Bavarijas Latviesu vestnesis, March 22, 1949

              Izlases siepotSift»
l'Mmelstari v
't . laimēsies «i*SVJ»
«fienes YMCA. ' %S
fatkaļ Hkties
LATVIA
Pablished noder EUCOM Civil
Affairs Di/ision AuUiorisstioii
Number UNDP 198. Fnblisher
«nd Editor: Kārlis Rabāet.
DP Camp KleinkSU near
GOnzburg/D. Prioter: ,3chwftb.
VolksbL**, Gllazbnrg/D^ Bm.-
Landm.-PK Circnlatioo: 4000.
Published tbree times weekly*
Editoiial otfice: GikAihirg/D.,
Dominikns • Zimniemiannetr. 2.
i.
p a ^ S l Plaša tirišanas
aiķu 51,6 seC b W»
biena ceļa pēļ^a^
josaņai. Nonm -i f Jr
Sin. 15 sek., nolSmu
postos. Tas^Z^K
:.J«ļgam lieli itniin
h'rttlena, lai gan pit» n5
am ar zemes pitfvilkft
[ma ā ta^d stāv i c S
Jo distanci bijtt ttļS
B t i n i i tipi
austrumu
sūtniecībās
•f I2ŅE1«TA NO APGROZĪBAS „OSTMARRA" BEBUNES RIETUMOS.
BET AUSTRUMOS PIEŅEMTA „VACIJAS SATVERSME"
Ar triju rietumu sabiedroto militāro valdību lēmumu, sakot no
svētdienas» 20. marta, Berlīnes rietumu sektoros.vairs nav deriģs Vā­cija
austrumu Joslas maksāšanas līdzeklis, t. s. »ostmarlut**, kas Udz
šiim bija apgrozībā blakus D-markai* Komiinistu tautas padome dienu
pirms tam jtesludināļusi »,nacionaIo izņēmuma stāvokli' vācu tautai un
pi^ēmusi satversmi padomju i^upācijas joslai un Berlīnes austrumu
sektoram.
Pēc tam, kad ne rietumvalstu ko­munistu
vadoņu deklarācijas necī­nīties
pret Padom,ju Savienību kara
gadījumā, ne streiki un brīdinājumi
ANTOJūMt
BARONA
laļnu tztase
m.^t^g, īSS
- 4 grāmatas, 'kopi jj
b Apvienots 2 neloi ie>
iznāks pirmais lejMi!
Uum oUvSka m
iitt krņstlbas ,
;im. kfizad','''^'*'
Vļbērcs. \ ; -•'
ar 4497 paiņatdz!(ip)Sa,
«tltvijSļ^ ttn ^spSHķ
ļmda Ipali Kr, Bmi
lod koncentrāta p8nl»ii
^(UciļSmtih dzImiiQi
istkfis apalcitoodsļls ff
I tu k<^i<ummā tfli m
itvi^n mQ2| gBjofi»,
izdevutns ir skridiriU^
ļvots, tadfiļ pilldiļ !»
to 9BV& grfitnatnlcl ni
iksāiot Dā 3.-. m
irodzēta PM
Ujam tiKai Pft«<i»
fcēja iemakBtti 1us ^
16. IV
aaksāiot P»talJ5?^
, 1 r e s t ) . pM Ujr
-uzdodot adredlijr Ijebkup citu zeou*
liĻA apgāds,
ļSssHiigen/N.
str. 27-3. (2»
Riditcres
^NIS TRIMDS
^ Cena DM
ikujas
lASTEOBOA
i C r n e r Kaseroc.
m
i
blokā
Stokholmā
; ABI PADOMJU SAVIENĪBAS
VASAĻVALSTU JAUNIE DIPLO- , ^. . .
M i m v i K S KO TT7TirAMSM ^«lecigam valstun nespēja aizkavēt
• pakta tapšanu, boļSeviki
AFBīNDAM UlcuSi nojauoa uāiesmot aukstā
. zviedru la&raksti ziņo par jaunu ugunim BerlJnē, vij)iem tik
padomju Savienības aktivitāti, kas, vārīgajā vietā,, no kuras pasaules
«cim redzot, ir sakarā ar nesena- ļ™^™» pēdējo nedēļu laikā bija
iSm; slepenā dienesta neveiksmēm " kā novērsusies, sekojot civilizētās
un pirmais VlSinška robu darbs .El- Pas^T"«s aizsardzUjas va]ņa celžanai.
rop^ Jdemeļitt novadā. „Stodiholms Jau dažajj dienas, priekš lēmuma
Tidndnaen" slejās atrodama infor- P^^^^^^^'^^s par ,(Ostmarkas" iz-jnādja,
ka, saskaņā ar tlldco. no Ji?panu M apļgroziba angļu mili-
Mds^vas pi^nacušu. cHiT^tivu,, ri- ^^^^ ka
glniJtleš plaSa tIriSanas akcija visu Berlmes valūtas jautājums atkarīgs
eustsinņa bloka valstu sūtnlectt)§s ^ vai krievi atteiksies atzTt
Zviedrijas galvasipēseta. Līdzīgi ie- Berlmes austrumu sektora komūnis-vSrojamām
pārmaiņām padomju n^«> P»^»'^. J^^s darbojas nelegāli,
vatets.vadībā, wi ,;šeit no saviem^«s, protams, nenotilca, un viss īpa-posteņlem
atsauc vi^iims visus ^«^^N komisijas darbs, kas Berlīne
dliiltonātus, kam seko teī tedi- h^Jf^^a^ problēmas ateisinašanai
ņiskals personāls un biroju 4arbi-y^®^^,><^jagajuSa gada oktobra,
niekL kas nav pilnīgi pā-Uednāti veltīgs, jo krievi no savas
komunisti un nebauda absolvitu uz- P^^l pieprasīja atzīt padomju jos-
1as vācu banku par kompetentu kār-
.^aiccija sagaidāma arī visās tais visas Berlīnes, valūtas jautāju;
•zem5S,ko boļševiki dēvē par ,.Mar- ārlietu ministrija īpa^a
iala^lāna zemēm", un paredz, ka P'^f»"?^^^ Par sar^ Eji^Sanu šai
tā. ?mfl£to karjeras diplomētu vietā h^^rā darij^ atbildīgu Padomju Sa-s^
ies eite ve!/ia Padomju Savle-1 ^JĢp^
nibas p l r ^ v j i . kam »ažfk jrf^L,I|d»tais rīķojunis ņra^a, ka ne­dz^
4wSjk. toties vtitfāls -iu>- |^!^JP?!?.J?ļ^'??s^apņlHifa,^s^
tei»^1WtiaB^a»Ai^ S f f i J c m C T i r t e ^ ^ ^ ^ rietumos., pei»*»
mS^ gaA tōpniecibas un U- S^s^Sfc»!'^'^^ «rā spiegošana, gan vajadzības gtt- ļL^lS^S^
ditoā arī fabrilro darba un dzelz- - f i S f ^ i - r ^ s l ^ ™^
ceļuaabotāža. Aģentu «toancēšanai V l ^ . "^^^Ja^^
iCTflldcrts zelta kontrabandai tīkls, danju konttolei_irakļautc« sal&ajnes
i ^ ^ e p ^ celi p l a ^ PS'-Ul^Si' S S^^^^ «ōtiSanai uz ^domju Savienību, Striea SR9lSeSp6triil^ae d akraijMum^id Ses«out <la^^b "āok^at^iesS PUka^s P, »t»ik*!l*"a*b^^ a'i> S^ b f,u,trB^tue.5r ^l"^m^B^^et s^a p^rizeītm u1mo^go^^os^t^a }^sd eri-
TSļ k ā ^ e d r i j S atrodas w IM» r±^n£™f^''L2fi,S l^^ ^£ ungāru laukstrādnieku, kas. ņwēlē. !S A, m < » - „+«-i«-*i^j-ii.+-«a„»»a;isl maksāt īres un nodokļus, tāpat var
holma. Iecelts jauiīs Ungārijas siitnls P^^^ ^^'^fj^ A,,^r. w.^,moc y^
Sepfliīis. VlņS^ Viens no pieminētā h^^^ 'I
JaunS tipa tolomātierh un sācis sa- ^^^^
puld, kura kaut cik vēl uztlcainle
Ifegārijas^ pavalstnieki atvesti auto- '^^«^^ financialo konsekvenču karte
busos par brīvu. ,4[>agens Nyheter**
raksta, ka sūtnis gan aicinājis viņus
atgriezties, gan brīdinājis tos, kas
neatgriezīsies, no t|i4u vēstuļu
rakstīšanas uz dzimteni, kas varētu
WUlt Ungārijā „indTgo kapitālisma
sēklu". Beiz tam visiem Ungārijas
un Cechoslovakijas sūtniecības dar­biniekiem
turpmāk būs obligāti jā­šanu.
„Ostmarka" bija apgrozībā arī
Berlīnes rietumos kopš pagājušā
gada, valūtas reformas Rietumvācijā.
Berlīnes rietumu iedzīvotāji noti­kušās
, pārmaiņas uzņēma mierīgi,
apzinādamies, ka ar tām viņu stā­voklis
var tikai uzlaboties. Jau da­žas
dienas iepriekš viņi gaidīja ga­rās
rindās pie veikaliem, lai tiktu
vaļā no ss^viem „ostmarku" krāju­miem.
Pēdējie noiikuml Berlīnes austru­mu
sektorā turpretim liecina, ka
nervozitāte Maskavai paklausīgajās
aprindās aug parallēH tam, kā iz­veidojas
."un nostiprinās defensīva
rietumu demokrātijās. Komūnlstisk
tautas padome, kas ir it kā atsvars
Bonnas parlamentārajai padomei, iz­sludinājusi
| „naclonālā Izņēmuma
stāvokli" vācu tautai Sis nb Kremļa
žēlastības atkarīgais vācu komunistu
ierocis sastāv no SED (vācu vienī­bas
partijas), komunistiski noskaņo­tām
organizācijām un austrumu jos-
(Beigas 8. Ipp.) *
Pašvaldību vēlē­šanas
uzvar
parti:a
DP - VISĪSTĀKIE
TOTALITĀRISMA
PRETINIEKI
IZCILA PROBLĒMAS PAZINĒJA
VĒRTĒJUMS
To amerikāņu, armijas virsnieku
_ . , „ ... ., , .vidū, kas, pēc kara pildīdami dažā-
Svetdien visā Francija notika paš- dus uzdevumus okupētajā Vācijā,
valdību vdešMias kuras H mlljo- noriākuši ciešākā sa^arē ar p§r<rie-iiiem
īrmču bija izdeviT>a apliecināt totām personām, pēdējām radušies
savu politisko nostāju. Kaut vēle- ne mazums labvēļu un draugu. Par
Sanu rezultāts nespēj ietekmēt paš- tādu istu DP un sevišķi baltiešu
reizējo PranclJTS politisko kursu, draugu kļuvis pulkvežleitnants
lietpratēji tomēr piešķir tam izcilu ožerrijs M, • Sēdis (Jerry M. Sage).
nozīmi_ka Francijas politisko spdni viņš Eiropā.pavadUL<; 6 gadus, bū-parbaudei,
kuŗu_ viens pols atrodas Ljan^ amerikāņu stratēģiskā dienēsi
de Golla iespaida, bet otru pārvaldāma biroja OSS aģents un vēlāk no-komunisti.
ļ kļūdams vācu gūstā. Pēdējos trīs
Lidz šim pārskatāmie vēlēšanu re- gadus pēc kara pulkvedis Sēdžs pil-zultatl
visuma labvēlīgi valdības dija DP galvenā • insoektora pienā-partijām,
kas_ieguvušas 329 vietas, kūmus Vādjas amerikāņu joslā un
Pec „United Press- riņjmt Ķei- jai darbā jo siki varējis iepazīties
)u viņa iecirkni nodots 200.000 balsu, ar DP viņu likteņiem un dzivi Vā-kamer
komunistu kandidāts tai pašā cijā. Tagad viņš atgriezies ASV, kur
ieciitail ieguvis 800. Ztņas no pā- u^k uetā iegūto pieredzi DP jautāju-ļmos
un veic nozimiga darbu viņu
ka nakemt stiprākā partija ir de labā, palīdzēdams amerikāņu sa-
Grolla_ piekritēji ar_168 pārstāvjiem, biedrībā un presē noskaidrot patie-
Romuništtem^ iegūtas 12 vietas po- sa>\x par DP un viņu problēmām,
drošina līdzšinējo stāvokli. No re-1
pUtolikāņlem ievēlēti 97 un sīkajām Piemērs tam.ir „New York He-partijām
92 pārstāvji ļ rald Tribime" 18. un 19. marta nu-
Pirms vēlēšanām sacītajā runā f}^^ Publicētie divi plašie pltn. Sē-
Prancilas ministru orMdents Keils H*» par pārvietotam perso- Sāla ' v S u T attiSlfloS V«<=*^«- Salos rakstos pulkvedis teTpSijL kas paireSISet ^^^^ plašās pieredzes pamata
bā Si - sodffir radUcāStus h'»^"^^ ''^^^^^ uz jautājumiem par
un kSutaut^^artlil S ^^"^ atgriešanās
d;LS"di''G£liieffi& pī^t tSfr^r^'
truktivu spēku, bet frantu komūnis- f^^^^^^g^^ « l^Ķ'^l
ti^par Francijas pamatu .Srāvē-P^^Jļ^ļ^g^J^^^^;^^
^•"^ ' jautājumā līdz šim darījušas citas
grieziens miera
valstis, jo lielā amerikāņu sabiedrī­bas
daļā joprojām par š i ^ jautāju­miem
ir liela neskaidrība.
Btn. Sēdžs, starp citu, norāda, ka
ap 30 dažādas VKīIstjls sākušas uz­ņemt
DP Jau pirms ASV J ^ ā iece­ļošanas
likuma pieņemSanas. So
valstu pā)!stāv]t :ka l^ļojuSie
D(P i>fii^tddzoSI
Pie&tdien pulksten i ? pēc Tiduseliropas laika septiņu valstu galvas-ļ^«s Jaunajiem apstākļiem un kļu-pUsItaš
vienlaicigi pubtlcSja'ADantikia pakta Idcsto. Pēo astoņu inēne- vuši ražotāji sabiedrības locekļi: tā­šu
nepārtraukta darba» ka^ noritēja ulz slitām durvīm» pasaule pirmo-1 pat minētie pāi^tāvjr amerikāņu šitā-reiz
iepazinās ar v^ nebijušas aJzssard^Tbas sistēmas Ilguma saturu, i bā Heidelbergā izteikuši izbrīnu par
Tai pašā i&eD& ārlietu minfeks Bevilns sniadza paskaidrojumus apaki- ASV ilgo vilcināšanos sāct pozitīvu
nami un vēlāk teioa radio rwn brita tautai Ar AUimtlka pakta aa- M^P iniigrācijas programmu,
turu un ttoalmi radb uzruna amerikiīņitt leparistlnaja ari Eēesons. Phmaiā rakstā <;sdža raJ^^tum np
f^Sfc.^i^'' ''^^ «^^''^ 'L'VS kāTSŽrri^S^dSSSSo >ttēlote pakts tapSanas gaita nn noziine riehunn kultiiras sargaiana. Uives formu atzinējus, kas izpau-
. j , 1 - i T, , .L 1 l^s ari viņu nometņu un caitrālo
n!imā_deteljffeja: „Pafcta parakstiSa- pŗgan^ organizācija. Autors apskata
" ^ J . f ^ ^ , * - J ? , " ? nometņu iekārtu. sJtolas, veselības
bnža sfiksles i z š ķ ^ s Pagrieziens stāvrftli. starp dtu pieminēdams ka-
S ' ^ f s i ^ ^ « ^ ^ t f L J ^ Pienieklētajā Eiropā reto apstākli,
nistrs um paskaidroja, ka paktam Ua veneris*D slimību izplatība DP
nav nekādu skpenu klauzulu un kļdū ir gluži neievērojama, un iz-tam
ir tīri defensivs raksturs Ra- skaidrodams to ar vispārējo DP
dio^runā Bevtos malizejajpadomju tieksmi uz ģimenes dzīvi,
savienības IMzSmejo politHcu unj ^ veltīts DP arodnieois-
Lai gan Atlantika pakta saturs
Jau agri& apituvetii; bija zināms,
nīga teksta publicēšana radīja lielu
iev^Ibu visā pasaulē. Sasprindzi­nātā
uzmanība tam sekoja arī nor­vēģi
un dāņi, kas Jūtas visvairāk
ai^raud^ un kas vēlRjāš zināt» vai
jaunā aizsardzības sistēma tos tie­šām
pasargās no ovēntuālas agresi­jas.
Vēl ētera viļi^i nebija pakta
saturu iznesuši pa visu zemes lodi,
kad ārlietu ministrs Bevins apakš-
9
saimniecība
DP IECEĻOTĀJI CEĻ AUSTRSLIJAS LABKLĀJĪBU —
illUili
lecības da»'""' I
rkas ' ^
I
m
1
m
i i
0
apmeklē maricsisma '— ļeņinidiioa I TALLINĀ SŖIBTL BET AUSTRĀLUĀ ATKAL ATRADUSI VIENS
' OTRU SVIEDRI UN ROMANTIKA
^Patiesība par musu baltiešian*' — ir galvenais Virsraksts austra-
HeSu nedēļiis žurnāla »Smith's Weekly*' 42. marta numura titullapai.
Ieceļojušām pārvietotām personām, it ipaši baltiešicnn, veltītā plašākā
rakstā ar īpašu uzsvaru norādīts, ka pēdējā 1 gadā Ievestie 11.000 DP,
kas cēiuSies galvenokārt no Baltijas valstīm, snieguši lielisku atbalstu
Austrālijas saimniecībai un sociālai labklājībai. Komunisti šos jaunat
blrauoējus ienfstot un visādi izsmejot, kaut gad tie svēti apsolījušies, at­maksai
par ielaišanu, divus gadus strādāt noradītu darbu un ,4njek-ciju^
v^dā sadalīti pa svarīgākajiem Austrālijas riipniectbas deg­punktiem,
kur nepatīkamo darba apstākļu un samērā zemā atalgojuma
dēl valdījis ārkārtīgs darba roku trūkums. Šīs ieceļojušo strādnieku
grupa^ autors tādēļ okā, vēl vielākā virsrakstā 1 nosauc par „rūpniecības
trieciena ^pām'*.
Simtiem Ieceļotāju pilda solījumu,
a. (218)
Ml
l i
.ii
iskas vajāšanas
Igaunija un Polija
Boļševiku propagandas izdevums
zviedru valodā ,Nyheter fran SQV-Jetunionen",
ka raksta Stokholmas,
4 ^ J u Vārds", sniedz Tallinas Jā­ņa
draudzes mācītāja Kivita rakstu,
taiTa tas mēģina apgāzt „buržua-
2isko ņacionfilistu uņ ārzemju reak»
cionilru apmelojumus** par baznīcu
slēgšanu un dievkalpojumu aizkavē­šanu
Padomju Igaunijā un paša ^ ^
PSRS. Boļševiku radio raidījumos svīzdami darbā vientulīgos tuksne-
Paustās ziņas liecina par Jaunu tak- §alnos klajumos pie austrumu-rie-tiku
reliģiskajās vajāšanās — slu- tumu dzelzceļa līnijas būves; Viņi
dināt baznīcās paklausību okupan- veido apkalpes tuberkulozes sanato-tion,
modināt naidu pret rietumu njam, kuras agrākās apkalpes pa-demokratijām
un saviem tautiešiem ļ metušas, bēgot no nepatīkamā dar-ārzemēs.
To apstiprina cenzūra? ne- ļ ^ un dzenoties pēc citur solītām
kcmtrolēta informācija no Baltijas augstākām algām: viņi sastāda trie-zemēm.
ļ ciena grupas ražas novākšanā un tā
Arī Polijā sācies Jauns uzbrukums paglābj neskaitāmus tūkstošus mār-reliģijai,
ko nule ievadījis iekšlietu dņu dažādu vērtību, kas citādi dar-ministrs
ar paziņojumu, ka katoļu ba spēka trūkuma dēl aizietu boja;
garīdznieki visumā esot naidīgi pret strādādami mežos un ķieģeļu rupni-padomju
varu. Ar to gan neesot cās, viņi veic nozīmīgu darbu būv-
Pieteikta reliģijas mācības likvidē- niecībai nepieciešamo izejmateriālu
^ a skolās, bet turpmāk valsts sagādē; uņ daudzi simti veic tik ne­kontrolēšot
visas konfesionālās sko- patīkamu darbu, kā ūdensvadu un
^s. Sagaida, ka SI kontrole balsti- kanalizācijas , būves, karbīda un
sies uz tiem pašiem principiem ķā sāls rOpniecībā.
Igaunijā un visur tur. kur baznical So strādātāju kvalitāti raksturo
bija saglabājusi savu BeaticariSm. lai^tāklis, ka neviens pats no 11.000
nav Sagādājis iestādēm nopietnus
grūtumus un tikai nepilns simts ra­dījis
sīkākus sarežģījumus, „Viņl
kļūs lieliski austrālieši," saka autors.
„Lielākai da^ai no šiem cilvēkiem
viņu apsoHītais divu gadu darbs, pēc
valdības norādījumiem it goda
lieta/' Ap 300 viru liela grupa
gandrīz^ gadu nostrādājusi lielās
dzelzceļa līnijas būvē Rietumaustrā-lijā
visnepatīkamākos apstākļos un
par pieticību alm, ievērojami pa­ātrinot
darbu gaitu, Vorolū tbc sa­natorijā,
kurai pirms kara bija 80
personu liela apkalpe, pirms gada
personālā bija palikuši vairs tikai
13 cilvēku, tā kā iestādi bija iespē­jams
uzturēt vienīgi ar brīvprātīgu
izpalīgu palīdzību. Tur novietotas
darbā DP jaunavas, un sanatorija,
kuras darbība.draudēja pilnīgi iz-
(Beigas 3. lapp.)
norādīja, ka Maskavas vainas dēļ .
panākta saprašanās daudzos ^ ^ ^ T t f a r " ^ * ^ ^ t^^fTSi kstrdinālos jautājtunos. „Tā kā Liel- f ^ » «P^?^ sīriešu ir kvalificēti
britanija atļauj PodomjA Savienībaihf^^.P^«^^^^
kāirtot savas iekšējās Hetas/' uzrunu ^ ^^^F^
beidzot, teica Bevins, ,,tā|)at m,ēs vē- 1^.^^^^?^ ^Jl-^^^^f^
laimies pilnīgu rīcības brīvību p a š u P ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ <*f^^
mājās" r prasmi. DP savu.arodu prasmi pa-
Pēc' pakta teksta PubHcēšanas PJ^t^ ^^^^
ASV ārlietu ministrs Ečeson^ pie- fc^T^^^ ""^'fi n^^l^
ņēma presi un sīkāk komentēja jau- Pf^^^^f,^ ^^^^ ap 16.000 kalpo or-na
«5 aizsardzības sistēmas atsevišķos ^^^^.^^^^^^^^^^^^ pie^anierikaņu
pantus. Ministrs paskaidroja,: ka kri^J™i^^»/^\^^ ^^^^^L ^«
uzbrukums amerikāņu lidmašīnām 2,^/^^.11^^^^ ^^'^SS^^™'
Berlīnes gaisa koridorā tiks uzska- f,^«^^ l^^^a^^-' T
tīts par bruņota uzbrukuma aktu. ^'^''^n.lS^ r"^ ^^^"^
Ielējās revolūcijas pakta signatār- P , ^ ' 7 rotas ar 2100 Vmem dien-valstis
nenozīmē agresiju. Bet stā- S^,^ maiņas veic preču iekraušanu
voklis tūdaļ mainīsies, ja pierādi- ^^^^^f^ «^^a t^^^ lidmaSmas
sies, ka šīs revolūcijas atbalsta f . ^ ^^
no ārienes. Radio runā vēlāk Eče- ^^^^.^^^f ^^^^.^^^^^^^
sons deklarēja: ,,Atlantika paktam Raksta nav
jāpierāda, ka nevienam agresoram ^^^f^, ^^^«^^^ ^ izcUajiem
karš vairs neatmaksāsies. Savieno- sasnteguimem majamat^^^^
tās Valstis konfliktu nevēlas un arī ^ ^ ^ ^ darbnīcās. Darba ātra-neuzskata
to par nenovēršamu". T'^J^^^^^^ ^1 apgrūtina
Kā jau tas bija gaidāms. Itālijas T ? ^ ^^^^^^^ diskriminācija pret vi-parlaments
gandrīz pēc 50 stundu " *
garām nenārtrauktām debatēm bei- Caurmēra DP, saka Sēdžs, ir fizis-dzot
ar 324 pret 170 balsīm nolē- ^ vesels cilvēks .ar tieksmēm baudīt
ma pievienoties Atlantika paktam. aktīvi veicināt politisku un reli-
Pēc balsošanas izcēlās atkal jaunipi?^^ brīvību, persona, kas Ievēro
kautiņi parlamenta nama gaiteņos, sabiedrības llkomus, kam ir arodu
kur lūza galdi un krēsli. Vairāki Prasme, izdoma, spars, un to viņš
deputāti nogādāti pirmās palīdzības visu grib likt lietā jaunā, pastāvībā
punktos. Pēc informāciias no llo- "lājvietā. Tādēļ DP ieceļo. Veicinot
mais, ārlietu ministrs grāfs Sforca DP ieceļošanu ASV, ne vien palī-jau
šonedēļ izlidos uz Vašingtonu. dzētu atrisināt sarežģīto, dārgo un
Sestdienas vakarā, kad pirmie ko-p^^māno problēmu, kas gulstas uz
mēntāri jau bija iespiesti pasaules amerikāņu okupācijas spēkiem Eiro-presē
un daudzi valstsvīri deklarē- Pa, bet ari sagādātu ASV veicīgus
juši savus viedokļus, Savienoto Vai- strādniekus un priekšzīmīgus neko­stu
ārlietu ministrija publicēja Bal- §os pilsoņus.
to grāmatu. Pēc Atlant!ka pakta „Ja man prasību norādīt sabiedrī-gaitas
attēlošanai, amerikāņi brīdina bu, kas vismazāk inficējama un vis-
Padomju Savienību nenovērtēt par immūnāka pret. katra veida totālitā-zemu
rietumu aizsardzības spēkus risma metodēm un „ismiem", tad es
un gatavību. Tie laiki, teikts bur- nenorādītu vis uz kādu ,,100 proc.
tisJci tālāk Baltajā grāmatā, jau pa-ļ amerikānisku vidējo rietumu maz­gājami,
kad agresors varēja pārvarēt] pilsētu, bet gan novestu vaicātāju
vienu valsti pēc otras. Atlantika kādā DP centrā Vācijas
(Beigas 3. lapp.)
amerikāņu
josla," deklarē pulkvedis Sēdžs. ii '