1951-02-21-04 |
Previous | 4 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
l A T V I JA Treldien. 195t. g. It. f « b n^ Mums nav vairs ienāku- NORVĒ611A CĪNĪSIES mu, ne izdevumu... Laivielu zemnieka vēstule no Latvijas Neivēģift mnmā par lil!gmie»]ņa cibrukumt gadījumi Blkojumi m piekāpiaiioa kn«vu f*iH>w»lJii. J« »owka, ka jlpratojai agratiiai, ka-krievi uibrak*, Rorv^i dulfles. 2e- Pi#jof gadoi aii aaprota' mltm iemtillm aizvien retāka kiuvusi trimdinieku ēarikitila* n l i ar Latviji palikulajiem piedtrigajiiat un pavliam mm it no turitnea saņemto vēstuļu skaiti. Nesen kāds tautietis sa* ņtois vēstuli no sava tfva« kas Jau vēstules sākumi brīdina ntrakitU un nesOtft nekl ļo tas neeiot vllami. Par savai dilves apstākļiem v ^ starp dtu raksta- M^na lagadēļā dzīve rīdzinis tai. ko kādreiz vadīja Diogens. dzīvodams apgāztā mucā un bCidams tik apmie* rināts. ka varēja noraidīt visas ķeizara piedāvātās bagātības ar lūgumu — lai valdnieks pa^et nont no saules. Tā mēs šodien kādā lielas mājas kambara atūrl esam lekūņoju* i f i f kā tārpi ābelei zarā un dzīvo* {am dalu. varbūt, pat apskaužamu dzīvi. Notikulas lielas pārmaināt, salīdzinot tagadējo ar agrāko, kad dienā bHa grūti darbi, bet nakti traucē^ joiais miegs. Tagad gulu bezrūpīgi: zvejas vadu izlikianai laiku rītos ne< ttogulUti, jūras mēslus nepazaudēla. un la!vu nesadauzls. Tik loti kādreiz vēlēļoi to atdot dēlam t viņi neņēma » bet tagad to paņēma cits. Mūsu gudrā, visu tautu mllotā drauga un skolotāja vadībā māt dzīvojam pa-radlziski laimīgu dzIvL Nezinu» vai jūs abonējat ari kādu laikrakstu — Oņu vai Komunistu. Tur aprakftita mūsu la;mlgā dzīve. Nav brīnums, ka daiīl latvieii dodat projām uz vakariem. Jo uz rītiem viņi vairs netiek. Avīzē bija rakstīts, ka vient gribējis atgriezties Latvijā, bet zviedru ārsti to atzinuli par vljprātlgu un ies!odzljull trako mājā. Man ar septembra mēnesi piena vešana izbeidzās, un tagad etmu kolhoza bezdarbnieks, tāpat kā māte. Darbu mēt loti mHam un ar lielāko prieku noskatāmies, kā citi strādā. Mūs pie darba nedzen, jo esam ministra gados. Ienākumu mums vairs nav, bet nav ari Izdevumu. Agrāk to nt^ad nebūtu varējit iedomāties, ka cilvēkam tik maz vajaga« ja viņam nav vairs Jāgādā us pritkiu. Un ko gan uz prl^lu lai gādāl Vitas no jauna iegādātās lietas autCM»atiskl pāriet kolhoza Ipaiumā. Mājām sāk nobirt jumti, bet nav vērts tos vairs atjaunot» jo jau izstrādāts projekta — mājas nojaukt un celt kolhoza ciematus. Tā kā lldz iim. var dzīvot tikai vilki metā. Ciemati būt pēc Pad. savienības parauga pa vidu celi, bet mājas gar katru pusi. Tā tad mēs eiam milzu solim uz priekšu — uz pilnību* viengabalainību, uz komunismu. Šogad ar ziemat labību piebāza gandilz pilnu šķūni. (Kolhozā ietilpinātās safmniedbas brīvās Latvijas laikā no lls paļas platības piepildījušas 10 labības šķūņu, pie k m ārpus tiem vēl paUkulas labibat kaudzei, — Vēstules saņēmējs.l Manā bijušā stalli ir 13 kumeļu. Tos kop] tuvējais kaimiņš otrpus ceļa. Kolhoza valdt gribēja man uzdot kumeļu bardUnu* btt «s nedrlkttēju to p;e ņMit, Jo bldU sUaw)jU{ nupat kā uz cēlos no t nedēlu ilgas nogulas* Ari māta patlaban grib likties slimības gultā. Uunākais būtu tas. ja no kristu abi reizē. Tagad savut darbus me un tauta, kas jau pie4iIvo)usi viena okupāciju, vairs negrib pieredzēt otru. Norvēģu militārie plānotāji negaida Krievijas uzbrukumu tagad, tomēr viņi grib būt gatavi viam varbūtībām. TātH4 saprotams, ka ģen. par abiem veicam labh vieiia govs. ļ £jj|,u||j|,ers viiatziBlgāk izteicas par pāris cūkas, 5 vlstat, suns un 3 kaķi^ I sonrēģu stingro nostāju. 5 vistas un pili nozaga ^«P^^J-«fM Laikā, kad Somija praktUki ir ne-ca taisni sēti Vasarā gan darba būi ^ . ^^^^ Zviedrija tīksminājās vairāk: jāapstrādā p:emā|u dārziņi neitralitāti. Norvēģija «uvusi par Sliktt, ka nav tā pushektara, kur gt^^p^ nozīmīgāko ārējo posteni paņemt Iab4s z«na. Šogad k^;;^«P^ I p^et Atlantijas okeānu. Ir tiesa. Nor- 1! izauga labi; būs tava tmā ,būs «"ļ v$ģiu viena nevar aizstāvētie pret kādspūrelis kojzdot. Ari F^r iri^rā-^ uzbrukumu, tai nepiedeia-des dttnām dabūjam 3 pūri labības. niateriāla palīdzība no ASV. Ta- 16 kg cukura, un tā mums R«-bu Norvēģija ir pārliednāta. ka satrūksti kā ēigānam. kas sakāt ..£d ko Ij^^j^^ ^ ^3^^ uzbrukuma gribi.** (Teiciena otrā pusē ..bet galds g^^j^p^j ^ var aizstāvēties labu lai-tukls^ nav pierakstīta.) Lielas 5^lJ- un ari noturēt savas tvarigit jū-bas mums bija. Il<fe t kām vaļā no tās spēku bares. Ja apstākli prasīs, slimības, t. i . no tis uz priekšu gi- Korvēģija ies to ceļu. ko gāja So-dālanasf ^Ijvi^ik tā nevaldāmā ve-^ ^^^^^ labvēlīgākā iltuā. cene. kat drliā laikā piebūra PJ^^^ ciiā, jo tā droši var cerēt uz matē-stallut ar govto aitām un cūkām, k^gj^ ^^^^ palīdzību no rietu- Kad es reiz aizrādīju, ka nevajadzētu ļ ^^j^g^ tik daudz plfeties, v.ņa: ..Ko tu ru-ļ ' ^. nā, vaJadzB vienam, vajadzēs otram. Baltijas jura un kur tad ņemiil' Zlem'ām vērpa «n « f ^ - B^^^i^^^^^^ auda: ,.Ko ar tām pirktām lupatām P ^ ^ " 120 zemūde^^^^^ l^'^ff.'^ Z darīsi Vai tā darba drēbe?* ^ BetP iznicmātāji, Vauāk kā puse šo Ugad no «!s stolbas viņa pazaudē-M^"*^,*»^?,^ ^^I^'ļ un piemērotas iusiVirāk nekā pusi. Tātad dzīvo-hP«^«<^^ifi« r« vTn; laTmV^^^^ Ml^^^^^^ Tu jautt par kādu pirkumu - ^tlftt^ iegādālifs, vVi nē. Tur es tev nezina U'^?l^^^^ k.Ju!rt'n« t n7kā teikt tas jāizšķir tev pālam. PP«» P« 1^2^^* ^V^t*!!^ ^ īm kā es: kas žzlvē tik daudz «Cl- h ^^J^»^,^^^^^^ dijies. nevar otram padoma dot Ari Pf. «^Jp « t^Vnin % ^ll zvejas dzīvē tagad ir daudz citād:: Jfu. ^ ^ i l J fl senāk gāja laivā 2 vai 3 viri beth;;^;;^^ tagad iit 4 vai 5 Tas tādēļ lai va-M^«* 5|dā klā ^%t:. "vSVi^4ad «^Jre:v^^^^^^ sija tris Jaunas lailas. bet valsta ISH v^nu klfm^^^ iilniS tūdaļ nopirka. Visur valda l;ela talH 1^ rr»;„^«*Li^^^^^^ clba^ Žēl būtu, ja jūs nelasāt niūsu p^'n^t.ut^^ ^^^^ avīzes: tur var redzēt, kā visa ciifvah^^f J'^^^^^^^^^ rVā laikā pārveidota. Kāds «^plau- ^^.^P^- n^.itTi kums, salīdzinot ar kapitāUstiskoMj. ^^^^^^ zemju lekārtul Nav brīnums, ka turh*^^^^^^"' nabiga strādnieki braukā no vienas P^rPjrmoobj^^ vietas uz otru, taisa streikus u. t. t. i^- «P^^^ ««^^ēģi pašu Pie mumt valda miera un saticībai Norvēģijā nerunā par neitralitātes Patlaban brauc uz mežiem baļķus ļ saglabāšanu kā Zviedrijā. Tur gata-cirst Dattā piedalās visi darba spē-lvojas aizsardzībai un tādēļ jau izdarf-jlgi vīrieši un siavietes ar lielu pa-ļta daļēja m«H>ilizācija. Pēc Ķīnas i«- cilātibu. darba prieku un mīlestību I jaukšanās Korejas karā visa zeme pret dzimteni Ari vest būs jābrauc. | bija trauksmes stāvokli 24 stundas tas Ir vaiāk nekā 100 km. Bet pa< domju cUvēkam v ^ ir iespējams. K. notiesāts ut 25 gadiem. Viņa tu-tHislekie » iet grūti. Katru «aēnesi sū< tām tiem vienu kastīti. Ari daudz citiem no dzimtenes aizvestajiem sūtam pa kastītei. Tu domāsi «- kur tad nestrādājošie var ņemt? Bet tat lidāko tiesu vēl no „vecās slimības" laikiem. Tātad katram sliktumam Ir ari savs labums. Kamēr vēl spēsim apstrMāt tavu valdības piešķirto pushektaru zemes, tikmēr trūkuma vēl necietlsimi bet ja nevarēeim — tad netinu. Ņemt svešu strādnieku ir lielākais grēks un noziegums pret valsti un lautu. Es tomēr ceru, ka man vairt ilgi nevajadzēs, jo esmu savut vecākus jau stipri pārtrumpojis, un Izdots rīkojuma 200.000 vīru lielajam rezerves karaspēkam, un nacionāla gvardei automitiski mobilizēties, ja valdība būtu paralizēta rīkoties pēkš-mēr sagaida rīkojumus no valdības. Jāpretojas un jācīnās ari tad. ja situācija šķiet bezcerīga. Norv^i gaUvojas ari partizānu ka-ŗ «m, ja tas kļūtu nenovēršams. Ir do-māts m gādāti par pārtikas apgādi uz seši mēntmem. NodibināU slēpti apgādes centri kalnos, kur glabā pārtiku un Ieroēus. Intensīvi strādā pte ai»ardzibas sistēmas izveiddUnas pret gaisa uzbrukumiem. Gaisa trauksmes praktizētas vlsāt pilsētās. Nodibināta tr! ipāla polidja dņal ar piekto kolonnu. ObligāU mllitāraU dienests ir no 20 g. vecuma, bet rezervē paredzēti viri no 26—40 gadu vecumam. S:e gadagājumi veido nacionālo gvardi. Par krizat «Aeib, kad jābūt pilnā kaujas gatavībā, uukata ASV icccļojoSem DP parme/ļNeaugoJu nacionahsmus Ņ « ķ ^ (fmj. — Nacionālās luterāņu padomes (National Lutheran CouncUI gada sapulcas beigu sēdē padomes izvietošanas dienesta pār* raudzibat šeCs Dr. Galiksons norādīja, ka ar padomes palīdzību ^SV iecislojušo 23.5W DP vidū esot vēro-ams pieaugošs nacionāllama vilnis. i»is nacionālisms diblnotiet m DP cerībām, ka * pasaules notikumu ietekmē viņu dzimtās zemes varētu tikt atbrīvotas no okupāciju ātrāk nekā to varētu domāt Dr. Galiksons mudināja luterāņu baznīcas pastipri nātā tārtā mudināt lecelotājut no Eiropa censties iegūt ASV pavalst niedbu. Luterāņu pasaules federācijas (LWF) eksakutivais sekretārs Dr. Maikelfelders padomei ziņoja, ka Eiropas baznīcas Šobrīd apdraud totāli tārs pagānisms, kat pat blsta»iāks par nacismu. Komunistu akcijā pret baznīcu nākošais upuris laikam būšot luterāņu baznīca Polijā. Gluii Izolētā atāvokll palikušas ari luterāņu baz nictt atliekas Rumānijā, Igaunijā un Latvijā. Tāpat maz iespējam» pa līdzēt aptpiestajiem luterāņiem Un gārijā un Cechoslovakijā. Nepieciešami darbinieki, kas palīdzētu uz turēt un a ^ b t l t lutei^u baznīcu atlikušajās Eiropas zemēs — RIetum vādjā, Austrijā. Francijā. Itālijā, Šveicē. Ari četrām Jugoslavijat lu tarānu baznīcām vairāk nekā Jebkad I vajadzīga palīdzība. 1954. g.. bet par tikpat kritisku uzlūko 1951 g. Patlaban Norvēģijas armija ir m%4 za. t:kai 35000 viru. 1951. g, bei norvēģi grib palielināt savu armiju uzļ eaOOO viriem. Ari kara flote na liela. Tās mugurkauls ir 7 agrāki britu iznicinātāji. ASV nodevusi Nor vēģijai torpēdlaivas un paredzēts n dot vēl dažus iznicinātājus. Tāpat ma zi ir gaita spēki, bet ar augsti kvali ficētu personālu; daudz norvēģu ' dotāju jau cīnījušies otrā paaaul kaŗl lidmašīnu Ir tikai ap 100. n tām gan ap 40 ir modernie britu izi^ cinātājL Norvēģu piloti tagad tr jas ar! ar ASV iznicinātājiem. Kr stu. ostu un gaisa aizsardzība pasti rināta ar ASV zenitbaterijām. No ģijā ir BO modemi krasta cieto: kurus vācieši izbūvēja ouā pauul kara laikā. Aizsardzības plānošana baktās pieņēmuma, ka krievu ofensīva masīvs zemes, jūras un gaisa tp& uia)rukums, Krievija šai akdJU v lletāt pat lldz 90 divīzijas, 1 noturēt vitālāt Norvēģijai! bazM šādu uzbrukumu 1951. g. Ir pavājai Tomēr nav Jāaizmirst, ka nor aizsardzība bija deU riests art Iera pēkšņajam uzbrukumam. Un v^iem pašiem jāatvaira tikai pi lielie triecieni, Jo uzbrukums vi^ Atlantika pakta vaUtij izraisītu pārēju karu. ķas atslogotu Norvēģi ar prettrieciellem citās vietās, tārie plānotāji pieņem, ka I9SI izredzes atturēt pēkšņu uzbrūk pret Norvēģijas vitālām Jūras būs labākas, bet 1953. g. pat loU Šat. Un tieši ta Ir Eiropas aizun bas vājā vieta, ka Norvēģijas •!» vešanās var būt efektīva ne par 1952. g. t o , ptotamt, labi zina komunisti, un Ir Jautājums, vai v gribēs gaidU, Ul gan krievu mlU plānošana tāpat saistīta ar 1951 g. Ja abas iMidlgās puses Ir vienā stiprumā, tad katra baidās uzbr Parasti uzbrūk tas. kas jūtat stipHi! Un ir fakts, ka Eiropā šobrīd Krie Jal nav nopietni ņemama pretinie-sauszemes cīņās. Protams, Kreml vairāk nekā Hitlera domā par Jās kaujas' gala iznākumu, un tat tl šām var diktēt piesardzību, jo iedomāties, ka Krievija varētu totālu uzvaru, ja ASV liks lietā ko spēj un var. TanI pašā laiki jāšaubās, ka to daris ari Maskavi un brīvajai pasaulei nav zināms, dat trumpat ir Staļina rokās. Kat ziņā nedrīkst par zemu novēttēt vu rūpniecības iespējas un to» Maskava nevairīsies lietot visus rldbi esdiot ieroēut. A.INr. No Rigas radiofona Andreja Upiša atzīšanās DZĪVES ĪSTENĪBAS RADĪTA VIENPUSDlA DIVAS IKSPLUATKa- JAS MĀKSLINIEKI BŪVE SKATUVI ^ NAV STARPĪBAS STARP TEĀTRI UN SABIEDRISKIEM FIENiUtUMIEM REKORDI BEZ BUMBĀM UN SLIDAM Andrejs Upitis Rīgas radiofonā stik sen Jau ir laiks iet pie miera. Pār I sta: Republikas dzīvē svarīgākais no-visām lietām es stipri ceru uz D.ltikunB augstākās padomes vēlē- IDievuj, Jo zinu, ka viņš tavus ļaudis I Šanas, kas dzīli saviļņo padomju tau-brlnilķi vada. Mans dzivet sapnis ir ļ tu. Utvijas rakstnieki nenoliedzami Izsapņots no sākuma lldz galm. Vēl I auguši patriotismā, lai ari mumt nav atliek tikai viena vēlēšanās — redzēt ļ bijit ar ko rādīties vissavienības fo-tavus bērnus, pirms eju kapā... i rumā. Tas Izskaidrojams ar to, ka Mūsu jau tā vājās cerības aizbrau-ļ visi rakstnieki, droši vien (sk»aidri zi-ceļi pavitaro iznldna. Tie. kurus gai- ļ nāt nevar!) strādā pie lieliem dārdi jām tuvāk, tie attālinās arvien tā-|biem. kas iznākt pēc mūsu augstās sāļāk uz ncsatikšanos. Mūsu kaut cik ļ pulcēt treša jām vēlēšanām. Vispār, apmierinātās ilgas loti uztrauc aiz- rakstniecības līmenis pacēlies aug-braucēju likt^u - kur tie apmetas, ļ stāk nekā tas bija 1947. g Prozā ak kur atrod darbu, kādā valodā? | iznākt Annas Sakses Dzirkstelet nak-tl, tur redzams, kā reakdja audzina l[tt^Jk4^mtt Iz:^ ļ augstskolā nabadzīgo lauku jaunai- jjDlvCuS JvJtllS # ® @ sakmnā nevar izšķirties, kufā ^ I pusē būt V. Lādm jauns romāns. BAZNĪCAS GRAUlAHA CECHOSLOVAKliA I Trešais lielākais darbs - Brodeles , . , , , Nāsts Marta. Varētu liktiet, ka ievie- Cedidslovakijas katoļu baznīca pat- dgie garīdznieki un draudlu locekli šas vienpusība bet izskaidrojums tam laban pārdzīvo visgrūtāko pārbaudi- palikuši \m vadības un vairs nesa- ir drlv^^s istcniba, (Pareizi, Andrej?) ņem Jumu, Savā laikā ekskomūnitēiais nekādus norādijumut no augšas, | Lirika nevar uzrādīt sevišķas jekmes. priesterts un tagadējais veselības ministrs Plojārt pirms (|ada nodibināja (^choslovakijas .«nacionālo katoļu baznīcu", kas darboļas ar 4oti labiem panākumiem", šis baznīcas vajadzībām atklāti divi semināri, kur Isā laikā aagatavoja 139 jaunus „ga-rldznlekus'\ Katru, kas Izteic vēlēša-nos iestāties šai seminārā, tūdaļ atbrīvo no kaŗaklauftibat. Ari dala katoļu i^iesteŗu un orck^ņbrāļu. kas ieslodzīti koncentrādļas nometnēs pār-vēfstos klosteros Ziemetbohēmijā un Sifeijā, neizturēdam: briesmīgo re- Umu; pārgājuši Plojāra ..batnicā . Brīvībā eso^ priesi«ŗu dzivl un darbu itteko komunistu aģenīt Val- (Kb« katrā bīskapijā iecēluši sav\3S iļsrēdņus. kas nevien pārvalda biska pljaa finances, bet ari kontrolē biska pa personīgo pastu. Viņiem pat dotas tietibas iecelt un atcelt garidznie kut. Prigas, Olmicas. Leitmtricas, Kēnlgigracas. Brno, Neitras un Silei nas bīskapi Intemēti savās reziden db. Pat ēdienu tie taņem no cietumu virtuvēm, mķēe VatUikkasi uzti kas rada sajukumu draudzēs un tici-i kas vnētu pretendēt uz vislugstāko galos. To izmantojot, Plojāra kalpi j atzinību. Tomēr vispirējak dzejas II-iesnlelas vakantajāt draudzēs, betļ nwni«i ievērojami cēlies. LukM — Rita Uelākajis diecezēs vien» otram ļiāk dzīvot iiUĶ^k^ saaugumu ar šo-blakus strādā nacionālās un katoļu J dienu. Izzūd dzejnieku ekskursanlis-baznlcat priesteri. Tā kā pēdēļiem pa- ļ kā pieeja, un tagad tie runā. ko paši rasts ^mtt lielika atsaucība draudzē, pieredzējuši, un no pilnas sirds. Drā-tie drii pazūd bez W, an>|mas laukā ari pēdēja laikā nav uzrā-tikristisk^ e pr.esteri bez ierobežoju-ļ dam; ievērojami sasniegumi Dzive mtem varētu strādāt savu postBan^ļgan snifdz bagātigu vielu — socia-darbu. Plojārs gavilē, bet pāvesta lisma cēlienu. Pēdējā laikā pāravarā balss tur iiskan tukiined, |o visi Ce-ļsvatigis kolhozu tēmas. Pērn mūsu choslovakijas katoļu bainicas augst:eļrak^tnecfba nav deviai nekādus pār-firsti ir apklutinits, Be? <9pip:e«itā ļ steidzo^^s reiultštus; bet sacēlusi rot-tauta meklē miermā|u»u reUģ.ia, kā- mi vecāko un jaunāko rakstnieku pēc baznīcas pildās dii'vludjrēiiem. ļ pulkā. Tā tr p^etsekami augsta pakā kuriem jlklamSs viltus micibl pe, no kurām htv.<»iu l.teritūrē var Cechoslovakifas valdiba dara vtiuJar ^r.i%m \\ī^7tm pārkāpt 18. Ielai baznīcu pelāgofu jaunai tautasļbruara sl.eksnL iPāf šo slieksni jau demokrātiskai sistēmai. Pēc lafor-1 nu \^1 pārrāpsies gan bet pāri tting-mācijas dienesta ziņām komun;s!i$k§sIra l.tetāra vērtējuma'iogam šo pie-partijas runkcionān apmeklēpii drau- ?.ep§rvilktu pat deinit Andrēli dzis Slovākijā, izdalidami ,jellģ;«kēsļ Uplli'1 gleznas; kur Kristus attēlots kopāļ Kādā dti raidijumā Sov^Ukaja ar nabagiem, Glemas uzraksts: Biedrs j Latvi ja s i a ^ Andrēta Upila Zaļo ze- Jēzus starp b^edr-esi Acirarediot. ariļm;: tur rediams. kādā neciešamā stā- Jēzus tur -i^skaitits- komun^n<^kaii vokU b;ja lemmeki. V-^a labākā re P*^l** A. U | s t pe^ierējē muižniekiem un kuIa-kim. Zemniekiem palika pāri tikai krūmāji un purvāji. Visi nesodīti ekspluatēja zemniekus. (Ekspluatēja tā. ka turM dzīvoja nevien zemnieki, bet pietika ari pilsētniekiem un eksportam, pie kam pēc šis ..ekspluatāci-jat" ari masl&aviešiem vēl atlika Jo bagātīgs laupljumslj Cuvašijas nopelniem bagātais mākslas darbinieks BoriH Pravdint diezgan labā latvidiu valodā stāsta par jaunatnes teātri: tas nodibināts 1941. g. 27. janv. uz komjaunatnes centrāl« komitejas ierosinājuma. Buržuju Lat vijā tāda teātra nevarē>a bOt īsā laikā tas sniedzis 50 izrādes. Pēc ka ra teātris atjaunojis darbu 1945. g. I. maijā, pēe kam tam pidiķinajās telpās paši mākslinieki izbūvēja ska tuvi. 1946. g. nodibinājās ari krievu trupa. Lielais apmeklētāju skaiU pierādīja šis trupas nepieciešamību. Mū su galvenait uzdevumt: Jaunatnes audzināšana komunismam. (Vai gan no pad(«iljas atnākušo bari tur vēl ne būtu pāraudzināti?) IzrādltM 34 pa domju luf^s un ari latviešu un krievu klasiķi. 50 JaunttstudējumcHi bijušas 2574 izrādes ar 685.000 skatlUjiem 620 viesizrādēm bijuši 146.000 apmek< lētājl Osvaldt Krēsliņš stāsta par savu mljāko lomu — Tettrevu Sīkpilsoni. Irma dune ne \*>isai veikli nolasa priekšā rakstīto runājamo: strādāju jaunatnes teātri no pirmajām dienām Krauklītis izrādīts jau 300 reižu, tur spēlēju Magoni Knevu klausītājus iepazīstina ar Emili .Melngaili un viņa mūziku: Lat vijat buriuj^kās Ulmaņa valdības laikā Melngašlis klusēja; tikai padomju valdība deva viņ«Q pabalstu, la tas atkial sāktu vākt melodijas. (Be kur tad Dāmas l danči?} Leona Paegles māsa Olga sakarā ar brāļa 25. nāves dienu stāsta: Leoi» nevarēja samierināties ar kapitālista Dombrovska skolā valdošo kārklu-vāc^ etibas garu. 21 g. v. v:ņ| ozjāka Ja bija blēņas. 1914 g. P. iestāj Maskavā Saņavska universitātē, pievēršas marksisma idejām. 1916. dzejoļos P. aicināja gāzt carismu, 1917. g. iestājās boļševiku partIJ 1919. g. P. ar visu spēku pali celt padomju Latviju, būdams I, dusskolas direktora. Buržujiskās vijas laikā kā Tautas augstskolas U tort, viņš ieguva lielu populāri! Bieži bez tiesas sprieduma, viņu slodzija ciettmiā. Dzeja bija L stiprākais Ierocis. (L. Paegle Latvijā -~ dabiskā nāvē un sai mājās, bet kā ir ar Pēteri Ķikutu, nardu Laicēnu u. c?) Atzīmēta ari Paulas Baltāboles 40j darbibat jubileja. Raidījumā aktrisi un kandidāti Veltu Uni dam: Michalkova lugā Zaudētā enerģiskās inženieres Ludmilas ontjevas loma kā trzrakttita Ui Viņa Izaugusi par Istu padomju ml linied, un padomju vara jau ari šķir ceļu uz mākslu. (Biežāk gan kapu!) Pati V. LIne sak*: Darbs ātri un «abiedriskie pieiUkumi viens un tas pats. (Diezgan atkl vārdi, jo ari komunistiskā sabiedi godīgam un attīstītam cilvēluos spēlē teātris, lai nepazaudētu oali Viena uz skatuves būt es nespēju, tikai saskaņā ar ansambli (tin NK^ Lugā vēl spēlē Alfr. Vidtnleks, Klinte. Edg. Zile, Dagnija Amtmi rež. Vera Zalunase, — Dailes teā! lugā Līgavainis piedalās: Vazdiks, Klētniece, R. Krcicums. L Zvlgule. SmiU, Sleiere. Menca. Krauklis, V( ters tt. c Pad. savienībā izveidojusiet Jat vispusīga fizkultūra ar komūnif morāli, dzimtenes milu un patriotif Pirms 2 gadiem Vissavienības CK . ņēma lēmumu par fizkultūru, un taj Izteiktā kritika attiecās ari uz Pi Latviju. Kopš tā laika manāmi pai kurni, sevišķi Talsu, Dundagas, Vl mieras un Cēsu rajonos. 1949. g. k< hozos bija 25. bet tagad 800 fizkuJl ras kollekUvu. 1949. g. uzstādīti l( jauni rekordi, bet 1950. g — 200, tiem 8 vissavienības. Pārāk maz sniegumu ziemas sportā ir Grivi Krustpi Is. Neretas, Auces, Saulki u. c. rajonos. Liela parādniece ir vli 1ās rūpniecības ministrija, kas w gādāja futbola un volejbola bui b«t tagad neapgādā hokeja kokut slidas. (L:e}a vajadzība jau r«v, sporta rekordus taēu var leraksl plānos tāpat ka visus sasniegumus nņu «r Dombrov.fc, kur. fiUnttop,. i b « kokim un M7) \ • - 1 m ii?»* ,a. rot i ^ » - ,;if jdnPW»^ Iii le-iiiiiNbīmi^ HHU tUUU» Inji aodfbi ^iUu. Tis ,ŗJ^tUM,iķ- Stat iWd(iii«iaud- ti« B( .MTiljt Tai Ml 31. Ja ni Tieolgt zioel llindel - Us dzisij nMlfiliiņdtSli- Hat # i n k hmlt pS, jo ķMillM ;nta ne nfi ^ jilllMifiUdaitt. naa lamnlaM vai mi. idcas ijptaii, pdS Itin mi ^HtilT8id«niei ŽTi( m, Teidot, «1 ' J *W BaclonUfa Mte. J*^Wti«w, bi« bu «JjliiŗntjgS dl. lite. mi» Mi Ir atkj iMBel Ti. piekiMfl PL^«i>«nani, nS KuM |SWftt daetan. z8t m rS»** aemi. du, E f e arta, daftiiā ļ^hiki un P* ja«kloi. ^ lēt 'i"«k«lM ļ j j . tot 51 J»« perini ^°"*« VZ^ I" pie- ^ « t»ti^ va^l viin »Ik.ti im^ ļSk p4 i^vizti
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 21, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-02-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510221 |
Description
Title | 1951-02-21-04 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
l A T V I JA
Treldien. 195t. g. It. f « b n^
Mums nav vairs ienāku- NORVĒ611A CĪNĪSIES
mu, ne izdevumu...
Laivielu zemnieka vēstule
no Latvijas
Neivēģift mnmā par lil!gmie»]ņa cibrukumt gadījumi Blkojumi
m piekāpiaiioa kn«vu f*iH>w»lJii. J« »owka, ka jlpratojai agratiiai, ka-krievi
uibrak*, Rorv^i dulfles. 2e-
Pi#jof gadoi aii aaprota'
mltm iemtillm aizvien retāka
kiuvusi trimdinieku ēarikitila*
n l i ar Latviji palikulajiem
piedtrigajiiat un pavliam mm
it no turitnea saņemto vēstuļu
skaiti. Nesen kāds tautietis sa*
ņtois vēstuli no sava tfva« kas
Jau vēstules sākumi brīdina
ntrakitU un nesOtft nekl ļo
tas neeiot vllami. Par savai
dilves apstākļiem v ^ starp
dtu raksta-
M^na lagadēļā dzīve rīdzinis tai.
ko kādreiz vadīja Diogens. dzīvodams
apgāztā mucā un bCidams tik apmie*
rināts. ka varēja noraidīt visas ķeizara
piedāvātās bagātības ar lūgumu
— lai valdnieks pa^et nont no saules.
Tā mēs šodien kādā lielas mājas
kambara atūrl esam lekūņoju*
i f i f kā tārpi ābelei zarā un dzīvo*
{am dalu. varbūt, pat apskaužamu
dzīvi. Notikulas lielas pārmaināt, salīdzinot
tagadējo ar agrāko, kad dienā
bHa grūti darbi, bet nakti traucē^
joiais miegs. Tagad gulu bezrūpīgi:
zvejas vadu izlikianai laiku rītos ne<
ttogulUti, jūras mēslus nepazaudēla.
un la!vu nesadauzls. Tik loti kādreiz
vēlēļoi to atdot dēlam t viņi neņēma
» bet tagad to paņēma cits. Mūsu
gudrā, visu tautu mllotā drauga un
skolotāja vadībā māt dzīvojam pa-radlziski
laimīgu dzIvL Nezinu» vai
jūs abonējat ari kādu laikrakstu —
Oņu vai Komunistu. Tur aprakftita
mūsu la;mlgā dzīve. Nav brīnums, ka
daiīl latvieii dodat projām uz vakariem.
Jo uz rītiem viņi vairs netiek.
Avīzē bija rakstīts, ka vient gribējis
atgriezties Latvijā, bet zviedru
ārsti to atzinuli par vljprātlgu un
ies!odzljull trako mājā.
Man ar septembra mēnesi piena vešana
izbeidzās, un tagad etmu kolhoza
bezdarbnieks, tāpat kā māte. Darbu
mēt loti mHam un ar lielāko
prieku noskatāmies, kā citi strādā.
Mūs pie darba nedzen, jo esam ministra
gados. Ienākumu mums vairs
nav, bet nav ari Izdevumu. Agrāk to
nt^ad nebūtu varējit iedomāties, ka
cilvēkam tik maz vajaga« ja viņam
nav vairs Jāgādā us pritkiu. Un ko
gan uz prl^lu lai gādāl Vitas no
jauna iegādātās lietas autCM»atiskl
pāriet kolhoza Ipaiumā. Mājām sāk
nobirt jumti, bet nav vērts tos vairs
atjaunot» jo jau izstrādāts projekta —
mājas nojaukt un celt kolhoza ciematus.
Tā kā lldz iim. var dzīvot tikai
vilki metā. Ciemati būt pēc Pad.
savienības parauga pa vidu celi,
bet mājas gar katru pusi. Tā tad mēs
eiam milzu solim uz priekšu — uz
pilnību* viengabalainību, uz komunismu.
Šogad ar ziemat labību piebāza
gandilz pilnu šķūni. (Kolhozā ietilpinātās
safmniedbas brīvās Latvijas
laikā no lls paļas platības piepildījušas
10 labības šķūņu, pie k m ārpus
tiem vēl paUkulas labibat kaudzei,
— Vēstules saņēmējs.l Manā
bijušā stalli ir 13 kumeļu. Tos kop]
tuvējais kaimiņš otrpus ceļa. Kolhoza
valdt gribēja man uzdot kumeļu
bardUnu* btt «s nedrlkttēju to p;e
ņMit, Jo bldU sUaw)jU{ nupat kā uz
cēlos no t nedēlu ilgas nogulas* Ari
māta patlaban grib likties slimības
gultā. Uunākais būtu tas. ja no
kristu abi reizē. Tagad savut darbus
me un tauta, kas jau pie4iIvo)usi viena
okupāciju, vairs negrib pieredzēt
otru. Norvēģu militārie plānotāji negaida
Krievijas uzbrukumu tagad, tomēr
viņi grib būt gatavi viam varbūtībām.
TātH4 saprotams, ka ģen.
par abiem veicam labh vieiia govs. ļ £jj|,u||j|,ers viiatziBlgāk izteicas par
pāris cūkas, 5 vlstat, suns un 3 kaķi^ I sonrēģu stingro nostāju.
5 vistas un pili nozaga ^«P^^J-«fM Laikā, kad Somija praktUki ir ne-ca
taisni sēti Vasarā gan darba būi ^ . ^^^^ Zviedrija tīksminājās
vairāk: jāapstrādā p:emā|u dārziņi neitralitāti. Norvēģija «uvusi par
Sliktt, ka nav tā pushektara, kur gt^^p^ nozīmīgāko ārējo posteni
paņemt Iab4s z«na. Šogad k^;;^«P^ I p^et Atlantijas okeānu. Ir tiesa. Nor-
1! izauga labi; būs tava tmā ,būs «"ļ v$ģiu viena nevar aizstāvētie pret
kādspūrelis kojzdot. Ari F^r iri^rā-^ uzbrukumu, tai nepiedeia-des
dttnām dabūjam 3 pūri labības. niateriāla palīdzība no ASV. Ta-
16 kg cukura, un tā mums R«-bu Norvēģija ir pārliednāta. ka satrūksti
kā ēigānam. kas sakāt ..£d ko Ij^^j^^ ^ ^3^^ uzbrukuma
gribi.** (Teiciena otrā pusē ..bet galds g^^j^p^j ^ var aizstāvēties labu lai-tukls^
nav pierakstīta.) Lielas 5^lJ- un ari noturēt savas tvarigit jū-bas
mums bija. Il |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-02-21-04