1945-12-01-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Authorized by Military Governmenl. DISCC QK. — 6870
Redakcija — Editorial Office: Herzog-RudoIf-Str. 49. Munich Iznāk reizi nedēlā — Published weekl\
Nr, 16 1945. g. 1. decembrī Minchenē
Biokaps Jāzeps Rancāns
Laimīgā briza sagaidīs iuai
Pirms 27 gadiem atklāji izsludināja
un nodibināja Latvijas demokrātisko
republiku. 1918. g. 18. novembrī bija
iezvanīts jauns laikmets iķviešu tautas
dzīvē, ' tā kļuva brīva un neatkarīga.
Arī šogad 18. novembrī mūms
bija atļaut^ pulcēties, lai arī svešumā,
un atcerēties mūsu gaišos brīvās dzīves
gadus, metot skatus arī uz cerību
pilnu nākotni..
Latvijas satversmes pirmie panti
runā skaidru valodu tin pauž noteikti
un atklāti tahtas stāju: 1. Latvijas
valsts ir demokrātiska republika; 2.
Valsts suverēnā vara pieder latvju
tautai. ^
Baltijas jūras piekrastē zem sarkanbaltsarkanā
karoga turpat 2 miljoni
latvju tautas ar savu darbui čaklumu
un centību pierādīja visai pasaulei, ka
šī tauta ir spējīga pastāvēt neatkarīgi,
ietvert savu' valsts dzīvi r^oteiktos li-kainos,
nodibināt^ draudzīgas attiecības
ar kaiminieiti un visa^ pasaules
tautām, ceļot savu saimhiecisko bagātību,
nodrošinot tautai labklājību un
sasniedzot augstu līmeni kulturālā attīstībā
un dzīvē. Starptautiskās attiecības
bija dibinātas un kākotas draudzīgā
garā ar līgumiem uz savstarpējās
vienošanās pamatierii. Latviešu
tautu bija un ir miermīlīga un saticīga.
Tā nekad nedomāja par kariem
un miera traucēšanu, godīgi pildīja
savas starptautiskās saistības un nav
iJfērsusi savus ieročus ne pret vienu
vdUii, ne pret vienu savu kaimifiu.
Pat lielajā tautu konfliktā tā vēlējās
palikt un palika vienmēr neitrāla.
Par nožēlojumu lielie Latvijas kai-
Jv/^ neievēroja mazo tautu tiesības, -
samina kājām visas starptautiskās
saistības, lauza svinīgi noslēgtos līgumus
un dotos solījumus un padarīja
latviešu zemi par kara lauku. Ar varas
līdzekļiem nostūma pie malas likumīgo
valdību, apspieda ļaudis, nolaupīja,
i/inu mantu, postīja druvas,
ciemus un pilsētas. Latvijas pilsoņus
padarīja par zemākās šķiras cilvēkiem.
Pretēji starptautiskiem likumiem
ifiAus spaidu \kā^tā sūtīja uz
kaujas lauikiem, kur daudzi zaudēja
savas dzīvības ziedu gados. Daudzus
izveda, izsūtīja uz tālām zemēm
spaidu ļiarbos. Par nepaklausību okupantu
rīkojumiem daudzus ieslodzīja
cietumos un koncentrācijas nometnēs,
daudzus nošāva, nomocīja «n daudzi
nomira badā^;
Vlms kara laika upurus nav iespējams
Uzskaitīt. Tie sniedzas dfsmit-un
simttūkstošos. Lai godam pieini-na^
kaut vai dažus izcilākus Latvijas
valsts darbiniekus, kas no mums škī-rušiesļ
šinīs bēdu laikos uti kuru vidū
ir bijušais Saeimas prezidents un
Vahts prezidenta vietnieks ' Dr. Pauls
Kalniņš, profi Konstantīns Čakste, ministrs
un sūtnis Ludvigs Sēja, Latgales
jaunatnes audzinātājs prof. Dr.
Aloī:ļs Broks, Mathauzenas koncen^
trāci'jas nometnē nomocītie 236 latvieši
un daudz citi, kuru vārdi sabiedrībai
vēl nav zināmi, bet kas^ savas
dzīvības nolikuši par brīvo un demokrātisko
Latviju. ;
Tādu smagu jūgu latviešu tautas
vairākums nes jau veselus piecus gadus.
Latpiešu tautas dala, kas no kara
vētras^ aizdzīta uz rietumiem, laimīgā
kārtā jau no šīgada maija izjūt
lielo demokrātisko tautu aizsardzību
un gādibii. Mēs varam tikai priecāties
par vinu uzvaru. Par to mēs izjūtam
dziļu pateicību iepretim Sabiedroto
armijām^ un demokrātisko
valstu pārstāvjiem, kas mūs aizsargā
un par mums gādā.
Latviešu tautai kara laikā nodarīta
kliedzoša netaisnība, bet - mēs nezaudējam
cerību. Latviešu tauta tic un
gaida, ka lielās demokrātiskās valstis
un tautas, kas līdz šim ir atzinušas
Latvijas likumīgos sūtņus savās zemēs,
arī turpmāk pie miera sarunām
palīdzēs latviešu tautai nostāties uz
savām kājām, atjaunojot mūsu demo-
Aicinājunis palīdzēt
5. nov. ministrs A. Valdmanis latviešu
kafavīru lielu kārtošanai kopā
ar LSK galvenās valdes sekretāru inž.
A. Dančauski izbrauca uz Beigiju, lai
ar piekritigām anglu iestādēm tur
pārrunātu jautājumus par mūsu karavīru
- gūstekņu stāvokļa uzlabošanu.
Ministrs A. Valdmanis apmeklējis abas
gūstekņu nometnes, kufās mūsu kafa-vīri
Belgijā novietoti, pārrunājis dažādas
vajadzības ar pulkvežiem Janu-mu
un Kripēnu (Vilvordē pie Briseles
un Zedelghamā pie Briges) un iesniedzis
feldmaršala Montgomerija štābam
attiecīgus ziņojumus un priekšlikumus.
Ministrs Valdmanis lūdz saprast, ka
jautājumā par mūsu kafavīru - gūstekņu
stāvokli, ķā arī par vina
priekšlikumiem šinī sakarā viņš pašreiz
nevar plašāk izteikties. Palīdzības
sniegšana mūsu kafavīriem, sakarā
ar notikušo pārvietošanu uz Beļģiju,
kļuvusi daudz grūtāka. Bet tā ir
nepieciešama, un laikā jālūdz visi latvieši
Vācijā. Pabaidām piebilstams,
kratisko iekārtu uz Latvijas satversmes
pamatiem. Tad latufiešu tauta
ieņems sev piedienīgu vietu pasaules
tautu saimē. Ar savu pašaizliedzīgo
darbu tā veicinās miera lin atjaunos
savu izpostīto zemi, un pār Latvijas
ārēm at^al spīdēs Dieva svētības
saule!
Pagaidām bruņosimies dir pacietību
un izturību, jo mes nezinām, cik ilgu
Dievs ir nolicis mūsu pārbaudījumu
laiku, bet mēs tomēr ticam taisnības
uzvarai un nešaubāmies, ka r^iz atgriezīsimies
atbrīvotajā dzimtenē.
Tā laimīgā brīža sagaidīšanai jau
tagad sāksim likt pamatus ar čaklu un
pašaizliedzīgu darbu, ar ^saticīgu un
izpalīdzīgu saprašanos savā vidū. Aizmirsīsim
vecos sīkos strīdus, izmetī-sim
no sirdīih un prātiem savtīgās,
maziskās un nenovīdīgās domas un
jūtas. Mūsu sadzīvē ļausim plaukt
un zelt brālīgai, izpalīdzīgai, darbīgai
un kristīgai mīlestībai! Tad mums būs
dibināts pamats atgriezties brīvā
dzimtenē, ar paceltām galvām mēs
varēsim braukt uz savām mājām un
no gruvešiem un postažas mēs pratīsim
atkal atjaunot un godā celt savu
brīvo, neatkarīgo un demokrātisko
Latviju. Strādāsim un hūsim i garā
stipri. Ticēsim, ka Dievs uz to mums
palīdzēs!
ka mūsuļ kafavīrus Bielgiiā nekādos
darbos nesūta un ka tie pārtikā saņem
ap 2000 kaloriju dienā. Samērā
smagi tie izjūt cigarešu un, pār visu,
saprotams, brīvības trūkumu. Plkv.
Januma virsnieku grupa bez tain vēl
arvien ir atsevišķā nometnē' ,,2221"
(pie Briseles), kamēr pārējie kafavīri
un virsnieki ir kopā nometnē ,,2227"
Zedelghamā (pie Briges). „LCK IB"
Jāgatavojas patstāvīgai
eksistencei
Lībekas Latviešu komitejas pārstāvji
kopā ar igauņu un lietuviešu
pārstāvjiem nesen aicināti 8. korpusa
štābā, kur tiem doti norādījumi, par
tautiešu garīgo aprūpi nākotnē. Tā kā
agrāk vai vēlāk pienāks laiks, kad
Vienotās Nācijas pārtrauks pārvietoto
l^ersonu uzturēšanu, tad jau tagad neatlaidīgi
jāpūlas sagatavot tā^ patstā-vīgiii
eksistencei. Visienļ, (kas līdz
šim nav atraduši darbus jāiemācās
mazākais kāds amats un pašu spēkiem
jāmēģina Sagādāt iedzīvei nepieciešamākie
priekšmeti.
„Lībekas Vēstnesis
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 1, 1945 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1945-12-01 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari451201 |
Description
| Title | 1945-12-01-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Authorized by Military Governmenl. DISCC QK. — 6870 Redakcija — Editorial Office: Herzog-RudoIf-Str. 49. Munich Iznāk reizi nedēlā — Published weekl\ Nr, 16 1945. g. 1. decembrī Minchenē Biokaps Jāzeps Rancāns Laimīgā briza sagaidīs iuai Pirms 27 gadiem atklāji izsludināja un nodibināja Latvijas demokrātisko republiku. 1918. g. 18. novembrī bija iezvanīts jauns laikmets iķviešu tautas dzīvē, ' tā kļuva brīva un neatkarīga. Arī šogad 18. novembrī mūms bija atļaut^ pulcēties, lai arī svešumā, un atcerēties mūsu gaišos brīvās dzīves gadus, metot skatus arī uz cerību pilnu nākotni.. Latvijas satversmes pirmie panti runā skaidru valodu tin pauž noteikti un atklāti tahtas stāju: 1. Latvijas valsts ir demokrātiska republika; 2. Valsts suverēnā vara pieder latvju tautai. ^ Baltijas jūras piekrastē zem sarkanbaltsarkanā karoga turpat 2 miljoni latvju tautas ar savu darbui čaklumu un centību pierādīja visai pasaulei, ka šī tauta ir spējīga pastāvēt neatkarīgi, ietvert savu' valsts dzīvi r^oteiktos li-kainos, nodibināt^ draudzīgas attiecības ar kaiminieiti un visa^ pasaules tautām, ceļot savu saimhiecisko bagātību, nodrošinot tautai labklājību un sasniedzot augstu līmeni kulturālā attīstībā un dzīvē. Starptautiskās attiecības bija dibinātas un kākotas draudzīgā garā ar līgumiem uz savstarpējās vienošanās pamatierii. Latviešu tautu bija un ir miermīlīga un saticīga. Tā nekad nedomāja par kariem un miera traucēšanu, godīgi pildīja savas starptautiskās saistības un nav iJfērsusi savus ieročus ne pret vienu vdUii, ne pret vienu savu kaimifiu. Pat lielajā tautu konfliktā tā vēlējās palikt un palika vienmēr neitrāla. Par nožēlojumu lielie Latvijas kai- Jv/^ neievēroja mazo tautu tiesības, - samina kājām visas starptautiskās saistības, lauza svinīgi noslēgtos līgumus un dotos solījumus un padarīja latviešu zemi par kara lauku. Ar varas līdzekļiem nostūma pie malas likumīgo valdību, apspieda ļaudis, nolaupīja, i/inu mantu, postīja druvas, ciemus un pilsētas. Latvijas pilsoņus padarīja par zemākās šķiras cilvēkiem. Pretēji starptautiskiem likumiem ifiAus spaidu \kā^tā sūtīja uz kaujas lauikiem, kur daudzi zaudēja savas dzīvības ziedu gados. Daudzus izveda, izsūtīja uz tālām zemēm spaidu ļiarbos. Par nepaklausību okupantu rīkojumiem daudzus ieslodzīja cietumos un koncentrācijas nometnēs, daudzus nošāva, nomocīja «n daudzi nomira badā^; Vlms kara laika upurus nav iespējams Uzskaitīt. Tie sniedzas dfsmit-un simttūkstošos. Lai godam pieini-na^ kaut vai dažus izcilākus Latvijas valsts darbiniekus, kas no mums škī-rušiesļ šinīs bēdu laikos uti kuru vidū ir bijušais Saeimas prezidents un Vahts prezidenta vietnieks ' Dr. Pauls Kalniņš, profi Konstantīns Čakste, ministrs un sūtnis Ludvigs Sēja, Latgales jaunatnes audzinātājs prof. Dr. Aloī:ļs Broks, Mathauzenas koncen^ trāci'jas nometnē nomocītie 236 latvieši un daudz citi, kuru vārdi sabiedrībai vēl nav zināmi, bet kas^ savas dzīvības nolikuši par brīvo un demokrātisko Latviju. ; Tādu smagu jūgu latviešu tautas vairākums nes jau veselus piecus gadus. Latpiešu tautas dala, kas no kara vētras^ aizdzīta uz rietumiem, laimīgā kārtā jau no šīgada maija izjūt lielo demokrātisko tautu aizsardzību un gādibii. Mēs varam tikai priecāties par vinu uzvaru. Par to mēs izjūtam dziļu pateicību iepretim Sabiedroto armijām^ un demokrātisko valstu pārstāvjiem, kas mūs aizsargā un par mums gādā. Latviešu tautai kara laikā nodarīta kliedzoša netaisnība, bet - mēs nezaudējam cerību. Latviešu tauta tic un gaida, ka lielās demokrātiskās valstis un tautas, kas līdz šim ir atzinušas Latvijas likumīgos sūtņus savās zemēs, arī turpmāk pie miera sarunām palīdzēs latviešu tautai nostāties uz savām kājām, atjaunojot mūsu demo- Aicinājunis palīdzēt 5. nov. ministrs A. Valdmanis latviešu kafavīru lielu kārtošanai kopā ar LSK galvenās valdes sekretāru inž. A. Dančauski izbrauca uz Beigiju, lai ar piekritigām anglu iestādēm tur pārrunātu jautājumus par mūsu karavīru - gūstekņu stāvokļa uzlabošanu. Ministrs A. Valdmanis apmeklējis abas gūstekņu nometnes, kufās mūsu kafa-vīri Belgijā novietoti, pārrunājis dažādas vajadzības ar pulkvežiem Janu-mu un Kripēnu (Vilvordē pie Briseles un Zedelghamā pie Briges) un iesniedzis feldmaršala Montgomerija štābam attiecīgus ziņojumus un priekšlikumus. Ministrs Valdmanis lūdz saprast, ka jautājumā par mūsu kafavīru - gūstekņu stāvokli, ķā arī par vina priekšlikumiem šinī sakarā viņš pašreiz nevar plašāk izteikties. Palīdzības sniegšana mūsu kafavīriem, sakarā ar notikušo pārvietošanu uz Beļģiju, kļuvusi daudz grūtāka. Bet tā ir nepieciešama, un laikā jālūdz visi latvieši Vācijā. Pabaidām piebilstams, kratisko iekārtu uz Latvijas satversmes pamatiem. Tad latufiešu tauta ieņems sev piedienīgu vietu pasaules tautu saimē. Ar savu pašaizliedzīgo darbu tā veicinās miera lin atjaunos savu izpostīto zemi, un pār Latvijas ārēm at^al spīdēs Dieva svētības saule! Pagaidām bruņosimies dir pacietību un izturību, jo mes nezinām, cik ilgu Dievs ir nolicis mūsu pārbaudījumu laiku, bet mēs tomēr ticam taisnības uzvarai un nešaubāmies, ka r^iz atgriezīsimies atbrīvotajā dzimtenē. Tā laimīgā brīža sagaidīšanai jau tagad sāksim likt pamatus ar čaklu un pašaizliedzīgu darbu, ar ^saticīgu un izpalīdzīgu saprašanos savā vidū. Aizmirsīsim vecos sīkos strīdus, izmetī-sim no sirdīih un prātiem savtīgās, maziskās un nenovīdīgās domas un jūtas. Mūsu sadzīvē ļausim plaukt un zelt brālīgai, izpalīdzīgai, darbīgai un kristīgai mīlestībai! Tad mums būs dibināts pamats atgriezties brīvā dzimtenē, ar paceltām galvām mēs varēsim braukt uz savām mājām un no gruvešiem un postažas mēs pratīsim atkal atjaunot un godā celt savu brīvo, neatkarīgo un demokrātisko Latviju. Strādāsim un hūsim i garā stipri. Ticēsim, ka Dievs uz to mums palīdzēs! ka mūsuļ kafavīrus Bielgiiā nekādos darbos nesūta un ka tie pārtikā saņem ap 2000 kaloriju dienā. Samērā smagi tie izjūt cigarešu un, pār visu, saprotams, brīvības trūkumu. Plkv. Januma virsnieku grupa bez tain vēl arvien ir atsevišķā nometnē' ,,2221" (pie Briseles), kamēr pārējie kafavīri un virsnieki ir kopā nometnē ,,2227" Zedelghamā (pie Briges). „LCK IB" Jāgatavojas patstāvīgai eksistencei Lībekas Latviešu komitejas pārstāvji kopā ar igauņu un lietuviešu pārstāvjiem nesen aicināti 8. korpusa štābā, kur tiem doti norādījumi, par tautiešu garīgo aprūpi nākotnē. Tā kā agrāk vai vēlāk pienāks laiks, kad Vienotās Nācijas pārtrauks pārvietoto l^ersonu uzturēšanu, tad jau tagad neatlaidīgi jāpūlas sagatavot tā^ patstā-vīgiii eksistencei. Visienļ, (kas līdz šim nav atraduši darbus jāiemācās mazākais kāds amats un pašu spēkiem jāmēģina Sagādāt iedzīvei nepieciešamākie priekšmeti. „Lībekas Vēstnesis |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-12-01-01
