Bavarijas Latviesu vestnesis, April 10, 1946

              L A T V I A N N E V V S B U L L E T IN
Redakcija Editorlal Office: Hotcļ Gonvikt. Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedētā — Publishcd twlce a we€k.
Nr.28(30) Authorized by Military Government and UN RRA Dilllngenfi, trešdien» 1946. g. 10. aprīli
Priekš gada - 1945. g. 12. aprila
pievakarē Savienotās Valstis un visu
pasauli aplidoja sēru vēsts: miris
Franklins Delano Rūzvelt» (Franklin
Dekno Roosevelt). Mēs — latvieši
trimdā to uzzinājām no vācu preses ļ
un no vācu radiofona, kas pat šī cil­vēces
brīvības lielā cīnītā|ja nāvi cen­tās
aptraipīt ar saviem zākājumiem.
Latvijas valsts un latviešu tautas lielā
draudzība un respekts pret Savieno­tām
Valstīm un tās dižajiem valstsvī­riem
mums tagad, gadu vēlāk, ar vēl
lielāku pietāti liek un laiij pakavēties
pie Viņsaulē aizgājušā ASV prezidenta
gaitām un mūža darbiem^ Mēs vien­mēr
atcerēsimies, ka prezidents Rūz-velts
bija tas, kas 1940. gadā neat­zina
Latvijas brīvības atņemšanu, un
ka ASV tāpēc vēl aizvien atzīst Lat­viju
par patstāvīgu valsti.
Franklins Rūzvelts dzimis 1882. g.
30. janvārī Haidparkā, (Savienotās
Vaktīs. ViAš bija vairāku dzelzceļu
Ūniju sabiedrību prezidenta Džēmsa
- ROzvelta un tā otras sievas Zaras De-hnas
Rūzveltas vienīgais dēls. Māj
skolotāji un guvernantes viņam iemā­cīja
franču un vācu valodu. Ik gadu
TiAS devās līdzi vecākiem uz ārze­mēm,
pavadot brīvdienas Francijā,
Anglijā, Vācijā un Šveicē. Mājās
viAS mācījās jāt, šaut, spēlēt klavieres
tin vadīt ledusjachtu. Viņš kļuva par
spēcīgu peldētāju,! par veiklu tennisa
©pēletāju un par rūdītu bufotāju. ViAš
bija kaislīgs lasītājs, kam visvairāk
patika vēsture un stāsti par jūru, bet
tai pat laikā viņš nebija /nekāds grāma­tu
tārps, jo Haidparkā ārēs bija pārāk
daudz skaistu vilfnājumu. Harvardas
universitātē vii^š līdztekus studijām
pirmo gadu cītīgi nodevās futbolam
un airēšanai, bet tad pievērsās žurnā­listikai
un kļuva universitātes laik-
^ raksta redakcijas loceķlis.| Gadu pēc
universitātes beigšam viņš apprecē­ja
Savienoto Valstu prezidenta Teo­dora
Rūzvclta krustmeitu Annu Ivli-noru
Rūzveitu, savu bērnības dienu
rotaļu biedreni. Pēc universitātes
Franklins turpināja studēt ^Kolumbijas
tieslietu augstskolā, bet, kādā pārbau­dījumā
viņam neveicās un līdz ar to
izpalika arī diploma saņemšana. Iz­turot
pārbaudījumus, villu tomēr, uz-
Aēma advokatūrā. 1910. g. demokrātu
partija meklēja kandidātu vēlēžanām,
kas, būtu jauns, reprei^^entabis un nāk­tu
no labas ģimenes, Franklinam
Rūzveltam piedāvāja uzņemties kan­didatūru
stāta senāta vēlēšanās. Un
viAu arī ievēlēja, gan 'tikai ar 1140
balsu vairākumu, jo pēc pilsoņu kara
Amerikā tikai vienam demokrātam
bija izdevies iegūt kādu \lalsts amata
posteni. 1912. g. RūzVelts visu savu
politisko darbību veltīja Nudžersijas
Itāta gubernatora Vudro Vilsona kan­didatūras
atbalstīšanai valsts prezi-fdenta
amatam. Šīs pūles attaisnojās.
Kādā demokrātu partijas' sanāksmē
vi6š iepazinās ar provinces redaktoru
Danielsu, kas kļuva par Vilsona flotes
ministru; Danielss savukārt piedāvā­ja
Rūzveltam flotes viceministra po^
steni. Septiņus gadus vēlāk Rūzvelts
no ŠI posteņa atteicās, lai kā demo­krātu
pārstāvis kandidētu par ASV
valsts viceprezidentu. Vii^u tomēr
neievēlēja. Pēc gada viAš kādā pēc­pusdienā
peldējās aukstā jūras ūdenī.
Nakti vinu piemeklēja drudzis un
pēc 3 dienām vina kājas bija paralizē­tas.
39 g. V. vīrs bija kļuvis par bēr­nu
triekas upuri. 'Dzelžaina dzīvot­griba
un apņēmība pa daļai uzveica
fikietāmi nepārvaramo ļslimību: pēc
gada viņš jau varēja pārvietoties uz
kruķiem un atgriezās politiskā dzīvē.
1928. g. viņš jau spēja iztikt bez kru­ķiem,
pateicoties tērauda palīgprotēzei
no gūžām līdz kāju pēdām. 1928. g.
yin§ kļuva par Ņujorkas stāta guber­natoru,
bet 1932. g. demokrātu sa­nāksme
Rūzveltu izraudzīja par kan­didātu
valsts prezidenta - vēlēšanām.
Tanīs viņš solīja valsts sociālu un
ekonomisku atjaunošanu, „aizmirstā
mazā cilvēka" aizstāvēšanu un .Jau­nas
jespējas'V (new deal) visai nācijai.
^Rūzvelts guva lielu uzvaru: par vifiu
emoriai
Through GodV great glft to humanity and through Franklin Deiano RooseveliVinspiration, a United Na-tions
Reiief and Rehabiiitatlon program, to help ihe Displaced Persons ihroughout the world, was boriL
The memory of this humble servant to mankind will live in the hearts of ail men foreveiv
Glifford Gharles Maisi(B,
UNRRA Director, Team 308
slēdza visus italu kcinsulātus. Kad
Krievijai uzbruka Vāci ja, prezidents
pierādīja savu reālistisko nostāju.
Kaut ari priekš divi gadiem viņš bija
nosodījis krievus par iebrukumu So­mijā,
viņš tagad paziņojia. ka ameri-kāiii
atbalsta Padoniju Savienību.
Augusta sākuma prezidents Rūz­velts
atstāja Vašingtonu, lai ^ dotos
Ar Dieva lielo dāvanu cilvēcei un ar Franklina Delano ROzvelta iedvesmi bija dzimusi Vienoto Nāciju Pa- ļ braucienā uz savas jāchtas „Potomac *
līdzības un Rehabilitācijas programma, lai sniegtu palīdzību pārvietotām personām visā pasaulS. Tas nebija parasts, ka viriš aitstāj savu
Visu cilvēku sirdīs mūžam paliks šī vīra piemina, kas pazemīgi kalpoja cilvēcei. darbu briestošas krizes vidū. 14. augu-
Kiifords Čarlzs M o l s i J a, stā Vašingtona un Londona paziņoja,
UNRRAV 308. vienības direktors | ka prezidents un Anglijas ministru
prezidents sastapušies uz jufas, lai
formulētu' Atlantijas ichart pec-bslsoja
turpat 23 milj. amerikāņu, ka­mēr
par citiem kandidātiem bija no­doti
nepilni 16 milj. balsu. Valsts
prezidenta amatā vii^š stājās 1933. g.
martā» kad ASV pārdzīvoja savu ļau­nāko
saimniecisko krizi kopš pilsoņu
kara laikiem.
Rūzvelta rīcība un soli iekšzemes
smago problēmu atrisināšanā bieži
vien' bija radikāli. Dolāru devalvēja,
ASV atteicās no zelta standarta, val­dība
centās sagādāt darbu bezdarb­niekiem.
Neskaitāmi likumdošanas
akti paaugstināja algas, saīsināja dar­ba
stundas un sagādāja jaunu darbu.
Atcēla prohibiciju. Jaunas un nepie­dzīvoti
milzīgas apūdeņošanas ierīces
deva lētu elektrību un padarīja par
auglīgām līdz tam nederīgas zemes.
Otrreiz kandidējot valsts prezidenta
aniatam 1937. g. un kļūstot atkal ievē­lēts,
viņš deklarēja, ka vēl jāpārvar
nepārredzami sociāli šl^ēr^i, ka /.nā­cijas
trešdaļa vēl aizvien ir apgādāta
sliktiem mājokļiem, nepietiekami ap­ģērbta
un nepietiekami pabarota."
1938. g. ASV pielīēma īpašu likumu,
kas kiuva pazīstams par „algu un
stundu" likumu. Tas darba laika il­gumu
noteica uz 40 stundām nedēlā,'
nosakot arī minimālās algas daudzās
rūpniecības nozarēs, paaugstinot
strādnieku izpelnu un samazinot dar­ba
laiku miljoniem cilvēku. Vairāk­kārt
ASV kongress nostājās pret pre­zidentu,
jo tas pieprasīja pilnvaru
paplašināšanu, kas bija nepieciešama
valdības struktūras pārorganizēšanai
un valdības brīvākai rīcībai., 1940. g.,
gatavojoties valsts prezidenta amata
treškārtējai kandidatūrai, viiiam bija
jāpiedzīvo asa opozīcija, arī no pašas
demokrātu partijas. Vinu atkal ievē­lēja.
Tas pats atkārtojās arī 1944. g.,
kad ASV visus savus spēkus bija vel­tījusi
karam.
Kad Rūzvelts ieradās Vašingtonā, pa- smēja vina piedāvājumu. 1939. g. 1. kara mērķu programmas 8 punktus,
saules karš īstenībā jau bija nolemta septembrī Vācija iebruka Pdlijā un Kopsavilkumā Atlantijas eharta ru­llēta,
bet tikai nedaudzi to no jauta; Ja­pāna
Ķīnai bija atAēmusi Mandžuriju.
Itālija iekāroja Abesiniju. Vācijā bija
sākusi pieci ar pusi gadu gatavošanos
kafam. Eiropa bruAojās no jauna, un
tas vairs nebija apstādināms. Valsts
prezidenta amata pirmajos četros ga­dos
Rūzvelts vēl īsti nevarēja izšķir­ties
starp izolēšanos un internacionā­lismu,
vairāk nosveroties uz pēdējā
pusi. 1935. un 1936. g. viņš panāca
neitralitātes likumus, kas kategoriskie
aizliedza munīcijas eksportu, Vina
prezidenta pilnvaru otrā posmā Va­šingtona
jau atradās ceļā uz karu,
kaut gan šo ceļu tā nebija izvēlējusies
pati, bet to uzspieda Vācijas, Japānas
un Itālijas agresīvie plāni. Kopš 1937.
g. katrā jaunā Eiropas krizē Rūzvelts
apellēja pie Hitlera un Musolīnl, lai
panāktu atrisinājumus miera- ceļā.
1939. g. aprīli vi6š pieprasīja no Hit­lera
un Musollni neuzbrukšanas solī­jumus,
par ko Amerika apņemtos sa­darboties
pasaules atbruņošanās jau­tājumā.
Pēc ticamām zinām, viAš pat
bija piedāvājis sastapties ar abiem
diktatoriem. Hitlers un \,&\usol!niiz-
Elmoru Ruzveltu aicina par
bēgļu organizācijas vadilaju
UNRRA's padomes sanāksmes da­lībnieku
vidū Atlantik-Sitijā, marta
beigās ziAoja „AP", pieaug vēlēšanās
aicināt Elīnoru Rūzveltu par vadītāju
starptautiskai organizācijai, kas kār­tos
polītisko trimdinieku un kara iz­svaidīto
bēgļu problēmas. Informētās
aprindās norādīja, ka Rūzveltu šim
postenim, cik paredzams, proponēs
Anglija. The Stars and Stripes
Rūdolfs Krafts, Latvijas ev.-lut. baznīcas mācītājs
Šai laikā, kad zeme pilna nopūtu un
vaidu un daudzi nospiesti zem smagās
bēdu nastas, mēs atkal pieminam To^
kas pirms divi tūkstoši gadiem nesa
vissmagāko nastu. Šai. grūtajā bēdu
laikā, kad sā/pes klauvē arī pie mūsu
durvīm, mēs vērojam ar kādu spēku
un izturību Vilis gāja Viņam nolemto
sāpju ceļu, lai mirtu grēcinieku vietā.
Gadu simteni jau ir pagājuši no tā
brīža, bet pasaule vēl arvien nav va­rējusi
Vinu aizmirst. Vida mīlestība,
izturība un paļāvība uz Dievu līdz
galam ir devusi jaunus spēkus tiem,
kas dažubrīd jau sāk pagiu:t. Viiiš,
kas nāca, lai visus glāstītu, žēlotu un
mīlētu, vēl tagad ir ceļa rādītājs.
Kāpēc Viņam bija jāiet grūtais
sāpju ceļš? Kāpēc Viņam nevainī­gam
bija jāsaiem Dieva sods? Kāpēc
mums jācieš? Tā mēs daudzreiz esam
jautājuši. Arī tagad, kad atrodamies
tālu projām no dzimtenes im esam
gandrīz, visu zaudējuši, mēs bieži do­mājam,
ka Dievs ir mūs atstājis.
Bet vai tiešām tas tā ir?
Mēs bieži redzam tikai, vienu pusi.
Mēs aizmirstam, ka sāpes arī audzina
un vieno. Vistumšākajās un grūtāka­jās
sāpju stundās daudzreiz piedzīvo­jam
vislielāko svētību.
Ciešanas grib mūs padarīt jūtīgus
arī pret citu ciešanām. M ^ nedrīk­stam
vienaldzīgi rfovērstles no citu
bēdām. Nedrīkstam vienaldzīgi paiet
garām- cietējiem. Nedrīkstam sacīt:
kas man par dalu, katrs lai palīdz pats
sev. Mūsu pienākums ir palīdzēt tiem
tautiešiem, kam klājas vēl grūtāk ne­kā
mums.
Mēs neesam vienīgie cietēji. Citiem
klājas vēd grūtāk. Padomāsim kaut
par tiem, kas no mums atrauti. Vai
viiiiem neiet daudz grūtāk? Mūs, pal­dies
Dievam, arī mūsu draugi vēl nav
atstājuši. Nesen kāds man sacīja:
„Jūs varat būt pārliecināti, ka mēs
darīsim visu iespējamo, lai palīdzētu
latviešu bēgļiem! Nevien man, bet arī
daudziem, loti daudziem, kas dzīvo
Amerikā, ir karsta vēlēšanās jums pa­līdzēt.
Ja arī mūsu spēki milzīgā po­sta
priekšā liekas niecīgi, mēs tomēr
ceram, ka Visuvarenais palīdzēs tikt
pāri šim postam. Mēs ceram, ka drīz
arī politiskie apvāršņi būs skaidrāki
un arī jums būs vieglāk."
Šai ciešanu laikā atcerēsimies, ka
tauta, kas pastāv savās ciešanās, ne­kad
nezudīs. Bet vai mēs šoreiz' pār­baudījumus
izturēsim? Vai smagā bē­du
nasta, ko Dievs mums uzlicis, nav
par grūtu mūsu spēkiem?
Lai gan mēs šodien esam bez dzim­tenes,
mēs tomēr nedrīkstam nokārt
galvu. Ir taisnība, ka grūtums nevie-kafš
bija sācies. Rūzvelts proklamē- nāja par „nacistu tirannijas' iznīcinām
ja Amerikas neitralitāti, izteikdams šanu un par tādas jaunas pasaules ra-cerību,
ka Savienotās Valstis paliks dīšanu, kur tautas pašas nosaka par
ārpus šī kara. Novembrī Rūzvelts pa- sevi, kur jūras ir brīvas visiem, kur
nāca neitralitātes akta revīziju un nosodīts kafš un kur visas nr.cijas
Anglija ar Franciju Amerikā varēja vienlīdzīgi dalās jē^vielās. fiīs chartas
pirkt ieročus un municiju. Ķīna un vārdi uzvarētājus un uzvarētos vien-
Francija stanēma aizdevumus. Itālijai līdzīgi ieskatīja par pčckafa sadar-piemēroja
augstākaii muitas. Vāciju bīgo nāciju locekļiem,.,
ierakstīja tirdzniecības ..melnajā 1941. g. 7. decembrī Japānu vēst-listē."
Japānai samazināja naftas un nieki Vašingtonāhipokritiskipārrunā^
metallu pārdevumus. ja metodes miera saglābšanai Klusā
Francija krita un angli zaudēja okeānā. ViAiem runājot, Japānu flote
gaijdrīz visu savu militāro apbruņo- virzījās uz Perl-Harboru un bumbas
Jumu Denkerkā. Rūzvellts ievērojami bira uz Amerikas lielo Viduspasifikas
steidzināja ieroču sūtīšanu uz Angliju, bazi, satriecot Amerikas kafafloti —
Visa vina ārlietu politika bija izsa- tās vienīgo vairogu pret uzbrukumu
kāma dažoa vārdos; Vācija un Itālija kontinentam. 8. decembrī prezidents
pašā savā būtībā ir SavieniJto Valstu Rūzvelts abām kongresa palātām pie-ienaidnieces.
KafŠ izplēšas un tas prasīja deklarēt, kai pēc neprovocētā
droši vien izpletīsies līdz Amerikai, Japānas uzbrukuma Savienotās Val-tāpēc
Amerika dara saprātīgi, Ja tā stis un Japānas impērija no 1941. g.
paiidz tiem, kas iipkafo Vāciju un 7, decembfa atrodas karastāvoklī.
Itāliju. 1940. g. Rūzvelts, riskējot sa- Divi nedēļas pēc, Perl-Harboras Cer-vas
ievēlēšanas šanses trešo reizi, pir- čils ieradās Vašingtonā un abi valsts
mo reizi Amerikas miera laikā panā- vīri nosprauda Vienoto l^ācijudekla-ca
obligātu kara dienestu. 1941. g., rāciju. 1942. g. jūnijā CerčUs ieradās
neraugoties uz niknām debatēm kon- atkal, un tad pieņēma anglu-ameri-gresā,
v iM panāca īres-aizdošanas lī- kānu invāzijas plānu Ziemelafrikā.
gurna pieņemšanu, kas Amerikai deva 1943. g. 14. janvārī l^ūzve ts ieradās
tiesības; pārdot, izīrēt vai vienkārši Kazablankā, kur abi valstsvīri pārru-atdot
pret agresiju karojošām nāci- nāja nākamās cīiias fāzes pret Vāciju/
jām Jebkuru ieroci vai kara materiālu, un Japānu, nolemjot, kļa kafu izbeig^
Tas jo sevišķi palīdzēja Anglijai, kas tikai ienaidnieka beznot!eikumupadol-w
jau bija sākusi Izjust savu pirkšanas ganās. Rūzvelts šinī konferencē bija
spēju vājiņāšanos. Martā Rūzvelts pa- mēģinājis piedabūt arī Staļinu, bet v
vēlēja apķīlāt 30 Itelu un vācu kuģu padomju valsts vadītājs aizbildinājās -
amerikāņu ostās, noraidot nacistu un ar aizņemtību drausmīgā austrumu
fašistu protesta notas. Aprīlī viņš no- frontes kafa vadībā,
stādīja Grenlandi amerikāņu aizsar- 1943. g. 22. novembrī prezidents
dzībā, jūnijā slēdiia visus vācu kon- Rūzvelts, ministru pi^ezidentsCerčils un
sulātus un nacistu aģentūras, kufas iz- generālisimsCangkaišeks Kairā pārru-ļietoja
par izkārtnēm spiegošanai un Laja jaunus solils kafā pret Japānu,
propagandai. Divi, dienas vēlāk vi6šļ Krievija nekaroja pret Japānu un tā­pēc
tā te nevarēja sastapties ar ķīnie-
:šiem.: -^/V s.^:^-
Teheranā, Persijā, pēc Kairas kon­ferences
notika ilgi gaidītā sastap­šanās
ar Staļinu. 26. novembrī 3 valsts- ^
vīri labas saprašanās atmosfairā pa­nāca
svarīgus atzinumus par kafu pret
nu nesaudzē, ka dzīves smagums! Vāciju. Konferencei ķeidzoties 2. de-katru
noliec, bet kamēr vien mēs ne- cembrī, viņu deklarācijā bija teikts;
sīsim savās krūtīs varotiu garu, mums r.Mēs še ieradāmies ar cerību un ap­vel
ir cerība,. . T o mums neviens Aēmību. Mēs no šejienes aizejam kā
nevarēs atņemt. Māte -— Latvija ne- draugi darbos, garā un nodomos..
kad nebeigs sčrot par saviem bērniem. Savā ceturtajā prezidenta pilnvaru
Mēs atkal būsim kopā. Ja klīstot pa posmā Rūzvelts Jaltā, krievu Rivjērā*
svešiem ceļiem, tu esi piekusis un pa- vēlreiz sastapās ar Staļinu un Cerčilu,
zaudējis savu dvēseles mieru, ja aā- bet šoreiz pārrunu temats bija pēcka-pes
un ciešanas kā smags akmens no^ p a pasaule. Sinī ^nāksmē uz to pašu
spiež tavu sirdi, tad paļaujies uz To, mēnesi bija nolikta Sanfmnciskas kon-kas
ir sacījis: „Eii esmu pie jums ik ference un nosprausti plāni Vācijas
dienas...' pārvaldīšanai pēc tam, kad tā būs &a-
Sai ciešanu laikāl, vērojot lielo Sāp- kauta. Gits Jaltas konferences rezul'
ju Vīru, domāsim arī par mūsu t a u - t ā t s k j u v a zināms 5. aprīlī, kad Krie- i
tas varoņiem.,Atcerēsimies tās vietas, vija uzteica savu neuzbrukšanas lī-kur
v i t i i atdusas. Vai mums neliekas, gumu ar Japānu Un lika saprast, ki
ka šai brīdī vii\i atkal ir pie mums. viss tās varas smagums drīz vērsīsips
Kas tas bija par spēku, kas viņus ap- pret šo nāciju un tās netaisnīgiem ie-^
garoja? Kas tas ir par spēku, kas guvumiem.
mums var atdot atpakaļ mūsu valsti? Asinsizplūdums smadzenēs pārtrau-
Tā ir tautas mīlestība, ca prezidenta Franklin^ Delano Rūz-
,,Nevienam nav lielākas mīlestības, velta dzīves pavedienu. Karš pret
kā ja kāds savu dzīvību nodod par agresiju turpinājās. Sērot nebija lai-saviem
draugiem." ka. Ministru prezidēnt'r Gerčils par
Lai Dievs mums palīdz, ka mēs šo aizgājēju teica: „ViM bija .lielākais
mīlestību nepazaudētu svešumā. brīvības cīnītājs, kāds Jebkad sniedzis
.Ciešanas vieno tautu. Ciešanās at- jaunās pasaules palīdzību un atbalstu
kal reiz atdzims mūsu tauta, vecai pasaulei. Vina zaudējums ir pa-
Tāpat kāpēc lūiakts aust atkal die- tieši smags zaudējums visai cilvēcei.*^
na, tāpat arī mūsu bēdu nakts reiz Viktors Baltkājis pēc „ N e w
nobeigsies un atical u.zausīs tā jaunā Y o r k H e r a 1 d T r I b «ne­dienai
kuhi mēs tagad visi gaidām. 1 materiāliem