Bavarijas Latviesu vestnesis, June 6, 1951

              1951.
Iforsēja D»i».
hdibmiTj; 75 Pie-p
a m valkai,; °'''«
11$
t« « pamatīgu uerr
™ cienījamu S
~ ari karavit,
- P8t3k tālu Bttj,
•1 cInIHJu loki
P^muari. no SpOtt,
mūsu amijai laii.
Kareivis Tedakciii
k ā k k S desmit
laca vairākas vi^^a.
jitas, kuŗSs Ars, (it
lomms) atklāja lai£.
ļules kara noslgpunjtu^
Ināja latviešus sj fe.
cīnltajieni Sis j{5.
populāras, jo Am
lat gaistoši, kilPotļ.
dzīvē - koll§gu uj
Jā.
ra talants visspilgm
jā nedēļas laikraluii
^ . Podnieka izveMoli
devums ar savn bajS-lanto
saturu» k& ar!
uisko iekārtojumu, i^
ļnitāju, un droši botu
.vijas vadošo nedilu
'ien visu miisu djivi
(ebūtu sagrSvuil Maj-ļdūre.
:upācija« gadu A. Pod-
, ierāvies savi ļil
jQi pēc vicu ienSkia*
ikraksta Tēvija redak-la
viņš palika uzticig!
un pretkomUniitii'
[ima lId2darbodaisie(
h preses izdevumos,
Ic pārcelSanis uz An*
iams Londonas Avīzi,
[alījās arī sabiedriska*
PL prezidija loceklii
nozares vadItSJ!.
pārsteigusi vests, ka
spalvas bruņiiilekJ
lavu cīnīšanos, lirds-ao
trimdinieku saittM.
krēl nebija sagaidīji*
:d€smito gadu, atslJj
kam svešums dJive$
tālāk viehiem - btt
vīra un tēva.
un pieminēdami ko­los
iepazīto un lizif
Jnieku kā krietnu kol.
'ūtos brīžos nez8ud§ja
humoru, bet bries-ar
filosofa mmf
aukstasinību, atvada-izgājēja
ar vardielj:
Uugl miesai •
ļveSzemes tam*
dzimtajā puse
dvēseļu tlli l l i . . .
Vilis i^^
RE ZVIEDRIJA
[tālāk.
par mācītāju
Idalotle* VIS >>>'»,
Ikšsēdim P^^-ļĻ
ķikam fY|,e,.
It viņu ah i^j.
ļudtes macīt»)» ; i j„
Inumu P'e'"" |j(ci-paskaidro
P»
lv «agadati; ig„«ei
leklēšana j ŗ j s pv
I j i , siaJ'*' ^
TreSdien, 1951. g. 6. jTinijā
Pasaules
L A T V I J A
VĒSTULE LATVIJAS REDAKCIJAi'NO ŅUJORKAS
Sbtkāl!'^' ""'"''^^^^ ^tarp dāmām
MILJONU LIELPILSĒTAS BRĪNUMI
Kad esat miesīgām acīm skatījuši
(jzivu" debesskrāpi un sākuši apra6t
gŗ Ņujorkas pilsētas dimensijām un
attālumiem, kas ir gaužām citādi ne-ļjg
līdz šim vecajā pasaulē nācies
redzēt, jūs sākat interesētieg par ci­tiem
noslēptākiem brīnumiem, kas
šeit būtu redzēšanas un apbrīnošanas
vērti, jo no ārpuses ko apbrīnot
daudz nekS vis nav, atskaitot picmi«
nētoi grandiozos izmērus, svešās pa»
raiai tm netīrību. Bet .pēdējā jau
pieder negatīvajiem brīnumiem, un
par tiem labāk lieki nežēloties.
Tad nu jūs uzzināt, ka viens no tā­diem
pozitīviem brīnumiem esot Ra­dio
City Muzic Hall — pasaules lie-lāicais
teātris ar 6200 vietām! Prog­ramma
ilgst 3 stundas; divās no tām
rada kino, trešajā — rēviju.
D R O Z M A BEZ TROKŠŅA
Jūs ieejat savus 5 stāvus augsti
priekštelpā. Lukturi, spoguļi, viss zel­taini
brūni dzeltenā krāsā. Jūs pār­steidz
neparastais klusums, kaut gan
ļaudis nāk un iet Nūjā: grīdas, kāp­nes
un sienas viecaur nosegtai mīk­stiem
paklājiem, kas ilSpē skaņa«. Un
cilvēks iai klusuma gluži nevi{us sar-gii
pacflt balsi, lai tā neizlēktu pāri
citām*
Boji stilizēta frakā, spožs un gluds
M no skatloga izņemts, norāda jums,
uz kuru pusi un stāvu iet. Protams,
jūs varat braukt ari ar kādu no UN
tiem.
Zāli ir tiešām milzīga, apaļa, z»elta
krāsā, ar 3 balkoniem un sarkaniem
mīkstiem sēdekļiem. Protams, viscaur
atkal grīdsegas. Grīdas pacēlums, jo
sevišķi balkonos, ļoti straujš, tā kā
redzamība no jebkuras vietas pilnīga.
Pie priekša esoši krēsla atzveltnes
jiJs atrodiet tādu k l zvana pogu un,
nevarēdams izdomāt, kādam nolūkam
tl varētu kalpot, pabailīgā ziņkārībā
to paspiežat. Nenotiek nekas sevišķs:
tikai iedegas maza, segta spuldzīte,
kutas gaismā varat apskatīt program­mu
vai pulksteni.
Divas stundas jOs skatāties filmu ar
diromika nn pSrie īsfilmām. Nu, kino
paliek kino. Filma gadās sliktSlka vai
labāka, bet laikam gan vienmēr caur
un cauri amerikāniska, pretēji citiem
mazākiem kinoteātriem, kur pa laikam
redzam'as ar! dttautu produkcijas.
BAZNĪCA UZ SKATUVES
Kad filma gala, nolaižas milzīgs zel­tīts
priekikars, un kamēr jūs prālo-at,
cik vakartērpos tādu daudzumu
drānas varētu pārvērst, atspM gais­ma,
un Jūsu priekšā pēkšņi Ir or­ķestris,
it kā nokritis no gaisa. Pado-mijot,
Jūs atzīstat, ka tas nav vis no­kritis,
bet tumsā klusām pacēlies no
pagrīdes. Mūziķu ap 60. Jūs klausā-tlM
kādu prelūdi un tad, kad domājat,
ka kāpinājums sasniedzis virsotni un
telpā vairāk skaņu nevar sabāzt, ie­dārdas
neredzamas ērģeles. Ērģelnieks
pats gan redzams: viņš uz īpašas plat­formas
atmuguriski izbrauc no sānu
sienas un tiek apgaismots. Tai pašā
laiki no aizkariem zāles sienās vairāk
metru augstumā Iznirst zeltītas un
sudrabotas svētbildēm līdzīgas gru­pas,
atveras skatuve, un jūs redzat
katedrāli ar altāri, svecēm, mil'zu svēt­bildēm,
mūkiem un mūķenēm stilizē­tos
tērpos. Baznīcas miizlka, liels ko­ris,
gājieni un ceremonijas — jūs esat
baznīcā! Jo šl, lūk, skaitās Lieldienu
programma, un tādēļ ir atrasts par
tegu uzvest kaut ko, kam kaut cik
sakars ar reliģiju. Aina ilgst minū­tes
desmit un noslēdzas, mūķenēm uz
«katuves no rokās nestajiem līliju
pušķiem efektīgā kustībā izveidojot
lielu krusta zīmi.
Aplausi. Tumsa. Viss pazūd. Jums
Jiatzīst, ka efekts bija labs, bet ne­varat
ātrumā īsti izšķirties, vai tāda
Jlna bijusi īsti vietā, un kāds tai sa-ar
turpmāko. Un turpmākais se-
KO nekavējoties. Atskan ne nu gluži
te, bet tāda dejas dzie«ma, uz ska-ļives
vizuļojošas dejotājas zaļi rozā
(titad pavasarīgos) tērpos, paaugsti-
Ijijumā — troni tāda pat vizuļojoša
ļļziedātāja ar mikrofonu pie mutes:
šeit jums melodija, ritms un
%s piedevām!
^08IS, KLAUNI UN AUTOMĀTIS­KAS
LELLES
Programma turpinās raibā virknē
pārtraukuma: koris, akrobāti,
J'suni un balets: slavenās Roketes! 36
«jotājas vienādos tērpos dejo tik
precīzi un vienādi kā automātiskas
« s , izveidojot vienu, divas, trīs II-ŗ}^>
apļus un figūras, sitot stepu,
J?paamas augšup un lejup pa kāp-jetn.
Viņu līdzināšanās ir tik netica-precīza,
ka to apskaustu ikviens
dLu K^^^^^^ apakšvirsnieks. Ja sē-balkonā,
jūs varēsit pārliecinā-ka
viņu veidotais aplis tiešām ir
bSk ft^ ^^^^ neizdotos uzzīmēt la-
^ a . Pie tam viņas visu laiku atro-kustībā!
r!d n ^ skatā" iepīta dāmu tērpu pa-oJ-
j minūšu laikā jums garām
rl^a ap 40 vairāk vai mazāk debeš-
J ieģērbtu modeļu, sākot ar rīta-un
beidzot ar vakartērpu rādī-v
e l LiHin- ^ ^ '^
si_em zariem rokās, ziedoši koki slīd,
ja gan, 6lid pa skatuvi. Tad kļūst
kokiem, patvērumu meklējot, un, z i l -
zaļas ugunīs mirgodams, pār skatuvi
sak gāzties lietus! īsts ūdens, plīkš-
Knt priekškars, iedārdas ērģeles, iz­rāde
ir galā.
NO RITA LĪDZ NAKTIJ
Bet jūs tikko esat paspējuši tikt
īdz durvīm, kad ugunis atkal dziest:
ruma sakas no jauna. Un pēc tās rē­vija
un pēc tās atkal filma - nepār-traukti
no desmitiem rītā līdz naktij,
nepārtraukti ik dienas, nedēļām un
mēnešiem ilgi.
Mājup ejot, jusu domas ir drusku
nesakarīgas. Jums ienāk prātā, ka
nemaz nebūtu tik jauki justie,; kādā
no 36 dejotāju kostīmiem, jo nez" vai
viņām to iespējams biezāk kā vien­reiz
dienā, nē - nakti! - novilkt, jo
2 stundu laiks līdz nākošās ievijas
sākumam nav necik garš, lai pagūtu
teātri atstāt. ^ ^
Un tad Jūs domājat par baznīcas
skatu un nevarat izdomāt, vai tas bija
nepieciešams citādi gluži laicīgajā
programmā. Bet gan jau režisors zi­nāja,
ko dara! Jo notiek jau arī otrā­di:
kādā Amerikas baznīcā izdomāts
novietot ērģeļu vietā džesa kapellu,
un tas izdarīts ar labiem panākumiem.
Jo, lūk, galvenais mūzikas uzdevums
baznīcā esot palīdzēt sasniegt ekstā­zi,
un ar džesu to varot panākt, ja ne
labāk, tad vismaz tikpat labi kā ar
ērģelēm, Dr. V . Bērzzarlņš
Valodas pārpratumi
Divi tauUeSl darba vietā pārrunā latviešu
draudzes dibināšanas sapulces iespaidus. Pie­nāk
trešais darba biedrs, amerikāinis, un
prasa, par ko latvieSi pārrunājot.
Tautieši Ir vāji angļu valodas pratēji, bet
grib amerikāņu kollēgam pastāstu par dibi­nāšanas
sapulcē pieņemto statūtu papildinā­jumu
ar ko latviešu draudzē balsUeslbas pie­šķirtas
ari sievietēm, kas amerikāņu drau­dzēs
nav.
Vecākais no abiem jautā amerikānim, vai
viņš esot luterānis. Luterānis gan. Tātad pir­mais
jautājums laimīgi saprasts. Tālžik viņš
grib jautāt, vai viņa sievai ari Ir biilsties!-
bas, vai viņa, plem., piedalās mācItā]Q v<Hē-
Sanās. Tas jau Ir daudz grūtāk» jautājums
un tā kā vārdu vēlēt viņš samaina ai: vārdu
izvēlēties, tad jautājums skan «ipm. šādi:
nChoose pastor your wi(e and olher vorften
also . . . ? ! " Amerikānis jautājumu nmsapirot,
bet kad l;o tādā pat formulējumā atkārto
vēlreiz, amerikānim it kā mazliet uzaust
gaisma, un brītiņu padomājis, viņš smaidī­dams
atbild: , , 0 , no, I choose mv wife mv-i
i e l f . . . " '
Abi vīri jūt, ka noticis pārpratums, bet
tag.^d grib runāt otrs tautietis, Itufa angļu
valodas zlnāš<,ina8 nav bagātākas, TIkdaudz
5;an viņš zin, ka ,,Choose" te nav īstais
vārds. Tādēļ viņš saka; ,,No, no, not choose,
but selected womcn in the church meeting.,,"
Tikai atkal nelaime: vārdu ,,elect" — ie­vēlēt
viņš sajucis ar vārdu ..soled" izla­sīt,
izšķirot. Amerikānis nodomā, ka <ibi ve­cie
puikas ir laikam galīgi traki un lasiās
ātrāk prom, bet tautieši nesaprot, kā var
tik skaidru valodu nesaprast? Tikai vēlāk,
paskatījušies vārdnīcā, viņi saprot, ka to­mēr
Ir ma2;liet kļūdījušies. Tvlnga-Tvans
lukstrādnieka par
iamiiaimnieku
VĒSTULE L A T V I J A S REDAKCIJAI N O A U S T R Ā L I J AS
Dažkārt saka, ka Austrālijā pie sa-vas
mājiņas tikt esot smieklu lieta.
Kāda šī ..smieklu lieta" ir īstenībā,
labi atklājas stāstā par neatkarīgās
Latvijas kādreizējo policijas ierēdni,
tagad 37 g. v. tautieti K. Ratnieku.
Viņš Austrālijā ieradās 1948. g. 16.
novembrī. No Bonegillas K. Ratnieku
kopā ar sievu un bērnu izvieto dar­bos
Tasmānija, 11 jūdzes no Lanfesto-nas.
Farmeris abiem kopā maksā
5 mārc. nedēļā pie visa brīva. Tā ir
nabadzīga alga, bet darbs ļoti «mags
— govju slaukšana un lauku tīrīšana,
pie kam krūmi jācērt ar lielu nazi,
kuram pievienots rokturis. Vakaros
ļoti sāp rokas.
Pēc apm. 3 mēnešiem saimnieks far-mu
nodod lietošanā radiem, bet pats
aiziet uz pilsētu. Arī K. Ratniekam
atļauti meklēt citu darbu. Viņš dodas
uz Kambeltaunu — lielu satiksmes
centru starp Hobartu un Lančentonu.
Tagad darbs ir zāģētavā par 6 mārc.
17 šil. nedēļā. Sievai nav jāstrādā, jo
bērnam tikai 4 gadi. Nu ir negals ar
dzīvokli. Dažas dienas tas jāīrē dārgā
viesnīcā. Tad uz dažām nedēļām lai-mējas
dabūt istabiņu par l mārc. ne­dēļā.
Zāģētavā var lēti pirkt dažādus
dēļus. Kopā ar sievu K. Ratnieks do­das
uz pilsētas valdi, lai varbūt mē­ģinātu
tikt pie sava zemes gabaliņa.
Tur strādā kāds austrālietii, kurš
daudz ceļojis, 1933.^34. g. bijis ari Lat-vijā.
Jūsmo par Rīgu un Ķemeriem.
Zin Latvijas toreizējos un tagadējos
apstākļus. Vai Ratnieka ģimene tie*
šām vēlētos zemi? Lai dažas dienai
pagaMot. Sastdien austrālietUt 'at­brauc
savā auto un vĢd latviešus ap­skatīt
apbūves gabalus, kuri sadalīti
blokos. Auto pietur pie kādas mā­jas,
īmlk tās īpašnieks. K. Ratnie­kam
tāda dīvaina sajūta, jo kabatā ti­kai
50 mārciņu. Parāda bloku sk:ai3tā
vietā. Cena tieši 50 mārciņu. K. Rat­nieks
reizē priecīgs un bēdīgs, jo
bloks ir mazs pietiek tikai mājai
un garāžai, bet latviešu cilvēks vēla^
arī vietu, kur iekopt dārzu un audzi­nāt
kādu vistiņu.
K, Ratnieku, liekas, saprot amstrS-lietis,
kurš no senā ceļojuma gar Bal­tijas
jūru nav aizmirsis latviešus.
Viņš izvelk no kabatas 50 mārc, ie­dod
K. Ratniekam, visi dodas pie ad
vokāta, noraksta līgumu, un mūsu cil­vēks
skaitās divu bloku īpašnieks.
Tālāk iet jau vieglāk. Brīvajās stun
dās strādādams, K. Ratnieks uzceļ
mazu šķūnīti, apvelk ar žogu un 1949.
g. septembrī jau dzīvo uz sava zemes
„pleķīša". Tad viņš pilsētas valdē ie­sniedz
īstās mājas plānu, sarunā
amatniekus un tie par 1CX)0 mārc. so
lafi māju uzcelt. Bet kur ņemt 1000
mārciņu? Palīgs atkal ir tas pats au
strāliešu labvēlis. Apmierināts ar mū
su tautieša darbu un uzņēmību, viņš
sagādā galvotājus, banka izsniedz
naudu un K. Ratniekam, kā teikt, mā­ja
rokā.
Parādus viņš kārto čakli un godīgi.
Katru mēnesi jāmaksā 10 mārciņu, bet
tagad jau viņš naudu nopelna ari ar
K O L O N I S T U IZREDZES R U A N D A - URUNDI
bez
Ruanda — Urundi ir 49.000 kv. km
liels Beļģijas protektorāts Afrik.ii, ko
apdzīvo ap 4 miljoni iezemiešu un
daži tūkstoši balto kolonistu. Labas
izredzes šeit ir uzņēmīgiem ieceļotā­jiem
zemkopjiem, jo zeme auglīga.
šis skaits jāsamazina uz pusi. Jo
trūkst ganību.
Bet ko iesākt ar 70.000 t gaļas un
500.000 vēršu ādām? Te varētu palī­dzēt
gaļas, ādu un kaulu pārstržidā
šanas fabriku ierīkošana. Sai ziņā arī
vistām un dārziņu. Savas 30 vistas K.
Ratnieks kopj pēc A. Leišes grāmatas
..receptēm" un par pārdotajām olām
saņem vairāk nekā 2 mārc. nedēļā,
bet sieva pārdošanai izaudzē sīpolus
u. c. saknes. Ari pašam K. Ratnie­kam
tagad labi atalgots darbs būvnie­cībā.
Viņš nopelna ap U mārc. nedē­ļā.
Pašreizējos apstākļos jaunā māja
būs pilnīgi izmaksāta pēc 7 gadiem.
Bez tam, jebkurā l a i k i māju ar visu
inventāru viņš var pārdot un pārpa­likumu
no parāda saņemt naudā .K.
Ratnieks saka: „Esmu t&dēl pavisam
mierīgs. Tikko mīļā Latvija atkal būs
brīva, bez kavēšanās māju pārdošu
un došos atpakaļ uz dzimteni. Kamēr
tas vēl nav noticis, tikmēr vienu ista­bu
esmu atstājis brīvu un tajā labprāt
izguldināšu tautiešus, lai atvaļināju­mos
apmeklējot Tasmāniju, viņiem
nebūtu jāpārnakšņo dārgā viesnīcā."
Arnolds Smlts
B a l a r a t a , maijā.
Dn nezāles
ialo fālāk...
Sādā veidā risinās elropla§u ierēdņa ceļojums Ruandas kalnainajos ap9abalos
Līdz šim par Urundu interesējušies
tikai tirgotāji un rūdas raktuvju sa­biedrības.
Sen pirms eiropiešu kolo­nistiem
Ruanda ieradušies arattu un
indiešu tirgotāji, kas šejieniešus ap­gādā
ar tekstilprecēm.
Galvenās šīs zemes eksportpreces
ir kasiterits (alvas pārskābe), arābu
kafija un vēršu ādas. Govslopu Ru­anda
maz; iezemieti, kam pieder
govs, uzskata par bagātnieku. Toties
uz 24.500 kv. km ir vairāk par miljo­nu
vēršu. Pēc jaunā 10 gadu plāna
daudziem ieceļotājiem pavērtos dar­ba
iespējas. Apvienojoties financiāli,
ieceļotāju grupas varētu pašas šos
uzņēmumus vadīt. Lai šādu projektu
īstenotu, ieinteresētajiem ieceļotājiem
iepriekš jānoskaidro preču izvietoša­nas
tirgi.
Iezemiešu tikumi un parašas ir sav­dabīgas.
Zemes kopējus bahntus uz­skata
par 7.emāko šķiru, kas paklauta
valdītāju šķirai — vēršu audzētajiem
vahutsiem. A. S.
K i g a l i , Ruanda.
K A D A LATVIEŠU PUSGRAUDNIEKA
GAITAS 1000 AKRU F A R MA
Vēstule Latvijai no Virdilnijas
Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes, ir
dzīves patiesība, ko īsos vārdos pa­teicis
J. Purapuķe, Latviešu DP sir­dīs
tā dzīva vēl šodien. Zemes arēji
nometnēs jūtas kā drupās pārstādīti
koki, viņi ilgojas brīža, kad varēs at­kal
Just valgo zemi Ilpam pie kājām.
Liktenis vairumam latviešu bagātajās
Sav. valstīs lēmis iet kalpu gaitās,
tikai retam uzsmaidījusi laime ari
citām iespējām. Pēdējo vidū ir val-cēnietis
K. Zvīgzna.
Pusgraudnieks un vēl 1000 akru
farmā! Vilinošas izredzes. Baidīja
vienīgi nepierastais, karstais Virdžī-nijas
klimats. Kad es, vienkāršs
kalps, redzēju „ro.uižu", biju pār­steigts:
jauka apkārtne — no trim
pusēm ūde<ņi, ceturtā mežs. Ēkas gan
paputējušas, dažas pat sakritušas.
Labā stāvokli vienīgi saimnieku dzī­vojamā
māja, kas sevi vēl glabāja
seno dienu dižās atmiņas, jo tai bijis
sakars ar slaveno ģenerāli Vašing­tonu.
Tāpēc arī ir ierindota vietējo
vēsturisko pieminekļu sarakstā.
Saimnieks īpašumu bija ieguvis
pirms āpm. 12 gadiem, un no tā laika
viss sācis slīdēt lejup. Daudzās va­sarnieku
mājas pamazām noplukušas
un no tām vairs tikai dažas apdzīvo­jamas,
no kādreiz jaunpasSktās mo­dernās
lopu kūts palikuši tikai betona
pamati un sarūsējušas caurules. Saim­niekam
nodomu daudz, bet tie bez­mērķīgi.
Pirms Zvigznas „muižas" zemi uz
pusgrauda apstrādāja kāds amerikā­nis.
Tas esot bijis slinks, stāstīja
saimnieks, bet Zvigznara tēloja ro­žainu
nākotni: līdzšinējais pusgraud­nieks
ar jaungadu iešot projām, un
tad sākšot viņi. Par zemes aršanu,
sagāzušos sētu labošanu un citiem
sīkiem darbiem saimnieks Zvigznas
ģimenei deva tikai uzturu un dzīvokli.
Ja Zvīgzna nebūtu latvietis, viņš jau
pirmajā mēnesī būtu meklējies citur.
..Pavasarī būs labāk," valcēnietis
sprieda un mēģināja dzīvot. Viņš
zvejoja austeres, izlika zvēriem slaz­dus.
Tā pagāja ziema, un ietaupīts
bija arī kāds dolārs. Pavasarī Zvīg­zna
bija ,.pilns graudnieks", jo otrs
aizgāja. Pie agrākā inventāra klāt
bija nākušas divas baltas ķēves un
drusku sēklas. Aparts gan bija kriet­ni,
bet ko zemē kaisīt saimnieks deva
maz.
„ N e k a s labs nesanāks." sprieda
Zvīgzna. Tā domāju arī es un kai­miņi
— amerikāņi, kuri Zvigznu at­balstīja
gan ar uzturu, naudu, gan
paklusām tam pagādāja arī kādu peļ­ņas
iespēju. Pēdīgi notika tas, kam
bija jānotiek — pašā vasaras vidū
Zvīgznas sasaiņoja mantas un aiz­gāja.
Būtu jau vel cietušles, bet kai­miņš
skubināja. Tas, redzējis Eiropu
un iecienījis Zvīgznas, bija sameklē­jis
viņam labāku vietu Vašingtonas
pievārtē un ieteica to pieņemt. Tā
1000 akru farmas īpašnieks kļuva par
vienu sapni nabagāks, bet jaunais
saimnieks savai mājai un nelielajai
saimniecībai ieguva čaklus strādnie­kus,
un Zvīgznas ģimenei labu at­algojumu
un dzīves apstākļus. „Nu
mēs reiz esam no elles laukā," rak­stīja
Zvīgznas no jaunās dzīves
vietas.
Tūkstošakru farmā Zvīgznas izskau-stās
nezāles sāka atkal atkarot vecās
pozīcijas, jo nēģeris, kas pēc tam
ieradās, nedomāja ar tam daudz no­ņemties.
Bet ne jau pieminētajā far­mā
vien, arī daudzās citās saimnie-clbās,
kur DP aicināti ..rādīt brīnu­mus",
tie nav piepildījušies vienīgi
tamdēļ, ka saimnieki baidās izdot nau­du
cīņai pret nezālēm. Tās uzvar un
zaļo tālāk . . .
Alfrēds Ozols
Zvlodriju netn pētnie­c
ī b u fonda stipeodlias sa-ņēmuSi
ari divi latvief^i
— prof. A. Teikmanis, kas
strādi, Stokholmas itmf-ģtBl)
iunu stacijā, un V.
Slaņķis Upsalā.
Zviedrijas latviešu pa­līdzības
komitejā Ievēlēti
J. BrelkŠs. V KamlnsKa.
A. Klocbka. J. Grini. M.
Salnā. V. KraukUs. A. Eiche. J. Čakste, A.
Tept«re. P, Kaņeps. P. Učgalva. D. Sielere,
J. ĢēraiDls, B. Kalniņš. E. Ogriņt. K. Dziļ­leja.
J. Pā\'ulāBt. L. E^eavalds, V. Bumbērs.
* Do«. A. Melderti ddnlU vadīt Britu
tsperiju nOieJa herblilja. ins. g. Melde­ris
beidza LU, pēc kta to teTēlIU par Jau-
Dāko asistentu, bet 1943. g. par privāt-doct&
tn pia augu morfoloģijai «n siitēaati-ku
katedras. Kopš lUJl. g. docenti itridāja
Upialti universitātei lintēaatiskāi botāniku
instltatā un botāniski iBŌiejā.
• Bivertētdl, KaliforDi-jā,
nz 59 liollbā pavadī­tiem
gadiem ttikatlj&i An-gnīts
Brechmāaii ar dtluoi
biedri Otinju. Brechmaņu
pārti ASV locelojli Jau
jionlbl OB BlveriaidI ffn*
Yli Ievērību tr lavtam
d«l|aaatnieclbti liitrādA-JimVm.
Miiiion Inn nflre-
• ozdevami ipco|oJli Ei­ropa.
Viņi piedilljles irl KAUIor«i|l popu­lārā
Mont Bttbidous ixbQvē. Brechmaņu bēr­ni
tiglItojuSiei amerikiiņu ikolli, bot ģi­menē
arvien vēl runi Utvtikl.
it CikSgai UtvleSu «v. Int. J l ņ i irnuSiot
valdē Ievēlēti Dukāti fpirlekSiēdUj, O. Krollt.
A. PriodlUi un J, Freimanli: lalmnltcUkiJl
•tldē J. BugtBi. H. Krievs. A. Moriet. B.
Banmanti, A. OioUņa un A. Jaaktri, bot
ktndidāttt liraudzlštnti komliUā L. Veati.
mie. O. Galbii un 3. Einii. Drtudiē pallalk
reģistrētas apn. 2S0 latvieāu ģlmoņii.
# Neien ui 60 n^ti «aadiem tUkitllU pt-ilstamals
īvēr. K J V , Valentīni Divli, kti
itrādi liiliku darbu Zliimelkarolalnl.
• Melbomai Sv. Jiņa latvleiu drtndits
pllnitpulcē par draudzei priekšnieka Ievēlēti
J. Dorilii. bet draudzei valdē un padomi B.
Atvarnlcki. P. Dubaus, A. Jēkabioni. Z.
StrudlņS. G. Oioli, L. Trērlņi, J. GrIiUi,
BItents, A. Melnilli, A. Lušnāti; dSmu ko­mitejā
E. Oiola. V. Māršava. K. Griile. K.
Grlnberga, K. Krastiņa. Draudzei mācītāji ir
V. H. Peēi un E. Kociņi.
* Latviešu apvienību Cllē valdē dirbolai
T. BuSs (priekšiēdli), J. Grlnbergi, A. Sterni.
A. Dauge}enoki un A. Treknais. Apvienība
dibināta plrmi dtvarpui gadiem. Latvieši ap­meklē
vācu ev. lut. draudzei dievkalpoju-mui.
Grūtībai rada ikolu lautSjumi. {o valiti
ikolāi bērniem iek|flt urOU, bet privitiko-lai
dārgas. Lielākā da)a latvleiu bērnu mfi-cfli
vācu, angiu vai ipāņu ikolāi.
it Toronto St. Katerliiai DV valdē Ievē­lēti
2, Zanderioni (prlekSiēdiij, L. Līdums,
E. Sakss. P, vītols, V. Greble. bet revīzijai
komisijā J. Gulbis. A. SiullUi un T. Paipala.
Sikis
Lielbritānijas ziņas
Dievkalpolumi
VIDUSANGUJAS DRAUDZE, māc. B Sar-kanbārdti,
kopīgi angju, latviešu un igauņu
komunisma upuru piemiņas un aizlūgšanas
dievkalpojumi: Alsageiā, Ezcalibur nometnē,
10. jūnijā pl. 10} Štoke-on-Trent Holy Tri-nity
bazn.. Harli Hlll, 10. jūnijā, pl, 15,
Cesterfildā. Holy Trinily bazn., Nev/bold
Rd, II. jūnijā, pl. 19; Lemlngtonā, Parish
Church (galv. lelfi, pretim pastam), 12. jū­nijā,
pl, 20j Koventrijā Holy Trlnity bazn ,
13. jūnijā, pl. 9; Lesterā, Holy Trinity
bazn., U. jūnijā, pl. 19.30; V^oolfoi Lodne
(Etton), 15. jūnijā, pl. 20) Birmlnghema,
Bīskapa Raidera bazn., 16. jūnijā, pl 18;
Vulverhemptonā, Sv. M«irka bain., Chapel
Ash !7. jūnijā, pl. 16.
ZIEMEĻANGLIJAS-BRADFORDAS DRAUDZE,
māc. R. AboUņS, Bradfordā, Lūkas bazn ,
10. jUnijā. pl. 15; Keighiev. Pftrish Church,
aizvesto piemiņas dievkalpojums, 16. jūnijā,
pl. 16.30.
MANCESTERAS DRAUDZE, māc. P Nam-gauds,
Bollonā. St. Georgei bazn. aizvesto
piemiņas dievkalpojums, 9. jOnijS, pl. 15,
pēc tam kopīga sapulce ar lietuvicSiem un
igauņiem; ManČcslerā, Sv. Annas bazn , 17.
jūnijā, pl, 15, pēc tam draudzes vakars.
RIETUMANGLIJAS DRAUDZE, māc. R, Mu­ziķi,
Vestvelsfis ģimeņu nomotnes sarīkoju­mu
zālē, 14. jūnijā, pl. IB bērnu dievkalpo­jums;
pl. 20, aizvesto piemiņas dievkalpo­jums.
NOTINGHEMA. māc, B. Fedders, Sv, Pē­tera
bazn,, 16. jūnijā, pl. 16, aizvelto pie­miņas
dievkalpojums.
LESTERA. māc. B. Fedders, Narborough
Road, Metodistu bazn., 17. jUnljfl. pl. 16. eiz-ve'ito
piemiņas dievkalpojums, piedalās Be­verīnas
kcris.
LONDONAS LATVIEŠU DRAUDZES OKS­FORDAS
KOPA, New Road baptistu baznīcā,
16. jūnijā, pl. 17, dievkalpojums ar diev­galdu.
Citi sarīkojumi
LNPL DARBA TjESlBU UN JURIDISKAS
PALĪDZĪBAS NOZARES KONSULTANTU AP­SPRIEDE.
Londonas DV namā. 16. un 17.
jūnijā.
LBL LATVIEŠU DZIESMU, TAUTISKO DEJU
UN ROTAĻU VAKARS Luterā, Narborough
Road Metodistu bazn. zālē, pie 21 buia gala
punkta. 9. jūnijā, pl. 16; Ieeja 2/6.
DEPORTĒTIEM LATVIEŠIEM VELTTTS PIE-MIIļ^
AS VAKARS, Derby VMCAi (Vlctoria
Hall) telpās. 9. jOnIiS, pl, 18, ar māc. A,
DzenISa svētbrīdi un rakstnieka P. Aigara
referātu: ieeja 2 6.
VETERBIJAS CEĻOJOŠA KAUSA BASKET-BOLA
IZCĪŅA. Veterbljas Park Gates no-metnei
laukumā, 9. un 10. jūnijā, pl. 10.
Bu%i (Wetherby-Knaresborough) no LTdsa*.
JoikSiras (^^rkanās auto ostas); 9. jOnIiā
Ipēc sacīkstēm), pl. 19. saviesīgs vakar?
Rouiidhay Parochiall Hall telpās, Fitzroy
Drive, Lceds 8. Spēlēs Arnolda Korncliuta
deju kapella. Atsp.rdzinājumu naids. Grozi­ņus
atļauts ņemt lldrl. Nokļūšana uz sav,
vakara vietu ar ielu dzelzceļu 3 Roundhay
līdz Welherby Road, Pēc sarīkojuma speciāls
buss uz Bradfordu un Horsfordu.
DV DRĀMAS IZRĀDE - M. ZTverta ko-mēdija
Divkauja — 9. jūnijā, pl 18,30, A!f-ord
Houie, Avelyne Street (Ķeninntoms
apakšr. stacija). Pēc izrādes saVicsIgs va­kars
ar deju. Ieejas kartes DVF grāmatnīrā,
72. Oueensborough Terrace, London W 2.
Ieeja 5/-,
DVF OKSFORDAS NOD. REFERĀTU UC.
PRĪEKSN'FSUMr VAKAPS New Road hr,p-tistu
barn. zāl^, 16, jnniiā. pl. 18; tējas
galds gro7;i5vok'(r5 v c d ā , ir'CJa pret labp'ā-tTT<^
T; ?;r'lr,;;:T, fr,- D7.:i(?smu dlpnu IIPMI
Ok«fordā >;n apkS"'.ē kārto DVP Oksfordas
nofi. kiilturālfls daļas vad. J. Sinka, Oriel
Coi.cge. Ox[ord.