1951-02-21-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Eizenbatters devies _ »! pari i Ņujorkai uaņemtos \ savus pien5w'H ^ } ķS Atlantika bruņo?S 1^,diplomātuļ konferencft t.. , , ka» «akās trešdien, i i tj J " * tnKida «anāteme pēdējā i ^ S t S j M r t l^ā l e p r i e k l ē j^ J i » ° Austrumu v & ,ļid« iiltetu vkeministr, M2I? ^ l l ļ » tem .apjprkdās at TBS "ttiļj ļtfraideniUi un ārlietu^ mm , karalis atgrlezhiei ^, komunisti nav v\J m^p^J^iu, kotiesJJ P P : ^ ^ j t e i c a IiKidjas ^ \ "g^d«ntt Nepu pairlamenta SJļ gtlfMti^ Āzijas konfeitjM :5tklāja Cfeilonas galvaspik * ^ ķ o . Tajā piedalās 8 Lieli i l i p ^ i j a s ļvatetu pārstāvji g., p i t t t nāciju delegāti. ASV •^lP,.JCenedijd paziņoja, ka M Jl^Ģ^ ftzijas tautas M ilitoismu,tiklab militāri k l^ _ laipnas itāļu Alpos Izri^ iaabvēlfgie laika apstākļi, pn. ^^'^^^ U cilvēku dzīvības, laviij 3pievienbjies plūdu posti IpĶlzus nogrieztos ciemus l> " ūpē aļi lidmiašlmi līguma a^ Japānu veļas pj.ļ ,^;pBa6 un Pad. savienības taJ J l ^ ātri Iespējams, raksta kJ ļ | ^ ā s , Ķiņa^ ārlietu ĪMM 'tjlMaskava^ Pravdā. Ligumaa iateto.ties ui Potsdamas, YM itits nollgumļem/pdebilst tm\ jti^iiUik&ņii tautas vietnieki iločekļi parakstījuši rakstu, h iba ASV valļHbu pārtraukt U Hdzfbņ Eiroj^ai, kamēr Rieti. « y-elsti$ n^bļūs pierādījušas, ki ^itava» uzņen^iies visas tasiij. ^ka tSm uzliek; Eiropas aizsaid]!. i..bruņoto sp^ķu izveidošana. kifavlru rīcībā Dotu Ija, ar noteļķumu, ka tossķ livciņls tropiskos, subtropiskoi fetUkps apgaļļalos. Zviedru it koniplektēsieis no brlvpratlgt un to dienestlsļ laiks būs ierobe» 3fsulienL Iļ >ni RnzVekļS sarakstījusi »• ^kl»*-dti«umpi iznāks Ņujorld nosaukumu un probltoi tsiia ipisinātas, I Vēl pagaidāmie ktieltiiktt prērijii un meSo vgttai^ ^ i f i ;di0iļāsļ|plo9ijās Austii, tcf^ķci Kvīnslendā. Uguns U\ H •daudzus tūkstošus hektan l^ļ^ zemes. I Iii bandīti I ielauzušies kSd nacionālās bankas nodali maskējusies laupītāji vfepina •ļtiHaš noskūpstīja vi«as ptājas un tik^i pēc tam Skas nodaļas j kaei. , tMl franki^ smago tanka 1^ i nākainos 5 ! gados paredze"« Šveice. i i „alombumlJa" - filmas Vi lalvenas loitias tēlotāja AM^ t ^ ^ ū s Oreola Velsa partnej «rreālistiekā filmā, kuŗ^s v^dots pēc Salvatoxes DalUļ kreiss spama vācu 8 ^4u.,,neatkarīgu no I rietumiem. Staļina un ISi dibināt aļ> 100 bijusov^ P u un sociāldemokrātu va^ļ liegtā sanāksmē Ratingena. i lATVIJA Latvian New8paper 15 (459) Febr. 21, 1951 PubUiher: /&i8ifie<lrt, Augusi-āoti Dctmold, Lager, BL ^ 7, Phone Austutdorf 03..Printet; Weilheiiner Druckerei G. m. b. H., V^eilheim (Obb.). Publisbed twici we€kly. Circulation 11.000. Sponsor — InternaUonal Refuget Orgosization. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 15 (459) Trešdien, 1951. g. 21. febr. Unik treldtenis un tettdlenls. Izdevēja: LttvleSu Centrālā Komiteja. Galvenā redaktora T . L Makalt CuUtli. Redaktori: P. Klans. v. Letiņi, S. Ralitert, L. Svaros. Apgāda saimniecības vadītājs A. AboUņI. AustrāUJts redakciju vadītāji A. Smlts (Sl, Unden Avenue, Wendouree. BaUtrat, v i c , Australia). Re« dakcijat adr.: (t3b) Orafenaschau (Obb.j, DP Camp. f Staļins ievada propa^an^ das ^^miera ofensīvu'' Asi uzbrukumi rietumiem, bet neviena verda par Vāciju MMkava (co);-MaskavM radio sestdien visās valodāa noraidīja Kremļa vaMmka interviju, ko tas devis partijas oHtmam Pravda. Padomju valdības galva vērša» ar nikniem uzbrukumiem pret UN bet •evišķipretAnglija» premjeru Etliju. Viņš izsaka pārlJedbu. ka'.,vi«. maz pašreizēja situaaja karš nav nenovēršams". Asus pārmetumus Staļins izteica ..agresīviem spēkiem Amerikā. Lielbritānijā un Francijā" ku „pelņas nolūkos" un ..reakcionārā noskaņojuma" dēļ noraidījuši padomju priekšlikumus par miera paktu, vispārējo atbruņoSanos un atombtmbu DoUegumu. Maskava (eo). — Iztirzājot sadair-bibu ar Apviienotajām nācijām, Kremļa diktators izteicās, ka UN esot kļuvušas par bīstamu rotaļlietu jauna kara kūdītāju rokās. Apvienotās nācijas vairs neesot pasaules organizācija, bet amerikāņu iestādījums. Austrumeiropas trimdinieki paraksta ,,atbrivosanas deklarāciju'' Filadelfija (md). — Pārstāvji no 10 nācijām, kas tagad atrodas aiz dzehs aizkara, Filadelfijā parakstīja deklarāciju par Centrālās un Austrumeiropas tautu atbrīvošanu. Tas notika īsā ceremonijā Neatkarības namā, kur 1776. gadā parakstīja amerikāņu Neatkarības deklarāciju. Parakstot dokumentu, daudzi no trimdinieku diplomātiem raudāja. Viņi solījās cīnīties par vlisu tautu tlesjbām uz individuālu brīvību un par apvienotas federālās Eiropas radīšanu. Svinīgo sarīkojumu palīdzēja noorganizēt Nacionālā komiteja Brīvai Eiiropai. Runātāju vidū bija monsiņ jors Vārga, agrākais ungāru ndcio nālās padomes prezidents un grupas priekšeēdis. Viņš norādīja, ka Kremlis sasaistījis tirannijas važās 120 miljonu cilvēku no Baltijas līdz Adrijas jūrai, bet reizē apvienojis šīs tautas kopējā pārliecībā, ko savā laikā izteicis amerikāņu preizidients Linkolns: ..Pasaule nevar ilgi dzīvot pa pusei vergu stāvoklī, pa pusei brīvībā." Ar sarīkojumu Austrumeiropas trimdas politiķi reizē atzīmēja arī prezidenta Linkolna dzimumdienu. J. Celms, La^vieSu Nacionālās Padomes presidija priekšsēdis Korejas jautājumā Staļins norādīja, ka gadījumā, ja Sav. valstis un Liiel-bTitāndja galīgi ttoraadlšot Ķīnas miera piedāvājumu, kaŗS Korejā varot beigtieB ar piilnīgu „initerveiicionis«tu" sakāvi UN lēmums, kas nosauc Ķīnu par agresoru, pēc Staļina ieskatiem, esot «apkaunojošs", jo Ķīnas tautas republika tikai aiiastāvo-ties. Turpreitī Sav. valstis piesavinājušās Formozu un iebrukušas Korejā. UN agresīvo kodolu veidojot ktiņu Amerikas valstis un tās 10 nācijas, kas apvienojušās ap Atilantlikō paktu. Anglijas premjera Etlija paskaidrojumu pajg. pirmidien apakšnamā, ka Pad. savienība pēc otrā pasaules kara neesot atbruņojuedee, Staļins nosauca par „P8d. savienības apmelošanu". Vi»a pasaule zinot, ka Pad. savienaba pēc kara demobilizējusies. Tas noUcis 3 fazēe. 1946. un 1947. gadā ievadītā padomju armijas demobilizācija nobeigta 1948. gadā. Ja Etlijam būtu labāka saprašana ii-nanču un sadmnieoiskos jautājumos, viņam vajadzētu māt, ka „vaklība, kas realizē tdk plašus rūpsiieciskus plānus kā milzīgās Volgas un Donas ūdens spēķstacijaA, uti kas piemēro tik pk^pi .āpm/lru oen^u pazeminājumus, nevar M pašā laikā eegt 1ie>Tbs «.pbruņošanas ^vurtaiB. Etlijs netēstajās vis par mieru, bet par Jaunu karu, pasvītiro Maskavas diktators. Staļina intervijai, kas sākumā iz* raisīja lielu interesi pasaules politiskās aprindās un presē, sagādājusi vispārēju vil^Mos. Pirmie viisad at-1 sniegumoem aizsargu ieceļošanas lie-turīgie oficiālie komentāni Mlecina, tā ASV beidzot JoidevSs panākt, ka ka rietuimu valstīs tikai vienā jautā*-ļ šodien, 12. februāri^ DP kooaisija pie-jumā ir vienis prātiis air Kremļa dik- ņēm;a lēmumu, ka agrākā piederība tātoru, un proti par Staļina ap- pie aizsargu organizācijas nav šķēr-galvojumu, ka karš nav nenovēršan». ļslis iecelošainai ASV. (Turpinājums 8, Ipp.) Aicinājums latviešiem Pēc flgas ua nenogurstošas cīņas par bij. latviešu karavīru tiesībām DP komisijas 1^. g. 1. septembra lēmums ŠķiU lebabilitējis mūsu karavīrus un novērsis šķēršļus viņu ieceļošanai ASV. 1951, g. 1. Janvārī amerikāņu konsuSrfis iestādes tomēr pārtrauca vīzu fesniegšami, un izceļošana bij. karavīriem Sav. valstīm atkal liegta, — šorela uz ASV iekšējās drošības likuma (Internai Se-curity Act) pamata. Vērsīsim uiananību uz to netaisnību, pārestībām un diskrimināciju, ko nodara mūsu karavīriem, pierakstot viņiem par pārkāpumu cīņu pret bolševismu austrumu frontē 2. pasaules kaŗft — dņu pret to pašu ienaidnldcu, pret kuru Sav, valsUs tagad ai visiem spēkiem un piepūli mobilizē brīvās pasaules iedzīvotājus, — un vēst^u akcijā griezīsimies pie ASV prezidenta un valdības aprlndto. Bij. latviešu karavīru liktenis ir nedalāmi saistīts ar mūsu dzimtenes Utvijas likteni, \m], līdzīgi pag. gada 17. Jūnija vēstuļu akcijai, kurā mēs vērsām pasaules uzmanību uf Latvijas un latviešu tautas likteni un cieSanām, ari šoreiz Ikviena UutleSa un Uutlstes. pieaiākums ir aktīvi piedalīties šai akcijā, uirakstot un nosūtot maz vienu vēstuli. Vēstuļu akcijas tedmiskai izpildei lūdzam griezties Vācijā — pie latviešu nometņu komitejām un pārstāvjiem un LAB Daugavas Vanagi nodalām, citās zemēs — pie latviešu nacionālām apvienībām un DV pārstāvībām un nodalām. Tur ikviens saņems sīkākus norā^ dījumus un palīdzību. Līdz šim tautietes un tautieši trimdā pierādījuši, ka viņiem t i^ šām rūp bij. karavīru Mktenis un vieimiēr ir dalījušies viņu bēdās un ci^anās. Aidnām ari šoreiz uz visaktīvāko piedalīšanos vēstīju akdjfi. Jo tikai vicotiem spēkiem un ai vislielāko piepūli mēs nodrošināsim savas tiesības un panākumus. V. Janums, Latviešu Centrālās Komitejas p r l e k ^ is Piederība aiziar(u organizācijai vairs nav {ķerslif Ieceļošanai ASV Suln&]« f^ldmapa fauna nota^k^^^ latvllas sfitnis J. Peldmanls atkārtoti pūlējies ASV valdlb«i lestidii panākt labvēlīgu nokirtolumu bij. latvleSti kafavlro un blf. alisaigii lece-ļdiaoas lietā. Par pozitīviem retultiltlem aizsargu Jaotiļimil im JaanSem soUJumlem kaŗavlm problēmas k&rtoiaiial sfltnls J. Feldmatols mums raksta: „Pēc daudzām intervencijām un le* Asa un atklāta nota Maskavai Angļu motivč rietumu apbrunosanos ite 10 telkufliu ķinlsM " . ^cSs katram ļl. korpusa ļ un britu kaŗavīiam Koreja.' fm šang, m Sang noz«M iesi ^ liilK vācu koļnJauiileSu ļ ļ pšiem sporta;svētki^jy kā. Rlelumberlmes^ o W ^ rīkot sanāksmes lai^P^ gājienu uz rietumu sekton»! ias žīdu i^dzī;f°**^^^^ Vsasniegs 1.3'milj. divk^šojoties, Bez ^fli ^35^ 120.000 inuhamedaņu» iu un 15.000 Sirijas di^^ »0 britu un anierikaņu ^ iūra piedalījās lielāk J lera laika manevros, K^s ^ 3S kara laika apstak i piedalījās arī zemūdene^ iittas. ile dvīnīši triju gad»»^"^^ is stātā piedzimusi . kas pēc kara apprecej^^^ nret K*' i s sākusies prāva Romeo" - Kosm 12. februārī apmeklēju ārlietu vice-ministru Humelsami, kas tieši pārzina vīzu departamentu, un cēlu viņam priekšā mūsu karavīru ieceļošanas jautājumu, iesniedzot plašu notsu. Sarunā norādīju, ka rīkojums apturēt vīzu izsniegšanu latviešu karavīriem nav pamatots uz Idkumu; iekšējās londona'(k). - Angļu valdība sīvu politiku Vādjā un aizrādīts, kaļ «drošības Kkips ir vērsts pret totā-svētdien publicējusi neparasti asās no- ļ pati Pad. savienība kuzusd Potsda- ttārām valsUm un organizācijām, bet tas tekstu, kas iesniegta Pad. savie- mas nolīgiumu. noorganizējot militā- palvieSu kajaviri nekad pie tādām nibas vēstniekam Londonā. Labi in- ms spēkus padomju joslā un atšķeļot ņ?vļ^ederej^^^^ Man aizrādīja, ka lormētas aprindas norāda, ka notu bl- to no pārējās Vācijas. Padomju ^ ^ ^ " ^ mdnistrs izdevis vispārīgu Jls nodomāts iesniegt tikai nākoSne- savienība kavējot airī līguma pa- JekSejas drošības l^uma tulkojumu, dēl, bet Staļina Intervijas publicēšana rakstīšanu aar Austriju. T3 lauzusi Jal- f aptver an Jldas organaācijas, sestdienas ritā pamudinājusi angļu tas vienošanos, palīdzēdama A^istnim- *^ads bijis Utvi^u tegions. Dāvās valdību izšķirties par tās tūlītēju le- eiropas valstīs tikt pie varas komū- J"» nedēļas iznākšot jauns likun», sniegšanu. > nistu mazākumam. Tā veicinājusi^^ ^^""Vl^t^ tagadējās grutftas. Vispirms notā noraidīti pārmetumi Grieķijas komunistu sacelšanos. Ar atbildēju, ka tieslietu minis-it kā rietumu valstis piekopjot agre- savu veto tā feaivējusi UN izmeklēt ļ wam, acīm redzot, nav bijis zināms Cechoslovakijas komunistu valsts i i 7 AAA I D A apvērsumu. Tā palīdzējusi un atbal- f iaUUU 1I%V/ V C S l U l U L t ī j u B i Ķīnas un Ziemelkorejas komū-privāii dzivojosicm rr''''l^"'IT'*"!'' v« ' ' Si» neizprovocētās agresijas akti rādot brivās pas»aules tautām, Ira ko- - mūnistiskaas imperiātens nederobe- Mlnchene (pi). — IRO Vācijas ame- j^j^^ ^r propagaJidu, draudiem rikaņu joslā ievadījusi plašu vēstuļu ļ sacelšanās organizēšanu vien, bet Baltijas masām Februāris Ir mūsu kaimiņu mēnesis: tā te. dieni ir Uetuvas, bet 24« — Igaunijas valsts svētki Un labāk par jebkur» cllu tautu pasaulē latvieši s^rot un Izjfit, ko piJNItlvo Igauņi un lletuvjl ialās lielajās un kftdreU tik līksmajās, bet šodien smagu pii> baudījumu un dēšanu alzēnotajis dienās, kad vairāk neU agrSkafos gadu dasmltos un simtos BalUJas tautas ap-sinilās savu likteņkoplbu. BūUsU il apziņa nav Jauna — var-bllt tās pirmsākumos varēta lamak-lēt pat krietei patāli vēsturē. Taēu konkrēti kopības apziņas izpaudumi Jau atzīmējami Baltijas valstu tapšanas un atbrivoiaaas dņu laiki, kad Igauņu, latviešu un lietuvju karavīri vieni otru brillgl atbaUttdaml, tik nikni drtis pret kopējo ienaidnieku pulkiem vienas un tis paias idejas vārdi — tēvu zemes brīvības virdi. Ari pēc Baltijas valsta atbifvoša-nu un uzņemšanu starptauUikaJi salmi baltiešu diplomiti daudz dart* Juil Igaunijas, Latvijas un Uetuvū cieiikal sadarbībai; taiu sekmīgi iz-dnitii bifvibas ikurblniU, salmnle-dskis un kultūrilis Jauncelianas dar* bi aIzrivuSies un miera gadu dzīves UOzlJu ieaijāti, mēs valrik rūp ā-mles katrs par sevi un šodienu, un ]a ar! ko domijim, tad tikai par tavu šauro rītdienu, nepamezdami plašāku skatienu uz tiliku nikotni — uz Baltijas valstu pastivēšanas ua aiz* stivēšanis lespējim varbūtēji brtes-mu gadījumi. Mēs bljim It k i alz« mlrsi^ savu likteņkoplbu, kas veidojama un itlprlnima ne vien ļaunajis, bet ari lalmlgajii dlenis, lai kur» katru bridi būtu gatavi vienoti ititlei pretī vdslem draudiem, pirbaudlju-miem un briesmļm. Mēs dsivolim (i, It k i mums visplr nekad nekas vairs nevarēta draudēt Un lad nica nejauki atmoiaais. Jau 1039. gadi, pēc padomju balu le-iftolaKiias Baltfjlu valst»^ mis atfcl- ^UUates, ka datidz kas nav veikts, ko vajadzēja darīt Btigtas noiēlu pil-ttim sirdīm mēs atskiriim, ka esiim gaa Sekopuii skaistus un bagitus dlr-iras, kur aizvadīti divdesmit Jauki 0a-di, bet mums nav lenids priti uzcelt krletau logu, kas sargitu šos dirzus , no niknajiem austrumu veļiem; mūsu mūtu karavīru Jautijumsi Ja viņam īpaiamiem atsevišķi apjoztie zedeņi to tagad paskaidrotu, ^t^^vlņš katrā wja noslaudli pirmajā pūtieni, ziņā neatti^atu IckŠēj^ drošības Kopi ar dttem latviešu un lietuvju likumiu uz latvtešu kaļpaviriem- Kā- latoakstu pārstāvjiem šo rindu rak-dam vācietim vai iUUm nav grūti .tltijam nācās būt Igauņu presei vle-nogaldīt 2-^ lin pat vairāk nedēļas, Uin Tallinā, 1939. gada ziemā. Un līdz pieņems jauno Idkumu. Tur- tad bija Jādrird ari daudz rūgtu vār-pretim latviešu karavīri Jau gakHJušl Uu, no kuriem raksturīgākos teica vairākus gadus. Tālāk aprakstīju Uids vēlik deportēts igauņu redak-kaŗavīru un viņu ģimeņu griito stā- tori: „Mēs esam skaisti nesnaudu-vokli, kāds radies ar viņu nosūUša- «esi" ftie «etrt vārdi ir gana cienīji, nu atpakaļ uz pamatnometnēm. ui tos nekad vairs neaizmirstu, — ne Mūsu saruna ilga veselu stundu. *Wēļ vlai, ka Ue vlskoncentrētik ap- Rezultātā vicemintetrs solījis raksm Baltijas valstu pastivibas gadu vēstuli tiesMetu ministram, lūdzot lat- ^ nelaimi, bet gan tilab, ka viešu karavīru jautājumu izlemt ja» "«*^^*am novēlēt nākošajām pa-tagadi otrkārt, ārlietu minfetrlja da- audzēm līdzīga likteņa atkārtošanos, rīs iespējamo, lai atvieglotu to kara- ^* vīru un viņu ģimeņu stāvokli, kas no »«P»ta visi, tad šodien tas Ir skaidrs transitcenlTiem nosūUtl m savām i^^vlenam Igaunim, latvietim un Uetu-pamatnometnēm, — nevien Sibīrijas trimdā vai sarkani terrora nomodtajis Baltijas Vēlreiz lūdzu mūsu karavlnis no- valstis, bet ari Uem, kas atraduši pagaidīt un nekādus pārsteidzīgus solus tvērumu brīvajā rietumu pasaulē. Un nespert, lai vēlāk nav jānožēlo. Ticu, | i apziņa ir vienīgā vērtība, ko esam ka mēs beidzot panāksim labvēlīgu guvuši ar desmit gadu ciešanām tin V. Relmaais, LAB Daugavas Vanagi Rietumvā-cijas c. valdes priekšsēža vietn. atrisiinājumu.' bēgļiem Vācija Vai Šoreiz optimisms vietā? launali B P komiii|as )(efi Veniorfa apgalvo: upuriem. Tā ir tik dārgi pirkta, ka diezin vai pleci paaudzēs baltiešu tautas spēs aizdziedēt viņu dzīvajā miesā un gari cirstās brūces. Lai brālis Igaunis un lletuvls nedomi, ka tas Ir pārmetums viņiem. Nē, — mūsu likteņkoplbu apzinādamies, ari latvietis nes savu vainas tiesu; ki pie Baltijas Jūras Latvija reiz ziedēja un priecājās savu māsu kampaņu, lai informētu 47.000 privāU tas gatavs savus mērķus īstenot ar BIJ, L A T V I E Š U L I Ģ I O N S B U IBCEĻ O S A N A I A S V JĀATRISINĀS LAB- Lfn ļ^!f„^?a "HU«^^^ Tlfvi-»«« , dzīvojošus ārzemruekus Bavārijā, k r u t ā l u v W L Ar obstrukciju polīti-| VEUGI M E N E S A LAIKA Virtembergā-Bādenē un Hesene par etaii^autiskās iestādēs, ar pastā-l ! ? " A ? x r ^ ^ f ^ l ? - ^ ^ f neattaisnojamu veto tiesību Me-ļ Balstoties uz ricībā esošo informāciju no ofidālīem avotiem Vašingtonā Frankfurtē attiecībā uz grozījumiem ASV drošības likumā, arī jaunais pp komisijas šefs Ventorfā Viljems Fosets (WiHiam Faucette) speclāl-intervijā mūsu laikrakstam apstiprināja, ka šo grozījuipu pieņemšana un Viljems Fosets, kas nāk no Ziemeļ-karolinas štata un ir 49 gadus vecs, ļ^'^iJ^ēts-par bruņot^gaj fcganizēšanu ^Jl\oWt 1as Petrakogeorgijas Kas dēļ Krētā saval^^j^p Lēl^s pilsoņu kaŗs.^ ^^vt gaida bērnu un P^^^gud?^^ IT un 5 citiem i leslo^ nāves sods vai mu^^ jot ASV pastāvošo darba spēka trū- U^jgj^^ komūniSitu pučistu at-kurnu, amerikāņu imigrādjas i«stā- kaļ^^i^ajju Eiropas un Āzijas zemēs des Rietumvācijā s»aņēmušas ap 15.000 ^.^^^ savienība kavējusi starptautisku jaunu darba piedāvājumus un līgumu, saprašanos un rādījusi, ka tās mēr- Arī Kanāda ieteikusi gatavību uzv ķļg ļaut padomju tautām pieņemt 20.000 vieninieku, precētu pāru dalīties starptautūskā sadarbībā, lielāku ģimeņu. , - . « - Par šim emigrācijas iespējām IRO Ievērojot šo agresīvo un vardar-it īpaši vēlas informēt arī visus pri- bigo politiku, kas balstās uz milji^^ P^ašu pieredzi darbā arDP, vati dzīvojošos DP, kam līdz šim bijapJli^ā"^ ^P^ku. rietumu valstis biju- hj^terviju dodot bija tikko pārņēmis mazāk iadevibu iīzceļot Piesūtilma- pa« spiestas sākt orginizet^savu ajz- jgu^jo amatu no sava priekšgājēja Jas vēstulēs tos uzaicinās 10 dienu sardzlbu. Tikai šai nolūka dibināts Ābrahama Konena. 'NeskatoUes uz laikā pieteikties tuvākajā IRO izceļo- Atlantika pakts, tikai tādēļ apsver ari ^^lo aizņemtību, jafunaU Ventorias šanas birojā. DP darīs uzmanīgus ari Vādjas apbruņošanu. Notas beigas ^p komisijas šefs ilgākā sarunā ar ^ to. ka š. g. septembri IRO izbeidz pasvītrots, ka Anglijas valdība jo- niūsu laikraksta pārstāvi, parādīja darbību un ka Sav. valstu DP ieceļo- Projām ir gatava meklēt kopīgu lie-Uzilu izpratni par sasāpējušo jautāšanas likums ir spēkā tikai līdz 30. jū- ^o problēmu risinājumu ar Pad savie- jumu un nepfedešamību to drīz lab-mm. Ārzemniekus, kas 10 dienu lai- "Ibu, kas daritu iespējamu pastāvīgu vēlīgi atrisināt, jo pretējā gadījumā ķā pēc vēstuļu saņ\mša<nas nebūs re- abu valstu attieksmju u-zlabo^anos. neskaitāmām ģimenēm, kas visu laiku ģistrējušies, svītros no IRO sarak- Pirmā savus komentārus par Liel- tomēr cer uz nokļūšanu ASV, tiktu stiem, un ar to viņi zaudēs izceļoša- britānijas notu izteikusi Francija, ap- izpostītas Izceļošanas iespējas vispār, i^as iespējas. zīmējot, to vienā vārdā par Uelisku. Pārsteidzīgs toUes pieņēmums, ka līdz ar to gaiī^ labvēlīgs nokārtojun» mūsu bij. karavīru ieceļošanai ASV sagaidāms mēneša laikā. ^ vīzu tālākizsnlegšana bij. latviešu leģionāriem noteikti sāksies jau ar 1. martu, tam pamātā ir pārpratums Vašingtonas DP komisijas vadītāja Kārusi pēcnācēja Džibsona deklarācijas atreferējumā vācu presē un radio, kur deklarācijā minētai 1 mēneša periods bija "saprasts par kalendāra mēnesi. Kā jauna» DP komisijas šefs tālāk deklarēja, pašlaik dara visu, lai pašreizējā DP ieceļošanas likumā paredzēto personu skaitu pārvestu uz ASV noteiktā laikā, t. i. līdz 30. jūnijam. Kaitt *arl akdjas noslēgums (Turpinājums 8. Ipp.) ticams līdzgaitnieks visos baltiešu ceļos — k i tur, kur Jāiet uz kapu, tā ari tur, kur elpojam brīvi. Jo tikai viens un kopējs ir Baltijas tautu ceļš — vai nu uz augšāmcelšanos, vai arī uz bojā eju. Sirsnīgi sveikdami mūsu kaimiņus valstssvētkos, novēlam viņiem Dieva pailga palikt stipriem līdz galam. Mēs ticam Igaunijas un Lietuvas atdzimšanai, Jo ticam ari Latvljall V i l i s L e s i ņš LCK aibalsH Tanzeras tautiešiem LCK ziedojusi Tanžerā negadījumā mirušo tautiešu Motivāna un ĶCUiera ģimenēm 20 angļu mārc, lūdzot mūsu sūtniecību Londonā pārvest šo summu uz Tanžeru. Tāpat LCK lūgusi sūtni K. Zariņu smec^ grūtībās nonākušajiem Tanžeras tautiešiem iespējamo morālo un juridisko palīdzību.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 21, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-02-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510221 |
Description
Title | 1951-02-21-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Eizenbatters devies
_ »! pari i Ņujorkai
uaņemtos \ savus pien5w'H
^ } ķS Atlantika bruņo?S
1^,diplomātuļ konferencft t..
, , ka» «akās trešdien, i i tj J " *
tnKida «anāteme pēdējā
i ^ S t S j M r t l^ā l e p r i e k l ē j^
J i » ° Austrumu v &
,ļid« iiltetu vkeministr, M2I?
^ l l ļ » tem .apjprkdās at TBS
"ttiļj ļtfraideniUi un ārlietu^ mm
, karalis atgrlezhiei ^,
komunisti nav v\J
m^p^J^iu, kotiesJJ
P P : ^ ^ j t e i c a IiKidjas ^ \
"g^d«ntt Nepu pairlamenta SJļ
gtlfMti^ Āzijas konfeitjM
:5tklāja Cfeilonas galvaspik
* ^ ķ o . Tajā piedalās 8 Lieli
i l i p ^ i j a s ļvatetu pārstāvji g.,
p i t t t nāciju delegāti. ASV
•^lP,.JCenedijd paziņoja, ka M
Jl^Ģ^ ftzijas tautas M
ilitoismu,tiklab militāri k l^
_ laipnas itāļu Alpos Izri^
iaabvēlfgie laika apstākļi, pn.
^^'^^^ U cilvēku dzīvības, laviij
3pievienbjies plūdu posti
IpĶlzus nogrieztos ciemus l>
" ūpē aļi lidmiašlmi
līguma a^ Japānu veļas pj.ļ
,^;pBa6 un Pad. savienības taJ
J l ^ ātri Iespējams, raksta kJ
ļ | ^ ā s , Ķiņa^ ārlietu ĪMM
'tjlMaskava^ Pravdā. Ligumaa
iateto.ties ui Potsdamas, YM
itits nollgumļem/pdebilst tm\
jti^iiUik&ņii tautas vietnieki
iločekļi parakstījuši rakstu, h
iba ASV valļHbu pārtraukt U
Hdzfbņ Eiroj^ai, kamēr Rieti.
« y-elsti$ n^bļūs pierādījušas, ki
^itava» uzņen^iies visas tasiij.
^ka tSm uzliek; Eiropas aizsaid]!.
i..bruņoto sp^ķu izveidošana.
kifavlru rīcībā Dotu
Ija, ar noteļķumu, ka tossķ
livciņls tropiskos, subtropiskoi
fetUkps apgaļļalos. Zviedru it
koniplektēsieis no brlvpratlgt
un to dienestlsļ laiks būs ierobe»
3fsulienL Iļ
>ni RnzVekļS sarakstījusi »•
^kl»*-dti«umpi iznāks Ņujorld
nosaukumu un probltoi
tsiia ipisinātas, I Vēl pagaidāmie
ktieltiiktt prērijii un meSo vgttai^
^ i f i ;di0iļāsļ|plo9ijās Austii,
tcf^ķci Kvīnslendā. Uguns U\
H •daudzus tūkstošus hektan
l^ļ^ zemes. I
Iii bandīti I ielauzušies kSd
nacionālās bankas nodali
maskējusies laupītāji vfepina
•ļtiHaš noskūpstīja vi«as
ptājas un tik^i pēc tam
Skas nodaļas j kaei.
, tMl franki^ smago tanka 1^
i nākainos 5 ! gados paredze"«
Šveice. i
i „alombumlJa" - filmas Vi
lalvenas loitias tēlotāja AM^
t ^ ^ ū s Oreola Velsa partnej
«rreālistiekā filmā, kuŗ^s
v^dots pēc Salvatoxes DalUļ
kreiss spama vācu 8
^4u.,,neatkarīgu no
I rietumiem. Staļina un
ISi dibināt aļ> 100 bijusov^
P u un sociāldemokrātu va^ļ
liegtā sanāksmē Ratingena. i
lATVIJA
Latvian New8paper
15 (459) Febr. 21, 1951
PubUiher: /&i8ifie |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-02-21-01