Bavarijas Latviesu vestnesis, January 21, 1950

              10 LATVIJA Sestdien, 1950. g. 21. JanvM.
I
• i i
i.
i.'
.Latvija būs otkal brīvo', - saka
Berlīnes slavenākā pareģe
Mūsu speciālkorespondenta raksts no
bij. Vāciias |falvaspilsefas
Ne mazāk kā desmit berlinieSiem
es esmu jautājis pēc viņu populā­rākā
cilvēka. Jaunākie gados gan-
4riz visi man atbildēja: Konnijs
Rukss. Vismaz nedēlu pirms katras
^ņas un vēl 11^ pēč tam no visiem
reklāmu stabiem smaida pretim Sl
jaunā Berlīnes pussmagā svara bok-
• ^ a platdegunainā seja. Boksa «rpor-
4a entuziasti loto ceribu, ka Rukša
pan&umi st#ptautiskā ringā nebūs
mazāk spoži kā MakSa SmēUnga.
Ne mazāk populāra i r ari clave-nā
Berlines gaišreģe Ursula Kar-dosa.
Viņas vārds gan reti sasto­pams
avīžu slejās, bet zināt to zina
gandi^z ikviens berllnietis. Spožā
KOrlirstendamma tuvumā, kāda ne­cilā
Ielā, kur reti iegriežas auto vn
tikai pieci,,seši nami palikuši kc^ŗa
vlesu]a nesagrauti, dzīvo š! populā­rākā
Berlīnes sieviete. Simtiem bēr-linieiu
m lebraucējii katru pciēļu
uzmeklē viņas namu. Es pirmo re^zi
turp aizgāju pirms divām nedē}ām,
bel Unulu Kardosu sastapt man to­reiz
neizdevās.
Jlodiea Kiu'dosa ktmdze ]Qs pie-i^
imA lOB^ pieteikusies jau tik
daudzi i^mieMētāJi, ka ātrāk par
divām liĀlēļām nav nozīmes ieras­ties,^
f f t a i i e v i l k a Kar^
dosa Iniiīdte^^^^^^^l^^ kārtas.
V a i l B s i ^ ^ ^ ^ l ^ tāds?'* jautāja
* man sieviete
g a i l i e i^
irlb|)#|l^ilft,^^^l^^ „izsprau^
ciei^ caw dzdzs^^i^ ka Ber­līnē
inan un es nezi­nu,
vai divas nedēļas vēl būSu Idt,
bet tflul apd^ājes. Mana galvenā
vēlēkanās bita no Vriulas Kard^as
nmt^ ddrdēt» kas SMaida m ^ nā­kotnē^
bet es gribēju ari tādē{ pg;r-liednities,
vai gaišreģes vārdiem
var» iioet, tas i r — dzirdēt kaut ko
^tādu, ko esmu ]au piedzīvojis. Ja
es būtu pateicis, kas esmu, no ku-
VU Mpu|l sWba dlvēd no v
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
Hdijot 90 gadot vta pašauts mUzI-pnēroa
pieaugusi mfikaUgu miega
J t t lldQtoi.j R & a h ^ ^
tt J f i i i ^ ļiudU katm adcU
patlir?^i»IWļi^ isblāu, m j)r-ainiiiiam
t ^ ē r vairāk vai maOk kai-
ISMS, Tldil ārstt siktUi lauzīt ^ v a s,
kTittvIldem atdot «Utgu;dai>isiil vel-
Iii atgriaitlas pie tdzek)a, fcSdu cii-vfee
jpaalst ļau kopi ņdu .tāķ^toSlcm;.
pie šcTpula. i a u tenie ēģiptiefti pazlnuSi
lapula nozīmi un to lletojuSi ne , Ukat
iSai&iem« bet art pieaugušiem. Sllmnl-dUi
tagad iwtorIU limHlņājuml ar gul-tlm,
kas usittdIUa uz iapu)a pamata,
u a l S s imagoa bezmiega gadījumos de­vušas
labus panākumus, varbūt tleSSm
pie gadiem mūsdienu nervozie cilvēki
niUitoa valtii W « « š i mi?8a ta^et^a,
bet dos darbu šūpuļu rūpniecībai, (b)
«UMORS
ž ^ r d l g l misa lepazIsUna jaunu, glī­tu
mftsu ^olas audzēkni ar slimnīcu un,
ejot cauri kfidal vIrieSu nodaļai, brī­dina
jauno!
„8S Ir viena no blsUmakajSm noda-ļlm.
pacienu Ir jau tikpat kā izveseļo­jušies.
»* ^
SkolotSjs: „val lls domraksts Ir jūsu
pašu sacerēts?"
Skolnieks; «.JS. pilnīgi.**
Skolotājs. nBsmu laimlf{s redzēt jūs
savi klasi, Edgar AUen Po! Biju ledo-mSjies
jūs jau sen miruftui"
e .
„Ļott notēloju, biju pavisam piemir­susi
jūsu ielūgumu pagSjušās sestdienas
viettfbSmi'*
,4a, vai tad jūs nebljit teraduslcs?'*
Laulība ir Hdtiga garam kreklam, jūs
tajfi jūtaUes silU. bet vloš jOs saista.
viņa; ,.JŪs. protams, negrlbisit man
testflstlt, ka esmu pirmfi meitene, ko
skūpstatf«
Vloš: . W bet kS jūs to zlnfttt"
t
„K8d^ jūs i l d d bu nepieteicfit tūlīt,
kad, mijas pimākot, aU'adāt visas at-vlUctnes
iztukSotas un to saturu izmē­tātu
pa RTidUt**
„Es kdomSjos, ka mans virs meklējies
pēc tīra krekla.'* <jb)
BIJ. NOMETŅU JAUNIEŠI
AMERIKA
^<Ti, tagad tlkiU ieslēdz saldējamam
gkii^m piintt ^uda, un pēc stundas
imis bfis bnm^to slidotava neka
OfaidelfingeiMtt nometnē VicWir
rienes un kā še ieradies, tad manu
pagātni kaut vispārējos vilcienos
labs psicbologs un politisko noUku-mu
pazinējs varbūt varētu art ap­tuveni
rekonstruēt,
10. janvāri, noteiktā stundā, jau
kā reģistrēts viesis ierados otru
reizi Ursulas Ķardosas dzīvoklī. Aiz
kādām durvīm, kur atradās gaiš­reģe,
bija dzirdama ātri runājošas
sievietes balss Kad durvis uz tu­rieni
atvērās un šo telpu atstāja
kāds vīrietis, es zināju, ka runātāja
bijusi Ursula Kardosa. TāUd viņa
stāsta di^gan daudz, ^ domāju.
Pienāca mana kārta. Rokas spie­diens
un — lūdzu sēstieties,^ Neuz­krītoši
ģērbusies, sirmiem matiem
un sirsnīgu ^ a t u , gaišreģe apsēdis
pretim m klusēdama brtvi skatījās
man acis. Un atkal es domāju—jau­tās
kaut ko vai neji^utās? Drofii
vien Jautās...
Viegls smaids pārli^ja Ursulas
Kardosas seju — varbOt viņa redzē­ja
manas domas — un tad viņa sā­ka
runāt Kardosa Jautāja, bet gan­drīz
uz katru Jautājumu toilt sekoja
viņas pašas atbilde.
„Kāpēc JQg t& biea esat drOms?
JOs esat izbēdzis lielām briesmām.
Jau gadiem ilgi Jūs ndmr neesat
mājās. Pagijušais gads bija visgrO-tākals
JOsu dzīvē. Jus atrādāties i e ­slodzījumā
(biju PbUjas poHtisko
detumā un vēlāk koncentrādjas no­metnē).
Uz kurieni Jfls gribat c^ot?
Tas ir ļōtl tālu (esmu pietdcies uz
Auskāliju), bet Jums tur klāsies
ļoti labi. Berlīni jūs atstāsit šl mē­neša
bdgās (Berlīnes IRO ierēdņi
saka to pašu), bet Eiropu marta
mēnesi. A r JOsu dokumentiem kaut
kas nebija kārtībā (es ierados Ber­līnē
ar viltotiem dokumentiem un
piedzīvoju grūtības, idtām pierādi-ju,
kas patiesībā esmu), un ari vēl
tuvākā nākotnē Jums būs izskaid­rošanās
dokumentu lietā.' No ku­rienes
jūs esaff No Rēveles vai Rī­gas?
Liekas, ka no Rīgas... Es esmu
tur bijusi."
Bridi Ursula Kardosa klusēja, tad
turpināja: Neejiet austrumu un
dlenvidausti^inu vi^rziibnār jtims
draud briesmas," Sajā vietā es pir­mo
reizi pārtraucu gaišreģi. Pateicu,
ka esmu no austrun^em atbēdzis,
ka esmu latvietis, un man ne prātā
nenāk doties atpakaļ.
„£s nedomāju austrumus tālā no­zīmē.
Berlīnē jūs nedrīkstat iet
austrumu un dienvidaustrumu vir­zienā,
pat ja kāds draugs' aicinātu
U> darīt. Iespējams, k a jūs aicinās.
Un, braucot ar pilsētas dzelzce]a
vilcienu, sargieties iemigt. Pirms
pāris dienām tas notika, unļjūs gan­drīz
aizbraucāt par tālu, kur jums
draud briesmas. (Jaunā gada rītā.
braucot ar „S-bānl", es tiešām biju
iemidzis tm gandrīz iebraucu krievu
sektorā; pēdējā rietumu i;)ieturas
vietā pamodos un izlēcti- no vagona,
kad ^^ilciens jau kustējās).
„Es gribētu zināt, vai mani vecāki
vēl dzīvi,** es jautāju.
„Jā. Bet viņi nedzīvo kopā. Vai
viņi šķīrušies?" •
.^Neiespējami."
„Tad viņi i r izšķirti."
„Vai mana dzimtene būs kādreiz
atkal brīva, un man būs Iespējams
turp atgriezties?" jautāju tālāk.
„Jā, Latvija būs atkal brīva. Tā­pat
kā ari Berlīne būs brīva..!" Ur­sula
Kardosa piebilda. „Bet esiet pa­cietīgs.
Pirms 1954. gada jūs ne­drīkstiet
atgriezties dzimtenē. Pēc
tam varat to darīt, tad Jums tur
briesmas vairs nedraudēs, un jūs to
ari darīsit. Bet vienu no saviem ve­cākiem
jūs vairs nesastapslt dzīvu."
Tad es parādīju Ursulai Kardosai
kādas latviešu vienības kapteiņa ģī­metni
(civilā). Viņa teica: .,Es redzu
viņu formā. Bet kritis viņš nav.
Viņš atrodas gūstā (pēdējie ziņas no
Karaļauēlem) un atgriezīsies pie sa­vējiem."
Ar sirsnīgu rokas spiedienu im v i ­sa
laba novēlējumu, vēlreiz uzsve­rot,
ka briesmas, ja pats tām ne­skriešu
pretim, man vairs nedraud,
Ursula Kardosa atvadījās no manis.
Naudu viņa atteicās pieņemt: „Jūs
esat bez darba, un naudas jums nav
daudz. Man pietiek ar to, ja es zinu,
ka jūs aizejat no manis ļoti apmie­rināts."
Patiešām, ļoti apmierināts es at­stāju
Ursulas Kardosas dzīvokli.
Apmierināts im pārliecināts, ka ir
cilvēki, kuru ads redz lietas un no-tilounus,
kas vienkāršo «nirslīgo
acīm neredzami. Nobeidzot šo vēs­tuli,
man gribas vēl piezīmēt, ka
Ursula Kardosa pilnīgi pareizi attē­loja
arī divus raksturīgus notiku­mus
Latvijā, vācu okupāciias laikā,
kad abas reizes man draudēja bries-
Angļi saka. ka viņu valoda esot
pasaules valoda, jo to lietājot lielā­kā
kultūrtautu daļa. Jaunāko laiku
statistika to ari tiešām neapstrīdami
apstiprina. Ja ap 1800. gadu angliski
prata tikai apm. milj. dlvēku.
tad 1 ^ . gadā to runāja jau 110
miljoni un tagad angļu valoda ir
mātes valoda vismaz 180 miljoniem
cilvēku jeb 10 proc. no pasaules ie­dzīvotāju
skaita. Ja šis pieaugums
turpināsies tāpat, tad ap 2000. gadu
angliski pratis jau apm. cctiulā daļa
no pasaules iedzīvotājiem. Jo ne­drīkstam
aizmirst, ka tagad Vādjā,
Japānā. Dienvidamerikas valstis uc.
šo valodu mācās simtiem tūkstošu
cittautiešu.
Pagaidām gan vēl izplatītākās va­lodas
goda pēc ar a n ^ em sacenšas
ap 420 milj. ķiniešu. Bet tā kā viņu
valoda i r rietumnieku mēlēm par
grūtu, tad no šl sāncenša angļiem
im amerikāņiem nav ko. bīties. Uz
pasaules izplatītākās valodas runā­tāju
godu vēl varētu kandidēt ari
krievi, kuru valodu runā vairāk par
100 mUj. cilvēku, bet, jādomā, k a ari
viņiem šai sacensībā neizdosies an-gļus^
panākt
Kādreiz izplatītākā valoda pasaulē
bija franču valoda, bet tagad tā
stipri palikusi dtām iepakaļ. J a ap
1800. gadu frandski runāja 31 milj.
cilvēku, bet krieviski un vādskl ap
30 milj., tad jau pēc 120 gadiem
franču vieta ar apm. 40.milj. runā­tāju
blakus apm. 70 milj. vācu, 50
milj. spāņu, 40 mUJ, itāliešu un por­tugāļu
valodas pratējiem bija kļu­vusi
necila. Seit jāpiezīmē, k a viena
no visātrāk, līdzās angļu valodai, au­gošajām
valodām pašlaik i r spāņu.
Pusi no pasaules laikrakstiem ie­spiež
angliski, pie kam šo laikrak­stu
metiens i r trīsreiz lielāks par visu
dtās valodās iespiesto laikrakstu
metienu k(^fi. (¥) I
Kāds no JamaOnJiem pMMkk
Grifa pēcpusdienai ICnm
Patīkamu kontrastu ^ ml
kimono tfddgi angUaļa wt
vidukli un draiiSiiiBm «!• tic
llds kaklam ]M«vf^
raksturu*
JAUNĀKAIS GLEZNOTĀJS
PASAULE
Sensācija J a i ^ un ASV radījis 6
g. V. HiroSi Niiida» pazīstama glezno­tāja
dēls, kas pēkšņi pirms gada dl-ds
glemot on tagad ar savu gleznu
izstādi ce}os no Tokijas ns ASV. Us-ņēmumā
Jaunais brinmnbēms savi
darbnīcā ar darba paraugiem.
RMBATĀSAULE
^ Marokāņu jūrnieks Francisko Diazs
40 gados sarakstījis grāmatu, kurā ap-
'raksta 3900 dažādus mezglus. Manu­skripts
ir biezāks nekā Londonas tālruņu
grāmatas četri sējumi. Tagad Dlazara
vienīgi vēl atUek atrisināt vienu mezglu:
atrast savai mez|potal enciklopēdijai iz-
Freibergs aptaujā noskddrajuii proķl^
mas, kas viņu tautlefiiem sigādS visvai­rāk
rūpju. SOOO IzUujito personu vidū
49,8 proc. baidījās no defiflcijas, .41,1
proc. no komunisma. 10.6 proc. no jauna
kara un tikai 1,6 proc. no krieviem. <b)
4 Pasaules mazākās monarchistes tro- .1
nl nesen uzkāpa valdnieks Rainirs III.
Viņa oficiālie tituli ir: Monako firsts,
hercogs Valentinuā, marķīzs de Bo,
grāfs Kaladē. Bilas barons. San Remi
kungs, grāfs Torlņl. Sen-Lo barons, ba­rons
de la Litjinē, Mazarfnas hercogs.
Mejēnas hercogs, Sato Porsjēnas princis,
grāfs TereU, Belfortas. Tannas vln Rose-monas
grāfs. Altkirchas barons, izenhei-mas
valdnieks, marķīzs SilU, grāfs Lon-žimo,
MesI barons un Gisardas marķīzs.
Pie tam tas ir tUcal tā saucamais ..vien­kāršais"
valsts tituls; pilnīgais ir vēl
par duci garāks. Rainira valsU Ir t i ­kai
23.000 iedzīvotāju, (b)
4 Kādā Nimbergas vēstuļu kasHtē
iemesto sūtījumu vidū pasu atrada ari
kādu naudas pārvedumu, pie kura i ar
spraudīti bija piestiprinātas četras simts
marku zīmes. Uz pievienotās zīmītes
bija uzraksts: ..Rinda pie Iemaksu lo­dziņa
bija par garu." Pasts nosūtīja
DM 400 adresātam, (b)
# Tadžmahala kapenes Indijā uzskata
per skaistāko celtni pasaulē. So būvi no
balta marmora valdnieka mīļākajai sie­vai
20.000 cilvēku cēla 22 gadus,
4 Jaunzēlandē sastopamā tuatera Ir
vienīgā ķirzaka pasaulē, kurai'ir 3 acis;
trešā acs ir pierē, pārklāta ar plēvi. T u ­atera
olas perē vairāk nekā gadu.
4 Vecpuisis, kas lūdza Anglijas kara
ministriju sagādāt viņam sievu no kara
atraitnēm ar bērniem, saņēmis 4400 pie­dāvājumu
Pat bērni ir raksUjuši: ..Lū­dzu,
preci māmiņu 1".
4 Kitves Pil8ē(as (Z. Rodēzijā) ties­nesis
kādam iezemietim lika parādīt, kā­dā
veidā viņš ticis piekauts. CietuSais
paņēma 2 kg smagu veseri un ar vienu
sitienu nosita apsūdzēto.
# Kāds dārgakmeņu zaglis izbēga no
Istanbulas cietuma, lai pabeigtu iztrau­cēto
..darbu" un tad a r kabatās noslēp­tiem
dārgakmeņiem atgriezās cietumā.
# Sērs Frederlks T, G. Hobdejs no
DroltvlČas, Anglijā, izgatavoja mākslīgus
zobus karaļa Džordža V sunim.
# Policijas nakts patruļu izsauca kāds
skots un ziņoja, ka viņam nozagta nau­das
lādīte. Jajā esot bijuSl 3 pensi (apm.
24 feniņi).
# Jautājot 8 japāņu slmtgadnleklem
(vecākais 109 g.) par liela vecuma sa­sniegšanas
noslēpumu, visi atbildēja:
,.Ncēst par daudz".
# Anglijā 1857. R. bija 300 laulības
SķirSanas gadījumu, 19U. g. — 1000,
1935. g. ~ 5157. 1945. g. - 45.000 un 1948.
«. - 70 000.
# Laulības gredzeni valkājami uz
kāļu pirkstiem, dabūjami kādā Manha-tanas
dārglietu tirgotavā ASV. Veikala
IpaSnleks paskaidro, ka §ādl laulības
gredzeni esot daudz intīmāki, (ga)
Voi viriesi atkoros sievietēm savas
pamottiesibos uz kfosu košumu?
savienotajās valstis nesen nodibināts
klubs, kura stotūtos noteiktais mērk-;
ir padarīt vIrleSu apiiērbu attal tUc
krāsainu, cUt vien Iespējams.
..Visur dabS mēi Ievērojam principu,
ka tēviņa ItelfikS nozīmība uzsvērta ar
koSSs krāsās IzteUctu ārieni/* teUrts uz­saukumā,
ko klubs piesūtījis viJrtem
ASV lielākajiem laikrakstiem. ..Tlķal
civnizācijas samaitājoša ietekme un sle-viSķlgā
greznības kāre mudinājusi sie­vietes
pārņemt līs seni» vlrleāu priekš­rocības.
Kamēr sievietes dižojas vls-koāāko
krāsu JūkU. mēs ļaujam, levl
apzināti nosttimt ot­rā
plāksne. Mums
beld^t jāatbrīvojas
j)0 līs pakļautības.
Tad ari pārēja dzī­ve
» ^darlbas varē­sim
gūt virsroku...!'*
K i to mēdz dant
praktiski laudis.
īclub» dlblnStājt sa­rīkojusi
art jau
krāsainu virieāu ap­ģērbu
skati. Pagai­dām
gan. ftklēt, Sis
progresīvais klubs
vēl pārāk tālu savu
mērķu prmģēlanā
nav .tleia^ iOi^Jkatē
Icorija un
Gandrīz jcatrfi zemē i r dtdill^
organizficljas, kas sapulcēt un •fl^^l
zolucijfis protestē piret īlevleitt te -
saistīšanu mUitērfi palIgdieneitLBIl^
tanī pašā laikā no Grlcķljaa
par sieviešu bataljoniem, kas <
izcēlušies apgabalu mbēlanl.
nijā un citās Skimdinaviji»
sievietes apmāca pašaizsanUU im
apkārtnes orientācijā; AngUJI m
Sa^enotajās valstis m&lē meitenei,
darbam pie karaspēka vienībām. ISki
nas sievietes Ir lepnas, ka var Sfi*^'
tivi piedaHtles pilsoņu kari. C i *
choslovakijai ir sieviešu IfflktM
lēcēju vienības, bet Izraēlā iriiSS
tēm jāpilda vi^i^rējaii kara ^
nests. ^
^)ļk MM* Mrtts'^ Jun; <^We^ .s «ilbas
kurpes un zlla« zeķes ar spilgti sarka­nām
un gaist brūnām rūtSnu
n\as,
B e r l ī n ē , janvāri.
VIŅŠ IZLĪDZĒJĀS AR PSICHO-LOĢIJt
Kads Čikāgas kinoteātra īpašnieks
ncmlUgl saņēma sūdzība»;, ka daudzas
kino apmeklētājas Izrādes laikā sēž ar
cepuri galvā un aizsedz skatu uz ekrā­nu
tiem, kas sēž aiz muguras. ViņS Uka
piestiprināt visdažādākus noliegumus un
aizrādījumus kino priekštelpās, bet ne­kas
ncUdzēja. Pēdējā laikā, dīvainā kār­tā,
redz Sajā kinoteātri tikai vairs po
retam kādu dāmu Izrādes laikā ar ce­puri
galvā. VlņS liels piestiprināt gai­teņos
blakus ieejām Izrāžu Eālē plāk­snītes
ar uzrakstu: Vecākām dāmām
§ajā kinoteātri atļauts noskatiUes filmas
ar cepuri galvā.
Ar Š O uzņē­mumu
pietika
lai Ava Gādnere tiktu anga­žēta
filmā Sādu laimi nepie­dzīvo
katra sieviete. Vērojot
jauko uzņēmumu var pievie­noties
Holivudas speciālistiem»
jo ne tikai uzņēmums i r pie­vilcīgs,
— patīkama ir ari
pati uzņemta. Viņai uzticēta
galvenā loma jaunajā filmā
Lielais dziedonis, l«ur vitjias
partneris būs Gregorijs Peks.
Viņa jau samulsinājusi ar sa­vu
pievilcību visu Holivudu
un drīzumā izdarīs to pašu ar
atlikušo^ cilvēces da]u — filmu
skatītājienL
ROMĀNU RAKSTNIEKS
AR LELLĒM
X Par kādu no Ievērojamākajiem ja-oāņu
romānu rakstniekiem, kas 8arak<
stijis pavisam 209 darbus, stāsta, ka viņi
lai orientētos savu romānu neskaitāmo
ncrsonu likteņos. Ierīkojis speciālu leUu
telpu, kur katra lelle 8lmb'>llzē kādu
romāna Varoni. Ja romāna gaitā kāda
oersona aizsūtīta ceļojumā. akstnleks
novieto atUecīgo leUI zināmā telpas
i ^^J^ nomirst, tās leUl le-l
Uek kādā kastē, utt (j>
tā
Hongk(mgas tuvumā saņāmtii i&iii
vairākas trlspadsmltgadlM m l *
tenes. kaa bijuāaa apbruņotai no k i ­jām
līdz galvai, un clnljulās U d iU
zēniem sarkanajā armijā, T T ^
BEZ
nebaidfii uaņimtei atbildīgus ] ^
nāktmiua* Tā kādas amttikāņu
viešu alpvienibaa loceklei divas i t i oh
das lidlnfijuāās UtoaSIhā v i n A|ī>:
vienoto nāciju &ām, lal tfi #
monitrētu pret iiijeviedu t r O k im
augstākos amatos UN. |
Kopenhāgoiai sievietes bija ao^
lēmuSas, nepirkt gaļu un d M i , k i ^
mēr v ^ a l n i e k i nepazeminiv ettlMĻ
Un tieSfim — viņu apņēmlanli
palika bez s^onēm — cenai Imē-minājās.
Padomju okupācijai ļosla Iti^;
pārspējusi rietumus. Iz4an>t.lļli|Q3ļļ|
tiesību reformask laulātie nifaiļlil
varēs saukties nevien vīra,
vai dubultvārdā. b e t p ( c pillļili
izvēlēties uzvārdu, kurā iettlpi sU*'
bes no abiem, piem. no Lēmiņa un
Millcra rastos uzvārds Mmane,
Krustvordu mTklo
UMcvif A. Ktenli, BetlbMOBl,
m •
rJfSJf*!*!?^* ^' SenUtvleāu dieve, 4^
SH?"»h* ^^^"«^?."^*J^I^''' MMuiehlaomtieesr.f iņ1u0 p. iloir^S
uzmetums 14. Literāri
MoffkiTf;^^"^^..*"*^^' nezināms. If.
JS^J^?** Kādas Eiropas tautai
S 21. Novietot sprāgstķSme-
?Q^; ^;/'"«^^'^ajums mUrlkā.^TAi«-
lQga piederums. 24. Iedoma
i i c ^ T f i n o H r ^ u ? ^ ^ ^ " satiksmes Udzek-
6zk^'J.^\ ^1^*^? Alkoholisks
kS^^S •« •r.®^''*^"^ ^^itljas jūras pie-p
^ f ' s f - " Skati 13. Garo. l i
InSk- R ^ ? ' ' " ^"tlņa Kaukāzā. 18. Sie­vietes
vārds. 19. Apšaubāms pasākuma.
IEPRIEKŠĒJAS KRUSTVĀRDU
MĪKLAS ATRISINĀJUMS
fL^Z^' Sala Mintauts-
9-12. Popurljs. 13-14 Erss. 15-1«.
Alda. 1-5. Prom. ft-n. Pāle. 2-14. Ata-turks.
3-15. Samarija. 4-8. Alts. 12-1«-
Sula. !--«; Prot 5-2. Māja 3-8. Sodi.
T-4. Alma.t|-i4. poig ir«MU
U - M . Rūsi. 15-12. Auss