1950-04-26-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
iSpiilil-..^.... uap-. ^ ASV m rot oav 0^ pndoaS ik m ļdībai, ta*; Idinot pa-btoSo no- L grflti Ikvunu »f U pēc aso «tjugosla- , kādu dos LATVIA Laivtao New8paper Publlsbed uodei eucoM civii Affatrs DlvlslOD AuthorlsatlOD Number UNDP t96 PubUiber •nd CdltOT; Valtfemart Lam oerRi Eaiin<?en/N Brelte 6 t i 6 ^ ; Pnoter: Ongeheuer & Olmer. Ludvtgsbur:'. Kttrn«> ^itr. 16. PubUshed twice weekly Clrculatloo 11.000. LATVIAN NEWSPAKR Nr. 32 (376) Trešdien» 1950. g. 26. aprtU Imlk treftdienia un Mstoieol» Udevētt: Utvtalu Ceotrili Ka mttela Galv^fiato rtOakloi^: V Lambergs; calveni redaktora vletniekB: Bl Culttta Redik* tort: A BoUtelns, J Jēkab- Boos. B fHselU. Ē RatBtert. U dvarcs AitttrāUJaa redak-cUa » vad K Smlts iLaivle; House Canberra. C Australta) BedakctSas adrese: Batilnami^. Brelte 8 t t . telefons m» Savi|5notajam valstīm ļapalidz nodrošināt briviba visam tautām DINA ECESONA RUNA AMERIKĀŅU REDAKTORU APVIENĪBA V a š i n g t o n a (D). - Pēc dažu nedēļu atstarpes, kad visa pasaules prese komentēja divas ievērojamas ASV ārlietu ministra Dina Ečesona runas, kupls viņš deklarēja Vašingtonas politikas pamatprincipus, pagājušo sestdien amerikāņu ārpolitikas vadītājs no jauna ņēma vārdu. Redaktoru apvienlbS,.kas pārstāv «andria visu Savienoto valstu presi,Dins Ečesons atkārtoti runāja par ASV ārpolitikas pamatprincipiem un par to, U!i kādiem pamatiem varētu izbeigt līdzšinējās domstarpības. Kā iepriekšējās runās, tā ari šoreiz ASV ārlietu ministrs asiem vārdiem vēr-i^ s pret Padomju savienības agresiju uh pret komunisma tieksmēm pa-kļaut sev visu pasauli Uzrunas turpinājumā EČesons nosauca sešus punktus, kas būtu liekami ASV ārpolitikas pamatā, lai pasargātu no tir-ranijas kā Savienotās valstis, tā pārējo pasauli. Savas runas ievadā Dlns Ečesons minēja divas svarīgas idejas, kas ļāv a Savienotajām valstīm kļūt par varena spēka faktoru — 'pirmkārt, tā i r tieksme pēc brīvības un otrkārt Individualitātes nodrošināšana. „Pa-domju komunisms necieš nevienu no Sim idejām. Ļaudis, kas aizstāv brīvību un savu Individualitāti, pēc Kremļa doktrīnas skaitās par nodevējiem un viņus novieto aiz restēm Enotiesā uz nāvi", teica A S V ār-u ministrs. J a u šis drauds vien btitu pietiekams, lai cilvēce novērstos no tirranijas. Bet briesmas ir Vēl lielākas, sacīja ministrs, jo šī f a nātiskā doktrīna vald^ milzīgā zemes lodes daļā un satelītvalstīs, ko apdzīvo miljoniem cilvēku. Tālāk Dins, Ečesons norādīja, kāpēc Padomju* savienība par savu u z brukumu galveno mērķi izraudzīju-ales Savienotās valstis. „ASV vitāU-tāte, mūsu produkcijas kapacitāte un ticība brīvībai neļauj KremHm realizēt savus mērķus", sacija Ečesons. „Tāpēc Maskava dara visu, l a i mūs vājinātu un radītu nesaskaņas mūsu pašu zemē. Maskava nekautrēsies izlietot visus līdzekļus, l a i satricinātu cilvēces tieksmi pēc brīvības. Tas nozīmē, k a padomju varasvīri nevairīsies nekādas brutalitātes un nekā cita, kas realizētu viņu n o domus.** \ Aukstais kap ASV un Vftiingtona (E). — Aukstais kaŗS, kasi sākās Prāgas un Vašingtonas starpā j au kopš laba laika, turpina neatlaidīgi kāpināties. A S V ārUetu ministrija, atbildot uz čechu komunistiskās valdības provokadjām un naidīgiem aktiem pret amerikāņu diploinātiem, uzaicinājusi līdz L mai- ^^m slēgt Cecboslovakljas ģenerālkonsulātu Čikāgā. T a i pašā laikā A S V ārlietu ministrija uzdevusi savai sūtniecībai Prāgā iesniegt asu protestu čechu valdībai, kurā norādīts, ,Jca komunistu* tālākās provokācijas un izturēšanās pret A S V diplomātiem var radīt nopietnus' sarežģījumus abu valstu attieksmēs". Cechi savukārt uzaicinājuši slēgt A S V konsulātu Bratislavā. Aukstā kara sekas i r arī sestdien nobeigts prāva Prāgā, kurā diviem galVeničijiem apsūdzētiem mājot am Nechanskim un kādam Vālam piemests nāves sods. Viņi „esQt Spiegojuši par labu amerikāņiem". ICādam cita'm apsūdzētajam piespriests mūža ieslodzījums cietumā, bet trīs citiem no 18—25 gadiem. Pirmoreiz pret materiālismu protestē ari evaņģēliska baznīca Berlīne (F). — Svētdien visās A u s - trumvācijas luterāņu baznīcās nolasīja bīskapa Dibeliusa un 20 citu Berlīnes - Brandenburgas apgabala baznīcas vadītāju parakstītu gana vēstuli, kas asi vēršas pret materiālismu. Vēstījumā norādīts, ka Aus-trumvācijā visiem līdzekļiem apspiež reliģiju un vajā draudzes locekļus. Skolās aizliegta ticības mācība un bērniem jāpiesavina]as zināšanas no tādām grāmatām, kurās apgalvots, ka Jēzus Kristus nekad nav dzīvojis. Tai pašā dienā gana.vēstule nolasīta ari katoļu baznīcās. Ticīgajiem piedraudēts ar ekskomunikāciju, ja v i ņi nenovērsīsies no materiālisma, kas pēc savas būtības nostājas pret Die-un rdiģiju. Runas otrā daļā A S V ārlietu m i nistrs minēja sešu punktu programmu. „Kā pirmo es vēlos minēt mūsu nesatricināmo ticību brīvībai. Mēs negribam attiecināt šo ticību tikai uz Savienotajām valstīm, bet esam pārliecināti, k a ari pārējām tautām ir tādas pašas tiesības dzīvot brīvībā kā mums", izsaucās Ečesons. Programmas otrs punkts prasa, l a i Savienotās valstis visiem iespējamiem līdzekļiem pavēsti arī pārējai pasaulei brīvības nozīmi, izlietojot šim nolūkam ASV vēstniecības, rakstus, brīvo presi, radiofonu un filmas, kā arī apmainoties studentiem. „Bet ar t i cību brīvībai vien nepietiek. Mums jābūt pietiekami spēcīgiem, l a i savu brīvību varētu nostiprināt im aizsargāt kā pašu zemļ§, tā pārējā pasaulē. Tāpēc mums ļoti rūpīgi jādomā par savu aizsardzības organizēšanu", teica ārlietu ministrs. Ceturtais punkts Dīna Ečesona programmatiskajā runā prasa palīdzēt celt dzīves standartu pārējā p a saules daļā. u n uzlabot saimniecisko stāvokli. Piektais punkts aptver p o l i t i k u un ierosina, l a i Savienotas valstis vēl ciešāk sadarbotos ar Apvienotajām nācijām, Atlantika pakta signatārvalstīm un Eiropas padomi. Vispēdīgi Dīns Ečesons sestajā punktā runāja par saprašanos ar Padomju Sļavienību, kas nodrošinātu pasaulei mieru un kārtību. Viņš gan tūdaļ piebilda, k a ši saprašanās nebūs p a nākama tikmēr, kamēr Maskava neatmetīs savu agresīvo politiku. P a r agresiju Dīns Ečesons nosauca ne vien militārus uzbrukumus, bet arī visus Kremļa propagandas paņēmienus un slepenu graušanu no iekšienes. Kā divi iepriekšējās, tā ar! šo Ečesona runu amerikāņu, britu un franču prese komentē ar lielu uzmanību. B B C politiskais redaktors ziņo no Vašingtonas, ka tā varētu nozīmēt netiešas direktīvas, ar kādām A S V speciālais sūtnis Dr. Džesups ieradās Londonā, lai sagatavotu trīs ārlietu ministru konferenci maijā. Lietuvieši daļu sop^mto galvoļumu ^rib nodot latviešiem ASV latviešu laikraksts Laiks informē, ka Latvian Relief Inc. saņēmusi solījumu no lietuviešu bēgļu palīdzības organizācijas, ka pēdējā zināmu daļu no saņemtajiem galvojumiem D P ieceļošanai A S V no-do^ latviešiem. Tā kā lietuviešu grupa A S V i r ļoti plaša, tad arī viņiem iespējams organizēt daudz plašāku galvojumu sagādi fiekā latviešiem un nekā nepieciešams viņu pašu i tautiešiem, kas vēl atrodas Vācijā, Vācu iestādes jau pārņem DP nometnes Die Tat par Baltijas valstu aneksiju un Mololova viliigajiem solijumiem PAZUDUŠAS AMERIKĀŅU LIDMA^NAS ATBALSS ŠVEICES PRESE Pazīstamais Šveices dienas laik- Palicejiem jārēķinās vel ar diviem gadiem bez privātiem dzīvokļiem Latviešu pārstāvis Lejassaksijā It K u k a i n i s muiu līdzstrādniekam izteicās: Bonnas valdības DP likums, k am jānosaka Vācijā palicēju DP tiesiskais stāvoklis un saimnieciskās dzīves nokārtojums, vēl gan nav ieraudzījis dienas gaismu, un par tā galīgo saturu spriest nevar, bet jau maijā sāksies svarīgi pārkārtojumi nometņu dzīvē. Ir skaidrs, k a D P pāries vācu bēgļu ministriju (FlūchtUngsministerien) pārziņā. Atsevišķu nometņu pārņemšanu ministrija sāk jau aprtļa mēnesi Lejassaksijā 25. aprīlī pārņem Haiibveras poļu un jugo^lavu DP nometni. To pārzinē» vācu iestāde, bet nodos britu un I RO pārstāvji, par novērotājiem pieaicinot visu tautību D P komiteju pārstāvjus, lai, pirmo nometni nododot vācu pārvaldē, varētu tūlīt novērst visas neskaidrības vai'pārpratumu». Maijā vairākas bēgļu ministrijai komisijas pārņems citas Lejassaksi-raksts Die Tat reizē ar padomju atbildi Liepājas lidmašīnas incidenta lietā pirmajā lappusē publicē rakstu par Baltijas valstu aneksiju. Tajā starp citu teikts; • «Mežonīgā padomju brēkšana par kādu A S V lidmašīnu, kas „aizkārtisi" padomju gaisa telpu, no jauna i z r a i sījusi interesantu starptautisko tiesību jautājumu, ko pasaule šķita j au aizmirsusi. Proti, Savienotās valstis uztur diplomātiskas attieksmes ar Latviju, Igauniju un Lietuvu un nekad nav atzinušas šo valstu pievienošanu Padomju savienībai. Tādēļ A S V nevar uzskatīt lidojumus virs B a l t i jas valstīm par padomju robežu a i z - lepemusi Hainanas salas galvaspilsētu Hongkonga (D). — B B C pārstāvis ziņo no Hongkongas, ka svētdien Maotsetunga armijas ieņtma Hainanas salas galvaspilsētu Hoihavu. So informāciju apstiprina ari Nacionālās Ķīnas valdība, piebilstot, ka Cangkaišeka karaspēks pilsētu pametis bez cīņas. Ofensīvu pret H a i - nanu komunisti sāka priekš nedēļas. Tagad tā tuvojas noslēgumam, jo n a cionālās Ķīnas karaspēks izrāda t i kai pavisam vāju pretestību. Komunisti publicējuši uzsaukumu, aicinot Cangkaišeka kareivjus padoties, apsolīdami viņus nogādāt „bez atlīdzības uz mājām". Hainanas sala, kurā bija ierīkoti atbalsta punkti, lai bombardētu Ķīnas cietzemi, i r priekš-ļ pēdējais Cangkaišeka atbalsta punkts. Maskava pārceļ auksto karu arT uz Triestu PADOMJU SAVIENĪBA PRASA G U B E R N A T O R A IECELŠANU, BET J U G O S L A V I J A G A T A V A RUNĀT A R ITĀLIJU Maskava (E). — Tai paša dienā, Triestā provizorisku valdību, iecelt kad Jugoslavu ārlietu ministrs preses pārstāvjiem paziņoja, ka Belgrade gatava runāt ar Romu par Triestu, padomju ārlietu ministrija pavisam negaidot iesniedza amerikāņu^ britu un franču vēstniekiun garu protesta notu. Tajā norādīts, k a Padomj u savienība uzskata stāvokli Triestā par ,4iepanesamu" un prasa nekavējoties tur iecelt neitrālu gubernatoru, kā a r i atvilkt A S V un Lielbritānijas okupācijas karaspēku. T a i pašā laikā sava izturēšanos diametrāli mainījusi arī itāļa komonistu partija. Līdz šim ta iestājās par Triestas pievienošanu Itālijai, bet tagad, līdzīgi Maskavai, prasa to izsludināt par brivpilsēta. Padomju savienība asā tonī ieturētajā notā norāda, k a Savienotās v a l stis un Lielbritānija „rupji pārkāpj" Itālijas miera līgumu. L a i gan drošības padome Jau vairāk nekā priekš trīs gadiem ratificējusi miera līgumu ar Itāliju un nolēmusi Triestā iecelt gubernatoru, Londonas un V a šingtonas izturēšanās dēļ tas nav b i jis iespējams. Bez t am angļiem un amerikāņiem jau 1948. gadā vajadzēja atstāt Triestas apgabalu. A r i tas vēl nav noticis. Sī iemesla dēļ Triestas saimnieciskais stāvoklis kļuvis katastrofāls un tur valdot īsts policijas terrors. Tāpēc Padomju savienība prasa, nekavējoties nodibināt gubernatoru un tūlit atvilkt amerikāņu un b n l u okupācijas karaspēku. Reakcija uz jauno Maskavas triku kā Vašingtonā, tā Londonā i r vienāda. Turienes politiskās aprindas p a domju notu nosauc par jaunu propagandas līdzekli un auksta kara kāpinājumu. Rietumos nevienam nav šaubu, ka t'eši Padomju savienības obstruktivās izturēšanās dēļ līdz šim nebija iespējams atrisināt Triestas problēmu. Tad. kad Staļins vēl bija draugos ar Tīto, Padomju savienība Triestas pilsētu un visu apgabalu vēlējās nodot Jugoslavijai. Neraugoties uz ilgajām konferencēm tāpēc nekad nevarēja vienoties par gubernatora kandidatūru. Tagad, gluži negaidot, Kremlis visu apgriezis otrādi un neveiksmēs vaino citus. Liekas, ka jaunajam pagriezienam Maskavā i r vienkāršs izskaidrojums. Romā šinīs dienās saņemts oficiāls apstiprinājums, ka Jugo.^lavija vr mieru uzsākt ar Itāliju tiešas sarunas par Triestu. Atvadu vizītē A SV ārlietu ministrijā to apliecināja arī līdzšinējais jugoslavu sūtnis Vašingtonā Kosanovičs. Skaidrs, ka šāds i z nākums nav pa prātam Maskavai. Kremlim daudz labāk patiktu, lai nenokārtotais Triestas jautājums joprojām ir par šķērsli tuvāku attieksmju nodibināšanai Jugoslavijas un Itālijas starpā. kāršanu. Krieviem ir savdabīga saprašana par starptautiskām tiesībām. Tie ceļ lielu brēku, ja šīs tiesības aizkar kāds svešs lidotājs, bet tai pašā laikā viņi paši min starptautiskās tiesības simtstūkstoš zābakiem, ja vien tas liekas stratēģiski lletde-rigl. Ievērojamā padomju personība Molotovs kādreiz svinīgi deklarēja: ,J?ēdējo divu gadu desmitu pieredze radījusi labvēlīgus pamatus ciešāku attieksmju izveidošanai starp P a domju savienību un tās kaimiņiem — Baltijas valstīm. Būtu aplam apgalvot, tt kā savstarpējie palīdzības pakti nozīmētu Padomju savienības iejaukšanos Baltijas valstu iekšējās darīšanās. Gluži otrādi: signatārval-stu neitralitātes saglabāšana formāli apliecināta"paS:t§ uh tas vēl Heku reizi pierāda, ka Padomju savienība nav nodomājusi iemaisīties Baltijas valstu iekšējās darīšanās.'* Tā runāja Molotovs 1939. g. 31. oktobrī. Dažus mēnešus vēlāk, 1940. g. 17. jūnijā sarkanarmlja iesoļoja B a l tijas valstīs, un tas pats Mohcovs pavēlēja anektēt Latviju, īga miju un Lietuvu. Tagad viņš žēlotas kā šķīsta nevainība, ka kāda AŠV l i d mašīna apdraudējusi Baltijas valstu neaizkaramību. Bet, kā Molotovs pats realizēja neiejaukSanos Baltilas v a l stu iekšējās dariSanās? 1941. gadā naktī uz 14. jūniju Baltijas valstīs sāka darbu lielas motorizētas krievu slepenās policijas vienības, lai izrautu no gultām desmitiem tūkstošiem cilvēku, sadzītu tos netīros lopu ya?onos un deportētu uz Sibīriju. Tāda bila Baltijas valstu traģēdija toreiz. Tā lauza vārdu Molotovs. Un tā šodien virs Baltijas valstīm l i d i na*? baigais spoks. Reizē ar rakstu Die Tat publicē arī Baltijas valstu karti un paskaidrojumos uzsver, ka Llepāla ar savu neaizsalstošo ostu ir svarīgākais padomju flotes atbalsta punkts Baltijas iūrā. Kopš kara beigām Padomiu savienība ao Liepāju Izbūvēlusi neskaitāmas militāras ierīces. Sai piekrastē atrodas arī V-ieroču izkaušanas bāzes, ko sarea neskaitāmas i z nīcinātāju eskadriļas. A r to laikam izskaidrojama arī šī pār^k lūtiuā padomiu reakdla uz A S V lidmašīnas „robežaR aizkārunm" Kopenhāf3(enas lielākais n^dēlas laikrakstf» Information šai sakarībā raksta: MBaltijas jūras austrumu dala pārvērtusies par klusu mistisku iūru. Pārbraucot zināmu līniju, katru kuf^i apdraud pazušana uz n-^atgrie-šanos. Agrāk So lūfu izmnn*o^a kā mierimis zvejas ūdeņus, bet tagad tā narvērtusies varbūt par pasaules l i e lāko gaisa flotes bazi." jas nometnes. So darbu ministrija grib veikt līdz 15. jūnijam, lai līda 1. Jūlijam, kad nometņu pārvalde to* tāli nonāks vācu rokās, būtu iegūstams reāls pārskats par situāciju. Vācu iestāžu pārņepitās DP no« metnes IRO materiālfi aprūpē vēl paliek līdz 1. Jūlijam, bet administratīvi būs pakārtotas pilsētu vai p a gastu birģermeistariem, raugoties pēc nometņu atrašanās ' vietas, DPACCSi darbību izbeigs, un par vācu pārņemto D P situāciju būs nomodā īpaši britu militāro valdību i e rēdņi resp. referenti, kas gan neatradīsies nometnēs, bet būs ērti s a sniedzami augstā komisāra iestāžu rezidencēs. Pārejot vācu pārziņā, DP personības dokumentus apmainīs pret vācu iedzīvotāju pasi (Kenn-karti). Dažādu tautību trimdinieki tiesiski un faktiski tad būs pieUdzi* nātl vācu bēgļu stāvoklim Pārņemtas tiks visas D P nometnes, izņemot veco ļaužu, kas paliks DP pārvaldes pārziņā, un transitnomtt»,ļ nes, kas a r i turpmāk būs pakļautas IRO. Kā veco ļaužu, tā transītnomet-nēs DP saņems arī turpmāk brīvu aprūpi. Visas pārējās nometnes (arī izvietojamo) pāries vācu bēgļu m i nistrijas pārziņā. Vācu pārziņā nokļuvušie nezaudē saVas tiesības emigrēt un I RO aprūpi un gādību Sai ziņā. K a d vācu pārņemtā nometnē dzīvojošais trimdinieks saņem aici** nājumu doties uz transltnometnl, viņš saņem brīvu transportu u n t r a n - sltnometnē atkal I RO uzturu u n pārējo apgādi. Apzinoties pārejas lielo nozīmi, IRO izteikusi nodomu censties vēl pirms attiecīgu nometņu nonākšanas (Turptnfijums 2. Ipp.) Ielu ciņa manevri Berlīne Berlīne (JJ). — Pēc Reutera aģentūras ziņām. Berlīnes Grunevalda parkā sākušies amerikāņu okupācijas ^pēku līdz šim plašākie „sacelša-nās un i e lu cīņu manevri", lai sagatavotu amerikāņu karavīrus eventuālo miera traucējumu apkarošanai Beriīnē. Manevri notiek 10 kv. km plašā terrltorijā. Grunevalda parks ar papīra strēmeļu palīdzību sadalīts Ielās, laukumos un sektoros, kas m i niatūrā atbilst visas pilsētas plānam. 300 ar spieķiem apbruņoti karavīri manevros tēlo 20.000 «dumpiniekus", kas «ielauzušies amerikāņu sektorā". Līdzīga veida manevrus mazākos apmēros IzdarijuSi ari Beriīnes britu un franču sektora okupācijas karavīri. Rietumberlīnes vācu policistu skaits sakarā ar gaidāmajiem nemieriem palielināts līdz 2000. Hannovorsche Alļgemeine Zeltung ziņo, ka Zoltavas apkārtnē notiek plaši angļu motorizēto vienību manevri. Tajos piedalās ari jauna veida tanki, kas ar speciālas ierīces palīdzību īsā laikā var paši ierakties. Vōcras okupaciiu pagarinos uz 5 gadiem Vašingtona (Is). — Vašingtonas un Londonas informētās aprindas ziņo, ka amerikā*)u un angļu valdība i z šķīrusies par Vācijas okupācijas pagarināšanu uz turpmākiem pieciem ^ gadiem- Tas kļuvis nepieciešams i ievērojot pašreizējo stāvokli aukstajā karā. Rietumu sabiedrotie pārliecināti, ka okupācijas karaspēka atrašanās Vācijā praktiski novēršot padomju uzbrukuma iespējas un organizēto komunistu iniiltrādju* ASV VAR UZVARĒT KAJŖU AR NERVU GAZEM Hamborga (lo). — No Detroitas z i ņo, ka A S V un, domājams,,arī P a domju savienībai, esot jauna veida kaujas līdzekļi — noslēpumainas nervu indes. Informētas vācu mediķu aprindas Hamburga izteikušās, k a a r i vācieši Jau pag. kara pirmajos gados ar šāda veida nervu gāzēm izdarījuši eksperimentus Lineburgas tīrelī. Ģen. Mekolijs (McAuliffe), ASV ķīmisko kaujas līdzekļu korpusā komandieris, paskaidrojis, ka šīs nervu gāzes tik ļoti vājinot ienaidnieka pretestības spējas, ka „ mēs varam uzvarēt, nesagraujot nemaz attiecīgās valsts saimniecību".
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 26, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-04-26 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500426 |
Description
Title | 1950-04-26-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | iSpiilil-..^.... uap-. ^ ASV m rot oav 0^ pndoaS ik m ļdībai, ta*; Idinot pa-btoSo no- L grflti Ikvunu »f U pēc aso «tjugosla- , kādu dos LATVIA Laivtao New8paper Publlsbed uodei eucoM civii Affatrs DlvlslOD AuthorlsatlOD Number UNDP t96 PubUiber •nd CdltOT; Valtfemart Lam oerRi Eaiin ^itr. 16. PubUshed twice weekly Clrculatloo 11.000. LATVIAN NEWSPAKR Nr. 32 (376) Trešdien» 1950. g. 26. aprtU Imlk treftdienia un Mstoieol» Udevētt: Utvtalu Ceotrili Ka mttela Galv^fiato rtOakloi^: V Lambergs; calveni redaktora vletniekB: Bl Culttta Redik* tort: A BoUtelns, J Jēkab- Boos. B fHselU. Ē RatBtert. U dvarcs AitttrāUJaa redak-cUa » vad K Smlts iLaivle; House Canberra. C Australta) BedakctSas adrese: Batilnami^. Brelte 8 t t . telefons m» Savi|5notajam valstīm ļapalidz nodrošināt briviba visam tautām DINA ECESONA RUNA AMERIKĀŅU REDAKTORU APVIENĪBA V a š i n g t o n a (D). - Pēc dažu nedēļu atstarpes, kad visa pasaules prese komentēja divas ievērojamas ASV ārlietu ministra Dina Ečesona runas, kupls viņš deklarēja Vašingtonas politikas pamatprincipus, pagājušo sestdien amerikāņu ārpolitikas vadītājs no jauna ņēma vārdu. Redaktoru apvienlbS,.kas pārstāv «andria visu Savienoto valstu presi,Dins Ečesons atkārtoti runāja par ASV ārpolitikas pamatprincipiem un par to, U!i kādiem pamatiem varētu izbeigt līdzšinējās domstarpības. Kā iepriekšējās runās, tā ari šoreiz ASV ārlietu ministrs asiem vārdiem vēr-i^ s pret Padomju savienības agresiju uh pret komunisma tieksmēm pa-kļaut sev visu pasauli Uzrunas turpinājumā EČesons nosauca sešus punktus, kas būtu liekami ASV ārpolitikas pamatā, lai pasargātu no tir-ranijas kā Savienotās valstis, tā pārējo pasauli. Savas runas ievadā Dlns Ečesons minēja divas svarīgas idejas, kas ļāv a Savienotajām valstīm kļūt par varena spēka faktoru — 'pirmkārt, tā i r tieksme pēc brīvības un otrkārt Individualitātes nodrošināšana. „Pa-domju komunisms necieš nevienu no Sim idejām. Ļaudis, kas aizstāv brīvību un savu Individualitāti, pēc Kremļa doktrīnas skaitās par nodevējiem un viņus novieto aiz restēm Enotiesā uz nāvi", teica A S V ār-u ministrs. J a u šis drauds vien btitu pietiekams, lai cilvēce novērstos no tirranijas. Bet briesmas ir Vēl lielākas, sacīja ministrs, jo šī f a nātiskā doktrīna vald^ milzīgā zemes lodes daļā un satelītvalstīs, ko apdzīvo miljoniem cilvēku. Tālāk Dins, Ečesons norādīja, kāpēc Padomju* savienība par savu u z brukumu galveno mērķi izraudzīju-ales Savienotās valstis. „ASV vitāU-tāte, mūsu produkcijas kapacitāte un ticība brīvībai neļauj KremHm realizēt savus mērķus", sacija Ečesons. „Tāpēc Maskava dara visu, l a i mūs vājinātu un radītu nesaskaņas mūsu pašu zemē. Maskava nekautrēsies izlietot visus līdzekļus, l a i satricinātu cilvēces tieksmi pēc brīvības. Tas nozīmē, k a padomju varasvīri nevairīsies nekādas brutalitātes un nekā cita, kas realizētu viņu n o domus.** \ Aukstais kap ASV un Vftiingtona (E). — Aukstais kaŗS, kasi sākās Prāgas un Vašingtonas starpā j au kopš laba laika, turpina neatlaidīgi kāpināties. A S V ārUetu ministrija, atbildot uz čechu komunistiskās valdības provokadjām un naidīgiem aktiem pret amerikāņu diploinātiem, uzaicinājusi līdz L mai- ^^m slēgt Cecboslovakljas ģenerālkonsulātu Čikāgā. T a i pašā laikā A S V ārlietu ministrija uzdevusi savai sūtniecībai Prāgā iesniegt asu protestu čechu valdībai, kurā norādīts, ,Jca komunistu* tālākās provokācijas un izturēšanās pret A S V diplomātiem var radīt nopietnus' sarežģījumus abu valstu attieksmēs". Cechi savukārt uzaicinājuši slēgt A S V konsulātu Bratislavā. Aukstā kara sekas i r arī sestdien nobeigts prāva Prāgā, kurā diviem galVeničijiem apsūdzētiem mājot am Nechanskim un kādam Vālam piemests nāves sods. Viņi „esQt Spiegojuši par labu amerikāņiem". ICādam cita'm apsūdzētajam piespriests mūža ieslodzījums cietumā, bet trīs citiem no 18—25 gadiem. Pirmoreiz pret materiālismu protestē ari evaņģēliska baznīca Berlīne (F). — Svētdien visās A u s - trumvācijas luterāņu baznīcās nolasīja bīskapa Dibeliusa un 20 citu Berlīnes - Brandenburgas apgabala baznīcas vadītāju parakstītu gana vēstuli, kas asi vēršas pret materiālismu. Vēstījumā norādīts, ka Aus-trumvācijā visiem līdzekļiem apspiež reliģiju un vajā draudzes locekļus. Skolās aizliegta ticības mācība un bērniem jāpiesavina]as zināšanas no tādām grāmatām, kurās apgalvots, ka Jēzus Kristus nekad nav dzīvojis. Tai pašā dienā gana.vēstule nolasīta ari katoļu baznīcās. Ticīgajiem piedraudēts ar ekskomunikāciju, ja v i ņi nenovērsīsies no materiālisma, kas pēc savas būtības nostājas pret Die-un rdiģiju. Runas otrā daļā A S V ārlietu m i nistrs minēja sešu punktu programmu. „Kā pirmo es vēlos minēt mūsu nesatricināmo ticību brīvībai. Mēs negribam attiecināt šo ticību tikai uz Savienotajām valstīm, bet esam pārliecināti, k a ari pārējām tautām ir tādas pašas tiesības dzīvot brīvībā kā mums", izsaucās Ečesons. Programmas otrs punkts prasa, l a i Savienotās valstis visiem iespējamiem līdzekļiem pavēsti arī pārējai pasaulei brīvības nozīmi, izlietojot šim nolūkam ASV vēstniecības, rakstus, brīvo presi, radiofonu un filmas, kā arī apmainoties studentiem. „Bet ar t i cību brīvībai vien nepietiek. Mums jābūt pietiekami spēcīgiem, l a i savu brīvību varētu nostiprināt im aizsargāt kā pašu zemļ§, tā pārējā pasaulē. Tāpēc mums ļoti rūpīgi jādomā par savu aizsardzības organizēšanu", teica ārlietu ministrs. Ceturtais punkts Dīna Ečesona programmatiskajā runā prasa palīdzēt celt dzīves standartu pārējā p a saules daļā. u n uzlabot saimniecisko stāvokli. Piektais punkts aptver p o l i t i k u un ierosina, l a i Savienotas valstis vēl ciešāk sadarbotos ar Apvienotajām nācijām, Atlantika pakta signatārvalstīm un Eiropas padomi. Vispēdīgi Dīns Ečesons sestajā punktā runāja par saprašanos ar Padomju Sļavienību, kas nodrošinātu pasaulei mieru un kārtību. Viņš gan tūdaļ piebilda, k a ši saprašanās nebūs p a nākama tikmēr, kamēr Maskava neatmetīs savu agresīvo politiku. P a r agresiju Dīns Ečesons nosauca ne vien militārus uzbrukumus, bet arī visus Kremļa propagandas paņēmienus un slepenu graušanu no iekšienes. Kā divi iepriekšējās, tā ar! šo Ečesona runu amerikāņu, britu un franču prese komentē ar lielu uzmanību. B B C politiskais redaktors ziņo no Vašingtonas, ka tā varētu nozīmēt netiešas direktīvas, ar kādām A S V speciālais sūtnis Dr. Džesups ieradās Londonā, lai sagatavotu trīs ārlietu ministru konferenci maijā. Lietuvieši daļu sop^mto galvoļumu ^rib nodot latviešiem ASV latviešu laikraksts Laiks informē, ka Latvian Relief Inc. saņēmusi solījumu no lietuviešu bēgļu palīdzības organizācijas, ka pēdējā zināmu daļu no saņemtajiem galvojumiem D P ieceļošanai A S V no-do^ latviešiem. Tā kā lietuviešu grupa A S V i r ļoti plaša, tad arī viņiem iespējams organizēt daudz plašāku galvojumu sagādi fiekā latviešiem un nekā nepieciešams viņu pašu i tautiešiem, kas vēl atrodas Vācijā, Vācu iestādes jau pārņem DP nometnes Die Tat par Baltijas valstu aneksiju un Mololova viliigajiem solijumiem PAZUDUŠAS AMERIKĀŅU LIDMA^NAS ATBALSS ŠVEICES PRESE Pazīstamais Šveices dienas laik- Palicejiem jārēķinās vel ar diviem gadiem bez privātiem dzīvokļiem Latviešu pārstāvis Lejassaksijā It K u k a i n i s muiu līdzstrādniekam izteicās: Bonnas valdības DP likums, k am jānosaka Vācijā palicēju DP tiesiskais stāvoklis un saimnieciskās dzīves nokārtojums, vēl gan nav ieraudzījis dienas gaismu, un par tā galīgo saturu spriest nevar, bet jau maijā sāksies svarīgi pārkārtojumi nometņu dzīvē. Ir skaidrs, k a D P pāries vācu bēgļu ministriju (FlūchtUngsministerien) pārziņā. Atsevišķu nometņu pārņemšanu ministrija sāk jau aprtļa mēnesi Lejassaksijā 25. aprīlī pārņem Haiibveras poļu un jugo^lavu DP nometni. To pārzinē» vācu iestāde, bet nodos britu un I RO pārstāvji, par novērotājiem pieaicinot visu tautību D P komiteju pārstāvjus, lai, pirmo nometni nododot vācu pārvaldē, varētu tūlīt novērst visas neskaidrības vai'pārpratumu». Maijā vairākas bēgļu ministrijai komisijas pārņems citas Lejassaksi-raksts Die Tat reizē ar padomju atbildi Liepājas lidmašīnas incidenta lietā pirmajā lappusē publicē rakstu par Baltijas valstu aneksiju. Tajā starp citu teikts; • «Mežonīgā padomju brēkšana par kādu A S V lidmašīnu, kas „aizkārtisi" padomju gaisa telpu, no jauna i z r a i sījusi interesantu starptautisko tiesību jautājumu, ko pasaule šķita j au aizmirsusi. Proti, Savienotās valstis uztur diplomātiskas attieksmes ar Latviju, Igauniju un Lietuvu un nekad nav atzinušas šo valstu pievienošanu Padomju savienībai. Tādēļ A S V nevar uzskatīt lidojumus virs B a l t i jas valstīm par padomju robežu a i z - lepemusi Hainanas salas galvaspilsētu Hongkonga (D). — B B C pārstāvis ziņo no Hongkongas, ka svētdien Maotsetunga armijas ieņtma Hainanas salas galvaspilsētu Hoihavu. So informāciju apstiprina ari Nacionālās Ķīnas valdība, piebilstot, ka Cangkaišeka karaspēks pilsētu pametis bez cīņas. Ofensīvu pret H a i - nanu komunisti sāka priekš nedēļas. Tagad tā tuvojas noslēgumam, jo n a cionālās Ķīnas karaspēks izrāda t i kai pavisam vāju pretestību. Komunisti publicējuši uzsaukumu, aicinot Cangkaišeka kareivjus padoties, apsolīdami viņus nogādāt „bez atlīdzības uz mājām". Hainanas sala, kurā bija ierīkoti atbalsta punkti, lai bombardētu Ķīnas cietzemi, i r priekš-ļ pēdējais Cangkaišeka atbalsta punkts. Maskava pārceļ auksto karu arT uz Triestu PADOMJU SAVIENĪBA PRASA G U B E R N A T O R A IECELŠANU, BET J U G O S L A V I J A G A T A V A RUNĀT A R ITĀLIJU Maskava (E). — Tai paša dienā, Triestā provizorisku valdību, iecelt kad Jugoslavu ārlietu ministrs preses pārstāvjiem paziņoja, ka Belgrade gatava runāt ar Romu par Triestu, padomju ārlietu ministrija pavisam negaidot iesniedza amerikāņu^ britu un franču vēstniekiun garu protesta notu. Tajā norādīts, k a Padomj u savienība uzskata stāvokli Triestā par ,4iepanesamu" un prasa nekavējoties tur iecelt neitrālu gubernatoru, kā a r i atvilkt A S V un Lielbritānijas okupācijas karaspēku. T a i pašā laikā sava izturēšanos diametrāli mainījusi arī itāļa komonistu partija. Līdz šim ta iestājās par Triestas pievienošanu Itālijai, bet tagad, līdzīgi Maskavai, prasa to izsludināt par brivpilsēta. Padomju savienība asā tonī ieturētajā notā norāda, k a Savienotās v a l stis un Lielbritānija „rupji pārkāpj" Itālijas miera līgumu. L a i gan drošības padome Jau vairāk nekā priekš trīs gadiem ratificējusi miera līgumu ar Itāliju un nolēmusi Triestā iecelt gubernatoru, Londonas un V a šingtonas izturēšanās dēļ tas nav b i jis iespējams. Bez t am angļiem un amerikāņiem jau 1948. gadā vajadzēja atstāt Triestas apgabalu. A r i tas vēl nav noticis. Sī iemesla dēļ Triestas saimnieciskais stāvoklis kļuvis katastrofāls un tur valdot īsts policijas terrors. Tāpēc Padomju savienība prasa, nekavējoties nodibināt gubernatoru un tūlit atvilkt amerikāņu un b n l u okupācijas karaspēku. Reakcija uz jauno Maskavas triku kā Vašingtonā, tā Londonā i r vienāda. Turienes politiskās aprindas p a domju notu nosauc par jaunu propagandas līdzekli un auksta kara kāpinājumu. Rietumos nevienam nav šaubu, ka t'eši Padomju savienības obstruktivās izturēšanās dēļ līdz šim nebija iespējams atrisināt Triestas problēmu. Tad. kad Staļins vēl bija draugos ar Tīto, Padomju savienība Triestas pilsētu un visu apgabalu vēlējās nodot Jugoslavijai. Neraugoties uz ilgajām konferencēm tāpēc nekad nevarēja vienoties par gubernatora kandidatūru. Tagad, gluži negaidot, Kremlis visu apgriezis otrādi un neveiksmēs vaino citus. Liekas, ka jaunajam pagriezienam Maskavā i r vienkāršs izskaidrojums. Romā šinīs dienās saņemts oficiāls apstiprinājums, ka Jugo.^lavija vr mieru uzsākt ar Itāliju tiešas sarunas par Triestu. Atvadu vizītē A SV ārlietu ministrijā to apliecināja arī līdzšinējais jugoslavu sūtnis Vašingtonā Kosanovičs. Skaidrs, ka šāds i z nākums nav pa prātam Maskavai. Kremlim daudz labāk patiktu, lai nenokārtotais Triestas jautājums joprojām ir par šķērsli tuvāku attieksmju nodibināšanai Jugoslavijas un Itālijas starpā. kāršanu. Krieviem ir savdabīga saprašana par starptautiskām tiesībām. Tie ceļ lielu brēku, ja šīs tiesības aizkar kāds svešs lidotājs, bet tai pašā laikā viņi paši min starptautiskās tiesības simtstūkstoš zābakiem, ja vien tas liekas stratēģiski lletde-rigl. Ievērojamā padomju personība Molotovs kādreiz svinīgi deklarēja: ,J?ēdējo divu gadu desmitu pieredze radījusi labvēlīgus pamatus ciešāku attieksmju izveidošanai starp P a domju savienību un tās kaimiņiem — Baltijas valstīm. Būtu aplam apgalvot, tt kā savstarpējie palīdzības pakti nozīmētu Padomju savienības iejaukšanos Baltijas valstu iekšējās darīšanās. Gluži otrādi: signatārval-stu neitralitātes saglabāšana formāli apliecināta"paS:t§ uh tas vēl Heku reizi pierāda, ka Padomju savienība nav nodomājusi iemaisīties Baltijas valstu iekšējās darīšanās.'* Tā runāja Molotovs 1939. g. 31. oktobrī. Dažus mēnešus vēlāk, 1940. g. 17. jūnijā sarkanarmlja iesoļoja B a l tijas valstīs, un tas pats Mohcovs pavēlēja anektēt Latviju, īga miju un Lietuvu. Tagad viņš žēlotas kā šķīsta nevainība, ka kāda AŠV l i d mašīna apdraudējusi Baltijas valstu neaizkaramību. Bet, kā Molotovs pats realizēja neiejaukSanos Baltilas v a l stu iekšējās dariSanās? 1941. gadā naktī uz 14. jūniju Baltijas valstīs sāka darbu lielas motorizētas krievu slepenās policijas vienības, lai izrautu no gultām desmitiem tūkstošiem cilvēku, sadzītu tos netīros lopu ya?onos un deportētu uz Sibīriju. Tāda bila Baltijas valstu traģēdija toreiz. Tā lauza vārdu Molotovs. Un tā šodien virs Baltijas valstīm l i d i na*? baigais spoks. Reizē ar rakstu Die Tat publicē arī Baltijas valstu karti un paskaidrojumos uzsver, ka Llepāla ar savu neaizsalstošo ostu ir svarīgākais padomju flotes atbalsta punkts Baltijas iūrā. Kopš kara beigām Padomiu savienība ao Liepāju Izbūvēlusi neskaitāmas militāras ierīces. Sai piekrastē atrodas arī V-ieroču izkaušanas bāzes, ko sarea neskaitāmas i z nīcinātāju eskadriļas. A r to laikam izskaidrojama arī šī pār^k lūtiuā padomiu reakdla uz A S V lidmašīnas „robežaR aizkārunm" Kopenhāf3(enas lielākais n^dēlas laikrakstf» Information šai sakarībā raksta: MBaltijas jūras austrumu dala pārvērtusies par klusu mistisku iūru. Pārbraucot zināmu līniju, katru kuf^i apdraud pazušana uz n-^atgrie-šanos. Agrāk So lūfu izmnn*o^a kā mierimis zvejas ūdeņus, bet tagad tā narvērtusies varbūt par pasaules l i e lāko gaisa flotes bazi." jas nometnes. So darbu ministrija grib veikt līdz 15. jūnijam, lai līda 1. Jūlijam, kad nometņu pārvalde to* tāli nonāks vācu rokās, būtu iegūstams reāls pārskats par situāciju. Vācu iestāžu pārņepitās DP no« metnes IRO materiālfi aprūpē vēl paliek līdz 1. Jūlijam, bet administratīvi būs pakārtotas pilsētu vai p a gastu birģermeistariem, raugoties pēc nometņu atrašanās ' vietas, DPACCSi darbību izbeigs, un par vācu pārņemto D P situāciju būs nomodā īpaši britu militāro valdību i e rēdņi resp. referenti, kas gan neatradīsies nometnēs, bet būs ērti s a sniedzami augstā komisāra iestāžu rezidencēs. Pārejot vācu pārziņā, DP personības dokumentus apmainīs pret vācu iedzīvotāju pasi (Kenn-karti). Dažādu tautību trimdinieki tiesiski un faktiski tad būs pieUdzi* nātl vācu bēgļu stāvoklim Pārņemtas tiks visas D P nometnes, izņemot veco ļaužu, kas paliks DP pārvaldes pārziņā, un transitnomtt»,ļ nes, kas a r i turpmāk būs pakļautas IRO. Kā veco ļaužu, tā transītnomet-nēs DP saņems arī turpmāk brīvu aprūpi. Visas pārējās nometnes (arī izvietojamo) pāries vācu bēgļu m i nistrijas pārziņā. Vācu pārziņā nokļuvušie nezaudē saVas tiesības emigrēt un I RO aprūpi un gādību Sai ziņā. K a d vācu pārņemtā nometnē dzīvojošais trimdinieks saņem aici** nājumu doties uz transltnometnl, viņš saņem brīvu transportu u n t r a n - sltnometnē atkal I RO uzturu u n pārējo apgādi. Apzinoties pārejas lielo nozīmi, IRO izteikusi nodomu censties vēl pirms attiecīgu nometņu nonākšanas (Turptnfijums 2. Ipp.) Ielu ciņa manevri Berlīne Berlīne (JJ). — Pēc Reutera aģentūras ziņām. Berlīnes Grunevalda parkā sākušies amerikāņu okupācijas ^pēku līdz šim plašākie „sacelša-nās un i e lu cīņu manevri", lai sagatavotu amerikāņu karavīrus eventuālo miera traucējumu apkarošanai Beriīnē. Manevri notiek 10 kv. km plašā terrltorijā. Grunevalda parks ar papīra strēmeļu palīdzību sadalīts Ielās, laukumos un sektoros, kas m i niatūrā atbilst visas pilsētas plānam. 300 ar spieķiem apbruņoti karavīri manevros tēlo 20.000 «dumpiniekus", kas «ielauzušies amerikāņu sektorā". Līdzīga veida manevrus mazākos apmēros IzdarijuSi ari Beriīnes britu un franču sektora okupācijas karavīri. Rietumberlīnes vācu policistu skaits sakarā ar gaidāmajiem nemieriem palielināts līdz 2000. Hannovorsche Alļgemeine Zeltung ziņo, ka Zoltavas apkārtnē notiek plaši angļu motorizēto vienību manevri. Tajos piedalās ari jauna veida tanki, kas ar speciālas ierīces palīdzību īsā laikā var paši ierakties. Vōcras okupaciiu pagarinos uz 5 gadiem Vašingtona (Is). — Vašingtonas un Londonas informētās aprindas ziņo, ka amerikā*)u un angļu valdība i z šķīrusies par Vācijas okupācijas pagarināšanu uz turpmākiem pieciem ^ gadiem- Tas kļuvis nepieciešams i ievērojot pašreizējo stāvokli aukstajā karā. Rietumu sabiedrotie pārliecināti, ka okupācijas karaspēka atrašanās Vācijā praktiski novēršot padomju uzbrukuma iespējas un organizēto komunistu iniiltrādju* ASV VAR UZVARĒT KAJŖU AR NERVU GAZEM Hamborga (lo). — No Detroitas z i ņo, ka A S V un, domājams,,arī P a domju savienībai, esot jauna veida kaujas līdzekļi — noslēpumainas nervu indes. Informētas vācu mediķu aprindas Hamburga izteikušās, k a a r i vācieši Jau pag. kara pirmajos gados ar šāda veida nervu gāzēm izdarījuši eksperimentus Lineburgas tīrelī. Ģen. Mekolijs (McAuliffe), ASV ķīmisko kaujas līdzekļu korpusā komandieris, paskaidrojis, ka šīs nervu gāzes tik ļoti vājinot ienaidnieka pretestības spējas, ka „ mēs varam uzvarēt, nesagraujot nemaz attiecīgās valsts saimniecību". |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-04-26-01