Bavarijas Latviesu vestnesis, December 3, 1949

              icietinōt
Nlus
A8V NOTAS
ļ blokādi Viņž^S
Pzet pasaules L
l pret ķ i n i W ' ļ ,i
^§8 nerimstas valft.
\er gatavojas vim
keaiie^m^ 'p teL'rosaot ^i ^pg^aa^nt vsiņTZs
K .^^^^tu ministra
P^gl sagatavoto
^mas atzīšanu, lai
roņ^ koloniju Hon-
1 Ešejons esot nir­tas
tejas ASV pre.
kal Ķinā neesot. Ja
itānija Jau tuvākajā
ļomunistiskās Ķinas
^sons ^rot ar to pa-fmatu
stāvokļa uzla-amerikāņu
konsulu
.apcietināšanām Pe-
Sanghajā, Mukdenā,
|ās mazāk^ svarigsj
itāvr^eclbās, ameri!
orestīžs Ķīnā tik tā-
«rietumniekiem Dē-ko
darīt^*.
līdzīgs Ķinā būtu
diplomātam 19. ga-ļsta
Time Vašingto-
^ts, «pāris angļu liel-tu
nodedūsinājuSas
is, vismaz 50 ķlnie-un
apvainotājiem
caut ko tamlīdzīgu
ļeditētiem ārzemnie-
[ka visas līdzšinējās
Vta notas, ko āi;-
uzdevumā ASV ģe-
?ekingā Edmundam
ja nodot sarkanSs
nifitram, konsuls
nogādāt ministra
^jaia nekad „navbi-
I arljneviens nopā-
[ierēdņiem ASV §r-zīmogotos
rujjui
^tl, ģenerālkonsuls
b {ļie ministra'
teigumu ESesonam,
sarkanās Ķīnas at-izstājies
prezidents
[ents paskaidrojis,
komunisti nepatl-ritiSot
atzīšanai ti-drs
nebūs nekādas
savu politiku par
, turpināšot, ziņo
1.). Uz to esot sa-nbritānija,
kas pas­ita
saskaņojot savus
liju un Austrāliju.
»ka viņi ar mieru
las atzīšanu atlikt
»: ar savu floti un
ķīvi garantēs Hong-kmlbu.
Kad
rumu griezies pi«
fālštāba prlekšnie-ministrs
Džon-priekšnieks
gen.
pjis, ka „ASV bru-fakciju
pašreizējos
Us nevar." Līdz ar
\s neatliek kā me­šanu
pasteidzināt,
Ikt vienlaicīgi ar
ttiecibu normalize-omūnistisko
valdl-ftas
aprindas Va-
\a šī atzīšana no-mēnesi.
>
lerikāņiem tamēr
:a saprotama.^ Ta
Viljems Nolend^
ondentam, ka vi­zināmi
angļu UD
. plāni sarkanas
IrS^ šādu gatavo-
,t „Tā būtu v§l
nekā Mindjenes
idā Hitlers, Muso-iemberlens^
vieno-imaz
uz 50 ga­inās
frontēs strauji
Vm Svētdien n ;
izsludināja 2S
15 jo komunistu
Knga atrodas vair
dibas iestādes
Valsts pr^^S
l un viņa vlet^
I Ķīnas centrālā
UZ S i n l^
LATVU
I Laivlao NewBpape?
fiļi^eā ttnder eucOM CtvU
fjļ^ DivifiOD AutiiortsstlOD
H^ber UNDP m, Publiiber
^ Edttort Valdemirt Lam*
0 ^ E011ngen/N.. Brelte Str.
1^. PriDter: Ungeheuer &
0lioer. LudwlgsbuK& Kdmer»
jte. II. PubUnhed twlcc weekly.
Circulation l im
mViAN NEW5PAHER
Nr. 111 (m
Sestdien, 1949. g. 3. dec
Iznik treKUaiii oo testdlenU
bdeviit: Utvtdu Centrāli Ko-mtteja.
OalvenaU redaktori: V
Ltmbergs; galvenā redaktora
vietnieks: M, CuUtl*. Re^Uk-torl:
Bōlitclns, Fr. Iralt.
J. Jikabiona. B. KlseUa. B
Mlndenbergs, B. PaJsten, L.
Svīres. Redakcijas adrese:
EssUngea^., Brelie Str. «-ft.
telefons 173S9.
Kominforms [Piesaka
sociālistiem un
Jouno slepena komunistu v
..kout kur" Ungārija
vlenibas. Bulgārijas. Rumānijas. Ungārijas. Polijas Cechosirakiias
Ķancijas un ItaUjas. Apspriedēs nolasīti Cairālci r^erā^bet ?am
pieņemtas 3 rezolūcijas, kas nosoda amerikāņu un britu imoeriālismu
piesaka ciņu sociālistiem un atkārtoU aicina j u g o S strādniekus
^ e k u s gāzt Tito režīmu. Maskavas radio nofasita^ SrnunM
tniņSta kominforma sanāksmes vieta, kā ari laiks.
istra Kārļa Zariņa 70 gadi
atvijas vārdu sāk sadzirdēt
visās zemēs
Tuvākā nākotnē
eksplodēs jaunas
ASV atombumbas
Vaiiiiffiona (E).—Savienoto val-
Ittt aizsardzības ministrija kopā
ar atomenerģijas komisiju publi-cjjusi
oficiālu paskaidrojumu, ka
tuvākā nākotnē notiks eksperi­menti
ar jaunām atombumbām.
Tie risināsies Evenitoka atolā Klu­sajā
okeānā. Paziņojumā nav ml-sSti
eksperimenta termiņš. Kāds
atomenerģijas komisijas loceklis
AP pārstāvim izteicās, ka Savie­notajās
valstis pašreiz konstruē
ļaunu atombumbu, kas būs tūk­stošreiz
spēcīgāka par to, ko savā
laikā nometa uz Nagasaki. Jau
ļļiaSreiz amerikāņu ricibā ir bum-ba^
kag ir vairāk nekā sešreiz tik
eksplozīva kā pirmā.
Pieteiktos izmēģinājuipus Eve­nitoka
atolā vadīs ģenerālleitnants
Elvōds Kvisada kopā ar brigādes
^erāli Loperu, admirāli Hillu
Uttbr. Albinu Grēvu no Losala-nos
atomenerģijas rūpnīcām. Sis
kdt treiaiš praktiskais izmēģinā*
junilaratombumbSni. 1946. g. jū-tijl
Bildini salā zem ūdens eks-liidSJa
divas atombumbas, bet
galiS viena. 1948. g. Savienotās
valstis savus eksperimentus pār­cēla
uz Evenitoka atolu Klusajā
okeānā. Nekāds oficiāls paskaid-rojunis
par tiem nav publicēts.
Zināms vienīgi tas, ka arī tur
eksplodēja 3 atombumbas. Lai pa­sargātu
atomu noslēpumu, ameri-k
§i^ Evenitoka atolu apsargā ka-ra
kuģiem, zemūdenēm un lidma-
SlhSm.
STAļiNA VILCIENS
Berlīne (I). — Vācijas austrum-
Joslas dzelzceļu pārvaldei jauns un
tvarfgs uzdevums: nogādāt uz Mas­kavu
Staļinam pateicīgās vācu tau­tas
dāvanas tās atbrīvotāja 70. dzi­mumdienā.
Gerlicas nacionālizēta-
! i vagonu fabrikā beidz 70 jaunu
vagonu būvi — katrs simbolizē
Ktemļa valdnieka vienu dzīvības
gadu. Katram vagonam uzkrāsots
ttdas vācu pilsētas nosaukums un
•ttlecigā pilsēta to arī piepildīs sa-vfim
dāvanām. Vagonus decembra
8ttumā sadalīs pa pilsētām, kuru
lēmumi tad svinīgās ceremonijās
tos piekraus ar savu uzņēmumu ra-wjumiem,
kas gatavoti virsstundās.
NOVEMBļ^A SVĒTKU ATBALSIS
iHemju diplomāti sveic
sūtni K. Zariņu
UP un BBC sakās ainām, ka Ei­ropas
komunistu vadoņi apspriedu­šies
2 nedēļas Matrasa kalnājā, kas
atrodas ziemeļaustrumos no Buda-peštas.
Ungārijas galvaspilsētā šo­reiz
kā par brīnumu nebija nekas
manāms, ka tuvumā konferē 23 pro­minenti
komunistu vadoņi. Pretēji
agrākajām kominforma konferen­cēm,
kad slepenpolicija un milicija
ielenca veselus pilsētas kvartālus,
šoreiz Budapeštā dzīve ritēja pilnīgi
normāli. Kominforma oficiālajā or­gānā
minētas arī personas, kas pie­dalījušās
apspriedēs. Acis duras tas
(Turpinājums 10. Ipp.).
Tris igauņi izbēgusi no
Igaunijas uz Zviedriju
Stokholma (V). — Pēc dramatiskas
bēgšanas no krievu okupētās Sām-salas,
trīs igauņu zvejniekiem laimē- i
jies sasniegt Zviedrijas territoriSlos '
ūdeņus, kur tos uzņēmis kāds zvied­ru
tvaikonis.
Bēgļi, no kuriem divi ir brāļi, stā­sta,
ka tie jau sen lolojuši cerības
bēgt. Viņiem palīdzējis gadījums, ka
krievu iestādes tiem uzdevušas mek­lēt
kādu pazudušu zvejnieku laivu.
Lai neradītu aizdomas, tie uz laivu
nekādus pārtikas krājumus nenesuši
un sava brauciena laikā pārtikuši no
dažām kabatās noslēptām sviestmai­zēm.
Kaut gan benzīna viņiem izdots t i ­kai
apm. 40 litru, igauņu zvejnieki
tomēr nolēmuši riskēt un devušies
taisnā ceļā uz Zviedriju. Ļoti biezā
migla palīdzējusi nepamanītiem izla-vīties
cauri krievu sarglaivu ķēdēm
un bēgšana atklāta tikai tad, kad
tie bijuši jau starptautiskajos ūde­ņos.
Krievu ātrlaivas sākušas bēgļu
intensīvu meklēšanu un igauņu zvej­nieki
vairākas reizes dzirdējuši arī
lidinašīnu motoru troksni. Palīgos
nākusi arī tumsa un stiprs austru­mu
vējš, kas gan vēlāk pārvērties
vētrā.
Pēc kāda laika apsīcis benzīns un
zvejniekiem vajadzējis ļauties viļņu
varai. Tā viņi mētāti trīs dienas, bet
brīdī, kad tie jau bija zaudējuši v i ­sas
cerības izglābties, viņus izsalku­šus
un pārsalušus sastapis un uzņē­mis
kāds zviedru tvaikonis. Zviedru
oficiālajām iestādēm igauņu bogli
paskadroja, ka viņi ir politiski bēgļi
un vēlas palikt Zviedrijā, kas, bez
šaubām, viņiem tiks arī atļauts. Sis
ir viens no retajiem gadījumiem di­vu
gadu laikā, kad bēgļiem izdevies
izlauzties cauri «dzelzs priekškaram'*
un nokļūt brīvībā.
Rietumu aizsardzības
pie Reinas, vēlāk pie
ATLANTIKA PAKTA MILITĀRAS KOMISIJAS KOMUNIKĒ
Parīze (v) — Divpadsmit At-
Mka pakta valstu apsardzības mi-
•terl pulcējās ceturtdien Parīzē, lai
*Pittprlii&tu kopējo aizsardzības plā-
H kas uzbrukuma gadījumā kādai
^ Sim divpadsmit valstīm nodrošina
•t«i kopSju pretakciju,
Sis plāns ir mēnešiem ilgā saga-
«vošanafi darba iznākums, kas savu
Mminācijas punktu sasniedza tikko
^tikušajā visu Atlantika pakta val-
«U augstākās militārās vadības pār-
^vju sanāksmē Parīzē.
Kaut arī plāna detaļas neizpauž,
^W informētas aprindas zina vēstīt,
«a tas apvieno sevi piecu atsevišķo
Atlantika pakta joslu aizsardzības
pSnus. 1. Ziemeļatlantika apgabalus,
ieskaitot Islandi; 2. Vidusjūru un
^envidrietumu Eiropu (Itāliju un
^rtugaU); 3. rietumu hēmisfairu
tKanadu un ASV); 4. Briseles pakta
J^^stu joslu (Lielbritāniju, Franciju,
8«lžiju. Holandi un Luksemburgu, r^^*^;^^"","" j ; : ; ^ ^ ^ ^
»Ziemeeiropu (Norvēģiju un Dāniju) bas taiako izveidošanu.
Amerikāņu palīdzības programmas
sākuma fazē aizsardzības līnija pa­redzēta
pie Reinas, bet vēlāk, kad
rietumvalstu militārie spēki būs kļu­vuši
stiprāki, aizsardzības līniju pār­cels
līdz Eibai. Galvenā apspried
Francijas jūrniecības ministrijā, kur
piedalījās ārlietu ministri, armijas,
jūras un gaisa spēku vadītājas per­sonas,
ilga piecas stundas. Amerikā­ņu
aizsardzības ministrs L. Dšonsons
pēc apspriedes paskaidroja, ka tā
^noritējusi ļoti saskaņoti". Vispārēja
komunikē, kas publicēts pēc sanāk­smes,
uzsvērts: .
^Aizsardzības komisija panākusi
vienbalsīgu vienošanos šādos punk­tos-
1. par stratēģisko plānu Ziemeļ-atlantikas
apgabala kopīgai aizsar­dzībai;
2. -par ieroču un apgādes ra­žošanas
un piegādes realizēšanu: _3.
par atsevišķo reģionālo grupu pia-nešanas
saskaņošanu un 4. par ^.e-meļatlantika
pakta valstu aizsardz.-
1 4i;1ōb-/^ iTVpidnšanu.
Anglijas metropoles tautiešu 18.
novembra svinību centrālā vieta bi­ja
Latvijas sūtniecība. Neatkarības
svētku ievadījumā Latvijas sūtni
un ārkārtējo pilnvaroto K. Zariņu
sveica britu ārlietu ministrijas un
citu iestāžu pārstāvji, kaimiņtautu
un draudzīgo valstu pilnvarotie, lat­viešu
organizāciju vadītāji un tau­tieši
no visām pasaules malām. Lat­viešu
jūrnieki bija piesūtījuši ap­sveikumus
pat no Āfrikas un Tāla­jiem
austrumiem.
Svētku dievkalpojumu Jāņa baz­nīcā
vadīja prāv. E. Bergs, bet ēr­ģeļu
solo spēlēja komponists Alb.
Jērums. 18 novembra svinīgais
akts notika Fulhamas zālē, kur bija
sapulcējušies nevien Londonas lat­vieši,
bet arī daudz tautiešu no tā­lām
Anglijas malām. Viesu vidū bi­ja
britu ministriju, garīdzniecības
un armijas pārstāvji, Igauni:ns sūt­nis
A. Torma, Lietuvas sūtnis B.
Balutis, pāvesta apustuliskiis dele­gāts
archibīskaps Godfrejs, Polijas
nacionālās valdības ārlietu ministrs
Sokoiovskis, bij. Polijas ārlietu mi­nistrs
un vēstnieks Londonā grāfs
RoSČSnskis, mums draudz'go valstu
vēstniecību un sūtniecību pārstāvji.
Aktu ievadīja latviešu koris A.
Jēruma vadībā ar dziesmu Senatne.
Tad runu teica sūtnis K. Zariņš,
vispirms apsveikdams angļu un ci­tu
tautu viesus un norādīdams uz
Latvijas likteņa kopību ar pārējām
zemēm pie Baltijas jūras, Tālāk
sūtnis pieminēja latviešu varoņu
nestos upufus mūsu valsts un tau­tas
labā, uzaicinot godināt varoņu
piemiņu ar klusuma bridi. .,Sī lai­ka
ciešanas lai nostiprina mūs cī­ņai
par dzimteni," teica tālāk sūt­nis
K. Zariņš, „Kara ieroēu pašlaik
mums nav, tāpēc var jautāt — ar
ko tad lai cīnāmies? Bet vēsture rā­da,
ka ne vienmēr kara ieroči Ir
stiprākie. Arī mums ir kāds afāks
ierocis — tas ir mūsu nelokāmais
nacionālais gars/*
Uzrunas beigu daļā sūtnis piemi­nēja
savus iespaidus nes^^najā Vā­cijas
latviešu apmeklējumā, uzsvēr­dams,
ka tautieši tiklab Anglijā, kā
Vācijā un citās zemēs nešaubīgi tic
un strādā mūsu valsts atbrīvošanai.
Runai sekoja valsts himna
Svētku koncertā dziedāja Lidija
Māršalka, Edvīns Krūmiņš un Lon­donas
latviešu koris.
Dievkalpojumi, svinīgas sanāksmes
un koncerti 18. novembrī notika ari
daudzajos Anglijas latviešu hoste-ļos
un biedrībās. (LA)
1 valstu vēstnieki un sūtņi apsveic Latvijas
pilnvaroto ministru Brazīlija
Apsveikumus un novēlējumus 18.
novembrī Latvijas pilnvarotajam mi­nistram
Brazīlijā Dr. P. Oliņām te­legrāfiski
piesūtīja sekojošu valstu
vēstnieki un sūtņi: ASV. Austrālija,
Beļģija, BoHvija, Cīle, Dominikāņu
republika, Ekvadora, Holande, In­dija,
Ķīna, Norvēģija, Paragvaja, Pe­ru,
Portugāle, Sīrija, Šveice un Ve­necuēla.
Vairākas? vēstniecības un
sūtniecības, kas nebija sveikušās ar
telegramu, to darīja, uzvelkot savus
nacionālos karogus. Zīmīgā kārtā ka­rogus
šoreiz bija izlikušas arī Angli­jas
vēstniecība un Zviedrijas sūtnie­cība,
kas iepriekšējos gados to ne­bija
darījušas.
Lielu uzmanību Latvijas valsts-svetkicm
veltīja Brazīlijas valdība.
18. novembļ-a pēcpusdienā sūtni Dr.
P. Oliņu apmeklēja republikas prezi­denta
protokolšefs ministrs Francis­ko
d'Aslamo Lousada, kas sirsnīgos
vārdos izteica prezidenta Eurico
Gaspara Dutras simpātijas mūsu tau­tai
un novēlējumus tās gai.šakai nā­kotnei.
Latvijas sūtni apmeklēja ari
ministrs J. Lisboa, izteikdams Brazī­lijas
ārlietu ministra Paula Fernan-desa
labākos novēlējumus. Brazīlijas
prese un radiofons plaši atzīmēja šos
apmeklējumus, tāpat vel«ik sūtņa Dr.
P. Oliņa pretvizītes pie abiem mi­nistriem.
Latvijas pilnvarotais ministrs 18.
novembrī saņēma apsveikuma tele­grammas
ari no Brazīlijas kongresa
deputātu nama priekš§ēža Cirilo
Juniora. Brazīlijas ģenerālštāba
priekšnieka ģen. Alvaro Fiusa de
Castro un citiem brazīliešu valstsvī­riem
un organizācijām.
Jau 18. novembra pēcpusdienā Sao
Paulas latvieši pulcējās Latvijas
valstssvētkiem veltītos dievkalpoju­mos
pilsētas latviešu baptistu sapul­ču
namā, kur svētrunu teica māc. J.
Lukašs, un luterāņu Konkordijas kol-ledžas
aulā, kur Latvijas un Brazīli­jas
karogiem rotātās telpās dievvār­dus
noturēja L. Rudzitis. Abu vien­laicīgi
notikušo dievkalpojumu ap­meklētāju
skdits bija ap 700.
18. novembra vakarā Sao Paulas
tautieši sapulcējas lietuviešu skolas
aulā uz svinīgo aktu, kur to sirsnī­giem
vārdiem uzrunāja latviešu kon­sulāta
pārstāvis J. Veiss. Pēc tam
runāja sirmais latviešu draugs, bra­zīlietis
Dr. Sinēziu Ranžels Pestāna,
igauņu konsulāta pārstāvis Asts un
Lietuvas konsuls Polišaitis. Lūgša­nas
vārdus teica māc. Eichmanis.
Plašu referātu par Latvijas valsts di­bināšanas
vēsturi nolasīja L. Rudzi-tis.
Vēl uzrunu teica Brazīlijas lat­viešu
palīdzības komitejas priekšsē­dis
O. Lczdkalns. Sekojo.^ koncertā
piedalījās A. Jansona vadītais koris,
baritons A. Kalnapuķe uc. Akta no­beigumā
vairāk kā 500 tautiešu lielā
apmeklētāju saime nodziedāja Lat­vijas
valsts himnu.
Sao Paulā iznākošais lielais brazī-lie:>
u laikraksts A Noite .savā 18. no­vembra
numurā bija veltjjis Latvijas
vaLst5svētkiem platāku rak:^tu, iepa­zīstinot
lasītājus ar mūsu valsts tap-
.^anu un pašreizējo traģisko stāvokli.
(Turpinājums 6. Ipp.). Y.
Latviešu tautu meitas pulcējas 18.
novembra svētkos Mineapollsā,
uzņēmumu bija ievietojis plašākais
Minesotas štata laikraksts The Min- ļ
neapolis Star, veltīdams Latvijas ne­atkarības
dienai ari speciālu raksta.
LOZARAITIS APMEKLĒ
APVIEN. NACUU PREZI­DENTU
Lietuvas bi). āri. ministrs St,
l^ozaraitis apmeklējis Savieno­tajās
valstīs UN prezidentu
Romulu un iesniedzis viņam
memorandu par lietuviešu
masveida :/,5Ūtisanu uz Padom­ju
savienību Kā ziņo brāļu
tautas prese, icsniegumj; līdz
ar lūgumu api^prielst to nāko­šajā
UN sesijā, uzņemts lab­vēlīgi,
(ck)
Latvijas nacionālās valdības ār­kārtējais
pilnvarnieks, ministrs un
sūtnis Londonā Kārlis Zariņš kļūst
70 gadu vecs. Liktenis ir gribējis, ka
ministrs K. Zariņš' veic ārkārtējus
pienākumus daudz cietušās un sve*
šumā izklīdinātās latviešu tautas la­bā
abu pasaules kapu laikā un vēl
tagad starplaikā starp 2. un 3. pa­saules
kafu.
K. Zariņš dzimis 1879. g. 4. de*
cembri Ipiķu pagastā, kas robežo­jas
ar Igauniju. Pirmie mūža gadi
Zariņam pagāja Igaunijā, kur viņa
tēvs bija turīgs tirgotājs. Zariņš reizē
iemācījās abas valodas — latviešu
un igauņu. Viņa bezrūpīgā bērnība
beidzās 9. dzīvības gadā, kad nomira
tēvs. Audžu tēvs varēja dot Kārlim
tikai Rūjienas draudzes skolas izglī­tību.
Dziņa pēc tālākas izglītības mu­dina
zēnu mācīties valodas un litera­tūru.
Turklāt viņš nodomā kļūt par
dārznieku un sasniegt slavu, Jo no
Rūjienas apkārtnes 19. g. simteni bi­ja
nākuši slaveni dārznieki krievu
ķeizaru Nikolaja I un Aleksandra II
pilsdārziem. Sim nodomam pērvellc
svītru Ipiķietis igaunis Jānis Voroms»
aicinot 19 g. v. Kārli Zariņu uz Pē-terpia.
Tur Zariņā nostrāidā 19 ga«
dus biržas notāra Geea btrojS» \\d^
teķus papildinot zināšanas vispārējos
izglītības kursos, klausoties krievu
profesoru lekciju ciklus un mācoties
valodas, im vēlāk nobeidz ari aug­stākos
komerckursus. Ar neatlaidīgu
darbu Zariņš iegūst autoritāti ne­vien
notāra kantorī, bet ari Pēter-pils
prominentās komercaprindfis.
Viņš kļūst lietpratējs vekseļu liku­mos.
Zariņš piedalās arī sabiedriskajā
dzīvē. 1899. g. viņš iestājas prof. J.
Vītola Pēterpils labdarības biedrības
kori, spēlē teātri Pēterpils Igauņu
biedrībā, tur nodibinot ciešu drau­dzību
ar vēlākajiem igauņu valsts­vīriem
K. Petsu, J. Tenisonu, prot
Lasmani, Strandmani, komp. Ludeku
uc. Tanī pašā laikā Zariņš nodibina
tuvas idejiskas attiek.«mieg ar lat­viešu
studējošo Jaunatni un atbalsta
to materiāli; par to daudzas latviešu
studentu organizācijas ievēl viņu par
savu goda biedru. Z. gūst draugus
arī krievu aristokrātu, mākslinieku
un zinātnieku aprindās.
Zariņš ir arī liels .cporta cienītājs—
skrējējs, tenisi.sts. slēpotājs, ragavi­ņu
braucējs un zēģeletāis. Vēl ta­gad
.«sūtnis ir sponiski vingrs,
Sabiedri.«?ki kulturālajā darbā K.
Zariņš pavadījis 50 gadu, būdams
biedrību priek.^nieks, banku darbi-niekf;.
tirdzniecības uzņēmumu da-libnfek.
«T. Tomēr par v\m vairāk vi­ņu
saistījusi tautas Idejiskie un iz­glītības
jautāUimi. Zariņš nodibina
grāmatu apt^ādu Imanta, kura pirmā
Ji^dotā grāmata bila Kārla I^ndera
Latvijas vēsture. Bet drizi apgādam
pienāca gnls, jo .J. Raiņa dzejoju
krikumā Klusā Grāmata icspieslo
dzejoli Tārpiņš prokuratūra atzina
par Krievijas valsts pamatus graujo-
.^u un BpuMii iilidzii. Wl. fļ. Za-riņ5
kopā ar Ansi Gulbi nodibinfila
grām.itu nprād\i populāru j^rāmatu
irspieAjinni, bet revolfiriļa izjauca ic-cerētoj;
nodomus. lf)17. g. vasarā, kad
Krievijā v^l vald!-a Kr-ronskis. Za­riņa
un Gulbja eram;itu spiestuvē ie­radās
palf? Trockit; ar savu ^tābu un
prasJja iespiest savu on^zicijas avīzi,
bet abi l,!itvi<'-u izrk'Vf;! atteicās.
Trockis \'A\ur^'):f'% k^l; a'jīTstprāljgi.
Vēl pirms revolūcijas K. Zariņš no­dibināja
Pč'U'rŗr.i''. iz^Htibas biedrību
Dzīve. u7s;ikot krasu politisku dar-b'bu.
bet vnldiha to (]T:Z\ ^l^dza. Z.
^āka darbot;*-'" P'^tf-rpil" labdarības
hiodriba- vadib^ ^is h;r-dribas teāt-ļ
ra trupai .1 Ka:nis uzraks-iji^ Pūt,
j vējiņi, un ^fs luijas pirmizrāde Pē-j
(Turpinājums 1 lappusē).
1
V