1946-12-28-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^nOMUlzed by — Lisens — I2d(^aiuis > at}auja: ICD-OfifBO :t Atbildigais tedak^ to» ^ . Edltor l9-Cbief: sdkretärs: Maksis Cnll-tis; rolaktorl: AndrSJs Bn-dzis •(MinchenS), Barijs Äfln-deiib «rgs (Eslingenä), Ar-oolds Smits (si^rtis). Zigurds Bärda (technlskals iekärto- •f • V , •• LATVIAN NEWSPAreR 7 (39) Sestdien, 1946, g. 28.X1I. KnSi otrdieaäa «a plelctdie-näs :: I2de¥8|i; Ba^^ttjaa apgaVala latvieSii ^oaiiieMs ittdevniiig tatvieiii prää darblBlekii sadarblbas lB0iia:t B9dak€lja: Qdnsbturs/IK, germf ter • Laadiii&Bii • PL t. t n P?^ted bsr S«llw9b. vomsblati» piii8biirga>a&^ BOrgdrm. • Sandmaim-Pl. fii aietleiui - Cltralattoa: .-vu RUSO^U intereSu aizstävesanai pie •okupacijas varam un VIPU iestädem. Sljirto limenes locekju apVienosanas intereses ierosinats at}aut Austrijä, Itälijä, E^pte uc, esosajiem deporte-tajtem baltie§iem un ka^a gustek- \^^m parvietotieg uz attieqgajam rietumu okupkijas josläiu. Väcijä, .kä' ari atjaut 8 josläs izvietotajiem begjiem pärcelties dzivi tai joslä, kwf ä dzivo ^imehes galva vai apgad-pteks. ' lerbsihäts atcelt nciteikumu, ka pec i . julija neviens beglis vairs neyariegut DP tiesibas,' tiem Bal-tijas vaistu pilsoijiem/ kas pec §i te2*mii;ia tiek atbrivoti no slimnjcäm, kaira' gastä vai ijSslodzijuma. Atzit visus baltiesu boria lide begjus par nerepatriejamiem un uz tiem attie-einät lED mandätu. leverojot to, ka- baltiesu begju po-litiskä^ pärlieciba saskan är UN char-tas principiem un vi^ii ir oträ pa-i? aules käfa nelaimigi, upup, ierosinats pärtraukt lidzäinejä veidä nch tiekoSäs pärbauäes akcijas baltieäu nometnes, vai ari kdarit täs saska-i; iä ar modernäs jurisdikcijas principiem, pieaicinot paSu baltiesu pär- LatvSJas sutnis Va§iiigtoiiä Dr. A. BHmanis 26. npvem iesnie-dzis UN iener^lsekretäram Tdgvem Lijam LCK memorandu par latvieSu beglu stävokli ua priekSlikumifem ta uzlaboSanai. Lidzigu ndemorandu ieimiedzls ari Ltetuvas un IgaunUas sutnis. Latyieäu memorandam Jr §ädas nodaias: 1) Kapee Bältijas vaistu pii^piatrodastrimdä? 2)LatviesuDP skaits un grupas. 3) Latviesu DP garigä r(Äiba. 4) Baltieäu DP tiesis- *ais stavoklis. 5) Skrininga procedu-ras. 6) le^ejamie baltiesu beg^u jaiitäjuma atrisinäjumi. 7) Sledzieni. Memorandam pievienoti 13 prieksli-kumi bona fide baltiesu V ^ l u un DP jautajumä. Starp. citu l&ts at- ' zit baltie§u ibeglus par neitra|u vai- Brazilijäs parstavfi . Augsburga ^No Augsburgas mums -dv^o: ^ „19. de<»mbri abäs Baltijas tautu nometnes Augsburga iefadäs Brazilijäs valdibas pärstävis un nometnes nacionälö komiteju priek§- seziem paskäidroja, kä Brazilijäs valdibai esot nodoms uz^emt 200 000 Baltijas zemju DP. Pec §T projekta paredzets, ka visvelamäkie iecejotäji varetu but lauksainmieki, lauku stavjus, un no nometnes izraiditiem 1 amatnieki un tedmisko nozaru dar-at} aut parsudzet^savas lietas|,apelä-,lbinieki. lecelotäjus Brazilijä päre-cijas k^rtiba. Tapat ieteikts miksti- dzets novietot tädos apgabalos kur nät lidzsinejo rezimu DP nometnes un ipasä statutä rioteikt DP tiesibas un pienäkumus, päturot verä, ka baltiesu begji ietilpst bona,<.fide po-litiski vajäto begjii kategorijä. Lidz 1947. g. vasarai, kamer IRO päri^iems UNRRAs fuhkcijas, Baltijas- begU apgädäjämi/ ar pärtiku, apaviem un Verlgäk pasekojot notikumiem, tie skubinät skubina^ pärdomat pa-tieso DP: sjtävokli un rast reälus se-cinäjumus. Tie täda, ka vienigi J j^ saistiäänäs pastävigä darba vär mo- 'tie batu valräkus ga^ul^ jäapgidi ar partiku uri visu dzivet nepiecie§Ämo» kas prasitu ärkartigi lielua lldzek-lus. Ari zi^as parrEkvadoru kä tml-gräcijat piem§rotu zend, kä tas jau bija „Latvijä" pasvitrots, ari uzpo-mamas kritiski un ari te jäjautä, vai sis zij;ias nenäk no kädienj ielntere-^ droSinät näkotni. Pasreizejäs darba iespejas zinämai^ no LCK delegäcijas darba padomes sedes atreferejuma. Ta kä nenodar- ^^^^^^ * * v . „ ^ n.avi*wi i c-binäto skaits ir liels, tad paredzefais sitiem%rWäto^^^^^ 'kaT^S dzets novietot tädos apgabalos, kur organizätoriskais darbs prasis lieiu emigrantu Th^m grib nopelrat n©« klimatiskie apstäkU aptuveni atbils-1 piepuli un droSi vien säkumä radis rekinoties ar ^ iecelötfilii I täläkd Mk-tot klimatiskiem apstäkliem Baltijä (?! Tädu apgabalu Brazilijä nemaz nav. Red;). U'z äpm. 6 persona lielu iecelotäju ^meni diviem ^iraenes locekjiem jäbut'darba spejigiem. lecejotäjus Brazilijä nenovietosot drebem. UNRRAi likvidejoties, iero-1 vienkopus, bet pielaidi§ot gan apm. sinäts baltiesu beglu aprupes iestä-j ^^.^ personu lielas grupas, Pärcelsa-des nakänpniski nnHnt naSiPm haU ^as izdevumus seg§ot UN un säkumä, iece}otäji äri ätradi§6ties UN^ des pakäpeniski nodot pa§iem bal tiesiem. Lai baltie§u begji nebutu par nas-tu citäm tautäm, lugts dot v!i>iem iespeju izlietot savu darba speku un zinä§anas kä militäräs pärvaldes iestädes, tä vii^iu organizetos saim-nieciskos^ pasäkumos un väcu saim-nieciskä ^dzive, Jaujot beg^iem pa- §iem prgänizet privätus un k(X)perä-tivus uznemumus. Ja tuväkos gados netiktuöitjäundta Baltijas vaistu su-verinitäte, tiek lugts atrisinat Baltijas begju emigracijas jautäjumuj izvietojot tos meritälitätes 'un ,kultu-f as zii;iä tuväs un draudzigäs anglo-sak §u zemes. ." . Bez tam ierosinats at}äut baltie§u begju pilnvarotäm personäm izteikt savas valadzibas: un iesniegt priek§- likumus visäs starptautiskäs iestädes, kas kärto beg^u- lietas, it se-vi §ki jaundibinämä.; Starptautiskä beglu organizSiijä —' IRO. dzibä. Akcijas organizd§anai Brazilijäs valdiba uz Väciju katrä UNRRAs apgabalä norikoSot savus ie-reälus. .refeinoties ar viecejotäju itälaka^^^^^l^ an sarei^ijumus, sastregumus. un teni, Zii:i§s np Ekvadoras Sis „ikis-pärpratumus, kä tas jau piedzivotsUkaidri saskatäms tani apstäkli/ka Hanavä un Mindiene. Bet lai §ie piisetniekiem tiek solitas vieglas grutumi musu neatlaidibu nemazina ^ienas jaunnoorganiz§jama pilsetä, un no darba neatbaida. Merkis taöu ^emes gabali jäperk n o ^ Ä l - ir sk^drs — darbs un gimei;iu no- ipaäniekiem. ^^SSTskaidrs', ka izce^oäana no .S^Y^^"^^^^^^ Iidzdaliba emi- Eiropas, pagatidäm nebus iespej^ma. ™^ Viss" kas par §o jautäjumu paradi- ä f ^ ^ , ^ , ^ ^ ^ J??^- jies :atklatlbä, ir likai ininejin. No t ^ ^ l . f ^^^^ StarpvaMIbu dadani Izinam pat jäbridina, Ja täs r^^4^^^ begJu jautajumos Ixm&mä par d a u Ä r s t i sak sl^^^^^^ IRO.pazi^ojumus. un pledävlu. i f m i S ^ S ^ ^ tagad jäatzim^, ka. plrms A l S daiäm dienäm begJu komisija publi- E ^ ^ ^ ^ l u ^ ^ ^ ^947. .gada pirml ^kisuä sS vaajässa rdaiiedneäVs sPnaiteidesziab uN pBaCr rAaiJdais-1- L^^^^f^.^ ^'^'^^^^^^^^^^^^ v^a^ii'^'-^^k^ 'p'^a'r' F2.0n,n00n0h lb^e^g^- täjs, k§ atbildi uz käda klausMja ^H.-, ^? »plotäju lielakS daia Pärstävis interesejäs par baltiesu iedzivotäju sastävu pec prirfes';5m un teicäs atkal ierasties pec 5—6 ne-de} äm, M tad tuväki apspriestu ar, „„ „ . v - » - . ^ . » » » . . » j - , ^ . • v x-tautibu pärstäviiem iecelosanas no-|iesutitu jautäjuiau. Pärtikas cenas » f ^ ' ^ * » ' ^ ^l^vairak teikumus «n säktu intereseiitu re- Alaska esot desmitkärt därgäkas ne-r^'?*??-,^!?"!^^ uz kcejoäanu gaida S ASV, jo pärtika jäpieved no Ue-h»^f'^*^t»l'st9ä».P?tl'0Pä Augusta - liem attälumiem, no Kanä«as pa vis-k,^^*^'^^^» ^^^n^^ neizdevigäkiem ceUem. • Dazi saki?- ^'•""je^l^P^^^^^^^^ augl un äträudzigie kartupetj esot f s, ^ca ^»1^^^ vienlgie laukaugL Lopkopiba tik ^»P^P^f^^^npl^oJf maz attistlta. Tea vei neesot iekärtota =%amv^ )cu^s. te^ -neviena pienotava. Zveja esot iespe-h«st^OO W ^ jama daäus meneäus fadä. Lal no- P»ät?^^gam beglu transportam.. äistreäanu. Baltöas tautu komiteju pärstävji viesim ieteica izcelosaiias jautäjumu kärtoäanai vispirms ap-spriestieä ar baltie§u centralaiäm ,^ärstävlbäm." ' — BP STRADA ANG|.U MÄju ATJAUNÖIANAI LIKVIDETAS- DP NOMETNES DETMOJLPÄ klutu labos medibu rajonos, jämero IRp sayu galveno biroju iekärto-lieli ättäluml ar s^^ raga- §ot Zene|a bij^^Ta^u Savieölbas väm. Köka säjoties heizdevigä transporta de^ cembra dfebatSs : par DP jautäjtÄ^^. . ^ . , , , , Vienigo Ms ?emes näkotni NBC ko-^^ ,,eontinentayDäily Ma^^ ^aksta, Uierrtätörs sadtätlja turisma ru^ ka pusotra gadus pec DP nometi;iu ci^|. 'i^adV^ •"' " " a, ka DP pröblemsi .ir stafntaun . pröblfmä;un tö,^^ pec TMRRAs direktora Väcijä Mei- dabas skai^uma ihilotäji^atradls pevär ätriöinäi Ahglijas , _ 3era Kohena zi^äm, nodarbinäta ma- Heliskas ^tputas vietas. Bet ari tu- Pec da^äm ziijiäm tqmer iesD§'|ama ' • Pedejä laikä pärkärtojumu virkne, kas skay DP angju josli^, zimigs zäk neMj)use no tiem, kas atziti par rismam §e paredzams vienigi sezonas diiza dazu aroda gfupu iesaisti§ania " faktsir-Detaioldasnometijiu likvideäana. Detmoldiesi no Leöi)olda ielas darba spejigiem. Tipisks pasäkums Laksturs. Ka^a laikä amerikSriu m i - h^arbä Anglijä, min, piemeram, pieh- - uh S^^^ nometnes, ka ari;no Hidesenas ciema pärvieto^ti iiz; Au- DP nodarbinäsanai angju joslä esot utaräs iestädes Alaska uzcelu§assaimniecibasdarbiniekus. , gustdorfu, lielu. baraku puduri 1% km no Detnpoldasi ko' pakäpeniski meiu darbu projekts,. pec kyra 7500 liei^i s^aitu ziem^ baraku, kas ie- Tatad pec täm zioäm, kas Sobrid . atstäj tä lidzsinejie apdzivotäji - po}i.' Sinis dienäs uz Augustdorfu Baltijas vaistu mezstradnieki 1947.U:ärtotas ar ?inämätn ertibäm un va- mums pieietamas, liekas^ ka lieläkai no Detmotdas pärvietoti 350 latviesu, 250 lietuviesu un ap 50 iigau^^u. gada izcirtiSot tikdaudz kokmateri- rot uznemt vairpk desmit tukstosus dalai tautie§u bus jäsamierihäs vei lespejams, ka näkotne baltiesu skaits Augustdorfä vei palielinäsies, ioUlu, ka ar, tiem vareäot atjautiot I iemitnieku. . Sis barakas pärdotas kadu laiku ar dzivi tepat' Väcija, dajäl nomet^u, kas vei ir apl^ilätas väciesu mäjas, täs näksies atstäi 100.000 kara nppostitu anglu maju.Tpap niecigu naudu kadai privätai fir- Gatavodamies uz to nopietni apsver- Cik paredzams, tädl gadijuma uz Augustdorfu päynäks ari Blombergas Kopä ar 2800 buvsträdniekiem, kas j^ai, kupa täs tagad piedäväjot ari sim un petisim aH visäs eltas Hetkun varbttt; pat Grevenes vai Merbekas nomet^iu iemitnieki. hodarbinati^ Hamburgas jaunuzbilve, Ui^j^gj^antu väjadzibäm, lidz ar to ie- derigas unreälas iespejäs macisi- ^.1. v.urw.u hpa vairak nekä 600 angju joslas DP no- gaivodama AJasku paf emigräcijai mies arodus un v a l o d a s . t a s viss . ^^^nSr "^^1'^!^'^ ""^'^ piemerotu zemi un noklusejot, : ;ka n^^^ ^ ^^'P^^^abnka kas strada militaro iestazu Lietejie iedzivötäji lidz 40 proc. slimb sies musudziX^-na^^^^ Apgrutmajumus, protams,. radis un anglu karaviru väjadzibäm. Kä ar tbc Tä tad novietoiot DP Alaskä^^ ' daudz neertäkä satiksmear .August- Hamburgas atjaunoSänä, tä meiu -^^^ novietojot DP A}aska,| ^. • A. Lauv^ dorfu, bet BCP latvieäu pärstäviba ciräariä paredzets piesaistit vei vai- * ' ' ' • "'" ^""^''i'''"'"'^"^ Detmoldä, Vitjestr; 8, kärtos lietas, bäk DP, tiklidz bus sagädät^^ kas grutak kärtöjamas no jaunäs dätpem p^ nometnes. ; Hidesenä un\ lidz ar to äri lldzäi-n §jä ,LCK inllne ,,Frischd Quelle" iekärtotas me^iriieku ^ nom^tn^, • kiir novietoti baltie^i, kas strädä Detmol-das zä^etayä. Negribedami ats.tät lidzsinejo mitni-, -meza darbos pie- .teicäs ari dazi LCK darbinieki.' Jau ilgäku iäiku §ai pasä darba iesaisti-jäs LSK galvenäs valdes loceklis J. Kalacis,"" rupnieks G. Erenpreiss, tiesnesis G. Apinis, basketbolists-M. Stulpii;i§ uc. Pavisam meza darbos strädä ap 200 detmoldie§u, kas ta- ^ad ar saväm ^menjem ^ dzivo agrä-käjäs Hidesenas nom^tnäs: Detmoldä vei paliek vienigi Baltijas Centräläs padomes 'pärstä^ibas,kuräm katrai ierädits savs nams. Tä kä §ie nami tomer:nefee3 uzjiemt BCP institutus, tad ari tiem telpas ierädis August-doilas barakäs. I Lidz LCP nakosai se^ijai, ku^ä ta javä^jruilalä seistävä saniks janvä-ra sakumäj lieläka , ^t\vitäte no lldzSinejäs LCK nav gaidama. Käut p n daja( darblnieku iesaistiju§ies meza darbos, kärte: ]\x pärstävibas darbs . Tädf ir f akti, kas raksturo virzie- POLI J A AIZLIEDZ IZC£M>SANU nu, kädä ietpärkärtpäanäs DP dzi^J „Continental Daily Mall« zii^o, ka ve anglu josla. Ne trkai Detmolda/^^^^^j ^betu izcelot -bet ari^visi^^eitur DP lesaistiäanal ^ ^^^^^ ^^^^^ ^ j^^^ ^ i ^^ raiotaja darba ir radikala Aptuveni s^vienotäs Valstis, VIdSjos austru-var jau lest ka meia darbos stra^^^^ p^jjj^j vairaKi tuksto§i tautieäu Ta :lr patr ^^^^^ ^^j^^^j^ ^^^^ jaunuzbaves helaka riozare ang|u josla, kura no- ^ ^ ^ darbinaDP. Seko darbs rupnieciba' » es saka X S guYis S€fcrne| ieneralsekretars ies tas pövertejuma vienam nejauj izcelot. tadras ral^anas un buvdarbi, kuros L ^^.^ { ^^.^L^^ ^ ^ ^ ^ 2o^00fr0i!-^3i0tn00'^.^ l^e^sk^a itot nomet^ula^^^^^P ot UZ Fi^n^c-^ij^u^, ASV vai Palestinu. darbnicas, nodai^bmatoK. ^ „^ .r^i^oriT^^^r. i^cism VSHIS vni Pec gandriz divu meneSu apsprledem, UN kop8ai.ui..o nobelf^usi sesiju, kas säkäs 23. oktobrf; Novertejumos sesiju apzlm uh tädu, kas beigusies optimlstiskä noskal(^oJum|l. Galvehi^ äpsprieSu jautaj^mi bija vispärejä atbru^öSanäs, lielvalsitu veto tiesibu Jautajiii^ starptautiskäs beglu.<jrganizsicijas dibinäSäna, Franko Spänljas pröblSmi uc. Koplsapuloe par UN pastavigo sedekU izraudzliä l^ujorku. u;^.Xc^IJU uu uaiMiYV^as», u u u a x u ™ UZ SabiodrotO josläm Väcljä, Vai ^"^r^,]^"^ '^^fi!'!^''^. Cechosloväkiju, no^ kurienes cer gajiem. Rietumu ikaimi^valstis prasa Vmp territoriju Kops pa2.inots, ka ärlietu ministru fmdome säk apspriest Väcijas jauti-jumu, ]oti aktuäls kjuvis jautäjums, "käda? );bus mierailiguma noteiktäs robe^u', pärgrozibas. Pamazäm tagad arfkaimi^valstis Viena pec otras säk pubUcet savas praslbas pec lieläkam vai nrvazäkäm väcu^ territorijas da-jäm. Francija Vei pirms gada prasija sev visu Reinas kreiso krästu, Tagad äis prasibas ieverojami samazinäju-iäs,, bet franöi joprojäm negrib at-käpties po prasibas, ka Zäras apga-bals no Väcijas pilnigi atdaläms, un Rura, kas atrodas oträ Reirias krastä, ' pakläujama 1 starptautiskai kontrolei. Prasibas paziiiojusi ari mazäkie kaimi^i. Luksemburga, kuj-ai paSai ir 300.000 iedzivotäju, pieprasa,' sev septii^us lidz astorius kilometrus platU' joslu gar visu savu robezu no •:iemeliem lidz dienvidiem ar apm. 40.000 iedzivotäju. Prasitais apg^als beigu runä noräd ja ASV pär-vis Ostehs, sesija darbu säkusi ^ «vM^ r v . +n,.+;^xi^yvt « < .M ^ ^ ^ ^ ^ " ^ « « ' ^ J ' * » xvv***v.**va v w , Uelu ba^u utt ceribu atmosfairä,* bet «L!Qn^n^n;^n^S^^^ ^ AmerikuN vai ^estinu. apsprieiu gaitä tomer izdeyies pa- 85-90 proc. tio ""^^'l^fl^^l^^^^^ izceJoSanu veicina joprojäm näkt zinämu sapraSanoj, kas devusi •V hiemitigie uzbrukumi no tädu ele- iespeju daudzosgadijumos pie^emt mentu puses, kupus valdiba nosauc vienprätigus vai gandriz vienpräti-par nelikumigiem pagridniekiem vai gus lemumus. Ari UN ^enerälsekre- „fa§istiskiem reakcionäriem.** | tars Lijs atzina, ka „pasaules parla- Sodien, jädomä, Polijä nav pali- ments" guvis sekmes, t>et priekSse-kusi vairäk nekä, 80000 lidu, kaut dis,'Belfeijas äirlietu miinistrs Späks, gan pirms kara ^ skaits bija 3,5 paskaidrcga, kä sesijä milj. Nacisti esot Iznicinäjuäi ap | neesot radusies kädi IpaSi bloki. Se- ^ies Padpmju ekustinät at-ir svarigs lauksaimmeeibas npvads, 3 milj> Vairäki simts tökstoäi pame- j vi§lj:a patelciba pienako Savienibai pär drosmi i bruppSanäs jautäjumu. Svarigäkais kopsapulces lemums ir vienprätigas rezolucijas pieijiefn- §ana par atbru^oäanos. Tä paredz ku^ä atrodas ari vairäki dzelzce^. | tu§i zemi pec kara beigäm. Bel^jas prasibas vei öficiäli nav pazi^otas, bet laikraksti zi^a, ka 1 VARSAVAS VALDIBA NOLIEGUSI Beläija prasis sev bez E^^^ DttÄUDZiGU LAIK-Malmedijas an apgabalu dienvidos RAKETTI 17PT A T K A N T T no Ädienas, kä ari Sleidenes apriiAu, RAKSTUi IZPLATISANU kuipä atrodas vairäki svarigi Ruras „Continental Daily Mail" zipo, ka [ vispäreju bru^öäanäs ierobezo§anu upes aizsprosti. Polijas pagaidu valdibas cenzuras j un aizsardzibu täm valstim, kas giem Holande prasa tikai nelielus robe^ nodala noliegusi izplatit 17 po|u ierobeiojumiem paklaujas, kä ari zas iztaisnojumus, bet.toties grib, lai laikrakstus, kas iespiesti^/A^ kara tai pieslj:ir tiesibas izmantoti ogjrak- Palestinä, Videjos austrumos, ItalijäJ merljlem, Atbruppäanäs pläni jäiz-tuvespasas Väcijas territorijl. Vis- Prancijä im Austrijä. Oficiälä pazi- strädä Drosibas padomei, .bet U N svarigäkä Holandes prasiba ir pie- nojumä nav min§ti aizlieguma ie- dalibnieces ar , tiem jäiepazistina prasijums nodot täs pärvalde 'Emsas mesli, bet piepem, ka tas izdots tä- ipasä kopsapulces sede. Rezolöcija grivu un Borkumas sälu. Emdenes pec, ka §ie laikraksti ievietp j,valdi- vei ieteic pasteidzinät Droäibas pa-väcieäi nesen ipäsä proklamäcijä bai helabveligas" zi^as un rakstus. domes apspriedes konvencijasizstra-protestejusi pret §o prasibu, jo täs j Lieläka dala iölaikrakstu atbalsta däSanai,^ kas raditu starptautisku reälizesana pec vipu domäm paklau-1 ^eneräli Andersu, kas atteicies vest kontroles un inspekcijas sistemu, ie-tu Emdenes ostuholandie§unoteik-juz dzimteni savu otru poju koi^Jusu skaitot alpmener^ja?^^ kontroli. Lal §anai. Tapat tas loti apgrutinatu sa-1 tikmeri'kamer iPölijä ir valdibai, kas kontroles sistema sekmiga, liel-tiksmr pa Dortmupdas * Emsas ka- p§c vipa^ d ^autä|umä jäatsakäs no näli* latbalsti, Isavim vfto tle^ibäm. Paää veto tiesibu Jautajumä pie-päma Atisträlijas priekSlikumu; kas atsakäs no prasltäs veto tiesibu lik» videSanas, attiecigi grozdt UN ehar^ tu, bet tä vietä Ieteic i lielvalstim i näkotnÄ.iepriek§ vienoties viscto sva* V rigäkajos jautajumos,.lai veto tiesibu Mietoäanu samaztnätu lidz minimain. Visu to apgabalu ^pärvaldiSanai visa pasaule, kam nav paSiem sivasX valdibas, nodibinaja. Fiduciäro Jeb uzticibas i padomi. Spänijas jautäjumä piepema rezo- ^ laciju, kura VN dallbniecem valstim ieteikts n^avejoties atsaukt savua diplomatiskos pärstävius no Madri-des. Bez tam tezolucija paredz, ka Droäibas padomei jäapsver, piemS-TQta riciba gadijuma, ja parredzimä laikä Spänijä netiktu ieveleta tautas valdiba. Si ir jau ceturtä reize, kad Späbijas paireizejo rezimu moralis-ki nosoda. Spänijas valdibias ofidia-lä pazinojumä par rezolöciju telkte, ka vair&ms vaistu drfzl vien to nö- \ ielpäot. Ari späpu parlanjents pro- ^ testejis pret ärzemju iejaukäanos , Spänijas iek§§jäs lietäs. I^et Spänijas rezolucijUyUNkopsapulcSnobal-soja se5as Dienvidämerikas valstis, ;kaut gan . Padomju Savienibai un Francijai. tä likäs „p&r väju", bet ASV — ,,par stipru*V bet tas visas tris tomer balsoja par rezoludju, ,4^ atbilstitu sapuli^es viöii»^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 28, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-12-28 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari461228 |
Description
Title | 1946-12-28-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
^nOMUlzed by — Lisens —
I2d(^aiuis > at}auja: ICD-OfifBO
:t Atbildigais tedak^
to» ^ . Edltor l9-Cbief:
sdkretärs: Maksis Cnll-tis;
rolaktorl: AndrSJs Bn-dzis
•(MinchenS), Barijs Äfln-deiib
«rgs (Eslingenä), Ar-oolds
Smits (si^rtis). Zigurds
Bärda (technlskals iekärto-
•f • V , •• LATVIAN NEWSPAreR
7 (39)
Sestdien, 1946, g. 28.X1I.
KnSi otrdieaäa «a plelctdie-näs
:: I2de¥8|i; Ba^^ttjaa
apgaVala latvieSii ^oaiiieMs
ittdevniiig tatvieiii prää
darblBlekii sadarblbas lB0iia:t
B9dak€lja: Qdnsbturs/IK,
germf ter • Laadiii&Bii • PL t.
t n P?^ted bsr S«llw9b.
vomsblati» piii8biirga>a&^
BOrgdrm. • Sandmaim-Pl. fii
aietleiui - Cltralattoa:
.-vu RUSO^U intereSu aizstävesanai pie
•okupacijas varam un VIPU iestädem.
Sljirto limenes locekju apVienosanas
intereses ierosinats at}aut Austrijä,
Itälijä, E^pte uc, esosajiem deporte-tajtem
baltie§iem un ka^a gustek-
\^^m parvietotieg uz attieqgajam
rietumu okupkijas josläiu. Väcijä,
.kä' ari atjaut 8 josläs izvietotajiem
begjiem pärcelties dzivi tai joslä,
kwf ä dzivo ^imehes galva vai apgad-pteks.
' lerbsihäts atcelt nciteikumu,
ka pec i . julija neviens beglis vairs
neyariegut DP tiesibas,' tiem Bal-tijas
vaistu pilsoijiem/ kas pec §i
te2*mii;ia tiek atbrivoti no slimnjcäm,
kaira' gastä vai ijSslodzijuma. Atzit
visus baltiesu boria lide begjus par
nerepatriejamiem un uz tiem attie-einät
lED mandätu.
leverojot to, ka- baltiesu begju po-litiskä^
pärlieciba saskan är UN char-tas
principiem un vi^ii ir oträ pa-i?
aules käfa nelaimigi, upup, ierosinats
pärtraukt lidzäinejä veidä nch
tiekoSäs pärbauäes akcijas baltieäu
nometnes, vai ari kdarit täs saska-i;
iä ar modernäs jurisdikcijas principiem,
pieaicinot paSu baltiesu pär-
LatvSJas sutnis Va§iiigtoiiä Dr. A. BHmanis 26. npvem iesnie-dzis
UN iener^lsekretäram Tdgvem Lijam LCK memorandu par latvieSu
beglu stävokli ua priekSlikumifem ta uzlaboSanai. Lidzigu ndemorandu
ieimiedzls ari Ltetuvas un IgaunUas sutnis.
Latyieäu memorandam Jr §ädas
nodaias: 1) Kapee Bältijas vaistu
pii^piatrodastrimdä? 2)LatviesuDP
skaits un grupas. 3) Latviesu DP
garigä r(Äiba. 4) Baltieäu DP tiesis-
*ais stavoklis. 5) Skrininga procedu-ras.
6) le^ejamie baltiesu beg^u
jaiitäjuma atrisinäjumi. 7) Sledzieni.
Memorandam pievienoti 13 prieksli-kumi
bona fide baltiesu V ^ l u un
DP jautajumä. Starp. citu l&ts at-
' zit baltie§u ibeglus par neitra|u vai-
Brazilijäs parstavfi
. Augsburga
^No Augsburgas mums -dv^o:
^ „19. de<»mbri abäs Baltijas tautu
nometnes Augsburga iefadäs Brazilijäs
valdibas pärstävis un nometnes
nacionälö komiteju priek§-
seziem paskäidroja, kä Brazilijäs
valdibai esot nodoms uz^emt 200 000
Baltijas zemju DP. Pec §T projekta
paredzets, ka visvelamäkie iecejotäji
varetu but lauksainmieki, lauku
stavjus, un no nometnes izraiditiem 1 amatnieki un tedmisko nozaru dar-at}
aut parsudzet^savas lietas|,apelä-,lbinieki. lecelotäjus Brazilijä päre-cijas
k^rtiba. Tapat ieteikts miksti- dzets novietot tädos apgabalos kur
nät lidzsinejo rezimu DP nometnes
un ipasä statutä rioteikt DP tiesibas
un pienäkumus, päturot verä, ka
baltiesu begji ietilpst bona,<.fide po-litiski
vajäto begjii kategorijä. Lidz
1947. g. vasarai, kamer IRO päri^iems
UNRRAs fuhkcijas, Baltijas- begU
apgädäjämi/ ar pärtiku, apaviem un
Verlgäk pasekojot notikumiem,
tie skubinät skubina^ pärdomat pa-tieso
DP: sjtävokli un rast reälus se-cinäjumus.
Tie täda, ka vienigi J j^
saistiäänäs pastävigä darba vär mo-
'tie batu valräkus ga^ul^ jäapgidi ar
partiku uri visu dzivet nepiecie§Ämo»
kas prasitu ärkartigi lielua lldzek-lus.
Ari zi^as parrEkvadoru kä tml-gräcijat
piem§rotu zend, kä tas jau
bija „Latvijä" pasvitrots, ari uzpo-mamas
kritiski un ari te jäjautä, vai
sis zij;ias nenäk no kädienj ielntere-^
droSinät näkotni.
Pasreizejäs darba iespejas zinämai^
no LCK delegäcijas darba padomes
sedes atreferejuma. Ta kä nenodar- ^^^^^^ * * v . „ ^ n.avi*wi i c-binäto
skaits ir liels, tad paredzefais sitiem%rWäto^^^^^ 'kaT^S
dzets novietot tädos apgabalos, kur organizätoriskais darbs prasis lieiu emigrantu Th^m grib nopelrat n©«
klimatiskie apstäkU aptuveni atbils-1 piepuli un droSi vien säkumä radis rekinoties ar ^ iecelötfilii I täläkd Mk-tot
klimatiskiem apstäkliem Baltijä
(?! Tädu apgabalu Brazilijä nemaz
nav. Red;). U'z äpm. 6 persona lielu
iecelotäju ^meni diviem ^iraenes
locekjiem jäbut'darba spejigiem.
lecejotäjus Brazilijä nenovietosot
drebem. UNRRAi likvidejoties, iero-1 vienkopus, bet pielaidi§ot gan apm.
sinäts baltiesu beglu aprupes iestä-j ^^.^ personu lielas grupas, Pärcelsa-des
nakänpniski nnHnt naSiPm haU ^as izdevumus seg§ot UN un säkumä,
iece}otäji äri ätradi§6ties UN^
des pakäpeniski nodot pa§iem bal
tiesiem.
Lai baltie§u begji nebutu par nas-tu
citäm tautäm, lugts dot v!i>iem
iespeju izlietot savu darba speku un
zinä§anas kä militäräs pärvaldes
iestädes, tä vii^iu organizetos saim-nieciskos^
pasäkumos un väcu saim-nieciskä
^dzive, Jaujot beg^iem pa-
§iem prgänizet privätus un k(X)perä-tivus
uznemumus. Ja tuväkos gados
netiktuöitjäundta Baltijas vaistu su-verinitäte,
tiek lugts atrisinat Baltijas
begju emigracijas jautäjumuj
izvietojot tos meritälitätes 'un ,kultu-f
as zii;iä tuväs un draudzigäs anglo-sak
§u zemes. ." .
Bez tam ierosinats at}äut baltie§u
begju pilnvarotäm personäm izteikt
savas valadzibas: un iesniegt priek§-
likumus visäs starptautiskäs iestädes,
kas kärto beg^u- lietas, it se-vi
§ki jaundibinämä.; Starptautiskä
beglu organizSiijä —' IRO.
dzibä. Akcijas organizd§anai Brazilijäs
valdiba uz Väciju katrä UNRRAs
apgabalä norikoSot savus ie-reälus.
.refeinoties ar viecejotäju itälaka^^^^^l^
an sarei^ijumus, sastregumus. un teni, Zii:i§s np Ekvadoras Sis „ikis-pärpratumus,
kä tas jau piedzivotsUkaidri saskatäms tani apstäkli/ka
Hanavä un Mindiene. Bet lai §ie piisetniekiem tiek solitas vieglas
grutumi musu neatlaidibu nemazina ^ienas jaunnoorganiz§jama pilsetä,
un no darba neatbaida. Merkis taöu ^emes gabali jäperk n o ^ Ä l -
ir sk^drs — darbs un gimei;iu no- ipaäniekiem.
^^SSTskaidrs', ka izce^oäana no .S^Y^^"^^^^^^ Iidzdaliba emi-
Eiropas, pagatidäm nebus iespej^ma. ™^
Viss" kas par §o jautäjumu paradi- ä f ^ ^ , ^ , ^ ^ ^ J??^-
jies :atklatlbä, ir likai ininejin. No t ^ ^ l . f ^^^^ StarpvaMIbu
dadani Izinam pat jäbridina, Ja täs r^^4^^^ begJu jautajumos Ixm&mä
par d a u Ä r s t i sak sl^^^^^^ IRO.pazi^ojumus. un pledävlu.
i f m i S ^ S ^ ^ tagad jäatzim^, ka. plrms
A l S daiäm dienäm begJu komisija publi-
E ^ ^ ^ ^ l u ^ ^ ^ ^947. .gada pirml
^kisuä sS vaajässa rdaiiedneäVs sPnaiteidesziab uN pBaCr rAaiJdais-1- L^^^^f^.^ ^'^'^^^^^^^^^^^^ v^a^ii'^'-^^k^ 'p'^a'r' F2.0n,n00n0h lb^e^g^-
täjs, k§ atbildi uz käda klausMja ^H.-, ^? »plotäju lielakS daia
Pärstävis interesejäs par baltiesu
iedzivotäju sastävu pec prirfes';5m
un teicäs atkal ierasties pec 5—6 ne-de}
äm, M tad tuväki apspriestu ar, „„ „ . v - » - . ^ . » » » . . » j - , ^ . • v x-tautibu
pärstäviiem iecelosanas no-|iesutitu jautäjuiau. Pärtikas cenas » f ^ ' ^ * » ' ^ ^l^vairak
teikumus «n säktu intereseiitu re- Alaska esot desmitkärt därgäkas ne-r^'?*??-,^!?"!^^ uz kcejoäanu gaida S ASV, jo pärtika jäpieved no Ue-h»^f'^*^t»l'st9ä».P?tl'0Pä Augusta -
liem attälumiem, no Kanä«as pa vis-k,^^*^'^^^» ^^^n^^
neizdevigäkiem ceUem. • Dazi saki?- ^'•""je^l^P^^^^^^^^
augl un äträudzigie kartupetj esot f s, ^ca ^»1^^^
vienlgie laukaugL Lopkopiba tik ^»P^P^f^^^npl^oJf
maz attistlta. Tea vei neesot iekärtota =%amv^ )cu^s. te^
-neviena pienotava. Zveja esot iespe-h«st^OO W ^
jama daäus meneäus fadä. Lal no- P»ät?^^gam beglu transportam..
äistreäanu. Baltöas tautu komiteju
pärstävji viesim ieteica izcelosaiias
jautäjumu kärtoäanai vispirms ap-spriestieä
ar baltie§u centralaiäm
,^ärstävlbäm." ' —
BP STRADA ANG|.U
MÄju ATJAUNÖIANAI
LIKVIDETAS- DP NOMETNES DETMOJLPÄ
klutu labos medibu rajonos, jämero IRp sayu galveno biroju iekärto-lieli
ättäluml ar s^^ raga- §ot Zene|a bij^^Ta^u Savieölbas
väm. Köka
säjoties heizdevigä transporta de^ cembra dfebatSs : par DP jautäjtÄ^^.
. ^ . , , , , Vienigo Ms ?emes näkotni NBC ko-^^
,,eontinentayDäily Ma^^ ^aksta, Uierrtätörs sadtätlja turisma ru^
ka pusotra gadus pec DP nometi;iu ci^|. 'i^adV^
•"' " " a, ka DP pröblemsi .ir stafntaun
. pröblfmä;un tö,^^
pec TMRRAs direktora Väcijä Mei- dabas skai^uma ihilotäji^atradls pevär ätriöinäi Ahglijas
, _ 3era Kohena zi^äm, nodarbinäta ma- Heliskas ^tputas vietas. Bet ari tu- Pec da^äm ziijiäm tqmer iesD§'|ama
' • Pedejä laikä pärkärtojumu virkne, kas skay DP angju josli^, zimigs zäk neMj)use no tiem, kas atziti par rismam §e paredzams vienigi sezonas diiza dazu aroda gfupu iesaisti§ania
" faktsir-Detaioldasnometijiu likvideäana. Detmoldiesi no Leöi)olda ielas darba spejigiem. Tipisks pasäkums Laksturs. Ka^a laikä amerikSriu m i - h^arbä Anglijä, min, piemeram, pieh-
- uh S^^^ nometnes, ka ari;no Hidesenas ciema pärvieto^ti iiz; Au- DP nodarbinäsanai angju joslä esot utaräs iestädes Alaska uzcelu§assaimniecibasdarbiniekus.
, gustdorfu, lielu. baraku puduri 1% km no Detnpoldasi ko' pakäpeniski meiu darbu projekts,. pec kyra 7500 liei^i s^aitu ziem^ baraku, kas ie- Tatad pec täm zioäm, kas Sobrid
. atstäj tä lidzsinejie apdzivotäji - po}i.' Sinis dienäs uz Augustdorfu Baltijas vaistu mezstradnieki 1947.U:ärtotas ar ?inämätn ertibäm un va- mums pieietamas, liekas^ ka lieläkai
no Detmotdas pärvietoti 350 latviesu, 250 lietuviesu un ap 50 iigau^^u. gada izcirtiSot tikdaudz kokmateri- rot uznemt vairpk desmit tukstosus dalai tautie§u bus jäsamierihäs vei
lespejams, ka näkotne baltiesu skaits Augustdorfä vei palielinäsies, ioUlu, ka ar, tiem vareäot atjautiot I iemitnieku. . Sis barakas pärdotas kadu laiku ar dzivi tepat' Väcija,
dajäl nomet^u, kas vei ir apl^ilätas väciesu mäjas, täs näksies atstäi 100.000 kara nppostitu anglu maju.Tpap niecigu naudu kadai privätai fir- Gatavodamies uz to nopietni apsver-
Cik paredzams, tädl gadijuma uz Augustdorfu päynäks ari Blombergas Kopä ar 2800 buvsträdniekiem, kas j^ai, kupa täs tagad piedäväjot ari sim un petisim aH visäs eltas Hetkun
varbttt; pat Grevenes vai Merbekas nomet^iu iemitnieki. hodarbinati^ Hamburgas jaunuzbilve, Ui^j^gj^antu väjadzibäm, lidz ar to ie- derigas unreälas iespejäs macisi-
^.1. v.urw.u hpa vairak nekä 600 angju joslas DP no- gaivodama AJasku paf emigräcijai mies arodus un v a l o d a s . t a s viss .
^^^nSr "^^1'^!^'^ ""^'^ piemerotu zemi un noklusejot, : ;ka n^^^
^ ^^'P^^^abnka kas strada militaro iestazu Lietejie iedzivötäji lidz 40 proc. slimb sies musudziX^-na^^^^
Apgrutmajumus, protams,. radis un anglu karaviru väjadzibäm. Kä ar tbc Tä tad novietoiot DP Alaskä^^ '
daudz neertäkä satiksmear .August- Hamburgas atjaunoSänä, tä meiu -^^^ novietojot DP A}aska,| ^. • A. Lauv^
dorfu, bet BCP latvieäu pärstäviba ciräariä paredzets piesaistit vei vai- * ' ' ' • "'" ^""^''i'''"'"'^"^
Detmoldä, Vitjestr; 8, kärtos lietas, bäk DP, tiklidz bus sagädät^^
kas grutak kärtöjamas no jaunäs dätpem p^
nometnes.
; Hidesenä un\ lidz ar to äri lldzäi-n
§jä ,LCK inllne ,,Frischd Quelle"
iekärtotas me^iriieku ^ nom^tn^, • kiir
novietoti baltie^i, kas strädä Detmol-das
zä^etayä. Negribedami ats.tät
lidzsinejo mitni-, -meza darbos pie-
.teicäs ari dazi LCK darbinieki.' Jau
ilgäku iäiku §ai pasä darba iesaisti-jäs
LSK galvenäs valdes loceklis J.
Kalacis,"" rupnieks G. Erenpreiss,
tiesnesis G. Apinis, basketbolists-M.
Stulpii;i§ uc. Pavisam meza darbos
strädä ap 200 detmoldie§u, kas ta-
^ad ar saväm ^menjem ^ dzivo agrä-käjäs
Hidesenas nom^tnäs: Detmoldä
vei paliek vienigi Baltijas Centräläs
padomes 'pärstä^ibas,kuräm katrai
ierädits savs nams. Tä kä §ie nami
tomer:nefee3 uzjiemt BCP institutus,
tad ari tiem telpas ierädis August-doilas
barakäs.
I Lidz LCP nakosai se^ijai, ku^ä ta
javä^jruilalä seistävä saniks janvä-ra
sakumäj lieläka , ^t\vitäte no
lldzSinejäs LCK nav gaidama. Käut
p n daja( darblnieku iesaistiju§ies
meza darbos, kärte:
]\x pärstävibas darbs
. Tädf ir f akti, kas raksturo virzie- POLI J A AIZLIEDZ IZC£M>SANU
nu, kädä ietpärkärtpäanäs DP dzi^J „Continental Daily Mall« zii^o, ka
ve anglu josla. Ne trkai Detmolda/^^^^^j ^betu izcelot
-bet ari^visi^^eitur DP lesaistiäanal ^ ^^^^^ ^^^^^ ^ j^^^ ^ i ^^
raiotaja darba ir radikala Aptuveni s^vienotäs Valstis, VIdSjos austru-var
jau lest ka meia darbos stra^^^^ p^jjj^j
vairaKi tuksto§i tautieäu Ta :lr patr ^^^^^ ^^j^^^j^ ^^^^ jaunuzbaves
helaka riozare ang|u josla, kura no- ^ ^ ^
darbinaDP. Seko darbs rupnieciba' »
es
saka
X
S guYis S€fcrne|
ieneralsekretars ies tas
pövertejuma
vienam nejauj izcelot.
tadras ral^anas un buvdarbi, kuros L ^^.^ { ^^.^L^^ ^ ^ ^ ^
2o^00fr0i!-^3i0tn00'^.^ l^e^sk^a itot nomet^ula^^^^^P ot UZ Fi^n^c-^ij^u^, ASV vai Palestinu.
darbnicas, nodai^bmatoK. ^ „^ .r^i^oriT^^^r. i^cism VSHIS vni
Pec gandriz divu meneSu apsprledem, UN kop8ai.ui..o nobelf^usi
sesiju, kas säkäs 23. oktobrf; Novertejumos sesiju apzlm
uh tädu, kas beigusies optimlstiskä noskal(^oJum|l. Galvehi^ äpsprieSu
jautaj^mi bija vispärejä atbru^öSanäs, lielvalsitu veto tiesibu Jautajiii^
starptautiskäs beglu. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-12-28-01