1949-05-31-02 |
Previous | 2 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m ?
Mit (19;
Ife 60 CM4) 1949. ». maijā^
Ar 6«t»f« pA/ftkttii m tfilciiliem par&&>
^ta{«0 r$kl^90 bteikt&ft dof&AS oa^ kiktri
LATVIEŠU
PRESE
APVIENOTA
Tlkid tapd« kad Mvi^Su trimdinieki
apņtolgi un droSi atstāj Vā-
«Utt UA AultHju \m dody vil taii«*
ķSi 9vedatnē rast droiticui dsfvee pārnāk
garajā trimdā, sākas musu
lititaii c&»ft* un atbildības laiks.
iMklpuilCA n#viin&dl cl^l no
lAtfiJis UB nmmi ivelas un naidt-* P mm, englo-6aklu dMn<^tl-fl^
tlris Varas aiflmrdsfbfi, ba-
Mtoi un kazaimt iauribā un pe*
JMbI» neaf»i#ii)tt uh nepaēduli, bet
ir Utitt Knbu d£tv(^ latviešu trim»
āalM utetta sev fMagaidu mijas
fMtt ~ tām Latviju. Tās lielākie
Argumi bija un ir latviska kultūra
«n izglitiba un demdcratiskā iekār-
«e trīs Halle faktori de^a
inuma «pficu iKUtlvIt un isturSt»
(rtrMIt un ctotties.
Bil tagad mis etetfijam art §0
Uažo Latvifu un izklistam pa visiem
pMules kominentiem. Aisbrauc
mfliu kuttOras. t2ilttn)as un sabiedē
fUkSš darbitiidti. Aizbraue lAtvifi»
Mģjymene. AMids vienu skolu pēc
ftras. iTJbeidz darbību grāmatu ap*
f tdl, Mdl itnikt iumaii un laik-eikltL
Latvieiu rakstnieki, mākali-itoki.
Pit rinitnieki aidet meM,
Itflkl daiM. Apsiktt saMedri^fi
sKve*
Otn kiiitl gandrli vienīgais ^)®ca
MDts bOi ktvielu ģimene. Viss trim*
iii smagumi, atbildība par tautas
Mgbbilanu un pārvešanu atpakaļ
tivzeml gulstas tagid us latvieSu
mlM UA polltiķL Bet jau tagad no
pļii^tSras temim pienāk Ijāba vē8«
«1. tatviikā ģimene ir briesmās.
UM tai briesmās Ir ari pati Lat-v!
i)i. CHaļmlga m laiļpna, kārdinātājām
dfivanlm r^ls, ap 4atvi^o ģi»
msnl luneinās asimfilcija. Jau ta-*
i«d mflsu sinfitnieki, kas p^a \m
itskaidro tauttlnātni, nākuM pie al8-
diiiina, ka katrs trimdas gads atraus
no tautiA S proc, aiibrauceju.
Ja Itdz šim blakus mūsu brāļiem
un māsām apspiestajā tēvzemi lat*
vijsiu trimdinieki veltīja savus garīgos
m»ēku8 Latvijas brM)as cī-ņid
un kultūras virtibu vairošanai,
tad tagad Uskus ilem lielajiem uz«
dsfvumism mums jāsāk ciņa ar! par
tautas saglabālanu.
Sai cHoMd trauksmi devufli Latvijas
āricārtijo pilnvaru nesējs sūtnis
X. Zariņi, ardiiblskaps T. Grin-barp,
blricaps J. Rancāns, dedzīgi
aldnot tautu turēties kopā laimē un
nilalmē, dart)fi un cīņā un saglabāt
ssvl Latvijai, nekad neaizmirstot, ka
kutos latvietis trimdā ir Mātes Lait-fiim
pārstāvis.
Ari Latviefiu Nacionālā Padome
m Latvieāu CentrMā Komiteja, kas
trimdā atbildīgas par latvieSu brīvības
ctņu un tautas dživfi spSca
sagliMIānu. pašas strādā vienotas
un aicina visus latviešus tat]^ vienības
un kopības darbam.
Paklausot šiem aicinājumiem, lat-vleiu
trimdas «prese ir manifestējusi
ssivu gribu apvienotiem spēkiem turpināt
dņu par Latvijas brīvības at-gOšanu
un tautas garīgo un fizisko
ffjļļliībnflnmi
SCcpIga sanmu razultfltā, Nedē{as
Apskata, Latvijas un Latviešu Ziņu
apgādi un Latviešu Centrālā Komi-
• teda ir vienojušies, sākot no 1. jd-sdja
radīt tikai vienu centrālu ap-gidu,
ko apsaimniekos Latviešu Centrālā
Komiteja. LCK kā pašu trimdinieku
viSēta pārstāvība būs
ari tā. kas pēdējā līdzīgi kuģa kap-tdnim
atstās Vādļu pēc tam, kad
pati tauta būs nogādāta drošībā. Bet
VXX ka trimdinieku i ^ p e s vadītājai
ir Jia>ūt ari tai, kas droši un
bezbailīgi uzņemas ciņu par latviešu
dzīvā spēka un garīgo vērtību sagUa-bāSanu,
Tādēļ ari latviešu preses
Pusotras stundas braudeni no
Minchenes. iecienītajā Prinas dziedniecības
vietā. Kimas ezera (Chim-tē)
krastos, Vispasat^es baznīcu apvienība
(Church World Service) ieguvusi
trīs viesnīcas DP veco ļaužu
novietošanai. Šādas patversmes darbojas
Jau britu un franču joslās
VācUā un Austrijā.
liāiākā un skaistākā no minētām
vianīcām ir «Oiimsee" ar vietām
100 personām, bet JKampenwand"
un „Hotel Kronprihz" katrā Ir 50
vietu. Mītnē uzņem abu dzimumu
personas, sākot ar 05. dzīvības gadu
— gan no nometnēm, gan privāti
dzīvojošos. Pēdējiem gan jāiztur
pāri}audljuml IRO kontrolcentrā.
Pašreiz daitibu uzsākusi mītne
viesnīcā «Kpmprinz". Tā ir veca,
stabili celta ^ a . Maslvās galvenās
ejas durvis grezno Pasaules baznīcu
apvienn^as emblēma: divas sadotas
rrttas ar attiecīgu tekstu. Viesnīca
t M o atjaunota, viss tīrs un glīts.
Apfidiējā stāvā mājīga ēctemtelpa,
bet kāda dta — ar lasāmg^u, paredzēta
atpūtai. Otrā stāvā atrodas
dzīvojamās istabas. Prāvajās ir
3 ^ gultas, mazākās domātas divi»
niddwn — precētiem ļaudīm. „Hotel
Krottprinz" jau novietojušies divi
laulāti pāŗL kam katram atsevišķa
Istaba, lielāka nekā parasti DP nometnēs.
Gultas klātas jaunām zaļām vilnas
segto, baltiem palagiem Logus klāj
krāsaini aiīdtari. lesii^ids tīkams.
Sievietes savas istfl^iņas darījušas
mājīgas gan ar rokdarbu izstrādājumiem,
gan ar tuvinieku uzņēmumiem
pie sienas vai uz galda. Trauciņos
pļavās lasītie lauku ziedi un
zaļumi. Vīriešu telpās bieti šī mājīguma
trūkst, bet kārtība un tlrBja
visur.
Sis veco ļaužu mītnes idzlvotāji
nav nodarbināti, bet vadība iK^re-dz^
usi nākotnē sarīkot vai nu kādus
praktiJ^us kursus, vai citas nodarbības,
kas dienas padarītu īsākas
un celtu iedzīvotāju pašapziņu.
Mītnei ir sava šūšanas darbnīca, kurā
šūdina gultas veļu un ,velc lāpīšanas
un citus darbus. DartMiIcā
strādā 3 sievietes un 1 vīrietis. Dienā
paredzētas četrds ēdienu reizes
un ēdienu karte izlikta ieskatam
ēdamtelpās. Brokastis saldināta
balta kafija, maize, svie^, siers.
Pusdienās 3 maltītes zupa, gaļas
ēdiens vai zivs, saldais. PalaimadzI
tāpat kafija ar maizītēm. Vakariņās
2 ēdieniļ [
Mītnē pašreiz jau dzīvo 38 vecie
ļaudis, visvairffic krievi, vairums Do-nas
kazaku, poļu, lietuviešu un 2 lat-vie&
i kāda 07 gadus veca māmuļa,
kas aiz vecuma nespēka jau ievietota
slimnīcā, un kāds vecais tētis.
Sarunās ar patversmes iemltnlddm
izskanēja apmierinātīi» ar dzīvi šai
nometnē. Tikai kāda veca māmuļa,
kurai dēls un dēla ģimene Vācijā, i l gojas
pēc savējiem, p ^ mazbērniem,
un gaidīt gaida dēlu, kas vestu viņu
pie sevis. Bet izrādās, ka dēls nolēmis
no savas māmuļas pilnīgi atteikties
. .1 un vecajai māimiļai būs laikam
jāgaida velti.
Prinas Pasaules baznīcas apvienības
veco laužu patversmyB8 direktrise
Hermane. pēc tautības angUete, velc
savus pienākumus ar lidu rūpību.
Viņas līdzdarbnieki ir ari 2 latvieši.
Lielākai^ personāla vairums vācieši:
vairāk DP darbinieku neesot Iespējams
nodaitināt dzīvokļu trūkiuna
dēļ, l>e^i vācieši vakaros var doties uz
savam; mājām. Būtu vēlami, ka nākotnē
šo problēmu varētu atrisināt,
tā, lai paši DP aprūpētu savus vecos
ļaudis viņu dzīves vakarā svešā
zemē. i
T E.
Latviešu dienas
Stokholmā
Latviešu apvienība Zviedrijā 21.
\m 22. maijā bija sarīkojusi tradicionālās
Latviešu dienas. Pirmajā
dienā sarlkojtmia dJ^Ibnieki apmeklēja
šīs tradīcijas ievadītajā prof.
Fr. Baloža kapa vietv\, noliekot ziedus.
Apsveikumus bija sūtījušas ne
tikai daudzfi® vietējās latviešu organizācijas,
bet arī iga\iņu un zviedru
sabiedrības pārstāvji. Sarīkojtima
vidcarā, aplausu sveikts. Ieradās arī
asviedni tautas partijas līderis prof.
B. Olins. GaŗScā runā viesis atcerējās
Latvijas sasniegumus valsts neatkarības
laikā un iespaidus, ko guvis
vērojot Latvijas saimniecību. Sevifljl
Piensaimniecības diirbinieka E.
Andersons, kas jau iris mēnelus
kādā ASV lopkopības tarmi
Štatā, sagādājis darba i^spi,
n galvojumus vailrākām ģme*
Latviešu darbu ^^merikas ISN
vērtē atzinīgi, uti savā pM|u
E. i^derson» starp citu
strādā
Ohaio
jas un
nēm. "
pozitīvi viņš no^jērt^a stratijo tempu,
kādā latvieši bija pa^juši izlabot
pirmā pasaules kara nodarītos
postījumus.
Sarīkojuma otrā dienā notika
svinīgs dievkalpojums Gustava
Vazās ba23ilcā. kam vi^arā s ^ a
koncerts.
jmA S A L Ē ^ DfiVUSIfiS
UZ AUSTRĀLIJU
Pirmais zviedru kuģis, kas IRO
uzdevumā sācis Eiropas bēgļu pārvietošanu
us citiem kontinentiem,
šinīs dienās atstāja Neapoles ostu,
aizvedot ua A\istrāliju 1604 Eiropas
DP — polus, baltiešus, ukraiņus uc.
Zviedri centušies gādāt īpaši par
aizbraucēju bērniem. Ua kuģa atrodas
zviedru ārsti un žēlsirdīgās māsas.
Paredzams, ka jūnija beigās
Salēna rēdereja šim pašam nolūkam
nodh>s v ^ vienu kuģi
^inieki vienprātīgā samaņā vienojās,
ka LCK ir Jāpārņem kopējā
i^tvleiu trimdas apgāda vadība un
t^upfnfiik izdodams tikai viens laikraksts
Latvija. Laikraksts Latvija
laifics EsBngenfi. kur pārvietosies
vtedrizākā laikā ari LCK Informā-
Pjas nozare un, dk paredzams, ne
tBi nākotnē ari visa LCK Laik-
^tata Jiatviļa- Jaui^jā redakcijā
daibosles visu trīs līdzšinējo laikrakstu
redaktori un līdzstrādnieki,
t » tis late^csts savā virzienā būs
brīvs \m n e a t k a r ī g s . Ļaujot
izteficties visiem uzskatiem un
atzīstot, ka objektīva kritika palīdz
noverat trūkumus, jaunā redakdja
nelokāmi turēsies pie patiesības un
taisnības principiem. Latviešu preses
dartriniekl ir dziļi pārliecināti,
to^visu Mo latviešu trimdas laikrakstu
apvienošana pozitīvi atsauksies
ari uz mūsu trimdas sadzīvi,
. stiprinās mūsu centrālas organiza-un
akttvizēs sabiedrisko domu.
A(pvi«J0tals Latviešu centrālās ko-autejas
apgāds būs ari pēdējais, kas
VicUā. kur grāmatu iespiešana ir
vififtBdev^gfikā.
Pētīs trimdas ietekmi
uz latviešu veselību
Latvijas ārstu apvienība trimdā
11. un 12. jCUiijā pl. 11 sasauc Es-lingenā.
Breite ielā 19, konferenci.
Piedalīties aicināti visi trimdā dzīvojošie
ārsti un zobārsti — apvi^I-bas
biedri, loiŗu sācaits sniedzas pāri
700.
Darba gaitā paredzēti daudzi zinātniski
referāti visās medicīnas
nozarēs ar galveno tematu „Trim-das
apstākju ietekme uz latviešu
DP veselību". Aktuālā temata ietvaros
ap^atls tās problēmas, kas
radījušas pd^as pārrunas trimdas
sabiedrībā. Referātu materiāls sastādās
no personīgās nometņu ārstu
pieredzes, kā ari materiāliem, kas
iegūstami no plašāko nometņu veselības
iestādēm., So vēsturisko materiālu
paredzēts sakopot tm izdot
speciālā rakstu krājumā, informējot
par to ari ārzemju presi
Uz konferenci aicinātas ari IRO
veselības daļas vadītājas personas
un citu tautību ārstu apvienību pārstāvji.
Otrā darba dienā paredzēts
ziņojums par līdzšinējo LAAT darbību,
vadības pārvēlēšana un darbības
līniju nospraušana turimiā-kajam
peri(»lam.
Sāksies jauni
pārskološanas
Neiburga
Pār&oiošanas centrs Heinirgā
ziņo, ka šinīs dienās sāksies Jauni
kursi. Tie turpināsies 3 mēnešus, un
to nolūks ir sagatavot speciālistus
īpaši rūpniecības zemēm. Kursos
apmācīs technlskos zīmētājus, atslēdzniekus,
metinātājus, kā arī galdniekus,
tekstiliju krāsotājus un
elektriķus. Bez tam paredzēts ari
īpašs angļu valodas kurss, lai dotu
iesp^u dalībniekiem iepazīties ar
savu specialitāšu tedmiskajiem apzīmējumiem
angļu valodā.
grāmatu izdošanu līdz tam laikam,
kamēr nodibināsies latviešu apgādi
tajās pārjūŗas zemēs, kun> tagad
aL^rauc mūsu tautieši
Tādēļ ari latviešu preses darbinieku
apvienošanās vienā laikrakstā,
vienā iegādā ir notikums, kura nozīmi
un sekas novērtēs tikai vēlāk.
MēS| izjūtam gandarījumu par panākto
vienošanos, kas saliedējusi
mūsu aktīvākos cīņas spēkus — tēvzemei
un brīvībai.
V, L a m b e r g s,
LNP Prezidija loceklis un LCK
' vicepriekšsēdis.
ieciešamība liek Eiropu atstāt
R. MIHŅS STĀSTA PARSAVA VACUAS APMSSLEJVMA
lESPAIDIBM
„Loiidcoas Avī^*" sniedz Latvijas
ārkārtējā pilnvarotā sūtņa K. JSa-riņa
iespaidus no viņa apmeklējuma
Vācijā. „Man bQtu gribējies apciemo^
Vāciju jau agrāk," starp citu
saka sūtnis, „bet tad, droši vien, savu
vienības garu im nacionālo k\iltūru
nd)ūtu varējuši tik brīvi manifestēt.**
Pakavēdamies pie emigrācijas jau-tāļjuma,
sūtnis uzsver, ka Vācijā v i si
trimdinieki palikt nevar, tādēļ
jārēķinās ar aizokeāna zemēm, im
izsaka cerību, ka varbūt izdosies pa-lākt
Kanādas medicīnisko pārbaužu
jardzības ļmīkstlnijumu. We8t>Yard
Ho akcija uz Angliju vairs neatkārtosies,
jo vīriešu darba spēka pieprasījums
Izsmelts, bet varētu būt
runa vēl par sievietēm. Tāpat pieejami
arī individuālie daiŗba piedāvājumi,
\m, Ja kāds var panākt, ka
vtņu pieprasa darbam Anglijā, tad
iespējama ari ieceļošana.
Par iespējām iesaistīties darbā Vā-djā
sūinis izsakās negatīvi: „ , . . ar
vāciešiem mimis naida nav, bet kat».
ra tauta ^atās ar nepatiku uz svešiniekiem
. . Sarunās ar britu militārās
pārvaldes vadību un IRO atbildīgajiem
dait)iniekiem noskaidrojies,
ka „mūsu stāvokli un problēmas
visur uzņem ar Izpratni un simpātijām.
Ir iespējams, ka IRO likvidējas
1950. gada vasarā un līdz
tam laikam nepaspēs visus bēgļus
izlietot. Tamdēļ var iznākt, ka daļai
trimdinieku tomēr būs jāpaliek
Vācijā. Jo visus, kas tīko emigrēt,
zive
l A f V U i / ^ pareizticīgās baznīcas
angļu Joslas prāvests V. Sķiliņš paziņo;
sakarā ar viņa ievēlēšanu
1947. g. no LPB draudžu delegātiem
un militārās pārvaldes un kontrol-komisijas
lēmuma, viņš ir pareizticīgo
konfesijas vadītājs ang}u josla
Vācijā. Kā joslas emigrācijas
iietu koordinācijas komitejas loceklim,
ievēlētam no konfesiju vadītāju
sanāksmes, viņam ir pak}autas ari
visas angļu joslas pareizticīgo emigrācijas
lietas, kurām ir citas instances
un darba process un nav nekādā
sakarībā ar līdzīgām akcijām
amerikāņu joslā, kā to nepareizi var
pārprast pēc kāda paziņojuma „Lat-vljā"
Nr. 54, š. g. 17. maijā. Prāvesta
V. Sķiliņa adrese: (23) Wil-helrashaven,
Camp Sengwarden.
•ANSBACHAS nometnes kooperatīvā
kopa „Venta", kas darbojas nepilnus
3 gadus, neslēdzot šī gada pirmā
trimestŗa darbību, no nelielā
atlikuma nolēma ziedot L C K ārējai
informācijai DM 150.—. L C K biblio-tēkai
220.— un nometnes nacionālai
komitejai DM ^0.— Biedru skaits
kopā ir 220.
' ZIEMEĻREINAS UN V E S T F A L E S
apgabala transitnometne Paderbor-nā
pārvietojas uz Minsteri, kur tā
sāksļ daitoties ar 1. jūniju agrākās
West\Vļard Ho transitnometnes telpām.
ALļTERFRADES laiOcsaimniecības
skolas' vadība noorganizējusi īpašus
saīsinātus triju ' mēnešu lauksaimniecības
traktoristu kursus preses
darbiniekiem. Tajos var pieteikties
trim grupām, kas ar viena mēneša
atstarpēm sāks darboties 1. jūnijā.
nepagūs izvest. Ir gan Iespējams, ka
beidzamā bridi rodas liela aizvešanas
skuba un pat piespiedu emigrācija,
tāpēc ieteicams katram laikus
izdomāt ieapējas un rej:istrētie8
emigrācijai, lai nerastos nepatīkami
pārpratumi**
Padcavējies pie mūsu centrālo iestāžu
darba un sadarbības, sūtnis
nobeigumā izsaka vissirsnīgāko pateicību
viņa brauciena organizētājiem,
latviešu nacionālajām organizācijām
un visiem laipnajiem sagaidītājiem.
Ziaas par A. Skrebtra
iectlsano J. Feldmana
V •
vieta Šveice pāragras
Šinīs dienās sniedzām no Stokholmas
zviedru -un latviešu preses pārņemtu
ziņu par bijušā ārlietu ministrijas
preses nodaļas vadītāja un
sūtniecības padomnieka Briselē A.
Skrēbera iecelšanu sūtņa J. Feldmana
vietā Šveicē, kur J. Feldma-nls
pārstāvēja latviešu intereses IRO
galvenajā mītnē Zenēvā, bet tagad
uzņēmies sūtniecības vadību Vašingtonā.
Reaģējot uz „Stokdioim8 Tidnin-gen**
rakstu, kurā teikts, ka sūtnis
K Zariņš iecēlis A. Skrēberu par
L e ^ a s sūtnieclibas vadītāju Bemē
,Jjomdonas Avīze'* norāda, ka pēc
iegūtās informācijas „šl zviedru
laikraksta ziņa ir ja ne nepareiza
tad vismaz krietni vien pāragra. A.
Skrēbera vārds ir gan minēts starp
eventuālajiem kandidātiem, kas.varētu
sekot J. Feldmanim viņa pienākumos
pie IRO 2enēvā.**
„Stockholn^ Tidningen**, tā piebilst
„Londonas Avīze** raksta nobeigumā,
„val. pareizāk sakot — tas latvietis,
kas lielajam zviedru laikrakstam
§0 ziņu pienesis, ir izdarijis
lāča pakalpojumu tiklab latviāu
lietai, kā rakstā Intervētajai personai,
jo par diplomātiskajām iec^a-nām
nemēdz diakutēt, kamēr tās nav
notikušas.**
KATRAM,
kas vēlētos braukt uz Austrāliju,
Ir nei^edešami iegūt kifonnadjtt
piur šo zemi
letādajieiles ^ q mnslreto
A. C e i c h n e ra
brolu ru
kae snledg katram aJAraucējam no-lATVUA.
img.Sl.mug
Čilikotas apriņķis
ASV vēlas tikai
meŗi .
vēstulē
raksta:
„Cilikotas apgabala IlauksaimniAu
un štata valdības pārstāvju sa*
nfiksmē uz mana salnfmieka iert)^,
nājumu pieņemts lēmimis, ka tum.
māk galvojiunus izceļoSanai visi ap,
riņķī izsniegs tikai laitviešiem. No.
metņu komitejām un mācītājiem ta*
gad vajadzētu parūpēlies, lai itttu»
dzītu piemērotus kandidātus kas
grib un prot strādāt. Katru 'di«iu
pie manis griežas dajrba devēji
prasa ziņas par DP, kas v§l§to8
dari>u un gidvojumu* Jau esmii
gādlljis galvojionus astoņām iim».
nēm no Kļeinkecas un Augsb^UMg
nometnēm. Patlaban varētu šiei JK)«
vietot dauds latviešu iimemi
turklāt ar neiero))eiotu bi^tt
skaitu, ja vien tās būtu ar m i ^
strādāt farmās par laukstrādnle.
klem, mieAaniķiem, sjaucējiem, lop.
kopjiem uņ laukstrādniekiem.
Labas darba izredzes ari mSM>
potājfim kā farmās. tā pllsetnl^
ģimenēs. Sešas mājkalpotājas vaiila
tūlīt dabūt datim pilsētā. Lai imaft.
totu ils darba ieepējaft, nometņu vi»
dibai būtu jāsavāc zllņas par tiam,
kas vēlas daii)u pi'^emt, un lldž «r
fotogrāfijām Jāatsūta man. ?etf^
nālijas būtu jāsniedz anketas vdtt
angļu valodā. Priekšnoteihmii ir, ki
kandidātiem jābūt tikai latvleiletn,
vēlams protestantiem vai bapŪstteoL
Darba devēji vēlas iir kandldltlui
vispirms sarakstīties, lai tad, vieno«
Sanfis gadījumā, paraikstltu un iaa*
tītu gMvoJumu. Atsaucoties us Ķ
Andersona ieteikumu, kādai ģlmoiat
Kleinkecfi farmeris atrakstījis jit
tieši un piedāvā laukstrādniiki
daitu savā modernajā farmfi."
Par savu personīgo dzīvi, vhMl
nobeidzot» uzņēmīgais piensiim»
n i ^ rs^csta: „Es ax* ģimeni eīnra
loti apmierināts un domāju, ka ^
tam laikam, kad bnuksim atpaka)
uz Latviju, būsim labi iedztvo^Siei
un varēsim p ^ i kuģa kaiH izpirkt**
8AŅEMA1MAS 1r|8TDĻES
LCK latvfelii centrālā kirtotikfi, (loļ Ri'
nav a. M., Lettenlager, leUtojolIm penofiai
Rūdolfam Berītfnanim rakita R. Edassitl
Augustam Brlvniekam - ļ. Legert: E. Ddi*
bergam — Pr. Dambergan Eiterel Drtiai*
net — E. Dretmanis, Zvtedrtifl; Albertus Ja»
niSkSnam - Ērika Civžole; M&Hlil Kffih
miņai, Bclģ!|ā - L. Krūn»lņ8; P. Lik««|ai
lam - J. ZaHņ8, Anglijā; Vladislavam UK n
manim — A<1. Ločmelis; Robertam Jlņi t
Miķeltonam — Jfinis Miķetlsone; Alekuodnn
Rlžanovam, Anglijā; Robertam Stalbeta -
H. E. KārklIņS; Dr. DItrichom PētenonifB
- pnA, G. Rath, ASV; B,. Vahcram - Pirt»
nieks. ^
derīgas ziņas.
Bsjšūras cena Vādjā DM 1.80. Pieprasiet
nometņu grāmatnīcās vai
tieši „Latvijas" apgādam, Gūnzburg-
Do., Dominikus Zimmermannstr. 2.
LATVUAS APGĀDS
Pārvedot mums nauda pa pastu,
neaizmirstiet us pārveduma talona
otrā pasē atalmēt, par ko Jūs
m a k s i j a i
REDAKCIJAI
A. S i r s n i ņ ā » AngUJā
ANOLUA TOMfiR IBSfClAM
lETAUPtr
Parasta darba strādnieks, vieninieks,
kas dzīvo Anglijā hosteil,
naudu var iekrāt. Mēs visi esaa
pielldzinfiti šejienes strādnieku darbam,
izpeļņai un algJifl atvilkumi^
Ari daudzi angļu strādnieki dilvo
rūpniecību hoateļos šķirti no gifl»"
nēm vai ari laitoarimniecibās le-
Višķos dzivokļoa. Lielākai dM^
2-4 ģimenes locekļi, kurus «trša-nieks
ar savu algu uirtur. AmPļļ
ši nežēlojas par necieSanm oim
Es iebraucu Anglijā ar nonēsātu^
valku un diviem pāriem veļas. wŗ
voju lauku saimniecības t e^
Strādāju gandrīz nepārtraukti i
gadus. Esmu nopircis * divus urw;
kus, mēteli^ kurpes, apakšveļa m
aparātu un katru mēnesi sūtu w
Vāciju ja ne divas, tad vismaz VW-nu
paciņu. Uz svētkiem pa ķaus^
iedzeru. Smēķēju 20 cigMCŠu nedēļā.
Uzturam izdodu 30 SiL new-lā.
Kino gan necienu, bet lasu m
viešu grāmatas un llalkrakstus. ^
vos gados man no)?uld!}\flnu ^
matiņā ier^titas jau 200 n^Mfg^
Krāju ticībā, ka īreiz a t g r t^
dzimtenē, un zinu, ka tur nevl^
man nevarēs palīdze, bet gan ^
dfs, lai es palīdzu. I ^ neviens vw
ninieks nesaka, ka nevar naudu w-krāt.
Bet tā vaina i i ' meJdējaii^ o
tur. Un proti - mēs Anpja ^
braucām trīs kategorijas: «dl,
ar mieru strādāt katru godīgu awj
bu (dart)s šeit kaulus nelauž), mu^
neapmierinātie un Itādl, kas s^
Poļu armija steij
jfJļTfsfpiS Mkua * jv-i en.ī5bfa^s **JI
iSJttkfirtaS. M ari Jūi
savus medikan.
SiSnevredot tos pat no
j l j ^ Jaunas baraka uni
Meresanti -koi
riji (((ilo baraku un ka-todi
polu samazina
Sil iBlltirSl lestSdes pSrba
ļ^jķolii sllmnlcfis. Zlem^
i Mdl <M<lv<)> ka turi
|it^ pilnīgi pieskļ
iStvlen&as satiksmei.
Gerhards £islers|
tomēr atbnvots
in Londonas
teinolSma atbrīvot
Itiht tierhardu Eisleru,
|it ktda laika apcietināja
Htbani tvaikoņa „Batori".
4kt id ASV prasība Eislei
ikM pSc sprieduma vāctil
i M atattja tiesas-z9U,
IM h f nM w pubUka;
ihltola, Ijft viņš, cik vien ie
Bri. dosies uz Leipclgu,
socioloģijas pi
^ tenerfilprteors
« J * lnforml(;ļjas saņe**,
nmm «tbrrvoganu, izteicies
Valstis n^^^^
Rjj2!^tu pelnīto d
pasaldām attl
^ mm komentām kļ
ŗ ^ j j t a sikaka infinal
«nias iekai
ar kara laika .^Hn^^^ni" - - ^^
kulanti un lidztauti<jšu IzsOcēfl. ^
divas pēdējās kategorijas rAen ^
lojas, ka viņu dokumentos g;
spiests vārds EVW, kas n o ^ ^ -^
ropas brīvprātīgais ^^rādnleitf.
gan es Latvijā biju pats
pats kalps, bet Šodien uz ^
burtiem esmu lepns. Savu d^vi^
ru celt no jauna, kaut ga» »^
mūžs jau ir pavaditsi.
JS .««nfilistlem' u
Iil^PriAinleks |enL
»8b!rirr"l^,"Paidu dal
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 31, 1949 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1949-05-31 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari490531 |
Description
| Title | 1949-05-31-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
m ?
Mit (19;
Ife 60 CM4) 1949. ». maijā^
Ar 6«t»f« pA/ftkttii m tfilciiliem par&&>
^ta{«0 r$kl^90 bteikt&ft dof&AS oa^ kiktri
LATVIEŠU
PRESE
APVIENOTA
Tlkid tapd« kad Mvi^Su trimdinieki
apņtolgi un droSi atstāj Vā-
«Utt UA AultHju \m dody vil taii«*
ķSi 9vedatnē rast droiticui dsfvee pārnāk
garajā trimdā, sākas musu
lititaii c&»ft* un atbildības laiks.
iMklpuilCA n#viin&dl cl^l no
lAtfiJis UB nmmi ivelas un naidt-* P mm, englo-6aklu dMn<^tl-fl^
tlris Varas aiflmrdsfbfi, ba-
Mtoi un kazaimt iauribā un pe*
JMbI» neaf»i#ii)tt uh nepaēduli, bet
ir Utitt Knbu d£tv(^ latviešu trim»
āalM utetta sev fMagaidu mijas
fMtt ~ tām Latviju. Tās lielākie
Argumi bija un ir latviska kultūra
«n izglitiba un demdcratiskā iekār-
«e trīs Halle faktori de^a
inuma «pficu iKUtlvIt un isturSt»
(rtrMIt un ctotties.
Bil tagad mis etetfijam art §0
Uažo Latvifu un izklistam pa visiem
pMules kominentiem. Aisbrauc
mfliu kuttOras. t2ilttn)as un sabiedē
fUkSš darbitiidti. Aizbraue lAtvifi»
Mģjymene. AMids vienu skolu pēc
ftras. iTJbeidz darbību grāmatu ap*
f tdl, Mdl itnikt iumaii un laik-eikltL
Latvieiu rakstnieki, mākali-itoki.
Pit rinitnieki aidet meM,
Itflkl daiM. Apsiktt saMedri^fi
sKve*
Otn kiiitl gandrli vienīgais ^)®ca
MDts bOi ktvielu ģimene. Viss trim*
iii smagumi, atbildība par tautas
Mgbbilanu un pārvešanu atpakaļ
tivzeml gulstas tagid us latvieSu
mlM UA polltiķL Bet jau tagad no
pļii^tSras temim pienāk Ijāba vē8«
«1. tatviikā ģimene ir briesmās.
UM tai briesmās Ir ari pati Lat-v!
i)i. CHaļmlga m laiļpna, kārdinātājām
dfivanlm r^ls, ap 4atvi^o ģi»
msnl luneinās asimfilcija. Jau ta-*
i«d mflsu sinfitnieki, kas p^a \m
itskaidro tauttlnātni, nākuM pie al8-
diiiina, ka katrs trimdas gads atraus
no tautiA S proc, aiibrauceju.
Ja Itdz šim blakus mūsu brāļiem
un māsām apspiestajā tēvzemi lat*
vijsiu trimdinieki veltīja savus garīgos
m»ēku8 Latvijas brM)as cī-ņid
un kultūras virtibu vairošanai,
tad tagad Uskus ilem lielajiem uz«
dsfvumism mums jāsāk ciņa ar! par
tautas saglabālanu.
Sai cHoMd trauksmi devufli Latvijas
āricārtijo pilnvaru nesējs sūtnis
X. Zariņi, ardiiblskaps T. Grin-barp,
blricaps J. Rancāns, dedzīgi
aldnot tautu turēties kopā laimē un
nilalmē, dart)fi un cīņā un saglabāt
ssvl Latvijai, nekad neaizmirstot, ka
kutos latvietis trimdā ir Mātes Lait-fiim
pārstāvis.
Ari Latviefiu Nacionālā Padome
m Latvieāu CentrMā Komiteja, kas
trimdā atbildīgas par latvieSu brīvības
ctņu un tautas dživfi spSca
sagliMIānu. pašas strādā vienotas
un aicina visus latviešus tat]^ vienības
un kopības darbam.
Paklausot šiem aicinājumiem, lat-vleiu
trimdas «prese ir manifestējusi
ssivu gribu apvienotiem spēkiem turpināt
dņu par Latvijas brīvības at-gOšanu
un tautas garīgo un fizisko
ffjļļliībnflnmi
SCcpIga sanmu razultfltā, Nedē{as
Apskata, Latvijas un Latviešu Ziņu
apgādi un Latviešu Centrālā Komi-
• teda ir vienojušies, sākot no 1. jd-sdja
radīt tikai vienu centrālu ap-gidu,
ko apsaimniekos Latviešu Centrālā
Komiteja. LCK kā pašu trimdinieku
viSēta pārstāvība būs
ari tā. kas pēdējā līdzīgi kuģa kap-tdnim
atstās Vādļu pēc tam, kad
pati tauta būs nogādāta drošībā. Bet
VXX ka trimdinieku i ^ p e s vadītājai
ir Jia>ūt ari tai, kas droši un
bezbailīgi uzņemas ciņu par latviešu
dzīvā spēka un garīgo vērtību sagUa-bāSanu,
Tādēļ ari latviešu preses
Pusotras stundas braudeni no
Minchenes. iecienītajā Prinas dziedniecības
vietā. Kimas ezera (Chim-tē)
krastos, Vispasat^es baznīcu apvienība
(Church World Service) ieguvusi
trīs viesnīcas DP veco ļaužu
novietošanai. Šādas patversmes darbojas
Jau britu un franču joslās
VācUā un Austrijā.
liāiākā un skaistākā no minētām
vianīcām ir «Oiimsee" ar vietām
100 personām, bet JKampenwand"
un „Hotel Kronprihz" katrā Ir 50
vietu. Mītnē uzņem abu dzimumu
personas, sākot ar 05. dzīvības gadu
— gan no nometnēm, gan privāti
dzīvojošos. Pēdējiem gan jāiztur
pāri}audljuml IRO kontrolcentrā.
Pašreiz daitibu uzsākusi mītne
viesnīcā «Kpmprinz". Tā ir veca,
stabili celta ^ a . Maslvās galvenās
ejas durvis grezno Pasaules baznīcu
apvienn^as emblēma: divas sadotas
rrttas ar attiecīgu tekstu. Viesnīca
t M o atjaunota, viss tīrs un glīts.
Apfidiējā stāvā mājīga ēctemtelpa,
bet kāda dta — ar lasāmg^u, paredzēta
atpūtai. Otrā stāvā atrodas
dzīvojamās istabas. Prāvajās ir
3 ^ gultas, mazākās domātas divi»
niddwn — precētiem ļaudīm. „Hotel
Krottprinz" jau novietojušies divi
laulāti pāŗL kam katram atsevišķa
Istaba, lielāka nekā parasti DP nometnēs.
Gultas klātas jaunām zaļām vilnas
segto, baltiem palagiem Logus klāj
krāsaini aiīdtari. lesii^ids tīkams.
Sievietes savas istfl^iņas darījušas
mājīgas gan ar rokdarbu izstrādājumiem,
gan ar tuvinieku uzņēmumiem
pie sienas vai uz galda. Trauciņos
pļavās lasītie lauku ziedi un
zaļumi. Vīriešu telpās bieti šī mājīguma
trūkst, bet kārtība un tlrBja
visur.
Sis veco ļaužu mītnes idzlvotāji
nav nodarbināti, bet vadība iK^re-dz^
usi nākotnē sarīkot vai nu kādus
praktiJ^us kursus, vai citas nodarbības,
kas dienas padarītu īsākas
un celtu iedzīvotāju pašapziņu.
Mītnei ir sava šūšanas darbnīca, kurā
šūdina gultas veļu un ,velc lāpīšanas
un citus darbus. DartMiIcā
strādā 3 sievietes un 1 vīrietis. Dienā
paredzētas četrds ēdienu reizes
un ēdienu karte izlikta ieskatam
ēdamtelpās. Brokastis saldināta
balta kafija, maize, svie^, siers.
Pusdienās 3 maltītes zupa, gaļas
ēdiens vai zivs, saldais. PalaimadzI
tāpat kafija ar maizītēm. Vakariņās
2 ēdieniļ [
Mītnē pašreiz jau dzīvo 38 vecie
ļaudis, visvairffic krievi, vairums Do-nas
kazaku, poļu, lietuviešu un 2 lat-vie&
i kāda 07 gadus veca māmuļa,
kas aiz vecuma nespēka jau ievietota
slimnīcā, un kāds vecais tētis.
Sarunās ar patversmes iemltnlddm
izskanēja apmierinātīi» ar dzīvi šai
nometnē. Tikai kāda veca māmuļa,
kurai dēls un dēla ģimene Vācijā, i l gojas
pēc savējiem, p ^ mazbērniem,
un gaidīt gaida dēlu, kas vestu viņu
pie sevis. Bet izrādās, ka dēls nolēmis
no savas māmuļas pilnīgi atteikties
. .1 un vecajai māimiļai būs laikam
jāgaida velti.
Prinas Pasaules baznīcas apvienības
veco laužu patversmyB8 direktrise
Hermane. pēc tautības angUete, velc
savus pienākumus ar lidu rūpību.
Viņas līdzdarbnieki ir ari 2 latvieši.
Lielākai^ personāla vairums vācieši:
vairāk DP darbinieku neesot Iespējams
nodaitināt dzīvokļu trūkiuna
dēļ, l>e^i vācieši vakaros var doties uz
savam; mājām. Būtu vēlami, ka nākotnē
šo problēmu varētu atrisināt,
tā, lai paši DP aprūpētu savus vecos
ļaudis viņu dzīves vakarā svešā
zemē. i
T E.
Latviešu dienas
Stokholmā
Latviešu apvienība Zviedrijā 21.
\m 22. maijā bija sarīkojusi tradicionālās
Latviešu dienas. Pirmajā
dienā sarlkojtmia dJ^Ibnieki apmeklēja
šīs tradīcijas ievadītajā prof.
Fr. Baloža kapa vietv\, noliekot ziedus.
Apsveikumus bija sūtījušas ne
tikai daudzfi® vietējās latviešu organizācijas,
bet arī iga\iņu un zviedru
sabiedrības pārstāvji. Sarīkojtima
vidcarā, aplausu sveikts. Ieradās arī
asviedni tautas partijas līderis prof.
B. Olins. GaŗScā runā viesis atcerējās
Latvijas sasniegumus valsts neatkarības
laikā un iespaidus, ko guvis
vērojot Latvijas saimniecību. Sevifljl
Piensaimniecības diirbinieka E.
Andersons, kas jau iris mēnelus
kādā ASV lopkopības tarmi
Štatā, sagādājis darba i^spi,
n galvojumus vailrākām ģme*
Latviešu darbu ^^merikas ISN
vērtē atzinīgi, uti savā pM|u
E. i^derson» starp citu
strādā
Ohaio
jas un
nēm. "
pozitīvi viņš no^jērt^a stratijo tempu,
kādā latvieši bija pa^juši izlabot
pirmā pasaules kara nodarītos
postījumus.
Sarīkojuma otrā dienā notika
svinīgs dievkalpojums Gustava
Vazās ba23ilcā. kam vi^arā s ^ a
koncerts.
jmA S A L Ē ^ DfiVUSIfiS
UZ AUSTRĀLIJU
Pirmais zviedru kuģis, kas IRO
uzdevumā sācis Eiropas bēgļu pārvietošanu
us citiem kontinentiem,
šinīs dienās atstāja Neapoles ostu,
aizvedot ua A\istrāliju 1604 Eiropas
DP — polus, baltiešus, ukraiņus uc.
Zviedri centušies gādāt īpaši par
aizbraucēju bērniem. Ua kuģa atrodas
zviedru ārsti un žēlsirdīgās māsas.
Paredzams, ka jūnija beigās
Salēna rēdereja šim pašam nolūkam
nodh>s v ^ vienu kuģi
^inieki vienprātīgā samaņā vienojās,
ka LCK ir Jāpārņem kopējā
i^tvleiu trimdas apgāda vadība un
t^upfnfiik izdodams tikai viens laikraksts
Latvija. Laikraksts Latvija
laifics EsBngenfi. kur pārvietosies
vtedrizākā laikā ari LCK Informā-
Pjas nozare un, dk paredzams, ne
tBi nākotnē ari visa LCK Laik-
^tata Jiatviļa- Jaui^jā redakcijā
daibosles visu trīs līdzšinējo laikrakstu
redaktori un līdzstrādnieki,
t » tis late^csts savā virzienā būs
brīvs \m n e a t k a r ī g s . Ļaujot
izteficties visiem uzskatiem un
atzīstot, ka objektīva kritika palīdz
noverat trūkumus, jaunā redakdja
nelokāmi turēsies pie patiesības un
taisnības principiem. Latviešu preses
dartriniekl ir dziļi pārliecināti,
to^visu Mo latviešu trimdas laikrakstu
apvienošana pozitīvi atsauksies
ari uz mūsu trimdas sadzīvi,
. stiprinās mūsu centrālas organiza-un
akttvizēs sabiedrisko domu.
A(pvi«J0tals Latviešu centrālās ko-autejas
apgāds būs ari pēdējais, kas
VicUā. kur grāmatu iespiešana ir
vififtBdev^gfikā.
Pētīs trimdas ietekmi
uz latviešu veselību
Latvijas ārstu apvienība trimdā
11. un 12. jCUiijā pl. 11 sasauc Es-lingenā.
Breite ielā 19, konferenci.
Piedalīties aicināti visi trimdā dzīvojošie
ārsti un zobārsti — apvi^I-bas
biedri, loiŗu sācaits sniedzas pāri
700.
Darba gaitā paredzēti daudzi zinātniski
referāti visās medicīnas
nozarēs ar galveno tematu „Trim-das
apstākju ietekme uz latviešu
DP veselību". Aktuālā temata ietvaros
ap^atls tās problēmas, kas
radījušas pd^as pārrunas trimdas
sabiedrībā. Referātu materiāls sastādās
no personīgās nometņu ārstu
pieredzes, kā ari materiāliem, kas
iegūstami no plašāko nometņu veselības
iestādēm., So vēsturisko materiālu
paredzēts sakopot tm izdot
speciālā rakstu krājumā, informējot
par to ari ārzemju presi
Uz konferenci aicinātas ari IRO
veselības daļas vadītājas personas
un citu tautību ārstu apvienību pārstāvji.
Otrā darba dienā paredzēts
ziņojums par līdzšinējo LAAT darbību,
vadības pārvēlēšana un darbības
līniju nospraušana turimiā-kajam
peri(»lam.
Sāksies jauni
pārskološanas
Neiburga
Pār&oiošanas centrs Heinirgā
ziņo, ka šinīs dienās sāksies Jauni
kursi. Tie turpināsies 3 mēnešus, un
to nolūks ir sagatavot speciālistus
īpaši rūpniecības zemēm. Kursos
apmācīs technlskos zīmētājus, atslēdzniekus,
metinātājus, kā arī galdniekus,
tekstiliju krāsotājus un
elektriķus. Bez tam paredzēts ari
īpašs angļu valodas kurss, lai dotu
iesp^u dalībniekiem iepazīties ar
savu specialitāšu tedmiskajiem apzīmējumiem
angļu valodā.
grāmatu izdošanu līdz tam laikam,
kamēr nodibināsies latviešu apgādi
tajās pārjūŗas zemēs, kun> tagad
aL^rauc mūsu tautieši
Tādēļ ari latviešu preses darbinieku
apvienošanās vienā laikrakstā,
vienā iegādā ir notikums, kura nozīmi
un sekas novērtēs tikai vēlāk.
MēS| izjūtam gandarījumu par panākto
vienošanos, kas saliedējusi
mūsu aktīvākos cīņas spēkus — tēvzemei
un brīvībai.
V, L a m b e r g s,
LNP Prezidija loceklis un LCK
' vicepriekšsēdis.
ieciešamība liek Eiropu atstāt
R. MIHŅS STĀSTA PARSAVA VACUAS APMSSLEJVMA
lESPAIDIBM
„Loiidcoas Avī^*" sniedz Latvijas
ārkārtējā pilnvarotā sūtņa K. JSa-riņa
iespaidus no viņa apmeklējuma
Vācijā. „Man bQtu gribējies apciemo^
Vāciju jau agrāk," starp citu
saka sūtnis, „bet tad, droši vien, savu
vienības garu im nacionālo k\iltūru
nd)ūtu varējuši tik brīvi manifestēt.**
Pakavēdamies pie emigrācijas jau-tāļjuma,
sūtnis uzsver, ka Vācijā v i si
trimdinieki palikt nevar, tādēļ
jārēķinās ar aizokeāna zemēm, im
izsaka cerību, ka varbūt izdosies pa-lākt
Kanādas medicīnisko pārbaužu
jardzības ļmīkstlnijumu. We8t>Yard
Ho akcija uz Angliju vairs neatkārtosies,
jo vīriešu darba spēka pieprasījums
Izsmelts, bet varētu būt
runa vēl par sievietēm. Tāpat pieejami
arī individuālie daiŗba piedāvājumi,
\m, Ja kāds var panākt, ka
vtņu pieprasa darbam Anglijā, tad
iespējama ari ieceļošana.
Par iespējām iesaistīties darbā Vā-djā
sūinis izsakās negatīvi: „ , . . ar
vāciešiem mimis naida nav, bet kat».
ra tauta ^atās ar nepatiku uz svešiniekiem
. . Sarunās ar britu militārās
pārvaldes vadību un IRO atbildīgajiem
dait)iniekiem noskaidrojies,
ka „mūsu stāvokli un problēmas
visur uzņem ar Izpratni un simpātijām.
Ir iespējams, ka IRO likvidējas
1950. gada vasarā un līdz
tam laikam nepaspēs visus bēgļus
izlietot. Tamdēļ var iznākt, ka daļai
trimdinieku tomēr būs jāpaliek
Vācijā. Jo visus, kas tīko emigrēt,
zive
l A f V U i / ^ pareizticīgās baznīcas
angļu Joslas prāvests V. Sķiliņš paziņo;
sakarā ar viņa ievēlēšanu
1947. g. no LPB draudžu delegātiem
un militārās pārvaldes un kontrol-komisijas
lēmuma, viņš ir pareizticīgo
konfesijas vadītājs ang}u josla
Vācijā. Kā joslas emigrācijas
iietu koordinācijas komitejas loceklim,
ievēlētam no konfesiju vadītāju
sanāksmes, viņam ir pak}autas ari
visas angļu joslas pareizticīgo emigrācijas
lietas, kurām ir citas instances
un darba process un nav nekādā
sakarībā ar līdzīgām akcijām
amerikāņu joslā, kā to nepareizi var
pārprast pēc kāda paziņojuma „Lat-vljā"
Nr. 54, š. g. 17. maijā. Prāvesta
V. Sķiliņa adrese: (23) Wil-helrashaven,
Camp Sengwarden.
•ANSBACHAS nometnes kooperatīvā
kopa „Venta", kas darbojas nepilnus
3 gadus, neslēdzot šī gada pirmā
trimestŗa darbību, no nelielā
atlikuma nolēma ziedot L C K ārējai
informācijai DM 150.—. L C K biblio-tēkai
220.— un nometnes nacionālai
komitejai DM ^0.— Biedru skaits
kopā ir 220.
' ZIEMEĻREINAS UN V E S T F A L E S
apgabala transitnometne Paderbor-nā
pārvietojas uz Minsteri, kur tā
sāksļ daitoties ar 1. jūniju agrākās
West\Vļard Ho transitnometnes telpām.
ALļTERFRADES laiOcsaimniecības
skolas' vadība noorganizējusi īpašus
saīsinātus triju ' mēnešu lauksaimniecības
traktoristu kursus preses
darbiniekiem. Tajos var pieteikties
trim grupām, kas ar viena mēneša
atstarpēm sāks darboties 1. jūnijā.
nepagūs izvest. Ir gan Iespējams, ka
beidzamā bridi rodas liela aizvešanas
skuba un pat piespiedu emigrācija,
tāpēc ieteicams katram laikus
izdomāt ieapējas un rej:istrētie8
emigrācijai, lai nerastos nepatīkami
pārpratumi**
Padcavējies pie mūsu centrālo iestāžu
darba un sadarbības, sūtnis
nobeigumā izsaka vissirsnīgāko pateicību
viņa brauciena organizētājiem,
latviešu nacionālajām organizācijām
un visiem laipnajiem sagaidītājiem.
Ziaas par A. Skrebtra
iectlsano J. Feldmana
V •
vieta Šveice pāragras
Šinīs dienās sniedzām no Stokholmas
zviedru -un latviešu preses pārņemtu
ziņu par bijušā ārlietu ministrijas
preses nodaļas vadītāja un
sūtniecības padomnieka Briselē A.
Skrēbera iecelšanu sūtņa J. Feldmana
vietā Šveicē, kur J. Feldma-nls
pārstāvēja latviešu intereses IRO
galvenajā mītnē Zenēvā, bet tagad
uzņēmies sūtniecības vadību Vašingtonā.
Reaģējot uz „Stokdioim8 Tidnin-gen**
rakstu, kurā teikts, ka sūtnis
K Zariņš iecēlis A. Skrēberu par
L e ^ a s sūtnieclibas vadītāju Bemē
,Jjomdonas Avīze'* norāda, ka pēc
iegūtās informācijas „šl zviedru
laikraksta ziņa ir ja ne nepareiza
tad vismaz krietni vien pāragra. A.
Skrēbera vārds ir gan minēts starp
eventuālajiem kandidātiem, kas.varētu
sekot J. Feldmanim viņa pienākumos
pie IRO 2enēvā.**
„Stockholn^ Tidningen**, tā piebilst
„Londonas Avīze** raksta nobeigumā,
„val. pareizāk sakot — tas latvietis,
kas lielajam zviedru laikrakstam
§0 ziņu pienesis, ir izdarijis
lāča pakalpojumu tiklab latviāu
lietai, kā rakstā Intervētajai personai,
jo par diplomātiskajām iec^a-nām
nemēdz diakutēt, kamēr tās nav
notikušas.**
KATRAM,
kas vēlētos braukt uz Austrāliju,
Ir nei^edešami iegūt kifonnadjtt
piur šo zemi
letādajieiles ^ q mnslreto
A. C e i c h n e ra
brolu ru
kae snledg katram aJAraucējam no-lATVUA.
img.Sl.mug
Čilikotas apriņķis
ASV vēlas tikai
meŗi .
vēstulē
raksta:
„Cilikotas apgabala IlauksaimniAu
un štata valdības pārstāvju sa*
nfiksmē uz mana salnfmieka iert)^,
nājumu pieņemts lēmimis, ka tum.
māk galvojiunus izceļoSanai visi ap,
riņķī izsniegs tikai laitviešiem. No.
metņu komitejām un mācītājiem ta*
gad vajadzētu parūpēlies, lai itttu»
dzītu piemērotus kandidātus kas
grib un prot strādāt. Katru 'di«iu
pie manis griežas dajrba devēji
prasa ziņas par DP, kas v§l§to8
dari>u un gidvojumu* Jau esmii
gādlljis galvojionus astoņām iim».
nēm no Kļeinkecas un Augsb^UMg
nometnēm. Patlaban varētu šiei JK)«
vietot dauds latviešu iimemi
turklāt ar neiero))eiotu bi^tt
skaitu, ja vien tās būtu ar m i ^
strādāt farmās par laukstrādnle.
klem, mieAaniķiem, sjaucējiem, lop.
kopjiem uņ laukstrādniekiem.
Labas darba izredzes ari mSM>
potājfim kā farmās. tā pllsetnl^
ģimenēs. Sešas mājkalpotājas vaiila
tūlīt dabūt datim pilsētā. Lai imaft.
totu ils darba ieepējaft, nometņu vi»
dibai būtu jāsavāc zllņas par tiam,
kas vēlas daii)u pi'^emt, un lldž «r
fotogrāfijām Jāatsūta man. ?etf^
nālijas būtu jāsniedz anketas vdtt
angļu valodā. Priekšnoteihmii ir, ki
kandidātiem jābūt tikai latvleiletn,
vēlams protestantiem vai bapŪstteoL
Darba devēji vēlas iir kandldltlui
vispirms sarakstīties, lai tad, vieno«
Sanfis gadījumā, paraikstltu un iaa*
tītu gMvoJumu. Atsaucoties us Ķ
Andersona ieteikumu, kādai ģlmoiat
Kleinkecfi farmeris atrakstījis jit
tieši un piedāvā laukstrādniiki
daitu savā modernajā farmfi."
Par savu personīgo dzīvi, vhMl
nobeidzot» uzņēmīgais piensiim»
n i ^ rs^csta: „Es ax* ģimeni eīnra
loti apmierināts un domāju, ka ^
tam laikam, kad bnuksim atpaka)
uz Latviju, būsim labi iedztvo^Siei
un varēsim p ^ i kuģa kaiH izpirkt**
8AŅEMA1MAS 1r|8TDĻES
LCK latvfelii centrālā kirtotikfi, (loļ Ri'
nav a. M., Lettenlager, leUtojolIm penofiai
Rūdolfam Berītfnanim rakita R. Edassitl
Augustam Brlvniekam - ļ. Legert: E. Ddi*
bergam — Pr. Dambergan Eiterel Drtiai*
net — E. Dretmanis, Zvtedrtifl; Albertus Ja»
niSkSnam - Ērika Civžole; M&Hlil Kffih
miņai, Bclģ!|ā - L. Krūn»lņ8; P. Lik««|ai
lam - J. ZaHņ8, Anglijā; Vladislavam UK n
manim — A<1. Ločmelis; Robertam Jlņi t
Miķeltonam — Jfinis Miķetlsone; Alekuodnn
Rlžanovam, Anglijā; Robertam Stalbeta -
H. E. KārklIņS; Dr. DItrichom PētenonifB
- pnA, G. Rath, ASV; B,. Vahcram - Pirt»
nieks. ^
derīgas ziņas.
Bsjšūras cena Vādjā DM 1.80. Pieprasiet
nometņu grāmatnīcās vai
tieši „Latvijas" apgādam, Gūnzburg-
Do., Dominikus Zimmermannstr. 2.
LATVUAS APGĀDS
Pārvedot mums nauda pa pastu,
neaizmirstiet us pārveduma talona
otrā pasē atalmēt, par ko Jūs
m a k s i j a i
REDAKCIJAI
A. S i r s n i ņ ā » AngUJā
ANOLUA TOMfiR IBSfClAM
lETAUPtr
Parasta darba strādnieks, vieninieks,
kas dzīvo Anglijā hosteil,
naudu var iekrāt. Mēs visi esaa
pielldzinfiti šejienes strādnieku darbam,
izpeļņai un algJifl atvilkumi^
Ari daudzi angļu strādnieki dilvo
rūpniecību hoateļos šķirti no gifl»"
nēm vai ari laitoarimniecibās le-
Višķos dzivokļoa. Lielākai dM^
2-4 ģimenes locekļi, kurus «trša-nieks
ar savu algu uirtur. AmPļļ
ši nežēlojas par necieSanm oim
Es iebraucu Anglijā ar nonēsātu^
valku un diviem pāriem veļas. wŗ
voju lauku saimniecības t e^
Strādāju gandrīz nepārtraukti i
gadus. Esmu nopircis * divus urw;
kus, mēteli^ kurpes, apakšveļa m
aparātu un katru mēnesi sūtu w
Vāciju ja ne divas, tad vismaz VW-nu
paciņu. Uz svētkiem pa ķaus^
iedzeru. Smēķēju 20 cigMCŠu nedēļā.
Uzturam izdodu 30 SiL new-lā.
Kino gan necienu, bet lasu m
viešu grāmatas un llalkrakstus. ^
vos gados man no)?uld!}\flnu ^
matiņā ier^titas jau 200 n^Mfg^
Krāju ticībā, ka īreiz a t g r t^
dzimtenē, un zinu, ka tur nevl^
man nevarēs palīdze, bet gan ^
dfs, lai es palīdzu. I ^ neviens vw
ninieks nesaka, ka nevar naudu w-krāt.
Bet tā vaina i i ' meJdējaii^ o
tur. Un proti - mēs Anpja ^
braucām trīs kategorijas: «dl,
ar mieru strādāt katru godīgu awj
bu (dart)s šeit kaulus nelauž), mu^
neapmierinātie un Itādl, kas s^
Poļu armija steij
jfJļTfsfpiS Mkua * jv-i en.ī5bfa^s **JI
iSJttkfirtaS. M ari Jūi
savus medikan.
SiSnevredot tos pat no
j l j ^ Jaunas baraka uni
Meresanti -koi
riji (((ilo baraku un ka-todi
polu samazina
Sil iBlltirSl lestSdes pSrba
ļ^jķolii sllmnlcfis. Zlem^
i Mdl |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-05-31-02
