1949-05-31-04 |
Previous | 4 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i 1 i PAE PMOULESANU SAVS NAMĀ SAMAKSĀ mOOLAEI Hesen ņujorkieši piedzīvoja lielu sabiedrisku sensādju: lablOco ap-zindu namus aplidoja vēsts, ka savu feodālo pUi Piektajā avēnijā (Fifth Avenue) atstājusi Kornēlija Vanderbtlte» ģenerāļa Vanderbilta atraitne im pāējā miljardiere, kas apdzīvoja Ņujorkas aristokrātu rajonu. 1900. gadā Piektā avēnija Ņujorkā nozīmēja to pašu, ko Maršala t^oSa avēnija Parīzē. Dažu simtu metru lielajā territorijā bija kcDficentrētas amerikāņu miljardieru un finanču magnātu pasa-leaini greznās pilis. Pasaulē nebija otras vietas, kur tik cieši kopā būtu sakopotas teiksmainas vērtības. Katrs amerikānis, kura manta pārsniedza vienu miljonu dolāru, par savas dzīves uzdevumu uzskatīja dzīvi Piektajā avēnijā. Pavisam cieši kaimiņos tur dzī* voia dzelzceļu karalis Vandeibilts m Gulds, tērauda rūpniecības dik-fetors Pimks \m Kamedžijs un transporta kontrolētājs Rajans un Jerks. So vareno vīru pHīs, kas btja „Mazfis Trianonas", „Vind2oras plii" un „Medlci villas" kopijas, no visas pasaules malām bija savākti grezni gobelēni, brīnišķīgi austrumu tepiķi un visslavenākais porcelāns. Ziemas dārzos ziedēja visretākās ordiltlejas, un vannas istabas klāja jaspiss vn sudraba plāksnes. Tagad visu šo greznību sedz putekļi un aizmirstība. 72 miljardieru pilis Piektajā avēnijā kļuvušas par simbolu sairumam un aizmirstībai. 33 nami slēgti vai pārvērsti par publiski pieejamām vietām. Tikai 32 ptUs vēl ir aiKizīvotas, jo nodokļu nt9u»tas ari amerikāņu miljo- "hāriem kļuvušas nepanesamas. Par katru Piektās avēnijas kvadrātpēdu Ņujorkas pilsēta gadā saņem 4ul dolārus. Tā, piemēram, tērauda karaļa Kamedžija atraitne par savu mihīgo Viktorija3 stila na^ nnu maksāja gadā 70.OpO, dol|dŗu nodokļu, kaut ad viņas Vt^k #/« tio visas mantas ziedoja labdarīgiem mērķiem. Kad bagātā atraitne vēlas pārgulēt savā nātnā tikai vienu nakti, tas viņai izmaksā ,197 Mārus. Nodokļi, protams, jāmaķ§ā arī tad, kad miljardiere guļ kaut Icu^ citur. Nama uzturēšana, remonti, pārtika un apkalpotāji prasa tālākus 30.000 dolārus gadā. Tāpēc lielākā daļa amerikāņu miljonāru atzinusi, ka dzīve Piektajā avēnijā ir tomēr pārāk dārga. Viņi pāriet tais šķērsielās, kas robežo ar dārgo rajonu, Jo tur nodokli daudz mazāki. Sobrld 32 Piektās avēnijas mājās daivo tikai 80 cilvēku: slavenās Blca \m Karltona viesnīcas īpašnieks Hoberts 2ilē, kas savu viesnīcu tapetes nav mainījis jau kopš 30 gadiem, 70 gadu vecais multimiljonārs Aleksandrs Baiss kura pie- X^emšanās parasti piedalās līdz 500 personu un Kornēlija Vanderbllte. Tas ir. viņa dzīvoja Piektajā avēnijā, bet tagad pšrcēlusips va 92. du. Patiesību sakot, 2ile Piektajā avēnijā pavada tikai dažas nedē]as gadā. Pārējo laiku viņš ceļo savā greznajā Jachtā pa visa kontinenta ūrām. Raisa specialitāte pieņanša-nās bija zosu aknu pastēte; katrs vie^ varēja apēst milzīgu porciju. Vecā multimiljonāra vienīgā konkurente ilgus gadus bija tikai Kornēlija Vanderbilte. Arī viņas rautos pulcējās līdz 600 personu. Viesi parasti ēda no zelta vai sudraba |ser^ vīzēm visretākos gardumus, ko vien bija iespējams iegūt. Tagad Vanderbilte padevusies Ņujorkas nodokļu inspektoriem. Divus gadus no vietas viņa „aiznursa" samaksāt nodokļus un tad paziņoja, ta pārdod savu pili, kas novērtēta uz 3,5 miljoniem dolāru. Tās vietā >acelšoties jauns debesskrāpis. Par 2 miljoniem dolāru var pirkt arī dzeUzceļu karaļa Gulda namu. Netālu no Piektās avēnijas 98. ielā dzīvo Ņujorkas pirmais aristokrāts Augusts van Home Stajversants. Viņa sencis cēlies no tās holandiešu ^menes. kas deva Ņujorkai ,pirmo ^bemātoru. Piektajā avēnija vēl urās lielākais īpatnis Viljems, kas uzcēlis grezno pili, lai slavinātu savas sievas skaistumu. Viņa kundze au kopš gadiem dzīvo Kapri salā. Tā kā Viljems nevarot „panest" talijas klimatu, viņš palicis Ņujorkā un rīko regulāras pieņenišānas vecpuišiem, kurās lasa savas sievas vēstules. Nav nekādu' cerību, ka vecos Piektās avēnijas miljonārus varēs cādreiz aizstāt jaunā paaudze. Uz ]Q turienes pastāvīgajiem iemītniekiem ir tikai viens bērns, kas nav vecāks par gadu un desmit bērnu skolas laika vecumā. Teodors Z e l t i ņš LATVUA.1949.|.jl.^ A ī d a N i e d ra Kā drīkst gan atstāt pēdas Man pantos paša hēāas. Ja pļauj kā sirpis tautu posts. Ak. kā lai rindās lieku Junis manīt savu prieku. Ja brāļu kaps jau skujām posts. J i i -L N Fragments no romāna ,J^lta aunāda'' Svešs visam savam topu, Lai celtos liels ar kopu Un lepna^^fta bruņās jozts. Par ko runa latvieši Anglija (1. turpinājums) Tā viņa skraidīja pēc barības. Bieži cēlās laivā pāri Rēgnicas upei un šinī savā ceļā vēroja namus klusajos nn gleznainajos krasta apvidos. Tur apkārt viļņoja ūdens un no žogiem lejup nokarājās zilo gli-clniju vītnes. Priekštelpa, kurā stāvēja Katrine, bija vēl gandrīz tumša, lielās dārza durvis bija izdauzītas aizsistas ar dēļiem un tikai augšā, mazā un šaurā spraugā, kur atradās pusrūts, Gatavojoties dziesmu dienai, kas ļ iespīdēja rīta ^ gaisma. Katrlne sa-notiks 17. jūnijā Londonā, rīcības tvēra grozu uh izlīda pa durvīm, komiteja izdevusi plakātus un sākusi Pret Luitpolda ielu viņas soļi kļu-roslgu biļešu pārdošanu. Notikuši ļva lēnāki un Krasta gatves sāku-ari jau daudzi koru kepmēģinājumi. ļ mā, kur jau varēja samanīt tiltu, vi- Sis sarīkojums pašreiz ir latviešu sa-. ņa apstājās, jo vairs nevarēja tā-biedriskās dzīves centrā pēc tam, lāk: plosīja dīvainas un smagas kad ar lieliskiem panākumiem šeit bailes, viesojās latviešu stīgu kvartets un Viņa bija viena. „Daiiy Telegraph" recenzenta var- Viņa bija v i e n a svešajā pilsētā, di — „lielākā daļa kvarteta priekš- Kūpēja pāri rīta mi^la, un Katrlne nesumu bija apbrinojama", un citas nevarīgi raifdzijās apkārt. No visām līdzīgas atsauksmes ilgi bija pārru- pusēm steidzās ļaudis. Strādnieki nu viela. uz savām darba vietām, bēgļi no Anglijas latviešu uzmanību tai pa- mītnēm, sievietes ar mugursomām, šā laikā saista kāds angļu presē klīstoši kareivji un braucēji pajūgos daudz pieminēts gadījums. Anglijas un automobiļos, iekšlietu ministrijas princips — ne- Tie visi tecēja pa platajām pie-parvērst viesošanās atļaujas par pa- krastes ielām un straume plūda le-stāvigas uzturēšanās atļaujām, radi- jup uz tiltu. . jis lielus sarežģījumus latvietei Aus- Katrines roka piedūrās koka mai Būdai un viņas 4 g. v. meitiņai, grumbuļainajai mizai, un viņa at-kas ar kāda bijušā angļu drošības manījās, sajuzdama dzīvā koka virsnieka Artura Havleja starpnie- skarbo spirgtumu. Ziņkāru skatu cibu Vācijā saņēmusi atļauju ap- pavadīta, viņa atkal sāka iet un np-ciemot savu māti Anglijā. Kad vi- nāca uz tilta, ņas lūgums atļauju pagarināt norai-1 Tas bija šaurs un līgojās zem dits. Arturs Havlejs mēģinājis aizkavēt viņas izbraukšanu ar varu, un, kā raksta ,.Daily MaO", viņam pat būs jāatbild tiesas priekšā par mē-kājām, kā vilniga lenta pārkārta upei, viznīdama rīta gaismā. Blakus kājniekam brauca kropļa ratiņi, stūmāi plata bavāriete ar ģinājumu latvieti nogalināt. Ausma burkānu vezumu, gāja vīrs ar ve- 3ūd-:t lūgusi Anglijas karalienei pa- losipedu un smiedamies un čaloda-garināt viņas uzturēšanās atļauju, mi pa vidu jaucās jaunieši, kurus bet tā kā viņas vīrs atrodas izsūti- kara posts nebija pleveicis un kuri jumā Sibīrijā, tad Būda saņēmusi postu jau bija aizmirsuši. Drūmas paziņojumu, kalniņa var palikt Ang- un stingas soļoja sudetu vāciešu lijā vienīgi tad, ja atļauj adoptēt sa- sievas, Septiņkalnes un Rentenes vu 4 gadus veco^ meitiņu. 30.000 skatītāju redz Ko Upenleka Katfs pēo sava prfita Izvēlai vietu priekam: r«iu tauriņš l^it un mestu vabok tur. Rikerts Kad cilvēks atrodas briesmās, vipi pat per> tiki sauc par tēvoci. Turku sakāmvārds * Nabaga ērgUsJ VlņS drikst uisakt visu, ko vien grib» viņam neviens neskrien pakaļ, ~ domāļa aitu pulka barvedis auns. Kosmanns Liec cik gribi vardi uz zelta krSsla, viņa tomēr vienmēr ielec atpakaļ savfis dOnās. Vilhelms Millefs Ar nepazīstamu cilvēku nerunfi par filozo-fliu. Var būt, ka viņS ir liloiofs. Kosmans Ir patīkami bOt draugos ar rakstniekiem, tomēr didai draudzībai ir ari viens trūkums - jālasa viņu darbi. P. Rinners Ko tn vari noslinkot šodien, to neatliec uz ntdienu, jo, kas zina, vai ritu tev tam būs laika. Jūlijs Stetenheims Turi savu muti ciet, tad tu nenorlsi nevienu niuiu, Vficu sakāmvārds Uzraksts ut Dttmoldas pārtikas valdes durvīm: M6t\x durvis klusi aizvērt ari tad, ja jrfeprasliums noraidīts." JLATVUAS- ABONEMENTS. pfisūtinol laikrakstu pa atsovlāķltm §&• jempttfiein j U d i 3 eks. lesk.), maksā DM 3.- nloeb! + DM 0,50 par piesfl. tīšanu; pasOtlnoi kollektivl vairāk par 3 eka. — Dfi 3.— mēnesi oar eksem* plāru; pasfltiaot os ārzemēm un maksājot Vācijā DM 3 . - mēnesi DM 1,30 par pfAūtOano. Studiuājom) maksā DM 0,70 pļf vir&slefig&s otupardlle iespiedrindas tuņtotii ttlpu. Dafte mdUēSanas slUdl-oāhtml par pascano» Aboaemeata pleteOtuml, sludina jumi, naudas ojb^tdumi un kortsposdenct adr** sējaoNi: ^UtvilāJ". (m Gānsbarg/Do., Barfermaisttr-Ļas^Baptals 7. Utviit taiāk trU nim sodēva - otr^ dlcafis, eatortdioifia m sestditoāa. Nimbergas stadionā futbola sacīkstes ievadījumā starp Kickers Offenbach un F. C .NUmberg 26. maijā notika plašākas vieglatlētikas sacīkstes, piedaloties ar;! latvieSu sportistiem no Valkas un Hersbru-kas nometnēm. No rīta i priekšsacīkstes, labākos panākumus no latviešiem guva P. Neilands, ar 13,16 m sniegtimu lodes grūSanā iekļūstot fi-nāfa. Diska mešanā P. Neilands ar 36,21 m guva 3. vietu. Arī G. Krautmanis šķēpā ar ^,16 m ierindojās 3. vietā. J. Katužans augstlēk- Sanā veica 1,55 m un trīssolī 11,68 m. Sieviešu sacensībās D. Bērziņa sasniedza diska mešanā 27,98 m. M. Hemeane diskā 23,32, bet lodē iesācēju grupā ar 8,14 ieguva otro vietu. Finālcīņām sākoties, stadionā bija pulcējušies 30.000 skatītāju. Lodes grūšanā P. Neilands savu rezultātu gan uzlaboja uz 13,38, tomēr viņš palika otrā vietā aiz vācieša P. Hana, kas sasniedza 13,45. Futbola sacīkstes puslaikā K Upenieks devās sacensībā 800 m distancē ar vācu skrējējiem no Nimbergas, Svļeinfiirtes, Erlangenas un Veisenb\irgas. Pēc 200 m K. Upenieks izvirzījies otrā vietā, bet, veicis 400 m, krauji kāpina gaitu un attālinās no pārējiem. Distanci K. Upenieks beidz kā pirmais 2 min. 2,9 «sek. Labākie. vācu vidusdistančnieki. kas 800 m agrāk veikuši jau zem divām minūtēm, šoreiz paliek krietni iepakaļ. iLat-viešu sportista panākimiu sveic skali aplausi. Vācu lietpratēji pareģo K. Upeniekam šovasar izcilus panākumus 1500 m distancē. A. L. Ēģipte Eiropas m e i s t a r s basketbola Eiropas moistarsacīkstes basketbolā Kairo, kas šogad nevarēja lepoties ar daudz \m visai spēcīgiem dalībniekiem, beigušās ar Ēģiptes uzvaru. Ta finālā pārliecinoši 57---36 pieveica Franciju, un neapšaubāmi bija tīļir-nīra spēcīgākā vienība. Kopā ar Franciju uzvarētāja 1950. ļ g. vasarā Dienvidamerikā pārstāvēs Eiropu basketbola pasaules meistarības izcīņā. 3, vietu ieguva starptautiski maz pazīstamie Grieķijas basket\)o-listi. bet tālākās vietās ļ ierindojās Turcija, Holande, SIrija un Libano-na. Uzvarētāju apbalvošanā bija klāt ari Ēģiptes karalis Faruks. LATVIEŠU SPOETISTO ROSĪBA ZVIEDRIJA LatvieSa diena laikā Stokholmā rīKotajos meža skrējiesos piedalījās visai daudz spor tistu no provinces. Sai III Zviedrijas L.V sacensībā 2 km distancē pirmo vietu ieguva A. Zveinieks ar 9.08 min., btt 1 km skrējienā R, Spllts ar 3:17^, otrais - A. GraudiņS, tre-sais A. Stmnke. Jaunatnes grupā pirmais mērķi sasniedza J. Priedite, \iņam seko V Freivalds, J. Stalte, bet iesācēju gnīpā J Kalniņš distanci veic.q pirmais, aiz viņa palika Melnačs. Sievietēm 500 m skrējienā kā pirmā ļaudis. Viņi vēl nebija atjēgusies jo viņus dzišus dzina projām no sētām im pilsētām, kur viņi bija dzīvojuši \m zem Hitlera karogiem aizlijuši zemes tiesības. Atriebība viņus^ izklīdināja kā avis no zālainajām ganībām. Viņi nāca kā apstul- . , . „ . . , . D Ibuši un viņiem, tāpat' kā latviešu mērķ. sasniedza A. Purv.ņa. viņai sekoja B. ^^^^-^^^^^^ ^^^^^^ gg^^ ^ ^j^^em Stokholmas latviešu meistarsacīkstēs Sachā tagad neviens nekā nedeva, kaut gan meistartitulu izwļnlja A. Dindons (6 p.), otrais izdzītie bija VāCU celma. ViņU Grlvamia, R. Spllts» 0. Miezis un J. Imraers. Karam izbeidzoties, šie bari p&A, ņi atstāja savus uzspiestos un jrīvos dJirbos un viņiem pievi^o, jās Polijžis, Latvijas, Igaunijas tuvas, Ungārijas un Rumānijas bfe li. RobeSias bija slēgtas un nevi£ nevarēja aizkļūt no Vācijas. Sie ļaudis paJika savās nometnes, vScu ciemos un pilsētās, un viņi prasik maizi, un Vācija kurnēja. Tāda bija jaunā dzīve bav§rie§a zemē. Aplipusī ar^ šīm domu skud. rām. Kaitrīņe V bija pāt^Sjīisi p^j Rēgnicas tiltam un steidzas, prom uz lielajžim un seaajām ĶSniņu ielām, kur senlaicīgajos un apsl§p$a, jos pagalmos tirgojās sakn&n \m pavisam neatrodamā un sīkā gaJu veikaliņā varēja dabūt lētu desu. Gaismekļi pie senajām iebrauci, mām vietām bija apsūbējusi \jn rūsējuši, un vecas, IzdēdējuSag kārtnēs nespodri zalgoja un vēs% ka ceļinieks var iegriezties pie ta Lauv£is", pie „Trim Ķ^'em" i^pu Rt)zes'\ „Medu8 Liepas* \BI „Trim u:rtlcamiem draugiem"^ .Šinīs ēstuvēs un mājvietās valn nevarēja ds^ūt ceptus strazdus ua cāļus, kā nemierīgajos PūcesM^e* geļa laikos, bet tur no rītiem p^ sniedza melnu un rūgtu kafi^ tja pusdienās sakņu viru ar sautljuB» bez taukiem. Maizes rieciena kat* ram bija savs. Staigādama tin mekl^ma d»^ maizes tiesu pa seno māju dlem, Katrlne pēc dažām stundte atgriezās mājup. Advokātiene jw gaidīja, lai Ietu uz nometni; Kat« rīne steigā izcepa yz karsti pava^ da karaSiņas, pababja zēnu ua tiJ viņas abjjs devas J)rom. / Viņas uzsāka \ savu gājienu ciur pilsētu, pāri Rēgnicas tiltam, gir krastu, pa skaisto ^atvl Udz KeJ. diangeram, pa Kappelēna ielu pt sarkano dievnamu un skdu un kļuva uz Nimbergas Idu. Viņas žiķērsoja dzelzceļa tUlu, m kura bija bīstama ležana, jo no inata malām drāzās un joņoja autoo^ blļl un ielas putekļi un smilti? ieti* na apkārtni mākonī. (Turpmāk beigas.) ^ No Eslingenfts Austrālijā ieradies basketbo ists J. Stfautnieks. Sachists B^udb Strazdiņš, kas no Eslingenas aizbrauca uz Austrāliju, strādā kādā cement abrikfi Carbonā, lSJQsautvelsā. Ar darbu un dzīvi viņS apmierināts. Edstrēms. starptautiskās olimpiskās komite as prezidents, preses intervijā paskaidrojis, apģērbi atšķīrās no bavārlešu drēbēm. Sievu kuplie brunēi un spen-dzeles bija ziedaini un melnie galvas auti plati im lieli. Vīriem galvās bija melnas platmales. Sie ļaudi^s bija tumši kā čigāni, un viņu vācu mēle skanēja cietāka. Māte Vācija šos dzeguzes olas ka 1952. g. olimpiskās sacensībās Helsinkos izšķilteņus pieņēma nelaipna un fa'āna*''?^ Padomju Savienība, Vācija un Ug^^ Bet jaunl arvien Vēl nāca klāt ^elbiir^as Helvccākals. kas RomS panāca ^ l^^ās, ka bariem nebŪS gala, — ' pilsētai jjodu rīkot 1956. g. olimpiskās' T ^ I , « U » I. Ibas, drīzi pēc atgriešanas Austrālijā savai sacensības miris. Devisa kausa izcīņā Eiropas joslā ceturtā spēļu kārtā līdz 12. jūlijam' jāsacenšas Un-ārijai ar Sveici, Francijai ar Cechoslovakiju, talijai ar Clli un Dienvidslāvijai ar Zviedriju. Vimbledonas starptautiskajUro tenisa meis-tarsacikslēm amerikāi^i šogad sūta savus vis* labākos baltās bumbiņas speciālistus: pagājušā gada uzvarētājus Bobu Falkenburgu un Luizi Brauu, ASV meistarus Conzalesu un Margrettt Osborni*Diponu, kā ari Franku Pārķeru, Tcdu Srēdcru, BedŽĶ Petiju uc. lEPEIERSEJ^S KRUSTVĀRDU MtKLAS ATRISINĀJUMS Līmeniski: 1. Beme. 4. Urdīt. 7.. Ēdene, 9. Rēgs. 11. aņa. 13. Naba. 14. Kūmi. 15. tJdri. 16. Brutāli. 17. Adīt. 19. Mājo. 20. Bāka. 21. Idas. 23. Airi. 24. īlens. 27. Amoks. 28. Asaka. — Stateniski: 1. Biro-krati ja. 2. Nes. 3. Ēd. 4. UN. 5. Rēc. 6. Traģikomika. 8. Elba. 10. Gambija. 12. Indiāņi. 13. Nirt. 15. Ulma. Id. Pase. 22. SIk. 23. Ass. 25. Ls. 26. Na (nātrijs). Jēkaba kalnā 'jin Rātslaukā vācu mītnēs vairs, nebija brīvu vietu, jo viss bija pārpildīts. Savos glimīajos netīrumos viņi brida diendienā un turpat izgulēja savas slimības, sagaidīdami nāves vai dzīvības brīdi. Salmu elsas bija pajukuiias. sagulēļjušās netīras un smirdēja. Logi aizlipa ar netīrumiem un visur mētājās lupatas. Nelāgas un badainas virtuves smaka piepildīja telpu. Garāmgājējs svešzemju bēglis izbrīnā noraudzījās uz šīm mītnēm, jo tanīs taču dzīvoja senāk augsti cOdinātals un kārtīgais vācietis. Bez Sudetu, SMēzijas, Prūsijas un Cechoslovsdcijas izdzīteņiem bija pilnas mMas ar starptautiskajiem strādnieku bariem, kurus šurp ar varu bija atrāvis Hitlers. C hronikā Fotogrāfa amata meistars JMi Grapmaņis. kas jau nublicējlsJlini pamatīgai! grābātas i^ograIiJ#1i^ zarē, arī tagad, kad latvie^ p|« mātas ie»plešāna| Vācijā saisHta It lielu materiālu risku, panācis, ta varējusi parādīties trešā viņa grii-mata sājā pašā nozarē. Tā Ip m gaismas pauzēšanas principa psvil» rotā rokas grāmata. ,,Māk8linledii un technlskl pareizs attēls". Sl)i darbā Grapmaņis atklāj savi VldriH desmit gadus ilgajā arodnl^a praksē gūtos clarba piinclpus, kas IzMi-roti arī nespeciālistam labi sapio* tamā veidā un Ilustrēti ar ziinSJtt-miem un izciliem fotogrāfa daiii paraugiend. Tādā veidā šis izdevumi gūst nozīmi nevien kā mācības dzeklis un palīgs" arodniekiem, W piemērots arī ikvienam amatieri», pat tādam, kas foto kameru titto ieguvis. \ Glorija Svensone, savā laflci venā daudzu mēmo filmu aktrisi nule saņēmusi kādas Holivudas sabiedrības uzaicinājumu piedalītie skaņu filmas uzņemšanā, kas Mi pirmā viņas kino mākslas galtfil Tomass Manns. Ievērojot viņa # la, arī rakstnieka. Klausa ManM pašnāvību, atteicies no sava iepm* sējā lēm'uma ierasties VScijfi ttf Gētes piemiņas svinībām. SLUDINĀJUMI mO STARPTAUTISKAIS MEKLĒŠANAS BIROJS AROLSENĀ MERLE: Elzu Aderkasu. dzlv. Bulduros, Rīgas JQr-malā, p. z. 00 Vficijas 1944. g.; Hariju An-dersonu, dz. 2i. 3. 1923., Ventspili, p. z. no Ansbachas; Jāni Andersonu, dz. 1904. g., Lādes pa£,, p. z. no Vācijai; Edīti Apkinu, dz. 1929., Rīga, p. z. no Tūļas, Krievijā; Rūdolfu Avomieku, dz. 1901. g. maijā, Latvijā, dziv. Madiinā, p. z. lOgas Centrālcietuma: Kuni* gundi Cielavu, dz. Spūli. dz. 1884., Daugavpili, p. z. no Rīgas; Pēteri Danislavu, dz. 1. 7. 1920.. Liepnas .ag., dziv. Bolderājā; Jāni Grāvīti, dz. 1919.; Aiju Karell, apm. 23 g. v., dz. Jelgavā, p. z. no Freiburgas, Saksi-jā; Jāni Plikgalvi, dz. 12. 2. 1910., Rīgā, p. 2. no Stetines; Borisu Rodkēvi&u. apm. 46 g. V . , no Rīgas, p. z. rib Vācijas; Anitu Rolofu, dz. 1940. g. aorlU, ua Teju Rolofu, dz. Raudi, dz. 1913., Mēmelē, abas t^o RIgag; Arian-du Saksi-Lindreni, dz. 7. 12. 1918., un Jogiti Saksi-Lindgreni, dz. 15. 5. 1920., abas no Rīgas, p. 2. no Ufas, Krievijā; Elizabeti Stenderi, apm. 51 g. V . , un Oskaru Stenderi, abi dzlv. Mellūžos, p. z. no Kurzemes; Robertu 23. 10. 1918., Pērkones '>ag., p. z. no Dan-cigas. Jaukta laulību Betijas vācietis (māte latviete), vecp., labi izglit., bij. spor-tists un tirg., ap 45 g. v., pēc izskata jaunāks, aug. 174 cm, blonds, aceņu nēsātājs, nedzer,, vēlas nop. prec. nol. sarakst ar 33-39 g. V. dāmām (jkdz. jeb atr.), vēlams vācu vai. pratējām. Lddzu atsaukties un rakstīt, pievien. foto, (13b) Mūnchen 22, Schonfelderstr. 17/2, Pension Gralwallner = fflr W. g. ' ' I " ļ I I I • S. g. 15. maijā Ambergfi fitrfi nāvē Šķirās no mums dipi. Inž.-arch. Alfrēds K a r rs dzim. 1686. g. tV maijā. Diilfis f ēfa« slm, malt», paiprita, mazbirai tm radi Zvi^rijas latvieSu mēnešraksta CEĻA ZĪMES jaunajām dltlm, kas zem Latvijas karoga izaugušas un kas Latvijas karogam aug. Galv. redaktors Andrejs EgUtis. Iznācis 2. numurs. Cena DM 4.—. Vēl krājumā tfrl daži l . n-ra eks. Abonentus lūdzam atjaunot pasūtfnfijumus un savlaicīgi paziņot adrešu maiņas. DAUGAVAS VANAGU grāniAtnlca (13a) Nūmberg 2, DP Camp „Valka". (384/2) § Labākā dāvana « Vasarsvētkos, aizbraucējiem o. c. ga- = dljomos ir 1 Ģirta Salnā romāns I OKERS = 444 Ipp. Cena: fesietam - DM 10.~, ^ broSētam ~ DM 8.-, ^ Bez tam piedāvājam 4 veidu Vasar-g svētku kartītes, krāsainas, ā DM0.20. ^ L. Rumaka grāmatnīca, 1 (I3a) Nfimberg2, Lefteolager „VaIka" (369) (393) • \mmm\\\ ALFRĒDS KALNMS (14«) SCHWAB.^MOND, kr^^ K«i«nie. L«Hen|iferi piedāvā jatinUnākulāiJ ^ SKOLĒNU KOŖI (l/IU) I fjKj eo (2 tm 3 balf.) Uitv. * māksla» dziesmas ^ J. MED1Ņ8 l/MI solo dz. (mti tirāža!) i . . . . . . • • • : V. DARZ11Ņ8 un latv. i. dz. (?•• rastās) a • • • • \ ^ vieglā iekārtojumā, der art ļ^'^ spēlei un dal. c. notis on *nh markai. ^ PAR IZPĀRDOŠANAS CEN» piedāvā,|am sekojošas «raroatafij^ A. Baumaniii, Latvian poctry (brrf) A. Baumani«, Latvian poetry (i«') Modēm English K. Skalbe, Pussrs Watcr Mili K. Skalbe, Le Pommier D'or Kreicers, Ievads latv. iitcrātflrl A. Baumaniji, Kr. Barons (iei.) A. Baumanis, Kr. Barons (bro8) Pasaku vācelītes (izmeklētas 9^*^%, Izsūtām ar uzliktu pēcmaksu + Daugavas Vanagu i^rŗ^ (13a) Numberg 2. DP Gamp DM i - DM ^ DMl^ u1 Ml IM'^ '110 m I ^ BeTins ķi jitas. H iet i p f Aiffltr Iffltta" delegS'c jiMiaitklija] i 0 Ķ Gebelsa lioļunus BerI # aplausi m ppematoia ' i , ftp^lvojot, kļ uz tttt apr*8t!J SMIot,ka HMJ. vto iļtties'ufl «f redzi
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 31, 1949 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1949-05-31 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari490531 |
Description
| Title | 1949-05-31-04 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | i 1 i PAE PMOULESANU SAVS NAMĀ SAMAKSĀ mOOLAEI Hesen ņujorkieši piedzīvoja lielu sabiedrisku sensādju: lablOco ap-zindu namus aplidoja vēsts, ka savu feodālo pUi Piektajā avēnijā (Fifth Avenue) atstājusi Kornēlija Vanderbtlte» ģenerāļa Vanderbilta atraitne im pāējā miljardiere, kas apdzīvoja Ņujorkas aristokrātu rajonu. 1900. gadā Piektā avēnija Ņujorkā nozīmēja to pašu, ko Maršala t^oSa avēnija Parīzē. Dažu simtu metru lielajā territorijā bija kcDficentrētas amerikāņu miljardieru un finanču magnātu pasa-leaini greznās pilis. Pasaulē nebija otras vietas, kur tik cieši kopā būtu sakopotas teiksmainas vērtības. Katrs amerikānis, kura manta pārsniedza vienu miljonu dolāru, par savas dzīves uzdevumu uzskatīja dzīvi Piektajā avēnijā. Pavisam cieši kaimiņos tur dzī* voia dzelzceļu karalis Vandeibilts m Gulds, tērauda rūpniecības dik-fetors Pimks \m Kamedžijs un transporta kontrolētājs Rajans un Jerks. So vareno vīru pHīs, kas btja „Mazfis Trianonas", „Vind2oras plii" un „Medlci villas" kopijas, no visas pasaules malām bija savākti grezni gobelēni, brīnišķīgi austrumu tepiķi un visslavenākais porcelāns. Ziemas dārzos ziedēja visretākās ordiltlejas, un vannas istabas klāja jaspiss vn sudraba plāksnes. Tagad visu šo greznību sedz putekļi un aizmirstība. 72 miljardieru pilis Piektajā avēnijā kļuvušas par simbolu sairumam un aizmirstībai. 33 nami slēgti vai pārvērsti par publiski pieejamām vietām. Tikai 32 ptUs vēl ir aiKizīvotas, jo nodokļu nt9u»tas ari amerikāņu miljo- "hāriem kļuvušas nepanesamas. Par katru Piektās avēnijas kvadrātpēdu Ņujorkas pilsēta gadā saņem 4ul dolārus. Tā, piemēram, tērauda karaļa Kamedžija atraitne par savu mihīgo Viktorija3 stila na^ nnu maksāja gadā 70.OpO, dol|dŗu nodokļu, kaut ad viņas Vt^k #/« tio visas mantas ziedoja labdarīgiem mērķiem. Kad bagātā atraitne vēlas pārgulēt savā nātnā tikai vienu nakti, tas viņai izmaksā ,197 Mārus. Nodokļi, protams, jāmaķ§ā arī tad, kad miljardiere guļ kaut Icu^ citur. Nama uzturēšana, remonti, pārtika un apkalpotāji prasa tālākus 30.000 dolārus gadā. Tāpēc lielākā daļa amerikāņu miljonāru atzinusi, ka dzīve Piektajā avēnijā ir tomēr pārāk dārga. Viņi pāriet tais šķērsielās, kas robežo ar dārgo rajonu, Jo tur nodokli daudz mazāki. Sobrld 32 Piektās avēnijas mājās daivo tikai 80 cilvēku: slavenās Blca \m Karltona viesnīcas īpašnieks Hoberts 2ilē, kas savu viesnīcu tapetes nav mainījis jau kopš 30 gadiem, 70 gadu vecais multimiljonārs Aleksandrs Baiss kura pie- X^emšanās parasti piedalās līdz 500 personu un Kornēlija Vanderbllte. Tas ir. viņa dzīvoja Piektajā avēnijā, bet tagad pšrcēlusips va 92. du. Patiesību sakot, 2ile Piektajā avēnijā pavada tikai dažas nedē]as gadā. Pārējo laiku viņš ceļo savā greznajā Jachtā pa visa kontinenta ūrām. Raisa specialitāte pieņanša-nās bija zosu aknu pastēte; katrs vie^ varēja apēst milzīgu porciju. Vecā multimiljonāra vienīgā konkurente ilgus gadus bija tikai Kornēlija Vanderbilte. Arī viņas rautos pulcējās līdz 600 personu. Viesi parasti ēda no zelta vai sudraba |ser^ vīzēm visretākos gardumus, ko vien bija iespējams iegūt. Tagad Vanderbilte padevusies Ņujorkas nodokļu inspektoriem. Divus gadus no vietas viņa „aiznursa" samaksāt nodokļus un tad paziņoja, ta pārdod savu pili, kas novērtēta uz 3,5 miljoniem dolāru. Tās vietā >acelšoties jauns debesskrāpis. Par 2 miljoniem dolāru var pirkt arī dzeUzceļu karaļa Gulda namu. Netālu no Piektās avēnijas 98. ielā dzīvo Ņujorkas pirmais aristokrāts Augusts van Home Stajversants. Viņa sencis cēlies no tās holandiešu ^menes. kas deva Ņujorkai ,pirmo ^bemātoru. Piektajā avēnija vēl urās lielākais īpatnis Viljems, kas uzcēlis grezno pili, lai slavinātu savas sievas skaistumu. Viņa kundze au kopš gadiem dzīvo Kapri salā. Tā kā Viljems nevarot „panest" talijas klimatu, viņš palicis Ņujorkā un rīko regulāras pieņenišānas vecpuišiem, kurās lasa savas sievas vēstules. Nav nekādu' cerību, ka vecos Piektās avēnijas miljonārus varēs cādreiz aizstāt jaunā paaudze. Uz ]Q turienes pastāvīgajiem iemītniekiem ir tikai viens bērns, kas nav vecāks par gadu un desmit bērnu skolas laika vecumā. Teodors Z e l t i ņš LATVUA.1949.|.jl.^ A ī d a N i e d ra Kā drīkst gan atstāt pēdas Man pantos paša hēāas. Ja pļauj kā sirpis tautu posts. Ak. kā lai rindās lieku Junis manīt savu prieku. Ja brāļu kaps jau skujām posts. J i i -L N Fragments no romāna ,J^lta aunāda'' Svešs visam savam topu, Lai celtos liels ar kopu Un lepna^^fta bruņās jozts. Par ko runa latvieši Anglija (1. turpinājums) Tā viņa skraidīja pēc barības. Bieži cēlās laivā pāri Rēgnicas upei un šinī savā ceļā vēroja namus klusajos nn gleznainajos krasta apvidos. Tur apkārt viļņoja ūdens un no žogiem lejup nokarājās zilo gli-clniju vītnes. Priekštelpa, kurā stāvēja Katrine, bija vēl gandrīz tumša, lielās dārza durvis bija izdauzītas aizsistas ar dēļiem un tikai augšā, mazā un šaurā spraugā, kur atradās pusrūts, Gatavojoties dziesmu dienai, kas ļ iespīdēja rīta ^ gaisma. Katrlne sa-notiks 17. jūnijā Londonā, rīcības tvēra grozu uh izlīda pa durvīm, komiteja izdevusi plakātus un sākusi Pret Luitpolda ielu viņas soļi kļu-roslgu biļešu pārdošanu. Notikuši ļva lēnāki un Krasta gatves sāku-ari jau daudzi koru kepmēģinājumi. ļ mā, kur jau varēja samanīt tiltu, vi- Sis sarīkojums pašreiz ir latviešu sa-. ņa apstājās, jo vairs nevarēja tā-biedriskās dzīves centrā pēc tam, lāk: plosīja dīvainas un smagas kad ar lieliskiem panākumiem šeit bailes, viesojās latviešu stīgu kvartets un Viņa bija viena. „Daiiy Telegraph" recenzenta var- Viņa bija v i e n a svešajā pilsētā, di — „lielākā daļa kvarteta priekš- Kūpēja pāri rīta mi^la, un Katrlne nesumu bija apbrinojama", un citas nevarīgi raifdzijās apkārt. No visām līdzīgas atsauksmes ilgi bija pārru- pusēm steidzās ļaudis. Strādnieki nu viela. uz savām darba vietām, bēgļi no Anglijas latviešu uzmanību tai pa- mītnēm, sievietes ar mugursomām, šā laikā saista kāds angļu presē klīstoši kareivji un braucēji pajūgos daudz pieminēts gadījums. Anglijas un automobiļos, iekšlietu ministrijas princips — ne- Tie visi tecēja pa platajām pie-parvērst viesošanās atļaujas par pa- krastes ielām un straume plūda le-stāvigas uzturēšanās atļaujām, radi- jup uz tiltu. . jis lielus sarežģījumus latvietei Aus- Katrines roka piedūrās koka mai Būdai un viņas 4 g. v. meitiņai, grumbuļainajai mizai, un viņa at-kas ar kāda bijušā angļu drošības manījās, sajuzdama dzīvā koka virsnieka Artura Havleja starpnie- skarbo spirgtumu. Ziņkāru skatu cibu Vācijā saņēmusi atļauju ap- pavadīta, viņa atkal sāka iet un np-ciemot savu māti Anglijā. Kad vi- nāca uz tilta, ņas lūgums atļauju pagarināt norai-1 Tas bija šaurs un līgojās zem dits. Arturs Havlejs mēģinājis aizkavēt viņas izbraukšanu ar varu, un, kā raksta ,.Daily MaO", viņam pat būs jāatbild tiesas priekšā par mē-kājām, kā vilniga lenta pārkārta upei, viznīdama rīta gaismā. Blakus kājniekam brauca kropļa ratiņi, stūmāi plata bavāriete ar ģinājumu latvieti nogalināt. Ausma burkānu vezumu, gāja vīrs ar ve- 3ūd-:t lūgusi Anglijas karalienei pa- losipedu un smiedamies un čaloda-garināt viņas uzturēšanās atļauju, mi pa vidu jaucās jaunieši, kurus bet tā kā viņas vīrs atrodas izsūti- kara posts nebija pleveicis un kuri jumā Sibīrijā, tad Būda saņēmusi postu jau bija aizmirsuši. Drūmas paziņojumu, kalniņa var palikt Ang- un stingas soļoja sudetu vāciešu lijā vienīgi tad, ja atļauj adoptēt sa- sievas, Septiņkalnes un Rentenes vu 4 gadus veco^ meitiņu. 30.000 skatītāju redz Ko Upenleka Katfs pēo sava prfita Izvēlai vietu priekam: r«iu tauriņš l^it un mestu vabok tur. Rikerts Kad cilvēks atrodas briesmās, vipi pat per> tiki sauc par tēvoci. Turku sakāmvārds * Nabaga ērgUsJ VlņS drikst uisakt visu, ko vien grib» viņam neviens neskrien pakaļ, ~ domāļa aitu pulka barvedis auns. Kosmanns Liec cik gribi vardi uz zelta krSsla, viņa tomēr vienmēr ielec atpakaļ savfis dOnās. Vilhelms Millefs Ar nepazīstamu cilvēku nerunfi par filozo-fliu. Var būt, ka viņS ir liloiofs. Kosmans Ir patīkami bOt draugos ar rakstniekiem, tomēr didai draudzībai ir ari viens trūkums - jālasa viņu darbi. P. Rinners Ko tn vari noslinkot šodien, to neatliec uz ntdienu, jo, kas zina, vai ritu tev tam būs laika. Jūlijs Stetenheims Turi savu muti ciet, tad tu nenorlsi nevienu niuiu, Vficu sakāmvārds Uzraksts ut Dttmoldas pārtikas valdes durvīm: M6t\x durvis klusi aizvērt ari tad, ja jrfeprasliums noraidīts." JLATVUAS- ABONEMENTS. pfisūtinol laikrakstu pa atsovlāķltm §&• jempttfiein j U d i 3 eks. lesk.), maksā DM 3.- nloeb! + DM 0,50 par piesfl. tīšanu; pasOtlnoi kollektivl vairāk par 3 eka. — Dfi 3.— mēnesi oar eksem* plāru; pasfltiaot os ārzemēm un maksājot Vācijā DM 3 . - mēnesi DM 1,30 par pfAūtOano. Studiuājom) maksā DM 0,70 pļf vir&slefig&s otupardlle iespiedrindas tuņtotii ttlpu. Dafte mdUēSanas slUdl-oāhtml par pascano» Aboaemeata pleteOtuml, sludina jumi, naudas ojb^tdumi un kortsposdenct adr** sējaoNi: ^UtvilāJ". (m Gānsbarg/Do., Barfermaisttr-Ļas^Baptals 7. Utviit taiāk trU nim sodēva - otr^ dlcafis, eatortdioifia m sestditoāa. Nimbergas stadionā futbola sacīkstes ievadījumā starp Kickers Offenbach un F. C .NUmberg 26. maijā notika plašākas vieglatlētikas sacīkstes, piedaloties ar;! latvieSu sportistiem no Valkas un Hersbru-kas nometnēm. No rīta i priekšsacīkstes, labākos panākumus no latviešiem guva P. Neilands, ar 13,16 m sniegtimu lodes grūSanā iekļūstot fi-nāfa. Diska mešanā P. Neilands ar 36,21 m guva 3. vietu. Arī G. Krautmanis šķēpā ar ^,16 m ierindojās 3. vietā. J. Katužans augstlēk- Sanā veica 1,55 m un trīssolī 11,68 m. Sieviešu sacensībās D. Bērziņa sasniedza diska mešanā 27,98 m. M. Hemeane diskā 23,32, bet lodē iesācēju grupā ar 8,14 ieguva otro vietu. Finālcīņām sākoties, stadionā bija pulcējušies 30.000 skatītāju. Lodes grūšanā P. Neilands savu rezultātu gan uzlaboja uz 13,38, tomēr viņš palika otrā vietā aiz vācieša P. Hana, kas sasniedza 13,45. Futbola sacīkstes puslaikā K Upenieks devās sacensībā 800 m distancē ar vācu skrējējiem no Nimbergas, Svļeinfiirtes, Erlangenas un Veisenb\irgas. Pēc 200 m K. Upenieks izvirzījies otrā vietā, bet, veicis 400 m, krauji kāpina gaitu un attālinās no pārējiem. Distanci K. Upenieks beidz kā pirmais 2 min. 2,9 «sek. Labākie. vācu vidusdistančnieki. kas 800 m agrāk veikuši jau zem divām minūtēm, šoreiz paliek krietni iepakaļ. iLat-viešu sportista panākimiu sveic skali aplausi. Vācu lietpratēji pareģo K. Upeniekam šovasar izcilus panākumus 1500 m distancē. A. L. Ēģipte Eiropas m e i s t a r s basketbola Eiropas moistarsacīkstes basketbolā Kairo, kas šogad nevarēja lepoties ar daudz \m visai spēcīgiem dalībniekiem, beigušās ar Ēģiptes uzvaru. Ta finālā pārliecinoši 57---36 pieveica Franciju, un neapšaubāmi bija tīļir-nīra spēcīgākā vienība. Kopā ar Franciju uzvarētāja 1950. ļ g. vasarā Dienvidamerikā pārstāvēs Eiropu basketbola pasaules meistarības izcīņā. 3, vietu ieguva starptautiski maz pazīstamie Grieķijas basket\)o-listi. bet tālākās vietās ļ ierindojās Turcija, Holande, SIrija un Libano-na. Uzvarētāju apbalvošanā bija klāt ari Ēģiptes karalis Faruks. LATVIEŠU SPOETISTO ROSĪBA ZVIEDRIJA LatvieSa diena laikā Stokholmā rīKotajos meža skrējiesos piedalījās visai daudz spor tistu no provinces. Sai III Zviedrijas L.V sacensībā 2 km distancē pirmo vietu ieguva A. Zveinieks ar 9.08 min., btt 1 km skrējienā R, Spllts ar 3:17^, otrais - A. GraudiņS, tre-sais A. Stmnke. Jaunatnes grupā pirmais mērķi sasniedza J. Priedite, \iņam seko V Freivalds, J. Stalte, bet iesācēju gnīpā J Kalniņš distanci veic.q pirmais, aiz viņa palika Melnačs. Sievietēm 500 m skrējienā kā pirmā ļaudis. Viņi vēl nebija atjēgusies jo viņus dzišus dzina projām no sētām im pilsētām, kur viņi bija dzīvojuši \m zem Hitlera karogiem aizlijuši zemes tiesības. Atriebība viņus^ izklīdināja kā avis no zālainajām ganībām. Viņi nāca kā apstul- . , . „ . . , . D Ibuši un viņiem, tāpat' kā latviešu mērķ. sasniedza A. Purv.ņa. viņai sekoja B. ^^^^-^^^^^^ ^^^^^^ gg^^ ^ ^j^^em Stokholmas latviešu meistarsacīkstēs Sachā tagad neviens nekā nedeva, kaut gan meistartitulu izwļnlja A. Dindons (6 p.), otrais izdzītie bija VāCU celma. ViņU Grlvamia, R. Spllts» 0. Miezis un J. Imraers. Karam izbeidzoties, šie bari p&A, ņi atstāja savus uzspiestos un jrīvos dJirbos un viņiem pievi^o, jās Polijžis, Latvijas, Igaunijas tuvas, Ungārijas un Rumānijas bfe li. RobeSias bija slēgtas un nevi£ nevarēja aizkļūt no Vācijas. Sie ļaudis paJika savās nometnes, vScu ciemos un pilsētās, un viņi prasik maizi, un Vācija kurnēja. Tāda bija jaunā dzīve bav§rie§a zemē. Aplipusī ar^ šīm domu skud. rām. Kaitrīņe V bija pāt^Sjīisi p^j Rēgnicas tiltam un steidzas, prom uz lielajžim un seaajām ĶSniņu ielām, kur senlaicīgajos un apsl§p$a, jos pagalmos tirgojās sakn&n \m pavisam neatrodamā un sīkā gaJu veikaliņā varēja dabūt lētu desu. Gaismekļi pie senajām iebrauci, mām vietām bija apsūbējusi \jn rūsējuši, un vecas, IzdēdējuSag kārtnēs nespodri zalgoja un vēs% ka ceļinieks var iegriezties pie ta Lauv£is", pie „Trim Ķ^'em" i^pu Rt)zes'\ „Medu8 Liepas* \BI „Trim u:rtlcamiem draugiem"^ .Šinīs ēstuvēs un mājvietās valn nevarēja ds^ūt ceptus strazdus ua cāļus, kā nemierīgajos PūcesM^e* geļa laikos, bet tur no rītiem p^ sniedza melnu un rūgtu kafi^ tja pusdienās sakņu viru ar sautljuB» bez taukiem. Maizes rieciena kat* ram bija savs. Staigādama tin mekl^ma d»^ maizes tiesu pa seno māju dlem, Katrlne pēc dažām stundte atgriezās mājup. Advokātiene jw gaidīja, lai Ietu uz nometni; Kat« rīne steigā izcepa yz karsti pava^ da karaSiņas, pababja zēnu ua tiJ viņas abjjs devas J)rom. / Viņas uzsāka \ savu gājienu ciur pilsētu, pāri Rēgnicas tiltam, gir krastu, pa skaisto ^atvl Udz KeJ. diangeram, pa Kappelēna ielu pt sarkano dievnamu un skdu un kļuva uz Nimbergas Idu. Viņas žiķērsoja dzelzceļa tUlu, m kura bija bīstama ležana, jo no inata malām drāzās un joņoja autoo^ blļl un ielas putekļi un smilti? ieti* na apkārtni mākonī. (Turpmāk beigas.) ^ No Eslingenfts Austrālijā ieradies basketbo ists J. Stfautnieks. Sachists B^udb Strazdiņš, kas no Eslingenas aizbrauca uz Austrāliju, strādā kādā cement abrikfi Carbonā, lSJQsautvelsā. Ar darbu un dzīvi viņS apmierināts. Edstrēms. starptautiskās olimpiskās komite as prezidents, preses intervijā paskaidrojis, apģērbi atšķīrās no bavārlešu drēbēm. Sievu kuplie brunēi un spen-dzeles bija ziedaini un melnie galvas auti plati im lieli. Vīriem galvās bija melnas platmales. Sie ļaudi^s bija tumši kā čigāni, un viņu vācu mēle skanēja cietāka. Māte Vācija šos dzeguzes olas ka 1952. g. olimpiskās sacensībās Helsinkos izšķilteņus pieņēma nelaipna un fa'āna*''?^ Padomju Savienība, Vācija un Ug^^ Bet jaunl arvien Vēl nāca klāt ^elbiir^as Helvccākals. kas RomS panāca ^ l^^ās, ka bariem nebŪS gala, — ' pilsētai jjodu rīkot 1956. g. olimpiskās' T ^ I , « U » I. Ibas, drīzi pēc atgriešanas Austrālijā savai sacensības miris. Devisa kausa izcīņā Eiropas joslā ceturtā spēļu kārtā līdz 12. jūlijam' jāsacenšas Un-ārijai ar Sveici, Francijai ar Cechoslovakiju, talijai ar Clli un Dienvidslāvijai ar Zviedriju. Vimbledonas starptautiskajUro tenisa meis-tarsacikslēm amerikāi^i šogad sūta savus vis* labākos baltās bumbiņas speciālistus: pagājušā gada uzvarētājus Bobu Falkenburgu un Luizi Brauu, ASV meistarus Conzalesu un Margrettt Osborni*Diponu, kā ari Franku Pārķeru, Tcdu Srēdcru, BedŽĶ Petiju uc. lEPEIERSEJ^S KRUSTVĀRDU MtKLAS ATRISINĀJUMS Līmeniski: 1. Beme. 4. Urdīt. 7.. Ēdene, 9. Rēgs. 11. aņa. 13. Naba. 14. Kūmi. 15. tJdri. 16. Brutāli. 17. Adīt. 19. Mājo. 20. Bāka. 21. Idas. 23. Airi. 24. īlens. 27. Amoks. 28. Asaka. — Stateniski: 1. Biro-krati ja. 2. Nes. 3. Ēd. 4. UN. 5. Rēc. 6. Traģikomika. 8. Elba. 10. Gambija. 12. Indiāņi. 13. Nirt. 15. Ulma. Id. Pase. 22. SIk. 23. Ass. 25. Ls. 26. Na (nātrijs). Jēkaba kalnā 'jin Rātslaukā vācu mītnēs vairs, nebija brīvu vietu, jo viss bija pārpildīts. Savos glimīajos netīrumos viņi brida diendienā un turpat izgulēja savas slimības, sagaidīdami nāves vai dzīvības brīdi. Salmu elsas bija pajukuiias. sagulēļjušās netīras un smirdēja. Logi aizlipa ar netīrumiem un visur mētājās lupatas. Nelāgas un badainas virtuves smaka piepildīja telpu. Garāmgājējs svešzemju bēglis izbrīnā noraudzījās uz šīm mītnēm, jo tanīs taču dzīvoja senāk augsti cOdinātals un kārtīgais vācietis. Bez Sudetu, SMēzijas, Prūsijas un Cechoslovsdcijas izdzīteņiem bija pilnas mMas ar starptautiskajiem strādnieku bariem, kurus šurp ar varu bija atrāvis Hitlers. C hronikā Fotogrāfa amata meistars JMi Grapmaņis. kas jau nublicējlsJlini pamatīgai! grābātas i^ograIiJ#1i^ zarē, arī tagad, kad latvie^ p|« mātas ie»plešāna| Vācijā saisHta It lielu materiālu risku, panācis, ta varējusi parādīties trešā viņa grii-mata sājā pašā nozarē. Tā Ip m gaismas pauzēšanas principa psvil» rotā rokas grāmata. ,,Māk8linledii un technlskl pareizs attēls". Sl)i darbā Grapmaņis atklāj savi VldriH desmit gadus ilgajā arodnl^a praksē gūtos clarba piinclpus, kas IzMi-roti arī nespeciālistam labi sapio* tamā veidā un Ilustrēti ar ziinSJtt-miem un izciliem fotogrāfa daiii paraugiend. Tādā veidā šis izdevumi gūst nozīmi nevien kā mācības dzeklis un palīgs" arodniekiem, W piemērots arī ikvienam amatieri», pat tādam, kas foto kameru titto ieguvis. \ Glorija Svensone, savā laflci venā daudzu mēmo filmu aktrisi nule saņēmusi kādas Holivudas sabiedrības uzaicinājumu piedalītie skaņu filmas uzņemšanā, kas Mi pirmā viņas kino mākslas galtfil Tomass Manns. Ievērojot viņa # la, arī rakstnieka. Klausa ManM pašnāvību, atteicies no sava iepm* sējā lēm'uma ierasties VScijfi ttf Gētes piemiņas svinībām. SLUDINĀJUMI mO STARPTAUTISKAIS MEKLĒŠANAS BIROJS AROLSENĀ MERLE: Elzu Aderkasu. dzlv. Bulduros, Rīgas JQr-malā, p. z. 00 Vficijas 1944. g.; Hariju An-dersonu, dz. 2i. 3. 1923., Ventspili, p. z. no Ansbachas; Jāni Andersonu, dz. 1904. g., Lādes pa£,, p. z. no Vācijai; Edīti Apkinu, dz. 1929., Rīga, p. z. no Tūļas, Krievijā; Rūdolfu Avomieku, dz. 1901. g. maijā, Latvijā, dziv. Madiinā, p. z. lOgas Centrālcietuma: Kuni* gundi Cielavu, dz. Spūli. dz. 1884., Daugavpili, p. z. no Rīgas; Pēteri Danislavu, dz. 1. 7. 1920.. Liepnas .ag., dziv. Bolderājā; Jāni Grāvīti, dz. 1919.; Aiju Karell, apm. 23 g. v., dz. Jelgavā, p. z. no Freiburgas, Saksi-jā; Jāni Plikgalvi, dz. 12. 2. 1910., Rīgā, p. 2. no Stetines; Borisu Rodkēvi&u. apm. 46 g. V . , no Rīgas, p. z. rib Vācijas; Anitu Rolofu, dz. 1940. g. aorlU, ua Teju Rolofu, dz. Raudi, dz. 1913., Mēmelē, abas t^o RIgag; Arian-du Saksi-Lindreni, dz. 7. 12. 1918., un Jogiti Saksi-Lindgreni, dz. 15. 5. 1920., abas no Rīgas, p. 2. no Ufas, Krievijā; Elizabeti Stenderi, apm. 51 g. V . , un Oskaru Stenderi, abi dzlv. Mellūžos, p. z. no Kurzemes; Robertu 23. 10. 1918., Pērkones '>ag., p. z. no Dan-cigas. Jaukta laulību Betijas vācietis (māte latviete), vecp., labi izglit., bij. spor-tists un tirg., ap 45 g. v., pēc izskata jaunāks, aug. 174 cm, blonds, aceņu nēsātājs, nedzer,, vēlas nop. prec. nol. sarakst ar 33-39 g. V. dāmām (jkdz. jeb atr.), vēlams vācu vai. pratējām. Lddzu atsaukties un rakstīt, pievien. foto, (13b) Mūnchen 22, Schonfelderstr. 17/2, Pension Gralwallner = fflr W. g. ' ' I " ļ I I I • S. g. 15. maijā Ambergfi fitrfi nāvē Šķirās no mums dipi. Inž.-arch. Alfrēds K a r rs dzim. 1686. g. tV maijā. Diilfis f ēfa« slm, malt», paiprita, mazbirai tm radi Zvi^rijas latvieSu mēnešraksta CEĻA ZĪMES jaunajām dltlm, kas zem Latvijas karoga izaugušas un kas Latvijas karogam aug. Galv. redaktors Andrejs EgUtis. Iznācis 2. numurs. Cena DM 4.—. Vēl krājumā tfrl daži l . n-ra eks. Abonentus lūdzam atjaunot pasūtfnfijumus un savlaicīgi paziņot adrešu maiņas. DAUGAVAS VANAGU grāniAtnlca (13a) Nūmberg 2, DP Camp „Valka". (384/2) § Labākā dāvana « Vasarsvētkos, aizbraucējiem o. c. ga- = dljomos ir 1 Ģirta Salnā romāns I OKERS = 444 Ipp. Cena: fesietam - DM 10.~, ^ broSētam ~ DM 8.-, ^ Bez tam piedāvājam 4 veidu Vasar-g svētku kartītes, krāsainas, ā DM0.20. ^ L. Rumaka grāmatnīca, 1 (I3a) Nfimberg2, Lefteolager „VaIka" (369) (393) • \mmm\\\ ALFRĒDS KALNMS (14«) SCHWAB.^MOND, kr^^ K«i«nie. L«Hen|iferi piedāvā jatinUnākulāiJ ^ SKOLĒNU KOŖI (l/IU) I fjKj eo (2 tm 3 balf.) Uitv. * māksla» dziesmas ^ J. MED1Ņ8 l/MI solo dz. (mti tirāža!) i . . . . . . • • • : V. DARZ11Ņ8 un latv. i. dz. (?•• rastās) a • • • • \ ^ vieglā iekārtojumā, der art ļ^'^ spēlei un dal. c. notis on *nh markai. ^ PAR IZPĀRDOŠANAS CEN» piedāvā,|am sekojošas «raroatafij^ A. Baumaniii, Latvian poctry (brrf) A. Baumani«, Latvian poetry (i«') Modēm English K. Skalbe, Pussrs Watcr Mili K. Skalbe, Le Pommier D'or Kreicers, Ievads latv. iitcrātflrl A. Baumaniji, Kr. Barons (iei.) A. Baumanis, Kr. Barons (bro8) Pasaku vācelītes (izmeklētas 9^*^%, Izsūtām ar uzliktu pēcmaksu + Daugavas Vanagu i^rŗ^ (13a) Numberg 2. DP Gamp DM i - DM ^ DMl^ u1 Ml IM'^ '110 m I ^ BeTins ķi jitas. H iet i p f Aiffltr Iffltta" delegS'c jiMiaitklija] i 0 Ķ Gebelsa lioļunus BerI # aplausi m ppematoia ' i , ftp^lvojot, kļ uz tttt apr*8t!J SMIot,ka HMJ. vto iļtties'ufl «f redzi |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-05-31-04
