1949-12-03-08 |
Previous | 8 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
L A T V I J A Sestdien, 1949. g. 8. decembri
r.i*.'.'
Bezgala garais lūzuma gads
M T V U A S U D Z S T B ^ N K ^ GRAUDA SPECIAL»
RAKSTS NQ ANGLUAS
niknā cīniņā ar Trocka piekritējiem,
bet kad tie bija laim'gi likvidēti,
Sta}ins visu savu enerģiju veltīja
Ļeņina sākotnējām idejām par revolūcijas
padziļināšanu un l ^ i t ā -
lisma atlieku likvidēšanu. Tiklab
Staļins, kā arī viņa tuvākie atbalstītāji
— jāpieniin Zdanovs, K i -
rovs, Kaganovičs, Molotovs, Miko-jans,
Kulbiševs — baidījās, ka privātais
īpašums un privātā uzņēmība
varētu aprīt komunismu. Tāpēc
ari visai turpmākai Pad. savienības
saimnieciskai politikai bija nevis
saimniecisks, bet gan politisks raksturs.
Partijas X IV konferencē, kas sanāca
1925. g. pavasari, sākās Staļina
grupas inspirētās runas par briesmām,
ko sevi slēpj jaunā ekonomiskā
polītikaj un par nepieciešamību
sākt sociālisma uzbūvi vienā valstī,
pretēji Trocka domām, k a no sociālisma
uzbūves vienā valstī nekas
neiznāks. Sī konference tad faktiski
kļuva par jaunās ekonomiskās politikas
gala sākumu. Ar kombinētas
arestu, nodokļu un konfiskāciju s i stēmas
piemērošanu hākamo trīs
gadu laikā, Pad. savienības pilsētas
bija pilnīgi sbciālizētas. Pat sīkās
veļas mazgātavas un kurpnietai
ļ)agrabiņi, par frizieru veikaliem
nemaz nerunājofr — viss pārgāja
nepiepildāmās valsts īpašumā. A t lika
vairs vienīgi lauki — apm. 25
miljoni saimniecību. Lai tām uzbruktu,
bija vajadzīgi ļoti lieli un
speciāli sagatavoti spēki. Se lieku
reizi var apbrīnot, kā Staļina neatlaidību,
tā arī viņa pacietību, kas
i r vismaz tikpat liela, kā nežēlīga.
1927. g. beigās, noklausījies Staļina
ziņojumu, partijas X V kongress āt-rina
ātras un vispārējas kollektīvi-zācijas
nepieciešamību. 1928. g. un
1929* g. pirmā puse bija veltīta bruņoto
un organizatorisko spēku sagatavošanai
un vēl nepiedzīvoti plašai
propagandai par to laimi, par
to priecīgo un bezrūpīgo dzīvi, kāda
sagaida kollektīvizētos laukus. Un
tikai 1929. g. rudenī sakās pati kol-lektlvizādja,
i L tas, kas patlaban
notiek Latvijā. Andrefe Grauds
Rigā atrodas tikai slimie leģionāri,
veselie nosūlili 0āri Uraliem
Jauns 9k)stiprinājums masu deportācijām Latvijā
Repatriantiem idstrādā bez algas
kollektlvizācijas viļņa juku
1929, gadā, pats S t a ^ s pub-raksttt
Lielais lūzuma gads.
i^spSjams, ka autoram to neatcerēties
gluži tāpat kā savu
otrā pasaules kara sākšanā,
kā k r i ^ sakāmvārds apgalvo,
uzrakstīts ar spalvu, to vairs
I li^Bdrst pat ar cjrvi. Šajā rakstā
teica: «Tuvākos trīs vai čet-
W^:P^ mūsu seme 'maizes ziņā
no bagātākām pasaulē,
il^lilvimtl b a « ^ ^ ^ Sl gada sāt
i i . tieši d i v d e ^ t gadu pēc
jnii vēstUļriskā raksta, Pad. sa-iitbas
valdība pieņēma jaunu
i<^Iba6 attls^^as plānu. To sla-
|;r|p3>i J>ravda^^^^^8^^^ „Nav vairs
' tā diwia, kad mūsu zeme būs
iditā ar maizi, sviestu un c i -
produktiem/^ Salīdzinot šos
rakstus, nav grūti konstatēt,
a ,,lielai8 lūzuma gads'* vēl
i t i B l I u i^^t^ ka par Sausml-
Sfelanu maksu i r iegūti vienīgi
stei-tiorit
uti Latvijas lauksaimniecl-p
1 ^ kdlektivizā Dzelzs aizkars
gtebā savus noslēpumus, un par
piŠā^^rtMtem zinām v i -
^ zinām, liek āt-
Hmtieii uzrakstu uz Dantes ellčs W
li,./,'!
i f i l t e m r i/Fu, kīis^^^S^^^^ esi ienācis,
I cerības ārpusē.^^ Cīņa
iilavina Staļina gudro pollti-ktJĻ
Icas atņēmusi Latvijai šos laimes Iflli^, tad vācu gūst€dcņi zina stā-
Irtštt^par daudziem latviešu zemnieku
kas redzēti ceļā už Koni
us katc^rgu. Ja Rīgas
Tidiofona i^Ikers aizrautīgi runā
jp^:|»9niegtiem un pārsniegtiem r a -
ļManas plāniemt tad viņš pats ari
Mņo> ka labības statiņiem un labl-vezumlem
Latvijā vajadzīga
brag^ota apsardzība. Mūsu agrāko
augšupejošo cik-pārklājusi
vismekākā reak-
^cija, un Latvijā ir sācies tas draus-imlgais
zemniecības iznicināšanas
pn)ce98, ko Pad. savienība pārdzī-
Hj-^i«lJl priekš divdesmit gadiem.
Iļ^lektlvizficijas ideja i r Ļeņina
imadzeņu ļoti iespējams, ka jau
vBs paralizēs skārto sma-u
— produkts. Ļeņins, šis ievē-
8 komunisma stratēģis un
p i P teicamākais politikas dema-
Iti^, bija aplēsis, ka komunistiska
zemnieki i r divas absolūti
1 ^ lietas un ka tās vien-liti&
viena otru aprit Lai
l§-^tt:-ttrtaime nenotiktu ar komunismu,
ililii pēc Ļeņina domām, vajadzēja
i |^8t smniedb bija sociālizē-
I Jiima un pārvēršama tādos ražoša-kas
būtu pilnīgi
1 ^ padomju valsts interesēm,
šii aplēsums bija dziļi ietekmējis
: Staļinu, kas gan bija vājš teorētiķis,
bet kuram piemita gluži ārkārtīgas
izdarības spējas. Ļeņins pats
i ^ l i ^ g u v a , varbūt ari negribēja,
| l K ā l * tM darbu sākt. L a i
kaut cik paglābtos no kara, komū-llisma
radītā bada un saimnieciskā
•ajuķuma, viņš veikli atkāpās uz
Jaunās ekonomiskās politikas (NEP)
pozicijām un palika tur līdz iebal-
Mimēšanas dienai.
Jaunās ekonomiskās politikas galvenā
iezīme bija tā, ka blakus so-dālistiskai
saimniecībai Pad. savienības
valdība pieļāva arī privāto
tueņēmlbu un privāto īpašumu lauk-aaimniedbā,
tirdzniecībā, amatnie-čjbfi,
un daļēji pat rūpniecībā. Uz
Us'bažes, kas būtībā bija pavisam
nedroša,^ jo tā bija domāta tikai kā
jmgaidu manevrs, Pad. savienībā
noritēja saimniecisks process, ko
var nosaukt par brīnumu. Nerunājot
par citām nozarēm, atzīmēsim
tikai vienu: Pad. savienības lauki
pavisam viegli uzvarēja badu. Kaut
M Pad. savienības saimniecība
pirms pasaules kara un revolūcijas
ciņu gados bija smagi cietusi, tā
seSu gadu laikā sasniedza un pat
pārsniedza pirmskara produkciju kā
graudu, tā arī gaļas un sviesta r a žošanā.
Tikai paļaujot mazliet brīvības,
Pad. savienība pārtikas ziņā
bija nostājusies uz drošām kājām.
Sttvoklls bija tik apmierinošs, ka
redzamu komunistu grupa, starp
tiem Bucharinš, iestājās par Ļeņina
t ^ revidēšanu un jaunās ekonomiskās
politikas radīta stāvokļa
iun>in2ganu. Bet tā nu bija partijas
ģenerfiltaisnes kropļošana, un šo
grēku Staļins vēlāk izmantoja, lai
fitem nelūgtiem zemniecības aizstāv-ļiiem
nocirptu galvas.
Ļeņinam partijā bija milzīga autoritāte,
uz tās balstījās viņa vara,
kas arī bija milzīga. Staļinam autoritātes
nebija nekādas, bet pēc
Ļeņina nāves viņš tomēr veiklā kārtā
pārņēma Ļeņina varu. Valdīšanas
sākumā laiks viņam pagāja
Nākamais raksts:
DROGISTS PĀRVEIDO LAUK-SAIMNIECIBTJ
Krustvārdu mikla
Uzdevis 0« V. Eslingenā.
Līmeniski: 2. Oga. 6. Kfids pavāru
mākslas ražojums. 7. . . . patik sievietēm.
8. Trauks, ari divkauja, 10. Franču
rakstnieks. 11. Vēsturiska vieta Beiģijfi.
12. Pūšamais instruments. 15. Plūst. 16.
Organizācijas iniciāli. 17. Krāsviela. 19.
Austrumn. sieviešu vārds. 20. Dzēriens.
21. Tvaikota.
Stateniski: 1. Tuvs rads. 2. Ņurcīt. 3.
Pērnā zāle. 4. Ģeometriska figūra. 5.
Braucamie rīki. 7. Pilsēta Latvijā, 8. No-slēpumains,
nereāls. 9. Virinu vārds. 12.
Mazgāt, l i Kantons Šveicē. 14. SievieSu
vārds. 17. Beigu vārds dievvārdos, 18.
Spieķis. ^
iepriekšējās krustvārdu miklas
atrlsinājoms.
Umeniski: 1. Sēks. g. īsta. 8. ūtru-pēt.
9. Naģe. 11. Laši. 13. Oranžērijas.
16. Osis. 17. Vēlāk. 19. Etoss. 20. pi.
(pulksten). 21. Piemineklis. 27. Osma. 28.
Auto. 29. Stabils. 30. Eras. 31. Tema,—
Stateniski: i . Sēņo. 2. Kuģa. 3. sten. 4.
Rūpes. 5. Ielīst 6. Stfij. 7. Azis. 10.
Artais. 12. Šaust!t. 14. 2okU. 15. Rlp-pe.
18. Apmāts. 21. Poze. 22. Emsa. 23.
Naba. 24. Kalt. 2S. Lūse. 26. Sofa. «
Kāds vācu kara gūsteknis, kas pa«
vadījis Rīgā 4 gadus un to atstājis
š. g. 21. maijā, mums stāsta:
Pēdējo vācu okupācijas gadu pavadīju
Rīgā, pēc tam kopā ar pēdējām
vācu vienībām atkāpos uz Kurzemi,
kur mani saņēma gūstā un aizsūtīja
uz Rīgu atpakaļ. Gūstekņu kolonnai
dodoties p^ Rīgas ielām iedzīvotāji
sauca „i^rā" \m meta gūstekņiem
maizi un citas ēdamlietas. P a vadoņi
krievu karavīri šāva logos un
visādi mēģināja apklusāt iedzīvotājus.
Gūstekņus nometināja jaunbū-vētajā
nometnē pie VEFa, Uniona
ielā, blakus tagadējam Rīgas Dinamo
sporta laukumam. Mūs apsargāja
sievietes „plintnieces", tāpēc arī bija
iespējams šad un tad vakaros nometni
atstāt. Strādājot par automecha-niķi,
un līdz, ar to man bija vēl lielāka
iespēja nokļūt pilsētā, izdarot
mēģinājumu braucienus.
jauna grāmata par notikumiem
Baltijas valstīs
ENDEL KAREDA, ESTONIA IN THE
SOVIET 6RIP, Ufe and Conditions
ander Sovlet Occupatlon 194^1949, Lon-don,
Boreas Pablishing Co., iuondonā»
Cena 3/6.
Igauņu informācijas centra pazīstamajā
sērijā ]^ast and West nupat
iznācis sestais sējums, kas veltīts
notikumiem Igaunijā pēc 1944. gada.
Uz 100 lappusēm sistemātiski koncentrētā
veidā apstrādāti materiāli
par visām sadzīves nozarēm, kas pa
dažādiem kanāliem nonākušas šaipus
dzelzs aizkaram. Plaši izmantoti
okupantu pašu avoti, Tallinas raidītāja
un igauņu komunistiskās preses
sniegtā informācija, kādēļ ārzemju
lasītāji nevarēs pārmest autoram
objektivitātes trūkumu.
Pirmā vietā apskatītas tās problēmas,
kas var interesēt arī lasītāju,
kas tuvāk nepārzina apstākļus Baltijas
jūras piekrastē. Pasvītrojot
komunisma draudus rietumietn, aprakstītā
okupantu militārā rosība
Igaunijas territorijā, sevišķi piekrastes
apgabalos. Tālāk raksturota
padomju iekārtas pārvaldes sistēma
un komunistu partijas ietekme tajā,
kas šaipus padomju interešu sfairai
visplašākām aprindām joprojām
liela mīkla. Komunistu saimniecības
ačgārnības visdažādākās nozarēs
izceltas visā to atbaidīgajā kailumā,
reizē parādot pretestību, ko nīstajai
svešnieku varai izrāda rietumu mentalitātē
izaugusi tauta,
īsiem, bet spilgtiem vilcieniem parādīti
padomju kropļojumi baznīcas,
izglītības im mākslas dzīvē, kam
pievienojas padomju pelēkās ikdienas
karikatūrisko ainu drastiski tēlojumi.
Beigu nodaļā notēlota ^ padomju
rusifikācijas politika uti deportācijas,
kuru mērķis i r igauņu
tautas pakāpeniska iznīcināšana.
Techniski glīti izdotajam rakstu
krājumam novēlama vislielākā izplatība
angļu valodas lasītāju vidū.
Kaut grāmatā centrālais svars ari
likts uz apstākļiem Igaunijā, tajā
netrūkst aizrādījumu, ka arī pārējās
divi Baltijas valstīs dzīves apstākļi
gluži tādi paši. Kamēr mums
pašiem vēl nav tāda izdevuma, arī
mēs varam to tikai ieteikt saviem
tautiešiem, kas svešās zemēs grib
palīdzēt saviem draugiem gūt pareizu
ainu par varu, kas tāpat draud
uzbrukt arī viņiem. Fr. 1.
Rīga visumā i r vesela. Saspridzinātais
Daugavas krasts visā garumā
atjaunots. Zemgales tilts vēl vienmēr
guļ ūdenī, kā pēc uzspridzināšanas
iebrucis. Dzelzceļa tilts provizorisks
— daži posmi dzelzs konstrukcijas»
daži koka, vilcieni brauc pāri ļoti lēnām.
Pontontilts pilnīgi atjaunots,
un pa to un jauno koka tiltu no
Valdemāra ielas līdz Balasta dambim
notiek satiksme ar Pārdaugavu. Romas
viesnīca, kas, vāciešiem atkāpjoties,
uzspridzināta, vēl nav sākta
atjaunot. Būvē tikai galveno pastu,
kas pašlaik atrodas namā Raiņa un
Brīvības bulvāra stūrī. Brīvības bulvārī
1. Brīvības pieminekļa zelta
zvaigznes mirdz joprojām pāri Rīgai.
Satiku arī dažus latviešu repatriantus,
kas visi, bez izņēmuma, savu
soli nožēlo. Ir gadījumi, kur Šādiem
cilvēkiem algu nemaksā, bet tās vietā
tie saņem norādījumu: „Jūs esat fašists
jums jāstrādā bez algas."
Dzelzceļa biļetes pārdod tikai pret
darba vietas apliecību, ka brauc dienesta
darīšanās, vai arī, ka i r tik
un tik ilgs atvaļinājums.
Labojot kāda majora — Latvijas
žīda — mašīnu, nokļuvu dvīlinter-nēto
nortietnē Mežaparkā, bijušajā
žīdu geto rajonā, kuras iemītnieki ir
latvieši un krievi. Latviešu leģionāriem
piespriests sods: spaidu darbi
līdz 20 gadiem, bijušajiem SD vīriem
no 25 gadiem uz augšu. Jāpiezīmē,^
ka Rīgā atrodas tikai slimie bij. latviešu
leģionāri, visi veselie nosūtīti
pāri Urāliem. Naktī no š. g. 23. uz 24.
martu notika lielākā masu deportācija,
kad no Rīgas pilsētas vien i z veda
17.000 cilvēku, kas aiztransportēti
tai pašā naktī.
Partizānu darbība vēl vienmēr ļoti
spēcīga. Nakti krievi neuzdrošinās
atstāt pilsētu. Galvenie partizānu
darbības rajoni i r trīsstūris starp
Madonu, Ludzu-Rēzekni un' Krust-pili.
Joslā starp Bausku un Šauļiem
katrās mājās i r krievu karaspēka
vienības. Šai joŖlai cauri netiek neviens.
Tur arī palikuši visi vācu
gūstekņi, kas no Ļeņingradas bēguši
kājām uz Vāciju. Kopš š. g. 21. maija
Latvijā nav vairs neviena vācu
gūstekņa. Atstāju Rīgu ar vienu no
pēdējiem transportiem uz Maskavu,
bet no turienes mani nes«i atlaida
uz mājām. (Bu)
DEPUTĀTS SIT NOKAUTĀ
MINISTRU
Brisbene (ab). — Austrālijas štata
Kvīnslendas parlamenta opozīcijas
partijas deputāts un agrākais profesionālais
bokseris Brjūss Pī pagājušā
nedēļā pierādīja, ka vēl ļoti
labi prot savu kādreizējo arodu.
Pēc asas vārdu maiņas parlamenta
gaiteņos ar lauksaimniecības ministru,
deputāts iesita ministram pa
zodu tik labi mērķētu sitienu, ka
pēdējais nokrita nokautā. Sitiens
bijā tik iespaidīgs, ka ministrs vairs
nevarēja parlamentā teikt savu
runu.
u%vmas
Bddzot ail angļu joslfi sācies plaSSki
mēroga sporta sarīkojums un izbelguslei
lldzSinēJfi miegainība. Pašreiz pilnft spa«
rā norisinās basketbola un volejbola 8t«
censn>as YMCAs meistarībā. Plašo 8axf«
kojumu organizē pasaules YMCA» un 8a«
censibās piedalās atsevišķu nometņu vie.
vStoBs, nešķirojot tautibas. Visa JosU
iedaUta apgabalos, apakšapgabalos un
vēl sīkākās Iedalās, lai tā izvairītos no
nevajadzīgi biežas braukāšanas.
Joslas ziemeļu grupā neuzvarēti vēl ir
Ubekieši. Priekšsacīkstes Mēzenes no.
metne basketbolā pieveica Artilēriju
nometni 56—45 (32—25) un NeiStatl 49-44
(18-18). NeiState, uzvarot Artilērllu
98-34 (51-15), ieguva 2. vietu. Dl«U
par teicamiem spēkiem var izvērsties
neiStatieši, kuru sastāvā, izņemot Trek»
no, visi izrādījās ģimnāzisti. ApakSapga*'
bala finālā Mēzene pārspēja Spakenbergu
45-37 (24-17), Horneburgas vienība, k u
arī bija kvalificējusies finālam, savu'
Udzdallbu atsauca, Jo Horneburgas tre*
niņu centru likvidē. MazUet vēlāk hop-neburgieSi,
ar rutinēto Hermanovtid
priekšgalā, tomēr viesojās Ubekā, uu*
dējot Mēzenei draudzības sacentO)!
34—38 (14—24). Udz ar šīm uzvarām Ml»
zenes nometnes vienība kvaUficēJuslct
ziemeļu grupas finālam, kurā kā pretī*
nieku saņems Oldenburgas OmStedes
piecnieku. ,
Mēzenes nometnes panākumi neplr»«
steidz. Jo vienība faktiski ir Ubekas lat-!
viešu YMCA — mūsu pēdējais trimdas '
basketbola meistars. Protams, sniegums
nav vairs tik spožs kā vēl gadu atimkaL
tomēr vienība Joprojām vēl atzīstama'
par spēcīgu. Sarīkojuma noteikumi pt-'
redz, ka vienībās var spēlēt vienīgi no^
metnēs dzīrojošie sportisti, tādēļ LlbJ^v
kas latviešu YMCA nevar cīņā laist st«
VM& biedrus, kas atrodas britu darba vienībās
Citādi lībeklešu sastāvs . nti!)Qia'
daudz vājāks par kādreizējo, lai gan 2 ^
beliņS, Turss, L. Bērziņš, Justs Jau Is*^
ceļojuši. Pašreizējā llbekiešu virknējumi:
no vecā sastāva spēlē vienīgi Berkoldt-un
Grosbergs, treneris Gustavs SUiņL;
Hildebrands. Zunde, Paukšēns \m Avo^
tiņS.
Volejbolā latviešu trimdas meistarvlē^*
nība IJbekas latviešu YMCA nav ndci^
zaudējusi no senā spēka. Ui gan sastl«/
vā skatāmas niecīgas pārmaiņas. Ub«»'
kieši, resp. Mēzene priekšsacīkstes uzvt-rēja
Artilēriju 15-2, 15-4 un Neiltati'
15-7, 15-11. Arī volejbbia 2. vietu W
guva Jaunie neištatieSi, pieveicot Artt«
lēriju 15—2, 15—11. ApakSapgabala fināli^
neieradās nedz likvidējamā Homeburga,
nedz Hamburgas Transmltter nomētāt;"
tā Mēzene draudzības spēlē sacentās tr
Spakenbergu, uzvarot 15—2. 14—16, 18^.
Draudzības sacensībā Mēzene pānpl^-
arl Homeburgu 15—10. 15—8. Kā Intert-'.
sants fakts piezīmējams, ka homebUT^.
giešu sastāvā darbojās arī viena dāma ««v
Mirdza Lukstiņa. Ubekas sastāvu vislli
sacensībās komplektējuši Sleicers, Avo».
tiņš. Sisenis, Berkolds, Bērziņš, U ņ ^ l
PaukSēns un Buņķis. Ziem^u apgabnU"*
finālā viņi kā pretinieku saņems C8P ««'^
latviešu darba vienību pie angļiem.
Meistarības galīgais fināls notiks vtt'
līdz Ziemsvētkiem, kurā spēkosies Zls^i
meļu, dienvidu un vidus grupu uzvizf>r
t'iji. No vidus grupas kā basketbolā, tlf
volejbolā finālspēlēm Jau kvaUflcēJuil«|J
latviešu darba vīri — CMLO vlenībsfc >
Alfrēds Vlli6«li t
Calvieai aīdzivSuK^ļ
Viviembetgu» ^ ^
basbefbolu
Spēcīga latviešu basketbola vienībai
Stutgartē izveidojusies ar latviešu santtu,
vīru pārnākšanu uz Virtembergas gll«V
vaspUsētu. Sardžu vīru vienība Jau ar
visai iespaidīgu 87—24 rezultātu uzvarē«n
Jusl BC Degerloch. iegūdama labus,
draugus vācu basketbolistu vidū. Kopi'
ar vāciešiem sardžu vīru vienībai izre»
dzes doties sacensībās arī ārpus Stut^
gartes un iespējams, Janvāri sacenstiei
arī ar Šveices vienībām. Pēc pirmā pa*
nākuma pret BC Degerloch vairāki latvieši
tagad darbojas tās sastāvā un Jau
pirmajās spēlēs, ar 60—28 spēja pieveikt
Virtembergas basketbola meistaru Prag
Stuttgart.
Mlnchenes Gladbachas sardžu^, vienībai
galda tenisa zlbenstumīrā 14 daUbniekti
konkurencē uzvarēja Bedelcis. 2. v. Vt-gants.
3. V. Dāvids.
2. flingenbevga pāvspeļ Jaunzēlandes
vehovdu lodes gvū&dna
Sporta vēstule Latvijai no dienvida puslodes
Optisko instnunentu un aceņn
' spedālveikids
LIELU JAUTRĪBU STOKHOLMA
sagādāja glezna, kas kādā ir/ērojamā
mākslas salonā nostāvējusi ačgārni pie
sienas nedēļām ilgi, un neviens šo kļa-du
nebija ievērojis. Ne kritil^i, kas gleznu
— protams, abstrakta satura — varen
salielījuši, ne arī publika, kas meistardarbu
apbrīnoja. Tas bija kāds skolnieks,
kas beidzot ievēroja, ka mākslinieka
paraksts atrodas ačgāni gleznas
augšējā stūri pa kreisi, nevis fapakSā pa
labi, kā tas parasti mēdz būt, un no tā
vinS secināja, ka mākslas darbs piekārts
ačgārni. Un tiešām, ataicināja mākslinieku,
tas smējās līdz ar citiem un apstiprināja,
ka glezna gan īstenībā" piekārta
ačgārni, bet tā izskatoties labi ari
šādā stāvoklī un viņam n o ^ t nekādu
iebildumu, ja to tā ari atstāj. Izstādes
vadība tomēr bija citādās domās un
gleznu apgrieza otrādi. Kritiķi ieradās
pa otram lāgam un ari šoreiz nevarēja
neizteikt gleznai vislielāko atzinību. Vienīgi
publika ir apmulsusi un nezina, ko
par šo „divdabisko** meistardarbu domāt
(S)
Mūsu pleccīņas rekordistes Zinaīdas
Rlngenbergas pirmais starts Jaunzēlandes
galvas pilsētā Velingtonā izraisīja
sensāciju jaunzēlandiešu presē. Latviete
grūda lodi 37 pēd, 11 coll (11.55,7 m),
pārspējot Ivetel Viljāmai piederošo
faunzēlandes rekordu, kas ir 36 pēdas
l un tris ceturtdaļas collas. ..Pievilcīgā
latviete", «Sensācija vieglatlētikā", tādus
un līdzīgus pagodinājumus pēc 5.
novembra sacīkstēm mūsu 131 g. v. atlē-tei
veltīja „The Evening Post", „The
Southern Cross" uc. laikraksti. Jau debatēts
ari jautājums, vai Rlngenberga
varēs reprezentēt Jaunzēlandi britu impērijas
sporta spēlēs 1950. g. februāri
Auklandē. Lodes grūšana gan nav šo
sacensību programmā, bet runa notiek
par augstlēkSanu vai kādu citu discip-
Unu.
Pati rekordiste ar ģimeni vēl vienmēr
atrodas Pahiatua imigrācijas centrā.
Z. Rlngenberga stāsta; „VIr8 var strādāt
savā specialitātē tekstilfabrikā Vin-tonā.
Sl pilsētiņa ir 20 Jūdzes noSout-landes
provinces galvaspilsētas Inver-gangilas
— virzienā uz dienvidpola pusi!
Mēs tur saņemtu mājiņu ar visām ērtībām.
Ari klimats latviešiem ļoti piemērots,
jo ir īsta ziema un daudz sniega.
Taču sporta ziņā tas zināms kā
viens no klusākajiem apgabaliem Oavm-zēlandē.
Pēc manām pirmajām sacīK-stēm
Velingtonā kāda ievērojama sporta
biedriba nedēļas laikā piesolījās sagādāt
dzīvokli galvaspilsētas tuvimiā.
ESSLINGEN
RADIO APARĀTI
HONERA
AKORDEONI
MUTES
HARMONIKAS
#
SKAŅU PLATES a
I V K L E -
arī uz daļu nomaksu
\ EbBrspaecher
VT INHABER: KARL BUSCH
Plinsau ielā.
Darbu, bez šaubām, var atrast vifur.
Redzēsim!"
Otrs mūsu izcilais sportists Jaunzēlandē
V. Blicavs pēc basketbola sezonai
nobeiguma centtgi piedalās softbola sacīkstēs.
K a n b ē r ā , novembri. ,
Arnolds Smitf.
LatviaSu sportisti, kas ierodas Austrālijā,
lūgti reģistrēties Bathurstā pie
Aug. Reimaņa vai J. Riņģa, bet Bone-gillā
pie P. Purkallša.
Rotaļlietas
Adas izstrādājumi
Dāvanas
<*r" Teodors
. R 11 1878. Apē,
vem tik bargs,
Natālija S
, Q martā 1886^ g. Sk!
W
Dal
•d^usl 1349. g. t- lOn. VS
19» ģ. 22. novembri mii
Osi
Hilīnls 1895. g. 18. februi
bosteles nometnes kapos.
DzUfis sērās pazi^^ojam, ki
nit pie sevis manu mllo,
un svaini
Alfrēdu
Dzlm/ 1886. g. 5. 7. La.tvlJI
apbedīts Ubekas Forverl
jMigalI((fi mīles^ā
vienmēr piesērst ies
ŗiS ^Qju pateicībā
M kapu ziedus vTs.
iftfii dvēsles gaišais valgs,
iiirdl spīd kā saules stars.
IMS; g. 1. oktobrī Mūžīga
latviešu strēlnieku
Alfrēdu
Miris Iib«
< Apbedīts
[iijos mSjfis pārnākt,
ilttviia brīva ..būs:
M&te&es dzestrajām smijitifm
S. g. 14. novembrī no muļ
Latvijas Sarkanā Krusta g|
Augui
<izim. 1873. g. 21. noverabril
PATEICĪBA
tiiaiJgu pateidbu visiem, kas
*aanas mllās sieviņas
'A8 SAKNES, dzlm. Simsons,
.uz pMējo dusas vietu 1949. g.
J Meža kapos. Minsteŗē: tran-
* ^«2?a^^antam Mr. H. 8.
Ir' I TS?^^»S^"^^^as pārži.
L tL^* Tjffin, nom. pārzinim^
f & | i , P « federācijas p ^ !
ģ^VItohņai^gm. latviešu k ^
% ^ vainagiem un skaistiem
's paldies par lielo Udz-
Dzilās sērās
JuliJs Sakne
^«sta Brastiņa
IZlase
j^^ms neUēlā. eks.
Btastiņa Fonds
i (583)
r^v>ot"?^^ ainavu
^ »M 1.50, ,
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 3, 1949 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1949-12-03 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari491203 |
Description
| Title | 1949-12-03-08 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
L A T V I J A Sestdien, 1949. g. 8. decembri
r.i*.'.'
Bezgala garais lūzuma gads
M T V U A S U D Z S T B ^ N K ^ GRAUDA SPECIAL»
RAKSTS NQ ANGLUAS
niknā cīniņā ar Trocka piekritējiem,
bet kad tie bija laim'gi likvidēti,
Sta}ins visu savu enerģiju veltīja
Ļeņina sākotnējām idejām par revolūcijas
padziļināšanu un l ^ i t ā -
lisma atlieku likvidēšanu. Tiklab
Staļins, kā arī viņa tuvākie atbalstītāji
— jāpieniin Zdanovs, K i -
rovs, Kaganovičs, Molotovs, Miko-jans,
Kulbiševs — baidījās, ka privātais
īpašums un privātā uzņēmība
varētu aprīt komunismu. Tāpēc
ari visai turpmākai Pad. savienības
saimnieciskai politikai bija nevis
saimniecisks, bet gan politisks raksturs.
Partijas X IV konferencē, kas sanāca
1925. g. pavasari, sākās Staļina
grupas inspirētās runas par briesmām,
ko sevi slēpj jaunā ekonomiskā
polītikaj un par nepieciešamību
sākt sociālisma uzbūvi vienā valstī,
pretēji Trocka domām, k a no sociālisma
uzbūves vienā valstī nekas
neiznāks. Sī konference tad faktiski
kļuva par jaunās ekonomiskās politikas
gala sākumu. Ar kombinētas
arestu, nodokļu un konfiskāciju s i stēmas
piemērošanu hākamo trīs
gadu laikā, Pad. savienības pilsētas
bija pilnīgi sbciālizētas. Pat sīkās
veļas mazgātavas un kurpnietai
ļ)agrabiņi, par frizieru veikaliem
nemaz nerunājofr — viss pārgāja
nepiepildāmās valsts īpašumā. A t lika
vairs vienīgi lauki — apm. 25
miljoni saimniecību. Lai tām uzbruktu,
bija vajadzīgi ļoti lieli un
speciāli sagatavoti spēki. Se lieku
reizi var apbrīnot, kā Staļina neatlaidību,
tā arī viņa pacietību, kas
i r vismaz tikpat liela, kā nežēlīga.
1927. g. beigās, noklausījies Staļina
ziņojumu, partijas X V kongress āt-rina
ātras un vispārējas kollektīvi-zācijas
nepieciešamību. 1928. g. un
1929* g. pirmā puse bija veltīta bruņoto
un organizatorisko spēku sagatavošanai
un vēl nepiedzīvoti plašai
propagandai par to laimi, par
to priecīgo un bezrūpīgo dzīvi, kāda
sagaida kollektīvizētos laukus. Un
tikai 1929. g. rudenī sakās pati kol-lektlvizādja,
i L tas, kas patlaban
notiek Latvijā. Andrefe Grauds
Rigā atrodas tikai slimie leģionāri,
veselie nosūlili 0āri Uraliem
Jauns 9k)stiprinājums masu deportācijām Latvijā
Repatriantiem idstrādā bez algas
kollektlvizācijas viļņa juku
1929, gadā, pats S t a ^ s pub-raksttt
Lielais lūzuma gads.
i^spSjams, ka autoram to neatcerēties
gluži tāpat kā savu
otrā pasaules kara sākšanā,
kā k r i ^ sakāmvārds apgalvo,
uzrakstīts ar spalvu, to vairs
I li^Bdrst pat ar cjrvi. Šajā rakstā
teica: «Tuvākos trīs vai čet-
W^:P^ mūsu seme 'maizes ziņā
no bagātākām pasaulē,
il^lilvimtl b a « ^ ^ ^ Sl gada sāt
i i . tieši d i v d e ^ t gadu pēc
jnii vēstUļriskā raksta, Pad. sa-iitbas
valdība pieņēma jaunu
i<^Iba6 attls^^as plānu. To sla-
|;r|p3>i J>ravda^^^^^8^^^ „Nav vairs
' tā diwia, kad mūsu zeme būs
iditā ar maizi, sviestu un c i -
produktiem/^ Salīdzinot šos
rakstus, nav grūti konstatēt,
a ,,lielai8 lūzuma gads'* vēl
i t i B l I u i^^t^ ka par Sausml-
Sfelanu maksu i r iegūti vienīgi
stei-tiorit
uti Latvijas lauksaimniecl-p
1 ^ kdlektivizā Dzelzs aizkars
gtebā savus noslēpumus, un par
piŠā^^rtMtem zinām v i -
^ zinām, liek āt-
Hmtieii uzrakstu uz Dantes ellčs W
li,./,'!
i f i l t e m r i/Fu, kīis^^^S^^^^ esi ienācis,
I cerības ārpusē.^^ Cīņa
iilavina Staļina gudro pollti-ktJĻ
Icas atņēmusi Latvijai šos laimes Iflli^, tad vācu gūst€dcņi zina stā-
Irtštt^par daudziem latviešu zemnieku
kas redzēti ceļā už Koni
us katc^rgu. Ja Rīgas
Tidiofona i^Ikers aizrautīgi runā
jp^:|»9niegtiem un pārsniegtiem r a -
ļManas plāniemt tad viņš pats ari
Mņo> ka labības statiņiem un labl-vezumlem
Latvijā vajadzīga
brag^ota apsardzība. Mūsu agrāko
augšupejošo cik-pārklājusi
vismekākā reak-
^cija, un Latvijā ir sācies tas draus-imlgais
zemniecības iznicināšanas
pn)ce98, ko Pad. savienība pārdzī-
Hj-^i«lJl priekš divdesmit gadiem.
Iļ^lektlvizficijas ideja i r Ļeņina
imadzeņu ļoti iespējams, ka jau
vBs paralizēs skārto sma-u
— produkts. Ļeņins, šis ievē-
8 komunisma stratēģis un
p i P teicamākais politikas dema-
Iti^, bija aplēsis, ka komunistiska
zemnieki i r divas absolūti
1 ^ lietas un ka tās vien-liti&
viena otru aprit Lai
l§-^tt:-ttrtaime nenotiktu ar komunismu,
ililii pēc Ļeņina domām, vajadzēja
i |^8t smniedb bija sociālizē-
I Jiima un pārvēršama tādos ražoša-kas
būtu pilnīgi
1 ^ padomju valsts interesēm,
šii aplēsums bija dziļi ietekmējis
: Staļinu, kas gan bija vājš teorētiķis,
bet kuram piemita gluži ārkārtīgas
izdarības spējas. Ļeņins pats
i ^ l i ^ g u v a , varbūt ari negribēja,
| l K ā l * tM darbu sākt. L a i
kaut cik paglābtos no kara, komū-llisma
radītā bada un saimnieciskā
•ajuķuma, viņš veikli atkāpās uz
Jaunās ekonomiskās politikas (NEP)
pozicijām un palika tur līdz iebal-
Mimēšanas dienai.
Jaunās ekonomiskās politikas galvenā
iezīme bija tā, ka blakus so-dālistiskai
saimniecībai Pad. savienības
valdība pieļāva arī privāto
tueņēmlbu un privāto īpašumu lauk-aaimniedbā,
tirdzniecībā, amatnie-čjbfi,
un daļēji pat rūpniecībā. Uz
Us'bažes, kas būtībā bija pavisam
nedroša,^ jo tā bija domāta tikai kā
jmgaidu manevrs, Pad. savienībā
noritēja saimniecisks process, ko
var nosaukt par brīnumu. Nerunājot
par citām nozarēm, atzīmēsim
tikai vienu: Pad. savienības lauki
pavisam viegli uzvarēja badu. Kaut
M Pad. savienības saimniecība
pirms pasaules kara un revolūcijas
ciņu gados bija smagi cietusi, tā
seSu gadu laikā sasniedza un pat
pārsniedza pirmskara produkciju kā
graudu, tā arī gaļas un sviesta r a žošanā.
Tikai paļaujot mazliet brīvības,
Pad. savienība pārtikas ziņā
bija nostājusies uz drošām kājām.
Sttvoklls bija tik apmierinošs, ka
redzamu komunistu grupa, starp
tiem Bucharinš, iestājās par Ļeņina
t ^ revidēšanu un jaunās ekonomiskās
politikas radīta stāvokļa
iun>in2ganu. Bet tā nu bija partijas
ģenerfiltaisnes kropļošana, un šo
grēku Staļins vēlāk izmantoja, lai
fitem nelūgtiem zemniecības aizstāv-ļiiem
nocirptu galvas.
Ļeņinam partijā bija milzīga autoritāte,
uz tās balstījās viņa vara,
kas arī bija milzīga. Staļinam autoritātes
nebija nekādas, bet pēc
Ļeņina nāves viņš tomēr veiklā kārtā
pārņēma Ļeņina varu. Valdīšanas
sākumā laiks viņam pagāja
Nākamais raksts:
DROGISTS PĀRVEIDO LAUK-SAIMNIECIBTJ
Krustvārdu mikla
Uzdevis 0« V. Eslingenā.
Līmeniski: 2. Oga. 6. Kfids pavāru
mākslas ražojums. 7. . . . patik sievietēm.
8. Trauks, ari divkauja, 10. Franču
rakstnieks. 11. Vēsturiska vieta Beiģijfi.
12. Pūšamais instruments. 15. Plūst. 16.
Organizācijas iniciāli. 17. Krāsviela. 19.
Austrumn. sieviešu vārds. 20. Dzēriens.
21. Tvaikota.
Stateniski: 1. Tuvs rads. 2. Ņurcīt. 3.
Pērnā zāle. 4. Ģeometriska figūra. 5.
Braucamie rīki. 7. Pilsēta Latvijā, 8. No-slēpumains,
nereāls. 9. Virinu vārds. 12.
Mazgāt, l i Kantons Šveicē. 14. SievieSu
vārds. 17. Beigu vārds dievvārdos, 18.
Spieķis. ^
iepriekšējās krustvārdu miklas
atrlsinājoms.
Umeniski: 1. Sēks. g. īsta. 8. ūtru-pēt.
9. Naģe. 11. Laši. 13. Oranžērijas.
16. Osis. 17. Vēlāk. 19. Etoss. 20. pi.
(pulksten). 21. Piemineklis. 27. Osma. 28.
Auto. 29. Stabils. 30. Eras. 31. Tema,—
Stateniski: i . Sēņo. 2. Kuģa. 3. sten. 4.
Rūpes. 5. Ielīst 6. Stfij. 7. Azis. 10.
Artais. 12. Šaust!t. 14. 2okU. 15. Rlp-pe.
18. Apmāts. 21. Poze. 22. Emsa. 23.
Naba. 24. Kalt. 2S. Lūse. 26. Sofa. «
Kāds vācu kara gūsteknis, kas pa«
vadījis Rīgā 4 gadus un to atstājis
š. g. 21. maijā, mums stāsta:
Pēdējo vācu okupācijas gadu pavadīju
Rīgā, pēc tam kopā ar pēdējām
vācu vienībām atkāpos uz Kurzemi,
kur mani saņēma gūstā un aizsūtīja
uz Rīgu atpakaļ. Gūstekņu kolonnai
dodoties p^ Rīgas ielām iedzīvotāji
sauca „i^rā" \m meta gūstekņiem
maizi un citas ēdamlietas. P a vadoņi
krievu karavīri šāva logos un
visādi mēģināja apklusāt iedzīvotājus.
Gūstekņus nometināja jaunbū-vētajā
nometnē pie VEFa, Uniona
ielā, blakus tagadējam Rīgas Dinamo
sporta laukumam. Mūs apsargāja
sievietes „plintnieces", tāpēc arī bija
iespējams šad un tad vakaros nometni
atstāt. Strādājot par automecha-niķi,
un līdz, ar to man bija vēl lielāka
iespēja nokļūt pilsētā, izdarot
mēģinājumu braucienus.
jauna grāmata par notikumiem
Baltijas valstīs
ENDEL KAREDA, ESTONIA IN THE
SOVIET 6RIP, Ufe and Conditions
ander Sovlet Occupatlon 194^1949, Lon-don,
Boreas Pablishing Co., iuondonā»
Cena 3/6.
Igauņu informācijas centra pazīstamajā
sērijā ]^ast and West nupat
iznācis sestais sējums, kas veltīts
notikumiem Igaunijā pēc 1944. gada.
Uz 100 lappusēm sistemātiski koncentrētā
veidā apstrādāti materiāli
par visām sadzīves nozarēm, kas pa
dažādiem kanāliem nonākušas šaipus
dzelzs aizkaram. Plaši izmantoti
okupantu pašu avoti, Tallinas raidītāja
un igauņu komunistiskās preses
sniegtā informācija, kādēļ ārzemju
lasītāji nevarēs pārmest autoram
objektivitātes trūkumu.
Pirmā vietā apskatītas tās problēmas,
kas var interesēt arī lasītāju,
kas tuvāk nepārzina apstākļus Baltijas
jūras piekrastē. Pasvītrojot
komunisma draudus rietumietn, aprakstītā
okupantu militārā rosība
Igaunijas territorijā, sevišķi piekrastes
apgabalos. Tālāk raksturota
padomju iekārtas pārvaldes sistēma
un komunistu partijas ietekme tajā,
kas šaipus padomju interešu sfairai
visplašākām aprindām joprojām
liela mīkla. Komunistu saimniecības
ačgārnības visdažādākās nozarēs
izceltas visā to atbaidīgajā kailumā,
reizē parādot pretestību, ko nīstajai
svešnieku varai izrāda rietumu mentalitātē
izaugusi tauta,
īsiem, bet spilgtiem vilcieniem parādīti
padomju kropļojumi baznīcas,
izglītības im mākslas dzīvē, kam
pievienojas padomju pelēkās ikdienas
karikatūrisko ainu drastiski tēlojumi.
Beigu nodaļā notēlota ^ padomju
rusifikācijas politika uti deportācijas,
kuru mērķis i r igauņu
tautas pakāpeniska iznīcināšana.
Techniski glīti izdotajam rakstu
krājumam novēlama vislielākā izplatība
angļu valodas lasītāju vidū.
Kaut grāmatā centrālais svars ari
likts uz apstākļiem Igaunijā, tajā
netrūkst aizrādījumu, ka arī pārējās
divi Baltijas valstīs dzīves apstākļi
gluži tādi paši. Kamēr mums
pašiem vēl nav tāda izdevuma, arī
mēs varam to tikai ieteikt saviem
tautiešiem, kas svešās zemēs grib
palīdzēt saviem draugiem gūt pareizu
ainu par varu, kas tāpat draud
uzbrukt arī viņiem. Fr. 1.
Rīga visumā i r vesela. Saspridzinātais
Daugavas krasts visā garumā
atjaunots. Zemgales tilts vēl vienmēr
guļ ūdenī, kā pēc uzspridzināšanas
iebrucis. Dzelzceļa tilts provizorisks
— daži posmi dzelzs konstrukcijas»
daži koka, vilcieni brauc pāri ļoti lēnām.
Pontontilts pilnīgi atjaunots,
un pa to un jauno koka tiltu no
Valdemāra ielas līdz Balasta dambim
notiek satiksme ar Pārdaugavu. Romas
viesnīca, kas, vāciešiem atkāpjoties,
uzspridzināta, vēl nav sākta
atjaunot. Būvē tikai galveno pastu,
kas pašlaik atrodas namā Raiņa un
Brīvības bulvāra stūrī. Brīvības bulvārī
1. Brīvības pieminekļa zelta
zvaigznes mirdz joprojām pāri Rīgai.
Satiku arī dažus latviešu repatriantus,
kas visi, bez izņēmuma, savu
soli nožēlo. Ir gadījumi, kur Šādiem
cilvēkiem algu nemaksā, bet tās vietā
tie saņem norādījumu: „Jūs esat fašists
jums jāstrādā bez algas."
Dzelzceļa biļetes pārdod tikai pret
darba vietas apliecību, ka brauc dienesta
darīšanās, vai arī, ka i r tik
un tik ilgs atvaļinājums.
Labojot kāda majora — Latvijas
žīda — mašīnu, nokļuvu dvīlinter-nēto
nortietnē Mežaparkā, bijušajā
žīdu geto rajonā, kuras iemītnieki ir
latvieši un krievi. Latviešu leģionāriem
piespriests sods: spaidu darbi
līdz 20 gadiem, bijušajiem SD vīriem
no 25 gadiem uz augšu. Jāpiezīmē,^
ka Rīgā atrodas tikai slimie bij. latviešu
leģionāri, visi veselie nosūtīti
pāri Urāliem. Naktī no š. g. 23. uz 24.
martu notika lielākā masu deportācija,
kad no Rīgas pilsētas vien i z veda
17.000 cilvēku, kas aiztransportēti
tai pašā naktī.
Partizānu darbība vēl vienmēr ļoti
spēcīga. Nakti krievi neuzdrošinās
atstāt pilsētu. Galvenie partizānu
darbības rajoni i r trīsstūris starp
Madonu, Ludzu-Rēzekni un' Krust-pili.
Joslā starp Bausku un Šauļiem
katrās mājās i r krievu karaspēka
vienības. Šai joŖlai cauri netiek neviens.
Tur arī palikuši visi vācu
gūstekņi, kas no Ļeņingradas bēguši
kājām uz Vāciju. Kopš š. g. 21. maija
Latvijā nav vairs neviena vācu
gūstekņa. Atstāju Rīgu ar vienu no
pēdējiem transportiem uz Maskavu,
bet no turienes mani nes«i atlaida
uz mājām. (Bu)
DEPUTĀTS SIT NOKAUTĀ
MINISTRU
Brisbene (ab). — Austrālijas štata
Kvīnslendas parlamenta opozīcijas
partijas deputāts un agrākais profesionālais
bokseris Brjūss Pī pagājušā
nedēļā pierādīja, ka vēl ļoti
labi prot savu kādreizējo arodu.
Pēc asas vārdu maiņas parlamenta
gaiteņos ar lauksaimniecības ministru,
deputāts iesita ministram pa
zodu tik labi mērķētu sitienu, ka
pēdējais nokrita nokautā. Sitiens
bijā tik iespaidīgs, ka ministrs vairs
nevarēja parlamentā teikt savu
runu.
u%vmas
Bddzot ail angļu joslfi sācies plaSSki
mēroga sporta sarīkojums un izbelguslei
lldzSinēJfi miegainība. Pašreiz pilnft spa«
rā norisinās basketbola un volejbola 8t«
censn>as YMCAs meistarībā. Plašo 8axf«
kojumu organizē pasaules YMCA» un 8a«
censibās piedalās atsevišķu nometņu vie.
vStoBs, nešķirojot tautibas. Visa JosU
iedaUta apgabalos, apakšapgabalos un
vēl sīkākās Iedalās, lai tā izvairītos no
nevajadzīgi biežas braukāšanas.
Joslas ziemeļu grupā neuzvarēti vēl ir
Ubekieši. Priekšsacīkstes Mēzenes no.
metne basketbolā pieveica Artilēriju
nometni 56—45 (32—25) un NeiStatl 49-44
(18-18). NeiState, uzvarot Artilērllu
98-34 (51-15), ieguva 2. vietu. Dl«U
par teicamiem spēkiem var izvērsties
neiStatieši, kuru sastāvā, izņemot Trek»
no, visi izrādījās ģimnāzisti. ApakSapga*'
bala finālā Mēzene pārspēja Spakenbergu
45-37 (24-17), Horneburgas vienība, k u
arī bija kvalificējusies finālam, savu'
Udzdallbu atsauca, Jo Horneburgas tre*
niņu centru likvidē. MazUet vēlāk hop-neburgieSi,
ar rutinēto Hermanovtid
priekšgalā, tomēr viesojās Ubekā, uu*
dējot Mēzenei draudzības sacentO)!
34—38 (14—24). Udz ar šīm uzvarām Ml»
zenes nometnes vienība kvaUficēJuslct
ziemeļu grupas finālam, kurā kā pretī*
nieku saņems Oldenburgas OmStedes
piecnieku. ,
Mēzenes nometnes panākumi neplr»«
steidz. Jo vienība faktiski ir Ubekas lat-!
viešu YMCA — mūsu pēdējais trimdas '
basketbola meistars. Protams, sniegums
nav vairs tik spožs kā vēl gadu atimkaL
tomēr vienība Joprojām vēl atzīstama'
par spēcīgu. Sarīkojuma noteikumi pt-'
redz, ka vienībās var spēlēt vienīgi no^
metnēs dzīrojošie sportisti, tādēļ LlbJ^v
kas latviešu YMCA nevar cīņā laist st«
VM& biedrus, kas atrodas britu darba vienībās
Citādi lībeklešu sastāvs . nti!)Qia'
daudz vājāks par kādreizējo, lai gan 2 ^
beliņS, Turss, L. Bērziņš, Justs Jau Is*^
ceļojuši. Pašreizējā llbekiešu virknējumi:
no vecā sastāva spēlē vienīgi Berkoldt-un
Grosbergs, treneris Gustavs SUiņL;
Hildebrands. Zunde, Paukšēns \m Avo^
tiņS.
Volejbolā latviešu trimdas meistarvlē^*
nība IJbekas latviešu YMCA nav ndci^
zaudējusi no senā spēka. Ui gan sastl«/
vā skatāmas niecīgas pārmaiņas. Ub«»'
kieši, resp. Mēzene priekšsacīkstes uzvt-rēja
Artilēriju 15-2, 15-4 un Neiltati'
15-7, 15-11. Arī volejbbia 2. vietu W
guva Jaunie neištatieSi, pieveicot Artt«
lēriju 15—2, 15—11. ApakSapgabala fināli^
neieradās nedz likvidējamā Homeburga,
nedz Hamburgas Transmltter nomētāt;"
tā Mēzene draudzības spēlē sacentās tr
Spakenbergu, uzvarot 15—2. 14—16, 18^.
Draudzības sacensībā Mēzene pānpl^-
arl Homeburgu 15—10. 15—8. Kā Intert-'.
sants fakts piezīmējams, ka homebUT^.
giešu sastāvā darbojās arī viena dāma ««v
Mirdza Lukstiņa. Ubekas sastāvu vislli
sacensībās komplektējuši Sleicers, Avo».
tiņš. Sisenis, Berkolds, Bērziņš, U ņ ^ l
PaukSēns un Buņķis. Ziem^u apgabnU"*
finālā viņi kā pretinieku saņems C8P ««'^
latviešu darba vienību pie angļiem.
Meistarības galīgais fināls notiks vtt'
līdz Ziemsvētkiem, kurā spēkosies Zls^i
meļu, dienvidu un vidus grupu uzvizf>r
t'iji. No vidus grupas kā basketbolā, tlf
volejbolā finālspēlēm Jau kvaUflcēJuil«|J
latviešu darba vīri — CMLO vlenībsfc >
Alfrēds Vlli6«li t
Calvieai aīdzivSuK^ļ
Viviembetgu» ^ ^
basbefbolu
Spēcīga latviešu basketbola vienībai
Stutgartē izveidojusies ar latviešu santtu,
vīru pārnākšanu uz Virtembergas gll«V
vaspUsētu. Sardžu vīru vienība Jau ar
visai iespaidīgu 87—24 rezultātu uzvarē«n
Jusl BC Degerloch. iegūdama labus,
draugus vācu basketbolistu vidū. Kopi'
ar vāciešiem sardžu vīru vienībai izre»
dzes doties sacensībās arī ārpus Stut^
gartes un iespējams, Janvāri sacenstiei
arī ar Šveices vienībām. Pēc pirmā pa*
nākuma pret BC Degerloch vairāki latvieši
tagad darbojas tās sastāvā un Jau
pirmajās spēlēs, ar 60—28 spēja pieveikt
Virtembergas basketbola meistaru Prag
Stuttgart.
Mlnchenes Gladbachas sardžu^, vienībai
galda tenisa zlbenstumīrā 14 daUbniekti
konkurencē uzvarēja Bedelcis. 2. v. Vt-gants.
3. V. Dāvids.
2. flingenbevga pāvspeļ Jaunzēlandes
vehovdu lodes gvū&dna
Sporta vēstule Latvijai no dienvida puslodes
Optisko instnunentu un aceņn
' spedālveikids
LIELU JAUTRĪBU STOKHOLMA
sagādāja glezna, kas kādā ir/ērojamā
mākslas salonā nostāvējusi ačgārni pie
sienas nedēļām ilgi, un neviens šo kļa-du
nebija ievērojis. Ne kritil^i, kas gleznu
— protams, abstrakta satura — varen
salielījuši, ne arī publika, kas meistardarbu
apbrīnoja. Tas bija kāds skolnieks,
kas beidzot ievēroja, ka mākslinieka
paraksts atrodas ačgāni gleznas
augšējā stūri pa kreisi, nevis fapakSā pa
labi, kā tas parasti mēdz būt, un no tā
vinS secināja, ka mākslas darbs piekārts
ačgārni. Un tiešām, ataicināja mākslinieku,
tas smējās līdz ar citiem un apstiprināja,
ka glezna gan īstenībā" piekārta
ačgārni, bet tā izskatoties labi ari
šādā stāvoklī un viņam n o ^ t nekādu
iebildumu, ja to tā ari atstāj. Izstādes
vadība tomēr bija citādās domās un
gleznu apgrieza otrādi. Kritiķi ieradās
pa otram lāgam un ari šoreiz nevarēja
neizteikt gleznai vislielāko atzinību. Vienīgi
publika ir apmulsusi un nezina, ko
par šo „divdabisko** meistardarbu domāt
(S)
Mūsu pleccīņas rekordistes Zinaīdas
Rlngenbergas pirmais starts Jaunzēlandes
galvas pilsētā Velingtonā izraisīja
sensāciju jaunzēlandiešu presē. Latviete
grūda lodi 37 pēd, 11 coll (11.55,7 m),
pārspējot Ivetel Viljāmai piederošo
faunzēlandes rekordu, kas ir 36 pēdas
l un tris ceturtdaļas collas. ..Pievilcīgā
latviete", «Sensācija vieglatlētikā", tādus
un līdzīgus pagodinājumus pēc 5.
novembra sacīkstēm mūsu 131 g. v. atlē-tei
veltīja „The Evening Post", „The
Southern Cross" uc. laikraksti. Jau debatēts
ari jautājums, vai Rlngenberga
varēs reprezentēt Jaunzēlandi britu impērijas
sporta spēlēs 1950. g. februāri
Auklandē. Lodes grūšana gan nav šo
sacensību programmā, bet runa notiek
par augstlēkSanu vai kādu citu discip-
Unu.
Pati rekordiste ar ģimeni vēl vienmēr
atrodas Pahiatua imigrācijas centrā.
Z. Rlngenberga stāsta; „VIr8 var strādāt
savā specialitātē tekstilfabrikā Vin-tonā.
Sl pilsētiņa ir 20 Jūdzes noSout-landes
provinces galvaspilsētas Inver-gangilas
— virzienā uz dienvidpola pusi!
Mēs tur saņemtu mājiņu ar visām ērtībām.
Ari klimats latviešiem ļoti piemērots,
jo ir īsta ziema un daudz sniega.
Taču sporta ziņā tas zināms kā
viens no klusākajiem apgabaliem Oavm-zēlandē.
Pēc manām pirmajām sacīK-stēm
Velingtonā kāda ievērojama sporta
biedriba nedēļas laikā piesolījās sagādāt
dzīvokli galvaspilsētas tuvimiā.
ESSLINGEN
RADIO APARĀTI
HONERA
AKORDEONI
MUTES
HARMONIKAS
#
SKAŅU PLATES a
I V K L E -
arī uz daļu nomaksu
\ EbBrspaecher
VT INHABER: KARL BUSCH
Plinsau ielā.
Darbu, bez šaubām, var atrast vifur.
Redzēsim!"
Otrs mūsu izcilais sportists Jaunzēlandē
V. Blicavs pēc basketbola sezonai
nobeiguma centtgi piedalās softbola sacīkstēs.
K a n b ē r ā , novembri. ,
Arnolds Smitf.
LatviaSu sportisti, kas ierodas Austrālijā,
lūgti reģistrēties Bathurstā pie
Aug. Reimaņa vai J. Riņģa, bet Bone-gillā
pie P. Purkallša.
Rotaļlietas
Adas izstrādājumi
Dāvanas
<*r" Teodors
. R 11 1878. Apē,
vem tik bargs,
Natālija S
, Q martā 1886^ g. Sk!
W
Dal
•d^usl 1349. g. t- lOn. VS
19» ģ. 22. novembri mii
Osi
Hilīnls 1895. g. 18. februi
bosteles nometnes kapos.
DzUfis sērās pazi^^ojam, ki
nit pie sevis manu mllo,
un svaini
Alfrēdu
Dzlm/ 1886. g. 5. 7. La.tvlJI
apbedīts Ubekas Forverl
jMigalI((fi mīles^ā
vienmēr piesērst ies
ŗiS ^Qju pateicībā
M kapu ziedus vTs.
iftfii dvēsles gaišais valgs,
iiirdl spīd kā saules stars.
IMS; g. 1. oktobrī Mūžīga
latviešu strēlnieku
Alfrēdu
Miris Iib«
< Apbedīts
[iijos mSjfis pārnākt,
ilttviia brīva ..būs:
M&te&es dzestrajām smijitifm
S. g. 14. novembrī no muļ
Latvijas Sarkanā Krusta g|
Augui
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-12-03-08
