Bavarijas Latviesu vestnesis, April 25, 1951

              «• 21. «Ptlll
I ."«Mis tWi.
«ņem, f i j l ^ ^^
I» .«viacii,, TJ;
MpiMiib.
;» budžeti p JS"
, '»-29 I»»
J abiem ir p^ĻĻ
ļezidenta vilSJa./,
m likviditl. «(KA
v€l ntknl preio,
^loani]i tomlr vUl
ļ« «fVidriļi 8pj.
P P6c ilgifBj 0 , .
Seviļu ua citu
pi matiriaiui m-ļdolaiu
vfirtibi DU
ļenēm.
ŗrtetumiOBiiļl TII-iestādes
run§ ņj.
kopš vaiiSki^iti
materiālie Mti.i?
ļr ari vairSkI d!
erikāņu IldolSju,
ļ8 pārlidojuši Hii-ķuil
Polijas tltdz-
Uojot ikvienu gs-ķtfijot
citu Mm u
Batorijs vien ^^
[īrus.
ļnām 26 g. r. v8cii
ļiaicinS{ii bavSr!)»-
|BaumqaTte!iu. I^
vSstules virnS
apgalvojumi, iet
ieraduSies no ri-
Ivainojumi viiiem
las ci^Ssnas, uu*
dzīvot BaviTiii.'
rēl atradSi anetl-ļVirlembergfi,
Ba-
•pēdfijfl vien
ķku skaiti 1947.1.
līdz 8im parral-ļalodft
kfi okupa*
ļii savai prograsi'
Is ar araerikJ?^
īss pSiraidlSanu
[trSi 18 lekuBdIi
ļ, pēc FBI diiek-ļilitSte
Sav. Vai-ķkordu.
1950.
noziegumu, kas
par ieprlikttjo
iumu veidi, at-
110 proc. maiinJ'
visām laupISa*
ira, piesflvinUa-
, un naudai vil-
Iešanas un deJtc
ļzem 20 g. «c
«Inft. Vlifiide-rfkvi
pleplūduuu
Tauna nodi nS-
• Šo arkSrllgo
ļluboi ležtndiii
l a s devusiM
fiņa fotogralia»
' desmitiem W
U\{ draudot {«•
Irakstu kioski*»
lima
linistiija.
IbrltSnlji rakjU
ļjo Ernesta Be*
[jusi strSdBieku
L Eiropi
ļnijas. k§
[apvienība, '»
^sas un i&v8j
tts 250 gr«»^
un ii«P«
r"re^i»i'»)f
Kija konst.«;
Itradies «P
l i k a 90W i;jļ;
lun 6
I'" *?f'^
ļls 33 P'M' "
ri'-
skaitu »»"
jostas. ^ jj,
Iktiem »P<^
«šo
Lchnīk*»
giiilekņu
l i T V IA
lahrlan Newspaper
ffr 32 |476)r Aprll 25, 1951
PBblisber: Jānis Niedra, Apgūst-
Andh DeUDold, Lager. Germany.
Pboae Angustdorf 02.
Editorial and Business Office:
/Scnascbau, Obb., Regierungs-lager,
Germany.
rM4 Office: 102-15, 85th Drive,
HiU 18, N. Y.. Phon. VI
TSfs. Subscription rātes USA:
i I - or 1.50 monthly.
Moter: Wellheimer Dmckerel,
" i b H.. Weilhef m/Obb., Genn«ny.
mice weekly. Circul. 11.000.
^ Sponsor - IRO- l^ATVIAN NEW5PAPEIl
Nr. 33 (476)
Treidlen, 1951. g. 25. aprii.
Iznik treSdieoāi «m lestdenit.
•IzdevCjs: UtviciSu C«nUālā Ko-
DtteU. 'Gthrcntiii rediktort: lAA-tit
CoStit. 9al;ir. red. Tittn . V
LesiņS. RedaktflTi: G. Grlnbergt.
P. Klias, C. Miitsnieks. L Svaros.
Apgidt .MiaiBitcIbas vadītijs P.
Balodii. Apgtdt un redakcijas
adrese: (13b) Grafenaschau, Obb..
Uger. ASV redalkc vad.: A. KJlv-soos.
319 N. 2 ^ 1 Ave W. Dolutb.
KGnn., USA. Aastrill}as redakc
vad.: A. Smits, 21. Undea Av«-^
Bue, Wendoure€, Ballarat« Vic,
Attstralla.
nnhM lapraliini
aUiva
Mtedene He). — Ukraiņu publi­cists
Sulivi^ pag. nedēlu preses kon-ferencS
rādīja žuTnāli*tiem jaunas
skiejlapae, propagandas literatūru
ļjn pagaidu naudas zīmes, ko gatavo
ļn izplata ukraiņu pretestības kustī­ba,
Visi šie materiāli pēdējās nedē-
| | i saņemti Bavārijā ar speciāliem
Ittrjiriem tieši no Ukrainas. Ziņas,
li$ nikušaa no dzelzs aizkara viņas
ptises, liecina, ka partizānu skaits
Ukraina, par spīti lielajiem zaudēju­miem,
arī patlaban vēl ir ap 200.000.
Ukraiņu pretestības kustība, kas
okup5cija6 laikā cīnījās arī pret
nacionlijociālifitu okupantiem, ar
fiostt īparujēršas pret komunistiem,
kad tie pec vāciešu padzīšanas ie­siet
Ukrainā. Lidus zaudējumus
tiiaiņu partizāni cieta 1947. g., kad
TairikSm apbruņotām partizānu gru-p^,
bēgot no vajātājiem, izdevās
lasaiegt ari Bavāriju.
Hc jaunākām ziņām no Ukrainas,
vil pirms dažiem mēnešiem notikuši
vairāki aekmīgi partizānu uzbrukumi
kri0vu dzelzceļa transportiem. Spē­cīga
akcija partizānu iznīcināšanai
notikusi 1951. g. janvārī, kad arī no-d^
ioāts speciāls ordenis, ko piešķir
p8r„politisku bandu" sekmīgu apka-lolanu.
Arī Izvestija pieminējusi šī
ordeņa nodibināšanu un atsaukusies
m sevišķi plašu bandītu apkarošanas
akciju Ukrainā.
laMsics Konō-iMioleHsiva
SARKANĀ NAV NOMIERINĀMA,
apgalvo Mekarturs savā lielajā runā
Latviešu sieviete
senālc un tagad
Kirelā
Tolto (el). — Pēc stipras- artilērijas
la^voianss upns, Ķīnis komu­nista
^eiiībal pirmdien sika uzbru-kumļi
sabiedroto, pozicijām Korejas
Iroole» vidējā un rietumu sektorā.
Rietumos no Hvašonas dam$)ja ko-
DHoistu vienības negaidot ielauzās
(Turpinājums 8. Ipp.)
NEPIEDZĪVOTAS a^^^^ ĢENERĀLIM IONGIESA - 4 PUNKTU
PROGRAMMA AZIJAS KONFLIKTA IZBEIGŠANAI
vis/amfiksl^V*. ~ Kongresa ninā, ko ar nepacietību gaidīja
bflt n^!. n M e k a r t u r s pag. ceturtdien d^Kja, ka^uevL
no šādiem itr^^L^^f^^^ S^v^Ulo austrumu politika ģenerālis vfdljles
liiiidLrā/ vadība, ieska^il^lo^t^ ģenerālštāba priekš^ni«ek ua. tbalstījusi visa ASV mi-
^iilf- f.Komūnisms ap-
'!! draiud visu pasauli,"
• teica Mekarturs,
.,tēdēl amerikāņu
centienos aizsargāt
brīvību nedrīkst
ieviesties sadrum­stalotība.
Es neru­nāju
kā kāda par-tija
«i virziena aiz-stāvifi,
jo cīņa par
•brīvību, kā arī visi
pārējie jautājumi; kas ar to sais­tīti,
jāizšķir vispārējā plāksnē, kas
stāv pāri personīgām un partiju in­teresēm."
Sa%u stratēģiju Āzijā
Mekarturs izteica 4 punktos: 1) Ķ|.
nas saimnieciskā blokāde; 2) Ķīnas
piekrastes blokāde no jūras; netrau­cēta
aviācijas izlūkošana virs Ķīnas
territorijas un 4) kustības brīvība na­cionālās
Ķīnas karaspēka vienībām
un to atbalstīšana.
Sie viņa viedokļi esot stingri kri-ti'zēti,
sevišķi ārzemēs, bet viņš ne­esot
dzirdējis kritiku no amerikāņu
militārās vadības pu«ies. Atkārtoti
viņš brīdināja, ka kam Korejā ne­var
izšķirt bez Kī'nas atbalstu punktu
bombaidēšanas Mandžurijā un ka la­bākā
gadījumā šiis konflikts var pār­vērsties
par karu, kas beigsies ne­izšķirti
un nedos nekādus panāku­mus.
Sarkanai Ķīnai iejaucoties Ko­rejā,
viņš paskaidrojis, ka nepiecie­šama
amerikāņu milltārils stratēģi ļas
pārorientēšanās. Bet nekas nees(?t
noticis. Viņš prasījis karaspēka •pa­stiprinājumu,
bet nav to saņēmis.
Tiitai aklais varot mēģināt nomieri­nāt
sarkano Ķīnu.
Pasvītrodams Āzijas lielo nozīmi
Pacifika telpā, ģenerālis norādīja
uz šī kontinenta dabīgo izejvielu un
Krievu kareivji un tau­tas
policija apšaudās
Drezdenes ielas
Berlīne (fm). — Berlīnes vakara
laikraksts Depesciie, kā arī daži Rie-toinvScijas
laikraksti sniedza ziņoju-
M, ka Drēzdenē notikusi ielas cīņa
Jlarp padomju karavīriem un tautas
policiju. Saksijas galvaspilsētā nesen
ieradusies padomju rekrūši nedēļas
liiki esot piecas reizes apturējuši ielu
tehceļu vagonu un aplaupījuši pa-wiieŗus.
Kad pēdējā reizē krievi at-k
«l ķērušies jau pie pasažieriem,
ritini parādījusies tautas policijas
vienība. Viens no krieviem atklājis
«guni, pēc tam izcēlusies apšaudīša-kurā
vairāki cilvēki ievainoti.
I p raksta Nimbergas S-Uhr-Blatt, šo
formāciju apstiprinot ari no vairā­kiem
citiem avotiem. Arī Austrum-vžcijas
valdības oficiālais informāci­ja
birojs neesot iedrošinājies šo ziņu
atsaukt.
Iecelts beglu bankas
DP nodajas direktors
Bonna (Ib), — Par Bonnas bēgļu
bankas DP nodaļas direktoru iecelts
ukraiņu Dr. Ļubomiis Makaruška.
Viņš cēlies no Ļvovas GaUcijā un
brīvas Polijas laikos bija parlamenta
loceklis.
No 32 dažādu nāciju direktora
amata kandidātiem IRO galvenā mīt­ne
Minchenē izraudzīja 7 piemērotā­kos.
2enēvas IRO štāba pārstāvji,
kas bija ieradušies Bonnā, izvēlējās
no šiem septiņiem trīs — ungāru, lat­vieti
un ukraini. Gala vārdu pa­teica
vācieši, izraugot par jauno di­rektoru
Makarušku.
Bēgļu banka (Vertriebenen Bank)
atrodas Bonnā, Ermekeil Str., bet DP
nodaļā Bad Godesbergā, Kronprinzen
Stn 8, kas sasniedzama no Bonnas ar
ielu dzelzceļu. Bēgļu banka pagai­dām
lūgumus nepieņem. Tikko bēg­ļu
nacionālās komitejas saņems tu­vākas
instrukcijas par bankas darbī­bu,
tas publicēs laikrakstos.
cilvēku neizsmeļamo rezervi, kas sa­stāda
pusi no visas zemes lodes iedzī­votāju
skaita. Sie cilvēki tagad redz
nākam jaunus laikus un paveramies
jaunas iespējas viņu brīvības centie­nu
realizēšanai. Otiā pasaules karā
daudzas Āzijas tautas atradušas ie­spēju
atkratīties no koloniālām va­žām.
Sav. valstis, tāpat ari viņu sa­biedrotie
savukārt, ar veselu atbalsta
punktu rindu Pacifika salās, no Aleu-
Sumana plāna ratificēšanu
gaida 6 mēnešu laika
iiiii mastaammmm
VAI PIEVIENOSIES AR! ZIEMEĻU tJN DIENVIDAFRIKA
Bonna (el). — Kops 7 nedēļām, kamēr Parīzē nesekmīgi sēž 4 lielo
konference, Vācijas apbruņošanas jautājums vairs nav aktuāls. Toties
kopš pāris mēnešiem tiklab Vācijā, kā arī pārējās rietumu valstīs par
vienu no aktuālākiem tematiem bija kļuvis Sumaņa plāns, kas arī tagad
vēl pilda lielāko Eiropas laikrakstu slejas.
Poziļiojums LATVIJAS abonentienn
Jā kā visu pēdējo laiku nemlUgi pieauguši laikraksta ražošanas izdevumi, tad
W a s , lai nebūta lāpsaugstina abonementa maksas, centās rast letanpijumua
jW€los - pārvaldes un pārdošanas'Izdevamos. lldi iira ari t i bija Izdevies no-wet
lalviļas līdzšinējo cenu. Pašā pēdējā laikā tomēr laikraksta techniskā
2«»«n« ladārdilnājusies nesamērīgi strauji, — cinkogratiju izdevumi pieauguši
J^J 1 » - » proc, bet papīrs sadārdzinājies pat līdz 100 proc. nn to vi^ipār grūti
«JUt, tā ka ar budžeta Ietaupījumiem vien nekādi vairs nav iespējamn starpību
™«nāt. To pašu iemeslu dēļ samazinājuši apmērus vai pat apstājušies daudzi
*w«8U un žurnāli Vācijā un citās Eiropas Ecmēs. dti paaugstinājuši cenas,
ui?/** ^SMņu laikraksts iznāk vairs tikai uz divi lappusēm, bet Zviedrijā iznākoša
«^"ļlii Enciklopēdija paaugstinājusi abonementa maksu par 50 proc.
īsvērojot saimnieciskos apstākļus, arī Latvijas apgāds spiests lugt savus lasl-ļ
»JW nņemttes nest daļn no strauji pieaugušajiem izdevumiem un, s 2i k o t ar
O U J ū , noteicis jaunas abonēšanas maksa» Vācijā* Zviedrijā, Anglijā, ASV
ATVIJAS JA^;^ ABONI ENTA MAKSAS NO Š. a 1. MAIJA:
Vācijā: indiv. abonem DM 4.50 mēnesī
koUekt. abonem DM 4.—
atsev, num. cena DM 0.60 „
Zviedrijā: Kr. 5.50 mēnesī
Anglijā: Sil. 6/8 „
ASV un Kanādā ar parasto paistu Dol. 1.20
Visiem pārējiem abonentiem maksa paliek līdzšinēji,
_Hei2ē. ar to paziņojam sludinātājiem, ka ar 1. maiju grāmatu ap-mn
ttn Urgotāju sludinājumiem aprēķināsim 30 proc. atlaidi
LCK apgāds LATVIJA
Pagājis gandrīz vesels gads kopš
vēsturiskās preses konferences, kur
Francijas ārlietu ministrs Roberts Su-mans
1950. g. 9. maijā Francijas ār­lietu
ministrijas pulksteņu zālē nāca
klajā ar savu plānu par Rietumeiro­pas
ogļu un tērauda rūpniecības ap­vienošanu.
Tai pašā vietā šī gada
18. aprīli Sumana plāns piedzīvoja
sekmīgu savas realizācijas otro pa*
k l ^ i : pēc B dienu ilgām apspriedēm
Francijas, Rietumvācijas, Itālijas,
Beļģijas^ Holandes un Luksemburgas
ārlietu ministrs parakstīja ūnijas lī­gumu.
Tas tagad nodots tālāk ūni­jas
valstu parlamentiem ratificēša­nai,
kam jānotiek 6 mēnešu laikā.
Abi lielākie ogļu un tērauda ražo­tāji
Eiropā — Francija un Vācija
sapratās ļoti labi, un vispārējo vie­nošanos
vilcināja galvenokārt 4 ma­zāko
valstu dažādie iebildumi. Mon-tanūnijas
augtākais pārraudzības
orgāns •— augstā pārvalde sastādi
sies no 9 delegātiem, neatkarīgi no
viņu nacionalitātes. Tā ir eiropiskās
pārnacionālās domas iemiesojums,
kas likts pamatā Sumana plānam.
Pārvalde vada un pārrauga 6 dalīb­nieču
valstu tērauda rūpnīcas un
ogļraktuves.
Parakstot Sumana plānu, seši ār­lietu
ministri vienojās par to, ka Ei
ropas vienība soli pa solim jāpapla­šina
un jāpadziļina. Jau izstrādāti
plāni par šo sešu nāciju lauksaim­niecības
un satiksmes nozaru ūniju.
Tālākā attīstības pakāpē sagaidāma
Ziemeļu un Dienvidafrikas pievieno­šanās
ūnijai. Sis jautājums nopietni
pārrunāts, jo melnais kontinents
glabā sevī izejvielu bagātības, tur jā­būvē
jauni dzelzceļi, jaunas šosejas,
jaunas spēkstacijas. Tas vispār uz
skatāms par jaunu un ienesīgu saim­niecisku
darba lauku apvienotām Ei­ropas
valstīm.
Pret franču ierosināto lauksaimnie­cības
ūniju gan iebildumus ceļ ASV,
jo ja Eiropas apvienība tērauda un
ogļu nozarē ļauj brl¥as rokas āreiro-peiskai
konkurencei, tad saslēgšanās
lauksaimniecības nozarē radīšot pil­nīgu
Rietumeiropas agrāro izolācio-nismu.
Bonnas valdība un vācu preses
vairākums atzīst par pareizu kanc­lera
Adenauera rīcību, parakstot Su­mana
plānu, un izsaka par to at­zinību.
Sašutumu toties pauž SPD ar
Dr. Šumacheru, saskatot Sumana plā
nā tikai uzvarētāja solidaritāti pre
uzvarēto. Sumachers prasa Vācijas
līdztiesību, kas atbilstu tās tērauda
un ogļu rūpniecības procentuālai at
tiecibai. Augstajā pārvaldē, piemē
ram, vismaz 40 proc. no balstiesibām
būtu jāgarantē Vācijai, jo tā ražo no
ogļu kopdaudzuma 21 proc, bet no
tērauda 38,3 proc. Dr. Adenauers
turpretī, ir pilnīgi apmierināts un
preses intervijā izteica cerību, kau
Montanūnija tiktu ātri ratificēta u
kļūtu par īstenību.
Iekšpolitiskās debates par Sumana
plānu Rietumvācijā at jaunu sparu
PedēJaU pasaules kari, Ugttoil
trimdu ddve un aikotnef mlglaiiili
tu līdz Marianu salām, kontrolē KIu-1 ^^J^"" ""ī?^
so okeānu un Āzijas piekrasti. Katra J j ^ . ^ * ^
Āzijas osta no Vladivostokas līdz M^^f*»^*! fl*!'
Singapurai ir aizsniedzama un pāi- ^TT^i . ^ ^ ^ ^ J^^'
valdāma no šo salu atbalsta pirak- ^W mro tikai ial dlanēl P«ma«
tiem. Formoza pieder šai salu gru- ainulrsullei scain, labie tUraoii
pai, un no tās nedrīkst atteikties. ™ litvtelu tradīcijas, aizmints Ut-
Runas tāiaā daļā Mekarturs pa- vl^« «M» ™ pteniktccl kl pret
skaidroja, ka viņš šai lielajā stundā » « ^ ** P"* P«*«*
nerunā ar dusmām vai rūgttou, vi- ^» turpināties, Ja negribam
ņam prātā vienī0 savas zemes lab- pt«i«Ivot mOsu tauUi Izirlauu. Rau-klājība,
kas stāv pāri pariijas polīti- dzīsimies Jau iodlen Ittaulbal droil
kai. Viņš beidza ar kādas ssnas U^s vn nmasim ikaldru valodu,
karavīru dziesmas vārdiem, ka cīni- Sauksim lietu ftti Tārdl, atilstm ^
tāji nekad nemirst, bet lēnām ^no- vu klOdu, micisimiei no tim un
vīst" tautas miņā. Viegla drebēšana mēģināsim laboties, kamēr nav par
bija nomanāma ģenerāļa balsī, kad vēlu. '
viņš paskaidroja: „Manas karavīra - , , ^
gaitas beigušās, un es novīstu kā i ^ l 'i?^, ^S^^^^ ! f 1f
vecs cīnītājs, kas savus pienākumus ^^^^^^ ^nofl^r
^ ' ka par vīrieti nebUtu nekas sakimt,
bet par to citi reizē. Par sievieti TIS.
pirms nmisim tāpēc, ka ti Jau no se­niem
laikiem bijusi nn ari šodien Ir
mOsu tautu vairotāja, māte, audzinā­tāja,
ģimenes ugunskura sargātāja, un
tai visos laikos pidcritusi svatlga lo­ma
tautu dzīvē un attīstībā. MOsu
tautas dziesmās redzam, ka latvieiu
sievieta deil. Jo deii stāvējoii bla­kus
vīrietim ki ikdienu dariii, tā
via dzīvē. Vi9a redzama tlrund nn
pļavā, tā audzina bērnos, izvada nn
sagaida karavīrus, apkopj un grezno
savu māju un rada ap serĻ savā sētā
sirsnīgu māilgumn — ģimeņu laimi
Villa nav tniolnti k|Clf vliam par ro-
(Turpinfijnms 8. \pp.)
uzliesmoja pag. sestdien, pēc tam kad "*1J^^!L'^^^^
franču āriietu ministrs preses inter- M ^ » * » . » ^ tē­vijā
bija paskaidrojis, ka Montan-h^ l ' » » ^ » ^^
ūnijas līguis jāratificē arī Sārzemes « i » ^ ^ ^ ? ^ ' ^
^ * veidošanā un saturēšanin Viņa arvie-pretargumentos
plaši izmantoja Su-1 "f^^JSS»*»^"^ ^1^1
macbers. Ari Aiglija U kā nWāmUi^V^^'»,»^:
dara visu, lai MonUnūnija bei ^
viņas līdzdalības tik ātri nekļūtu par rL'K!!**® jrodWtlņtt. VH|as
latenību. ^Jusl pilnīga m iukaili^
Bernes laikraksts Bund visai skep- ;f,*?3ļ?«J^2,5^^^
SkāS^^^^^ SSā^ tS^J&Z ^
H r r s ?«T i ^ i r T . ! uhf i n ? ^ ^ ^ ^ katrttiateiknmn nav
reizējais franL parlaments ratiL^ Jfi^^ļ^^^^
ciju vairs nepaveiks Beļģija un Luk- ^^^^^^^ raksturotu
semburga cer vairāk uz pārejas pe- « n ^ , L/ i H t o ^ ^ ^ ^ w»»ux»uw
riodu, kas pagaidām notdkti uz 5 r^*" danUterātllrā.
gadiem. Sajā laika posmā viss pa- Bet tagad ar dzi]u noļiēļošaiio re-liks
pa vecam,' un tikai pamazām dzam, ka mOsdIenu Iptviete pamazām
meklēs pāreju uz pārnacionālo pār- āāk novinitlu no seniem tikumiem
valdi. Laikraksts Combat vērš uz- un tradīcijām, uzskatot tāp par vedal-manību
uz tālāko attīstību, ko izrai- cigām un nemodernām. Nebdslm ne-sījis
līgums ar vācu saimnieciskā po- taisni pret tām daudzām Jaunavām,
teniciāla atbrīvošanu, proti, vārtu at- sievām un mātēm, karas vēl šodien
vēršanu vācu rūpniecībai uz Āfriku, lepnā spītā paceltām galvām Iet cau-
Laikraksts noskaņots skepīiski par ri visām dzīvu grūtībām un kuru
līdzekļiem, ar kādiem singatārvalstis tikumus un morāli nav varēji^l ie-vēlāk
varēs saturēt grožos varenāko dragāt pat visbargākie dzīvu sltie-
Eiropas kontiinenta rūpniecības valsti ni Tādu latvju sievietes starp mums
Vāciju. I ir ari vēl šodien. Ir Jaunavas, kas
zaudējušas visus tuviniekos nn aiz-gādniekus
un tomēr varonīgi cīnās
ar dzīvu grūtībām: strādā, mācās,
cieš un ari uzvar. Ir sievas, kurām
viri Juitušl vai pazuduši, bet kas to-
^ ASV aizsardzības raiolftrf Maršals kā> | nezaudē Udzsvaru, OU nekādi
dā runā Merilandē apzīmēja pašreizējo pa- Sekli kārdinājumi nespēi) tās Ietek-dzīvojam
viskritiskāko periodu dviUiādjas skaistākos sapņus un ceribas, vecum-vēsturē."
dienu gādniekus — bērnus, un tomēr
^ Angļu darba «lnl.tr. Sev... «tklpla- L»^^^^^^^ ^^."^^ nās radījusi bīstamu šķelšanos stridnldta krietnā darbā turpinot mūža tālai£0
partijā, kas var beigties ar Etlija valdības risinājumu,
gāšanu un Jaunām parlamenta vēlēSanāa.
Bevans atkāpies, lai protestētu pret Ueibriti* Bet relzē ar to nevaram piemiegt
nijas Jauno budžetu ipaši pret pārtt Ue- ads pret Um dsudzām latvieSu sle-llem
broņoSanas Izdevumiem, cenu paaug-] « , | A * X 1 . I« „ . « t
stināšanu un strādnieku dzīve» stidartar'^^^-'^as |au aizmirSu^^^
Ierobežošana. mazām sāk āizmlrst latviešu sievietes
Labi informētas Londonas politiskās ap- tikumUS. JSU UNRRAs laikoS, kad par
rindas sagaida, ka demisiju iesniegs ari tirdi- uzturu nebija JārOpēJu un nekādu
niecības ministrs Vilsons. ..»«..4.j.xi «s^ c » i *a
darbu nevajadzēja strādāt, Jau tad
nometnēs novērojām, ka dažu sievie­tes
ielaidās slinkumā pat tiktai ka
sava kakta apkopšanu Jau uzskatīja
par slogu. Precētas sievu un pat Jau­nas
meitenes labprāt kavējās sveštau­tiešu
vīriešu sabiedrībā pie vīna
glāzes un amerikāņu cigaretēm, viegl-prātigi
pavadot laiku gan dienās, gan
naktis. Ari no aizjūras zemēm nāk
ziņas, ka tautietes aizraujas no vieg-lāg
un spoiās dzīves virspuses, daudz
nedomājot par riidienu. Tā saukU
civIUanlIba izplatās arvien plašāk
Uutiešu aprindās. Vīrietis un sieviete
sarunājās dzīvot kopā un bez kādām
ceremonijām uzsāk laulātu lanin kop­dzīvi.
Lai kaimiņi šādu dzīvi neno­sodītu,
tad atklāti to nosauc par ci­villaulību,
ku it kā dibinoUu uz U-ru
mīlestību pamati^ bet īstenībā
visbiežāk h vienkārša izlaidība. Vai­rums
šo dvniaullbu, apstākļiem mai-ses
pārstāvjiem paskaidroja, ka starp viņa ļ UOties, gan dabīgi izJūk ttl beklZU ar
valdību un amerikāņu speclālpilnvaroto ļ asarām UH skandālu.
Dallesu panākta pilnīga vienošanās par Ja­pānas
olerllfoau. (Turpinājums 2. Ipp.)
iģļ Francijas valsts padome, noraidot na­cionālās
sapulces pieņemto vēlēšanu Ukoai},
apdraud Keija kabinetu. Valdības gāšanas
gadījumā Franctjā var Iestāties ļoti blstma
situācija, Jo pašreizējos apstākļos tikpat kā
neiespējami Izveidot Jaunu koalīcija. Tāpat
mazas cerības, ka vēlēšanas varēs notikt
10. Jūnijā, kā to paredzēja valdība on na­cionālā
sapulce.
Tķ ASV aizsardzības ministrtjs paskaid­roja,
ka jaunās militārās misijas ozdevaas
Formozā būs nacionālās Ķīnas braņoto spē­ku
aizsardzības spēju stiprināšana. Militārā
misija, kuras sastāvā ir vairāk nekā 100
locekļu, pārraudzīs arī, lai 50 milj. dolāru
lielais aizdevums ieroču iegādei Cangkalie-kara
tikta izmantots lietderīgi un nadonālās
Ķīnas karaspēks labi apmācīts un apbruņots.
t ASV pārstāvji pie UN sfvas valdību
uzdevumā grib panākt sankciju piemēroiaao
pret sarkano Ķīnu. Sav. valsta ārlletn vīce«
ministram bija šai Jautājamā Ilgāka ap­spriede
ar Uelbritānijas, Frandjas un Austrā­lijas
vēstniekiem, jo tieši šīs trīs valstis
līdz šim bijušas pret sarkanās Ķīnas blokādi,
e
iļ Japānas ministru prezidents Jošlda pre
i<f .
.i i»
. I : '^
... i
M