1951-06-06-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^1- ^ 2. ARDOs 'f4 >«k.v.; Ps kara b»ins ^ ŗ- i*wi«uaz3,jļj ļf't''" 370.000 |,,u jnelu pag. ^^^^^ ^^^«'oti, ar kurieL^ļJ ŗ^s. - izteicies mi- PSc atgriešana,^ ļprezldenti Einar, G«. iesim par godu rtkoļ, I bija ari apspriedi « hm pirl Zieiiļiob ļdotāju kapteinis C : ļvēstulu parl Zieattlp^ Iskā. 5300 km lidaļļ stundfis un 29 mia i u pāriōdiHu nouifl. ļapgabaltiesai liesnejļi Istāvim Vorenam M. ļesniegl pārsūdzība Vi^ nesfi. ŗnieku tleīiSau hMfi fem 1000 gadījumos pit^ [e kam 850 nSves ipri(< ittil ptoleito IlipiH Uuģu apķlliiinu, ku Utomviclļai b{g)i tiiii pārrun&tu vicu m mficekļu vietii ZT^ ļnllu itoarflpiiidkļ |iloch& Dienvidargitilj valdība. Jatrnii its» itrodai ari Aioedaji tirādi prof. RieMitļ, apstrīdēto jauno it|> llioksaiBitecIbai fliijM sasaukt Holande. K^* tūlīt pēc Sumaoa pli» ItāU Mlfl IS. kis Ļ frontē, pārspējot rim paskaidroja lealti lit-icijas štāba piiekhiib Jrekordn sasniegusi itrii-luzminēdama pareiii vļv3 on laimējot 570.0» m jrakiH ittlēp). ki ^ Itiskā nobrieduBi ^' Ķies aUlt OderaiNtiM» \hx un tāpēc lxsl*gti i» • i ka Poliju t> f atradās pia S b u^ bilsēla." palidoji m hvas raidītāja koaiŗ J,B€l polu tauta ir iW ļāja, ..un napjasa *^ fa to jidrina f i« OderasNeim tiistāTēs ar ir Jit^ttē» Ji*«*?*/* ļunoārijS. Vlriah irarīgālBem ļLOJumā. B'^daprfti i ^ ap S50 sieviefc. alu l u ktfa W" IT ko ^ IV t*M £a»ž= LATVIA latvian New8paper Nr. 43 (487), June 6, 1951 Publisher-' Vilis Janums, August-dori b. Detmold. Lager, Germany, Phone Augustdorf 02. Mftorial and Business Office: Grafenascbau, Obb., Regierungs-lager, Germany. TTSA Office; 102-15 , 85th Drīve, mcbfflond Hill 18, N. Y., Phone VI 0.7778 Subscription ratei USA: i 2.— oī 1.50 monthly. Printer: Weilheimer DruckereI, 3 o b.H., Weilheiin/Obb., Gennany. PubL twice weekly. Circul. 11.000. Sļ)onsor — IRO. lATVIAN NEWSPAPER Nr. 43 14187) Treldien. 1951. g. 6. JOnija Iznāk tieidienās on testdienā» Ixde\'ēj»: Latviešu O n t i ā l i Ko-miteia. Galvenais redaktors: Mak* tif Culltis, galv. red. vietu V Letiņi. Redaktori: G. Gilnbergs. P. Kliitt, C. Miesnieks. L. Svarcs Apgāde saimniecības vadītāji H. Ziģars. Apgāda uii redakcija} adrese: (13b) Gratenascbau. Obb.. Uger. ASV redakc. v«d.: A. Klāv-sont. 319 N. 22nd Av« W. Dulutb. MiBB.. USA, Austriliļas redaic ved.: A. Smitt, 18, Unden Ave-nue, Weūdouree. Ballarat. V i c. Australie. A§V kongresa locekļa Ievada Amerikas Balss raldīļimius LaMļai KEKAS NEVARĒS SALAUZT MŪSU TICĪBU BRĪVAJAI LATVIJAI ~ SAKA SOTNIS J. FELDMANS, UZRUNĀJOT TAUTIEŠUS DZIMTENE V a š i n g t o n a (kp). ~ Ar sOtņa j . Feldmana uznmu tautiešiem dilra-teoS un ASV kongresa locekļa A. Armslronga vēstījumu Amerikas Balss 3. janljS uzsāka Jau agrāk pieteiktos kārtējos raidījumus okupētajai Latvijai. Utviešu trimdinieki brīvajā pasaulē ar to varēja atzīmēt svarīgu lasDiegumu politiskajā cīņā, kas veltīta mflsu valsts neatkarības un mūsu Uotas brīvības atgūšanai. Sekmēm vainagojušies centieni aizsniegt ap-gplMtos tautiešus dzimtenē, informēt viņus par stāvokli pasaulē, atgādināt Me«, ka viņi nav aizmirsti, un palīdzēt uzturēt tiklab viņoa kā ar! latviešos trimdā šaipus dzelzs priekškara ticību brīvības rīta atnākšanai Armslronja vēsfllums epublika vestu • 1 V » pneksa 4000 KANDIDĀTU NO m PARTIJĀM 100 VELĒŠANU IECIRKŅOS SACENŠAS PAR 624 VIETĀM JAUNAJĀ PARLAMENTA tferunSjot tautiešus okupētajā Lat-viji, Latvijas pilnvarotais pārstāvis ASV Jūlijs Feltaans, ^arp citu dek-larējāJ „Sākot ar šodienu, Jūs ik dienas dzirdēsit Amerikas Balsi latviešu valoda. Prie<:ājos, ka jums tādā kārta būs kontakts ar brīvo pasauli, no kuras jūs tik sen esat nošķirti. Amerikas Bal8« Jums ir draudzīga. Tā ir Amerikas tautas un valdības balss. Varu jums liecināt, ka šī tauta un valdība izjūt pret latviešu tautu vislielāko draudzību un simpātiju." Tālāk sūtnis tautiešiem dzimtenē atgādi-nija amerikāņu nostāju agrākog gados un uzsvēra faktu, ka „ASV valdība noteikti un pastāvīgi pretojas atzīt Latvijas varmācīgo iekļaušanu Pad. savienībā un turpina mani atzīt par jūsu likumīgi akreditētu oficiālu pārstāvi. Jūs tādēļ varat būt pārliecināti,, ka jūsu intereses tiek aktīvi pārativētas pie šīs lielās brīvības valsts valdības." Tālāk sūtnis J. Feldmans savā radio uzrunā norādīja, ka ir arī citas valstis, kas neatzīst Latvijas okupāciju un ka latviešu pārstāvji brīvajiiis valstīs sūtņa Kārļa Zariņa vadībā turpina darboties, aizstāvot Latvijas tautas un valsts intereses un informējot brīvo pasauli par notikumiem Latvijā un par mūsu tautag centi(2- niem pēc brīvības un neatkarības., Latvijas valsts un tautas grūtais stia-i voKiis Dijis apspriežu prieksmes arii A - • j - > • • , Anvipnofn r . / r Z r.rnJl^.^ni^z , I ^odien Francija neglābjami sada- Visās vēlēšanās partijas cenšas atrast kādu sevišķu argumentu, kādēļ katram pilsonim uz brīdi būtu jāaizmirst personīgās ērtības un jāaiziet nobalsot par attiecīgās partijas kandidātu. Bet šoreiz līdzšinējās valdības koalicijas partiju pamatsauklis „republikai draud briesmas..." tiešām ir ļoti pamatots. Francijas IV republikai patiesi draud nopietnas briesmas, jo ienaidnieki tai ir spēcīgi un labi sagatavoti. Francijas pašreizējo problēmu cēloni simboliski var atrast 2000 gadu vecajā Jūlija Cēzara izteicienā viņa piezīmēs par Gailu karu, kur franči pašu pirmo reizi pieminēti. So piezīmju pašā sākumā Cēzars saka: ,,Gallia omni^ divisa est in partes tres..." (Visa Gallija ir sadalīta trīs daļās.) Apvienoto nāciju organizācijā, mū^iu tautas ciešanas un tai nodarītā netaisnība zināma brīvajai, demokrātiskai pasaulei, kas cīnās par tautu brīvību, stājoties pretim komūnisti^s-kiem uzbrucējiem arī ar ieročiem, kā tas notiek Korejā. „Mūsu tauta pārdzīvo grūtus laikus — iiebrīvlbā dzimtā zemē vai necilvēcīgos apstākļos vergu nometnēs tālos Krievijas apgabalos," uzrunas (Turpijiājums 2. ipp.) Plasa pretkomūiīistfska demonsiracija NindiēiK AR RIETUMU PALlDZiBU AIZ DZELZS PRIEKŠKARA JĀIZVEIDO OTRA FRONTE. PRASA ABN PREZIDENTS S T E C KO Mittchene (el). — Svētdien, 3. jūni-l Pretboļševistisko nāciju bloks A BN Minchenes Hofbrāuhaus telpās bija sarīkojis plašu sanāksmi, kuras sauklis bija: Mēs prasām vienotu nāciju fronti cīņai pret boļševistisko imperiālismu! ABN, kas regulāri rīko demonstrācijas, mītiņus un referātu vakarus, cīnās ne vien pret boļševismu, bet tās mžrļ^os ietilpst arī krievu imperiālie-ivarttžhals tsuma t Kaut arī Irānas mintstni prezidents no- [•Mija prezidenta Tramena personīgo vēsti- N Q par naftas konflikta miermīlīgu atrisl* "Masiu sarunās ar Lielbritānijas valdību, to- «ir Taheranā valda nomierināšanās tendencei. Angļu-iranfešu naftas sabiedrības gata- Jlbi piedalīties sarunās par nacionālirāciju, ļf«u valdības aprindas saskata zināmu ple- "Iplbu, kas esot labvēlīgs priekšnoteikums •iMBlUgan izkārtojumam. ļ Svētdien Romas Pētera domā 50.000 W«lcelnieku. 200 bīskapu un arclīlblskapu un skaita kardinālu klāUenē izsludināja Mr svēto pāvestu Piju X. Reizē ar šo « « « « O B i j t i atklāja ari pāvesta Pija X liela " l i t a portretu, kā ari bronzas un stikla w « , koŗā pāvesta tērpā atdusas Pija X J^jtfgis aUiekas. Ticīgo suminājumus pa- *MI|a Vitu Romas bainicu zvanu skaņas. t VN bruņoUe spēki pag. nedēļee beigās ŗļjauca Ienaidnieka vajāšanas akcijas Zie- ••IMreJā. 6at sakarībā ārlietu ministrs Eče- WM teiāta komUijāt paskaidroja, ka ASV oōtn ar aiem pārtraukt kara darbību pie 38. MJF. Vašingtonas valdība pašreizējā WWI daudi Uelākas briesmas pasaules mle-sukatot Iranat naftas strīdos nekā Ko- »«las koBfUktā. ^ llelbritānljas ārlietu ministrs Morisons fJ*^*^** aprindas pārliecinātas, ka pat-ļ5^^ Pjw|clt Iiials bridis Ubelgt kara dar-t Padott)u Joslā un Berlīnes austrumu l i i i l ? •^^Wien sākās komunistu , tautas no- •••«MBa pret Vācijas remilitārizāclju . Par ma centienu izskaušana un brīvu un neatkarīgu valstu atjaunošanu Pad. savienības robežās, vadoties no nacionālā principa. Sanāksmē piedalījās vairāk nekā 1000 trimdinieku no komunisma apspiestajām nācijām. ABN priBzi-dents bij. Ukrainas ministru prezident^ Jaroslavs Stečko norādīja, ka bez rietumu atbalsta Ukrainā, Baltkrievijā, Kaukāzā un Turkestanā nacionālās pretestības kustības ar ieročiem rokā cīnās pret padomju-krievu imperiālismu. Sīs apspiestās nācijas, kara gadījumā ar Pad. savienību, veidos trešo spēku". Rietumu uzvara pār boļševismu iespējama tikai tad, kad „ar rietumu palīdzību aiz dzelzs priekškara būs izveidota un nostiprināta otra fronte". Rietumu sabiedrotajiem jāizšķiras par nacionālās at-brivošanas ideju un jānostājas pret jaunu lielkrievu panslavismu. Ungāru ģenerālis Farkus Kisbarnaks, A BN militārās komisijas priekšsēdis pa-lījusies trīs lielās grupās, kas viena otru nikni apkaro . Kompaktākā no šim trim grupām ir trūcīgākā strādnieku un inteliģen» ces šķira, kas cerībās uz varbūtēju sava stāvokļa uzlabošanos ir par radikālākām pārmaiņām. Daudzi no viņiem revolūciju vai vismaz opozīciju vispār uzskata par franču tautas raksturam piederīgu īpašību. So grupu lielā mērā savā pusē pratusi iegūt komunistu partija ar savu pārbaudīto organizācijas un propagandas aparātu. Tā kā komunisti bija ļoti aktīvi franču nacionālajā pretestības kustībā un viņus pēc Francijas atbrīvošanas savā valdībā bija uzņēmis arī Degols, pirmajā laikā pat nepastāvēja aizdomas, ka komunistu partija ļautu sevi izlietot par svešas varas ieroci, un tā pēdējās vēlēšanās ieguva lielāko balsu skaitu — 28,6 proc. DEGOLS ZINA, K O GRIE Otra lielā grupa Francijā tik krasi nostājas pret katra veida revolūciju, ka patlaban pat ir ar mieru pati ķer-ties pie revolūcijas, lai panāktu savu mērķi — spēcīgu valsts vadību.^ Tie ir vecās, aristokrātiskās Francijas piekritēji ar savu vadoni ģen. Degolu, kas pēc aiziešanas no valdības drīz atkal atgriezās politiskajā dzīvē kā opozicionārs. Ar savu oficiāli pāri partijām stāvošo Franču tautas apvie- ; nību RPF vios ātri ieguva sev daudz piekritēju plašās aprindai, kaut ari skaidroja, ka kominforms ar s-iivu pašreizējā Nacionālsapulcē apvienībai nav neviena pārstāvja. Ģenerāļa vēlētāju masas sastādās galvenokārt no mazpilsoniem, kas, vīlušies IV republikā, saskata Degolā vienīgo glābiņu. Lai izgaisinātu varbūtējās bažas un antipātijas, ģenerālis nodeklarējis, ka ..Viņa republika" nebūšot nekāda diktatūra, žitskaitot varbūt vienīgi drakoniskus soļus pret komunistiem. To* mēr gluži skaidra ,ka Degola organizācija, kas cer 17. jūnijā „pārņemt (Turpinājums 8. Ipp.) Ari Undfirijas armijn komandēs padomju Jeneralis Londona (md). — Pēc Observer dip lomātiskā korespondenta informācijas no Budapeštas, Kremlis nosūtījis uz Ungāriju bijušo Maskavas komandantu kara laikā ģen. Cvetajevu, lai viņš, pēc maršala Rokosovska parauga Po lijā, pārņemtu savā komandā strauji izveidojamo ungāru armiju. Ar Cve-tajeva ierašanos Ungārijā sācies jauns terrora vilnis armijā un pamatīga re organizācija ģenerālštābā. Atbildība par armijas morāli un uzticamību atņemta aizsardzības ministrijas politiskai nodaļai un nodota jaudai ,,aiz-sardzības virsnieku" organizācijai, ku* ras uzdevums bf» likvidēt v i i u s ,.pret-d^ okratiskos" elementus virsnieku korpusā. Ungāru armijas virspavēl» nieks ģen. Bata, kas pats bijis štāba virsnieks sarkanarmijā, paliek savā postenī, bet pakļauts Cvetajevam. Londonā arī saņemta ziņa, ka nesen no amata atbrīvotais iekšlietu ministrs Sandors Zēlds īsi pirms savas gaidāmās apcietināšanas nošāvis sievu un sevi, kamēr abi bērni tikai ievainoti un palikuši dzīvi. (Skat. arī rakstu Maskava forsē satelītu apbru-ņošanu mūsu laikraksta šinī numurā.) MIRIS REDAKTORS ARSENIiS PODNIEKS Londonā 30. maijā ar sirdstrieku miris pazīstamais latviešu žurnālists un ilggadīgais redaktors. Latvijas armijas kapteinis Arsenijs Podnieks. (Piemiņas raksts šī numura 2. Ipp.) forsē satelītu runosanu PUSGADA LAIKĀ RADĪTS PIECKĀKTIGS TANKU PĀRSVARS PRET TITO SPEĶIEM Vīne (fd). —- Rietumos ar pieaugošu uzmanību un ne bez bažām novēro paātrināto tempu, kādā Msskava turpina savu satelltvalstu apbruņo- „pLektās kolonnas" taktiku pārspējot: ģ^ŗ^^ Austrumeiropā. Sīs jautājums, kas skarts arī apnicīgajās četru ār-rietumu sabiedrotos. Ar _ pienācīgu; ministru vietnieku apspriedēs Parīzē. :r arī daudzu pre«es apskatu un rietumu atbalstu nacionālās pretestī-ba, s grupas, kas grautu Pad. savienību no iekšienes, esot iespējams desmitkārtīgi pavairot. Sanāksmes dalībnieki pieņem rezolūciju, kurā aicina brīvās pasaules laiK u» »«itija» remiinarizžiciju . r o i to K propagandai, balsošanas tBkS »vētdienas priekšpusdienā pa- PrezidenU Pīks Jau sestdien radio- «u* *Walvoja. ka padomju Joslas iedzīvo- Jriit . » nobalsošot ar ,.)ā tur-taSi Ml . ** pilsētas vecākais Reuters tai «Jenā brīdināja padomju Joslas ledzlvo-ilSJ p** *'*9'P^līgas pakļaušanās komfi-iztirzājumu temats. Maskavas satelīti sen jau apbruņoti pāri 1947 g. mier līgumos noteiktajām normām, un to vēl turpina lielā steigā. Padomju militārās misijas v:sās šajās zemēs rīkojumus saņem no maršala Bulgaņina vadītai centrāles Maskavā, kas pastāv kopš 1949. g. Spēku samēra pārmainīšanās Dienvidaustrumeiropē ari pidarījusi bažīgu Tito un likusi tam ūgt steidzamu rietumu palīdzību, tautas - stir^ināt savu ^ ^ ^ ^ ' ^ ^ J|| T:kko Austrumeiropas valstis pēc i flotē un aviācijā trīs gadus, bet ro-militāro speķu un neliegt ie,pejam | ^ ^^.^ ^uzsūktas" Pad. sa-' bežu un drošības policijā 27 mēnešus, plaisu atbalstu_ nacionālo P/etesubas ^^.^^..^.^ ^^^^^ ^p^^.,^ Oir^^-^,i vīrieši līdz 50.. bet sievietes pārveidošana, likv:dējot visu agrāko līdz 40. mūža gadam pakļautas rezer-nacionālo iekārtu un lidz pēdējam si- ves apmācībām pēc aktīvā dienesta. Polijai, kur par aizsardzības mini stru savā laikā iecēla krievu maršalu grupu stiprināšanai Pad. savieni'bā. Kupli apmeklētajā sanāksmē pieda lījiās arī vācu un ārzemju laikrakstu, | ļ^^ŗj^^jj^ pārve:dojot to pēc padomju aģentūru un radiofonu pārstāvji, tā-; parōuga. Tai laikā Rietumeiropa vēl mdciju par brīvības cīņu ivOin.unismāi +^^te: aizsardzības la-jkā. Maskava, ne-; 3 artilērijas divīzijas, 12 tanku pulku, apspiestajās zemēs, asi uzbrūkot pa- i gr-.^edama iegūto priekšrocību zaudēt, i 5 sapieru un 5 sakarniice ku pulki, kā I savukārt vēl v^irak paātrināja s a t e - ļ a r i dažādas techniskas speciālformā ^ i ^ ' S ' k ā ^ i ī ' " josias leairv"- jatviešu pāistāvis sapulcē pie-ļ lītu armiiu papUšināšanu, apbruņo-ļ cijas. Patlaban motorizē nākošā» 4 L"! P"»ēU8 "^^^^ Reuters tll f^jilljās māg. hist. J ū l ī j s Bračs. īsā. | sanu un standartizēšanu pēc padomju kāinieku divīzijas un 4 tanku divīzi-dornju režīmam. Kā latvi koncentrētā uzrunā viņš vēstunsKa paraugiem secībā norādīja uz postu, kādu lat-hrano sviMi*«. u , » .r viešu tautai krievu imperiālifims sa- 4«itn . u ! ^ * " * " " ^I*a ni'«ru Berlīnes pa-1 _ . . Dr,^cTn7«a UiVipm «•13 lektorā Jauca ts. .,iieiā modināšana" ļ g^^l^Jis kops Jāņa Briesmīga laikiem. IJS^ku QB fanfaru ' ' - - • ^ - ^ — n T , / ^ h p , H 7 o f v ivs (ine- 2!S*lai koBūnist ōtt. nodot 1 » rtldltāji un fm^y!' »>aUošan ^ N i a i i M ^''^ ^*J^* ''/r^'iuTnoT ' ļ Aktīvais dienests armijā i:gst c:vu5,ļ ™ iniireies pieaugums. 1 centienos. jds sastāda no jauna. Konkrētus datus par sat^'ltvaUt.u: Cechoslovakijā pēc vairākām asi-bruņota], em spēkiem «niedz italu n^mām tīrīšanām, kas skāra daudzus laikraksts Corr.ere della Sera. So ^ augstākos virsniekus, aizsardzības mi-da znota priekš-rms kāda epnāka-padoro- Gatovosimies Latvijai Bet kā? Daudz rakstīts un runāts par šo jautājumu, daudz radies visādu ideju un padomu, bet tikpat katrs rīkojas tā, kā pats atrod par pareizu. Un tomēr man liekaa, ka visi teiktie vārdi nav aizplūduši bez nozīmes. Kā pavaaaŗa palu ūdeni atstāj uz laukiem un tīrumiem auglīgas diiņas, tā šie vārdi atstājuši sīkas, neredzamas, bet svētīgas pēdas cilvēku domāšanā. Daudzas izteiktās doma« bijušas pretrunīga ». Bet vai taa ir l«uni? No diviem nepareiziem uzskatiem var rasties viens pareizs. Ari tas, ko es teikšu, varbūt būs pretrunā ar kāda agrāk teikto, bet vai tā|)ēc tas būtu jāatstāj nepateikta? Izeju no pamatpieņēmuma. ka Latvija reiz būs brīva un mēs varēsim tur atgrieitiesj bez tam ierobežojos un iztirzāšu tikai mūsu uzdevumus saimnieciakā plāksnē. Taisni te domstarpības ir vislielākās. Daži eaka, ka manta un bagātība kavēiiot latviešus atgriezties dzimtenē, citi atkal vaicā — ko mēs nabagi darīšot, atgriezušies Utvijā. Kā tad ir? Vai tikai celt un veidot mūsu gara kultūru, kaldināt mūsu idejiskos ieročus, audzināt bērnus latviskā garā u. t. t., vai ari krāt mantas un bagātību? Ne vien«, ne otra galējība nav vēlama. Kopjot latvisko gara dzīvi, nedrīkst aizmirst materiālo vērtību nozīmi, un otrādi. Bet te rodas jautājums, cik tjlu iet materiālo vērtību iegūšanas un krāšanas virzienā? Kādas ir tās ļaunās un labās puses latviešu attieksmju veidošanā pret Latviju? Galvenās briesmas, bez šaubām, ir briesmas kļūt par „dolaru vergiem". Nekas tik ātri nepaņem visu cilvēku, Tcā materiālā» vērtības. Vaļaga spēcīga rakstura, lai noturētos pareizā līmenī un neaizmirstu, ka materiālās vērtības ir tikai līdzeklis, pat tikai viens no līdzekļiem cilvēka dzīves mērķu sasniegšanai. Bet šis „dolaru verga" briesmas nav lielāka» bagātam kā nabagam. Katrs no viņiem var par tidu kļūt Viens tikai skaitīs «aVu bagātību centos, otrs dolāros, bet būtiskas atšķirības te nav. Bagātība padarot cilvēkus cietus, kārus pēc varas un iedomīgus, bet šīs īpašības.' piemīt arī nabadzīgam cilvēkam, tikai tās nav tik ātri ieraugāmas. No tā. kam nekā nav, neviens neprasa, lai tas palīdzētu citiem, un tāpēc varbūt viņa cietsirdība un negribēšana palīdzēt paliek noslēpta aiz nevarēšanas. Plaši daudzināts arguments, ka materiālās vērtības kavēšot latviešus atgriezties Latvijā. Tas ir pamatots, jo daudzi atzīstas, ka nevarot iedomāties, kā varētu dzīvot bez elektrības, vannas, tekoša ūdens istabā u. t. t. Negribu pārmest cilvēkiem, kas tā runā. Katram ir tieksme pēc ērtībām, pēc labākiem dzīves apstākļiem, un būtu nožēlojami, ja latviešiem šīs tieksmes trūktu. Tāpēc vajadzētu nevis censties šo dabīgo tieksmi izskaust, bet radīt iespējas, kā to piepildīt arī, atgriežoties Latvijā. Visi minētie argumenti, kas it kā parāda bagātības ļaunās puses, ir vairāk šķietami nekā reāli, jo. pirmkārt, šie ļaunumi apdraud tikpat bagātus, kā nabagus, un, otrkārt, tie sakņojas cilvēka psīchē, nevis viņa materā- 1os apstākļos. Materiālā labklājība var būt tieši palīdzīga šo ļaunumu novēršanā. Materiālās vērtības ir mūsu eksistences pamats. Daudzus gadus esam dzīvojusi no labvēlības, cietuši un ubagojuši pēc dienišķās maizes. Ar to sagrautas daudzas labas īpašības, Ievazātas tās nebūšanas, par kurām tik daudz pārmetumu lasām presē. Est žēlastības maizi —- to latvietis nekad nav cieti». Vai tad nav apsveicama latviešu cenšanās tagad, lai kāda pasaules malā tie arī būtu, kļūt materiāli neatkarīgiem, tikt pie turības? Mēs visi neesam varoņi un gara milži, kas var basām kājām staigāt cilvēku v'dū un justie» kā pasaules valdnieki. Mēs esam parasti cilvēki un nedrīkstam sevi tik pārāk idealizēt. Materiālais pamats ir tas, uz kura varam atsperties, lai celtu savu ideju un sapņu celtni. Materiālās vērtības ir līdzeklis, ar ko celt mūsu tautas izglītību un garīgo kultūru. Vai tas ir normāls stāvoklis, ka latviešu studentiem jāubago pēc stipendijām? Vai mūsu studenti nebūtu ar lielāku pienākuma apziņu pret latviešiem un Latviju, ja šo stipendiju viņi saņemtu no latviešu rokām? Vai mūsu rakstn*ek: un mākslinieki nav bieži kavēti savā ra-l i |TuTp:nājc3:8 Ipp ) ie uzde- dišanas darbā tikai tāpēc, ka lielākā {TtirpinSjua» 1. Ipp)
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 6, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-06-06 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510606 |
Description
Title | 1951-06-06-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | ^1- ^ 2. ARDOs 'f4 >«k.v.; Ps kara b»ins ^ ŗ- i*wi«uaz3,jļj ļf't''" 370.000 |,,u jnelu pag. ^^^^^ ^^^«'oti, ar kurieL^ļJ ŗ^s. - izteicies mi- PSc atgriešana,^ ļprezldenti Einar, G«. iesim par godu rtkoļ, I bija ari apspriedi « hm pirl Zieiiļiob ļdotāju kapteinis C : ļvēstulu parl Zieattlp^ Iskā. 5300 km lidaļļ stundfis un 29 mia i u pāriōdiHu nouifl. ļapgabaltiesai liesnejļi Istāvim Vorenam M. ļesniegl pārsūdzība Vi^ nesfi. ŗnieku tleīiSau hMfi fem 1000 gadījumos pit^ [e kam 850 nSves ipri(< ittil ptoleito IlipiH Uuģu apķlliiinu, ku Utomviclļai b{g)i tiiii pārrun&tu vicu m mficekļu vietii ZT^ ļnllu itoarflpiiidkļ |iloch& Dienvidargitilj valdība. Jatrnii its» itrodai ari Aioedaji tirādi prof. RieMitļ, apstrīdēto jauno it|> llioksaiBitecIbai fliijM sasaukt Holande. K^* tūlīt pēc Sumaoa pli» ItāU Mlfl IS. kis Ļ frontē, pārspējot rim paskaidroja lealti lit-icijas štāba piiekhiib Jrekordn sasniegusi itrii-luzminēdama pareiii vļv3 on laimējot 570.0» m jrakiH ittlēp). ki ^ Itiskā nobrieduBi ^' Ķies aUlt OderaiNtiM» \hx un tāpēc lxsl*gti i» • i ka Poliju t> f atradās pia S b u^ bilsēla." palidoji m hvas raidītāja koaiŗ J,B€l polu tauta ir iW ļāja, ..un napjasa *^ fa to jidrina f i« OderasNeim tiistāTēs ar ir Jit^ttē» Ji*«*?*/* ļunoārijS. Vlriah irarīgālBem ļLOJumā. B'^daprfti i ^ ap S50 sieviefc. alu l u ktfa W" IT ko ^ IV t*M £a»ž= LATVIA latvian New8paper Nr. 43 (487), June 6, 1951 Publisher-' Vilis Janums, August-dori b. Detmold. Lager, Germany, Phone Augustdorf 02. Mftorial and Business Office: Grafenascbau, Obb., Regierungs-lager, Germany. TTSA Office; 102-15 , 85th Drīve, mcbfflond Hill 18, N. Y., Phone VI 0.7778 Subscription ratei USA: i 2.— oī 1.50 monthly. Printer: Weilheimer DruckereI, 3 o b.H., Weilheiin/Obb., Gennany. PubL twice weekly. Circul. 11.000. Sļ)onsor — IRO. lATVIAN NEWSPAPER Nr. 43 14187) Treldien. 1951. g. 6. JOnija Iznāk tieidienās on testdienā» Ixde\'ēj»: Latviešu O n t i ā l i Ko-miteia. Galvenais redaktors: Mak* tif Culltis, galv. red. vietu V Letiņi. Redaktori: G. Gilnbergs. P. Kliitt, C. Miesnieks. L. Svarcs Apgāde saimniecības vadītāji H. Ziģars. Apgāda uii redakcija} adrese: (13b) Gratenascbau. Obb.. Uger. ASV redakc. v«d.: A. Klāv-sont. 319 N. 22nd Av« W. Dulutb. MiBB.. USA, Austriliļas redaic ved.: A. Smitt, 18, Unden Ave-nue, Weūdouree. Ballarat. V i c. Australie. A§V kongresa locekļa Ievada Amerikas Balss raldīļimius LaMļai KEKAS NEVARĒS SALAUZT MŪSU TICĪBU BRĪVAJAI LATVIJAI ~ SAKA SOTNIS J. FELDMANS, UZRUNĀJOT TAUTIEŠUS DZIMTENE V a š i n g t o n a (kp). ~ Ar sOtņa j . Feldmana uznmu tautiešiem dilra-teoS un ASV kongresa locekļa A. Armslronga vēstījumu Amerikas Balss 3. janljS uzsāka Jau agrāk pieteiktos kārtējos raidījumus okupētajai Latvijai. Utviešu trimdinieki brīvajā pasaulē ar to varēja atzīmēt svarīgu lasDiegumu politiskajā cīņā, kas veltīta mflsu valsts neatkarības un mūsu Uotas brīvības atgūšanai. Sekmēm vainagojušies centieni aizsniegt ap-gplMtos tautiešus dzimtenē, informēt viņus par stāvokli pasaulē, atgādināt Me«, ka viņi nav aizmirsti, un palīdzēt uzturēt tiklab viņoa kā ar! latviešos trimdā šaipus dzelzs priekškara ticību brīvības rīta atnākšanai Armslronja vēsfllums epublika vestu • 1 V » pneksa 4000 KANDIDĀTU NO m PARTIJĀM 100 VELĒŠANU IECIRKŅOS SACENŠAS PAR 624 VIETĀM JAUNAJĀ PARLAMENTA tferunSjot tautiešus okupētajā Lat-viji, Latvijas pilnvarotais pārstāvis ASV Jūlijs Feltaans, ^arp citu dek-larējāJ „Sākot ar šodienu, Jūs ik dienas dzirdēsit Amerikas Balsi latviešu valoda. Prie<:ājos, ka jums tādā kārta būs kontakts ar brīvo pasauli, no kuras jūs tik sen esat nošķirti. Amerikas Bal8« Jums ir draudzīga. Tā ir Amerikas tautas un valdības balss. Varu jums liecināt, ka šī tauta un valdība izjūt pret latviešu tautu vislielāko draudzību un simpātiju." Tālāk sūtnis tautiešiem dzimtenē atgādi-nija amerikāņu nostāju agrākog gados un uzsvēra faktu, ka „ASV valdība noteikti un pastāvīgi pretojas atzīt Latvijas varmācīgo iekļaušanu Pad. savienībā un turpina mani atzīt par jūsu likumīgi akreditētu oficiālu pārstāvi. Jūs tādēļ varat būt pārliecināti,, ka jūsu intereses tiek aktīvi pārativētas pie šīs lielās brīvības valsts valdības." Tālāk sūtnis J. Feldmans savā radio uzrunā norādīja, ka ir arī citas valstis, kas neatzīst Latvijas okupāciju un ka latviešu pārstāvji brīvajiiis valstīs sūtņa Kārļa Zariņa vadībā turpina darboties, aizstāvot Latvijas tautas un valsts intereses un informējot brīvo pasauli par notikumiem Latvijā un par mūsu tautag centi(2- niem pēc brīvības un neatkarības., Latvijas valsts un tautas grūtais stia-i voKiis Dijis apspriežu prieksmes arii A - • j - > • • , Anvipnofn r . / r Z r.rnJl^.^ni^z , I ^odien Francija neglābjami sada- Visās vēlēšanās partijas cenšas atrast kādu sevišķu argumentu, kādēļ katram pilsonim uz brīdi būtu jāaizmirst personīgās ērtības un jāaiziet nobalsot par attiecīgās partijas kandidātu. Bet šoreiz līdzšinējās valdības koalicijas partiju pamatsauklis „republikai draud briesmas..." tiešām ir ļoti pamatots. Francijas IV republikai patiesi draud nopietnas briesmas, jo ienaidnieki tai ir spēcīgi un labi sagatavoti. Francijas pašreizējo problēmu cēloni simboliski var atrast 2000 gadu vecajā Jūlija Cēzara izteicienā viņa piezīmēs par Gailu karu, kur franči pašu pirmo reizi pieminēti. So piezīmju pašā sākumā Cēzars saka: ,,Gallia omni^ divisa est in partes tres..." (Visa Gallija ir sadalīta trīs daļās.) Apvienoto nāciju organizācijā, mū^iu tautas ciešanas un tai nodarītā netaisnība zināma brīvajai, demokrātiskai pasaulei, kas cīnās par tautu brīvību, stājoties pretim komūnisti^s-kiem uzbrucējiem arī ar ieročiem, kā tas notiek Korejā. „Mūsu tauta pārdzīvo grūtus laikus — iiebrīvlbā dzimtā zemē vai necilvēcīgos apstākļos vergu nometnēs tālos Krievijas apgabalos," uzrunas (Turpijiājums 2. ipp.) Plasa pretkomūiīistfska demonsiracija NindiēiK AR RIETUMU PALlDZiBU AIZ DZELZS PRIEKŠKARA JĀIZVEIDO OTRA FRONTE. PRASA ABN PREZIDENTS S T E C KO Mittchene (el). — Svētdien, 3. jūni-l Pretboļševistisko nāciju bloks A BN Minchenes Hofbrāuhaus telpās bija sarīkojis plašu sanāksmi, kuras sauklis bija: Mēs prasām vienotu nāciju fronti cīņai pret boļševistisko imperiālismu! ABN, kas regulāri rīko demonstrācijas, mītiņus un referātu vakarus, cīnās ne vien pret boļševismu, bet tās mžrļ^os ietilpst arī krievu imperiālie-ivarttžhals tsuma t Kaut arī Irānas mintstni prezidents no- [•Mija prezidenta Tramena personīgo vēsti- N Q par naftas konflikta miermīlīgu atrisl* "Masiu sarunās ar Lielbritānijas valdību, to- «ir Taheranā valda nomierināšanās tendencei. Angļu-iranfešu naftas sabiedrības gata- Jlbi piedalīties sarunās par nacionālirāciju, ļf«u valdības aprindas saskata zināmu ple- "Iplbu, kas esot labvēlīgs priekšnoteikums •iMBlUgan izkārtojumam. ļ Svētdien Romas Pētera domā 50.000 W«lcelnieku. 200 bīskapu un arclīlblskapu un skaita kardinālu klāUenē izsludināja Mr svēto pāvestu Piju X. Reizē ar šo « « « « O B i j t i atklāja ari pāvesta Pija X liela " l i t a portretu, kā ari bronzas un stikla w « , koŗā pāvesta tērpā atdusas Pija X J^jtfgis aUiekas. Ticīgo suminājumus pa- *MI|a Vitu Romas bainicu zvanu skaņas. t VN bruņoUe spēki pag. nedēļee beigās ŗļjauca Ienaidnieka vajāšanas akcijas Zie- ••IMreJā. 6at sakarībā ārlietu ministrs Eče- WM teiāta komUijāt paskaidroja, ka ASV oōtn ar aiem pārtraukt kara darbību pie 38. MJF. Vašingtonas valdība pašreizējā WWI daudi Uelākas briesmas pasaules mle-sukatot Iranat naftas strīdos nekā Ko- »«las koBfUktā. ^ llelbritānljas ārlietu ministrs Morisons fJ*^*^** aprindas pārliecinātas, ka pat-ļ5^^ Pjw|clt Iiials bridis Ubelgt kara dar-t Padott)u Joslā un Berlīnes austrumu l i i i l ? •^^Wien sākās komunistu , tautas no- •••«MBa pret Vācijas remilitārizāclju . Par ma centienu izskaušana un brīvu un neatkarīgu valstu atjaunošanu Pad. savienības robežās, vadoties no nacionālā principa. Sanāksmē piedalījās vairāk nekā 1000 trimdinieku no komunisma apspiestajām nācijām. ABN priBzi-dents bij. Ukrainas ministru prezident^ Jaroslavs Stečko norādīja, ka bez rietumu atbalsta Ukrainā, Baltkrievijā, Kaukāzā un Turkestanā nacionālās pretestības kustības ar ieročiem rokā cīnās pret padomju-krievu imperiālismu. Sīs apspiestās nācijas, kara gadījumā ar Pad. savienību, veidos trešo spēku". Rietumu uzvara pār boļševismu iespējama tikai tad, kad „ar rietumu palīdzību aiz dzelzs priekškara būs izveidota un nostiprināta otra fronte". Rietumu sabiedrotajiem jāizšķiras par nacionālās at-brivošanas ideju un jānostājas pret jaunu lielkrievu panslavismu. Ungāru ģenerālis Farkus Kisbarnaks, A BN militārās komisijas priekšsēdis pa-lījusies trīs lielās grupās, kas viena otru nikni apkaro . Kompaktākā no šim trim grupām ir trūcīgākā strādnieku un inteliģen» ces šķira, kas cerībās uz varbūtēju sava stāvokļa uzlabošanos ir par radikālākām pārmaiņām. Daudzi no viņiem revolūciju vai vismaz opozīciju vispār uzskata par franču tautas raksturam piederīgu īpašību. So grupu lielā mērā savā pusē pratusi iegūt komunistu partija ar savu pārbaudīto organizācijas un propagandas aparātu. Tā kā komunisti bija ļoti aktīvi franču nacionālajā pretestības kustībā un viņus pēc Francijas atbrīvošanas savā valdībā bija uzņēmis arī Degols, pirmajā laikā pat nepastāvēja aizdomas, ka komunistu partija ļautu sevi izlietot par svešas varas ieroci, un tā pēdējās vēlēšanās ieguva lielāko balsu skaitu — 28,6 proc. DEGOLS ZINA, K O GRIE Otra lielā grupa Francijā tik krasi nostājas pret katra veida revolūciju, ka patlaban pat ir ar mieru pati ķer-ties pie revolūcijas, lai panāktu savu mērķi — spēcīgu valsts vadību.^ Tie ir vecās, aristokrātiskās Francijas piekritēji ar savu vadoni ģen. Degolu, kas pēc aiziešanas no valdības drīz atkal atgriezās politiskajā dzīvē kā opozicionārs. Ar savu oficiāli pāri partijām stāvošo Franču tautas apvie- ; nību RPF vios ātri ieguva sev daudz piekritēju plašās aprindai, kaut ari skaidroja, ka kominforms ar s-iivu pašreizējā Nacionālsapulcē apvienībai nav neviena pārstāvja. Ģenerāļa vēlētāju masas sastādās galvenokārt no mazpilsoniem, kas, vīlušies IV republikā, saskata Degolā vienīgo glābiņu. Lai izgaisinātu varbūtējās bažas un antipātijas, ģenerālis nodeklarējis, ka ..Viņa republika" nebūšot nekāda diktatūra, žitskaitot varbūt vienīgi drakoniskus soļus pret komunistiem. To* mēr gluži skaidra ,ka Degola organizācija, kas cer 17. jūnijā „pārņemt (Turpinājums 8. Ipp.) Ari Undfirijas armijn komandēs padomju Jeneralis Londona (md). — Pēc Observer dip lomātiskā korespondenta informācijas no Budapeštas, Kremlis nosūtījis uz Ungāriju bijušo Maskavas komandantu kara laikā ģen. Cvetajevu, lai viņš, pēc maršala Rokosovska parauga Po lijā, pārņemtu savā komandā strauji izveidojamo ungāru armiju. Ar Cve-tajeva ierašanos Ungārijā sācies jauns terrora vilnis armijā un pamatīga re organizācija ģenerālštābā. Atbildība par armijas morāli un uzticamību atņemta aizsardzības ministrijas politiskai nodaļai un nodota jaudai ,,aiz-sardzības virsnieku" organizācijai, ku* ras uzdevums bf» likvidēt v i i u s ,.pret-d^ okratiskos" elementus virsnieku korpusā. Ungāru armijas virspavēl» nieks ģen. Bata, kas pats bijis štāba virsnieks sarkanarmijā, paliek savā postenī, bet pakļauts Cvetajevam. Londonā arī saņemta ziņa, ka nesen no amata atbrīvotais iekšlietu ministrs Sandors Zēlds īsi pirms savas gaidāmās apcietināšanas nošāvis sievu un sevi, kamēr abi bērni tikai ievainoti un palikuši dzīvi. (Skat. arī rakstu Maskava forsē satelītu apbru-ņošanu mūsu laikraksta šinī numurā.) MIRIS REDAKTORS ARSENIiS PODNIEKS Londonā 30. maijā ar sirdstrieku miris pazīstamais latviešu žurnālists un ilggadīgais redaktors. Latvijas armijas kapteinis Arsenijs Podnieks. (Piemiņas raksts šī numura 2. Ipp.) forsē satelītu runosanu PUSGADA LAIKĀ RADĪTS PIECKĀKTIGS TANKU PĀRSVARS PRET TITO SPEĶIEM Vīne (fd). —- Rietumos ar pieaugošu uzmanību un ne bez bažām novēro paātrināto tempu, kādā Msskava turpina savu satelltvalstu apbruņo- „pLektās kolonnas" taktiku pārspējot: ģ^ŗ^^ Austrumeiropā. Sīs jautājums, kas skarts arī apnicīgajās četru ār-rietumu sabiedrotos. Ar _ pienācīgu; ministru vietnieku apspriedēs Parīzē. :r arī daudzu pre«es apskatu un rietumu atbalstu nacionālās pretestī-ba, s grupas, kas grautu Pad. savienību no iekšienes, esot iespējams desmitkārtīgi pavairot. Sanāksmes dalībnieki pieņem rezolūciju, kurā aicina brīvās pasaules laiK u» »«itija» remiinarizžiciju . r o i to K propagandai, balsošanas tBkS »vētdienas priekšpusdienā pa- PrezidenU Pīks Jau sestdien radio- «u* *Walvoja. ka padomju Joslas iedzīvo- Jriit . » nobalsošot ar ,.)ā tur-taSi Ml . ** pilsētas vecākais Reuters tai «Jenā brīdināja padomju Joslas ledzlvo-ilSJ p** *'*9'P^līgas pakļaušanās komfi-iztirzājumu temats. Maskavas satelīti sen jau apbruņoti pāri 1947 g. mier līgumos noteiktajām normām, un to vēl turpina lielā steigā. Padomju militārās misijas v:sās šajās zemēs rīkojumus saņem no maršala Bulgaņina vadītai centrāles Maskavā, kas pastāv kopš 1949. g. Spēku samēra pārmainīšanās Dienvidaustrumeiropē ari pidarījusi bažīgu Tito un likusi tam ūgt steidzamu rietumu palīdzību, tautas - stir^ināt savu ^ ^ ^ ^ ' ^ ^ J|| T:kko Austrumeiropas valstis pēc i flotē un aviācijā trīs gadus, bet ro-militāro speķu un neliegt ie,pejam | ^ ^^.^ ^uzsūktas" Pad. sa-' bežu un drošības policijā 27 mēnešus, plaisu atbalstu_ nacionālo P/etesubas ^^.^^..^.^ ^^^^^ ^p^^.,^ Oir^^-^,i vīrieši līdz 50.. bet sievietes pārveidošana, likv:dējot visu agrāko līdz 40. mūža gadam pakļautas rezer-nacionālo iekārtu un lidz pēdējam si- ves apmācībām pēc aktīvā dienesta. Polijai, kur par aizsardzības mini stru savā laikā iecēla krievu maršalu grupu stiprināšanai Pad. savieni'bā. Kupli apmeklētajā sanāksmē pieda lījiās arī vācu un ārzemju laikrakstu, | ļ^^ŗj^^jj^ pārve:dojot to pēc padomju aģentūru un radiofonu pārstāvji, tā-; parōuga. Tai laikā Rietumeiropa vēl mdciju par brīvības cīņu ivOin.unismāi +^^te: aizsardzības la-jkā. Maskava, ne-; 3 artilērijas divīzijas, 12 tanku pulku, apspiestajās zemēs, asi uzbrūkot pa- i gr-.^edama iegūto priekšrocību zaudēt, i 5 sapieru un 5 sakarniice ku pulki, kā I savukārt vēl v^irak paātrināja s a t e - ļ a r i dažādas techniskas speciālformā ^ i ^ ' S ' k ā ^ i ī ' " josias leairv"- jatviešu pāistāvis sapulcē pie-ļ lītu armiiu papUšināšanu, apbruņo-ļ cijas. Patlaban motorizē nākošā» 4 L"! P"»ēU8 "^^^^ Reuters tll f^jilljās māg. hist. J ū l ī j s Bračs. īsā. | sanu un standartizēšanu pēc padomju kāinieku divīzijas un 4 tanku divīzi-dornju režīmam. Kā latvi koncentrētā uzrunā viņš vēstunsKa paraugiem secībā norādīja uz postu, kādu lat-hrano sviMi*«. u , » .r viešu tautai krievu imperiālifims sa- 4«itn . u ! ^ * " * " " ^I*a ni'«ru Berlīnes pa-1 _ . . Dr,^cTn7«a UiVipm «•13 lektorā Jauca ts. .,iieiā modināšana" ļ g^^l^Jis kops Jāņa Briesmīga laikiem. IJS^ku QB fanfaru ' ' - - • ^ - ^ — n T , / ^ h p , H 7 o f v ivs (ine- 2!S*lai koBūnist ōtt. nodot 1 » rtldltāji un fm^y!' »>aUošan ^ N i a i i M ^''^ ^*J^* ''/r^'iuTnoT ' ļ Aktīvais dienests armijā i:gst c:vu5,ļ ™ iniireies pieaugums. 1 centienos. jds sastāda no jauna. Konkrētus datus par sat^'ltvaUt.u: Cechoslovakijā pēc vairākām asi-bruņota], em spēkiem «niedz italu n^mām tīrīšanām, kas skāra daudzus laikraksts Corr.ere della Sera. So ^ augstākos virsniekus, aizsardzības mi-da znota priekš-rms kāda epnāka-padoro- Gatovosimies Latvijai Bet kā? Daudz rakstīts un runāts par šo jautājumu, daudz radies visādu ideju un padomu, bet tikpat katrs rīkojas tā, kā pats atrod par pareizu. Un tomēr man liekaa, ka visi teiktie vārdi nav aizplūduši bez nozīmes. Kā pavaaaŗa palu ūdeni atstāj uz laukiem un tīrumiem auglīgas diiņas, tā šie vārdi atstājuši sīkas, neredzamas, bet svētīgas pēdas cilvēku domāšanā. Daudzas izteiktās doma« bijušas pretrunīga ». Bet vai taa ir l«uni? No diviem nepareiziem uzskatiem var rasties viens pareizs. Ari tas, ko es teikšu, varbūt būs pretrunā ar kāda agrāk teikto, bet vai tā|)ēc tas būtu jāatstāj nepateikta? Izeju no pamatpieņēmuma. ka Latvija reiz būs brīva un mēs varēsim tur atgrieitiesj bez tam ierobežojos un iztirzāšu tikai mūsu uzdevumus saimnieciakā plāksnē. Taisni te domstarpības ir vislielākās. Daži eaka, ka manta un bagātība kavēiiot latviešus atgriezties dzimtenē, citi atkal vaicā — ko mēs nabagi darīšot, atgriezušies Utvijā. Kā tad ir? Vai tikai celt un veidot mūsu gara kultūru, kaldināt mūsu idejiskos ieročus, audzināt bērnus latviskā garā u. t. t., vai ari krāt mantas un bagātību? Ne vien«, ne otra galējība nav vēlama. Kopjot latvisko gara dzīvi, nedrīkst aizmirst materiālo vērtību nozīmi, un otrādi. Bet te rodas jautājums, cik tjlu iet materiālo vērtību iegūšanas un krāšanas virzienā? Kādas ir tās ļaunās un labās puses latviešu attieksmju veidošanā pret Latviju? Galvenās briesmas, bez šaubām, ir briesmas kļūt par „dolaru vergiem". Nekas tik ātri nepaņem visu cilvēku, Tcā materiālā» vērtības. Vaļaga spēcīga rakstura, lai noturētos pareizā līmenī un neaizmirstu, ka materiālās vērtības ir tikai līdzeklis, pat tikai viens no līdzekļiem cilvēka dzīves mērķu sasniegšanai. Bet šis „dolaru verga" briesmas nav lielāka» bagātam kā nabagam. Katrs no viņiem var par tidu kļūt Viens tikai skaitīs «aVu bagātību centos, otrs dolāros, bet būtiskas atšķirības te nav. Bagātība padarot cilvēkus cietus, kārus pēc varas un iedomīgus, bet šīs īpašības.' piemīt arī nabadzīgam cilvēkam, tikai tās nav tik ātri ieraugāmas. No tā. kam nekā nav, neviens neprasa, lai tas palīdzētu citiem, un tāpēc varbūt viņa cietsirdība un negribēšana palīdzēt paliek noslēpta aiz nevarēšanas. Plaši daudzināts arguments, ka materiālās vērtības kavēšot latviešus atgriezties Latvijā. Tas ir pamatots, jo daudzi atzīstas, ka nevarot iedomāties, kā varētu dzīvot bez elektrības, vannas, tekoša ūdens istabā u. t. t. Negribu pārmest cilvēkiem, kas tā runā. Katram ir tieksme pēc ērtībām, pēc labākiem dzīves apstākļiem, un būtu nožēlojami, ja latviešiem šīs tieksmes trūktu. Tāpēc vajadzētu nevis censties šo dabīgo tieksmi izskaust, bet radīt iespējas, kā to piepildīt arī, atgriežoties Latvijā. Visi minētie argumenti, kas it kā parāda bagātības ļaunās puses, ir vairāk šķietami nekā reāli, jo. pirmkārt, šie ļaunumi apdraud tikpat bagātus, kā nabagus, un, otrkārt, tie sakņojas cilvēka psīchē, nevis viņa materā- 1os apstākļos. Materiālā labklājība var būt tieši palīdzīga šo ļaunumu novēršanā. Materiālās vērtības ir mūsu eksistences pamats. Daudzus gadus esam dzīvojusi no labvēlības, cietuši un ubagojuši pēc dienišķās maizes. Ar to sagrautas daudzas labas īpašības, Ievazātas tās nebūšanas, par kurām tik daudz pārmetumu lasām presē. Est žēlastības maizi —- to latvietis nekad nav cieti». Vai tad nav apsveicama latviešu cenšanās tagad, lai kāda pasaules malā tie arī būtu, kļūt materiāli neatkarīgiem, tikt pie turības? Mēs visi neesam varoņi un gara milži, kas var basām kājām staigāt cilvēku v'dū un justie» kā pasaules valdnieki. Mēs esam parasti cilvēki un nedrīkstam sevi tik pārāk idealizēt. Materiālais pamats ir tas, uz kura varam atsperties, lai celtu savu ideju un sapņu celtni. Materiālās vērtības ir līdzeklis, ar ko celt mūsu tautas izglītību un garīgo kultūru. Vai tas ir normāls stāvoklis, ka latviešu studentiem jāubago pēc stipendijām? Vai mūsu studenti nebūtu ar lielāku pienākuma apziņu pret latviešiem un Latviju, ja šo stipendiju viņi saņemtu no latviešu rokām? Vai mūsu rakstn*ek: un mākslinieki nav bieži kavēti savā ra-l i |TuTp:nājc3:8 Ipp ) ie uzde- dišanas darbā tikai tāpēc, ka lielākā {TtirpinSjua» 1. Ipp) |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-06-06-01