Bavarijas Latviesu vestnesis, October 25, 1950

              S- 21. *tob(t
likumu jau «4*.
ļis Bomā plate S?"
««litu' . S"
Iftas pabatotu ķlw un. mnlZ
ļ^etpratēJU*^!^
hjažādie traucas
ledbu. T*^
lingai britu tnina,
| ^ ; t i k j a v i e ^
imvm. Viņi Ta!
^««"i 15 vicielui
>fr k^ra no2ieg2
toilt atstatu Ju<
awot Kfida ame*
Stapiņafiu ap.
"^ņ* nodarbolo.
tiUķolanu.
I« spi<^ valdību
laņu TaikrakBttem,
f^rs Osvalds Mos.
MrMa Degola pfiN
k^^acimiāMstlikss
M*' aanaksmS no-
1800 Ham-
>testejot pret m8-
lestaihi vajadzī­bu
nortii.
iktt HletumvflelJI
; itāvi un loo dzl-Ņļļi
technlskfim
Ms paSi Ifrileķ^.
* Bomu un Kīlto
mņogma no
f,' lai nokavēJU'
mmiatru prezl-rg9.
SfvUķl tas
I strādniekiem un
masu ieceļošanu
. i i n at
labai Varlava no-ļ7
piespriests nft-
[tl nodibināti jau
baznīca nllgi
as ar Maskavu
ilnīgi neatkaifgl.
ļtaliJI pieņfimii
citu piederuma
okupācijas ka*
loiss seSu valstu
Anglijas. Aboi
lafiīnfim sadūru-m
Jugoslavijai
un to jau pie­cām
BelgradS.
atceri piedzīvo*
pakta pārak-bij.
Veimfiras
, .kaspaktupa-k6pft
ar Strēze-parakstītāji
-
Cemberleni,
iks un Strēze-galu
dabūja
pmā 15.000 skati-m
augituma.
iglijas iedzīvo-irs
Doveras fiau-
Ifis Istaj« vietS,
puse. Parfidiba
pret nailonaze-
/acija. Lai prak-
Ipifiņa palīdzību,
mu nodot Dāni-ražotfim
zeķfim.
,1 basnicas torol
bUku p&rsteidza
, kas bija noslē-jartes
vcikalnie-anemju
tūrii-domfijams,
itteicles no Ņu-piedavajuma-ita
veifiSanfis no
gribot palikt
universitātes
li īiejiins
Blāvas laikrak-tdjas
republl-
Masarika un
jdis no Popra-i
. Masarlka ie-
- pārdēvēs paf
leju par Duklas
.rievu apmācītai
tas pārejā izci­lību
laikrakstā
.strādnieks R u -
J viņu iebāž cie-
IvēSot darbu un
38 morāli. Ban-liivas
reizes at-
Knēr Pielūdil^
Wal, kad šādā
,un aicinājis a n
Ivlna piemēram
iu Cecbosio-
LATVIJA
Latviaņ New8paper
Nr/S2 (426) Oct. 25, 1950
publlslier and Editor: Valde­mārs
Lambergs, Schwāblsch
Oroiind, DP Camp A r t i l l e r l e -
Kaseme, Phone Schw. GmUnd
2159. Printer: Remsdruekerei
SIgg» Hārtel & Co, Schwāblsch
Omund, Paradiesstr. 12. P u b l i s -
bcd twice weekly Clrculatlon
11.000. Sponsor-Intemational R e -
fugee Organization.
lATviAN NEWSPAPER:
Nr. 82 (m
TtMivn. im. ff. 25. oktobri
£niak treidlenAi un sestdienas.
Iidevējs: Latvleāu Cenuaia Ko­miteja.
Galvenais redaktors: V.
Lambergs; galv. red. vietn. M.
CuUtis. Redaktori: A, Bolfiteins,
P, Klans, B. Ķīselis, V. Le-lini,
S. Ralsters, L. Svarcs.
Austrālijas redakcijas vad. A.
Smits (11, Unden Avenue. Wen-douree.
BaUarat, Vic, Austra-
Ua). Red. adr.: a«a) Schwābiscb
OmUnd, DP Camp Artlllerle-
Kaseme, tālr. Scbw. Gmttod S15S
Padomju savienība atkārtoti
prasa atvilkt karaspēku
no Rietumvācijas
gATEUTVALSTU SRLIETU MINISTRU KONFERENCE P R Ā GA
VJACESLAVA MOLOTOVA VADĪBA - 4 PUNKTU P R O G R A M M A -
VAŠINGTONA APSPRIEDI UZSKATA PAR V I E N K S R SU
PROPAGANDU
Prftga (D). — Pagājušo piektdlcD Prāgā sākās Padomju savienības
DDi satelitvalstu ārlietu ministru konference padomju ministru prezi­denta
vietnieka VJačeslava Molotova vadībā. Sai sanāksmē, kas notika
i l | slēgtām durvīm, piedalījās Polijas, CechoslovakIJas, Ungārijas, Ru-mānijas,
Bulgārijas un Austrumvācijas ārlietu ministri Albāniju pārstā­vēja
tās sūtnis Maskavā. Spriežot pēc oficiālā komunikē, ko publicēja
sestdien, konference bija veltīta Rietumvācijas problēmām un aprobežo­jis
tikai ar politiskiem Jautājumiem, Jo tajā nebija pārstāvēts neviens
aimrdzibas ministrs vai kāds cits militārais lietpratējs.
Maskavas aranžētās un vadītās sa­telitvalstu
konferences vairs nav
nekas jauns. Līdzīga sanāksme noti­ka
jau 1948. g., kad rietumu sabied­rotie
iestājās par Rietumvācijas val­dības
un parlamenta dibināšanu.
Kremlim paklausīgie austrumu
valstsvīri un arī Padomju savienība
toreiz deklarēja, ka tā nekādā gadī­jumā
nepielaidīs Rietumvācijas ap-bruņošanu.
Savā joslā, protams, Mas­kava
rīkojās pavisam citādi. Ja t a ­gad
Austrumvācijā i r vairāk nekā
200.000 tautas policistu, kas apbru­ņoti
ne vien automātiskiem ieročiem,
bet ari tankiem un artilēriju, to krife-v
i ar gudru ziņu mēģina noklusēt
vai attiecīgo informāciju dementēt.
Prāgas konferences temats bija tas
pats, kas minēts Padomju savienības
protesta nota ASV, Uelbritānijai un
Francijai. 30.000 vācu poUcijas or­ganizēšanā
Kremlis saskata Rietum­vācijas
armijas dibināšanu un, reml-
O l t ^ l i ^ a J o ^ ko Prāgā
publicēja sestdien Icpnferences
beigām, Padomju savienība un sate-litvalstis
pārmet rietumiem, ka tie
pārkāpj Potsdamas nolīgumu, ļau­dami
vāciešiem bruņoties.^ Apspriedē
pieņemtie lēmumi formulēti 4 punk­tos.
Maskava un satelīti vjspirms
Austrālija aizliegta
: komunistu partija
• Kanbera (fm). — Austrālijā stājies
spēkā likums par komunistu partijas
likvidēšanu, pēc tam, kad to parak­stījis
britu tubemātors. AustrāUjas
senāts likumu pieņēma pagājušajā
nedēļā, bet parlamenta otra kamera
— tautas pārstāvju nams to bija pie­ņēmis
jau pirms vairākiem mēne­šiem.
Likums ari dod tiesības val­dībai
apķīlāt visus komunistu parti­jas
īpašumus un atlaist komunistus
no svarīgiem amatiem valsts iestādēs
un arodbiedrībās. Par komunistu f i -
nanciālu atbalstīšanu paredzēts 5
gadu cietuma sods. Senātā likumu
izdevās pieņemt pēc tam, kad līdz­šinējo
opozipiju pret to izbeidza A u ­strālijas
vairākuma partija — lēbo-rlsļi.
prasa, lai visas četras okupācijas
varas pubUcē ko»īgu paskaidrojumu,
ka tās aizkavēs Rietumvācijas remi-litārizāciju;
otrkārt, jāatceļ visi ie­robežojumi
vācu rūpniecībai, atskai­tot
bruņošanās rūpniecību. Treškārt,
nekavējoties jāparaksta miera lī­gums
ar Vāciju un pēc tam viena
gada laikā jāatvelk visas okupācijas
armijas un cefurtkārt, jādibina īpa­ša
komisija, kas rūpētos par vienas
valdības nodibināšanu visai Vācijai.
Sajā komisijā jāietilpst kā rietumu
tā austrumu pārstāvjiem.'
Pēc konferences Molotovs čechu
(Turpinājums 8. Ipp.)
Čercils lūdz Franciju
piekrist Rietumvā­cijas
apbrupiosanai
Londona (F). El Alameinas kau­jas
atceres dienā, ko Londonā svi­nēja
pag, nedēļas beigās, runu teica
agrākais britu prenijērs Vinstons
Cerčlls. Viņš lūdza Francijas valdī­bu
nenostāties pret Rietumvācijas
apbruņošanu. „B€Z Vācijas nav i e ­spējams
aizsargāt Eiropu," teica Cer­člls.
„Es esmu cieši pārliecināts, ka
vāciešiem jādod iespēja aizsargāt to
territoriju, kur viņi dzīvo." Līdzīgas
domas izteica arī Rietumeiropas ūni­jas
armijas virspavēlnieks feldmar­šals
Montgomerijs.
Francijas noraidīgās nostājas dēļ
rietumvalstīm līdz šim vēl nav izde­vies
atrisināt jautājumu^ par Vācijas
remilitārizāciju. Vienīgais pozitīvais
panākums līdz šim i r 30.000 vīru
stipras vācu policijas nodibināšana
Bet arī šī problēma vēl atrodas tikai
tapšanas stadijā. Nav vairs nekāds
noslēpums, ka padomju joslā ar
krievu svētību un atbalstu radīta
stipra tautas policija, kuras rindās,
kā kāds britu ārlietu ministrijas
pārstāvis paskaidroja, ir vismaz
200.000 vīru. Vienai daļai tautas po­licijas
vienību i r ari tanki, vieglā ar­tilērija
un automātiskie ieroči. Vā­cieši
līdz šim mierinājuši sevi do­mām,
ka uzbrukums Rietumvācijai
nozīmētu ari uzbrukumu rietumu
sabiedrotajiem, kāpēc aizstāvēšanās
paredzēta pie dzelzs priekškara.
Izbēdzis nāvei nolemtais igauņu
kapteinis
, Stokholma (11). - Stokholms Tīd-ningen
ziņo, ka no Uniokatu slimnī­cas
Helsinku tuvumā laimējies i z ­bēgt
46 g. vecajam igauņu kapteinim
Hermanam Treialam. Kā zināms,
Somijas valdība pirms kāda laika
bija nolēmusi izdot Treialu krieviem,
kas nozīmētu varonīgā igauņu kap­teiņa
drošu nāvi. Treials Somija ie­radās
1949. g. vasarā, kad, pārnākot
Padomju savienības uņ Somijas ro­bežu
kopā ar otru igauni - rezer­ves
leitnantu Leoki, nokļuva somu
robežsargu rokās. .«^A AA
Somijas policija izsolījusi 100.000
marku atlīdzību tam, kas palīdzes
Treialu notvert. Kapteirtis izbēdzis
pašā pēdējā bridi, jo šajās dienas
bija paredzēta viņa izdošana Padom­ju
savienībai Bēgšanu mīklainu pa­dara
tas apstāklis, ka Treialu nepār­traukti
apsargāja policisti civilā, kas
nedrikstēja atstāt Treialu ne mirkU
vienu. Helsinku laikraksti piezīmē,
ka, droši vien, kāds no policistiem
nebūs ievērojis ļoti stingros apsar­dzības
noteikumus. Policija savu­kārt
pāriiecināta, ka bēglim vaja-tizēja
būt vairākiem palīgiem un ka
bēgšana sagatavota ļoti rūpīgi un
jau kopš ilgāka laika. Slimnīcas per­sonāls
un ārsti par Treiala bēgšanu
pārsteigti, jo viņš bijis nopietni
slims. Treials ārstējies slimnīcā jau
vairākas reizes, bet pēdējo reizi no­gādāts
tur, nopietni savārdzis, no
Katajanokas cietuma.
KRITIS UKRAIŅU PARTIZĀNU
VADONIS
Stutgarte (F). — Stutgartes raidī­tājs
ziņo, ka cīņās ar MVD vienī­bām
kritis ukraiņu partizānu vado­nis
ģen. Tarass Cuprinko. So infor­māciju
apstiprina arī Ukrainas brī­vības
komiteja, kuras sēdeklis atro­das
Rietumvācijā. Pēc ilgākas izse­košanas
MVD vienības ielenkušas
Cuprinko galveno mītni, kas atradās
kaut kur Ļvovas apkaimes mežos.
Krieviem izdevās savilkt stipras vie­nības
un hermētiski noslēgt no ārpa­saules
visu apgabalu Ukraiņu parti­zāni
ģenerāļa Cuprinko vadība izm -
sīgi aizstāvējušies līdz pedejam brī­dim.
Līdz ar ģenerāU kritis a n vu^a
štābs un tuvākie Udzstrādmekt
Artava brīvībai, kultūrai im
trūcīgajiem
Mūsu vidū nav vietas šaubām
un neticībai. Latviešu tauta tic
Dievam un pati sev. Viņa nepa­dosies
nekādos apstākļos, bet cī­nīsies.
Mēs uzvarēsim, jo esam
cīnītāju tauta un aiz mums un
mūsu taisnības ar katru dienu
vairāk nostājas citas tautas, pa­saules
sabiedriskā doma. Bet
mums vēl daudz jādara, daudz
jāpūlas šajā virzienā.
Valsts svētku lielo dienu dzim­tenē
ieslēgtie un verdzībā aizves­tie
svinēs savās dvēselēs, bet brī­vībā
mītošie dievnamos un svētku
zālēs zem Latvijas karoga. Šajā
dienā visa tauta garā būs kopā.
Tā i r diena, kad katrs latvietis
visiejūtīgāk domās par Latvijas
nākotni.
Sajā dienā Latviešu nacionālā
padome, Latviešu centrālā komi­teja
un Arējās informācijas fonds
sirsnīgi aicina visus latviešu trim­diniekus
un viņu organizācijas un
draudzes visās zemēs atkal prasīt
Latvijai taisnību un brīvību. Mēs
nedrīkstam savos pūliņos nogurt
un apnikt savas tautas likteņa.
Mūsu nāvīgais ienaidnieks dara
visu,lai latviešu tauta iznīcinātu
un trimdas saime nacionāli sa­irtu
un pazustu.
Gandriz 20 latviešu organizāci­jām
un draudzēm — tik daudz
jau pasaulē latviešu jauno pils­kalnu!
— izsūtīti aicinājumi 18.
novembri masveidīgi griezties ar
labi motivētiem iesniegumiem pie
cittautu organizācijām, arodbied­rībām,
preses, universitātēm, sko­lām,
polītiljdem un kultūras un
sabiedrisikiem darbinieldem pacelt
memorandos sayam valdīt^ām un-
Apvienotām nācijām un diskusi­jās
Baltijas valstu jautājumu, lū­dzot
izdarīt starptautisku izmek­lēšanu
par genosīdu, deportāci­jām
un beztiesību Baltijas valstīs
un saukt vainīgos pie atbildības.
Sī akcija, tāpat kā 17. jūnija vēs-
Baltijas valstīs atgiis brīvību,
saka igauņu ministrs K. Pūsta
5 Ū S Baltijas informācijas birojs Francijā
No AŠV Eiropā svarīgā misijā ie­radies
bij. Igaunijas ārlietu ministrs
un sūtnis Francijā Karels P ū s t a.
Parīzē Pūstam bija vairākas apsprie­des
ar franču politiķiem, diplomā­tiem
un sabiedriskiem darblnlelclem
jautājumos, kas skar Baltijas valstis.
IKamer nav par vāu
jrav seato gadu latvietis nevēro at-
.48 diimtenea mdeni leltii. Vēstu­risko
notikamu ndlēllgā titoA Diin^
tārJ&rM ļaudis tagad iskaidti visis
pasaules malās un aisjōras semēs,
Diimteni, kur vēl ismisumi mīt
mfistt tautas pimatkodols, klij oie-ianu,
sēm m neiiņas tumSais pil-
Politiskiem nodkamiem risinoties,
pasaules sirdsapsiņai nn saprātam
mostoties, Šķiet, ari ap ZUo kalna
migla sfik noiast, nn mums tiesība.
tlcē^ ka viss, ko esam paiaadējuii«
atlmi reis biis mflsu. Kopīgiem spē*
kiem fis Uiks ir Jāiitur, lai, ddvl
paUkuii m mftfts atgrieloties, va­ram
sniegt norēķinus savai diim-teneL
TOpēc miisu domām, dsivei un dar*
bam ir JSbfit tīriem. Mums būs Jā­prot
mierināt tās mātes, kas nesa­gaidīs
savus dēlus mftjās, bOs Jfino-iāvē
no acīm asaras bāreņiem, ko
tētis on māmiņa vairs neaolUēs, bās
ftiededi Jaunas dsirkstis izārdīto
jHmeņu pavardos. No ikviena tad
prasīs baltas nn mīlestības apgarotas
rokas, siltas on atsaucīgas sirdis, lai
JkMk sadiiedētu diiļi tautas miea
grieitās brūces.
Sai misUai ir Jāsākas Jau tagad,
Jāisang un JākļOst lielai un spēcīgai.
Tiem, kas dilvojam brīvās pasaules
daļā, tou tagad ir nsUkts atbUdIgais
pieiUUKams cīnīties ari savu eietuio
brāļu nn māsu, dzimtenē smokoSo,
Sibīrijas aukstumi salstoio un visas
tautas nākotnes labā. To mēs varam,
Ja lielā mērķa virzienā dziļi sirdi
ieslētom ari Udzeilvēku likteņus,
sniedzot tiem materiālo un morā­lisko
paUdzIbu, kur tā nepieoieiama.
Uz mfisu naidnieku sirdsapziņas
fuļ visu nežēlīgo, notikumu, kara
vētru un terrora upuri, kurn vārdi
mums ir tiesība un pienttums ap-sfidzet,
prasot brīvību latvju tautai
m t e i i Bi^kivinu
štm «tt eklānts mii stfdziidani
sevi asMAi ttraita bwrbB|oiami, kas
«fisla par tautai kapenfin, par zau­dējumiem,
par varoņiem, kas savas
dzīvības lika uz tēvzemes altiīfa gan
Kurzemes eietolanl, gan Voldiovas
un Opoēkas purvos, Latgales ezera
krastos, Pomerinijas sniegainos kla­jumos,
gan Sibiriji, čekas pagrabos
un koncentrieUas nometnēs.
Pirdomo brflkn mfisu domas ap­ātijas
pie latvju mites, kas ar asa-i*
im on vaimanim apraka savu bēr­nu
sasaluii zemē bēgļu gaitis, pie
mM zUi aco pifa, kas sveiumi pē­dējo
reizi skatUa savas mātes gaiio
•algo, kad t i trimdas nasto ndstu-rCJa
on piepololnijās mflilbas pul­kiem.
Par to visu iet mfisn nopūtas
un lūgšanas.
Liels ir krituio on pazodoSo poUn,
vēl stiprāku kaldināt. Mūsu tiesības «"nm» *o, kas pēc viņiem sēro
atzīst un aizstāv ASV un citas vai- " I j ; ? * ? * ^ apgādnieka. To
stis. Mums iŗ savas valsts sūtnie-r^^'*." .T^*^?» ! ^ "l*^®
čības, kuru darbība mums visiem 5""^^
spēkiem atbalstāma. Eiropas pado- " ^ ^ ^ " ^ ļ ļ ^ ^ ^ ^ ^ f'lS?^ J ^ ^ ^V
me Strasķurgā nolēmusi pieaicināt f^J^^ sadarbībā,
apspriedēs par Eiropas nākotni ari SS^.t^!"? 2^*» P»^»"
tūļu akdja, smagi apsūdzēs P a ­domju
savienību un pamudinās
mums draudzīgās valdības A p ­vienotajās
nācijās prasīt Baltijas
valstu suverenitātes atjaunc^Sanu.
Mūsu dņai par Latvijas brivi-bu
sāk pietrūkt līdzekļu, Latvijas
valsts 2elta fonds ārzemēs i r blo­ķēts
un no tā atļauti nelieli II'
dzekļi mūsu sūtniecībām. Pplltis*
kal cīņai, skolām un kultūrai un
trūcīgo aprūpei līdzekļi jāsagādā
trimdas saimei pašai.
Izceļošanas rezultātā Vācijas
trimdas kopības ienākumi strauji
samazinājušies, bet Latviešu na­cionālās
padomes, Latviešu cent­rālās
komitejas un Ārējās infor­mācijas
fonda darbs palicis tas
pats, pat vēl pieaug un padziļinās,
sevišķi LNP un L C K informāci­jas
nozares un Arējās informāci­jas
fonda darbība. Latviešu sko­las,
studenti, kultūras darbinieki
palikuši pilnīgi bez līdzekļiem.
Arvien vairāk Vācijā paliek sir­mie
tēvi, mātes, slimie un bāriņi,
kam vajadzīga steidzama palī­dzība.
Visas šīs vajadzības ietver mū­su
nākotnes nodrošinājumu. Tā­dēļ
18. novembri visi tautleSi, k o ­mitejas
, organizācijas un drau­dzes
lūgtas ziedot un vākt ziedo­j
u m u s — a r t a v u L a t v i j a i
Nauda iemaksājama Latviešu
nacionālās padomes prezidijam,
Latviešu centrālai komitejai, Ārē­jās
informācijas fondam, nmnet-ņu
un ārpus nometņu komitejām,
draudžu mācītājiem, ārpus Vāci­jas
— visām centrālām un vietē­jām
organliieUtai (tmim^
No ārzemēiļA nau4u var pār$ūtlt
ari ar starptautiskiem pasta kupo­niem.
V. Lambergs,,
LNP un L C K informācijas
nozares un Ārējās informā-
* cijas fonda vadītājs
Pūsta Parizē saticies arī ar mūsu to zemju oficiālos pārstāvjus vai na- mj iļeininii
sūtni Londonā K, Zariņu, sūtniecības
lietvedi Bērendu un Lietuvas liet­vedi
Bačku, ar kuriem pārrunātas
tās pašas problēmas. Vienojušies no­dibināt
Baltijas informācijas biroju
Francijā, kas rūpēsies par Baltijas
valstu jautājuma vispusīgu apgais­mošanu
romāņu valstīs. Izdodot ari
Informācijas literatūru. Francijā
Pūsta piedalījies arī Starptautisko
tiesību Institūta kongresā, kurā P. Ir
viens no 90 locekļiem jau kopš 1932.
g. Patlaban Igauņu ministrs iera­dies
Vācijā, kur apmeklējis vairākus
Bonnas valdības locekļus, Igauņu
centrālo komiteju un nometnes.
Augsburgā ministram Pūstam bija
garāka apspriede ar L C K vicepriekš-sēdl
un Arējās Informācijas fonda
priekšsēdi V. Lambergu, pārrunājot
politiskus, Informācijas un savstar­pējās
sadarbības jautājumus. Pūsta
jau kopš 1940. g. darbojas ASV un
Ir aktīvs līdzstrādnieks Brīvās Eiro­pas
komitejā (Committee For Free
Europe), kurā visā drīzumā oficiāli
uzņems arī visas trīs Baltijas val­stis,
kā arī sāks radio raidījumus
igauņu, latviešu un lietuviešu valo­dā.
Pūsta izmainīja domas arī par
Baltijas ūniju apvienotā Eiropā.
„Saviem likteņa un ieroču brāļiem
latviešiem," sacīja ministrs K. Pū­sta,
„gribu apliecināt, ka mūsu nā­kotne
guļ mūsu gribā un tiesībās.
Brivības griba mums i r , to vajaga
cionālās komitejas, kas atrodas aiz »ļli. ^Jļ' *.:,«^x« ^ •
dzelzs priekškara, ari mūsu Baltijas Li^ļf^lt
valstis. Tas dod pārliecību, ka Elro- on a t e z M C ^
pas ūnijas diblnā^ji mūs neatstās ^rsa'S^^^^
' r T ^ K ' ' ' ^ « ' ^ ^ ^ ^ J ! ^ " * ^ , l^T*»*"«^ nomaksājot obUgāUta ncT-gūs
brivibu, un mūsu nākotnes labā devas, sekojoi trimdas vadības no-baltiešu
kopdarbīb^^ jābūtjoti de- rādījumiem, mums S e k v ^ ^ ^
šai. ASV valdiba un sabiedriba ru- stātais pienākums. Atmetot visu ne-na
tikai par Baltijas valstīm un bal- gativo, kas mums ozspiests no bara-tlešlem,
bet ne par atsevišķu Igau- ku sienām, Vācijas drupām, beztie-nlju,
Latviju un Lietuvu. Es vēbreiz siskā stāvokļa on eksistences rūpēm
atpakaļceļā apstāšos Parizē un ve- mūsu sejās var atplaokt smaids on
dīšu sarunas par mūsu kopējo lietu, ticība, rasties laipns vārds, ko teikt
Vai un kad izcelsies trešais pasaules Udzcttvēkiem viņa lielākās frūpēs on
kaŗS, atkarājas no Padomju savieni- p^ļ^ Tad atdzims krūtis atsaucīgi
bas ricības. Pēdējai bridinājums ir latvle&i sirds, kas sapratis daudzcie-jau
dots Korejā. ASV valdība ir iz- Jj*® zmagis. sāpes, atbrīvosies ēak-šķīrusies
likt svaru kausos visu, lai M»» nn radīsies viegli soļi, kas
pretotos Padomju savienības agresi-1 nepagurs nevarīgo on cietoiki
jai jebkurā pasaules daļā.'*
V . L .
Karosi lesRMzis agōnnios
Vašingtona Cag). — D P komisijas
priekšsēdis Ugo Kārusi iesniedzis at­lūgumos.
Informētas aprindas runā
ari par pārējo DP komisijas locekļu
H. Rozenfīlda un E. Okonora nodo­mu
atlūgties. Kārusi atkāpšanās i e ­mesli
nav zināmi, bet šķiet, ka komi­sijai
radušās domstarpības par DP
ieceļošanas programmas realizēšanas
metodēm. Kārusi DP komisijas
priekšgalā atradās kopš tās dibinā­šanas
1948. g.
Mūsu iespējas ir lielas on neaprak­stāmas,
tās JiozkopJ līdz pilnībai,
savstarpējai soUdiritātei, Jāpaceļ os
mūso diena gailā ekrāna, lai iabā-weon
svētīgākie darbi būto visspod-rāWe
ieroēi dņi par mūso nākotni
Šodien, rit on mūžigt
Utvieii Vācijā on Ulis aizjūras
zemēs, dosim savai taotai, ko mēs
paUkuiaJ em Jāstāv pie latvju tautas
on Latvijas kapa.
Kd^iesiēgsimies visi 18. novemb- PJ??-?^ ^^^^^ on nesīsim artavo
Latvijai, kas lemta ar! veco. slimo
on bāriņu aprūpei.
Aug. Vanags
, >-
• i i
Ar
i
i
i