Bavarijas Latviesu vestnesis, February 21, 1951

              Eizenbatters devies
_ »! pari i Ņujorkai
uaņemtos \ savus pien5w'H
^ } ķS Atlantika bruņo?S
1^,diplomātuļ konferencft t..
, , ka» «akās trešdien, i i tj J " *
tnKida «anāteme pēdējā
i ^ S t S j M r t l^ā l e p r i e k l ē j^
J i » ° Austrumu v &
,ļid« iiltetu vkeministr, M2I?
^ l l ļ » tem .apjprkdās at TBS
"ttiļj ļtfraideniUi un ārlietu^ mm
, karalis atgrlezhiei ^,
komunisti nav v\J
m^p^J^iu, kotiesJJ
P P : ^ ^ j t e i c a IiKidjas ^ \
"g^d«ntt Nepu pairlamenta SJļ
gtlfMti^ Āzijas konfeitjM
:5tklāja Cfeilonas galvaspik
* ^ ķ o . Tajā piedalās 8 Lieli
i l i p ^ i j a s ļvatetu pārstāvji g.,
p i t t t nāciju delegāti. ASV
•^lP,.JCenedijd paziņoja, ka M
Jl^Ģ^ ftzijas tautas M
ilitoismu,tiklab militāri k l^
_ laipnas itāļu Alpos Izri^
iaabvēlfgie laika apstākļi, pn.
^^'^^^ U cilvēku dzīvības, laviij
3pievienbjies plūdu posti
IpĶlzus nogrieztos ciemus l>
" ūpē aļi lidmiašlmi
līguma a^ Japānu veļas pj.ļ
,^;pBa6 un Pad. savienības taJ
J l ^ ātri Iespējams, raksta kJ
ļ | ^ ā s , Ķiņa^ ārlietu ĪMM
'tjlMaskava^ Pravdā. Ligumaa
iateto.ties ui Potsdamas, YM
itits nollgumļem/pdebilst tm\
jti^iiUik&ņii tautas vietnieki
iločekļi parakstījuši rakstu, h
iba ASV valļHbu pārtraukt U
Hdzfbņ Eiroj^ai, kamēr Rieti.
« y-elsti$ n^bļūs pierādījušas, ki
^itava» uzņen^iies visas tasiij.
^ka tSm uzliek; Eiropas aizsaid]!.
i..bruņoto sp^ķu izveidošana.
kifavlru rīcībā Dotu
Ija, ar noteļķumu, ka tossķ
livciņls tropiskos, subtropiskoi
fetUkps apgaļļalos. Zviedru it
koniplektēsieis no brlvpratlgt
un to dienestlsļ laiks būs ierobe»
3fsulienL Iļ
>ni RnzVekļS sarakstījusi »•
^kl»*-dti«umpi iznāks Ņujorld
nosaukumu un probltoi
tsiia ipisinātas, I Vēl pagaidāmie
ktieltiiktt prērijii un meSo vgttai^
^ i f i ;di0iļāsļ|plo9ijās Austii,
tcf^ķci Kvīnslendā. Uguns U\
H •daudzus tūkstošus hektan
l^ļ^ zemes. I
Iii bandīti I ielauzušies kSd
nacionālās bankas nodali
maskējusies laupītāji vfepina
•ļtiHaš noskūpstīja vi«as
ptājas un tik^i pēc tam
Skas nodaļas j kaei.
, tMl franki^ smago tanka 1^
i nākainos 5 ! gados paredze"«
Šveice. i
i „alombumlJa" - filmas Vi
lalvenas loitias tēlotāja AM^
t ^ ^ ū s Oreola Velsa partnej
«rreālistiekā filmā, kuŗ^s
v^dots pēc Salvatoxes DalUļ
kreiss spama vācu 8
^4u.,,neatkarīgu no
I rietumiem. Staļina un
ISi dibināt aļ> 100 bijusov^
P u un sociāldemokrātu va^ļ
liegtā sanāksmē Ratingena. i
lATVIJA
Latvian New8paper
15 (459) Febr. 21, 1951
PubUiher: /&i8ifie<lrt, Augusi-āoti
Dctmold, Lager, BL ^ 7,
Phone Austutdorf 03..Printet;
Weilheiiner Druckerei G. m. b. H.,
V^eilheim (Obb.). Publisbed twici
we€kly.
Circulation 11.000.
Sponsor — InternaUonal Refuget
Orgosization. LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 15 (459)
Trešdien, 1951. g. 21. febr.
Unik treldtenis un tettdlenls.
Izdevēja: LttvleSu Centrālā Ko­miteja.
Galvenā redaktora T . L
Makalt CuUtli. Redaktori: P.
Klans. v. Letiņi, S. Ralitert,
L. Svaros. Apgāda saimniecības
vadītājs A. AboUņI. AustrāUJts
redakciju vadītāji A. Smlts
(Sl, Unden Avenue, Wendouree.
BaUtrat, v i c , Australia). Re«
dakcijat adr.: (t3b) Orafenaschau
(Obb.j, DP Camp.
f
Staļins ievada propa^an^
das ^^miera ofensīvu''
Asi uzbrukumi rietumiem, bet
neviena verda par Vāciju
MMkava (co);-MaskavM radio sestdien visās valodāa noraidīja
Kremļa vaMmka interviju, ko tas devis partijas oHtmam Pravda. Pa­domju
valdības galva vērša» ar nikniem uzbrukumiem pret UN bet
•evišķipretAnglija» premjeru Etliju. Viņš izsaka pārlJedbu. ka'.,vi«.
maz pašreizēja situaaja karš nav nenovēršams". Asus pārmetumus Sta­ļins
izteica ..agresīviem spēkiem Amerikā. Lielbritānijā un Francijā" ku
„pelņas nolūkos" un ..reakcionārā noskaņojuma" dēļ noraidījuši padom­ju
priekšlikumus par miera paktu, vispārējo atbruņoSanos un atombtmbu
DoUegumu.
Maskava (eo). — Iztirzājot sadair-bibu
ar Apviienotajām nācijām, Krem­ļa
diktators izteicās, ka UN esot kļu­vušas
par bīstamu rotaļlietu jauna
kara kūdītāju rokās. Apvienotās
nācijas vairs neesot pasaules organi­zācija,
bet amerikāņu iestādījums.
Austrumeiropas
trimdinieki paraksta
,,atbrivosanas
deklarāciju''
Filadelfija (md). — Pārstāvji no 10
nācijām, kas tagad atrodas aiz dzehs
aizkara, Filadelfijā parakstīja dekla­rāciju
par Centrālās un Austrumeiro­pas
tautu atbrīvošanu. Tas notika īsā
ceremonijā Neatkarības namā, kur
1776. gadā parakstīja amerikāņu Ne­atkarības
deklarāciju. Parakstot do­kumentu,
daudzi no trimdinieku dip­lomātiem
raudāja. Viņi solījās cīnī­ties
par vlisu tautu tlesjbām uz indivi­duālu
brīvību un par apvienotas fe­derālās
Eiropas radīšanu.
Svinīgo sarīkojumu palīdzēja no­organizēt
Nacionālā komiteja Brīvai
Eiiropai. Runātāju vidū bija monsiņ
jors Vārga, agrākais ungāru ndcio
nālās padomes prezidents un grupas
priekšeēdis. Viņš norādīja, ka Krem­lis
sasaistījis tirannijas važās 120 mil­jonu
cilvēku no Baltijas līdz Adrijas
jūrai, bet reizē apvienojis šīs tautas
kopējā pārliecībā, ko savā laikā iz­teicis
amerikāņu preizidients Linkolns:
..Pasaule nevar ilgi dzīvot pa pusei
vergu stāvoklī, pa pusei brīvībā." Ar
sarīkojumu Austrumeiropas trimdas
politiķi reizē atzīmēja arī prezidenta
Linkolna dzimumdienu.
J. Celms,
La^vieSu Nacionālās Padomes
presidija priekšsēdis
Korejas jautājumā Staļins norādīja,
ka gadījumā, ja Sav. valstis un Liiel-bTitāndja
galīgi ttoraadlšot Ķīnas mie­ra
piedāvājumu, kaŗS Korejā varot
beigtieB ar piilnīgu „initerveiicionis«tu"
sakāvi UN lēmums, kas nosauc
Ķīnu par agresoru, pēc Staļina ie­skatiem,
esot «apkaunojošs", jo Ķī­nas
tautas republika tikai aiiastāvo-ties.
Turpreitī Sav. valstis piesavinā­jušās
Formozu un iebrukušas Korejā.
UN agresīvo kodolu veidojot ktiņu
Amerikas valstis un tās 10 nācijas,
kas apvienojušās ap Atilantlikō paktu.
Anglijas premjera Etlija paskaidro­jumu
pajg. pirmidien apakšnamā, ka
Pad. savienība pēc otrā pasaules ka­ra
neesot atbruņojuedee, Staļins no­sauca
par „P8d. savienības apmelo­šanu".
Vi»a pasaule zinot, ka Pad.
savienaba pēc kara demobilizējusies.
Tas noUcis 3 fazēe. 1946. un 1947.
gadā ievadītā padomju armijas demo­bilizācija
nobeigta 1948. gadā. Ja
Etlijam būtu labāka saprašana ii-nanču
un sadmnieoiskos jautājumos,
viņam vajadzētu māt, ka „vaklība,
kas realizē tdk plašus rūpsiieciskus
plānus kā milzīgās Volgas un Donas
ūdens spēķstacijaA, uti kas piemēro
tik pk^pi .āpm/lru oen^u pazemināju­mus,
nevar M pašā laikā eegt 1ie>Tbs
«.pbruņošanas ^vurtaiB. Etlijs ne­tēstajās
vis par mieru, bet par Jau­nu
karu, pasvītiro Maskavas dikta­tors.
Staļina intervijai, kas sākumā iz*
raisīja lielu interesi pasaules politis­kās
aprindās un presē, sagādājusi
vispārēju vil^Mos. Pirmie viisad at-1 sniegumoem aizsargu ieceļošanas lie-turīgie
oficiālie komentāni Mlecina, tā ASV beidzot JoidevSs panākt, ka
ka rietuimu valstīs tikai vienā jautā*-ļ šodien, 12. februāri^ DP kooaisija pie-jumā
ir vienis prātiis air Kremļa dik- ņēm;a lēmumu, ka agrākā piederība
tātoru, un proti par Staļina ap- pie aizsargu organizācijas nav šķēr-galvojumu,
ka karš nav nenovēršan». ļslis iecelošainai ASV.
(Turpinājums 8, Ipp.)
Aicinājums latviešiem
Pēc flgas ua nenogurstošas cīņas par bij. latviešu karavīru tie­sībām
DP komisijas 1^. g. 1. septembra lēmums ŠķiU lebabilitējis
mūsu karavīrus un novērsis šķēršļus viņu ieceļošanai ASV.
1951, g. 1. Janvārī amerikāņu konsuSrfis iestādes tomēr pārtrau­ca
vīzu fesniegšami, un izceļošana bij. karavīriem Sav. valstīm at­kal
liegta, — šorela uz ASV iekšējās drošības likuma (Internai Se-curity
Act) pamata.
Vērsīsim uiananību uz to netaisnību, pārestībām un diskriminā­ciju,
ko nodara mūsu karavīriem, pierakstot viņiem par pārkāpumu
cīņu pret bolševismu austrumu frontē 2. pasaules kaŗft — dņu pret
to pašu ienaidnldcu, pret kuru Sav, valsUs tagad ai visiem spēkiem
un piepūli mobilizē brīvās pasaules iedzīvotājus, — un vēst^u ak­cijā
griezīsimies pie ASV prezidenta un valdības aprlndto.
Bij. latviešu karavīru liktenis ir nedalāmi saistīts ar mūsu dzim­tenes
Utvijas likteni, \m], līdzīgi pag. gada 17. Jūnija vēstuļu ak­cijai,
kurā mēs vērsām pasaules uzmanību uf Latvijas un latviešu
tautas likteni un cieSanām, ari šoreiz Ikviena UutleSa un Uutlstes.
pieaiākums ir aktīvi piedalīties šai akcijā, uirakstot un nosūtot
maz vienu vēstuli.
Vēstuļu akcijas tedmiskai izpildei lūdzam griezties Vācijā — pie
latviešu nometņu komitejām un pārstāvjiem un LAB Daugavas Va­nagi
nodalām, citās zemēs — pie latviešu nacionālām apvienībām
un DV pārstāvībām un nodalām. Tur ikviens saņems sīkākus norā^
dījumus un palīdzību.
Līdz šim tautietes un tautieši trimdā pierādījuši, ka viņiem t i^
šām rūp bij. karavīru Mktenis un vieimiēr ir dalījušies viņu bēdās
un ci^anās.
Aidnām ari šoreiz uz visaktīvāko piedalīšanos vēstīju akdjfi.
Jo tikai vicotiem spēkiem un ai vislielāko piepūli mēs nodrošinā­sim
savas tiesības un panākumus.
V. Janums,
Latviešu Centrālās Komitejas
p r l e k ^ is
Piederība aiziar(u organizācijai vairs
nav {ķerslif Ieceļošanai ASV
Suln&]« f^ldmapa fauna nota^k^^^
latvllas sfitnis J. Peldmanls atkārtoti pūlējies ASV valdlb«i lestidii
panākt labvēlīgu nokirtolumu bij. latvleSti kafavlro un blf. alisaigii lece-ļdiaoas
lietā. Par pozitīviem retultiltlem aizsargu Jaotiļimil im JaanSem
soUJumlem kaŗavlm problēmas k&rtoiaiial sfltnls J. Feldmatols mums raksta:
„Pēc daudzām intervencijām un le*
Asa un atklāta nota Maskavai
Angļu motivč rietumu apbrunosanos
ite 10 telkufliu ķinlsM " .
^cSs katram ļl. korpusa ļ
un britu kaŗavīiam Koreja.'
fm šang, m Sang noz«M
iesi ^
liilK vācu koļnJauiileSu ļ ļ
pšiem sporta;svētki^jy
kā. Rlelumberlmes^ o W ^
rīkot sanāksmes lai^P^
gājienu uz rietumu sekton»!
ias žīdu i^dzī;f°**^^^^
Vsasniegs 1.3'milj.
divk^šojoties, Bez ^fli ^35^
120.000 inuhamedaņu»
iu un 15.000 Sirijas di^^
»0 britu un anierikaņu ^
iūra piedalījās lielāk J
lera laika manevros, K^s ^
3S kara laika apstak
i piedalījās arī zemūdene^
iittas.
ile dvīnīši triju gad»»^"^^
is stātā piedzimusi .
kas pēc kara apprecej^^^
nret K*'
i s sākusies prāva
Romeo" - Kosm
12. februārī apmeklēju ārlietu vice-ministru
Humelsami, kas tieši pārzina
vīzu departamentu, un cēlu viņam
priekšā mūsu karavīru ieceļošanas
jautājumu, iesniedzot plašu notsu.
Sarunā norādīju, ka rīkojums apturēt
vīzu izsniegšanu latviešu karavīriem
nav pamatots uz Idkumu; iekšējās
londona'(k). - Angļu valdība sīvu politiku Vādjā un aizrādīts, kaļ «drošības Kkips ir vērsts pret totā-svētdien
publicējusi neparasti asās no- ļ pati Pad. savienība kuzusd Potsda- ttārām valsUm un organizācijām, bet
tas tekstu, kas iesniegta Pad. savie- mas nolīgiumu. noorganizējot militā- palvieSu kajaviri nekad pie tādām
nibas vēstniekam Londonā. Labi in- ms spēkus padomju joslā un atšķeļot ņ?vļ^ederej^^^^ Man aizrādīja, ka
lormētas aprindas norāda, ka notu bl- to no pārējās Vācijas. Padomju ^ ^ ^ " ^ mdnistrs izdevis vispārīgu
Jls nodomāts iesniegt tikai nākoSne- savienība kavējot airī līguma pa- JekSejas drošības l^uma tulkojumu,
dēl, bet Staļina Intervijas publicēšana rakstīšanu aar Austriju. T3 lauzusi Jal- f aptver an Jldas organaācijas,
sestdienas ritā pamudinājusi angļu tas vienošanos, palīdzēdama A^istnim- *^ads bijis Utvi^u tegions. Dāvās
valdību izšķirties par tās tūlītēju le- eiropas valstīs tikt pie varas komū- J"» nedēļas iznākšot jauns likun»,
sniegšanu. > nistu mazākumam. Tā veicinājusi^^ ^^""Vl^t^ tagadējās grutftas.
Vispirms notā noraidīti pārmetumi Grieķijas komunistu sacelšanos. Ar atbildēju, ka tieslietu minis-it
kā rietumu valstis piekopjot agre- savu veto tā feaivējusi UN izmeklēt ļ wam, acīm redzot, nav bijis zināms
Cechoslovakijas komunistu valsts
i i 7 AAA I D A apvērsumu. Tā palīdzējusi un atbal- f iaUUU 1I%V/ V C S l U l U L t ī j u B i Ķīnas un Ziemelkorejas komū-privāii
dzivojosicm rr''''l^"'IT'*"!'' v«
' ' Si» neizprovocētās agresijas akti
rādot brivās pas»aules tautām, Ira ko-
- mūnistiskaas imperiātens nederobe-
Mlnchene (pi). — IRO Vācijas ame- j^j^^ ^r propagaJidu, draudiem
rikaņu joslā ievadījusi plašu vēstuļu ļ sacelšanās organizēšanu vien, bet
Baltijas masām
Februāris Ir mūsu kaimiņu mēnesis:
tā te. dieni ir Uetuvas, bet 24« —
Igaunijas valsts svētki Un labāk par
jebkur» cllu tautu pasaulē latvieši
s^rot un Izjfit, ko piJNItlvo Igauņi
un lletuvjl ialās lielajās un kftdreU
tik līksmajās, bet šodien smagu pii>
baudījumu un dēšanu alzēnotajis die­nās,
kad vairāk neU agrSkafos gadu
dasmltos un simtos BalUJas tautas ap-sinilās
savu likteņkoplbu.
BūUsU il apziņa nav Jauna — var-bllt
tās pirmsākumos varēta lamak-lēt
pat krietei patāli vēsturē. Taēu
konkrēti kopības apziņas izpaudumi
Jau atzīmējami Baltijas valstu tapša­nas
un atbrivoiaaas dņu laiki, kad
Igauņu, latviešu un lietuvju karavīri
vieni otru brillgl atbaUttdaml, tik
nikni drtis pret kopējo ienaidnieku
pulkiem vienas un tis paias idejas
vārdi — tēvu zemes brīvības virdi.
Ari pēc Baltijas valsta atbifvoša-nu
un uzņemšanu starptauUikaJi
salmi baltiešu diplomiti daudz dart*
Juil Igaunijas, Latvijas un Uetuvū
cieiikal sadarbībai; taiu sekmīgi iz-dnitii
bifvibas ikurblniU, salmnle-dskis
un kultūrilis Jauncelianas dar*
bi aIzrivuSies un miera gadu dzīves
UOzlJu ieaijāti, mēs valrik rūp ā-mles
katrs par sevi un šodienu, un ]a
ar! ko domijim, tad tikai par tavu
šauro rītdienu, nepamezdami plašāku
skatienu uz tiliku nikotni — uz
Baltijas valstu pastivēšanas ua aiz*
stivēšanis lespējim varbūtēji brtes-mu
gadījumi. Mēs bljim It k i alz«
mlrsi^ savu likteņkoplbu, kas veido­jama
un itlprlnima ne vien ļaunajis,
bet ari lalmlgajii dlenis, lai kur»
katru bridi būtu gatavi vienoti ititlei
pretī vdslem draudiem, pirbaudlju-miem
un briesmļm. Mēs dsivolim (i,
It k i mums visplr nekad nekas vairs
nevarēta draudēt
Un lad nica nejauki atmoiaais.
Jau 1039. gadi, pēc padomju balu le-iftolaKiias
Baltfjlu valst»^ mis atfcl-
^UUates, ka datidz kas nav veikts, ko
vajadzēja darīt Btigtas noiēlu pil-ttim
sirdīm mēs atskiriim, ka esiim
gaa Sekopuii skaistus un bagitus dlr-iras,
kur aizvadīti divdesmit Jauki 0a-di,
bet mums nav lenids priti uzcelt
krletau logu, kas sargitu šos dirzus
, no niknajiem austrumu veļiem; mūsu
mūtu karavīru Jautijumsi Ja viņam īpaiamiem atsevišķi apjoztie zedeņi
to tagad paskaidrotu, ^t^^vlņš katrā wja noslaudli pirmajā pūtieni,
ziņā neatti^atu IckŠēj^ drošības Kopi ar dttem latviešu un lietuvju
likumiu uz latvtešu kaļpaviriem- Kā- latoakstu pārstāvjiem šo rindu rak-dam
vācietim vai iUUm nav grūti .tltijam nācās būt Igauņu presei vle-nogaldīt
2-^ lin pat vairāk nedēļas, Uin Tallinā, 1939. gada ziemā. Un
līdz pieņems jauno Idkumu. Tur- tad bija Jādrird ari daudz rūgtu vār-pretim
latviešu karavīri Jau gakHJušl Uu, no kuriem raksturīgākos teica
vairākus gadus. Tālāk aprakstīju Uids vēlik deportēts igauņu redak-kaŗavīru
un viņu ģimeņu griito stā- tori: „Mēs esam skaisti nesnaudu-vokli,
kāds radies ar viņu nosūUša- «esi" ftie «etrt vārdi ir gana cienīji,
nu atpakaļ uz pamatnometnēm. ui tos nekad vairs neaizmirstu, — ne
Mūsu saruna ilga veselu stundu. *Wēļ vlai, ka Ue vlskoncentrētik ap-
Rezultātā vicemintetrs solījis raksm Baltijas valstu pastivibas gadu
vēstuli tiesMetu ministram, lūdzot lat- ^ nelaimi, bet gan tilab, ka
viešu karavīru jautājumu izlemt ja» "«*^^*am novēlēt nākošajām pa-tagadi
otrkārt, ārlietu minfetrlja da- audzēm līdzīga likteņa atkārtošanos,
rīs iespējamo, lai atvieglotu to kara- ^*
vīru un viņu ģimeņu stāvokli, kas no »«P»ta visi, tad šodien tas Ir skaidrs
transitcenlTiem nosūUtl m savām i^^vlenam Igaunim, latvietim un Uetu-pamatnometnēm,
— nevien Sibīrijas trimdā vai
sarkani terrora nomodtajis Baltijas
Vēlreiz lūdzu mūsu karavlnis no- valstis, bet ari Uem, kas atraduši pa­gaidīt
un nekādus pārsteidzīgus solus tvērumu brīvajā rietumu pasaulē. Un
nespert, lai vēlāk nav jānožēlo. Ticu, | i apziņa ir vienīgā vērtība, ko esam
ka mēs beidzot panāksim labvēlīgu guvuši ar desmit gadu ciešanām tin
V. Relmaais,
LAB Daugavas Vanagi Rietumvā-cijas
c. valdes priekšsēža vietn.
atrisiinājumu.'
bēgļiem Vācija
Vai Šoreiz optimisms vietā?
launali B P komiii|as )(efi Veniorfa apgalvo:
upuriem. Tā ir tik dārgi pirkta, ka
diezin vai pleci paaudzēs baltiešu tau­tas
spēs aizdziedēt viņu dzīvajā mie­sā
un gari cirstās brūces.
Lai brālis Igaunis un lletuvls ne­domi,
ka tas Ir pārmetums viņiem.
Nē, — mūsu likteņkoplbu apzināda­mies,
ari latvietis nes savu vainas
tiesu; ki pie Baltijas Jūras Latvija
reiz ziedēja un priecājās savu māsu
kampaņu, lai informētu 47.000 privāU tas gatavs savus mērķus īstenot ar BIJ, L A T V I E Š U L I Ģ I O N S B U IBCEĻ O S A N A I A S V JĀATRISINĀS LAB- Lfn ļ^!f„^?a "HU«^^^ Tlfvi-»«« ,
dzīvojošus ārzemruekus Bavārijā, k r u t ā l u v W L Ar obstrukciju polīti-| VEUGI M E N E S A LAIKA
Virtembergā-Bādenē un Hesene par etaii^autiskās iestādēs, ar pastā-l
! ? " A ? x r ^ ^ f ^ l ? - ^ ^ f neattaisnojamu veto tiesību Me-ļ Balstoties uz ricībā esošo informāciju no ofidālīem avotiem Vašingtonā
Frankfurtē attiecībā uz grozījumiem ASV drošības likumā, arī jaunais
pp komisijas šefs Ventorfā Viljems Fosets (WiHiam Faucette) speclāl-intervijā
mūsu laikrakstam apstiprināja, ka šo grozījuipu pieņemšana un
Viljems Fosets, kas nāk no Ziemeļ-karolinas
štata un ir 49 gadus vecs,
ļ^'^iJ^ēts-par bruņot^gaj
fcganizēšanu ^Jl\oWt
1as Petrakogeorgijas
Kas dēļ Krētā saval^^j^p
Lēl^s pilsoņu kaŗs.^ ^^vt
gaida bērnu un P^^^gud?^^
IT un 5 citiem i leslo^
nāves sods vai mu^^
jot ASV pastāvošo darba spēka trū- U^jgj^^ komūniSitu pučistu at-kurnu,
amerikāņu imigrādjas i«stā- kaļ^^i^ajju Eiropas un Āzijas zemēs
des Rietumvācijā s»aņēmušas ap 15.000 ^.^^^ savienība kavējusi starptautisku
jaunu darba piedāvājumus un līgumu, saprašanos un rādījusi, ka tās mēr-
Arī Kanāda ieteikusi gatavību uzv ķļg ļaut padomju tautām pie­ņemt
20.000 vieninieku, precētu pāru dalīties starptautūskā sadarbībā,
lielāku ģimeņu. , - . « -
Par šim emigrācijas iespējām IRO Ievērojot šo agresīvo un vardar-it
īpaši vēlas informēt arī visus pri- bigo politiku, kas balstās uz milji^^ P^ašu pieredzi darbā arDP,
vati dzīvojošos DP, kam līdz šim bijapJli^ā"^ ^P^ku. rietumu valstis biju- hj^terviju dodot bija tikko pārņēmis
mazāk iadevibu iīzceļot Piesūtilma- pa« spiestas sākt orginizet^savu ajz- jgu^jo amatu no sava priekšgājēja
Jas vēstulēs tos uzaicinās 10 dienu sardzlbu. Tikai šai nolūka dibināts Ābrahama Konena. 'NeskatoUes uz
laikā pieteikties tuvākajā IRO izceļo- Atlantika pakts, tikai tādēļ apsver ari ^^lo aizņemtību, jafunaU Ventorias
šanas birojā. DP darīs uzmanīgus ari Vādjas apbruņošanu. Notas beigas ^p komisijas šefs ilgākā sarunā ar
^ to. ka š. g. septembri IRO izbeidz pasvītrots, ka Anglijas valdība jo- niūsu laikraksta pārstāvi, parādīja
darbību un ka Sav. valstu DP ieceļo- Projām ir gatava meklēt kopīgu lie-Uzilu izpratni par sasāpējušo jautā­šanas
likums ir spēkā tikai līdz 30. jū- ^o problēmu risinājumu ar Pad savie- jumu un nepfedešamību to drīz lab-mm.
Ārzemniekus, kas 10 dienu lai- "Ibu, kas daritu iespējamu pastāvīgu vēlīgi atrisināt, jo pretējā gadījumā
ķā pēc vēstuļu saņ\mša<nas nebūs re- abu valstu attieksmju u-zlabo^anos. neskaitāmām ģimenēm, kas visu laiku
ģistrējušies, svītros no IRO sarak- Pirmā savus komentārus par Liel- tomēr cer uz nokļūšanu ASV, tiktu
stiem, un ar to viņi zaudēs izceļoša- britānijas notu izteikusi Francija, ap- izpostītas Izceļošanas iespējas vispār,
i^as iespējas. zīmējot, to vienā vārdā par Uelisku. Pārsteidzīgs toUes pieņēmums, ka
līdz ar to gaiī^ labvēlīgs nokārtojun» mūsu bij. karavīru ieceļošanai
ASV sagaidāms mēneša laikā. ^
vīzu tālākizsnlegšana bij. latviešu
leģionāriem noteikti sāksies jau ar
1. martu, tam pamātā ir pārpratums
Vašingtonas DP komisijas vadītāja
Kārusi pēcnācēja Džibsona deklarā­cijas
atreferējumā vācu presē un
radio, kur deklarācijā minētai 1 mē­neša
periods bija "saprasts par kalen­dāra
mēnesi.
Kā jauna» DP komisijas šefs tālāk
deklarēja, pašlaik dara visu, lai paš­reizējā
DP ieceļošanas likumā pare­dzēto
personu skaitu pārvestu uz
ASV noteiktā laikā, t. i. līdz 30. jū­nijam.
Kaitt *arl akdjas noslēgums
(Turpinājums 8. Ipp.)
ticams līdzgaitnieks visos baltiešu ce­ļos
— k i tur, kur Jāiet uz kapu, tā
ari tur, kur elpojam brīvi. Jo tikai
viens un kopējs ir Baltijas tautu ceļš
— vai nu uz augšāmcelšanos, vai arī
uz bojā eju.
Sirsnīgi sveikdami mūsu kaimiņus
valstssvētkos, novēlam viņiem Dieva
pailga palikt stipriem līdz galam. Mēs
ticam Igaunijas un Lietuvas atdzim­šanai,
Jo ticam ari Latvljall
V i l i s L e s i ņš
LCK aibalsH Tanzeras
tautiešiem
LCK ziedojusi Tanžerā negadījumā
mirušo tautiešu Motivāna un ĶCUiera
ģimenēm 20 angļu mārc, lūdzot mūsu
sūtniecību Londonā pārvest šo sum­mu
uz Tanžeru. Tāpat LCK lūgusi sūt­ni
K. Zariņu smec^ grūtībās nonāku­šajiem
Tanžeras tautiešiem iespējamo
morālo un juridisko palīdzību.