Bavarijas Latviesu vestnesis, May 31, 1949

              savieua^ ^ 5 ^
p v j i Visās
ina Pils ^fevi 3,75;
2. Gritnera, 3. PtrtoV.ļZr.)
•uvual jau pirmo mvm,^
CstĢ» Prfigfi velcli 5000 I
thivei'sitdsu ihiiistArnfi&tih
mnĶ pārsteigumu w|Mljij
ļ ^ r i ^ uzvarot oUjupisto
bd^as Jegu(vēju m,'
jardos ar iO in atst
I
idītSļ boksa vienība Cibd
ļHIātļenē mdē)u9l pret
f^agfiļuSl gada saconsībf ^
tirti. .Vienīgo uzvaru
• i i i i ' i " ' i i i i ' M l Ml « . I
11
mikla
••i•i•lllililil
muM»m mmm
mm»
L A Tm
Latviao Newspaper '
Publialicd tmd«r EUCOM Civil
Affaira Dit^ision Aotliori^ation
Nuīnbcf UNDP 196. Pnblisbtr
sod Editor: Kārlis Rabācs.
DP Camp KldnkOtz near
Gflnztmrg/D. Prioter: ,,Scliwlb.
Votksbl." Gifaizbtirg/DM Bgm.-
UfldoL-Pl. 7. CirculaHoa: 12000
Pablished tbrea timas WMkly.
0 — ļuras
i -
Sr. 60 (m
OMieo, ms. 8. S l malA
IinSk <fla r dm asdējp. Iida-
Tēfa: UtviaStt prtaaa Aartiolf
kn sadarblbM kofMii k^Mi
cSkala H. CiiHtta. Clahe&ait
rtdalrtort K, RabSca (darbi
aattrodas); galv, redaktora
?itte. M. CvStfa. Ritdaktori:
E. Ķlaeila, A. Uepa, H. MID-dnbtfgi.
Radakdiaa tdrasa:
G<taiibvt/DaH Postfuch VĻ
(tilnmia 84).
aum)a im Latvija būve lidlauktiSi
piekrastes iedzīvotājus deportē
tš.
Pago un SāTmi salas Baltijas jū­rā
pārvērstas par V ieroču bāzēm,
raksta .A^toiibladet", un visa Balti­jas
Jūras piekraste pifiktiski kļuvusi
par stipru nopietinājumu siitēmu,
kurā pastāvīgi pieaug padomju k a -
ķaspēka garnizoni
Jau pagājušā gada rudeni, balsto­ties
uz ziņām, kas pa dažādiem ce­ļiem
bija Izikļiļvužas cauri dzelzs
priekškaram, bija iespējams spriest
par boļševiku, militāro aktivitāti
Baltijas Jūras piekrastē. Gan cauri
Polijas territorijai no Lietuvas, gan
pāri Somu Jūras līcim un cauri So-nfijai
no Igaunijas pienāca vēstis
par Jaimu lidlauku un nocietinājumu
cdšanu Sajās zemēs, un dažas ne­pilnīgas
ziņas liecināja, ka sākusies
art Latvijas piejūras apgabalu un at­sevišķu
pur^ctu nodetināšana, pie
kam no š!m vietām tika izraidīti
v M vietējie iedzīvotāji, acīm redzot,
vairāk aiz bailēm, k a tie varētu i z ­paust
militāros noslēpumus nekā
aiz praktiskas nepieciešamības. Tā,
piemēram, no Vidzemes jūrmalas t i ­kuši
izvākti iedzīvotāji, gailvieriām
kārtām zvejnieki un sīkzemnieki, un
lielākā viņu daļa nometināta Pa­domju
ŠavienJbār
Sekojot šim paraugam, tagad eva­kuēti
arī visi Dago un Samu salas
iedzīvotāji, un no lielajām rūpnīcām
Ļ^inģradaš aipaiārtnē pretī izsūtā­mo
^rtildenira virzās nemitīgi ce-rtjenta
sūtījumi, kās domāti nocie­tinājumu
Izbūvei minētajās salās.
,Aft(Wibladet^* sakās zinām, ka īpa­ši
aļ^abaH Bļiltijas JŪŗas piekrastē
Igaunijas un Latvijas territorijās pa­sludināti
par aizliegtām joslām, un
kustības, aizliegums civilistiem šos
apgabaltis hermētiski noslēdzis no
ārpasaules. Tai pašā laikā iedzīvo­tāji,
kas p a l i k i ^ U2 vietas, nodar­bināti
nodetinājunm būvdarbos, bef
nedrīkst attiecīgos apgabalus atstāt.
Darbi rit visai spraigā tempā bez
pārtraukuma dienas un nakts mai­ņās.
Tai pa5ā laikā Klooga, kāds ne­liels
ciems' tiešā Tallinas tuvumā,
iedzīvotājiem par l i e lu pārsteigumu,
pēkšņi saņēmis 60(M) padomju kara­vīru
garnizonu, kas skaita ziņā at­bilst
divu padomju kājnieku pulku
sastāvam.
Steļidzinot pas^ctos militārās ga­tavošanās
darbus, tagad pabeigtas
divu lidlauku būves. Viens no tiem
atrodas Tallinas tuvumā, bet otrs,
kas izbūvēts netālu no Pēmavas,
apmēru" ziņā Ir visai iespaidīgs — tas
vienlaicīgi spēj ua^emt ap 1000 l i d ­mašīnu,
un Jau šī gada martā tur
bijušas stacionētas 500 lidmašīnas.
Tās pa lielākai daļai bijušas Y A K 7
tipa iznīcinātāji, I L 2 tipa bumbve-ži
un citu tipu modemi četrmo-torīgi
bumbveži. Visas pazīmes
liecina, ka Padomju Savienība Bal­tijas
valstīs grib izveidot ne tikai
stiprus atbalsta punktus „katram
gadījumam", bet, k a tās nodomos i r
pārvērst šīs zemes par īstiem mili­tārās
fortifikācijas e/pgabāliem, kuru,
acīm redzot, stratēģiski svarīgo lomu
pasvītro principi, kādus lietoja
militārās gatavošanās drudiī
Rietumeiropā līdz otra pasaules kara
sākumam. Pēdējās ziņas liecina, ka
tečhniskās ierīces un celtnes saņem
papildinājumu ari lielu Ieroču « ū -
tījumu veidā, un gar ceļa malām,
kas ved no Valkas iiz Pemavu, jau
iekārtots lielākais artilērijas depo
visā Baltijā, aizņemot 5 km plašu
novietojumu. Raķešu metēju, mīn­metēju
un visāda cita veida artilē­rijas
ieroču transporti uz šo apgabalu
pienāk no Padomju Savienības ne-pārtraoiktl
ļ: dalvaapilsētj EiropljJ
tftdlze. 9. Spoks. 11. »5
Saite. /S^rlf 1^
lieki. 16.
. Wāts. 28. Kauls.
• ^aIlestriēid^ņourg,vaanrlaiS. ciM^
smieklīgums, ^-ļ^^^^
is'Piekrasti, ^'^'.^i
13.*^ Peldēt zem fi|«'p,^ 48. Dokuments, . g ;/
ludas vienības inlri^-.^
p VANAGU GB**
MATNICA
Aizvesto vilcieniem pretim ripo kara
materiāli
(I
Visai zīmīgi, ka pretējā virzienā
šiem kara materiālu transportiem
uz Krievijas vidienes pusi virzās tik
pat nepārtraukti vilcieni ar depor­tētajiem
no Baltijas valstīm. Jau­nais
iedzīvotāju vajāšanas vilnis, kas
sācies šai pavasarī un atspoguļojies
gan Jo-daudzu no Baltijas valstīm
nākušo atlaisto vācu kara gūstekņu
stāstos, gan kļuvis zināms no citiem
avotiem, pēc „Aftanbladet** domām,
novedīs vispirms pie šo valistu n ^ -
zo zemnieku iznīcināšanas. Ievērojat
«baltiešu tautu nelielo skaitu, p a ­domju
militārā gatavošanās un de­portāciju
vi'lnis var izrādīties par
sakarību, kas izšķirīgi Hozīmiga šo
tautu eksistencei vispār.
Sīs ziņas visai interesanti papildi-^
na nesenais Zviedrijas valdības lē­mums
pdevērst lielāku uzmanību ar­vien
pieaiigošajam bēgļu skaitam,
kas ieplūst Zviedrijā no dažādām
Eiropas zemēm, bīstoties, k a viņu
vidū varēti^ būt boļševiku spiegi.
Zviedru prese šai s^arā izcilu vē­rību
vēl arvieA veltī Padomju Sa­vienības
lidotājam, 26. gadus veca-im
leitnantam, kas nesen, nolidojis
«P 650 km no Baltkrievijas pāri Rī­gai,
nolaidies Tulinges lidlaukā 20
tan no Stokholmas. Dažas stundas
pēc viņa nolaišanās lidlaukā ieradu­šies
arī 4 padomju iegācijas darbi-
JIĒM" Pi.
• Vadi» • . .'.•;(3#|
sleg
iLatvija tf"^^ ^
1^
Padomju Savienība
usi savus konsu­lātus
KTna
Padomju Savienība slēgusi savu
konsulātu Tientsinā, Pekingā un
Sanghajā. Oficiālā paskaidrojumā
teikts, ka Maskava vēl nav atzinusi
pašreizējo režīmu, kas pārņēmis va­ru
Ķīnā. Par Sanghajas militāro gu­bernatoru
iecelts ģenerālis Sengs Jī,
kas komandēja Nankingas apgabalā
stacionēto komūnfetu karaspēku. Ģe­nerāļa
pirmais rīkojums bija slēgt
visas bankas un paziņot, ka 100.000
nacionālās Ķīnas dolāru var apmai­nīt
pret 1 komunistu dolāru. S€&ot
^ 5. jūniju, vecā naada vispār vairs
nebūs derīga.
nieki, neatlaidīgi vēlēdamies dabūt
sarunu ar lidotāju. Zviedrijas val­dība
to tomēr liegu.si, Jo bēglis iz­teicis
negrozāmu apņemšanos P a ­domju
Savienībā neatgriezties. To­ties
viņa lidmašīna stingri apsargā­ta,
un tikai pēc tam, kad tās atra­šanās
vietā lidlauka tuvumā neno­skaidrotu
iemeslu dēļ Izcēlies pēkšņs
meža ugunsgrēks, vienā no nākoša­jām
dienām Zviedrijas ārlietu mi­nistrs
Udēns paziņojis padomju Ie­gācijas
lietvedim Komarovam, ka
viņa nemitīgos pieprasījumus iīBpil-dīs
un lidmašīnu izdos krievu i e ­stādēm.
Lidaparāts i r slepenībā t u ­rētas
padomju konstrukcijas jau-nuTias,
— La 9, ko konstruējis Sta­ļina
prēmijas laureāts Lavočkins.
Lidmašīna esot visai īpatnēja, un ta­jā
izmantoti gan daži vācu aviācijas
principi, gan amerikāņu pieredze
motoru būvē.
Vai zviedru iestādes uzskatīs pašu
lidotāju par aizdomīgu un no Zvied­rijas
izraidīs, vai arī ļaus kļūt v i ­ņam
par politisku bēgli, nav vēl z i ­nāms.
Pēc vācu policijas toformadļas,
pagājuiās nedēļas beigās Hambur-gas
apkārtnē apdetināts agrākais
Austrumprūsijas gauleiters Eridis
Kocbs. Viņš dzīvojis im slapstījies
ar pieņemtu vārdu Rolfs Bergers.
Kocha vārds pazīstams tūkstošiem
latviešu. Pēc vācu civilās pārvddes
likvidēšanas. Hitlers nodeva Kocha
rokās neaprobežotu varu Latvijā.
Kad Rīgai tuvojās boļševiki, gaulei­ters
deva I rīkojumu sarīkot Rīgas
ielās īstas cilvēku medības. Vācu
žandarmērija un SD v i r i apturēja
mierigos gājējus im spaidu kārtā sa­dzina
tos Rīgas pils sētā, no kurie­nes,
tāpat stingrā apsardzībā, pār­vietoja
uz kuģiem. Nelaimīgie lat­vieši
nokļuva Austrumprūsijā, gal­venokārt
Karaļauču apkārtnē, kur
viņiem vajadzēja rakt ierakumus un
ierīkot t ^ k u aizsprostus. Tikai re­tais
no šiem deportētajiem izglābās.
Polijā Ķochs bija nelikumīgi pie-saviiļiājie^
grāfu Potocku pili un l i ­ka
to pārbūvēt pēc savas gaimies.
Krāšņajā celtnē gauleiters rīkoja
greznas dzīres un pieņemšanas. Ne­laimīgā
kārtā grāfu Potocku dzimta
bija tuvā radniecībā aritaļu s^risto-kratiju.
Drīzi vien no Romas H i t ­lers
saņēma asu protestu par „ass
val^s mantas nelikumību piesavinā­šanos".
Gauleiteram Kocham Po­tocku
īpašumu vajadzēja atstāt. Viņš
bija spiests pili atkal rekonstruēt tā­dā
pašp architektūrā, kādā to l i ka
cdt Polijas grāfi.
Padomju josla
FEASA BRĪVAS VELESANAIļ. POLEUSritSS P<HJ€UAS
UKVIDSSANU I?N BONNAS SAIVEB
Fnrfses kcmteenoes pirmā n e d ^ pagfitiisL Sobrid vēl n e v i ^ novar
pateikl, kādi rezultāti bOs šai svarīgajai sanāksmei, ko visa pasaule gai­dīja,
dpa alztur^asL Ja piimajās dienās rMomu deoM^tUla galvas­pilsētās
valdija a t t u r i optlntais» tagad t i ^ e k i sāk aizstāt viegla
skepse. Lai gan ^i^riecles l!d(x šim notikiiSas ^braoMgā atmosfairā, un
Višinskis atturējās lietot skarbos vārdus un parašas propagandas
frāzes, nekas vēl nettecina^ ka Padomjn Savienība bitu gatava sadarbo^
ties. Līdzšinējie padomju ārlĀetn minisfra |glckffllkwnl nekādā gadh
Jumā nebUa kimstmktivas dabas. Tiem bija Jf^Agrlež vlīd sasnie­gumi
RietumvāelJā uz PotsAmas lalitan ti^KU^ kā mēs atgriežUtti
pulkst^ kas afasteldzles prl^LSā,
Kopnovērtējumā vissvarīgākā bija
sestdi^ias sēde, kas Uga divas stun­das.
Pēc sarātas trīs rietumu
valstu ārlietu ministru apspriedes,
pēcpusdienā Bevins visu savu kpUē-gu
vārdā nolasīja rietumu demo­krātiju
plānu, pēc Icuŗa būtu dibi­nāma
Vācijas vienība un kārtojama
vācu tautas nākotne. Lai atjaunotu
Vācijas saimniecisko im politisko
yienību, rietumu valstu ārlietu m i ­nistri
ierosina iekļaut Rietumvācijas
zemju apvienībā arī padomju joslu,
par pamatu ņemot Bonnā izstrā­dāto
satversmi. Lai to panāktu, P a ­domju
Savien^ai jāgarantē savā
joslā: f
1. personas brīvība, jānodrošina
iedzīvotāji pret nelikumīgām apcie­tināšanām,
jāgarantē preses, runas,
informācijas un sapulču brīvība;
2. jāļauj brīvi darboties po'ītiska-jām
partijām un jāsarīko brīvas vē­lēšanas
četru lielvalstu uzraudzībā;
3. jāgarantē, ka art austrumu jos­lā
būs neatkariga tiesa un Jālikvidē
politiskā policija;
ins divīzijas palīdz deportēt
No vairākiem avotiem ziņo, ka 3
padomju tanku divīzijas nosūtītas
uz Latviju, lai palīdzētu deportāci­jās
un nemieru apspiešanā. Pēdējās
deportācijas esot lielākās, kādas no­tikušas
kopš 1941. gada. Esot izsū­tīti
20.000 latviešu. 7 preču vfilcieni
ar deportētiem no Latgales redzēti
starp Kaļiņinu un Brestļitovsku.
Vagonos bijuši vairums sieviešu un
bērnu un nedlaudz vecu vīriešu. Vī­rieši
deportēti agrāk. Kāds vācu
gūsteknis, kas atgriezies no Sibīri­jas,
saticis latviešu deportētos kādā
sādžā pie Tiiras upes februāri: tās
bija sievietes un 60—-70 gadu veci
vīrieši ^r loti maz bērniem. Tie
esot apjfniruši pa ceļam, stāstīja de­portētie,
j Sie deportētie strādāja kā­dā
zāģētavā, nesot ba]ķus un plan­kas
visu dienu un valkājot koka t u ­peles
40^ salā. Pirmajā nedēļā viņi
nemaz nesaņēma ēaienu. jo bijis
jāiztiek ar to, ko paņēmuši no mā­jām.
I
Vēstules, kas saņemtas no Latvi­jas,
liecina, ka deportācijas turpinā­jušās
vēl visu aprija mēnesi. Dažas
dzelzceļa līnijas pat bija slēgtas
kārtējai satiksmei. Sals deportācijās
visvaifāl: cietuši piejūras apgabali.
No Ventspils vien 60 lopu vagonos
uz Sibīriju nosūtīti 15.000 latviešu.
Latvijā iļunā, ka šoreiz deportētie
netiek vis notiesāti uz kādu noteik­tu
laiku spaidu darbos, kā tas bijis
līdz šim, bet viņus vienkārši „pār-vieto"
uz dzīvi tukšajos Padomiu
Āzijas apgabalos. Tā kā daudzi
flIllllllilliiUIIKiiilllllilllllllllIlliilllllllllllllllilin^
Prāgā Jau vairākas dienas turpi­nās
čediu komunistu partijas kon­gress,
kurā viens pakaļ otram ar r u ­nām
uzstājas tagadējā režīma diž­vīri.
Pagājušās nedēļas beigas ār­politisku
pārskatu nolasīja ārlietu
ministrs Klementiss, kurā pasvītrots,
ka viņš netic karam, jo pašu ,4^ū-dētāju"
aprindās nav vienprātības.
Tālāk Klementiss pārmeta čediu re­akcionāriem,
ka tie divus sadus ne­pārtraukti
pūlējušies ievilkt Cedio-slovaklju
Maršala plānā. Vēlāk ār­kārtīgi
asu runu pret katoļu baznī­cu
teica informācijas ministrs Ce-pidca.
norādot, ka bīskapi nekad nav
biiuši lojāli pret valdību. Konferen­cē
daudzu ārzemju viesu vidū r e ­dzams
ari itāļu komunistu vadonis
Palmiro Tolati. Pag. sestdien viņam
ļāva runāt Prāgas Vecaiā tirgū, kur
notika masu sapulce. Toļati norā­dīja,
ka Itālijā pašreiz valda ^ a k ­cionāra
valdība kas atkariga no ār­zemju
imperiālistiem. Viņš tomēr
cerot, ka ari itāļi drīz varēšot pie­vienoties
to ..brivo tautu saimei, kas
_ apdzīvo territoriju no Polijas līdz
ililllllllliillIliH
Nolūkā vienot spēkus kopīgam darbam trimdā, l^kraksti Ne­dēļas
Apskats, Latvija un Latviešu Ziņas apvienojas. Jaunais ap­vienotais
laikraksts ar nosaukumu Latvija i a i i ^ L C K apgādā.
Nedēļas Apskats pārtrauc iznākšanu ar š. g. 1. jūniju, bet Lat­vija
un Latviešu Ziņas tedinisko lietu nokārtošanas dē| apvieno­jas
ar š. g. 15. Jūniju.
Visi Hdzšinējie Nedēļas Apskata abon^M iemaksātās abonēša­nas
maksas apmērā saņems ar 1. Jūniju la&rakstu Latvija. Abo­nentu
kollektīvi«n nekavējoties Jāpaziņo Latvijas apgādam
(Gūnzburg/Do., Dominlkus-Zlmmermannstr. 2). cik eksemplāru Lat­vijas
ar 1. jūniju Jāsūta par Jūnija nkēnesl Nedēļa Apskata vietā.
Latvijai un Latviešu Ziņām maksājumi par abonementiem un
sludmājumiem līdz tunmi. Jāsūta uz šo laikrakstu līdzšinējām
adresēm (Latvijai — Gūnzburg/Do., Dominikus-Zimmermannstr. 2.
Latviešu Ziņām — Esslingen/N., Uhlands^. 8).
Visus uz priekšu samaksātos abonementus ieskaitīs apvienotam
laikrakstam, neatkarīgi no tā, par kuru laikrakstu i r samaksāta
abonēšanas maksa.
NEDĒĻAS APSKATS, L A T V U A . LATVIEŠU ZIŅAS.
LATVIEŠU CENTRĀLS KOMITEJA
meklējuši glābiņu, mežos, sarkanar-mijas
vienības atkal tos „ķemmējļi-šas".
Plašu rakstu paiJ^ pašreizējo stā­vokli
Baltijā ar virsrakstu „BaltiJa
— padomju soda kolonija" ievieto­jusi
„Die Neue Zeitung" 28. maija
numurā. ,,320.000 baltiešu vietā, kas
aizvesti uz Sibiriju, Latvijā, Igau­nijā
im Lietuvā iepludināts ap 1,9
miljoni tatāru, bašklru im kalmiku.
Viļņas apgabalā vien nometināti
50.000 Krimas tatāru, kas i:5vesti no
savas dzimtenes, jo uzskatīti par
kolaborantiem vācu okupācijas lai­kā.
Daudzas baltiešu sievas, 'kuru
v i r i aizvesti uz Krievijas vidieni,
piespiestas apprecēt šos ievestos
svešiniekus. Viņiem piešķirts aiz­vestā
vīra vārds.
Vairāk nekā SO'^/o baltiešu garīdz­nieku
pašreiz Jau dzīvo tālajos
apgabalos. Katram jauneklim, kas
grib iesvētīties. Jāiemaksā 12000
rubļu „Ticības apkarošanas fondā".
„Tomēr," piebilst „Die Neue Zei­tung",
„padomju terroram nav iz­devies
pārtraukt pretestības kustī­bas
cīņu kas neatlaidīgi turpinās
visus šos daudzos gadus un saņem
tautas atbalstu, Sī opozīcija pa­domju
režīmam i r tas apstāklis, kas
vieno trīs Baltijas zemju raksturā
tik ļoti dažādās tautas."
4. nedi^^t ņemt repaplfaītjas no
vācu tekošās produkcijas^ nedz no
rezervēm. Okupācijas Izdevumus
nosaka vienošanās visu četru lielval­stu
starpā \m ,
5. četru vadstu konlroljpadomi
aizstāj četru valstu augstā komiteja,
kur lēmumus pieņem ar vienkāršu
balsu vairifcumu, izslēdzot veto tie­sības.
Pēc p r i ^ l i k u m U nodasīšanas Be­vins
paziņoja, k a rietumu demolmi*
tijas neorganizēs Vādju pret Pa­domju
SavienQ)u. be*. uz Polsdamas
laikiem tas tomēr neatgriezīsies.
Ečesons deklarēja, ka 45 miljoniem
vāciešu jādod lielākā atbildība. V i ­šinskis
ndasīto priekšlikumu ne­komentēja
un ned?klarēja arī sa­v
u viedokli, piebilzdams vienīgi, ka
tas i r vienpusīgs. Viņš tomēr apso­līja
priekšlikumu pārbaudīt.
Rietumu demokrātiju politiskajās
aprindās vērojama liela apmlerinā-tn>
a par trīs ārlietu ministru noteik­to
stāju, Amerikāņu u n britu prese
norāda, k a ViSlnskim tag£id būs Jā­izšķiras
vai nu par sadai:b!bu vai
līdzšinējā stāvokļa paturtSanu a r i
turpmāk. Informētas Pfurīzes ap­rindas
norāda, k a Padomju Savienī­ba
rietumu pridcšlikumus laikam
noraidīs.
Notikumi Berlīnē liecln«i, k a Mas­kava
pārgājusi atkal uz vecajām
metodēm. Auto im vilcienm satiksme
ar rietumiem praktiski pārtraukta,
un krievi no jauna mē^na kavēt a r i
gaisa tiltu. Pagājušās nedēļas bei­gās
viņi pieteica zenitartilerijas ma­nevrus
gaisa tilta vidū, par ko rie­tumu
sektoru komandanti, iesniedza
orotestu. Vērojot līdzšinējos noti­kumus,
amerikāņi un anglļi pārlieci­nājušies,
ka Berlīne no jauna pilnīgi
atkariga.no gaisa apgādesi. Saņemta
informācija, ka krievu kontrolētā
dzelzceļu direkcija devusi rīkojumu
mēģināt rietumu sektoriem nolaupīt
lokomotīves un vagonus.
Rietumu sabiedrotie, pretēji agrā­kajiem
laikiem, tagad viņu. likteņa
risināšanā sākuSi ciešāk iesaistīt arī
vāciešus. Svētdien. g M i negaidot,
amerikāņu militārā gubernatora vie­tas
izpildītājs ģenerālis Hejs uzaici­nāja
uz apspriedi Frankfurtē visus
ASV joslas vācu zemju ministru •
pi^dentus. Viņiem snii^dza sīkus
pa^aidrojumus par rietumu demo­krātiju
nostāju Parīzē, ko ministru
prezidenti vienbalsīgi apsUprināja
un pateicās par to. Franču joslas
ministru prezidenti devās uz Stras-burgu,
lai satiktos^ ar Frsmcijas ār- '
lietu ministru Sumānu, ksis tur pie­dalās
kristīgo tautas demokrātu sa-n^
csmē. Par šīm apspriedēm pa­gaidām
nav nekādas Infonnācijas.
Pat cechu komunisti neapmierināti ar
pašreizējo režīmu
Kongresa pēdējā sēde notika svēt­dien.
Delegāti ievēlēja centrālo ko­miteju,
kurā ieiet ^7 kjcekļi. Priekš­sēdis
ari turpmāk būs valsts prezi­dents
Gotvalds, bet ģenerālsekr^ārs
Slanskis. Kongress pieņēma rezolū­ciju,
ka čethu tautai jāseko Marksa-Ļeņlna
mācībām un biedra Staļina
norādījumiem. VJsu izglītības poli­tiku
turpmāk pārzinās tikai valsts.
Jau agrāk ziņojām, ka čechu pa­grīdes
organizāciju vadība bija uz­aicinājusi
iesūtīt britu un ameri­kāņu
vēstniecībai īsas vēstules, lū­dzot
brīvas vēlēšanas riet\imu demo­krātiju
uzraudzībā un paziņojot, ka
noraida pašrieizējo komunistu re­žīmu,
Amerikas balss ziņo. k a Sa­vienoto
Valstu vēstniecība līdz k o ­munistu
partijas kongresam saņēmu­si
vairāk nekā 31.000 šādu vēstuļu.
Interesantākais i r tas apstāklis, ka
vienu parakstījuši kādas nodaļas k o ­munisti,
bet otru kāda fabriku ko­miteja,
ko pilnīgi kontrolē komu­nisti.
Saprotams, ka amerikāņu
vēstniecība vēstuļu autorui; neizpauž,
vēstniecība vēstuļu autorus neiz­pauž.