Bavarijas Latviesu vestnesis, February 21, 1951

              l A T V I JA
Treldien. 195t. g. It. f « b n^
Mums nav vairs ienāku- NORVĒ611A CĪNĪSIES
mu, ne izdevumu...
Laivielu zemnieka vēstule
no Latvijas
Neivēģift mnmā par lil!gmie»]ņa cibrukumt gadījumi Blkojumi
m piekāpiaiioa kn«vu f*iH>w»lJii. J« »owka, ka jlpratojai agratiiai, ka-krievi
uibrak*, Rorv^i dulfles. 2e-
Pi#jof gadoi aii aaprota'
mltm iemtillm aizvien retāka
kiuvusi trimdinieku ēarikitila*
n l i ar Latviji palikulajiem
piedtrigajiiat un pavliam mm
it no turitnea saņemto vēstuļu
skaiti. Nesen kāds tautietis sa*
ņtois vēstuli no sava tfva« kas
Jau vēstules sākumi brīdina
ntrakitU un nesOtft nekl ļo
tas neeiot vllami. Par savai
dilves apstākļiem v ^ starp
dtu raksta-
M^na lagadēļā dzīve rīdzinis tai.
ko kādreiz vadīja Diogens. dzīvodams
apgāztā mucā un bCidams tik apmie*
rināts. ka varēja noraidīt visas ķei­zara
piedāvātās bagātības ar lūgumu
— lai valdnieks pa^et nont no sau­les.
Tā mēs šodien kādā lielas mā­jas
kambara atūrl esam lekūņoju*
i f i f kā tārpi ābelei zarā un dzīvo*
{am dalu. varbūt, pat apskaužamu
dzīvi. Notikulas lielas pārmaināt, sa­līdzinot
tagadējo ar agrāko, kad die­nā
bHa grūti darbi, bet nakti traucē^
joiais miegs. Tagad gulu bezrūpīgi:
zvejas vadu izlikianai laiku rītos ne<
ttogulUti, jūras mēslus nepazaudēla.
un la!vu nesadauzls. Tik loti kād­reiz
vēlēļoi to atdot dēlam t viņi ne­ņēma
» bet tagad to paņēma cits. Mūsu
gudrā, visu tautu mllotā drauga un
skolotāja vadībā māt dzīvojam pa-radlziski
laimīgu dzIvL Nezinu» vai
jūs abonējat ari kādu laikrakstu —
Oņu vai Komunistu. Tur aprakftita
mūsu la;mlgā dzīve. Nav brīnums, ka
daiīl latvieii dodat projām uz vaka­riem.
Jo uz rītiem viņi vairs netiek.
Avīzē bija rakstīts, ka vient gribē­jis
atgriezties Latvijā, bet zviedru
ārsti to atzinuli par vljprātlgu un
ies!odzljull trako mājā.
Man ar septembra mēnesi piena ve­šana
izbeidzās, un tagad etmu kolho­za
bezdarbnieks, tāpat kā māte. Dar­bu
mēt loti mHam un ar lielāko
prieku noskatāmies, kā citi strādā.
Mūs pie darba nedzen, jo esam mini­stra
gados. Ienākumu mums vairs
nav, bet nav ari Izdevumu. Agrāk to
nt^ad nebūtu varējit iedomāties, ka
cilvēkam tik maz vajaga« ja viņam
nav vairs Jāgādā us pritkiu. Un ko
gan uz prl^lu lai gādāl Vitas no
jauna iegādātās lietas autCM»atiskl
pāriet kolhoza Ipaiumā. Mājām sāk
nobirt jumti, bet nav vērts tos vairs
atjaunot» jo jau izstrādāts projekta —
mājas nojaukt un celt kolhoza cie­matus.
Tā kā lldz iim. var dzīvot ti­kai
vilki metā. Ciemati būt pēc Pad.
savienības parauga pa vidu celi,
bet mājas gar katru pusi. Tā tad mēs
eiam milzu solim uz priekšu — uz
pilnību* viengabalainību, uz komu­nismu.
Šogad ar ziemat labību piebāza
gandilz pilnu šķūni. (Kolhozā ietil­pinātās
safmniedbas brīvās Latvijas
laikā no lls paļas platības piepildī­jušas
10 labības šķūņu, pie k m ār­pus
tiem vēl paUkulas labibat kau­dzei,
— Vēstules saņēmējs.l Manā
bijušā stalli ir 13 kumeļu. Tos kop]
tuvējais kaimiņš otrpus ceļa. Kolho­za
valdt gribēja man uzdot kumeļu
bardUnu* btt «s nedrlkttēju to p;e
ņMit, Jo bldU sUaw)jU{ nupat kā uz
cēlos no t nedēlu ilgas nogulas* Ari
māta patlaban grib likties slimības
gultā. Uunākais būtu tas. ja no
kristu abi reizē. Tagad savut darbus
me un tauta, kas jau pie4iIvo)usi vie­na
okupāciju, vairs negrib pieredzēt
otru. Norvēģu militārie plānotāji ne­gaida
Krievijas uzbrukumu tagad, to­mēr
viņi grib būt gatavi viam var­būtībām.
TātH4 saprotams, ka ģen.
par abiem veicam labh vieiia govs. ļ £jj|,u||j|,ers viiatziBlgāk izteicas par
pāris cūkas, 5 vlstat, suns un 3 kaķi^ I sonrēģu stingro nostāju.
5 vistas un pili nozaga ^«P^^J-«fM Laikā, kad Somija praktUki ir ne-ca
taisni sēti Vasarā gan darba būi ^ . ^^^^ Zviedrija tīksminājās
vairāk: jāapstrādā p:emā|u dārziņi neitralitāti. Norvēģija «uvusi par
Sliktt, ka nav tā pushektara, kur gt^^p^ nozīmīgāko ārējo posteni
paņemt Iab4s z«na. Šogad k^;;^«P^ I p^et Atlantijas okeānu. Ir tiesa. Nor-
1! izauga labi; būs tava tmā ,būs «"ļ v$ģiu viena nevar aizstāvētie pret
kādspūrelis kojzdot. Ari F^r iri^rā-^ uzbrukumu, tai nepiedeia-des
dttnām dabūjam 3 pūri labības. niateriāla palīdzība no ASV. Ta-
16 kg cukura, un tā mums R«-bu Norvēģija ir pārliednāta. ka sa­trūksti
kā ēigānam. kas sakāt ..£d ko Ij^^j^^ ^ ^3^^ uzbrukuma
gribi.** (Teiciena otrā pusē ..bet galds g^^j^p^j ^ var aizstāvēties labu lai-tukls^
nav pierakstīta.) Lielas 5^lJ- un ari noturēt savas tvarigit jū-bas
mums bija. Il<fe t kām vaļā no tās spēku bares. Ja apstākli prasīs,
slimības, t. i . no tis uz priekšu gi- Korvēģija ies to ceļu. ko gāja So-dālanasf
^Ijvi^ik tā nevaldāmā ve-^ ^^^^^ labvēlīgākā iltuā.
cene. kat drliā laikā piebūra PJ^^^ ciiā, jo tā droši var cerēt uz matē-stallut
ar govto aitām un cūkām, k^gj^ ^^^^ palīdzību no rietu-
Kad es reiz aizrādīju, ka nevajadzētu ļ ^^j^g^
tik daudz plfeties, v.ņa: ..Ko tu ru-ļ ' ^.
nā, vaJadzB vienam, vajadzēs otram. Baltijas jura
un kur tad ņemiil' Zlem'ām vērpa «n « f ^ - B^^^i^^^^^^
auda: ,.Ko ar tām pirktām lupatām P ^ ^ " 120 zemūde^^^^^ l^'^ff.'^ Z
darīsi Vai tā darba drēbe?* ^ BetP iznicmātāji, Vauāk kā puse šo
Ugad no «!s stolbas viņa pazaudē-M^"*^,*»^?,^ ^^I^'ļ un piemērotas
iusiVirāk nekā pusi. Tātad dzīvo-hP«^«<^^ifi« r« vTn; laTmV^^^^ Ml^^^^^^
Tu jautt par kādu pirkumu - ^tlftt^
iegādālifs, vVi nē. Tur es tev nezina U'^?l^^^^ k.Ju!rt'n« t
n7kā teikt tas jāizšķir tev pālam. PP«» P« 1^2^^* ^V^t*!!^ ^
īm kā es: kas žzlvē tik daudz «Cl- h ^^J^»^,^^^^^^
dijies. nevar otram padoma dot Ari Pf. «^Jp « t^Vnin % ^ll
zvejas dzīvē tagad ir daudz citād:: Jfu. ^ ^ i l J fl
senāk gāja laivā 2 vai 3 viri beth;;^;;^^
tagad iit 4 vai 5 Tas tādēļ lai va-M^«* 5|dā klā
^%t:. "vSVi^4ad «^Jre:v^^^^^^
sija tris Jaunas lailas. bet valsta ISH v^nu klfm^^^ iilniS
tūdaļ nopirka. Visur valda l;ela talH 1^ rr»;„^«*Li^^^^^^
clba^ Žēl būtu, ja jūs nelasāt niūsu p^'n^t.ut^^ ^^^^
avīzes: tur var redzēt, kā visa ciifvah^^f J'^^^^^^^^^
rVā laikā pārveidota. Kāds «^plau- ^^.^P^- n^.itTi
kums, salīdzinot ar kapitāUstiskoMj. ^^^^^^
zemju lekārtul Nav brīnums, ka turh*^^^^^^"'
nabiga strādnieki braukā no vienas P^rPjrmoobj^^
vietas uz otru, taisa streikus u. t. t. i^- «P^^^ ««^^ēģi pašu
Pie mumt valda miera un saticībai Norvēģijā nerunā par neitralitātes
Patlaban brauc uz mežiem baļķus ļ saglabāšanu kā Zviedrijā. Tur gata-cirst
Dattā piedalās visi darba spē-lvojas aizsardzībai un tādēļ jau izdarf-jlgi
vīrieši un siavietes ar lielu pa-ļta daļēja m«H>ilizācija. Pēc Ķīnas i«-
cilātibu. darba prieku un mīlestību I jaukšanās Korejas karā visa zeme
pret dzimteni Ari vest būs jābrauc. | bija trauksmes stāvokli 24 stundas
tas Ir vaiāk nekā 100 km. Bet pa<
domju cUvēkam v ^ ir iespējams.
K. notiesāts ut 25 gadiem. Viņa tu-tHislekie
» iet grūti. Katru «aēnesi sū<
tām tiem vienu kastīti. Ari daudz
citiem no dzimtenes aizvestajiem sū­tam
pa kastītei. Tu domāsi «- kur
tad nestrādājošie var ņemt? Bet tat
lidāko tiesu vēl no „vecās slimības"
laikiem. Tātad katram sliktumam Ir
ari savs labums. Kamēr vēl spēsim
apstrMāt tavu valdības piešķirto
pushektaru zemes, tikmēr trūkuma
vēl necietlsimi bet ja nevarēeim —
tad netinu. Ņemt svešu strādnieku ir
lielākais grēks un noziegums pret
valsti un lautu. Es tomēr ceru, ka man
vairt ilgi nevajadzēs, jo esmu savut
vecākus jau stipri pārtrumpojis, un
Izdots rīkojuma 200.000 vīru lielajam
rezerves karaspēkam, un nacionāla
gvardei automitiski mobilizēties, ja
valdība būtu paralizēta rīkoties pēkš-mēr
sagaida rīkojumus no valdības.
Jāpretojas un jācīnās ari tad. ja si­tuācija
šķiet bezcerīga.
Norv^i gaUvojas ari partizānu ka-ŗ
«m, ja tas kļūtu nenovēršams. Ir do-māts
m gādāti par pārtikas apgādi
uz seši mēntmem. NodibināU slēpti
apgādes centri kalnos, kur glabā pār­tiku
un Ieroēus. Intensīvi strādā pte
ai»ardzibas sistēmas izveiddUnas
pret gaisa uzbrukumiem. Gaisa trauk­smes
praktizētas vlsāt pilsētās. Nodi­bināta
tr! ipāla polidja dņal ar
piekto kolonnu. ObligāU mllitāraU
dienests ir no 20 g. vecuma, bet re­zervē
paredzēti viri no 26—40 gadu
vecumam. S:e gadagājumi veido na­cionālo
gvardi. Par krizat «Aeib, kad
jābūt pilnā kaujas gatavībā, uukata
ASV icccļojoSem DP
parme/ļNeaugoJu
nacionahsmus
Ņ « ķ ^ (fmj. — Nacionālās lute­rāņu
padomes (National Lutheran
CouncUI gada sapulcas beigu sēdē
padomes izvietošanas dienesta pār*
raudzibat šeCs Dr. Galiksons norādī­ja,
ka ar padomes palīdzību ^SV
iecislojušo 23.5W DP vidū esot vēro-ams
pieaugošs nacionāllama vilnis.
i»is nacionālisms diblnotiet m DP
cerībām, ka * pasaules notikumu ie­tekmē
viņu dzimtās zemes varētu
tikt atbrīvotas no okupāciju ātrāk
nekā to varētu domāt Dr. Galiksons
mudināja luterāņu baznīcas pastipri
nātā tārtā mudināt lecelotājut no
Eiropa censties iegūt ASV pavalst
niedbu.
Luterāņu pasaules federācijas
(LWF) eksakutivais sekretārs Dr.
Maikelfelders padomei ziņoja, ka Ei­ropas
baznīcas Šobrīd apdraud totāli
tārs pagānisms, kat pat blsta»iāks
par nacismu. Komunistu akcijā pret
baznīcu nākošais upuris laikam būšot
luterāņu baznīca Polijā. Gluii Izolētā
atāvokll palikušas ari luterāņu baz
nictt atliekas Rumānijā, Igaunijā un
Latvijā. Tāpat maz iespējam» pa
līdzēt aptpiestajiem luterāņiem Un
gārijā un Cechoslovakijā. Nepie­ciešami
darbinieki, kas palīdzētu uz
turēt un a ^ b t l t lutei^u baznīcu
atlikušajās Eiropas zemēs — RIetum
vādjā, Austrijā. Francijā. Itālijā,
Šveicē. Ari četrām Jugoslavijat lu
tarānu baznīcām vairāk nekā Jebkad
I vajadzīga palīdzība.
1954. g.. bet par tikpat kritisku uzlūko
1951 g.
Patlaban Norvēģijas armija ir m%4
za. t:kai 35000 viru. 1951. g, bei
norvēģi grib palielināt savu armiju uzļ
eaOOO viriem. Ari kara flote na
liela. Tās mugurkauls ir 7 agrāki
britu iznicinātāji. ASV nodevusi Nor
vēģijai torpēdlaivas un paredzēts n
dot vēl dažus iznicinātājus. Tāpat ma
zi ir gaita spēki, bet ar augsti kvali
ficētu personālu; daudz norvēģu '
dotāju jau cīnījušies otrā paaaul
kaŗl lidmašīnu Ir tikai ap 100. n
tām gan ap 40 ir modernie britu izi^
cinātājL Norvēģu piloti tagad tr
jas ar! ar ASV iznicinātājiem. Kr
stu. ostu un gaisa aizsardzība pasti
rināta ar ASV zenitbaterijām. No
ģijā ir BO modemi krasta cieto:
kurus vācieši izbūvēja ouā pauul
kara laikā.
Aizsardzības plānošana baktās
pieņēmuma, ka krievu ofensīva
masīvs zemes, jūras un gaisa tp&
uia)rukums, Krievija šai akdJU v
lletāt pat lldz 90 divīzijas, 1
noturēt vitālāt Norvēģijai! bazM
šādu uzbrukumu 1951. g. Ir pavājai
Tomēr nav Jāaizmirst, ka nor
aizsardzība bija deU riests art
Iera pēkšņajam uzbrukumam. Un
v^iem pašiem jāatvaira tikai pi
lielie triecieni, Jo uzbrukums vi^
Atlantika pakta vaUtij izraisītu
pārēju karu. ķas atslogotu Norvēģi
ar prettrieciellem citās vietās,
tārie plānotāji pieņem, ka I9SI
izredzes atturēt pēkšņu uzbrūk
pret Norvēģijas vitālām Jūras
būs labākas, bet 1953. g. pat loU
Šat. Un tieši ta Ir Eiropas aizun
bas vājā vieta, ka Norvēģijas •!»
vešanās var būt efektīva ne
par 1952. g. t o , ptotamt, labi zina
komunisti, un Ir Jautājums, vai v
gribēs gaidU, Ul gan krievu mlU
plānošana tāpat saistīta ar 1951 g.
Ja abas iMidlgās puses Ir vienā
stiprumā, tad katra baidās uzbr
Parasti uzbrūk tas. kas jūtat stipHi!
Un ir fakts, ka Eiropā šobrīd Krie
Jal nav nopietni ņemama pretinie-sauszemes
cīņās. Protams, Kreml
vairāk nekā Hitlera domā par
Jās kaujas' gala iznākumu, un tat tl
šām var diktēt piesardzību, jo
iedomāties, ka Krievija varētu
totālu uzvaru, ja ASV liks lietā
ko spēj un var. TanI pašā laiki
jāšaubās, ka to daris ari Maskavi
un brīvajai pasaulei nav zināms,
dat trumpat ir Staļina rokās. Kat
ziņā nedrīkst par zemu novēttēt
vu rūpniecības iespējas un to»
Maskava nevairīsies lietot visus
rldbi esdiot ieroēut. A.INr.
No Rigas radiofona
Andreja Upiša atzīšanās
DZĪVES ĪSTENĪBAS RADĪTA VIENPUSDlA DIVAS IKSPLUATKa-
JAS MĀKSLINIEKI BŪVE SKATUVI ^ NAV STARPĪBAS STARP
TEĀTRI UN SABIEDRISKIEM FIENiUtUMIEM REKORDI BEZ BUM­BĀM
UN SLIDAM
Andrejs Upitis Rīgas radiofonā stik
sen Jau ir laiks iet pie miera. Pār I sta: Republikas dzīvē svarīgākais no-visām
lietām es stipri ceru uz D.ltikunB augstākās padomes vēlē-
IDievuj, Jo zinu, ka viņš tavus ļaudis I Šanas, kas dzīli saviļņo padomju tau-brlnilķi
vada. Mans dzivet sapnis ir ļ tu. Utvijas rakstnieki nenoliedzami
Izsapņots no sākuma lldz galm. Vēl I auguši patriotismā, lai ari mumt nav
atliek tikai viena vēlēšanās — redzēt ļ bijit ar ko rādīties vissavienības fo-tavus
bērnus, pirms eju kapā... i rumā. Tas Izskaidrojams ar to, ka
Mūsu jau tā vājās cerības aizbrau-ļ visi rakstnieki, droši vien (sk»aidri zi-ceļi
pavitaro iznldna. Tie. kurus gai- ļ nāt nevar!) strādā pie lieliem dār­di
jām tuvāk, tie attālinās arvien tā-|biem. kas iznākt pēc mūsu augstās sā­ļāk
uz ncsatikšanos. Mūsu kaut cik ļ pulcēt treša jām vēlēšanām. Vispār,
apmierinātās ilgas loti uztrauc aiz- rakstniecības līmenis pacēlies aug-braucēju
likt^u - kur tie apmetas, ļ stāk nekā tas bija 1947. g Prozā ak
kur atrod darbu, kādā valodā? | iznākt Annas Sakses Dzirkstelet nak-tl,
tur redzams, kā reakdja audzina
l[tt^Jk4^mtt Iz:^ ļ augstskolā nabadzīgo lauku jaunai- jjDlvCuS JvJtllS # ® @ sakmnā nevar izšķirties, kufā
^ I pusē būt V. Lādm jauns romāns.
BAZNĪCAS GRAUlAHA CECHOSLOVAKliA I Trešais lielākais darbs - Brodeles
, . , , , Nāsts Marta. Varētu liktiet, ka ievie-
Cedidslovakijas katoļu baznīca pat- dgie garīdznieki un draudlu locekli šas vienpusība bet izskaidrojums tam
laban pārdzīvo visgrūtāko pārbaudi- palikuši \m vadības un vairs nesa- ir drlv^^s istcniba, (Pareizi, Andrej?)
ņem Jumu, Savā laikā ekskomūnitēiais nekādus norādijumut no augšas, | Lirika nevar uzrādīt sevišķas jekmes.
priesterts un tagadējais veselības mi­nistrs
Plojārt pirms (|ada nodibināja
(^choslovakijas .«nacionālo katoļu
baznīcu", kas darboļas ar 4oti la­biem
panākumiem", šis baznīcas va­jadzībām
atklāti divi semināri, kur
Isā laikā aagatavoja 139 jaunus „ga-rldznlekus'\
Katru, kas Izteic vēlēša-nos
iestāties šai seminārā, tūdaļ at­brīvo
no kaŗaklauftibat. Ari dala ka­toļu
i^iesteŗu un orck^ņbrāļu. kas ie­slodzīti
koncentrādļas nometnēs pār-vēfstos
klosteros Ziemetbohēmijā un
Sifeijā, neizturēdam: briesmīgo re-
Umu; pārgājuši Plojāra ..batnicā .
Brīvībā eso^ priesi«ŗu dzivl un
darbu itteko komunistu aģenīt Val-
(Kb« katrā bīskapijā iecēluši sav\3S
iļsrēdņus. kas nevien pārvalda biska
pljaa finances, bet ari kontrolē biska
pa personīgo pastu. Viņiem pat do­tas
tietibas iecelt un atcelt garidznie
kut. Prigas, Olmicas. Leitmtricas,
Kēnlgigracas. Brno, Neitras un Silei
nas bīskapi Intemēti savās reziden
db. Pat ēdienu tie taņem no cietu­mu
virtuvēm, mķēe VatUikkasi uzti
kas rada sajukumu draudzēs un tici-i kas vnētu pretendēt uz vislugstāko
galos. To izmantojot, Plojāra kalpi j atzinību. Tomēr vispirējak dzejas II-iesnlelas
vakantajāt draudzēs, betļ nwni«i ievērojami cēlies. LukM — Rita
Uelākajis diecezēs vien» otram ļiāk dzīvot iiUĶ^k^ saaugumu ar šo-blakus
strādā nacionālās un katoļu J dienu. Izzūd dzejnieku ekskursanlis-baznlcat
priesteri. Tā kā pēdēļiem pa- ļ kā pieeja, un tagad tie runā. ko paši
rasts ^mtt lielika atsaucība draudzē, pieredzējuši, un no pilnas sirds. Drā-tie
drii pazūd bez W, an>|mas laukā ari pēdēja laikā nav uzrā-tikristisk^
e pr.esteri bez ierobežoju-ļ dam; ievērojami sasniegumi Dzive
mtem varētu strādāt savu postBan^ļgan snifdz bagātigu vielu — socia-darbu.
Plojārs gavilē, bet pāvesta lisma cēlienu. Pēdējā laikā pāravarā
balss tur iiskan tukiined, |o visi Ce-ļsvatigis kolhozu tēmas. Pērn mūsu
choslovakijas katoļu bainicas augst:eļrak^tnecfba nav deviai nekādus pār-firsti
ir apklutinits, Be? <9pip:e«itā ļ steidzo^^s reiultštus; bet sacēlusi rot-tauta
meklē miermā|u»u reUģ.ia, kā- mi vecāko un jaunāko rakstnieku
pēc baznīcas pildās dii'vludjrēiiem. ļ pulkā. Tā tr p^etsekami augsta pakā
kuriem jlklamSs viltus micibl pe, no kurām htv.<»iu l.teritūrē var
Cechoslovakifas valdiba dara vtiuJar ^r.i%m \\ī^7tm pārkāpt 18. Ie­lai
baznīcu pelāgofu jaunai tautasļbruara sl.eksnL iPāf šo slieksni jau
demokrātiskai sistēmai. Pēc lafor-1 nu \^1 pārrāpsies gan bet pāri tting-mācijas
dienesta ziņām komun;s!i$k§sIra l.tetāra vērtējuma'iogam šo pie-partijas
runkcionān apmeklēpii drau- ?.ep§rvilktu pat deinit Andrēli
dzis Slovākijā, izdalidami ,jellģ;«kēsļ Uplli'1
gleznas; kur Kristus attēlots kopāļ Kādā dti raidijumā Sov^Ukaja
ar nabagiem, Glemas uzraksts: Biedrs j Latvi ja s i a ^ Andrēta Upila Zaļo ze-
Jēzus starp b^edr-esi Acirarediot. ariļm;: tur rediams. kādā neciešamā stā-
Jēzus tur -i^skaitits- komun^n<^kaii vokU b;ja lemmeki. V-^a labākā re
P*^l** A. U | s t pe^ierējē muižniekiem un kuIa-kim.
Zemniekiem palika pāri tikai
krūmāji un purvāji. Visi nesodīti eks­pluatēja
zemniekus. (Ekspluatēja tā.
ka turM dzīvoja nevien zemnieki,
bet pietika ari pilsētniekiem un eks­portam,
pie kam pēc šis ..ekspluatāci-jat"
ari masl&aviešiem vēl atlika Jo
bagātīgs laupljumslj
Cuvašijas nopelniem bagātais māks­las
darbinieks BoriH Pravdint diez­gan
labā latvidiu valodā stāsta par
jaunatnes teātri: tas nodibināts 1941.
g. 27. janv. uz komjaunatnes centrāl«
komitejas ierosinājuma. Buržuju Lat
vijā tāda teātra nevarē>a bOt īsā
laikā tas sniedzis 50 izrādes. Pēc ka
ra teātris atjaunojis darbu 1945. g.
I. maijā, pēe kam tam pidiķinajās
telpās paši mākslinieki izbūvēja ska
tuvi. 1946. g. nodibinājās ari krievu
trupa. Lielais apmeklētāju skaiU pie­rādīja
šis trupas nepieciešamību. Mū
su galvenait uzdevumt: Jaunatnes au­dzināšana
komunismam. (Vai gan no
pad(«iljas atnākušo bari tur vēl ne
būtu pāraudzināti?) IzrādltM 34 pa
domju luf^s un ari latviešu un krievu
klasiķi. 50 JaunttstudējumcHi bijušas
2574 izrādes ar 685.000 skatlUjiem
620 viesizrādēm bijuši 146.000 apmek<
lētājl
Osvaldt Krēsliņš stāsta par savu
mljāko lomu — Tettrevu Sīkpilsoni.
Irma dune ne \*>isai veikli nolasa
priekšā rakstīto runājamo: strādāju
jaunatnes teātri no pirmajām dienām
Krauklītis izrādīts jau 300 reižu, tur
spēlēju Magoni
Knevu klausītājus iepazīstina ar
Emili .Melngaili un viņa mūziku: Lat
vijat buriuj^kās Ulmaņa valdības
laikā Melngašlis klusēja; tikai padom­ju
valdība deva viņ«Q pabalstu, la
tas atkial sāktu vākt melodijas. (Be
kur tad Dāmas l danči?}
Leona Paegles māsa Olga sakarā ar
brāļa 25. nāves dienu stāsta: Leoi»
nevarēja samierināties ar kapitālista
Dombrovska skolā valdošo kārklu-vāc^
etibas garu. 21 g. v. v:ņ| ozjāka
Ja bija blēņas. 1914 g. P. iestāj
Maskavā Saņavska universitātē,
pievēršas marksisma idejām. 1916.
dzejoļos P. aicināja gāzt carismu,
1917. g. iestājās boļševiku partIJ
1919. g. P. ar visu spēku pali
celt padomju Latviju, būdams I,
dusskolas direktora. Buržujiskās
vijas laikā kā Tautas augstskolas U
tort, viņš ieguva lielu populāri!
Bieži bez tiesas sprieduma, viņu
slodzija ciettmiā. Dzeja bija L
stiprākais Ierocis. (L. Paegle
Latvijā -~ dabiskā nāvē un sai
mājās, bet kā ir ar Pēteri Ķikutu,
nardu Laicēnu u. c?)
Atzīmēta ari Paulas Baltāboles 40j
darbibat jubileja. Raidījumā
aktrisi un kandidāti Veltu Uni
dam: Michalkova lugā Zaudētā
enerģiskās inženieres Ludmilas
ontjevas loma kā trzrakttita Ui
Viņa Izaugusi par Istu padomju ml
linied, un padomju vara jau ari
šķir ceļu uz mākslu. (Biežāk gan
kapu!) Pati V. LIne sak*: Darbs
ātri un «abiedriskie pieiUkumi
viens un tas pats. (Diezgan atkl
vārdi, jo ari komunistiskā sabiedi
godīgam un attīstītam cilvēluos
spēlē teātris, lai nepazaudētu oali
Viena uz skatuves būt es nespēju,
tikai saskaņā ar ansambli (tin NK^
Lugā vēl spēlē Alfr. Vidtnleks,
Klinte. Edg. Zile, Dagnija Amtmi
rež. Vera Zalunase, — Dailes teā!
lugā Līgavainis piedalās: Vazdiks,
Klētniece, R. Krcicums. L Zvlgule.
SmiU, Sleiere. Menca. Krauklis, V(
ters tt. c
Pad. savienībā izveidojusiet Jat
vispusīga fizkultūra ar komūnif
morāli, dzimtenes milu un patriotif
Pirms 2 gadiem Vissavienības CK .
ņēma lēmumu par fizkultūru, un taj
Izteiktā kritika attiecās ari uz Pi
Latviju. Kopš tā laika manāmi pai
kurni, sevišķi Talsu, Dundagas, Vl
mieras un Cēsu rajonos. 1949. g. k<
hozos bija 25. bet tagad 800 fizkuJl
ras kollekUvu. 1949. g. uzstādīti l(
jauni rekordi, bet 1950. g — 200,
tiem 8 vissavienības. Pārāk maz
sniegumu ziemas sportā ir Grivi
Krustpi Is. Neretas, Auces, Saulki
u. c. rajonos. Liela parādniece ir vli
1ās rūpniecības ministrija, kas w
gādāja futbola un volejbola bui
b«t tagad neapgādā hokeja kokut
slidas. (L:e}a vajadzība jau r«v,
sporta rekordus taēu var leraksl
plānos tāpat ka visus sasniegumus
nņu «r Dombrov.fc, kur. fiUnttop,. i b « kokim un M7)
\ • -
1
m
ii?»*
,a.
ro­t
i ^ » -
,;if jdnPW»^
Iii le-iiiiiNbīmi^
HHU tUUU»
Inji aodfbi
^iUu. Tis
,ŗJ^tUM,iķ- Stat
iWd(iii«iaud- ti« B(
.MTiljt Tai Ml 31. Ja
ni Tieolgt zioel
llindel - Us dzisij
nMlfiliiņdtSli- Hat
# i n k hmlt pS, jo
ķMillM ;nta ne nfi ^
jilllMifiUdaitt. naa
lamnlaM vai mi. idcas
ijptaii, pdS Itin mi
^HtilT8id«niei
ŽTi(
m, Teidot, «1
' J *W BaclonUfa Mte.
J*^Wti«w, bi« bu
«JjliiŗntjgS dl. lite.
mi» Mi Ir atkj
iMBel Ti. piekiMfl
PL^«i>«nani, nS KuM
|SWftt daetan. z8t m
rS»** aemi. du,
E f e arta, daftiiā
ļ^hiki un P*
ja«kloi. ^ lēt
'i"«k«lM ļ j j . tot
51 J»« perini ^°"*«
VZ^ I" pie- ^ «
t»ti^
va^l
viin
»Ik.ti im^
ļSk p4
i^vizti