Bavarijas Latviesu vestnesis, March 21, 1951

              LATVIJA Trešdien, 1931. g, 21.
NW iMnnii cfeni iMMia Hsaiie
NO C3KU AMeUKAS ClLVfin
Mr. Sloutf k ittttii dēla lefs, vhl
Amerikai konlJsarmlil izplatītā Fmeta
iumDa apgāda iibonementu nodalās
vaditijft, Sodi<»Kti pSrpuidienā apsīda
Grioldlai nodiilnt ditra^isleki dedzini*
joM Zlantvētkili eglīti, un, «arlkojju-mam
beidzotie», iief» bija piedāvājies
pārveft mūsu •ctēliu lavā mailni mā­j
i , lai apiv«lcltaSliot ar mums.
Man pret! pi««etļw Mela augumi vēl
jauneltUga izilata kitings un It k l
drusku tamulsisi inliadz roku. Smul-suial,
iķiet» ^\\% piederētos būt man.
kai neecmti vil! no <:e|a atkopBSles,
ne ftim labi ailillajaim Amerlkae pil-ionint
SansnāJaniaiĻ laugos viesa simpa-tlfklt
naHFi kdaUtrēlil sejā m pama­zām
alikiratti, Ita vl^>tt viegli samul­suma,
U ari ne|mra«'li va|sird!gāfli va­loda
» iemeslu; ^:^\lim vakarā ir tuk­šota
dala ifllzei vīna, m tā ntii izraisa
Intimitāti AIzktslina viņa rOpes fiar
kundzi mājā. kfli» varllu raizēties iļjar
viņa piombatnl^, un viņš lO^lz dēlu
pieivanlt viņai m piileikt, ka atrodo­ties
pie Džānii i|tā amerikāņi lauc
manu dēlu). Mii. Slōuts paaUlsta, ka
viņa «ieva ir mvm izcelsmes otri pa-audzē,
ka viņa ilr biltuišķlga ilevi«kte,
ka viņš to loti mtl m ka viņu sagai­da
pēc mēneša citio bērniņu alnāli;am.
Pēkšņi viesis ictjauilājas, vai e sa
Jau vakariņojuiHI Vai mēs nebraulttu
līdz viņa mēļā paBstif — Nu gan «a-mutetam
pavisaii un mfģinam ātrumā-ties,
ka tādi nepairediltl viesi varētu
taču sagādāt neiilrtlb^fii. Bet Mr. SIoute
nu dodas pie telofona un atgriezies
paziņo, ka var4im braiikt.
Pa vakara cēlienu nemanot bija īsa-snigusi
mīksta, «laiila sniega kiirta.
Ziemsvētki! Mistllisa ftlTd pa uguijiOS
mirdzošām GriiDilldfea* ielām un dodlas
ārā no tira kluili meža ce|ā, abpus
kuram apsnigubs kokos atāv Gri;ni-džas
pārtikušo ļiuizu ērtās savrupmā­jas.
Vai ikkatir^t durvju priekšā deg
krēslainās elekiirkkla spuldzēs Zicim
svētku egle — vieno vai katrā pitisē
sava. Ja Intiml telpa — ^(tabā tāda
elektriskās svēris vilsi zaigojoša egle
modina tikai l^ilmou itm ilgas pēc t\\
\H dzivāa ave£tii Ilieamas, sjprakstolias
un smaržojošai latvi jās eglītes, lad
še, sniegainā Itijimsā iegrimušā m<8ižā
tās rada dlvaii^iu, )»nSstisku jOtomu.
Braucam kā piifliakā. Ne trokšņa,, ne
steigas. Vai eem Amorikāt
Mašīna piestllļ Ieejam gaišā d'4vo
jami telpā ar ftekrli(»ota koka Tpat
nēju iekārtu. S^vid^ilt — gar vienu
sienu pāri visai telpeii uz divkārt iz
vilktas auklas l^zvēctas raibu raibas
Ziemsvētku svcjciimliam saņiDmtaa k ir
tes, Tāda te parmža.
Mr. Slouts mis iepazletira ar savu
māti — sirmu, bet: staltu un sejā jau
nu, loti gaumlirl ģēi1)iašos dāmu. Un
tad Ienāk viņa .kunduo — vj^l Ista mū­su
kaimiņu Ziem<i]zeidac6 meita ar ima
gām bizēm valii^agā ip galvu» Un vi
siem pa vidu sniedz lavu rodņu mazs
divgadtt pul^Itli, viscaur balti tērpts,
tik nepasakāmi mdi|)s» ka nevar sa
prast, kā no tIKU lai izau^ļ amerikā
nisi
Bet galdu gan mmna klāj ameri­kāniski:
Mr. Slouts ienes vieglu daiku
četrstūra izskata, atvāž tam tievas
kājiņas, kundze to apklāj, un abi ser­vēt
kalpotājaa nav.
Pēc vakariņām mūs Iepazīstina ar
amerikāņu pašreizējo ..jājamo zirdzi­ņu"
— televīzijas radio aparātu. Sl
dārgā rika iegādāšanai pieder še ,,pie
labi toņa", bet tā mākslas vērtība pa­gaidām
vēl ir tiraia nieks.
Jūtos vēl no ceļa pavisam slima,
un tāpēc gribētum drīz braukt mājā.
Bet nu izrādās, ka mīkstais sniega pa­darījis
celtt bīstami slidenu, un mājas
tēvs dodas auto riepām apvilkt ķēdes.
Mr. Slouts noņemas ap tām garāžā
ilgi, ilgi un, kad tas beidzot paveikts,
pats tā nokausējies. ka viņa vietā
fflGs uz māju ved viņa kundze. Kun­dzes
māte sēžas blakus, bet mašīnu
pa bīstami slideno ceļu droši vada
mazā somiete ar dārgo nastu zem
sirdi. Mrs. Slouta dara to ar tādu
pašsaprotamu gatavību, it kā viņai
būtu jāpāriet tikai pār savu istabu.
Te man pirmo reiz nācās apbrīnot
Amerikas sievietes droito roku un
patstāvīgo garu.
Un Mr. Slouts? Vai viņa šī vakara
sirsnība pret mtuns būtu bijusi tikai
vīna glāzea izraisīta, ar ualmu uguns
vērtību?
Tomēr nē. Kad viņš, Isbi situētais
nodaļas šefs, virs brieduma gados, no­dēvēja
mūsu dēlu, savu kā gados, tā
stāžā jauno Ierēdni, pat my frlend
John, tad vieglais iereibuima bija jau
izgaisis, un viņa attieksmē pret jau­nekli
bija Izjūtama īsts siltums. Saru­nās
atklājās, ka šis amerikānis, kas.
starp citu. Ir studējis ari psicholoģiju,
saskatījis avešās zemea jaunekli ko
citu. ko vairāk nekā savas ikdienas
apkārtnes boy'os, un — kas ir gal­venais
— varēja nojaust, ka viņš izjūt
tieši vajadzību pēc šī ,.cita un vai-
Vakars Dunika
Kvēl klavi Bēg6t rodoM
Iet dz^vtt. Vitos laliis lēns.
Ua laldtii, ko Uepu saīgi,
Aiz govīm 8o|o gannzēns.
Pa gatvi kartupeļu groziem
Steidz sievas. Kluss k& baznīcēns
Sirms tēvs. kam septiņdesmit šoziem,
Ar sētuvi no rtjas nik.
Viņš apstljas ^e rairUņrozēm
Un lūkojas, kā blāzmot sāk
Aiz mežiem milzu ugunskuri,
Un dunoņa dārd dzirdamās
Stingst baismās pakalni un purl,
Pat saule porpuralna riet.,.
Sirds piemin karotājus, kuri
Sai stundā cauri liesmām Iet.
Kā apsaukt llelgabalo mēles,
Kā vietu rast, kur glābiņi iķietf
Ne asaras, ne maigas spēles
Vairs nepalīdz, ne vārdu spēks.
No tumsas laidlas baltas strēles. •.
Rit ciemu apris ugunsgrlksl
Liepājā. 1944. g. odctobri.
rāk" cilvēku attiekamē6. Dēlam aiz­braucot
uz Oklahamu turpināt studi­jas.
Mr. Slouts nu norūpējies kopll ar
mums, kā mōs sabalansēsim savu bu­džetu
ar mazo ierēdnīša algu. Viņš
tāpēc tūliņ piedāvāja savas pazīšanās
atarpnleclbu eventuālaa labāk atalgo­tas
vietas iegūšanai.
Tā savā pirmajā ciemā Amerikā es
redzēju jauku, ģimenigi siltu māju ar
humāniem cilvēkiem, kas vērtē un
ciena garu, tāpat kā mēs Eiropā to
darām. Būsim patiesi un pateiksim, ka
arī Eiropā tādi nav sastopami uz kat­ra
soļa. Tie ir bijuši j ā m e k l ē vien­mēr---
vifioe laikos un visās zemēs.
Febiuārl, Grinidžā, Konektikutā.
Zumalisfā un redaktora jubileja
fiiilf aitaif via klmlM M V M ģiBesei
•Ida KnM u 39 ivIlAlfcIfia pavadUleM
fidim aUkatlIii nif. Isi. AtbeHi Katnlņft.
Katliņi 4fl«if tMI. g. 31. ng. AUdbi
U itMkopJi dili, Saniillita gaiUi vuScti
Ifit. 9. i l t n l JauaSUii ZlņS» un ta)i paSS
Uļki raksta lavadrakitoi latvlja* Vēitneiln.
Bfa avfttt atUiaigatt radakliDn J. Vetna*
Btt esaklaa levadrakilu autoiu ferasUet re-dakdiS,
Ul to napakatltB", un leituUātS 11-
kai 12 9. Ttet }a»atkil-ftadc«t« oiatctna par
vlaiio no ladaklorlem vecāka)! latvteSu av|.
t l , kaa itaica Jaa 51 gados. Jaunaii cenio*
Bis drii k|Qit par radakd)as sekretāru ali-aļolS
talerla Krodera tlatS, gi)a amati
ICaIatņi itUtk Ifds UtvIJaa VēttaeSa Ukvl-dieliat
tfZS. g. radtil, kad ailits ttrais gai
ir paciHa pat 2SM tks.» bi\t pašas Utv.
latks. akaumisUs sabitdrlltas salirvkiiMs
atuail Udi vaco, ladaalto Bam. DIrl|ui dl-
^ ^ ^ - • ^ i d » la laikraksta. Jaa Aikola|i
f adā MalaUMi k|Qst Jam&ko ailņa ta ilnstrl-
Sft..!^**. radaklors. bat 1112?, g. strSa
fidļja Mdl, kaii laias.sacttsUas «r Jan*
Okioi 2i9iBi. Tāda vacats lasjaaitņi iiridis
valkļiks par Srlnso «a, plesatsUdaas popu-
Urikoa rakstalekas tm tpējīgikos i«rs&ll.
stvi, kMkvrtiei vtagtl alvaira. Arf Kataliii
ai pie |ada atgrieias Jaimikis Zinis. V».
liķat gados Kalniņš Ir Caaira Balss atbildi,
gals ftdaktors «a laforaSlors Bfgas radio-foai,
Bot IDS. g. Boldi Utirtjas ealvtrsltiU,
itgfldaM aag. tor. grāda. IISI. g. Kataiņa
osņtai ifSriaito advokito padosii «a Israa-ga
par ifCrlUli advoUta pailga ielgavS,
kor viņi aostrSdS nds bo|iavtka laalkU-aal.
far otri tpUsoaUki) vēlišaaa saraksta
sastSdHaau tS4e. f. vaiari KalaUM aoklūsl
Jelgavas dekā. BoļSavIki, pSrraģistrēJot ad«
vokitos, atņen KalatņaM i«spē}Q patikt ad«
vokitOrā, QB i9lš. g. rodeal viņi ptrtat os
filgai pleasalaiB. savlaaibu par sakratlra oa
juriskonsultu.
Kad lS4t. g. BIga atbrIvo|as, Kabiiņi at­kal
atgrtelas advoUitOri. Tris gadās lldi
pat Utvljas atstiiaBal vIņS ir ari Bfld«}u
latkrakita Talsu VIrds atbildīgais radaktoii
UB savu aaclonālt latvisko rakstu di| dabfl
braukt ui BIgu pla paša ģeBarSIkosstsira
preses Cefa «.izskaldittltf aa aaņest paasā
clbas".
Utviskii stilti dll KalatņS Vict)l Bok|Btl
Maigateaas tplo Karalaaēiaia) darba aovataē,
kas UdsiBis kOBcaatridlu aoBetatl. Tar
smagos darbos sarga airandilbi stridi|a art
ap m BIgas talis ISM. g. mdtal sakārto
latvieša. Vleaa mfaasl plras UaUi bo|i
VULO oibrakuaia KalBiņaa ialBlJas isbigt, aa
viņi noklflsi BletuaivScIli.
Kopi trlB gadlesi KalaiņS dsfvo KaBadS, kur
ToroBto vada pats sava grimatnlca ua ap>
gida. Viņa lietpratīgie raksti par KaaadaS
saimalecltko UB pontlsko dsivi sastopaaii
gandrīz vītos trimdas latvIaSa periodiskajos
Izdevumos, blefi ari laUiraktti Utvl}a.
Kalaiņi ir vil paios briadama gados, aa
viņa uzņēmība un enerģila tikko HkosI pa
Blatos JaoBam paslkomam; viņa apgidi aa
radakcili sācis izaikt )aaas, plaSs Itastrits
latvldo miaeirakfts MOsa Domas. H. Kr*
frMrichaia NlUm aīnrncsi
Pazīftamais gleznotājs Fridrldis
MilU atstijit Vcntorfa» transitņometnl
un devie» U2 pēdējo ttadju Vācijā —
Gronu. So rindu parādīšanās brīdī
meistars kopā ar kundzi un divām
dzīvei^rieclgām meitenēm vaibūt jau
šūposie* okeāna plašumā, pametot aiz
muguras 6 gadu rūpes un raizes.
Vācijas trimdas gadus meistars pa-vadīji
« pie mīļotā* Baltijas Jūras —
Libekā. Te viņš radījis daudzus dar­bus,
kas tapuši ar grūtībām, jo ne
vienmēr bijis viegli sagādāt gleznoša­nai
nepieciešamo. Trimdas laika sāku­mā
audekls un ellas krāsa piederēja
pie gandrīz vai neiegūstāmajiem luk­sa
priekšmetiem. Pazfstami daudzi
Milla trimdas darbi, kw ar ogli da­rināti
uz kartona vai pat papīra, to­mēr
nezaudējot tādēļ savu mākslas
vērtību. Mllta darbi trimdā sniedzas
simtos. Visvairāk viņš radījis ellas
gleznojumus un pasteļus, bet vēlāk
pievērsies ari citām technikām — se-
Višķi tušas zīmējumiem. Viņš zīmējis
ari vākus vairākām grāmatām.
Tikai uz pavisam mazu laiciņu no­metnes
vadība viņam kāda Mēzenes
bloka bēniņos bija ierādījusi šauru
kambarīti, ko meistars bija izveidojis
par darbnīcu. Tā gan bija auksta un
šķirbainām sienām, bet telpā allaž
valdīja mākslas gars. Netika piemir­stas
arī bohēmas tradīcijas. Ne reti
tur satikās gleznotāji, aktieri, kritiķi,
avīžnieki un grāmatnieki, pavadot
grūti ainnlrstamus brīžus. Citādi MII-tam
nācās strādāt sava* bēgļu istabi­ņas
šaurībā, kur arī dzimis lielākais
viņa darbu skaits.
Grūti meistaram kādreiz būs apzi­nāt
savus trimdā radītos darbus. Vi­ņam
gan ir speciāla atmiņu un veltī­jumu
grāmata, kurā dažas rindas le-raksU
katrs jauna darba Ieguvējs, bet
— darbu ir daudz un tie nu Izkaisīti
visās^asaules malās. Liekas, ka Dr.
Reinis Slnāts ar savā īpašumā esoša­jiem
darbiem vien varētu sarīkot ma­zu
i2Stādi, īpaši, ja talkā nāktu vēl
kritiķis Jlnls Rudzītls, grāmatu izde­vējs
Alberts Strēmelis u. c. sirsnīgā
kie draugi.
Pazīšanās laikā ar Miltu nācies kon
statēt vienu: viņš Ir gan meistars
glezniecībā, bet — vājš veikalnieks.
Daudzus darbus, pat labākos, viņš
vienkārši atdāvinājis, vai ..pārdevis"
par smiekla cenu! Attieksmē pret pa
ša darbiem, mākslinieku varētu apzī
mēt pat par kautrīgu. Nekad viņu ne
varēja iepīt sarunā par paša gleznām:
Fridrldis Milts vienmēr mazliet pa­virši
atmeta ar roku, it kā vēlēdamies
sacīt: „Ak, nav jau nekas..." Maz
bijis tādu mākslas draugu, kas sapra
tuši, ko nozīmē radīt mākslas darbu
un kāda tam vērtība, un samaksāju
ši par iegūto gleznu piemērotu cenu.
Tā Milts. sekojot saviem ideāliem,
6 līdzšinējos trimdas gados redzējis
maz saulainu brīžu. Katrs Milta pazl*
nējs atzīs, ka meistars nebija ņēmējs,
bet devējsl
Pēdējo reizi Fridrichu Miltu bija Iz
devība satikt Ventorfas transitnomet
nē šaurā Istabiņā, kur viņam nācās
uzturēties vairākus mēnešus: svešu­ma
gaitas staigājot, izrādījās mazliet
tedragāU veselība. Ārstējoties
nes ambulancē pie I^. J. V.
meistars ari tad nebeidia II^
vai mūzai, pārsteigdams daudztii «
jaukiem portretiem. Tāds kā m^ķ Ķ\
miņa no drauga un pacienta vis
atradīsies arī pie Dr. Kļaviņa i ^ i
siena» portretā iemūžināta ,
kundze Minjona, dzejnieka Hugo
miņa meita.
Milta mākslas draugi tic, ka,^
dzimtenē Fridrlchs Milts atgūs ļhi
dalu savu trimdā radīto darbu, laļ
sus kopā izstādītu plašā skali T
Zigurds ZalgvļM
Ziverta Partizoni^
Siokliolma
Rūpes par mūsu te&tfi Zviadrijat
šiem visUgik saisajušAs «t Stekkotau
matisko kopu. Tās sastivs pa a i i^
gadiem gan mainījies, un pašlaik ti '
tejas tikai no teātra mākslai mīļoti
tias tās vadltijs Jānis Suaume ir "
idasts, kas labi apguvis skatuvei
interesējas ari par dekoratīvo miktla «|
mērķtiecīgi vadīt režijas darba.
bi kā savu 9. iestudējumu tiasea St "
dramatiskā kopa iniedsa Zlvtrta di
tisini, panākot Itin spSdgu kopi
kā Jirunā Jau par izrādi tiešajI 0^
pirms imponSja dekoratīvais letirpa,
veidots, atsakoties no tradido&lll .
bet Izmantojot nelielo skatuvi vlaiikUiii
Ues Iespaidīgai stiliticijai. |
VSroJot tēlotSJus, radis piriltdbi, k^
skatuves mdkslai tiešim attg Jiuai
Sevišķi Izcēlās J. Straumes gūstekalSt
Laittas Dzilnas Marqa, kas abi vlial
piešķīra' īstu spriegumu. Art pirl|o
trUka krietni iedsfvojuios ikatuvM
piemēram, Konrāds Bertuii Tilla t»
Zvaigtnite kalēja lomi. Straumes reli
Isrides dalībnieki bija teicami sali
Itlldzinitu, viengabalainu ansambU.
piemēram, leitnanta lomi bfltu vēli.
drēt kaut vai Stokholmi dilvojoio I
mani. bet Ir Jau taču laikam kādi
kas svarīgo atbildību par latvieia
turpmāko pastāvēšanu atstij to rokiiĻ kii
matik piedzīvojumu, vairāk gribu i i ||
jūsmai. I n
Paredzams, ka Stokholmas drimatiikii kMJ
ar Partizfinu izridl viesosies ari dtoi ļKvfiļ
rijas latviešu centros, ua tu tieiim] bH
vajadzīgs. Ivan yaili;
Sācis iznaki LAB Dūugi
Vanagi biļetens
LAB Daugavu Vanag! tietiimvid|ii[ ^
tritial vaidas apgidi ads indUtt 9i
fastaclju mēBeSa bl|etlti. Ti ptnu
mnm ievada dedtigs alciBiJams, nŗil
dtu luimit „VIri, kas re4il|iit wm
tu biedrus krītam, sievu «« ••Maaeiļ
tēvi vai briļi atdevuši dilvibai, locik^
viamu aavu dilvu labikot gadu.
sespfs aamiiriniUUt līdi ila tptn
k|uvttii par lauau brīvību plikiBi 1
SiletiM aatori raksU: Kafavlru attai
laii; DV protesU viitulu «kdji (ar t
paravgiem): Cldelgbemas gars; Ku ir ^
vu vattagi; Daugavu vanagu
ide)tskie pamali mi darbība avakuai
ku dzīvo (piezīmes pu DV rosību
Itvilēs centrito vddi vtii 1111111}
par DV darbību v i a paunllt Hlkv,
Kalpaka (seriji Uivijas diUkii ditf}i
das preses apskats. So uturi «a
labi sagatavoto bl}et€B0 rediģi V.
un Br. Rubess. Redakcijas adresii (211)
gostdori b. DetmoId« Lager, 11. l-i
many. Blletēas iznik reisi minēsi aa |
Unims redakdJS vai DV oodalii.
LAB DV biļetena redakd|i ildBi vtli
saulē izkaisītos Daugavas vanagu reilgl
nēt un līdzdarboties fiai tavi Isdevimi*
neatslibtu kauju gaitās, gflsti ua
nometnēs nodlbinitis cieiis saltu.
Uifr^s Vtkām
mm
nOMANS
(58. turpinājums)
JKur vi^i v^rlltu būt pdlkušl? Kur viņi kavējas?" Kundze
jautāja ik pa minūtol, raudama vienu sērkociņu pēc otra. Rīga
bija sastāvēju»!a$, ttabūjuiii mitirumu un negribēja lāgā degt.
,3ūs laikani jiiUIek brauciens \u rītu/' ieminējās Kapteinis.
,.SaiismIgir' Kvnd:ee nostenēja».
,nJa jau tik ilgi ir ciests, varēsit padest vēl šo vienu nakti
ari," mierinij4i KapIMs.
«Nē. tas ir brlusmlgll Til cerēt m gatdīt... Briesmīgil"
Bija jau kriitiil tiuvu v^ikara stundai, kad m ceļa beidzot
parādījās prožiflkloru ugunis, un mašīna iegrīļojās sētsvidū.
«Sveces, noliidiltāi sveces/' motora vāku atrāvis, lādējās Mi-kiņš
un aizcii^l« to itkal nikni ciet. „Gandns paliku ceļā. Šo­vakar
no braiikiinas vair» nekais neiznāke — domāju, ka tas
nebūtu prāta di»iibs. Kā jums llekeis, Kapteiņa kungs?'*
»,Uksimies vlm icJerīgl tepat ui avMS,* Kapteinis pamāja
Ml kūtsaugšas pusi. „Un tad rīt no rīta agri prom."
Braucēji vīli^llos viļņoja atkal vaļā savas paunas, lai samek­lētu
naktsguļai uepieciešamās tegas, un lēni sāka tuntuloUee
augšā U2 gubeni.
S Dabūjusi no Kuntos lieku legu, Dagnija līdzi citiem uz­rāpās
uz KaMju ļ^lašās kūtsaugša un sāka raudziUes pēc
kāda brīvāka slūra, kur ierušināties āboliņā.
Ilgie iemltniiiikl jiiu een bija Izraudzījušies sev patīkamāku
migu — vai m\ nillajā pažobelē, vai arī tuvāk pie lūkas, caur
kuru varēja saikalilt rudens zvaigiņu lietu. Lai nelebruktu
svešā daļā. Dagnija drošības pēc ierāvās pašā pažobeles stūri,
kur jumta slīpums iegrima āboliņa ealmos, un mēģināja tur
iekārtoties ux dma
Noprusi no ^igrls celšanās un ceļa. Dagnija tīksmīgi iz­stiepās
čabošRjos itJītmos un sakrustoja rokaē zem pakauša.
Visapkārt gājei. kliDipa un cēlis, līgodamies kā pa viļņiem,
ttnnši stāvi, citn «svilpodams, cits dziedādams rušinot savu
bedrīti, un p^i tdmi pacēlās kāda nikna balss, kas apsauca
trokšņotājui
Vēl labu laiku vlio* kaktos fabēja un knosījās, tad lēnam
iāka apklust V»I1«MI«S un smiekli. Hdz visapkārt bija dzirdama
tikai vienmērīga elpošana un kāds rets krāciens.
Dagnija biji* «lltl t^n labi; kā par brīnumu viņa jutas daudz
labāk salmos rielā Baložu ielas mīkstajā gultā, un vecas, pa­zīstamas
smarla$; tai atgādināja Biržarajus
Āboliņa spēc:ī(|aili vītun» sajaucās ar sulī^jo la.dara smaku,
kas spraucās uz augšu pa pažobeles šķirbām, darīdama labu
domām un sirdij. Dagnija elpoja drlll un mierīgi, iT.baudīdama
stipro vīraku, un tikai rets govs māviens vai ķēdes iežvadzē-šanās
iztraucēja nakts mieni.
Dagnija nemanīja pati. kā dziļš, labs miegs iesvieda viņu
savos atvaros, un tikai spožs rīts pamodināja viņu jaunam
nemieram,
XIX
Saimniece bija lejaukusi maizi un bāza baltās bēna malkas
iks platajā krāsna mutē. Bērni stāvēja kā aplipuši ap abru
un gaidīja, kad māte šaus krāsnī pirmos plāceņus. Turpat pie
saimes galda sēdēja Kundze un smēķēja. Bija skaidrs, ka saim­niece
neaizmirals arī bēgļus ar kādu svaigu maizes klaipu,
kaut pašai bija septiņas mutes ēdināmas, bet šodien bija
astoņpadsmitā novembra vakars, un prāts visiem bija skumjš,
bet svinīgs.
Nu jau Mežirhēs bija aizvadīta vairāk nekā nedēla, un bēgļu
bars bija apradis ar savu salmu stūri istabas kaktā, tumšo
meža šalkoņu aiz pagalma un saimnieku daudzo bērnu ča­lošanu.
Mežsargs bija kalsns, kluss pusmūža vīrs, sieva šķita krietni
jaunāka, vēl stalta un nesaliekta, kaut arī tai nebija vic(ļls
mfiža, audzinot lielo bērnu pulku un no liesās piejūras smilts
Izkarojot iztiku daudzajām mutēm. Saimnieku jaunākais, ma-zais
Pēteris, bija tikko aizvadījis pusgadu no sava mūža, bet
vecākais dēls nāca jau krietna pusaudža gados.
..Cik jau nu mums ir paaudzis to kartupeļu un maizītes,
tik daUsiraiefi." pirmajā vakarā bija teicis saimnieks, plikai
neņemiet par ļaunu, ka cita nekā daudz jums nevarēšu dot.
Vēl gan ir augšienē pāris podu savārītu brūkleņu, bet šogad
cukura bija tā pamaz. Un mežā līst necik dzīli arī nevarēja."
MKO nu par to, Jūsu pašu jau ir daudz," atbraucēji samul-suM
saskatījās un atcerējās Kalnāju pilnās, aizslēgtā* klētis.
..Galas mums tā pamaz — paši taupām vairāk svētkiem. Bet
kāda šķēle jau kādreiz iznāks/* saimnieks vēl piemetināja
Jau pirmajā vakara, kad vīrieši tikko bija paspējuši ienest
istabā svaigus salmus, ienāca saimniece ar maizes klaipu un
krietnu bļodu ptlnu brūkleņu ievārījuma.
..Tas jums ui atbraukšanu/* viņa teica kautrīgi un steidzās
ārā no istabas.
Pulciņa kundze iemetas kaktā un izvilka no sava vēl it
pa.«vmagā čemodāna krietnu cukura maišeli, izsteigdamās ar to
pakaļ saimniece;.
..Velns ar ara. kas to būtu domājis, kā dažam labam zapte
atm:ekske sirdJ" savu biezo matu mežu kasīdams, ierunājās
Ted:s, bet. pamanijs Robim acīs bīstamus zibšņus, kā par
brrnumu apklusa.
A n Kundze lau pirmaīa vakarā bija paspējusi aprunāties
ļ i r saimnieku un a?k:ā!usi, ka tam uz :st3bas augšienes žāvē-
• jas krietns kušķis pasaud:etd6 tabakas, un drīz mazajā istabiņā
sika griezties zili melna dūmaka. Pulcipa kundze ik minWf
rāva logu te vaļā, te ciet — bet Kundze to ne redzēja, ne Jtiti|
Citādi Mežirbes bija ērtas un patīkamas mājas. Bēgļu rīcībil
bija viena it prāva istaba un kāds mazāks kambaris, kur dil*
voja Pulciņu ģimene un Elga Pļava ar «aviem bērniem*
Otra istaba ar galdu bija pārdalīta divi dalās, un vienā ptitii
mitinājās Dagnija ar Kundzi, otrā Talvēns, Harij* nn viittl
posts un nelaime — 2anls. Paiā pēdējā brīdī, kad smagi
šīna jau bija sākusi kustēties ārā no Kalnāju pagalma* viņi
bija uzlēcis uz kāpšļa un uzrausies uz platformas. Mantu ti*;
ņam nekādu nebija, tikai portfelis, toties aizvien iultaina ttfii
un ī^ns prāts. Tā viņi neaicināU aizvilkās pārējiem līdzi U
Mežirbēm, un neviens nezināja, kā no viņa atkratīties. ^
maucls savu žoķem dzlll uz pieres, viņi dienās klaiņoja
apkārtni, šo to samangodams, bet vakaros, tāpat kā pārija
gulšņāja salmos, klausīdamies citu mēļošanā. Zanif rttiUlK
maz un reti, bet ja Izmeta kādu vārdu, tas bija ass un nīgrs.
Nekad viņš nebija stāstījis, ko darījis agrāk, no kurienes aāk*
dams un kur viņam palikušas mājas, bet pārējie Istabas biedri
sprieda, ka nelielajā cūkādas portfelī, no kura 2anls neiļtfrU
ne dienu, ne nakti, vajadzētu būt lielākai bagātībai nekāpi*
rējlem par visiem maisiem kopā.
Dagnijai vēl vienmēr šis tas turējās no Biržarāju krājumlt»,
kas gan ar katru dienu vairāk saplaka, tā ka bija jāsāk tP'
staigāt apkārtējās mājas, lai būtu ko likt kopkallā. Sī kUl*
ņāšana arī bija vienīgā iespēja, kā uz brīdi izmukt no isUbls
drūzmas un piekvēpinātā gaisa, un Dagnija labprāt un bWl
izslīdēja no mājām, lai paklejotu pa apkārtnes ceļiem un pf
mestu kādu soli mežā. Bet, tā kā vācieši vjsu mežaino ipjā*
balu uz juras pusi no Mežirbēm bija izsludinājuši par ne­drošu
un bandītu apdraudētu, pārāk dziļi iemaldīties blezokol
viņa sargājās Sarkanās bultas bandas diezgan bieži mādu
iebrukt tuvējās mājās, pievācot sev pārtiku un drēbes, un rfU
tās bija apciemojušas arī Mežirbee. Saimnieks gan labprāt šo
notikumu nepieminēja un vairījās par to runāt, bet bēgllta»i
istabā pa salmiem vārtoties, tas šķita pārāk dēkaini un Diti'
cami, lai par šim briesmām nopietnāk padomātu.
Klaiņodama pa rudenīgajiem ceļiem, Dagnija pirmo reizi W
Iepazina šo tālo Kurzemes stūri, un tas viņai šķita noslēps*
malns un «avādāks, nekā sen pazīstamie novadi.
Vecās priedes, mainīdamās ar biezām, sveķainām eglēm,
šalca nemitīgajos vējos, un klusos novakaros, leklatisotlis
dzill vēju balsis, varēja sadzirdēt jūras bangalno svaidlšsnos.
Zeme šeit bija liesa un smilšaina un prasīja daudz valfik
sviedru nekā Biržarāja sārtais māls. un arī cilvēki bija gio^
citādi savā runā un iedabā. Lūgšanu skaitot, tie ritināja TOio
koka krelles, un zem pelēkajām .sijām kvēpināja ellas spuldzi
jaunavai Marijai un citiem svētajiem. Te bija katoļu stūris,
bet Mežirbju saimniece zināja stāstīt, ka vēl vairāk to esot ttf
Alšvangas pusi.
(Turpinājums sekos)
m
te
i4
BiroP*? vai
lielas
BafI)
cena
MBK «It* "
rk tt piW {(«'l* viņa
•** T « ,.pMl>«ltl*ti"
, UlaiitV ĪP»š« '
He bii os stūtin
tm. g. 14. aog. A!(
Miii]NlnkoiTlltil..i
()li|i Tnnidņa
J«ŗ&Ķ vilciņi, 977», H.
• I GiMni, Mlch., U.SA.
iMHlifasUFEDOS!
ļU* Wdļl UUn trtiUt Ali
ļj^lliiiri», VIc,, AMtjdl»,
, Mlnibo,
fflj***»". mm V. Bt
SMlon, Dnlļļņ
**'''M«l«Sl„Mttche.ler,Co.
(t
Uts
l ^ f ' ''«1. g. 21. aarti I
C l . . ^