Bavarijas Latviesu vestnesis, March 21, 1951

              Tiešdien, 1951^^ jl
511
u " " ' « I »,
S»; traftsporta vienībai
lieli I. Ņārun, k u J l i S f '^
Iglumjaii valsts svētkos^^fi^l®
^ ^ O ' •vidfet^aTuima, Belke,"kS
te^.::.. i vvieteti jaunceltajās^eS^"*! «.^J
i l ŗ t t^ T.lp,.'lon „ X , ,
tSs maritas nav iespējams B^^T'C
ii, tet jāatstāj āri/
mltnSiļn nav ievērots ne tau?T?^*^
principi, ka» nelabvēlīgi 1'^
^^NEjģlļATBg nometnfi {HO1|U,,„
j ^ ^ a ļ i m&nā referēja bhSS*^
Jbom' t^K pārstāvu s^SS^***
;^ug, Vanags un nometnes
blēdis. Ļ J. Dažls.
mēja pitriotlikai dzejai,
BŌDBITOICHAS veco cilvgkn
k« pitmiņai dievkalpojumu e
ļ&Upaķr pieminekļa mācitai, A*«S
» veco }aii2u kori. p JA
Vecij ļau41f baznīcas telpa, biTi^
poi»6i ^«alumiem un puķg^
apm^MJa visi nometnes m^Ķ^
^; I V M B U R G A Kalpaka piemm.
notika 3, un 4/maita S^.^
^tBtt»^^^^^^ ar pulkv. Kmut^
.iRiUltVijt*»** dziesmām un
otas Tlļreļpurvi izrādi invalidu £
kopas^toldljumā. Otrā dieni
flika fvinig. dievlSS^C^
^J^RkuRCAS sometnS dUfojolu
ku treSo reizi koncertfifi kS
««itdil >Iru pūtēju orķestri! SMISSL
Heiiīrfclsona vadība ar Joh, £ ?
Mm,ŗīr, Berliozar, K. Vfibara « Tft
djrtto^ Kaut ari izceļoSanM 'dŽ"
flltavsļtamazinājieB no 36 ru jr
|i:^1jjitieliem Vācijā dod
atceroties pullcv. K^ji
ir--.^iJ bataljona ciņu levaaijuoaTi
tai l^lSļ. g. 4. martā, kā ari godlai
ļrīTft Plnltājus-leģionārus, mh
dUvkļJpoļums^ ko vadīja archi!^
;Dr, tlieol. T. Grlnbergs, prfiv.
mi*, m Rozitis. Dievkalpojumu » M
. itajpllria a brīvmākslinlece E. Mekk
g l i l i i bija LNP un iCKf
||®>^:-^^»pv<l» RieturavacljM
|f valdes ļocfekli, kai 8, ua i aul
V iiviftkis^a.
iiuini neizturēja
ldXS MASAS HOLANDB
mlcItiļBs liolandiešu valodu, lAi
ļjraķ^izēties medicīnā un tis
nē., Pļarba laikā ne reti
abljģalBja» mūsu vācu viloda
ktjŗtii nolandieši sevišķi nīst"'
ļ>6c bļisgada mtisu laipnie
nopiptplba, ar kādu mēs
^tcjtoa- pienākumus, zoLo-...,,
velcfl Ieguvām cieņu un draip
ilimnieko», bet ari no "
liolAMiešu misiņain*^ M L
Ņedflis un mēneši aizgijaau
darbpi un lūpēa par slimnieklņ
; ;194^ g. vasarā daudzām ttā
jlu feja apnicis māsu darbs,la
aia;bJ|^uca atpakaļ uz Vācija, IH
tos ui aizjūras zemēm. Amsto
{»aliķ§m tikai divas, latviešu nli
kas ļturpinājām iesākto ekolū.!8
ļ)Ģid?:am pag. gada decembri ar ļ
ilitaļs māsas grādu. Tagad arIļiiJJ
^amiei atstāt Holandi un doti»
aizjūŗļi, lai strādātu sava
• Sfll-i;--''-'-,-
mm
irē?
is
arodi"
, «^^•w. Št&Itals, nesen vēl spgclgak
#tlf;ati:jii^vilclgā seja, bet no t M
^^ļ^ivl^m^i^^^ Maisi zem iekaisusi.
iiVpeiaiiivaigi, ap lūpām dziļa^f
Jj|ēdi5veķ maskai. Nesen vel šis m
#ticības jabnajam laikam. Tagad ja|
M maļz^kā ticītias stara. Si«
il^tžisKaļsbara apziņā. Ko "
M ^ ļ l l u t ā j u k grib izkliegt, bet H
per «teic acb skatiens.
,|||ņaida. ļf kā apliecinādains «av«tl
iKļiieziņu iesākt, ko darīt, W
tiir fl^kā nevaru līdzēt, W
3^plWk8tuš. l^lss 6kan vienaldzīgi,
i;|artijas jrīkojumu, ka man
)B pārraudzība skolās/' «g
\m
.ķlepusļiekme. Seja piesarkst,
^^.^ok uzpiampst dzīslas. Kabatasj^
l l f klepo,! henovērzdams bezpali»
s^i* ^itjzotlapēj runāt, jautā;
lirt novelk. Grib piebilst, ka vakar
«•*^ii*oiām viņi nekā netika runājusi.
Ittslaldts vii(^4 līķis Zaķu salā, «^ļ
l ^ i » paceli drebošo roku, it ka gr^
* roka ne\|arīgi atkrīt uz gaKia-^
-f* QMtWaoile$Juz telefona .apa"^^'.||.
|a|^iaudz ieķēris dzidrā, vak«J|l«
t^lEīitls ļDaugivg un noslīcis." wy
l i p t a s , ka nav bijis nelaim» 5
pfNfi^ noraustās labais vaig^ ^
'i^mm Jim l-acls uzrauj pļe^^
fftjl im izbrīna par to, ka tik am
ļav5...
11»
š augum^ izslienas taisns. ^
žiī. Partija nolēmusi tevi
i * c i j a . Darbs jāveic kontaktā ar pa^^j^^
it piemērots amats. Tu F
^'^"^'^ rakstījis. Darbs tev nebūs sve
itfatiissnnii Ttfftei Kkoommiissāārraa 8ir«^^%^«,utito»<'
;<<pjucisr iķiet, pūlas atcerēties ^^ji
ijtt librīnu pēkšņi it kā ««prot, ^ ^
' M Ir skaldi», izdomāt»,
• JauMjS daiba," sniedz Kasp«rļl'''
jli*mm to taņem, sašūti», W
teilrt, jo fienām ir acis f ] 0
Zina; iari, arī viņus U»'
l i t o p r a f i s viņus, viņi mirs ka » j,
*lļtolsUskāi pMtij«» nolādēti a»""^
Treidlfiin, 15151. g. 21. martS
l A T V f JA
mm» m erK maju bez penija
VĒSTULE LATVIJAI NO JAUNZĒLANDES
Jau aiz'ritSjuli vairāki mēneši, kops
pgc vētraina brauciena Jaunzēlandē
ieradās otrais DP transports no Eiro­pas.
To skaiti bija ap 160 latviešu,
kurus darba departaments Jau pag.
gada belgāis slika izvietot darbos. Lie-ļ
lākā daļa iaulliešu šoreiz nāk no Dā-xiijas
nomotniSm. Darba izredzes un
izvēle Ir loti plaša, tikai ārkārtīgi
fffiagais Mvokļu Jautājums sagādā
flrutības gan darba departamentam,
gan paJieia DP. Tllpēc lielai daļai
jatmlecselotijtt nākas doti(!8 uz lauku
iaimniecTbtor
Totlef tepriij^kSējI transporta tautie­ši
dajējl Jau paspējujfi iekārtoties labi.
Na Jau neatlaidīgā <merģija un ^riba
vien dod iMmIkumus, bet iiela iloma
If ar! laimei, kas katram cilvēkam
citāda. pirms dažiem mēnešiem
tautietis Pēteris P. nonāca pavisam
neapikaužamH stāvoklī. Dēla piedzim­šanas
d l l viņam vajadzēja mainīt dzī­vokli,
un Jaunais dzīvoklis maksāja
tik dārgi, i:a Pēteris vairs nekādi ne­varēja
„savllkt galii^*'. Sīkām jau
apipriest kopējas palldzibais aniegša-
DU ^t11)la aonākuSaJam tautietim,
kad kldti dienu Pēteris smaidīdams
noUlja n galda veiielu kaudzi papi-ni
tr notlrifita sfmoglem,
— Laima k l , — viņš tei<?a, — bei-ifzot
esmu pie lavas būdasl Tūliņ pie­prasīšu
atvaļinājumu m sākšu saim-niflitot
—
Uh M r i n l saskaiTjāmieik Kā tas
bija noticin? p Pēteris tez penija
kabatā pēkšņ i k}uvis par namsaim­nieku?
TaiJ nebija sapnis, jo notariā­ta
papīri apliecināja īstenību. Jaun­zēlande
ir dīvainu ļaužu zeme. Te­pat
blak/us augstajām dzīvokļu īres
maksām gadās cilvliki, kas pārdod
miju beiE iemaksas uz pavisam vieg­liem
ma^isilšanat noteikumiem. Un
Pēterim btja laimējieii atrast vīru, kas
viņam atdeva savu māju skaistā vie­tā,
Kluell okeāna krastā, ar noteiku­mu,
ka viņš to nomaksās pa 30 šil.
nedēja. Protams, tā paies daudzi ga­di,
varbūt desmiti, taču Pēteris dzī­vos
savi !J)ašumfi, un par tādiu nau­du
dsivolkii nevar dabūt. Turklāt mā­jiņai
ir paliela dārzu, un jau šogad
Pēterim nebūs JSpērk; Jaunzēlandē tik
dārgās saknes. Tie^a — mājiņa gari
patālu no pilaētas osntra, bet tā at­rodas
tādā vietā un apstākļos, par ko
Eiropas tūristi un atpūta)» mīļotāji
maksātu tlelu nauda Un, beidzot —
Pēteris Ir klmlg», jo viņli taču ir
pirmais DP namsamnicžks Jaunzēlandē.
NEGRMI DZIIRDET PAR lATVIE-SĪEM
Kad KralstJerčā kādā sanāksmē
pulcējās vietējie mi apkārtnes lat­vieši,
vaiirākas māteji, dziļi sašutušas
raudzījās savots bērnos, kas draisko-dami
vairāk sarunāji» angliski nekā
latviskL
- Taisni l8iusm!glll — pukojās K.
kundze. Iedomājieties — mans
puika par latviešiem vairs neko ne-
I grib dzlidlU, Viņš pat vairs negrib
ēst mūsu ēdienusl
Un viņa nebija vienīgā. Man pa
I Sam nācās atzīt, ka mana meita jau
I runā latviešu valodu ar jūtamu ak­centu.
Viņai tikai aieptiņi gadi, bet
tā !r labāikli aiaglu valodā savā klasē.
Mēs abi ar sievu dienu strādājam,
I un, pārnSkot no skolas, meita rota­ļājas
ar jaunzēlandiešu bērniem. Iz­devība
runāt latviski viņai ir tikai
pāris stundas dienā, un tāpēc nav jā­brīnās,
ka bērns jūt grūtības mātes
valodā. Bet mums Jāstrādā, jo citādi
nevaram setmaksāt savu māju un ie­gādāt
nepledešamo. Pirmos gadus
viss ir vajadzīgs, un tā šīs vajadzības
netieši skaļ: arī bērnu.
Tā tas ir lielai daļai vecāku, kuru
bērni apmeklē skolais un paliek mā­jās
vieni, Mēs gan labi apzināmies
šo nenormālo dzīves veidu, bet tas
jau gadiem vairs nerit normālās slie­dēs.^
Es Ki:au — daudz lasītāju atkal
uzstādīs jaukas, pamācošas teorijas
^ taču praktiskā dzīve ir citāda, un
ne vlenmēt iir iespēja radīt ap sev
vajadzīgos apstākļus.
Mums pieaugušajiem ir daudz skai­stu
atmiņu piar dzimteni, kuras ne­varēs
izdzēst laika ritums, nedz ap-etSkli.
Tan ir mūsu garīgais stiprums
svešumā, un ir pamats cerēt, ka viss
tas reiz atgriezīsies īstenībā. Be
mūsu biairniem tā ir tikai jauka teik-ema,
un, lealā dzīve ātri aizved no
tās. Si ir mūsu trimdas traģēdija, ka
mēs gan varam palikt latvieši domās
un darbos, bet nespējam to pilnīg
Ieaudzināt mūsu mazajiem bērniem
Tas ir arī nacionālo skolu trūkums
jautājums, ko mēs nespējam atrisināt
Tādēļ nav noliedzams, ka mūsu bērn
pamazām asimilējas un ar gadiem la
bi ja pratis runāt latviski.
VUA VĒTRA DEJO
Trimdiis gados pamazām vairojas
arī mūsiu mākslinieku skaits, un pa
fādSs jaunas sejas. Nule Jaun­zēlandē
viesojās pazīstama Boderi-vlzeras
baleta truj)a, kuras sastāvā
ari mū6u jaunā, apdāvinātā tautiete
Vija V^Hra. Vairākus gadus studē­dama
baletu Vīnē, viņa sasniegusi
augstu techniku, un žēl, ka dejotājai
spējas Bodenvizeras trupā, kuras mo-aernais,
ekspresīvais stils līdzīgs Be-a
risēs Vīgneres skolai. Vētras am­pluā
ir raksturdejas un klasiskais
Daiets. Nostrādājusi obligātos gadus
slimnīcā Austrālijā, viņa tagad at­radusi
vienīgo izdevību nodoties de­jas
mākslai šajā trupā, lai vismaz pa­gaidām
izrautos no nogurdinošā slim­nīcas
darba.
4 Vētra Austrālijā Jau kļuvusi loti
populāra, viņas deju uzņēmumi grez­nojuši
lielā žurnāla Pix vākus, un
apraksti aizpildījuši vairākas lap-puses.
Pēc trupas turnejas Vētra no­lēmusi
iesaistīties jaundibinātā Aus­trālijas
nacionālā baletā, kur jau
strādā Fibigs un Aina Rīga. Tāpat v i ­ņa
pačukstēja, ka tuvākā laikā nodo­mājusi
rīkot patstāvīgu balelvakaru
kopā ar V. Leonaiti un Fibigiem.
Runājot par baletu, nevar neminēt
Irēnu Kalniņu. Viņa Kraistčerčā jau
atvērusi otru baleta studiju, kas dar­bojas
ar lieliem panākumiem. Inte­resanti,
ka jaunzēlandieši nesūta sa­vus
bērnus baleta skolā tādēļ, lai
Ue kļūtu dejotāji, bet vienkārši no­darbību
pēc. Dejas māksla šeit nav
ievišķi populāra, taču baleta skolu
atizlst labu vij8|)ārējal ķermeņa fi-ziskai
izkopšanai.
fā
1
•I
MACITAJS BEZ ATPŪTAS
Reizē ar pēdējo transportu, pēc ga­rāka
Eiropas ceļojuma un apmeklēju­ma
IRO galvenajā mītnē Zenēvā,
Jaunzēlandē atgriezās latviešu mācī-ājs
R. Reinsfelds. Pateicoties viņa pū-ēm,
izdevies panākt grozījumus gau­sajā
dokumentu pārsūtīšanas gaitā, un
ātrākai transportu kārtošanai IRO
pat atsūtījiksi uz Jaunzēlandi īpašu
ierēdni. Rezultātā tagad paātrinā-sies
piedeņgo Ieceļošanas akcija.
Māc. R. Reinfeld» pagaidām nodarbi­nāts
Pahiatuas transitnometnē un ap­mācības
centrā. Līdztekus viņš veic
ari latviešu garīgās aprūpes darbu
abās Jaunzēlandes sal&. Viņš Ir vis-nodarbinātākais
un nevaļīgākais lat­vietis
šajā zemē. Piem., pag. gada
18. novembra dievkalpojumus viņam
vajadzēja, noturēt Kraistčerčā, Ve
ingtonā un Oklendā, kas līdzinās at­tālumam
Rīga—Parīze. Lai visus pie­nākumus
veiktu, mācītājs dažkārt
spiests lietot gaisa satiksmi.
Vladimirs Auziņi
K r a i s t č e r č ā . februārī
Austrālijas refleksijas 4*'
SPECIALRAKSTS LATVIJAI
SinI rakstā, kas aUakta «aiu liik-rakšu
iepriekšējā nunarā, mū%n Udi-strādnleki
~ iompeteiitt mlckologs
no eIropieSa redztf •ieSokļa taaUiē
jaimāf. fiiiiki nn talamltclīki vitālās
austrāliešu lautu rakitum, BiģiBā-dams
sklcēt ari tā cēloņai ua at-tlsUbas
gaitu, kas dandiijādā liņā
radniecīga visām Jaonajāa, aogoSa-
JāB tautām.
II
Nav lielas vērības arī aroda pras­mei
un izglītībai: audējus nosūta uz
dzelzfabrikām, bet kalējus uz austu­vēm.
Protams, pilnīgi apmierināt visu
daudzo tūkstošu individuālās prasības
būtu tikpat kā neiespējami, Jo radītu
saslrēgumuj tas daļēji attaisno ie­rēdņu
..principiālo" nepiekāpību, bet
nav arī šaubu, ka ar drusku lielāku
humanitāti un labu gribu varētu daudz
ko mīkstināt. Bet tieksmes uz to,
diemžēl, nav manāmas. Nereti nākas
novērot, ka bez iemesla noraida nie­cīgus
laipnības pakalpojumus, piem.,
ierēdnis atsakās izdarīt viņam piekrl-tīgu
niecīgu izziņu pa tālruni, bet
11^ iet kājām lielāku gabalu. Nelai­mīgi
ir tie cilvēki, kam te nometnē
kādā nopietnākā gadījumā nākas
griezties pie „kroņa" ārstiem: še at­zīst
vienīgi masveida apstrādāšanu
ar nedaudziem standartizētiem zāļu
tipiem, bet pašu Imigrantu ērstion
(kas parasti degradēti par sanitāriem
un kurus austrāliešu kollēgas bieži
āzē) liegts iedziļināties slimību ga­dījumos
un individualizēt tos. Pat
pēkšņas saslimšanas gadījumā ar iz­meklēšanu
nesteidzas, un tā atgadSe
Sarunas par Ņufaund-lendōs
paplrfupnieci-bas
izveidošanu
Ņufaundlendas saimnieciskās attis
ttbas ģenerāldirektors Dr. A. Valdma
niš beidzi» sarunas ar vācu rūpnieci
bas pārstāvi Dr. A. ZIgheimu par
Labradoras mežu izmantošanu papīr­rūpniecībai
Projekts paredz divi Jaus
nu papīrfabriku būvi Ņufaundiendā,
pie kam mašīnas ievestu no Eiropas,
bet enerģiju dotu Hamiltonas upe,
kuras potenciālu vērtē uz 50.000 z. sp.
Notikušas sarunas ari ar kādu Dien
vidu un Ziemeļamerikas izdevēju ap
vienību un vēl divi Amerikas sabied
ribām, kas pētī iespējas Jaunu pa
pīrfabriku celšanai.
ar divi dvēselēm
Bosfonas lahriesu skola 80 audzēkņu
VĒSTULE LATV IJAI NO A SV
Katru sestdienu ar ielu dzelzce­ļiem,
automobiļiem un kājām Bosto-nas
latviešu bērni savu vecāku pava­dībā
steidz uz Džona Eliota laukumu
Nr. 14, kur pelēkā namā, Roksburijas
latviešu kolonijas centrā, iekārtota
arī lielāki. Latviešu valodas skolotāja
stāsta, ka bērni aizmirsuši lietot ga­rumzīmes,*"
arī dažus burtus rakstot sa
vād^. piem., „r" un „s". Bet kāda
māte liecina: „Kaut cenšos savam dē
lam iemācīt cienīt latviešu valodu un
aizliedzu mājās ru
nāt angliski, taču
bieži Jūtu, ka tas
viņam nepatīk. Jā
pieci dienas amerl
kāņu skolā un ti
kaļ sestā latviešu
— tas nav viegli
Bostonas lalvIeSu skolas audzēkņi Latvi|as vēstures stundā; alt
mugurē vēsturnieks K .Skapars un skolas pāninls J. Austrums
O. AkmenUņa uzņēmums
pirmā latviešu skola šai lielajā pil­sētā.
Skola darbojas kopš pag. g. ok­tobra,
un tagad tajā mācās vairāk
nekā 80 latviešu bērnu. Skolas pārzi­nis
ir J. Austrums, insp. A. Banga, un
še vēl strādā skolotāji A. Cīrule, B.
Krastiņa, H. Spāka, A. Kļaviņa, K,
Skapars, L. Graudiņa. A. Ezeriņš un
A. Valgajeva. Daži vecāki ved savus
bērnus no liela attāluma, izprazdami
skolas nepieciešamību. Raksturodams
mācību gaitu, skolas pārzinis J.
Austrums stāsta: „Mums jācīnās ar
rakstīt neprašanu; lasīšanā vērojami
lielāki panākumi, jo vairums vecāku
to mācījuši jau mājās. Visuma ievē­rojam
Latvijas skolu tradicijas, īpaši
izceļot nacionālo momentu un cenšo­ties,
lai mūsu bērni prastu atšķirt
tipiski latvisko no amerikāniskā. To
ceram panākt, mācot pareizu latviešu
valodu vārdos un rakstos, Latvijas vē­sturi,
ģeogrāfiju, dziedāšanu un ari
tautas dejas."
Pašreiz skolā starpbrīdis. Bērni sa­runājas
tīrā latviešu valodā, tikai ma­nāma
sveša pieskaņa, sevišķi tiem.
kas ieceļojuši no Zviedrijas. Vairums
skolēnu vecumā no 6—10 g., bet ii
un tā bērns aug ar
divām dvēselēm."
Lūk, klases tel
pa. Skolotājs K.
Skapars stāsta bēr
niem Latvijas vēs
turi. Uz krēsliem
nolikti mēteļi, div
galdi par piecpad
smit zēniem un
meitenēm. Normā­lā
skolā parasto
ērtību te nav. Kat­rai
stundai telpa
jāpārkārto, jāienes
vai jāiznes galds,
krēsli utt. Pie tam telpas nav lētas:
skolai tās maksā vairāk nekā 10 dol.
par katru mācību dienu. Izdevumus
gan sedz Amerikas latviešu tautiskā
savienība, kas cer drīzumā iegūt sev
namu, lai atvieglotu skolas darbu un
arī citādi varētu sekmēt latviskās
kultūras kopšanu. Tomēr arī šajos
apstākļos skolas darbam ir sava svē­tība,
un prieks vērot šos 80 bērnus,
kas kaut vai reizi nedēļā garā staigā
Daugavas, Ventas vai Gaujas krastus
un dzīvo līdzi Latvijas cēlējiem un
cīnītājiem. Un arī šī ir klusa un va­ronīga
cīņa, ko veic audzinātāji un
vecāki, lai saglabātu bērnus savai tau­tai
un tēvu zemei.
Osvalds Akmeoiiņš
B o s t o n ā , mjirtā.
nāves gadījumi, kas dažreiz, šķtet,
būtu varējuši ari nenotikt Zīmīgi,
ka ambulancēs bieti nav pat līdzekļu
pret sirdsvājumu. Zobārstu palīdzība
e palaikam izpaužas tikai zobu iz­raušanā,
ārstēšana un plombēšana te
nav populāra, varbūt arī tāpēc, ka
zobārstu daudz par mazi bet, par spīti
am, imigrējušos zobārstus sūta rakt
grāvjus. Tā iznāk, ka tādi indivi­duālisma
zemē kā AustrilijI (tl aus-rāliešl
paši bieži sevi raksturo), cil­vēcīgais
indivīds, vismaz kamēr tas ir
nožēlojamais „maigrants", nav gan
daudz vērts.
Citādi ir gadījumos, kad palīdzē­šana
cilvēkiem saistās ar kaut ko lī­dzīgu
sportam vai sensāciju. Tā,
piem., ārsti nekavējas sacīkšu tempā
steigties pie slimnieka kaut kur dziļi
džungļos vai tuksnesī, jo „lidojošal8
dakteris" ir sensācija, un par to rak­sta
avizēs} šai virzienā pat izveido­jusies
vesela organizācija. Tāpat v i ­sās
peldvietās ir izlasītu Jauniešu ko­mandas,
kas dežurē pludmalē un glābj
slīkstošus vai haizivju apdraudētus
peldētājus, paši bieži riskēdami ar
dzīvību un ne reti ari zaudēdami to,
bet — tad foto uzņēmums avīzēs no­drošināts.
TIpat nekidi ziņi nevar teikt, ka
austrālieši vispār būtu nelaipni un
nelzpalīdzīgii tie var būt pat loti
pretimnākoši. Bet tas attiecas galve­nokārt
uz cilv^lem, t l sakot, normā­lā
stāvokli, it sevišķi uz cilvēkiem
ar vārdu vai stāvokli sabiedrībā, un
tam tad maz sakara ar kristīgo ml
lestibu. Vispārīgas žēlsirdības un
līdzcietības tikums, ari pret visu dzi
vo dabu, kā to, piem., izprata Asizes
Francis, austrāliešiem ir pasvešs. Te
zīmīgs kāda latviešu agronoma pie
dzivojums. Tas Jau gandrīz sallldzis
darbu kādā lielā saimniecībā, bet tad
piebildis, ka protot palīdzēt ari go
vim, ia, teļam atnesotles, rodas kādi
sarežģījumi. Lauksaimnieks dīvainā
kārtā satumsis un sausi pateicis, ka
atbildi par darba iespēju došot caur
mācītāju. Atbilde iznākusi noraidoša:
viņam nevajagot cilvēka, kas samal-tāšot
ganāmpulku, glābjot nenormālas
govis un tā veicinot arī nenormālu
pēcnācēju rašanos. Līdzīga ir apieša­nās
ar citiem dzīvniekiem} tie ir ti­kai
prece, un piegriezt vērību viņu
mokām, nevienam nenāk prātā. Tā­pēc
nav brīnums, ka kāda angliete,
iebraukusi šeit, drīz atkal aizbrauca,
ievietojot kādā lieli vietējā avīzē
niknu vēstuli, kuri t i , k i dzīvnieku
aizsardzības biedrības locekle, Izteic
savu sašutumu par brutālu apiešanos
ar dzīvniekiem Austrilijā,
Kaut kas līdzīgs vērojams arī at­tiecībā
pret cilvēkiem. Ka austrālieši
ar jūtām nerēķinās, to vērojām jau
emigrācijas komisijai Eiropā, kur bija
gadījumi, kad, piem., veciklem Ieteica
emigrēt uz Austrāliju, atstājot slimo
bērnu savam liktenim Eiropā. Par
ārstiem jau runājami piezīmēsim vēl
tikai, ka še nav ar likumu noteikta
slimo kasu institūta: kas slims, lai
tiek pats ar sevi galā, vai arī lai
mirst nost. Sāda veida Darvina teo­rijas
piemērošana ir labā saskaņā ar
;^Jlčes vai Hitlera mācību, bet vis-mazāk
gan ar kristietību: tā ir tikai
spilgta izpausme elementāri naturālai
attieksmei pret dzīvi, ko tad arī var
uzlūkot par raksturīgu šejienei, ne­piemirstot,
ka arī laipnība un drau­dzība
ir dabiskas parādības — vis­maz
pret „savējieiņ" vai tiem pielī­dzinātiem
cilvēkiem. Bet sentimenta­litātes
gan te nav, un nav ari sevis
ķas rēķināšanās ar citu Jūtām. Tā,
piem., muitā pēkšņi saņemts rīko
jums konfiscēt visiem iebraucējiem
spalvu vai dūnu spilvenus, pilus un
segas, Jo kungi Kanberā pēc trim ga­diem
pēkšņi atģidušies, ka ar šīm
lietām varētu ievazāt arī slimības.
Daudzi , kas brauc no Vācijas vai
Šveices, sevišķi, kam vācu sievas, ši­nīs
gultas piederumos dažreiz ieguldi
juši prāvus līdzekļus. Tie tad pro
testē, lādas, krīt histērijā, bet nekas
nelīdz: lietas atņemtas, nekā neaill
dzinot pat kvīti neizdod. Nelīdz
aizrādījumi, ka Vācijā, emigrācijas
centros, par šādu lietu ievešanas aiz
liegumu nekas nebija ziņots, kas gan
bija viegli izdarāms. Viss tas, sa
protams. Jaunie zemes populiritātl
nevairo, kaut gan pēc t i , liekas, cen­šas.
Kā izskaidrot šidu mums tik ne­parastu
izturēšanos pret cilvēkiem, —
par to pa dalal jau runāts: t i Ir da­biskā
cilvēka „neženierētlba", sekojot
savām interesēm. Daži domā, ka te
varbūt varētu runāt par pirmo senču
asins atbalsi. Bet tas nav pieņe­mams:
pirtao izsūtīto pēcnācēji esot
labi ja 1 proc. no tagadējiem iedzl-votājiemi
bez tam tie bieži bijuši po­litiskie
izsūtītie, tātad palaikam cil­vēki
pat ar paaugstinātu taisnības iz­jūtu.
Lielāka ietekme jau varētu būt
daudzo ieceļojušo zelta meklētāju
pēctečiem, kas varbūt mantojuši savu
senču spilgti materlilistlsko un „ne-sentlmentālo"
dzīves Ievirzi. Bet gal-venate
tomēr ir Jau minētais „tuvums
dabai", ko varētu saukt par ..jaunu­mu":
bērni jau allaž ir nejūtīgi k i
pret dzīvnieku, tā citu cilvēku cieša­nām.
Tāpat te maz piedzīvojumu at­tiecību
nodibinišani un uzturēšanā
ar citu tautu cilvēkiem. Ja angļu
psīcholoģiju • raksturo k i Jntuliru".
t. i . pielāgotu vienīgi pašu laUi, tad
austrāliešus raksturo Insullrisms
kvadrātā. Būdami irkirtigi t i lu no
vecajiem kultūras centriem un pilnīgi
siņus no sakariem ar citim tautim.
tie nav guvuši šai virzieni nekādus
pieredzējumus, palikdami paiaulH no­maļie,
koncentrēti vienīgi ievi un bez
spējas Iedomāties, k i Jūt un domi citi
cilvēki. Daudzās jaunradušis dzīvei
situācijās tiem pilnīgi trūkst piedzī­vojumu:
notiek eksperlmentēšana un
improvizācija, lai tad, pēc angļu me­todes,
no pieredzējumiem pamazām
mīcītos. Pirmajiem šo eksperimentu
objektiem tad arī Jicieš.
Kultūras ietekmju trūkums te Jū­tams
uz katra sola. Cilvēki te, šķiet,
nekā nav redzējuši un no pasaules
mācījušies, bet kādreiz no dzimtenes
līdzpaņemtās gudrības, pieredzējumi
un paradumi ar laiku aizmirsušies.
Tā, piem., ik uz sola lastopami fer­meri,
kas ir īsti miljonāri, bet dzīvo
sliktik neki pie mums kids būdi-nieks
vai kalpa virs. Istabas nekop­tas,
sēž uz kastēm, gulstas netīri
gultā ar visiem zibakiem, ēd pavisam
primitīvi. Jo ēdienu gatavošanai mik-sla
neattīstīta. Ja tiem mēģina pa­rādīt
kādu glītāku un skaistāku lietu
vai dzīves veidu, tie brīnās, imejas
un Jautā, kam tas vajadzīgs! Nav tā­pēc
brīnums, ka tie sašutuši, kad
dzird ka imigranti neapmierināti ar
dzīvi nometnēs, kas savi liņi labi-kas
par viņu mijām. ' P. J«
N u s a u t v e l s i . martā.
VATIKĀNS RAIDA LATVISKI
PIRMDIENĀS UN PIEKTDIENAS
Savos raidījumos visas pasaules
tautām Vatikāna radiostacija latviešu
valodā raida pirmdienās un piekt­dienas
p l . 18,45-19.00 ar 5O.?6-3l,10
—25,55 un 196 m viļņu garumu.
lATVieil ^
-k Kanādai litritia itf
dentu apvienības lUptndi*
)u fonda komisija, koru
lastāvā ir Dr. tfr. E. Zn-t>
eckli, LSAK prttkšiedli
itud. Iig. V. ItrMtmanit
on TL8K prtaklilSii itad.
meck. L. Htrls, Biilķlrt
stipendilu 11 latvltlii itu-dēloiltm
Toroato inivtral-
Utē. Fonda Uditk|i iiia-dāi
no Kanādai latvleŠti tledolomiim.
ir MoBtrealai latvlefiu palldilbu biedrībai
valdi par priekinleku ItvēllU O. Vlsdadiii;
vletn. M. Ikvalds. lakr. i, MlkolioBi, hai. Z.
Svistuņtnko, kultūras d. vad. A. Tlcmiaii
un J. Pulciņi un sarīkojumu organtiātom O.
K)avenlekB. Sporta sekdin vadīs E. MaivtiSf
dilu grupa V. Zvi«dre, orķtitri i, TUsa. I«-
vliljas komisijā - R. Karlsons. D. ZritdHi
tto J. Sproģts, bei dāmu komittjai priiki-nlece
E. Dlckale. Bibliotekāra plealkuiui
uiņimuslei V. Zviedra,
* LNAK valdes izraudiltl komiteja MdalI-Jusi
3i7 dol., ko Kanādā dilvojoiie Utirleil
liedojuii lāismaiiel mflsn Beradilgajtam Un-tieSlem
A. Animltam, K. Ritkitiņam, G. Ore-ķtrim
«n viņu ģimenēm.
* jLNAK locekle T. Krflka nolasījusi virk­ni
referātu gan YWCĀ. gan bainlco orfani-lācijās.
lepaifsUttot kanadieloi tr komēais*
ma vardarbību mOsu lemē. Hc kādi prttkl-lasījuma
Kanādas ģimnāzistes Iflguiu T. Kro­kai
viņas rīcībā esošo tbc īlimo kafavlni
adreses Vādjā, lai penonigi sarakill no-ikaidrotu
viņu vajadiibai atbalita laiagiaaal.
T. Krflka noorganltējusl lalnifiu sfltliaau ari
no amerikāņa un zviedru puses; bez tam viņa
kārto divi daodzbliBO ģimeņu iscelolait lo
Zviedrijas ua kādu bij. karavīri ģimmitf —
ao Vfidju.
* Vecākā latviešu •mlgrata Kaaaa Ir pa­lielāmā
Jelgavai labladrliki darbluleka 0.
Kānberga atraltae Anna Kāaberga. kas 2). fe­bruāri
atskatījās uz M mflža gadiem. Sirmā
Jubilāre no Eiropai ieceļojusi Kaaadi pag.
gada sākumā ua dzīvo pie uva dila — laim-niecību
darbinieka A, Kāabarga.
I Z C E Ļ O T Ā J I !
Laiknkita Latvija tzceioianas centroi dabūjams un paiOtinlmi
ari uz ārzemēm pie iidiem mOio pirsUvJiem:
Mtacbenē; A. Ramāns. Funkkaseme. Block 20-B, Zlm. 201. IRO Resettlement CtB^
ter, Mtlnchen 60 — Frelmann.
Aagsburgā: Kiosk der Intemat. Presse, Infanterie-Kasertie Augsburg/Hochfeld.
P. ūbclii, Hennchstr. 8, DP Camp Hochfald, Augsburg/Hochfeld.
Svelnhirtē: V. Reinfelds, IRO RctetUement Centei. Lager-Postamt, Schweinfurt.
Ludvigsburgā: E. SauriņS. Resettlement Center. YMCA Office, Ludwigsburg.
MIss log. Vonen. Ficld Secretary. World'i YMCA/YWCA, IRO ResetUement
C<inter. Jāgerhofkaseme, Ludwlgiburg.
Groaā: Walter Derdau. Auiiranderarlager. Bremen-Grohn.
(Grāmatu galds atrodas blakus kantīnei.)
Tlrpicā! Jobann OUboff. 8cbwarzer Weg am Emigrantenlager, Bremen 13.
Ventorfā: Edg. Krūmiņš, ReittUement & Processing Centrē VV^entorf. Block 20,
1-st Floor, Relnbeck b. Hamburg.
GlikStatē: G. SiliņS. 504 mo Processing Centrē, Administr. Block, Room 22, Glūck-stadt/
El^e.
Aboaēianas maku: ar vienkārlu pastu mSnes! nz ārzemēm DM 4.80, pa oalsa
pastu ui A.S.V. un Kanādu DM 8.50i pa gaisa pastu uz Austrāliju un Jaunzēlandi
DM 11.—.
LCK apgidi UtvIJa