1950-01-21-01 |
Previous | 1 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
as ka PMina 24"^ lu pa mmm It^atā draudz^ J t e t i arī no " lēt AiļģentmvL m mm. dolāru i i , ziņā-SodaKi : / * Ija paredzējumi liktoprojektļj, iut art spečlr orus li^ltMilektom vēlesft-ll^ lvieīna mēne W 0i^ifšķ\& pirezidents. |5;'p6atent kandidē Viāzŗ ji^ prezident» Pāsikivj, ļl€^b|iens. un komunista ?i kandidatūru atf lOkrati, konservātīf un zviedru partija» fe-pašreizējā Somija? itfirākums. Somijas mt, tikpat lielas " var atlaist "^iMški atbild ,pa|^ Ji^iBSG ziņoi ka:s?t: lS#al«ts prezidentf l i i j i ^ neatbildēt u? ,,300 kara no^ LATVIA lAtviao Nempaper PttbUsbed tmdei EUCOM Clvu Affaln Divlsion Autborliation Number UNDP m. Publltber and Bdltort Valdemārs Lam-berga. E0lingen/M.. Brdte 8tr. 6-B. Prlnter: Ungebeuer & Olmer. Ludwlg8bur8, KOmer-ttr. 16.'Pubilabedtwiceweekly. Clrculatloo U.000. l A T V I AN NEWSPAPER Nr. 6 (S50) SestdM 1950. 21. M v i r i . Unāk treftdtenāa UD «estotanaa Udevilai Latvleiu Centrāli Ka mtteja. Galvenatt redaktora: V Lambergs; galvenā redaktora vietnieka: M CuUtla. Redak* torl: A Bolātelna, Fr. Igala, J. Jēkabaooa. B. Ķiaella 8 Mlndenbcrga. S Ralstera L. Svarcs. Redakcljaa adreae: EssUngeo/N.. Breite Str, i ' ^ i. teletons insa. jaunus li ar Kremli tomēr ražos superatombumbas, jo uz to fiļatavojas ari četras citas lielvalstis • r. Lilientals pie Stajina nebrauks Ņujorka^ (A). — ASV valdibas aprindās kopS Seteām dienSm gemitaa valodas par Jaunu saprašanas mēģinājumu siarp prezidentu Trfimenu un Staļinu. Kā zināms» pašreiz Ķapitolā lielā slepenībā diskutē Jan^Jumu, vai pārkārtot amerikāņu atombiunbu n^ošanas rūpniecību iiz tūkstoškārt iy(>ed[gākajām ōdeņraza-hēlija bumbām^ vai ari glābt pasauli ņo nea^ jaušamu apmēru katastrofas^ pēdējā bridi panākot % ^ nosJM'lķadomdu savienību, ka abi lielie pretini^ no atolnu un fideņndto bimībii liet<«anas atsakās. Cetui^dienas ritā ASV lielo raid&nītaolju ļPM>lItf8kie komaitātori, New Vork Times diplomātiskais korespondents tķM franēu ^ n avoti publicēja sļensācUn, ka uz Maskavu gativojo- |lei doties ASV atomenerģijas komisijas priekšsēdis Dāvids Lilitetāls, lai tidiās sanmās^^^a^ Sta|inu diskutētu jautājuma par atomieroSieni, ^^^^^^^^^^ 1 ^ kārtējā preses konfenmcē prezlžtents Trfimens dementēja ziņu, ka viņš uzdevis braukt lilientālam pio Sta^a. ASV liedomājot uz savu roku pasākt jaunus tuvināšanās mēģiidUumusJKrem- HUĻ Saprašanās un miera poHtika joprojām esot ASV ā r p o l ^^ ienais mēiķis. Tāpēc ari turpināšoties kontakts ar Padomju savienlbut pii»fņ. VN ietvam Jautājumiem par f i d ^ M ^ atombumbu konstruē-īķilīa vai ri^dla^^ Trumens kategorbki atteicās dot Jebkādu atbildi. To '4dV fc<^^ iztulko kā drošu zīmi, tu ASV snperatombumbas jau . . i i. ievēlēšana nodrošināta Somiia »laipni« noraida prast btt I2d6^^^^ Helsinki (B). TreSdiĢoas ,vaka- Ziņas par jaunu, tOkstoškārt sp^ cigāku atombumbu ražošanu ASV pasaules presē parādijēs pii'ino reizi pagājušajā vasatā. Zinātni^ajos publicējumos turpretī teorētiskās aplēses par ūdeņraža atoma kodolu sabrukšanu, radot cēlgāzi hēlijņ un neizmērojamu3 daudzumus enerģija^ bija pazīstami jau gandrīz vienlaicīgi ar pirmo plutoiiija bumt)u i z gatavošanu. Sifi temats akūts kļuva apmēram pirms viena mēneša, kad ASV atompētnieki iesniedza- prezl-j dentam Trūmenam aplēses par hē-lija- ūdeņraža bumbas gatavbiiaņas isšnc^u. Zinātnieki ASV valdSbai lūdza labi apsvērt M bumbu rs^SpŠ^ i i ka līdzšinējā Somijas valsts presaida^ H s i k i v i ievēlēšana augstajā amatā pUnlgi no<ir(^ināta. Sa-va$ bal^ī par elektoriem nodevuši li5r mill«ii somu, ka^ li:? izmēram 60 S)C. ņo ^^siem baistiesigajiem. ļķ5a$'.partiji«i kas^ Pāsi-klvi kandidatūru, dabūjušas vairāk liekā 860i(kKi b i m Tas nozīmē, ka t|m no4^J>Stoātl m elektori. Par komunistu kandidātu Pekalu nobalsojuši 317.000^66 «lektori), bet par dgfāirirtl — 291.000 (62 elektori). Pēc mēneša 300 ievēlētie elektori i2xaudzls jauno Somijas valsts.prezidentu.' BBC ziņo, ka vēlēšanās lielu neveiksmi piedzīvojuši sociāldemokrāti. A^ i k viņi varēja nodrošināt sev 82 elektorus, bet pašreizējās vēlēšanās ieguvuši tikai 65. Informētas aprindas Helsinkos doma^ ka tagadējai Fagerholma valdībai vēlākais 1, mart^ būs jāat- Kļli^jas. Ar šo datuma savus pienā-lE% i;is uzņemsies jaunievēlētais So-ndjas valsts prezidents. Kad aptuveni^ vēlēšanu rezultāti J4uva 2toāmi M ^ ^ visa padomj u Iprese^iacēla M u brēku, pārme- *>t Stmijai nedlriaudzigu izturēšanos, miera llgoma neievērošanu un dtus neiedomājamus pārkāpumus. Kāds Makrimovs Literatumaja Gāzēta slejās kategoriski noraida apgalvojumu, ka tagadējais valsts prezidents Pāsikivi būtu Padomju savienības draugs. „Viņš i r tāds pate reakcionārs kā yisa Fagerholma valdība. Pāsikivi tikai nomas-kojjes aiz Padomju savienības draur dzibas, īstenībā viņš i r kapitālistu un imperiālistu kalps," raksta beigās apgalvo Mak^movs. Arī šai gadījumā Maskava spilgti parādajusi savu divkosību. Pēc somu-krievu kara un'pēc Somijas kapitulācijas otif pasaules kapā Pāsikivi bija vie-nlgS persona, ar ko Maskava vispār Vēlfjās runāt. BBC ziņo, ko tirešdien speciāls somu valdības kurjers "devies uz Maskavu ar atbildi uz Padomju savie-lubas notu p^r 300 kara noziedznieku izdošanu. Lai gan šīs atbildes saturs oficiāli nav vēl publicēts, i n formētas aprindas Helsinkos izsakās, ka Somija „laipni, bet noteikti" noraidījusi Kremļa prasību. Somi oficiāli paziņojuši, ka no 55 vārdā sauktām personām tikai sešas apcietinātas. Pārējās vai nu izceļojušas: uz citām valstīm, vai arī viņu dzīves vieta nav zināma. Kā Maskava uz šo atbildi reaģēs, tas pagaidām vēl nav skaidrs. Kā Londona, tā Vašingtona tomēr pārliecināta, ka Somijti nākotnē sagaida grūtas di^as, savās sekās gluži neapllšāms i€3to-cis. Otrkārt, Šo bumbu ražošanas izmaksa būtu pārāk augsta un varētu radīt ^ t l b a S visai cfmeriMņu saimniecībai. ' Ūdeņraža-hēlija atombumba ir apmēram tūkstoškārt spēcīgāka par plutonija atombumbām, ko amerikāņi nometa virs Hirošimas un Na-gasaki 1945. gadā. Tās i r ari nesalīdzināmi spēcīgākas par jaunākajām ASV U-235 atombumbārņ, ko izmēģināja Enivetokas atolā. Teorētiski ūdeņraž^hēiija atombumba eksplozijā iznicina 200—260 kv. km Uelu apgabalu, t i ar vienu šādu bumbu tiktu pilnīgi iznicbāta P a rīze, Roma vai Varšava. Londonai un Ņujorkai vajadzētu 2-3 bumbu. Raugoties no līdzšinējiem piedzi-. (Turpinājums 12. Vinstons Cērei Is personīgi vadts koDser-vatTvos VelSanu kompono sākusies Londona (B). — Gatavošanās A n glijas parlamenta vēlēšanām pieņem arvien konkrētākas formas. Trešdien strādnieču valdība paziņoja savu vēlēšanu programmu un nepopulārais saimniecības minies Ste-fords Kripss teica runu^ ko Lcmdo-nas prese atum^a par „veikU noklusētu faktu kopojumu un apzinātu angļu konservatīvo partijas mērķu aplamu iztulkošanu". īstS vēlēšanu kampaņa sāksies ar ministru prezidenta EtUja runu BBC 4. februāri. Tai sekos Vinstona Cerčila runa un liberāļu deklarācijas. BBC stan> citu pa visu vēlēšanu laiku saviem redaktoriem un līdzstrādniekiem kategoriski aizlied^s raidījumos iei^t politiskus ani^dotus par valdību. Tas lldz šim notika diezgan bieži, bet nākamajām 6 ne^ dēļās lielā angļu radio sabledriba grib būt pilnīgi neitrāla un objektīva. Konservatīvo vadonis Vinstons CerČils i : ^ a Uelu aktiVitSiti. Pēc atgīrļ«šw^j^ ktts — Atit6i5^ju mm m vātivo partija pidfeli&tēdl Ibrdu Vtd-tonu, kā a i l veselu rindu konservatīvo jaunākās paaudzes politiķu. Londonas pr^se šo vēlēšanu kampaņas centi^lkomiteju jau dēvē par Anģlijais „ēnu kabinetu"» jo vlsiunā ir pārllec^a, ka konservatīvie vēlēšanās uzvels. Vinstons Cerēils m Antonijs īdens personīgi apmekl ē visa^ Mākās, pilsētas m teiks runas. Cerčila veselība esot stipri uzlabojusies. Lai gan viņš izskatoties vecs, tam tomēr esot spars pārliecība par savu uzvaru. Satelilu ministri beg uz rietumiem, un polu un čechu diplomāti neatfijnezas Ņujorka p.) — Trešdien Ņujorkā oficiāli paziņots, ka no sava amata atkāpies Polijas delegāts pie Apvienotajām nācijām Aleksandrs Ra-d^ skis. Ārlietu ministram DInam Eēesonam personīgi adresētajā rakstā Radzinskis lūdz no Savienotajām valstīm patvēruma tiesības. Sajā pašā raksta viņš ari paskaidro iemeslus, kāpēo atteicies no savām pihivarām. ,JSs nevaru attaisnot Padomju savienības delegācijas aiziešanu no Drošības padomes, kad tika noraidīts Maskavas priekšlikums izraidīt nacionālās Ķūias de-iegāztu Dr. Tsjangu," rksta Radzinskis. ,JKopš 1946. g. mB.fUk, kad es sāku stradāt Apviļātajās nācijās, es visiem spēkiem pūlējos nodrošināt Folijas tiesības. Diemi^l, mans darbs izrādījās veltifcs. Padomju savi<»iība pilnīgi iznicinājusi Polijas neatkaribu. Maršala Rokosovska iecelšana par poļņ aizsardzības ministru ir tikai sīks epizods tajā vardarbību virknē, ko Maskava pielietojusi pret Poliju." Kad šī informācija ar lieliem virsrakstiem parādījās visās Ņujorkas avīzēs, arī Polijas delegācija piesūtīja UN sekretariātam rakstu, ar kuru lūgts Radzinski svltix)t no Apvienoto nādju pārstāvju sarakstiem. Radzinskis līdz šim B a l tijas Polijas delegācijas juriskonsults. Gandrīz vienlaicīgi ^ paziņojumu par viņa aiziešanu no Apvienotajām nācijām^ lielākie Ņujorkas laikraksti publicējuši ari bijušā Savienoto valstu vēstnieka Varšavā Bllsia-Leina atmiņas par Polijas sovjetizēšanu. Blī^-Leins sevišķi uzsvēris, ķa 1947. gada 19. janvāra vēlēšanām Polijā nebija nekā kopīga ar demokrātiskām brīvībām. Lai nodrošinātu sev panākumus, toreizējā poļu koalīcijas valdība tikai decembri paziņoja termiņu, kad notiks saeima izraudzīšana. Vēlēšanu dienā ASV vēstnieks vairāku žurnālistu m savas kundzes pavadībā pats personīgi apmeklēja dažus vēlēšanu lokālus Varšava „£$ pārliecinājos, ka komunisti visiem iespējamiem līdzekļiem terrorizēja iedzīvotājus," raksta Bllss-Leins. «Vēlēšanu iecirkņos' bija sastādīti saraksti, kuros at^mēja katra varša-vieša vārdu, kas nodod savu balsi. Vēlēšanu zīmītes nedrīkstēja Ielikt aploksnē. Slepenās policijas aģenti tā katrā laikā varēja pārliecināties, par ko poļi balsa" Publicējot šis ASV bijušā vēstnieka atmiņas, New York Times piebilst, ka Komunistu terrors vēlēšanu laikā vislielākais bijis uz laukiem. BBC ziņo, ka no amata atkāpies ari[ Cechoslovakijas konsuls Ņujorkā Frīds un divi čechu sūtniecības atašeji Vašingtonā* Savienoto valstu ārlietu ministrija viņiem visiem piešķīrusi patvēruma tiesības. ,3ēg-šana uz rietumiem" intensīvi notiek ari Vācijā. Berlīnes amerikāņu sektorā šinīs dienās ieradās Tīrin-gijas finanču ministrs Mogs. Viņa bēgšana notikusi visai dramatiskos apstākļos. Auto nelaimē viņš smagi ievainots im tagad ārstējas kādā Berlīnes slimnīca. m Lai n ^ t ē t u atfledMm ar Padomju savienību, 2vledr(lai fddftt ^ Hbiia iiļoi tai iūtemētos latviešu kaŗai^km Un lai U lēMUiiii I M ō ^ sviedri polidja Mto Hlauž latviešu karavīru pasfvfi pretestība, lidofe-naa bridi i^nlUnol tos ar steka sitieniem, (Skāt. rakstu 4.1]^.). Londona (F). — Pēc tam, kad Padomju savienības delegāts Zarubins sarunām par Austrijas miera Ilgumu pēc 248. sēdes, atstāja apspriedi paziņodiams, ka viņam nav Maskavas instrukciju, Savienotās Valstis, l i e l - britānij^ un Francija ieaiiegusi Kremli asu protesta notu. ASV valdības vārdā to nodeva vēstnieks Kirks. Notā norādīts, ka Padomju savienības obstrukcijas dēļ sarunās par Austrijas miera līgumu praktiski nonākušas strupceļā jau kopš pagājušā gada. ^Savienotās "Valstis ļoti nopietiii novērtē šo Maskavas rīcību," teikts ārlietu ministrijas protesta rakstSi ASV, Ueibritānija un Francija patur sev tiesības rlko^ ties diplomātiskā ceļā, ja Padomju savienība savu viedokli nemainīs. Visā šai kompleksa interesantākais ir tas apstāklis, ka Padomju ārlietu ministrs ViSinskis atteicās personl^ pieņemt Kirku. Vēstniecībai adresētajā rakstā Padomju savienības ārlietu ministiija paziņojusi, ka „Vi-šinskis saslimis". Protesta nota no-dota ārlietu vic^nini£(fram GttmdkOk Franču ārlietu mkiisWjal tuvu stāvošais Le Monde Austrijai veltītajā ievadrakstā ļoti nopietni novērtē padomju delegāta Zarubina demonstrātivo aiziešanu no i^ļMpria-dēm. Pēc ŠI laikraksta informācija^ Padomju savienības delegāts atstāja savus rietumu kollēgas tai brMIi kad bija izredzes panākt kompromisa vienošanos, Le Monde piebUit ka Maskavas obstri&cija Austrijas lietās izskaidrojama pavisam vienkārši. Ja izdotos parakstu miera līgumu ar austriešiem, Padomju sav ī t a i būtu jāatvelk savs okupācijas karaspēks kā no Austrijas, tā arī no Rumānijas^ Ungārijas un Bulgārijas. Sals valstis Blaslņiva stacbnējusi lielākas armijas vienības vijīgi aiz tā iegansta, lai „no-drošinātu satiksmes ceļus uz Austriju". Ja sarkanarmijai vajadaStu aiziet no Rumānijas, Ungārijas, Bulgārijas un Austrijas, ar to lielā mērā būtu nodrošināts ari Tīto stāvoklis. ASV pārtrauks diplomātiskas attiecības ar Bulgāriju Vašingtona (B). — ASV ārlietu ministrija piektdienas ri-ta stundās paziņoja, ka Bulgārijas valdība iesniegusi notu, kurā pieprasa tūlītēju ASV sūtņa Donalda Hīta atsaukšanu no Sofijas. Ārlietu ministrs Ečesons atteicās sniegt jeokā-dus paskaidrojumus, jo neesot vēl saņemts paša Hīta ziņojums par izraidīšanas iemesliem. Vašingtonas polītisicās aprindas pārliecinātas, ka ar šo izaicinātāju soli uz nezināmu laiku pilnīgi pārtrauks ASV diplomātiskās attiecības nevien ar Bulgāriju, bet arī ar Ungāriju un Rumāniju, jo •'k-pat saspīlēts stāvoklis kā Sofijā, ASV diplomātiskajiem pārstāvjiem ir arī Bud^. *ta un Bukarestā. Reizē ar notu Hītam Bulgārijas valdība iesniegusi ari prasību tūlīt atsaukt Tito vēstnieku no Sofijas. iiiiF numura M • VIENĪGAIS CEĻŠ UZ LATVIJAS BRĪVĪBU - 2. Ipp. • NO KURZEMES CAUR ZVIED-^ RIJU UZ SIBĪRIJU — Plaša UusM-ta reportāža M T latviešu karavīru izdošanu pirmf 4 gadiem un viņu tālāko likteni — 4. Ipp. • LATVIJA LIKVIDĒTI APRIŅĶI UN PAGASTI - UNCU TIESA LATGALĒ — Jaunas ziņas no dzimtenes — 8. Ipp. • „LATVIJA ATKAL BŪS BRĪVA," — pareģo Berlīnes slaveni gaišreģe Ursula Kardosa sarunā ar musu 8peciālkorespondentu-;10. Ipp. • PA JAUNĪBAS TEKAM--5. Ipp. • STŪRĪTIS MŪSU LASĪTAJAM — 10. Ipp. • ILUSTRĒTA SPORTA REPORTĀŽA — pārskats: I . Utviešu panākumi vieglatlētikā 1949. g.—ll.lppi NĀKAMAJĀ NUMURS sāksim publicēt kāda Izbēguša NKVD majora atmiņas par Baltijas valstu sovjetizēšanu un par to, kā Maskava ar UNRRAs palīdzību izspiegoja DP. H l i i i i l i l i i H ^^ •i
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 21, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-01-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500121 |
Description
Title | 1950-01-21-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
as
ka
PMina 24"^
lu
pa
mmm
It^atā draudz^
J t e t i arī no "
lēt AiļģentmvL
m
mm.
dolāru
i i , ziņā-SodaKi : /
* Ija paredzējumi
liktoprojektļj,
iut art spečlr
orus
li^ltMilektom vēlesft-ll^
lvieīna mēne W
0i^ifšķ\& pirezidents.
|5;'p6atent kandidē Viāzŗ
ji^ prezident» Pāsikivj,
ļl€^b|iens. un komunista
?i kandidatūru atf
lOkrati, konservātīf
un zviedru partija»
fe-pašreizējā Somija?
itfirākums. Somijas
mt, tikpat lielas
" var atlaist
"^iMški atbild ,pa|^
Ji^iBSG ziņoi ka:s?t:
lS#al«ts prezidentf
l i i j i ^ neatbildēt u?
,,300 kara no^
LATVIA
lAtviao Nempaper
PttbUsbed tmdei EUCOM Clvu
Affaln Divlsion Autborliation
Number UNDP m. Publltber
and Bdltort Valdemārs Lam-berga.
E0lingen/M.. Brdte 8tr.
6-B. Prlnter: Ungebeuer &
Olmer. Ludwlg8bur8, KOmer-ttr.
16.'Pubilabedtwiceweekly.
Clrculatloo U.000.
l A T V I AN NEWSPAPER
Nr. 6 (S50)
SestdM 1950. 21. M v i r i .
Unāk treftdtenāa UD «estotanaa
Udevilai Latvleiu Centrāli Ka
mtteja. Galvenatt redaktora: V
Lambergs; galvenā redaktora
vietnieka: M CuUtla. Redak*
torl: A Bolātelna, Fr. Igala,
J. Jēkabaooa. B. Ķiaella 8
Mlndenbcrga. S Ralstera L.
Svarcs. Redakcljaa adreae:
EssUngeo/N.. Breite Str, i ' ^ i.
teletons insa.
jaunus li ar Kremli
tomēr ražos superatombumbas, jo uz to
fiļatavojas ari četras citas lielvalstis
• r.
Lilientals pie Stajina nebrauks
Ņujorka^ (A). — ASV valdibas aprindās kopS Seteām dienSm
gemitaa valodas par Jaunu saprašanas mēģinājumu siarp prezidentu
Trfimenu un Staļinu. Kā zināms» pašreiz Ķapitolā lielā slepenībā diskutē
Jan^Jumu, vai pārkārtot amerikāņu atombiunbu n^ošanas rūpniecību
iiz tūkstoškārt iy(>ed[gākajām ōdeņraza-hēlija bumbām^ vai ari glābt pasauli
ņo nea^ jaušamu apmēru katastrofas^ pēdējā bridi panākot % ^
nosJM'lķadomdu savienību, ka abi lielie pretini^ no atolnu un fideņndto
bimībii liet<«anas atsakās. Cetui^dienas ritā ASV lielo raid&nītaolju
ļPM>lItf8kie komaitātori, New Vork Times diplomātiskais korespondents
tķM franēu ^ n avoti publicēja sļensācUn, ka uz Maskavu gativojo-
|lei doties ASV atomenerģijas komisijas priekšsēdis Dāvids Lilitetāls,
lai tidiās sanmās^^^a^ Sta|inu diskutētu jautājuma par atomieroSieni,
^^^^^^^^^^ 1 ^ kārtējā preses konfenmcē prezlžtents Trfimens
dementēja ziņu, ka viņš uzdevis braukt lilientālam pio Sta^a. ASV
liedomājot uz savu roku pasākt jaunus tuvināšanās mēģiidUumusJKrem-
HUĻ Saprašanās un miera poHtika joprojām esot ASV ā r p o l ^^
ienais mēiķis. Tāpēc ari turpināšoties kontakts ar Padomju savienlbut
pii»fņ. VN ietvam Jautājumiem par f i d ^ M ^ atombumbu konstruē-īķilīa
vai ri^dla^^ Trumens kategorbki atteicās dot Jebkādu atbildi. To
'4dV fc<^^ iztulko kā drošu zīmi, tu ASV snperatombumbas jau
. . i i. ievēlēšana
nodrošināta
Somiia »laipni« noraida
prast
btt I2d6^^^^
Helsinki (B). TreSdiĢoas ,vaka-
Ziņas par jaunu, tOkstoškārt sp^
cigāku atombumbu ražošanu ASV
pasaules presē parādijēs pii'ino reizi
pagājušajā vasatā. Zinātni^ajos
publicējumos turpretī teorētiskās
aplēses par ūdeņraža atoma kodolu
sabrukšanu, radot cēlgāzi hēlijņ un
neizmērojamu3 daudzumus enerģija^
bija pazīstami jau gandrīz vienlaicīgi
ar pirmo plutoiiija bumt)u i z gatavošanu.
Sifi temats akūts kļuva
apmēram pirms viena mēneša, kad
ASV atompētnieki iesniedza- prezl-j
dentam Trūmenam aplēses par hē-lija-
ūdeņraža bumbas gatavbiiaņas
isšnc^u. Zinātnieki ASV valdSbai
lūdza labi apsvērt M bumbu rs^SpŠ^
i i ka līdzšinējā Somijas valsts
presaida^ H s i k i v i ievēlēšana augstajā
amatā pUnlgi no |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-01-21-01