Bavarijas Latviesu vestnesis, May 14, 1949

              'stfaliju
no
'911
mi
par
i un
as
M II
^ mmm v^mk ^
- dttreh 9erHn" iidi
I soļošana, kujii pļfii
ļu$.panSktimt}i|iiniļ
•^luSā 6v£tdieofi soiDi
sniirumreļi beriito
25,'km soļoSAfll Vīti
;ona9 lab&ko ttniiM
īguras 100 M liii
is; par M s i «vi
|8< iteerikftiU 191
pasaulH , .
M8iw amcrlklĻi*
jiii D2b Volkoti.'A«^
Jutliollļtiij.
L A T VU
Latvian New8paii«r
Mlithed tmdtr EUCOM Ovll
AfMr* DivisioD Antliorisatimi
Noffllrcr UNDP 196. Pobliahnr
tfld Editor: Kfirlis RabSet.
DP Camp KleinkOtz caar
GflflSfriirg/D' PHiiter: ^bwfih.
Uodm«>Pl' 7rCircolBtioii: 1^000
pgAislicd tbrea timas wefUy.
lATVIAM NEWSPAICIl
Sttitdieii. im. K. 14 maUi
l H A H f t ftitta iiUiii. Ud*>
vlļti Utfkia prtm
te Mdirllbia kopa; kspM^ vt*
rtdaktvra R. Ittbics (darba
MfttradM); talf« redaktora
vifte« M. CoBlit. Redaktori:
B. fHate, A. tilpi, H. Min-ditfiafta.
Mikdjas adrost:
GUntbīnrt/Dfu Postiteli 19,
(OlnDia 84).
Noraidīšanas iemeslus turpmāk paziaos
izceļošanu izšķirs
s austrumos
Japā&ā atjauno rūpniecību un svītro
ASV VALDĪBĀS DP KOMISIJAS DAEBĪBAS KOORDINATORA
mROPA A. SKVADRILI NORĀDĪJUMI PRESES KONFERENCE
FRANKFURTE
Kairs piektais DP apzinisi vilcina izceļošanu uz ASV — Spedlli sa­sauktie
preses konferencē Frankfurtē konstatēja ASV valdības DP ko*
mlsUas darbības koordinators A. SkvadrilL Kavēšana» iesniegt laika
vajadzīgos dokumentus, neierašanās uz p&rbaudēm un bieži pat nepie-doduna
izpalikšana no paredzētiem transportiem ne <ikai kavē plān­veidīgu
esnigrādjas norisi, bet reizē ari negatīvi ietekmē sabiedrisko
domu ASV, kas savukārt iespaidos DP likumprojekta paredzēto grozī­jumu
pieņmšaau vai noraidīšanu.
A. Skvadrili piecās nedēļps ASV piedalījies daudzās apspriedēs par
DP Jautājumu kārtoSanu"un, atgriezies Vācijā, vispirms aicināja ap­spriedē
DP preses pārstāvjus, lai informētu par lēmumu paātrināt
^inigrācljas gaitu un reizē brīdinātu, ka neattaisnojama vilcināšanās no
pašu. £>? puses turpmāk strikti tiks saistīta ar DP tiesību atņemšanu.
Kopā ar A. SkvadriU Vāci Jā ieradies ASV DP komisijas loceklis E.
O'Konners. Sanāksmē E. 0*Konners plašāk referēja par atsevišķo
Statu DP komisiju darbību, visplašāko ASV aprindu lielo atsaucību un
atbilstu, ar msvaru norādot, ka tag^d pašu DP svētākais pienākums
Ir n ^ e v i l t t03, kas galvojumus devuši. E.. O^Konners trīs nedēļas ap­meklēs
DP notr^tnes un inspicēs IRO iestāžu un DP komisiju darbību.
Personīgi sasveicinājies un sple-|ŗa beigām vairāku tautību piederi-dis
roku visiem DP preses pārstāv-ļgie, ar! baltieši, aptaujās sniedza ne-jlem,
A. Skvadttli konferences ieva-ļ pareizas ziņas, baidoties no repatri-
(ļSjumS ,uzisvēŗa divus motīvus, kas ācijas. Nevienam DP nav jābaidās,
liek emigrācijas ' gaitu paātrināt; I ka, uzdodot pareizo pavalstniecību
Emigrācijas likumprojekts saistīts I vai dzimšanas vietu, tas kavēs eml-ar
noteiktu termiņu, un D P kotosija grādju. Gluži otrādi - p - nepareizu
^«ilītfelfeš Izvitet^^ veikt pat ziņu sniegšana var bOt visnopietnā-vel
ātrāk. Otrkārt, dzīve nenormš- ļkjāds šķērsli$ izceļošanai."
1os i^pstākļbs nometnēs nevēlami ife- Sai secībā A Scvadrill minēja
tekmf Ī)P morāliskās, fizi9kās un blj., karavīrus, kas kādreiz iesaukti
darb^ spējas. Par līdzšinējo eml- ļ vācu „Vērmachtā" vai cita veida mi­grācijas
rioŗislA. SkvadHll norādi-[lltārās organizācijās. „Sāda pieda­la,
ka pii^ā pb^ā, kad organizēts 1^^^ pati par sevi," uzsvēra A.
techniskais aparāts, Izvietošana. seķ^JSkvadrUl^ „nav diskvalificējošs fak-mlļuste
lēiiir'K^^^^ p^^ tas, ja špp faktus no-llHtoļp
U2 A SV IzC^djUSi slēpj. Nepareizi Ir domāt, ka mēs
tikai' 2S.'0(M) DP, bet tagad darbībai šiem cilvēkiem neuzticētos im tādēļ
kfipihāta — maijādicbrauks 11.000 izvairītos tos uzņemt ASV, bet mēs
DP, jilnlļā jau valiSk nekā 12.000 patiesās ziņas prasām tādēļ, ka no-tm
nŠKošos mēn^s'VēIi^vēTt>jaml teikti vēlamies, lai visi ieceļotāji
lielāks skaits. Tālife A; ' ^ f t d r l l l ASV, jaunās gaitas sākot, leftu tais-iM^
iztlhsāja iemeslu^; 1>P ko-^ nu un patiesu ceļu." A. Skvadrili
maijas uztverē t)*aubētevfetc^anas^ visiem, kas kādreiz aptaujās S^irpgraiitoas reSHžleHtt.' Vispirms ļ noslēpuši īstos apstākļus, tagad
au paši DP ar savu vilcihSSaņos le- ļ platliesTbu un Iesniegt āri pārsūtītu
tastles \iz pāitaūdērh, necenšanos paskaidrojumu, norādot motīvus
savlaicīgi ise^Srtot '^^^ vajadzīgos kas sākumā bija par iemeslu nepa-dokumentus
un \ ij^vdrŠiifios braukt rēizu ziņu sniegšanai,
ar,paredzētiem tranšpSftem, Jūtami Žurnālisti norādīja, ka, neskatoties
apgipna plāftveldl^^^^ nostājas maiņu, dažos IRŌ ap-
8^1^, ' : i ^ gabdos (piem., 2. apgabala DP ko-
„Es labi saipt^^tU tM Ludvigsburgā) bijušos kaŗa-g83,
tleksi^es," teica A. Skvadrili. jvīrus. Joprojām vēl noraida ar mo-
,,Ķad galvojums pienācis, DP JQt^ tlvāciju, ka tie i r piedalījušies nai-nSkotnt
nodrošinajuM un cenšas pec dlgā kustībā pret ASV, proti, vācu
Iespējas vēl ilgāk palikt draugu un j s s vienībās,
larfņu saimē nometnēs,'vlldnot aiz- A. Skvadrili atbildēja, ka tagad
braukšanu. Sada rldba kavē mūsu katru šādu gadījumu pārbaudīs at-darbu
un nevēlami i^ekmē sabied-ļ sevišķi.: Žurnālisti vēlējās ari zl-
Hsko domu. ASV, kas savukārt būsļņ§t, vai pastāv Iespēja iesniegt pār-fešķlrēja
D? likumprojektā pare- sūdzības.
^§t3 UTosĶt^msi pieņemšanā vai no- ļ (Beigas 8. Ipp.)
raidīšanā. *rādēļ eš atkārtoti lieku
visiem DP pie sirds ievērot visus
noteikumus tm termiņus un pašiem i «i 1 ? AifA —
£"«.r,'^"l' l i^5* ^ v ' - « « ontu apakšnams ratificē
pec galvojuma pienākšanas Vāciju ļ &
atstātu pēc Iespējas ātrāk. Ja kā-ļ A -eļ
dam ir svarīgi un neatliekami le-1 , ' AtlSLIltiKā.
nie^U palikšanai, tad savlaicīgi par * ^ ^
CERCILS NOZGLO, KA AIZSARDZĪBAS SISTĒMA NAV IMĻAUTA
suminātajā apliecība. .«^i SPSOTIA
IVJS. .kas pēc vizas saņemšanas" BTAKUA
neieradīsies paziņotā aizbraukšanas
VAI ECESONS UN
VIŠINSKIS RUNAS
VACIJA?
Amerikāņu komentātors Pirsons
NBC raidījumā apgalvoja, ka ASV
Irlietu ministrs Dīns Ečesons pēc
Parīzes konferences Ieradīsies Rie-tumvācljā.
Ļoti Iespējams, teica
Pīrsons, ka ļĒčesons tāpat kā 1946. g.
toreizējais ASV ārlietu ministrs
Bemss teiks radlorunu vai nu
Frankfurtē, vai Stutgartē.\ Ečesons
jau tagad esot sagatavojis divi r u ­nas
— vienu gadījumam, ja viņam
un Beviriam ar Višinski izdotos
vienoties par reālu sadarbību ASV,
Padomju Savienības un Lielbritā­nijas
starpā, bet otru, ja Parīzes
konference izjuktu bez panākumiem
tāpat kā vigas iepriekšējās. „Ja Eče-sonam
Parīze liebūs reālu panāku­mu,
uzsvēra Pīrsons, tad viņam sa­gatavotajā
Vācijas runā būs ļoti no­zīmīga
deklarācija," Tajā atklāti
ASV un Lielbritānijas plāni pilnīgai
tUetumvāclja^ valsts iekļaušanai
Eiropas sfiiimnleciskajā un militāra­jā
aizsardzības sistēmā.
Pīrsons tālāk piebilda, ka Ečeso-nam
būšot jāiztur konkm^ence ar
Višinski, kas arī gatavojoties pēc
Parīzes doties uz Vāciju un kaut kur
Austrumvacljā teik* lielu ārpglītis-ku
runu. '
MIKI
reparaa]as
firro PIU ATKAL SABGKS P U Ķ A BRUŅmilfiELI
ASV bruņoto i^i^u virspav^nid^s Ji^ftni im. Meluurtdrs eeluridlti
p a z l ^ avarigas pārmaiņas amerikāņu ok^pigilaa politiķi, AIcelU
dcanontāia, Inludinitt Jauni notelkiont par r&pnledbaa aUaunofiaau
Japāņu tahtas vaJadzIlNUn un norādīts» ka ASV valdība svītrojusi v i ­sus
tunahākos maksājumus, kādi J^iSnal UJa paredzēti kā ktir» n u -
dējnmu atmaksa ASV. Lai pasvītrotu amerftiņu poUtikas paļirieKlenu
JsiiOinā, ķeizara HlroMo pils prieki! Tbkio tuhmik ativēs itN^ii Ja-
^ņu sardze lldiSlnēJās amerikāņu apaardidbaa vietl. TM pajiS la&3»
kad Beriinē atcēla bliAādi un VaiHigtotta iSa^ par kursa nuUņu Ja­pānā,
UetbritanUa, Pidsistana, Cdlona un Burma paslņoJa vienošanos
viMem spēkim gādāt par to, lai Bumā pēc iespējas ātrāk izbrigtos
nemlttl un nodibinātos kārtība. Ģen. MddmUa VaSlngtoiai pa^idroja, ka
turiMnāk Japāņiem at|auts atjaunot miera l a ^ vajadzībām ari
dag riimiecibas, kas ieskaitītas kaŗaun bruņoāanSs tt8qi&nunios.ļ
Sie nojumi nepārprotami rāda» ka ASV un UelbritaiOJa bddzot sā­kušas
ciņu ar komunisma draudlemarl zemeslodes otrā pusē — TUJā,
kur sarkanie līdz Slm svinēja vienu uzvaru pēo otras.
Kad pirms četriem gadiem uz I laiku un ko Mdcartūrs tur īsti pa-amerikāņu
kaujaskuģa ,,Missuri" veicis. To arī nav nemaz tik viegli
klāja, vaļēju apkakli un nevērīgi dažās rindās formulēt, bet S<^rld
atspiedies pret reliņu, ģen. Mekar-1 katram gan Ir skalārs, ka sarkanie
turs pieņēma Japānas kapitulāciju plūdi Ažļā sen gāžas pāri ylsi«n
no mazu, briļļotu un frakās tērpu-1 aizsardzības dambjiem un draud
šos japāņu valstsvīru pulciņa, ne-1 noslīcināt pasauli^ ja tūlīt \m neka-viens
nevarēja pat, apjaust, kāda vējotlies ar! Tālajos austrumos ne-nozīme
Japānas valsts dzīvē būs I sāks celt vaļņus pret komunismu,
zaudētajam karam, kas šikās ar | Neviens gan laikam nemēģinās
Perlharboru un beidzās ar pirmā- apstrīdēt, ka Rietumeiropas saim-jlem
atombumbu sprādzieniem virs nleclskās un poUtlskās konsolldēSa-
HiroSimas un Nagasaki. ļņas centrs neatrodas nedz Parīzē,
Atī tagad vēl pavisam maz ļaužu K^^^f^^' ^L^SSJ^^Sf*
Zina, kas īsti noticis Japinā i š o | , ^ ^ , ^ ^ Ž^^S^VStiSl
ņu politikas daudbcdošie bērni Ve«*
V —
ASV NAV SAGATAVOJUŠAS UZ
KOMPROMISIEM PARĪZĒ
cajā kontinentā. Amerikas Savie­notās
valstis bija tās, kas iznesa i n ­vāzijas
smagiunu uz saviem pleciem
un pašreiz nomaina savu okupāci­jas
kairaspēku ari Vācijā pret sev
draudzīgu un no ASV saimniecii&ās
Parīzes konference tuvojas, un tai Ildzi tuvojas ari tā diena» tos^lm miUtārās palldzAas aītfcairlgu
bus Jāpierāda^ vai PadoanJu Savienība^ l o r ^ vēlas fodliA sadari>oneiiJd<»nQl^
Rietumu H c ^ i ^ ^ vēl Itaiv Islas tl<^as, ka^ soitttļ^Js fee^ bbkā-p^Š aniierikf^m pdlSt&u re-ateeitoi^
b^ļlPP
stan^tauiļako sadarbību, lai ILondon^ VaSinglKūia tm Parīze ticētu M]BŠ.|8ntiIieiti im tiem b e l ^
kavas v^rdion, kamēr n^eko darbi Tāpēc Jau tagad ASV ārlietu n^- beigās ari drdpieftu polltitķo^, a^^
nistrs Ečesons nepārprotami de&larēja, ka atnorlkā^ neiriMdIsies n ^ - p p i ' i ^ ^ u s , nacionālās
dos kompromisos.
Parīzē jau sākti priekšdarbi četru
ārlietu ministru konferencei. Daudzi
strādnieki, krāsotāji un logu mazgā­tāji
uzpoš Tpalelrana „Marmora ro­zes*
» pili, lai četri ārlietu .ministri
tur varētu justies mājīgi un ērti.
Sagatavošanās darbi notiek ari poli­tiskajā
pļi^snē. Britu ārlietu mini­strijas
vācu nodaļas augstS^ie Ie­rēdņi
jau piektdien ieradās Parīzē,
lai sāktu prie^cšsarunas ar saviem
amerikāņu un franču kollēgām. BBC
diplomātiskais^ redaktors zina stāstīt,
ka līdz 23. maijam rietumu sabiedro­tie
pilnīgi saskaņos savtis viedokļus
un uz katru padomju priekšlikumu
viņiem būs gatavs savs ksmstniktlvs
pretpriekšl&ums.
Lai gan konferences darba kārtība
vēl nav zināma, informētas aprindas
Londonā Izsakās, ka tai varētu būt
četri galvenie jautājtmii: viena vā-
<iienā iauks uz I^^ ^ valrākmnu britu
S r v3f4 ^ ^ ^ ^ ^ ceturtdien ratificēja At-paiSzēte
S t i S k r J « a noklausoties
neSo^s^^^^^^^^ ^ c e ļ & S «ftStoĪT'SrēSflS^^^
mJai, var atņemt DP tiesības." i^^^^^ « ^ ^ ^ u m L n ^ ^ ^
tJz 3a\itā}um^ cik i r tādu, kas ar . P ^ J ^ ^^
vilctoSanos kaVē emigrāciju, A.mkal 6 p ^ ^
^kvkdriU atbildēja: „Mūsu vērtē- fīliL īSS^ X l t « ^ ^P
JtJmā apmēram 20 prSc. no visiem ^rdsā virziena de-
Motājiem uz ASV.*« \^^^ . ^ ^ A*I
Emigrācijas norisi kavē ari nepa-1 „Es esmu pārliecināts, ka Atlan-reizu
ziņu sniegšana. „Es labi zinu," tika paktu apakšnams ratificēs ar
teica A. Skvadrili Jca tūlīt pēc ka- lielu balsu vairākumu," debates ie­vadot,
teica ārlietu ministrs Bevins,
I»Jo to akceptējusi visa brivā, pasau-
IZRAELA UZŅEWITA Kaut kaŗS jau beidzies priekš
APVIENOTAJĀS NSCIJSS četriem gadiem, īsta miera mums
Trešdien Apvienoto Nāciju pilnsa- vēl joprojām nav. Viena valsts pēc
pulcē ar 37 balsīm 9 delegātiem at- otras nonākusi Padomju Savienības
turoties, uzņēma Izraēlu UN. Priekš varā, pie kam pasauU visvairāk sa-divi
dienām līdzīgu priekšlikumu b i - trieca apvērsums Cechoslovakija.
ia pieņēmusi Politiskā komisija. Kad Par Vācijas problēmām notikusi
pilnsapulcē notika balsošana, arābu konference pēc konferences, bet ne­valstu
delegāti atstāja sēžu zāli, vienai no tām nebija nekādu pana-tā
protestējot pret žīdu pleaiclnāša- kumu. ^ad sekoja Padomju Sa­nu
starptautiskajā saimē. Jau tu- vienības blokāde, lai izmērdētu bada
vākajā nākotnē uz Telavlvu Iz- 2,5 miljoni berlīnieSu. Ja tagad
brauks britu diplomātiskais pār- Maskava to atcēla, tad tas i r gaisa
stāvis. Viņš tomēr nebūs pilntiesīgs tilta un rietumu sabiedroto iK)lItikas
sūtnis, jo Lielbritānija Izraēlu at- panākums," runas turpinājumā tei-
2inusl vēl tikai de facta ' ca Bevins.
Tālāk viņš norādīja uz Kremļa
a^eslvajiem mērķiem un burtiski
pateica: ,^adomjti Savienība ņem
mutē miera vārdus un sauc citus
par kara kūdītājiem, bet patiesībā
rīkojas pilnīgi pretēji." So apstākļu
spiestas, deļnnokrati^as valstis sā­ka
sarunas par kopīgas ai2sardzīl>as
sistēmas izveidošanu un tā tapa At-lantika
pakts, lai stātos pretī agre­sijai.
Tad britu ārlietu ministrs
pieskārās Maršala plānam un Eiro­pas
saimnieci^ajai atdzimšanai.
„Biežl dzirdēts, ka paHdzību mūsu
kontinentam sauc par amerikāņu
monopolkapitāli^a ekspansiju,"
teica Bevins, „biŗt šo uzskatu pau­dēji
noklusē, ka Maršala plāns Iz­glābis
mlljoniis cilvēku no bada nā­ves.
Mēs labi atceramies Molotova
draudus Parīzē, kuriem sekoja ko­munistu
organizētie nemieri un
streiki ne vien, Itālijā im Francijā,
bet ari pie mums Lielbritānijā. Un
tomēr arī ar šādiem līdzekļiem va­ras
politikas pārs^vjl newēja aiz­kavēt,
ka Eiropa atdzimst un dlvēkl
nodrošina savu eksistenci."
Atlantika paktam i r tā nozīme, Ica
tas padara agresora rīcību bīstamu
(Beigas 5. Ipp.)
un pārdzīvoto tradīciju garu nav
grūti sapra^ — i^ut vai aiz {^tā-cu
v a l d ^ visai Vādjal, rietumu I tes pret savu senču dzimta. Daudz
okupācijas joslu saimnieciskās at- grōt»s šodien ASV stāvofeto
tieksmes ar padomju joslu, Paidom-ļP^ Cangkaišeka ^andalosā ban^
ju īSavienlbas piedalīšana Rūras krota, tlenii visā Azljā nav vairs ne-kontrolē
un reparācijas. Katrā zi-ļ viena drauga, neviena aabledrotā
ņŠ, rietumu ārlietu ministri strikti p a nevienas pēdas zemes atbalsta
pastāvēs uz demokrātiskajām bri- PurAitlem. kā vien okupētā Japāna,
vlbām Vācijā. Par vienotas va3dl-| L l ^ , ka to jau s « » pirms Pa-bas
<llblnāS£mu varētu būt runa vie- p z e s pagājušā gada kortferences iz«
nlgl tādā gadījumā, ja Padomju Sa- J^ikSanas un Berilnes blokādes s i k -
vlenlba pieļaus savā okupācijas jos-1 Sanās saprata ģen. Mdcarturs. Kad
lā sarīkot brivas vēlēšanas. Ir ļoti I Vācijā pie visām militSro vaiklībv
iespštJams, k a Parīzē apspriedis ari I iestāžu portāliem brālis starp
Austrijas miera līgumu, par ko līdz pvaigžņotajlm un starainajiem k a -
štm notika nesekmīgas sarunas Lon-I^g^em asiņainā spilgtumā dižoj^ās
donā; kas ilga vairākus mēnešus un I Padomju Savienības karoga un Ber-tomēr
nedeva nekādus rezultātus. sabiedroto kootrol^
Labi informētais Sveicetj laikraksts hm amerikāņi padetlgl panesa krie-
,JTeue Zūrdier Zeltung" raksta, ka vu muļķošanos un bezkaunn}as, ģen.
ari Iyīa^ava8 |»rasību pēc Četru vai-1 Mekarturs B^askavai stn^ri pateica*
stu kiontrĢles Rūrā rietmnl nenoral-ļka nedz Padomju Savlen&as dlplo*
dīs strikti. Kā ASV, tā liedbritani-ļ «matiem, ned? garkanarmljas virs-ja
un Frandja savukārt prasīs, lai ļ niekiem Japānā nekas nav meklē-i
būtu kopīga kontrcfle ari Silēzljas I jams, un ka vl^ugl viņš un neviens
ogļu rū^ecibal Pēc nepārbaudi-1 cits noteiks, kam j&iotiek ar Jā­tām
ziņāmĻ Sumāns it kā gatavojo-ļP^u,
tles Francijas vārdā pieprasīt, lai I Si noteiktā ricība Mekarturam
Rūrau kontrolē pldalž ari Padomju I P ^ i j a daudz izturības un nervu.
SavienSbu. Ceturtdienas vfi^arā Viņu rēja Vašingtonā un Ņujorkā.
Francsijas ārlietu ministrija šo ziņui^ar viņu iesniedza ziņojmnus UN.
kategoriski atsauca [Prese, neraugoties uz visām slmpa-
Visiai nozmOgi gaidianaj$i Parīzes hiJam pret Japānas uzvarētāju, uz-konferencei
bija ASV ārlietu minis­tra
Ečesona preses konferencē treš­dienas
vidcarā teiktie vārdi. Eče­sons
pasvītroja: Berlīnes blokādes
atcelšana vēl nenozīmē, k a būtu at­risinātas
arī pārējās Vācijas problē­mas.
Parīzē viņš strOctl pieprasīs,
lai biitu nodrošinātas vācu pilsoņu
(Beigas 5. Ipp.)
cllv3sa pamattiesības. Tālāk Eče­sons
norādīja, ka uz konferend viņš
dosies ar lielām cerībām. Bet arī
Vicu landtagijem
par Bomias satversmi
lai DUTu noorosmaias pusoņui*—« vļ • « « j t> <^
tlesībifts, runas un preses brīvība un I laiZSKlTaS ilClZ Ir anZeS
konferencei
tur rietumu sabiedrotie runās kopl-ļ Bonnas satversmi ar daflem si-
SvT Tal^ksJ S J ^ s J ^ ^ ^ ^ rietumu okupidjķs
p « K ! S h « ' l « « 8 ° ^ « r i e gubernatori
i^iLa™^ i f ™ ^ P"™*^- satversmi pa-k
« ^ S ^ B ^ ^ fn^^L^^S' «««rālls Klejs. Sis bija
S li^'Srt^^^^^nJ^." v l ' t ' h ^ dienesta akts. ko ģe-
J« h55?.w r»5^Sl.,^T?: ASV. Preses konferencē vēlāk viņš
P9H«, v^ H Hietmnvācljā varbflt jw
^^v^^rStjrsiaMroiu-^te^
mus preses konferencē diplomātls- SSļ)ffSS kas
srS M^auers vēlfik paskaidroja, ka
« zemju Ministru prezi-t
«c_i8 ka VaHngtcma nedot^ne Uentus sasaukt landtāgus jati jaun-alkapties
no savas hdzšmejis pdi- Ledēl, lai līdz 23. maijan satversmi
(Belfas 5. Ipp.) ivarētu ^>stii»inšt ari tie.