1951-03-21-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
L A T V I J A Treidien, 1951. g. 21. nirti fHiSa liUa UAiļl TMi iZCClIfBlf I Sāidas izceļoiāju arodpārfaaudcs OZIVE EMIGIUICiililiS CEllTSA BLANKENZB i i JAUNAJĀ Um »KIĀUSTO JMTCRACUAS PtOGlAMia fēfim iradt beigii, imvid«jf>liti Aoi^iUJai iinJtoiadat braucēju tnin-iitBonatiiti Fallingboftelē, tāiU di- •at Jftunai ifcelotSJu nometnes; lumīajiem auitilUeiiem bija iUiH\H. i a GllUtetI pie Hamburgae, bet «Ig-l u ī l t a i w Kmidti mc Ubekiii ^ Blankenzē. Pēdējā apmetne iekllitota bij, armijas kmrmii skalstākaiis un modemlkajās vieā Ubeki* Savā laiki tuijnittelili vfeu ktfi Htetfji. bet pēc kara, kritiskajās Berllna diie* nāi, nenogurdiiiimif gaisa tilta i)!tcti. tagad tieilbii bM l A i r t o t i i tdpas nodotas Kanādas un Anglijas brau» cēju rlcfbi< N<miet&l ieklrtojot, liela» i^leits tautidiu no Ubekas Mizenes un iirti* leri|ai nometnes beidtōt dabtije Ilgi kirotd darbu. Bet t i k i darbinMu isvUI krietna noteikšana bija ilm |»lrvaldeit tad lielikais nodarbināto vairumi ir vieiell Ari mlUtirās f Ir* valdes un IBO Ierēdņi atbalaUji v|* dalu saiitfianu darbi, Jo bljniaflap DP esot Jāizceļo. Vācu darbieil>^l;u attieksmei ar pārtjiem kollēgām m izcelolijiem tomēr loti labai. ī^m-dxos gadījumos vācieii ir pat l^if^ niki un pretimnicigikl sveltautiie* ilem« nekā palu bēgļu darbinieki. Sl gada sākumi Ubekas vicu pKetie asi uzbruka Blankenzi nometnei un tSa iemītniekiem, rakstot, ka 4ilve apmeflses apkārtnē kļuvusi ne ^Ita nedroia, bet pat bīstama, gan atttitn^ Dafcii f ^ z c e l o t ā j u » par vicu h-i ^ ^ ^ ^ ,njM pagājušajā ne kwt;pftrWlpumiem miUta^^ ^e^a so. K ^^^^^^^ viiJtās Rietumvācijā īpa dlja ar dett«na «odiem. Tas jedarbo-^ ^ .. p^i^j^^^ jTi^opā ieradušies ame Jāi k i brfcllnājums. Ail iedzīvotāji ŗjj^^^^^^"^^^^ 5^^,^ darbi sākuil raudzīties labvēlīgāk uz «ce-P.^/^f^gj^^ aroddeclski pārbaudīt DP. ^ MkllSLa Mm^^ «liiiiiik ikifias U^» pieteikusies jaunajā 25.000 strād- ^ N o l i k i tlm«iai netiek sķutas. ^jj^iji^pedālistu izceļošanas prog-kā iu ir Gronā un Tirpica jo Blan- ^ ^ ^ ^ ^- ļ.^^^,^ ^^^^^ kenzē nometnē galvenokārt ir nwzas piedmis 25.000 litabii^ pemērous ģ^^^^ veUi Sav. valstis, un Jaunus !!L^ThJS« l l f f kSrJ^v^^^^ sagaida ' nākošo mē- Daudziem tas bijis liktenīgi Ar ^on- N^^^^^^^^^ gan diaāli deklarējie. ka viņa^ ^v"aludliM- mŗ^^e*t^in^ā tājus namdarums,i rTmtažsu slliimcēnjīucsu, oletM •Mortie. us i>eg«tdltiem i''"^»ļ',tf"*^*^^ «Sb^i DV Korke-pārbaudot viņu darba ieepējas un Nometļfia dilv« AVGUSTDORFAS aomtUits ubltdrUlEl MtOrālā flilv* k ļ a ^ Toil9ik« u ) 323. Uaiuportt vteiilbts pānOUiii te|«mi 01 Detmoiao. SēviŠkl ioiI|| ^ fdht DV nod«)«. koTiS pritUbi^ l i l J i l t o D S . DV rlkoUJi Xiip«U pUmi^ piemērotību minētai programmai. ^^^^^^^ j ; Nsn»» kupUaij* MiOnSSn Kampaņu sāks vispirms Minchenes utvleSu un cjuaum kompoairttt iMmk. apgabalā, kur visiem ieinteresētiem W a t v«h^^^^ •« DP jāpieteicas vai nu mo vai DP h^«^ « 1««^»^** ^"^^"^ komisijas birojos izceļošanas «omet- ja^Elļj^^^^ nē Funkkazarmas. - . vietoti Jaunceltajā» vieglas būvti Jaunaji izceļošanas programma le* I bankit. Ttipat lou n«Bti. t i k« vēroiams atvieciloiums ir tas, ka tā» mentas nav ies|^)am$ novietot STa un dtfba' galvojumu sa,e« i^M; _ . katrs DP, kas arodnieciski piemērots principi. ka« &«iabvēUgi ituttoit u un atbilst parastajiem ieceļošanas no- ilgo tprOpi. teikumiem, kamēr lldz šim lielākā NEI§TATBS nomtmi (Hoatdai) dala izceļotāju uz ASV bija atkarīgi pijnuņ» dienā iļļ^l^ W—' no amerikāņu paziņti un draugu gata- JJoUņS.^^ic^ vības Izrakstīt galvojumu. Jaunie ^^i^ ^gr. J, Dati. Skol» Jimtat galvojumi neprasa noteiktas perso- mēja piuioUiku dujis. nas, bet tikai noteiktu arodu, tādēļ BODENTEICHAS veco cilvēku mitai pieteikties var katrs. Pieteikušos pār- ka piemiņu ditvkdpojumu S. m«rti baude, parejbSt, pa«rinlt 1.1 līdz K.^^^^^^^ ieceļošanas Jlkuma beigām jūnijā jau y^.|, ļ^^i, baioicet telpu bUt juki botu izsniegtas vīzas. Pasākumā pie* poioSi ultuniem «n puķlm. Dtevi " Viņam palldziba nav vajadzīga INVALIDS AR CENTĪBU KĻUVIS MEISTARS l e l h lirlņi nkitelekt f. Afaa^M m tttiieltt Btiikiasi traeiitauMtsē fy#<i pi* vtfiMtu ce)« ei AsfUhi* AltkitMlJi iMia ail uail* atiseaUllt (ftml pt krstii), 1m MuesAiV |ot, ka likumu pērkāpumoa un aieitelbēt vainojami galvenokārt ri^' paUiaņtl poH im tdtrih^» kaa iit> radla Pad. savienības misijas iit* aardilbl. Repatrianti nekautrēdanilei milaufa apkārtējo veikalu durvis, •tatgēļa laupīdami pa zemnieku mM* Jlm, nekautrējoties daikārt lietot art latoēui» tat visa radīja dibinātu «at IttlmBu nt vien apkārtnes led<lvcHā^ Joi, bet visi Ubeki, un llbekUlit daudbr nai|lroJott palika pie uiskitļal i n a m n i ^ paliek irzemnleki, tm tin d i | lamljami vilt. Kometņaa Iemita Aiaki uf apvainojumiem nereaģējis, tl tfauthmai aaglibdami dalāmas 0 t» tledbaa. Tagad stivoklia krasi malnIJllHi. Nometni no mllltirii pirvaldes $ 1 ^ ņēmusi IRO. Vadība kļuvusi prellin* nāGigāka, kaut ari Ir stingra, Izc#|o* tijl tomēr apmlerinātli (o line, ka hn dtsc^llnas un kirtibas nevar lxtlM. vieni v i l nav kaŗavlN. Piraatais noraidījuma for mulijum: ..Nepiemērots ieceļošanai Kanadi/' Tas viss. Ja nebatu baigā komisiju rēga, dzl vi BlaiEtkenzē izceļotāju nometnē va ritu iiiukt par labu. Mazas grOtlbas gan rada neērti satiksme ar pilsētas centruii vllcl(ml iet reti. bet līdz auto* busam apnt 4 km. Bet šo dažu citu ilkiku neirllbu Iemītnieki viegli pa* l i ^ , «iprotoi ka Savā laikā, kad vēl Vācijā nebija OU daudz Fi**rodbu. preēji citām L^tj,,^,^ ^,^^,3 ^^udzi no-ransltiiometnēm britu joslā. Tadēl I ^j^^j ^^^^^ ^g^^^^^^,, ^^p^^^^^^^ liesapijJtam „^ esot maza vērtība. ēdamtelpā, epilogs risi- L.g ^^^^^^^ j^^^j^šu invalifi M.. bet l^āJās »WtāraJā lesā. jo bija vien Eitlnas nometnes aizbrauca uz to iiadauz ti «f^Hāinļ trauki, bet ap.L^,,^,g, ^^RRAs invalidu pārskolo iŗaucē a ari kāda IRO darbmiece un vestfāles apgabalā. Tur !|»iekauti nometnes komandants... Lj^g ^^^^^^ drēbnieku kursus, bet ar Blankenzē nometne atrodas loti hegoto neapmierinājās. M uzskaU Ikaistā apkārtnē ārpus pilsētas mū- bija. ka pašreizējā konkurence* laikā flem un putekļiem, arizkoptimn celi- ļipjot vairāki amati, lai pēc vajadzl-lOiiem m apstādījumiem. Tuvumā ari bas pievērstos vai nu vienam, otram Ikkaista ezers ar lieliskām peldēšanās vai pat trešam. Invalidam bija tais- «ietim vasarai. Nometnei ir ari pašai nlba. ^ Pēc valūtas reformas M. sā-ļmvi fidens sflknis un spēkstacija, un kūmā atrada darbu nometnes drēbnie-tij nodrošināta elektrība pat tad, Ja ku darbnīcā, bet tai likvidējoties, sā- Vlsa libeka atrastos tumsā. Nomet- ka strādāt vācu firmā pilsētiņā par nea vadība pri^šzlmlgi gādājusi par pulksteņmeistara palīgu. .Ja būs va-lOTltirafām .ilericim un medicinteko jadzigs, mainīšu ari šo darbu, Jo ļtlldzlbu - bez speciāla ambulances beidzu ari radiotechnlķa kursi»." sa- ^loka un slimnīcas, iekārtots ari izo- ka invalids. IMJas t a m Tā jau sākumā sekmīgi Kā ar izpeļņu, tā darba apstākļiem aizkavi lipīgo slimību izplatīšanos, cītīgais latvju jauneklis apmierināts, lelpas gaišas, tīras, ērtas un silti ap-l ^avas 8 markas dienā nopelnu. Izkurinātai. Vienīgi Glikštates nometne tikt var. Nav Jādzīvo no smieklīgā neatpaliek dzīves ērtību ziņā. pabalsta. Ir cita sajūta, ja var sev Ja agriķ nometnes latviešu iemīt- un ģimenei nopelnīt dzīvei vaja irioki brauca uz Mēzeni, lai laiciņu dzigo." » Q t u tautirtu vidū, iegādātos Jau- par izceļošanu M. domājis daudz. Ifcākos Hdevumus un sagādātu pa- Mēģinājis Iesaistīties dažādās izceļo-pildu uŗturu, tad tagad tas kļuvis janas akcijās, bet līdz šim palicis. Iļeks. Biež nometni^ apmeklē LCK kur bijis: Slēzvigas-Holšteinas mazajā ptetāvii Slēzvigas-Holšteinas apga- kūrorta pilsētiņā Grēmicā. Neesot Mi Aug. Vanags, sniedzot Jaunāko līdzējušas ne UNRRAs, ne IRO tedo-n ormāciju, paskaidrojumus un pa- tās aroda apliecības, nedz vācu mels-līdzot nokārtot dažādus jautājumus, taru atsauksmes un rekomendācijas. Nometnē IdcHrlota ar! latviešu grš-l Šķiet, arī nākotnē nekas daudz ne-iRiatu un laikrakstu galds, tā kā iz- mainīsies, kāpēc esmu izceļošanai at-c: «a otājiern nav vairs jāsūdzas par ie- metis ar roku. Strādālu tur, kur manu tpl(2«tā virda trūkumu. darbu un spējas novērtē. Nav teikts. Alfrēds VInčels ļ ka tieši aizjūrā ir tā vieta, kur piens dalās ari vairākas labdarības orga nizācijas. kas vēl Vācijā atlikušos DP apoieklēje viii nomeUiet lediIvotilU EVERSBURGĀ Kelpeke ptemmu aicina censties izmantot šo devību, ļ-ļ^J^J-^u^^^^ «. Tāi li bultkvtrtet* aiievnām 1» M. 2Iv«te ma» Ttrelparvf isrādi invalida drāMi kopei {tpiīdTlumā. Otrā dieaā s^etass slcā ROtUui tvlnlsi dievkāipoj«mt. BVfiRSBURGAS semtUiē dilvejeālis lidim jiu treio leiti koacsrtēji bitts tardttt vfro pūtēju oiķeitrif kepilMMjii Helnrichioiie Tedlbā tr Jsk. ilfiiaii BoM. H. BifUņtf, K. Vēt»«fa a. e. derlUem. Keut «rr iiceļoStnu «ļ iteitSvf lemeiiiiiflet no 3S is SS wm tā vtdTtfiii tomēr ŗaUs vi«lbtt sitm un medus bez pūliņiem tek mutē," tā iteaUdUra Vācijā dod vēitlges sašutis saka mūsu brīvības kara da-llbnieks. BSUNCENJI. atcerotitt pulkv. RIIL M. pastāsta arTi savas dj.z.Tīv«*e^s t*rra»- |K«ilwk« betd4l^jo nmei TctāiTņu k āie vtaid!l jguomdola opTiti ģiku, kad latviešu meitene viņam pa- ktrn dn!tājttt>ie|ionārtti. soUk* § vērsusi muguru tSdēl ka k^^^^^^^^ d^e.k^.lpoi««^^^^^^^^^ jis locekļus un sabojājis veselību, g ^^^^j, Diev\elpojwnu ar dHi Kļūst saprotams, kāpēc Invalids aiz- kupiinājt brfvmākiiinie» B. M ^ . gājis sveias tautas vidē. Bet jāsaka, lūdiēju vidū bije LNP un tac prtridj i f i u . UM Dauļjevai Vanago Rletumvād •• — viņš tur jūtas labi. ~- valdei locekli, ku s. ai i . M I B Edv. E r m a I laniksma. Daudzas no mums neizturēja LATVIBSU ŽĒLSIRDĪGAS MĀSAS HOLANDI Pēc tris gadu pavadīšanas kādā Holandes māsu skolā par dzīves un darba apstākliiem tur jaunās iktviešu žēlsirdīgās māsas Ausma un Velta llniņas stāsta: ,.1947. g. iebraucām Holandē 30 latviešu meiteiies. lai strādātu un mācītos žēlsirdīgo māsu skolā. 17 no mums izvietoja Vilhelmines slimnīcā Amsterdamā, bet pārējās «izsūtīja uz Roterdamu. No rīta lldz vēlam vakaram spodrinājām gultas, mazgājām logus un berzām grīdu, līdz viss spīdēja un laistījās. Sākumā likās, ka darbs nebūs smags, bet kad diena bija vakarā, tad izjutām tādu nogurumu, ka bieži vien gulēt aizgājām bez vakariņām, lai tikai nākošajā rīta būtu izgulējušās un spirgtas. Pirmajos mēnešos tā varēja, jo no mums nekā cita neprasīja, kā tikai uzklausīt laipnās virsmāsas paskaidrojumus par veicamo darbu. Bet pēc pāris mēnešiem vajadzēja mācīties holandiešu valodu, l l praktizēties medicīnā un tās nē. Darba laikā ne reti dzirdēji zobgalības mūsu vācu vidodai kuru holandieši sevišķi nīst Bet Jl pēc pusgada mūsu laipnie amaldl nopietnība, ar kādu mēs Teicām ticētos pienākumus, sobgallbu veica. leguvta cieņu un draugui tik^ļ slimniekos, bet ari no pārēj holandiešu mātiņlm* m Nedēļas un mēneši aizgāja aemlt darbā un rūpēs par slinmiaklm. 1948. g. vasarā daudzānoi meli jau bija apnicis māsu darbs, un aizbrauca atpaka} uz Vāciju, lai tos uz aizjūras zemto« Amsterdi palikām tikai divas latviešu māi kas turpinājām iesākto skolu. To beidzām pag. gada decembri ar diph mētās māsas grādu. Tagad ari mēs lamies atstāt Holandi un doties aizjūru, lai strādātu savā arodā.'* ELVĪRA K0CWA •mmmmmmmmmmmmmmi**mmmm Pašiem JōkcBm FRAGMENT15 NO ROMĀNA BIllOPAS VĀRTOS „Terrors Maskavā nav rlnris/* S||ll;ļ* turpina, „tas plosās tāpat kā plosījies. Dabīgi, jo citādi Uti viņi nespētu letijūt ver- 9m. Pār lētvlju nāks brieimigs l i i i l l k i . Tagad vis» viU ir tikai tikuma statujā, — bet jau baisiriljjnii ten gul pār zemi, un Ilina dvaša Ir gaisā. Es visu saprotu... Gluži tāpal: kļi AiKlrē 2lds, kas bija liraudzljls Maskavas Ieto seju. hUmm atziņas nākulas par ,vēlu. Atpakaļceļa man virs nav. «ļftt pair savu miesīgu brāļu bendi es nespēju. Es n^pēju vērmMeti pjret latvi<5ti tāpēc, ka irlņš labprātīgi negrib līst nabadilb^t lim vergu jūgā." Sējējs elpo smagi. Kaspars tumiNi Viijiiti neredz, tikni dzird drauga sUptos sirds pukstus,, bet mūM tl ir viņa pafia sirds, kas dbbji klaudz krūtis. Sējējs turpina runāt, it kā grlbēliti nh iJīteikl visu. kas viņu spiež, (birdēt pats savas domas; ..Ir ari nepareizi, Ja kādaa Idejiiii ?JS!(lā cilvēks siicirauj ie* priekšējo paaudžu uzcelto ēku. AlitM ilkai progresu, Evolū-cljas cetā cilvēce drīzāk eaīnlegtii: mu mērķus un atrastu savu Ilgu pieplldijttmu. Nedrīkst aizmirst cilvēka dabu. lieto ^Unamlsko spēku, kas gul cilvēkā - egoismu. Tas JāieroNļo, bet Jāatstāj «prauga, pa kuru šis spēks var Izla^ties pofltlvā gultnē ievadltj. radīt tm veidot arvien pilnīgāku MMI Vienlldilbas ideja ir utopija. To cilvēks varētu akceptlit ttol tādā gadrjumā Ja atrastu serumu, ko leSllrdnāt cHvttti «madzenēs. - lai' tiis nebūtu tāds. kāds viņš ir. Eimu dziļi vilies, bet vēl kaut k<> «imi^i sapratiu, noiikaidro-jls pats sev. Kdevi visos laikos tld|i|uļl Aintikrista atnllkšanai. Nekad neesmu ticējis Kristum, bet Antikrista baigo «eju redzēju tur - MariLavā.'* Viņi apklust, nogrimdama domās. ,JCo tu tagad darlsir Jautā Kasiim, gribēdams aUaiit ceļu ui gaismu. nls nazinii." ,.Mttms JSdnāa pret io nmēru. Muois. litiem komūnijstiem." tJTa man būtu Udba, tad es to diirltu, bet H vairs neticu idejai. Tē Ir tīdcia, nedabīga. To MifitZHpiedls cilvēcei ar! tad, Ja ēetrdesmit miljonu «ku pareizīnlli) ar simtu. Ee birienu pa asloa Jūm. Man tā Ir m kMm:* Plepdil gaiša libeoa bulta pārlķīfrt tumsu tepat vir$ viņu galvēm. Dainri^a noslb asi spožā gahtth Atskan īss, apdulli, nola pērkona grāviena. Šķiet, debesii loks sašķist divlis dalās tm sabrūk. Pie tam ztmi ietin durvju iedobumā. Sauc pēc drauga, bet tas neatsaucas, vai ari viņš to nedzird. Zeme dun. un gaiss pilns šņākoņas. Šķiet, milzīgs ūdenskritums nobrūk par pilsētu. Kad vētra nedaudz rimusi un saplosīto mākoņu starpā parādās mēness, viņš iziet krastā meklēt Sējēju. Nekur to neredz. Daugava plūst strauja, uzņēmusi debess ūdeni. Pāri platajai upei margo mēness stari, lēkādami viļņos. Kaspars, velti nomeklējies Sējēju, lēniem, nogurušiem soliem dodas uz māju, un viņa galvā nav nevienas domas. Jūt tikai nogurumu, kas, smags un biezs kā svina kausējums, Izplūst visā ķermeni. NākoSā rītā Kaspars pamostas agri. Cauri raibajiem, vieglajiem aizkariem spraucas saule. Visu nakti gulējis dzilfi miegā, bet nejūtas spirgts. Apsviežas uz otriem sāniem. Skatiens atduras sienā. Gaiši pelēkas tapetes izrotātas zelta ornamentiem. Izklaidīgi pēta vienu no tiem. Ja pavirši skatās, liekas sarežģīts zīmējums, uzmanīgi ieskatoties, «aredz tauriņa formu. Tie ir zelta tauriņi, kas margo uz tapetēm. Savadi, agrāk to nebija ievērojis. Daudzām akls paqājis garam. Kā apiriats. Kur steidzies, Ico Istl gribējis? Neizdoma šos jautājumus līdz galam, klec no gulta», nomazgājies steidzīgi ģērbjas. Tad ilgi stāv pie rakstāmgalda. Vajadzētu iel, uzsākt dienas gaitas. Savāds «astinpms viņu pārņēmis, sasllnguros, kāds bieži rodas sapņos, kad cilvēks grib skriet, bet kājas nekust, grib kliegt, bet nav balss. No si stāvokļa viņu izrauj telefona zvans. Aparātā dzird izglītības komisāra JūUja Uca balsi: .,Atnāc tūlīt uz komisariātu, man tev kas §akams." Kaspars paņem cepuri. Steidzīgi atstāj māju. Ceļā uz komi-cādātu domā: Vajadzētu izšķirties, vai kļūt cietam, kā to Ieteic Akmentiņš, vai aiziet no visa. Viegli pateikt, — aiziet bet kā un kur? Tas jāizlemj, jāliek skaidrībā. Pagājušās nakts saruna ar Sējēju bija mocoša. Skaidri Sējējs pateica vārdos viņa paša nojautas, domas. Ir tikai viena dalve, viena nāve, viens ceļš. Dzīvē apmaldīties nav tas pats, kas mežā apmaldīties. Mežam ir gals. Var iziet no tā. No dzīves var iziet tikai nāvē. Tajā pašā bridi jūt. ka nespēs tīk drīz atšķetināt savijušos mezglus. Negrib būt mazdōšīgs, grib iztuirēt līdz galam. Izglītības komisariāta uzgaidāmās telpās ir daiudz cilvēku. Tie ir skolotāji, k*s nākuši pārliecināt komisāru atstāt viņus darbā. Katram ir vārdi, ka viņš nav bīstams jaunajai varat Komunistiski noskaņoto skolotāju ir maz. jāiztiek ar vecajiem. Pret katru no viņiem ir neuzUcIba, aizdomas. Tos visādi tuda, bet pagaidām pacieš. Kaspars redz bailīgas sej». Tagad ir pamats zem kājām, zina, kādēļ cieš. Viņam nav ilgi jāgaida. Izglītības komisārs pieņem viņu ārpus kārtas. Ar Jūliju Lāci nav sastapies kopš viņa atgrieša trakot Vētra, No debesim gāias Kaspara seju plecus un puskailās H Ī M U ^ . , vi^im muhu vius i za-am aa:sma<» stJ-^vo^'imam K^cna^ ir riapiš. Abi skrien mokiet palvēru^Bu. K«par, «o atx»<l kāda ļ ,r iou p^^^č^^^K^^^k^^s;^^^^:^ mēnesis, kops viņi tikušies. Staltais, nesen yēl spēcīgais ir kļuvis vecis. Tā ir tā pati pievilcīgā seja, bet no tās nozui Vira spēks. Mati ir pavisam sirmi. Maisi zem iekaisušām, n( dzīvām acīm. Iekrituši, pelēki vaigi, ap lūpām dzljaa rieva Vaibsti sastinguši kā pēcnāves maskai. Nesen vēl šis virs biji pilns nesatricināmas ticības jaunajam laikam. Tagad šaji dzīvajā sejā vairs nav ne mazākā lielītas stara. Sis atklāji ass un nepatīkams, iesitas Kaspara apziņā. Ko ,.viņl" ar mt visiem izdarījuši? So jautājumu viņš grib izkliegt, bet to pasaka viņa mute, to izteic acu skatiens. Jūlijs Lācis vāji pasmaida. It kā apliecinādams aavas tldbl sabrukumu, nespēku, neziņu ko iesākt, ko darīt, kā ail dzīvot. Jā. tā tas ir. es tur nekā nevaru līdzēt, — pauž viņi skumjās acis. Nolaiž plakstus. Balss skan vienaldzīgi, monoi * „Esmu saņēmis no partijas rīkojumu, ka man Jāuzdod politisko apmācību pārraudzība skolās.'* Kaspars izbrīnējies: „Sim darbam taču bija domāts SēJIJl" Jūlijam Lācim uznāk klepus lēkme. Seja piesarkst, sviedri te sitas uz pieres, deniņos uzpampst dzīslas. Kabatas lakatlņt mutei pielicis, viņš ilgi klepo, nenovērzdams bezpalīdzīgu skl lienu no Kaspara. Kad beidzot spēj runāt, jautā: „Vai tu nekā nezini?" ..Nē," Kaspars gari novelk. Grib piebilst, ka vakar bijis koj ar Sējēju, bet par skolām viņi nekā netika runājuši. Tāļ viņš ari neko nesaka. ..Sorit atrasts izskalots viņa līķis Zaķu salā." Jūlijs _ balss aizcērtas. Izmisis pacel drebošo roku it kā gribētu tvert savu galvu. Bet roka nevarīgi atkrīt uz galda. Ar likli dīgu smaidu, cieši skatīdamies uz telefona aparātu: ..Laikam būs par daudz ieķēris dzidrā, vakar bija nakts. Nejauši iekritis Daugavā un noslīcis." Viņu skatil krustojas. Mēmi saprotas, ka tas nav bijis nelaimes gadljuL , Kaspara citādi mierīgajā sejā noraustās labais vaigs. Muskullļ dreb no acīm līdz mutei. Jūlijs Ucls uzrauj plecus, un šalļ kustība ir vienaldzība un izbrīna par to, ka Uk ātri vi« pl vērties. Pašiem jālec Daugavā... augums izslienas taisns. . ..Nelaimes gadījums, žēl. ParUja nolēmusi tevi likt viņai vietā. Te ir Instrukcija. Darbs jāveic kontaktā ar partiju un sr mani. Domāju, tev tas ir piemērots amats. Tu jau par šlffi| jautājumiem esi daudz rakstījis. Darbs tev nebūs svešs." I Saule» stars apstājies taisni uz komisāra sirmās galvas. Viņš: stāv un ir it kā apjucis, šķiet, pūlas atcerēties kaut ko mi aizmirtu. Ar ^urnju izbrīnu pēkšņi it kā saprot, ka nekā nrri ko atcerēU^ viss Jau ir skaidrs, izdomāts, saprasts un «1*-^ mirsts. »Nov«u laimes Jaunajā darbā," sniedz Kasparam roku fļ4 gfliMam. Kaspars i^ecillea to saņem, sašutis, ka viņi aadilpt V ens otram neko teikt. Jo sienām ir acis un ausis Saprot] viens otru bez vārdiem. Zina ari, ari viņus šis jaunais latt»! samals. Neviens nesapratis viņus, viņi mirs kā lalvidla \āXM nodevēji un komūnisUskās partijas nolādēti atkritēji m mm bez p^nij» spējas Bodenvize dernais, eksp« » atrlse» Vigneres- E iets. Nostrad , rflmnlcā Austrfi" radusi vienīgo » ,ļai<iēm lz««*« Blca» darba. . 4 v ē t r a AMt'SHfl popullrai viņa» apraksti ttapM' puaes. Pēc trup. lēmusi iesalstltt| trSlljaa nacionSJ gtrSdS Flbigs un ņa pačukstēja, W mājusi rīkot pi kopS ar V. Leoi Runājot par * Itenu Kalniņu, atvērusi otru baU bojas ar lieliem resantl, ka jaunav u bBrnui baļe U« kļūtu dajo'jļjjj darbibtt p 8 C 'W itviiķi p<vullŗa^ atzīst W>« liskal izkoplMtal. MAdTAJS Reizē ar pēdējo titttte-iabl. ļ ļ ļ i p i e aaim' l<«"*''l?r«oenlj«T8ka Eiropa» ctU^ ««"^lAoSS- Jaunzēlandē' atjr^ W»'ff:L IKTe-4 l8ēmm,, iizzddeevviiee.. jppaan» SKSS»UJ! dokumentu! "^2,^S^plrdod ātrākai transpor^ •"^^Sam vieo- P« atiōtījusi kas sies piederīgo S^tfiSS Māc. i Relnfelds rnoteOtu. nāts Pahtatua» t« ļSI iaS, mtL WHt tteldŗla. n<a>u-« ^n^o«d»a rblnStāSkkalSs Wm turklāt aā- vļeti» V"^; «te m I«o io9«<lh8- novembra di ittJaoBiaaodB ttk vajadzēja. notur) -iTiM - mSjtoa gan lingtonS un Okl« i y ^ i | b i t tl at. tihmam Rīga-4>< «Smstttļos, par ko nākumu» veiktu, M p #lt«» fflHotājl epiesti lietot gai ļ i ŗ ^ Un,;|beidzot- (lnaj^jj ^ teiti. h K r a l s t S ē rč (npUleki JiumllandS. I irFAiUTVii' . JdM: nnlktinS mm^% apltSrtnM lat-iHta tilti, m u^utttias Ham Unios, bi draisko-liliiniiljis as^lidd nekā Bēi Bostoi iiKinnlgil- ^ '-« M«mMmiiil»st'i» - mans , «estdienJ 6' litihito vairMeko ne- »'««»ļ automobaid I Vili pat ^alri negrib RJļJ.lat^l^^^ iiilmil- ļdībi steidz uz Di' ***la>i«lgli Man pa- Ņr- 14, kur plēki toiBt, iMintti meita aup"''»»» kolonlj- Wk «lodtt ar ļūtamu ak- |5ļ« ttol leptiņi gadi, bet PloS» nlodā isavā klasē. p t Am tou strādājam, 4olu, bita rota- •jMfiufleia bērniem. Iz-llitvMd viiaiii tikai •jJl«il,iatij)ēc nav jā- •ļ «ffll jtil siilKbas mStes 'l«Bin»jlstri(i(3, Jo citādi •'•laltjjTu liiSju un ie-. " ^ H M , Pltiios gadu» izŗr^ « Msi vajadzības ļ^ļJļ™!.M«l. d»l,iim v 4pcattMu, kmuāru- ^ J ī n l i b i ļ apzināmies *"«»*wHu, bet tas ftl™»««lt notmalās slie- St «tkal KS»- P«a«coSa« teorijas, «iigf» "f5t ap sevi BoitOBU IttvMtt sl mojutS vJttMBlek» ,J«Miļlmii daudz «taiJPļ^'^l^^^^ «J |T« Mv ritums, ned? ™ tagad 1^^^^^^ strādā Ao *ļ"55^ *^»9Sdiia, ka 6 Valgajeva. C^^Msplianļ to piinMr''.°'« nepiecieiaiJ ijiSloTl'^''«K saltu, y fci^,«koWtrakiMn, Z. ^^trums stāsta-, ļ ĪHm^^'^ »W.in5t. K neprašanu J r *S?^' bim panākumi.! S««lTa5««^«ntia.;:^^^^^^^ '•irt: ^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 21, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-03-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510321 |
Description
Title | 1951-03-21-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
L A T V I J A Treidien, 1951. g. 21. nirti
fHiSa liUa UAiļl TMi iZCClIfBlf I Sāidas izceļoiāju arodpārfaaudcs
OZIVE EMIGIUICiililiS CEllTSA BLANKENZB
i i
JAUNAJĀ Um »KIĀUSTO JMTCRACUAS PtOGlAMia
fēfim iradt beigii, imvid«jf>liti
Aoi^iUJai iinJtoiadat braucēju tnin-iitBonatiiti
Fallingboftelē, tāiU di-
•at Jftunai ifcelotSJu nometnes;
lumīajiem auitilUeiiem bija iUiH\H.
i a GllUtetI pie Hamburgae, bet «Ig-l
u ī l t a i w Kmidti mc Ubekiii ^
Blankenzē. Pēdējā apmetne iekllitota
bij, armijas kmrmii skalstākaiis
un modemlkajās vieā Ubeki* Savā
laiki tuijnittelili vfeu ktfi Htetfji.
bet pēc kara, kritiskajās Berllna diie*
nāi, nenogurdiiiimif gaisa tilta i)!tcti.
tagad tieilbii bM l A i r t o t i i tdpas
nodotas Kanādas un Anglijas brau»
cēju rlcfbi<
N |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-03-21-02