Bavarijas Latviesu vestnesis, April 10, 1946

              Grāmatas par Lktviju
zviedru valodā
Pārdzīvotā otra pasaules kara attī­stībā
Eiropā daudzām valstīm atņem­ta
patstāvība un tautu,ma'sas saimnie­ciskā
vai militārā mobilizācijā izsvai­dītas
tālu pāri savu zemju robežām.
Tagad, dažādu tautu pārstāvjiem sa-stopotie^
s, viens par otru spriež pec
lasītām zinām par katru atsevišķu
tautu, tās zemi, dabu un raksturu. Un
jo vecāka un pazīstamāka valstiskā
kultūra kādai zemei, jo plašāku at­balsi
tā sev atrod. Tāpēc ir apsveicami
tādi izdevumi, kas cittautiešiem var
dot pareizas zinas par musu valsti,
tautu un tās kultūru. '
Alberts G e d r o v i c s Zviedrijā
publicējis grāmatu „Zviļedru reformas
Latvijā un latviešu brīvības cīnās",
kas iznākusi Stokholmā Viljama Frei-ja
tulkojumā. Grāmatas priekšvārdā
ģimnāzijas rektors Hanss Lunds
deklarē npstāju Baltija§ jautājumā;
Sīs tautas, karam beidzioties, nav at­guvušas
brīvību un, kamēr tas neno­tiks,
pasaules sirdsapziņa nebūs tīra
un pasaules miers būs apdraudēts.
Neko nenozīmē, ka šīs tautas ir ma­zas.
Kas citu tiesības min kājām, tas
pats spriež sev tiesu. Laiļ raugāmies
uz Vācijas piemērul |— Sis priekš­vārds
zināmā mērā ir visas grāmatas
pamattēze, ko spēcīgi atbalsta fak­tiskais
materiāls. Ievadā dļOts īss, bet
saturīgs pārskats par Latvijas dabu,
ģeogrāfiju un senvēsturi. Pirmajā, no­daļā
atrodami sīki dati par zviedru
laikiem Latvijā un iztirzātas zviedru
saimnieciskās reformas-^ muižu re­dukcija,
vaku grāmatu ievešana, tiesu
reorganizācija ar zemnieku pārstāv­jiem
un kultūras darbs — Tērbatas
universitātes nodibināšana, bībeles
tulkojums, gādība par skolām utt
Pirms latviešu ibrīvības cī6u Iztirzā­juma
sniegts savilķums par latviešu
tautas tiesiskā stāvokļa,attīstību krie^
vu laikā. Atskatā par Latvijas brīvī­bas
cīnām lasāmas zinas par latviešu
strēlnieku pulkiem. Latviešu nacionā­lās
padomes darbību, Laitvijas valsts
proklaļBēšanu un cīhārln pret padomju
spēku iebrukumu un Golca-Bermonta
vienībām.
Turpat Stokholmā iznākusi arī zvie­dru
redaktora Paula 01 ber g a grā­mata
par Baltijas valstīm. Autors
tajā apskata Baltijas 'jautājuma attī­stību
pēdējos gados un dažādu valstu
nostāju pret Baltijas valstu okupā­ciju,
norādīdams uz faktiskām nepa-reizībām,
kādas šajā zinā parādījušās
zviedru presē. Tālāk Olbergs ilustrē
Baltijas valstu saimniecisko un kultū-
Tālo uzplaukuipu un mūsu zemes re­formu
neatkarības laikā un norāda,
ka Baltijas valstu satversmes bijušas
loti demokrātiskas. Grāmatā daudz
statistiska un faktiska materiāla un tā
oponē kādam citam zviedru autoram
H el š t r e m a m, kas apgalvo it- kā
Baltijas valstu saimniecība neatkarī­bas
laikā būtu gājusi atpakaļ un it
kā Baltijā arī pēc zemes reformas
būtu pastāvējusi lielgruntniecība.
Bez tam Zviedrijā iznākusi vēl
trešā, kāda H. R y b i n š t ei n a grā-iT.
ata, kas pilna aplamībām un nepa-ti
5sībām. Tajā stāstīts, ka neatkarī-biis
laikā Baltijā valdījuši„nacionāli
briToni" un demokrātija tur nekad
neesot pastāvējusi. Baltijas tautas
esot brīvprātīgi un likumīgi nolēmušas
pievienoties Padomju Savienībai. Gik
spriežams, šīs brošūras autors pro­pagandē
komunismu. Kra
umma
Godinot Latvijas ev.-lut. baznīcas
archibīskapu prof. Dr. theol. T.
G r ī n b e r g u vina 76. dzimi^anas'
dienā, 2. aprīļa rītā vinu Eslingenā ap­sveica
daudzas delegācijas. Ev.-lut.
draudžu mācītāju personāllietu kār­totājs
amerikāņu un franču joslā
prāv. j , Ķullītis. ko pavadīja prāvesti
A. Rumpēters, A. Birznieks un K.
Valters, archibīskapam pasniedza
mākslinieciski veidotu adresi ar Rī­gas
Māras baznīcas siluetu un ev.-lut.
draudžu 70 mācītāju parakstiem. Es-lingenas
latviešu ev.-lut. draudzes
priekšnieks A. Krēsliņš pasniedza
sudraba krucifiksu, kas pagatavots no
tautiešu saziedotiem Latvijas latiem,
un dāmu komitejas priekšniece M.
Bērziņa ziedus. Eslingenas kolonijas
vecākais K. Kalniņš, ko pavadīja ko­mitejas
locekli, archibīskapam uzdā­vināja
radioaparātu. Jersikas apga­balā
skautu ūri gaidu delegācija ar
priekšnieku J, Dombrovski, vienību
vadītājiem, vienu mazskautu un gun-tinu
archibīskapam kā Latvijas skau-skapu
p r o L Dr. T. Grmbergu
tu organizācijas ļļodū biedram pasnie­dza
adresi un ^/k-'"** amerikāņu un
franču joslas LSK dir. R. LiepirVš un
ministra Gulbja dzīves biedre zie­dus,
YMCA's pārstāvji arch. 0 Krau-ze
un Dr. theol. K.Bilzēns — organi­zācijas
nozīmi. Augsburgas VMCA's
adresi archibīskapam pasniedza prāv.
J. Ķullītis,' Eslingenas.YWCA's priekš­niece
V. Erdmane — ziedus, baptistu
draudžu pārstāvis māc. Klaupiks dzeju
krājumu „Ceiinieka dziesmas". Lat­viešu
skolas- jaunatnes • sveicienu sir­majam
virsganam nodeva Eslingenas
ģimnāzijas dir. V. Skulte un tautsko­las
pārz. J. Vinters. Ar pa^^u salasītiem
lauku ziediem bija ieradušies arī ma­zie
bērnu dārzu iemītnieki. LCK
sveicienus nodeva mag. merc. A Ka-cēns
un no Vīrtembergas-Bādeņas ap­gabala
Latviešu komitejas A.Erdma-nis.
Pulkveža O.Kalpaka bataljona
sveicienus un ziedus pasniedza dele­gācija,
kuru vadīja plkv. Galindoms.
UNRRA's sveicienus nodeva labklājī­bas
virsnieks Gverlande. „Letonijas"
korporācijas delegāciju vadīja A.
Udris un Dr. A. Pētersons, Archi­bīskapu
ar rakstiem sveica vina viet­nieks
angiu joslā prāv. E. Bergs, Lat­vijas
agrākais sūtnis Vācijā D r.
V 0 it s , latviešu pareizticīgās baz­nīcas
vadība un daudzi citi.
Pēcpusdienā Eslingenas Jāna baz­nīcā
bija svinīgs pateicības dievkal­pojums,
piedaloties visiem amerikāņu
un franču Joslā dzīvojošiem ev.-lut.
draudžu prāvestiem. Pirmo reizi pēc
pārciestās smagās slimības draudzes
vidū bija arī pat5 gaviļnieks. Garīgo
stiprinājumu savai turpmākai dzīvei
un darbam archibīskaps smēlās Sv.
Vakarēdienā, ko viņam pasniedza
prāvesti L Kullītis un A. Rurapēters.
Svētīšanas vārdus dievlūdzējiem teica
pats archibīskaps. Dievkalpojumu
kuplināja Eslingenas latviešu koloni­jas
koris, diriģenta H. Lindemana va­dībā
nodziedot korāli „Cēli kā dzim­tenes
dievnamiun vijolnieks A. Z i -
verss. J. Raitums
Irāna lūdz, lai sarkanie to atstāj lidz 6, maijam
Ņujorkā, 3. aprīlī (AP). — Vienoto i Taksas prinču muižas. — G r i e ķ i j a s
Nāciju Drošības padome minūšu
sēdē šodien uzklausīja Krievijas un
Irānas atbildes. Irānas vēstnieks Hu-seins
Ala, Krievijas delegātam Andre­jam
Gromiko neesot klāt, padomei
piedāvāja Irānas jautājumu ];>agaidām
atlikt, ja Padomju Savienība noteikti
apsolītu izvākt savu karaspēku no
Irānas līdz 6. maijam. Krievijas notā
bija teikts, ka karaspēka izvākšana
neesot atkarīga no naftas vai poli­tiskām
koncesijām, bet Irāna oficiāJi
apliecināja, ka. krievu iejaukšanās Irā­nas
lietās turpinās. OMGUS —
A S V Militārās valdības birojs Vā­cijai
ar 1. aprīli no Frankfurtas pār­vietojies
uz Berlīni. USFET^- ASV
bruņoto spēku Eiropas virspavēlniecī­bas
ģenerālštābs paliek Frankfurtā,
bet Vācijas reģionālām valdībām
amerikāi^u okupācijas joslā pakāpe­niski
izveidojas sava „galvaspilsēta'
Štuigartā. — No autoritatīvām aprin­dām
„AP" 3. aprīlī Berlīnē uzzinājis,
ka maršals Geo'rgijs Žukovs drīzumā
atstāšot padomju okupācijas joslas
šefa posteni. Par vina pēcteci esot
iecelts ģen. Vasilijs Sokolovskis, ko
savukārt nomainīšot ģenerālleitnants
Lalvns. — 50 līdz 100 pēdu augsti pai­suma
vilni ar postītāju spēku 1. ap­rīlī
brāzās pāri K l u 8 ā o k e a n a
ziemeļdaļai, nopostot Hilo pilsētu Ha-vaju
salās, iznīcinot desmiitiem tūk­stošu
mājokļu un sagādājot miljonu
dolāru zaudējumus. Klusā okeāna
krastā no Aleutu salām līdz Dienvid­amerikai
šie drausmīgie vilni nogali­nājuši
176 cilvēkus. ' Milzīgo paisuma
vilnu izcelšanos izskaidro ar zemestrī­ci
okeāna dibenā. — Amerikāņu jos­las
vācu padome 2. apr,. Štutgartā
principā pieņēmusi agrārreformas li­kumprojektu,
nosakot, ka lielie nepro-duktīvie
vācu zemes īpašumi sada­lāmi
mazos 600 kvadrātmetru zemes
īpašmnos lauksaimniecības vajadzī­bām
un pārdodami bēgļiem. Ar to sa­gādās
zemi, darbu un pārtiku apm.
3:000.000 bēgļu amerikāņu joslā, kur
ir tādi lieli zemes īpašumi kā, piemē­ram,
54.000 akru lielās Turnas un
vēlēšanas Londonas liberālais „News
Ghronicle ' apzīmē par „iespējami brī­vām
un taisnīgām," kas «rādot valsts
republikānisko vairākumu." Maskavas
radiofona komentātors Volinskis de­klarēja,
ka Grieķijas vēlēšanas ,;bū8
Grieķijas 'vēstures melnā diena, kas
vērsta pret brīvības un demokrātijas
atjauno.^anu." — Amerikāņu Militārā
valdība Berlīnē 3. apr. notiesājusi
vācu komunistus Jurru un Kāmmer-meieru
par „m-ēģinājumu radīt par­tijas
organizāciju, kas stāvētu pāri
Militārai valdībai." Par amerikāfiu
Militārās valdības rīkojumu trejādu
pārkāpšanu vini abi notiesāti ar 5 ga­diem
cietumā. — Polu karavīri, kas
atgriežas savās mājās P o l i j ā , pēc
6 vai 7 gadu prombūtnes atrod lielas
pārmaiņas. Ja viņus interesē lauk­saimniecība,
tiem ir labas izredzes at­griezties
normālā dzīvē dažu nedēlu
laikā, jo Polijai tagad aparami un
raža .'ievācama no jauniegūtiem
3.000.000 akriem vācu bijušā territo-rijā
rietumos.. Piedzīvojumu meklētā­jiem
tā ir īstā izdevība, jo Šīs zemes
Polijā jau sauc par Polijas /.mežonī­giem
Tietumiem." Pārnākušiem kara­vīriem
valdība apgādā 15 līdz 30 akru
lielas saimniecības, sēklu un iespējas
izmantot traktorus un citas mašīnas.
No ŠĪS'valsts daļas vāciešus izvāc pa
5000 dienā, kādēļ tie cenšas atriebties
poliem, kas nāk vinu vietā. Vācu tcr-roristu
grupas uzbrūk poliem un sa­botē.
Kvalificētu darbu pilsētās vai
ciemos pārnācējiem bieži ir grūti at­rast.
Dzīves apstākli ir smagi. Ierēd­nis,
kas mēnesī pelna 1000 līdz 1500
zlotu, Varšavā par vienu pašu mal­tīti
spiests maksāt 400—600 zlotu
Vairumam pārnācēju, kad tie ierodas
Gdanskā (Dancīgā), jākāpj smagajās
automašīnās un vezumos vai arī ar
visām savām mantām U2 muguras
jāsoļo zemes iekšienē, lai, gandrīz k
ieceļotājiem svešā zemē, sāktu dziv
nd jauna. — Repatrianti no portugāļu
M ak a o kolonijas Dienvidkinā pēc
atgriešanās Lisabonā stāsta, ka. viii
Makao viesnīcās un visdārgākos re­storānos
varējuši dabūt it kā cūkas
galu, kas, tā viņiem stāstīts, esot bi­jusi
kontrabanda no japāftu joslas.
Sevišķi garda', stāsta aizvien vēl
šausmu pārAemtie repatrianti, ,,bija
vira, ar kufu kāds vietējais restorāns
bija kļuvis slavens lidz tam brīdim,
kad tā virtuves katlā atrada vā­rāmies
cilvēka galvaskausu." Policija
noskaidroja, ka Makao~ darbojusies
ķīniešu banda, kas naktīs izgraizījusi
badā mirušo ķīniešu līķus. Šādu galu,
nieres un aknas banda piegādājuši
restorāniem. — A S V karakuģis „Mis-souri",
kas no Savienotām Valstīm
ved uz Turciju tās bijušā vēstnieka
Alchmeta Ertcguna mirstīgās atliekas,
ceļā uz Istanbulu sasniedzis Gibral­tāru.
ASV flotes spēku komandieris
Eiropā admirālis Hevits uz „Missouri"
paziņoja, ka ASV karakuģi šopava­sar
vai vasarā pieklājības vizītēs ap­meklēs
Skandināvijas ostas. — Ņīrn-bergas
un Firtas pilsētā karavīriem
un civīliedzīvotājiem nakts satiksmes
aizliegums noteikts no pusnakts līdz
pl. 5 no pirmdienas līdz piektdienai
uii no pl. 1 naktī līdz pl. 5 rītā sest­dienās
un' svētdienās. — Vienmēr
praktiskā an g 1 u armija izsludinājusi,
ka tā izmaksīus no 2 šiliņiem 9 pen­siem
1 ī dz 7 s i l i 11 i tm ikviena i p e r s on ai,
kas armijai pagādās brīvprātīgo rek­rūti.
— PSRS, pirmā no lielvalstīm,
pilnos apmēros samaksājusi savu dalu
UNO izdevumiem, proti, 1.723.000
dolāru. The Stars and Stripes
Miris A. Aļechins
Arī Rīgā pazīstamais Krievijā dzi­mušais
un par Francijas pilsonī kļu­vušais
pasaules ša^ha meistars Alek­sandrs
A 1 e c h i n s, kas 24. martā
miris Portugālē, kā noskaidrojies, bija
aizrijies ar gaļas gabalu. Vihž jau
bija miris, kad tā labā rokā vēl at­rada
gabalu bīfstēka. Vi6a draugi pa­stāstīja,
ka Aleehins vienmēr ēdis ar
pirkstiem un, ja vien to varējis, nekad
nelietojas dakšiņas vai nažus.
Polu DP drfza aizveliuia
fiksēta pakta
Frankfurtā, 2. aprīlī. USFET T -
x\ SV bruiVoto spēku virsjpavēlniecibas
pārstāvji Eiropā šodiļCn paziņoja, lūi
ar Polijas un Cechoslovakijas valdību
panākta vienošanās par 200.000 pohi
pārvietoto personu vislielākās daļas
aizvešanu no amerikānis joslas uz
vinu dzimto zemi. '
Jau nākošās dienās sagaida masu
kustības sākšanos. Panākta vienoša­nās
par 6 vilcieniem, no kuriem katrs
uziiems 1200 DP,ļ kas ik dienas no
amerikāņu joslas caur Čechoslovakiju
dosies uz Dziedzicii; 80 km rietumos
no Krakovas, un uz MiteH'aldi, 120
km uz dienvidiem no Breslavas.
Poli var izvēlēties
USFET pārstāvji pasvītroja, ka
projām sūtīs vienīgi tos polus, kas
vēlas atgriezties māj^s. Lai gan Sa­vienoto
Valstu oficiāli pārstāvji mur
dinājuši polus braukt projām; vidi
tomēr teica^ ka to repatriēšanai spai­dus
nepielietos. i
Ir paziņots, ka visiem DP, kas do­das
šinī ceļā, amerikāi^i sagādās pār»
tiku. DP strnemšAnai Dziedzicā un
Mitelvaldē iekārtoti ^ uzņemšana»
centri, kur tiem izdos personas aplie­cības,
izkārtos vii^u braukšanu un pa­līdzēs
vinu pārvešanā uz atsevišķient
ciematiem. ^
Militārā gubernatora — ģenerālleit­nanta
Džozefa Maknarnija februāfa
ziņojums rādija, ka np ^ 556.000 DP
amerikāņu joslā pāri pļar 200.000 ir
poli, kas tādējādi veido pārvietoto
ārzemnieku vislielākoj grupu.
The Stars and Stripes,
April 3, 1946
Gaidām zMas
Mēs, latvieši, 'kas atrodaļuies gūstā
Itālijā; līdz šim kaut kādas zinas par
tautiešiem Vācijā esam dabūjuši vie­nīgi
no garīdzniekliCm. Par sevi esam
zinas trīs reizes ^sīitījuši^ latviešu
kartotēkai, . bet nezinām, vai tās
saņemtas. Visi eisam noilgojušies
pēc atbildes, visi gaidām. Pārtika
mums pietiekama, ari apģērbi labi,
bet nav brīvības uņ ļmāc nezina par
piederīgo likteni. '.Sūtiet mums lat­viešu
laikrakstus un rakstiet, kā dzī­vojiet.
Loti gaidām. Personīgi lūdzu
tautiešus, ja kāds zinātu par manu
sievu Lūciju-Elīzabeti - Isaku, džim.
Skudinu, dz. 1901. g. 4. jūnijā Rīgā,
pēdējās zinas no \Jēnas, Mulenstr.
114, pazinot to man. ~ Voldemārs
Isaks, U. S. P. W. E. 81 r G - 411281
L, .9911 Q. M. Sv. Btl., 9731. Sv. Co.
(G. S. U.), Naples, Italy.
Par to derētu padomāt
Cilvēkiem, kam jādzīvo svešumā:
un nometnes apstākļos,! sirds vairāk
kā jebkad tiecas pēc mākslas sniegu*
raiem un visi ar ilgošanos gaida katru
sarīkojumu. Bet ja, piemēram, ģime­nē
ar 4 ģimenes locekļiem nedēlā par
koncertiem un teātfiem jāsamaksā
līdz 30 marku, tad tas plānajam nau­das
makam iznāk pļar grūtu. Nay
jau arī daudz Ito, kas strādā un sa­liem
kādu atalgojumu, un arī no ap­mēram
100 marku mēnešalgas nevar
atļauties tik daudz izdevumu sarīko^
jumiem. Par to, derētu padomāt kā
tautiešiem, īpaši ģimenes cilvēkiem,
padarīt mākslas , sarīkojumus pieeja­mākus.
- - R, Apenītis, Latvian DP
Genter, Weylstr. 11, Mannlieim (17a).
Padomju Latvijā organizē komerc-tējnīcas,
kurās valrēs pirkt produktus
no zemniekiem, kas, izpildījuši ob­ligātās
valsts nodevas. Tējnicās pār­dos
tēju, kafiju, siltus un aukstus uz­kožamos,
pusdienas un vakariņas, ce­pumus,
konfektes, papirosus; tabaku,
vīnu, degvīnu un alu. Iebraucējiem
par vienu rubli i^zsildīs līdzpaņemtos
produktus. 100 g rudzu maizes maksās
i rubli, 100 g baltmaizes 5 rbl., por-cija
biezputras 9 rbl., cepti kartupeli
8' rbl, piena zupa 12 rbl, pudele alus
6 rbl., 100 g degvīnaiHkiblu. — Gen-tības
rekordu augstākās, padomijs vē­lēšanās
sasniedzis rīdzinieks AboliAš,
kas pie vēlēšanu iecirkņa Brīvības bul­vārī
1 ieradies jau iepriekšējā vakarā
pl. 10 un saldams pavadījis pie ie­cirkņa
durvīm 8 stuniļas, lai tikai no­dotu
savu balsi pirmais. Tādu gadī­jumu,
kur balsotāji ieradušies jau
pulksten 3 no rīt^, bijis daudz. Kā
laukos, tā pilsētās velētāji iecirkņos
ieraaušies organizēti' ar plakātiem, ka-ro^^
iem, dziesmām, dejām un m.ūziku.
V^ēlčšariās no Latvijas kandidējuši un
līdz ar to arī ievēlēti KalnbērzinŠ,
krievu ģenerālis Bagramjans, E. Lan-g
e , 0 . Oiškalns, Plēsums, Noviks,
Ivans Lebedejevs, VI. Ļiguts, Fr. Rok­pelnis,
Paldiiia, prof. P. Lejiiiš, Kl.
Zālītis, D. Veilands, Gustsons, Elfrīde
Pakule, V. Zariņa, Vilis Lācis, Rjaza-novs,
Deglavs, M. Zīmina, prof. Kir-chenšteins,
K. Strazdiņš, J. Jurgens,
Detlavs, Aug. Eglītis, A. Margevs, J.
Smagar.s, A. LūriAš, V. Latkovskis,
A. Pelše tin A. Samsons. — Rīgā uz
Sarkano Kvadrātu atjaunota ielu
dzelzceļa līnija. — Leningrādas pro­jektēšanas
birojs sastāda plānu Rīgas
ostas atjaunošanai no 1946. līdz 1952.
gadam. Pēc projekta muitas rajonu
vm Andrejostu paredzēts nodot pilsē­tai^
Iekraušana un izkraušana pare­dzēta
Eksportostā. — Drāmas teātrī
Rīgā sezonas pirmajā pusē lielāko iz­rāžu
skaitu — 50 piedzīvojusi V. Lā­ča
luga „Vedekla." Daudz rādīta arī
Ostrovska luga „Avis un vilki." Dai­les
teātris izrādījis Gorkija lugu „Je-gors
Bulikovs." — Liepājā nobeigta
ielu dzelzceļu būve, kas ostu savieno
ar pilsētas centru vm „Tosmari."
„aiia" Riga
Skaistajiem ūdeņiem bagātajā Lat­vijā
nav izaudzis neviens peldētājs,
kas varētu lepoties ar starptautiskas
klases sasniegumiem, kādi mums bija
daudzās citās sporta nozarēs. Tas tā­pēc,
ka nebijām vēl tikuši pie ziemas
peldbaseiniem. Rudenī, kad peldētāji
bij^ savu spēju teicamākajā sniegu­mā,
sākās garais treniņu un sacīkšu
pārtraukums līdz jaunai vasarai. Ari
emigrācijā Vācijas peldbaseinus aiz­vadītajā
ziemā spēja izmantot tikai
tie mūsu sportistiv kas dzīvoja liel­pilsētās
—• Minchenē vai Hamburgā,
jo daudzās citās vietās baseini vēl
Abonentiem, kam abonements iz­beidzas
apri 11, maksājumi par
maiju-jūniju jānokārto līdz 15.
a p r ī l i m . Ar 30. aprīli visiem
mūsu pārstāvjiem izbeigs laikrak­sta
piesūtīšanu pārdošanai pa at­sevišķiem
numuriem un turpmāk
tiem piesūtīs tikai iepriekš pasūti-nāto
un samaksāto laikraksta ek­semplāru
skaitu 2 un 6 tnēnešu
abonentiem, lEdevējs
nav atjaunoti. Tādē! priecājamies par
skaisto pavasari un ūdeņiem, kas at­brīvojušies
no ledus. Mūsu peldētāju
pašreizējā rosība s4iprotama un ap­sveicama.
Pie LJKS nodalām gandrīz
visur noorganizētas peldēšanas sekci­jas.
Vislabāk ir tajās nometnēs, kur
dzīvo arī peldēšanas treneri vai pie­dzīvojuši
sīportisti. Tagad mums pa­līgi
saradušies ari no Beļģijas, jo at­brīvoto
karavīru vidū ir vairāki pel­dētāji.
No tiem rekordists Ozolcelms
un daillēcējs Ronis pagaidām apmetu­šies
Lībekā. Vīrcburgas peldētājus
apmācīs iecienītais speciālists H. Bau-manis.
Daudz interesentu peldēšanai
ir Augsburgā. Sīs saimes„galva" ta­gad
kļuvusi rekordiste A. Tomase-
Briede. Lauingenas tautieši, dzīvojot
pie Donavas, jau izprojektējuši peldē­tavas
iekārtošanu. Nometnē mīt Lat­vijas
izlases peldētāju bij. treneris V.
Lagzdinš. Ar UNRRA's gādību kopš
2. aprīļa 2 reizes nedēlā baseinā tre­nējas
Eslingenas latvieši, kufiem gan
pagaidām nav piemērota apmācītāja.
Sis trūkums izjūtams arī daudz citās
nometnēs, taču visur, kur vien ir ie­spēja,
jau tuvākā laika sāksies jau­niešu
apmācīšana peldēšanā un dzīvī­bas
glābSfi^ riikdanai gac&^umos
Reizē augs arī rezerve mūsu sacīkšu
peldētāju saimei, kurai ir tādi apdā­vināti
pārstāvji kā T. Plūme, Z. Gū-kainis
u. c. — Ķīles L.1KS basketbo-listi
beiguši sa+uscikmīgo Dienvidvā-cijas
turneju, izpelnoties tautiešu un
amerikāņu karavīru atzinību, —- plašā
aprakstā Ķīles" «Nākotnes Ceļā* pa­stāsta
turnejas dalībnieks Uldis Rai-skums.:
Amerikāni latviešiem dāvā­juši
vairākas ba,sketbola bumbas.
Rebdorfā, Bavārijā, latviešu rīkotajā
galda tcnnisa turnīrlā uzvarēja ātrsli­dotāja
Canka.ļ Lībekas Valdorfas
šacha turnīra 1. iv. ieguva mūsu mei­starklases
spē
gavieši). — Sp
ētājs A. Teteris (Dau-
' 0 r tā ļ d a r b i n i e k s M ā r ti nS
Kalve, kas čakli darbojas Gēstachtas
„Saules" nometnes sporta dzīvē, mus
informē, ka sporta b-bas Rīgas Vilki
bij. vadītājs Juris Skadii'iš no Goten-hāfenas
nokļuvis Dānijā un ir Aal-borg'as
Sohngaardsholm'as latviešu
nometnes komandants. Tur vēl mīt
latviešu sportisti Krams un Pilts,
bet Gurrehusas nometnē dzīvo US
izcilais. slēpQtājs Auškāps.-^ Min­chenē,
Loenģrīna ielas nometnē pat"
sporta komitejas vadītāju izraudzīt»
soļošanas pasaules rekordista PauU
Bernhards.' Arnolds ioAU