spētu atturēt komunistus no uzbrukuma,
un jārūpējas ari par sauszemes
spēku pastiprināšanu. Tādēļ arī ASV
pašlaik Eiropā stacionēto divu divīziju
vietā būtu tur jātur kaujas gatavībā
vismaz sešas. KoUins brīdināja
no neizmērojamām sauszemes spēku
rezervēm, kas k Pad. savienības un
tās kontrolēto valstu rīcībā, un, kas
trūkstot pietiekamam pretspēkam,
īsā laikā okupētu visu Eiropu — par
spīti Rietumvatetu pārsvaram gaisā
um uz jūras. Sarkanarmijas padzlša-
Slovaku parKzaņui atbakta ukraiņu
^ un polu I^mcifa brāli''
Cechoslovakija pastiprina ciņu pret pagrīdi
Prāga (la). — Cechoslovakijas valsts
prezidents Klements Gotvalds plašā
ziņojumā komunistu partijas centrālajai
komiitejai deklarēja, ka likvidēta
plaši izvērstā sazvērestība, kuras
centrā neapšaubāmi atradies bij, ārlietu^
ministrs Klementiss, „Likvidēta
nodevēju grupa," paskaidroja Got-
ATOMBUMBA UZ KRĒMU, I «•'«i-"
^ » , I Gi^e trimdas gadi mums visiem ir
ja Pad savienība uzbruks ridumiemte'srsrrm''S2'X
atstāļam dzimtenei krastus, neviesām
ASV AlMIJAS STABA SEFS ĢENERĀLIS KOUINS NOSIOUDRO ASV I SS^.jai^MeTSStS
NOSTJUU im nevarēsim pat minēt, kad īsU il
V a š i n g t o n a (ig). ^ Aizstāvot senāta BtUetu nn bruņoto ipēkn ko- f*^*til*?w.u''^ti.^'?^^^^
mitejat lēdēs nepieciešamību drīz nosōtlt uz Biropn 4 amerikāņn divīzijai, 1"» ^^}^^^^ pārliednatt. ka rietu-
ASV annljas Staba priekšnieks *en. Koltlns uzsv^a, k " PaC savienftal T •»Wedrotle kam «varēs. un dris
Sākot uzbrukumu Eiropā, ASV nekavēsies pret agresoru tlidai lietot atom- r^J»^ v«
bumbu. Amerikāņu stratēģiskie gaisa spēki nenogaidīs, Udz kaulas w !^|, !!i ^^^^^
sauszemes Jau būtu izSķlrUs, bet, karam sākoSk Itidal „sitl. Pad. w-vienību
ar milzīgu spēku" tūliņ varēja posties atceļam uz
. . , , ^ majanu Šoreiz liktenim patids mūsu
lacu atombimības drauds vien ne- nai atpakaļ uz Maskavu būtu nepie- pacietību pārbaudīt Hglk. Kari gan
ciešmas ap 300 divīziju. Taču Eiro- sen Jau beidzies, taču ce|i nz mā-pas
aizsardzības sistēmas svarīgā- Jēm Joprojām vēl slēgti. Dabīgi, ka
kais uzdevums ir agresiju aizkavēt, daudriem garīgie spēki, sāk Jau ap*
bet, ja tas tomēr notiktu, glābt vis- sīkt, nn pacietība pamazām zūd. Un
pirms Rietumeiropu. Pēc ģen. Kollina tas ari saprotams: dzīves labākie gadi
domām, izšķīrējs faktors karā pret aiztek bez pilnvērtīga satura, mate-
Pad. savienību būtu vienkāršā kāj- riālaii stāvoklis paliek nenodroilnits
nieka sīkstums un izturība. un dienas jāpavada bezcerīga veģe«
KolHna viedoklim pievienojies ari tēšanā. DanM nēnellem un gadiem
ASV stratēģisko gaisa sp^u koman- ilgi galda izceļošanu un darbu citās
dieris ģenerālleitnants Lemejs, tāpat zemēs, bet kāda ļauna roka vēl Jo-
Tomass Djūijs. Pirms ieteikuma iz- projām saista tos pašus bēgļu pfir*
strādāšanas senātam, ārlietu un mili- pildītajā Vadja. Vajadzīga liela ga-tarā
komisija tālākās kopsēdēs uz- riga piepūle, lai lādos apstākļos neklausīs
vēl citu ASV ievērojamāko zaudētu pacietību un ticību gaiSākai
politiķu domas. nākotnei.
Uz valdības politikas kritizētāju g^t Ja nu Udz iim esam izturējuši
iebildumiem, ka Eiropas aizsardzība irtjrukuši trimdas ceļmalā,
ir diezgan problemātiska, jo .1/5—200U||<| „ j izdetlslm līdz galam. Ar kkU
tīrām padomju divīzijām rietumval- ^ g^j^ ^^^^^ noskaidroUes po-stis
an vel nākamo divu gadu laikā n^gļ^ig debesis, nosUbiUiēlai atse-varētu
stādīt pretī tikai 40, ģen. Kol- viāķu tauttelu darbs un materiālais
lins īsi norādīja, ka šis skaitlis ir lie- stāvoklis dalādos kontinentos, vairo*
laks Lēmums par varbūtēju atom- jag palīdzība trilkumā nonākušajiem
bumbas lietošanu pret Pad. savienību Utt. Ja vēl ne iodien vai rit, tad Jau
vajadzības gadījumā pēc ģen. Eižen- |yyj nākotnē atbtists mūsu grūtdie-hauera
prasības būtu jāpieņem prezi- Ljen, varēs būt tik efektīvs, ka ne-dentam
Trumenam. I vienam latvietim vairs nenāksies aiz-
Nav šaubu, ka senāte nobalsošanā |et bojā dzīves grūtību dēļ. Vērīgāk
apstiprinās Tnimena Uesibas nosūtīt atskatoties uz pavadlUJiem trimdas
pec vajadzības vēļ jaunas amerikāņu gadiem, varam Jau nojaust, ka tum-vienlbas
uz Eiropu. TaCu amerikāņu jgļjals laiks ir pāri Ar izvIetoSanos
?f^'i^^l^**^V»^^^^^ Vldjas lielāka tiesa latviešu
?L^r r -5 ^ Rietumeiropa attie- Urtndt^^^ atguvuši nevien darbu un
cigi pahelmatu savus bruņotos spēkus, ļ ^ive, spāni bet ari Jaunus mērķus
un uzdevumus, kas aizpildīs laiku
sedliem tivaT
puse
Kairi (11). - ASV ārlietu ministri
as Āzijas un vidējo austrumu prob
^ u ļviceministrs Džordžs Mekgijs
eturtdien preses konferencē Ēģiptē
askaidroja, ka pēc viņa pārliecības
rabu valstis kara gadījumā nostā
ies rietumu sabiedroto pusē. Mekgijs
atlabin atrodas Ceilonā, kur 26. febr.
akās ; Dienvidaustrumāzija nodarbi
*to ASV diplomātu konference.
Mekgijs preses pārstāvjiem tālāk
askaidroja, ka viņu ļoti iepriecina
«si Grieķijas un Turcijas, bet jo
eviškiļ Persijas apņemšanās iekļau-ķollektīvās
drošības sistēmā
av. valstis gatavas palīdzēt Vidējo
ustrumu valstīm aizsargāties pret ko-ūnisiiiu.
Viņš gan pašreizējā brīd
esaskiatot īpašus draudus Vidējiem
ttniern, bet nopietni komunisma
faudii pastāvot visas pasaules mē-jgā.
Ilgāka apspriede Mekgijam
«iro bija ari ar Ēģiptes ārlietu mi-
Salacbu Eldinbeju.
Ņujorka (L). Cechu nacionālo
komiteju pārstāvju sanāksmē Vašingtonā
radās šķelšanās divu trimdas val-valds,
„kaš gribēja pārdot Cechoslo- ļ dības novirzienu un to piekritēju star-irakiju'kapitālistiem
uņ imperiālis- pā. Vieni gribēja, lai, pārvēlot nacio-tiem.
Ar Klementisu cieši sadarbo- nālo kč^itejņ, pārvēl ari tās priekš-justos
bl]. partijas ģenerālsekretāra sēdi, bet otri ar pridciāēdl Dr. Zenk-vietniece
Marija Svermova un Brin- lu priekšgalā tam pretojās. Nesaskaņas
politiskais sdcretārs Slings. Sver- ņas beidzās ar to, ka nadonālo so-mova
apcietināta janvārī, bet Slinga dālistu līderis Dr. Zenkis ar saviem
jau pag. g. novembrL Par Klemen- piekritējiem sēdi atstāja. Pārējie sē-tisa
atrašanās vietu Gotvalds neiztei- des dalībnieki ievēlēja jaunu valdību,
cās. Prāgā joprojām domā, ka viņam bet Dr. Zenkla grupa nodibināja otru
laimējies izbēgt un ka tas uzturas Uechu trimdas valdību. Dr. Zenkla
Jugoslavijā vai Itālijā. valdību atbalsta bij, Cechoslovakijas
Gotvalds uzsvēra, ka Cedioslo- sūtnis ASV Papaneks un prezidenta
vakija nedrīkst kļūt par otru Jugo- Beneša brālis Votja Benešs. Pretinie-sla\
n}u. Ministru prezidents Zapo- ku valdības galva ir līdzšinējais vice-tockijs,
kas arī runāja svētdien, sa- prezidents, sodāldemokratu līderis
karā ar komunistu apvērsuma trešo Vaclavs Maijers un slovaku pārstāvis
gad<& dienu, pieteica jaunu tīrīšanas pēdējā Cechoslovakijas valdībā pirms
akciju, lai izjauktu reakdonāru un apvērsuma Franeks.
emigrantu plānus. Arī nacionālās « • •
drošības ministrs Ladislavs Koprika rlaSKaVaS ^draUuZi''
dienas pavēlē tautas milicijai aicina , i i ^ n •
uz pastiprinātu šķiras cīņu, lai pasar- gaiS atoaiStS lOlijai
gātu lauku mājas un fabrikas no ie- ^ ^
naidnieka sazvērniekiem. Stokholma (fm). — Kā ziņo N€ws-
Sal sakarībā interesanta i i Wiener ^«^^«r. Po\n fabrikās ražotas raktuvju
Tageszeltung informācija par asām techniskas ierīces apgādā ar padomjii
cīņām starp čechu valdības kaŗa-M^^rikas zīmēm un pēc tam nosūta
spēka vienībām un slovaku nacionā- p « Polijas raktuvēm kā ..importpre-listiem
Tatras kalnos. Vīnes laik- ces" no Pad. savienības. Sis triks to-āksts,
kam ir labi sakari ar slovaku niēr palīdz maz, jo visā Polijā labi
nacionālistu kustību, ziņo, ka Cecho- zmāms patiesais stāvoklis. Par spīti
Slovākijas iekšlietu ministrs NoseksN^žada veida nolīgumim un plašajai
saņēmis no Kremļa pavēli līdz marta propagandai par padomju tedinisko
vidum pilnīgi „likvidēt pilnīgi par- palīdzību poļu rūpniecībai, līdz šim
tizānu un sabotāžu kustību". 19. jan- Polijā no Pad. savienības nav savāri
Noseka vienības iznīcinājušas ņemtas nekādas mašīnas, ne lechnis-
Tatru dienvidaustrumu dala kādu par- kas ierīces. Toties Polija gan spiesta
tizānu grupu. 28. janvārī valdības loti dtī0 piegādāt Pad. savienībai ik
karaspēks mēģinājis ielenkt partizānu gadu 7 milj. tonnu ogļu par 1.50 dol.
galveno mītni, bet poļu un ukraiņu tonnā. Pārdodot šīs pašas ogles rietu-
>artizānu vienību atbalstā uzbrucēji miem, Polija par tām iegūtu 10-15
itvairīti. Tālākās cīņās meža brāļi |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-02-28-01