1949-08-10-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
pare|bezdorbamozl4„, l (Turpmājumsno,, Iķonjimkturas un daJō^ «'Mnmiecības gii.Vi^J pareģ5ilss"", A^j n vvaatirrSski; 12 pastāvīgie kUentL p w 1 » tti ka viņa aprS^^fei ļglMn New«pftpn ļUMfiuiA noder rocOM CSvfl •ZļīļiPlvuū^ AntiiorisatlOD «^gSusn vaumm Lam* DP Cm» tomtm, W««n*f. ML PoMUhed ^ m t t t r . ctfciitirtioDs t*m ii>i Nr. 81 (805) TrcSdn 1949. f . 10. augusti. unlk treldlenis un sefUU«^ Udevējs: Latvtelu Centrāli Ko* mltda. Oalvenali r^^^JSļSJi^; tambergB; filv. red, vletmalt M. CuUtis on A. Klivma. B#> d ^ r t : A. B(dHelna. Tr. IgaU. j . jēkabsona, T ^ U M 8. Ocols. Bailten, t. evaroi. Bedakdjas adrese: S!BUnjgi/»H UhUndstr. i . tel in». iēna uzTeviināTsv ^petlžanas bi^j' ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ KarrDr. Roos., Abas ^ riedskr dzīve turpS^^ kš sastādīsies no TfiSf^' ^ SAV. VALSTU ĢENERĀLŠTĀBU PRIEKŠNIEKI ATSTĀ] EIROPU 18 Visumā uzrāda k3 ?N ļ j a u 1955. g. Jķflrdllmeoi. sikakl bet Jau 1950 Vi.^ tlscaur kāpjoša tendence 5S |aSa gada beigās salnnSArtt katkal nokritis i J S f c areģojutnl tiek s a « S bku aprēķinu ceļā, izskaita [ariāclju rindas. Sie pTrežSSn^^ ād ASV valsts kase mmm uz 140 miljardlenflil Pr. Rooss, tos noteica iiz 165 mlW fc. Gada noslēgumā izrādS hlsnlba bijusi Roosam, un Iml lēmusi 165,1 mllļardu doC^ Tflo aicina arī.., (Turp. no 1. Ipp.) [liekas tomēr, ka šai Tito <^ pret komlnformu Ir drllfiH» pāki iemesli nekā alzkkrta »^ iīllba vai nacionālas jūtas. Nm. [eek pirms divi nedēļām m h Londona un Ņujorka viena ota ļclna ifpert pirmo soU tālāku aķ fevumu piešķiršanai Tito, bet ^ zrunājas ar «nelabvēlīgi sabM» wo noskaņojumu pret diktfiton: ļto'V jKJk zināms, pag. pavaii^ id sākās komdniorma saimnleclBUt [presijas pret Jugoslaviju, aiig|i \| herikāņi piešķīra Tito visnepi^fc mākos kredītus mašīnu un jēlviel ;)irkSanai, bet tālāko aizdevumu ik jūgšanu saistīji^ ar cerībSm, kt Itd turpmākos mēnešos parSJii^ ļŗĶ pņse viņš īsti stāv. ĶSNei irk Ilerald Tribune labi inforal!^ ISvBelgmdes korespondents M is Koblencs vairākkārt aizr$d!jlli to pašreiz atrodas īstās 8pIlSs,> aS varētu ar alumīnija un taji [das Izvedumiem vien sabalaa» u budžetu, bet trūkst niaflMi ŗ.tuvju izmantošanai. Lai i^h [slavijā ievērojami uzlabojuih ļiki^ainmiecibas^ ražojumu prodi»- fa, jo neoficiāli Tito atteicies » Uektlvizācijas, Jugoslavijas s# clba draud sabrukt P§c ipe* .u atzlmuniem nākamo i M B i* in laikā, Ja ASV un AngUja^ žgādās vajadzīgās mašīnas z«w ģātību Izmantošanai. Pašrdz P M gatavojas Tito izsniegt 20 DJ; m dolāru kredītu, bet angļi lO» ^mUjonu mārciņu aizdevuma, ^ to'pielaidis mūsu sabiedro Kaņojums.'^ Par šo noskaņo» .īdona tiešām rūpējusies. P^J |a nedēļā angļu ziņu dienesti»^ ēja kādu nejatīkamu s^g p, kad pie Triestas Jugosg Usargl bija mežonīgi nogaJļ [i kādu angļu kareivi. Abv (ibritānijas vēstnieki tapat B g pūlējušies novērst Tito ^^^^^^^^ " ar Itāliju, un šis pulēs J fušās panākumiem, ceum [iju noslēgusi savstŗu [čības līgumu par 100 nuu ļrciņu. .{jiJ 0 saimniecisko agkMS b runa Skopie. kluļ^P-Jj^ lat kā viņa aicinājumi Bu 8^ Albānijai un preses 5 [kādā virziena ši a tist o ^ ' kādasensacionalag vjļ, , Amerikāņu licencēts drarokšsitesm D aerv otAiebmen,d Ķf ļal t o^B^j iē nodibinājis an^-k°Jbi5„si traucētu kom nforma^^^^^^^^ ttos ar Kremļa V^^.^ 11 itīs. Jaunajā orgāni ^ bojoties 4000 da^dako F | | L Bredliļi praso no Rietumeiropas militārajiem reolltūtes sajutu.—Vācijas piedališa-nosEiripas aizsardzība nav paredzēta VIse ifii* — desmit dienu ceļojuma pa Eiropu pirmdienas pēc-ļMmA presldenli^ l^romena prlvāltajā lldmaSInS Eiropu atstāja ame- Sto prlekSnlekL Jav otrdien, pēo BBC jļnformScijM, ^ ( J ^ ^ Atlantijas pakta militārās organlzi- (Ito Isvddoiann. Afl^ Jtras spēku ģenerālitiba priekinl^ a<lm. Dēn« ^ Itdlanki to^ lstei<^, ka triju štSbu priekšnieka pleredsē-iaiil IMok^rtS» i^Moni» Parīzē un Vīnē bUls vērīgs Ieguvums un ka Mtagšd m pārskata par Eiropas ilijiirddto vaja^l^im atgriežas ASV, kur turpināsies »saronas ar po-miķian un iDilll<iSi:is konferences'*. tam, kad pag^ nedēļas ceturt-ļlent ien. Bredlijoj ģen» Vanden* ^ UQ adm. Dēirifeldft Londonā spsprieduiies iiK angļu ģenerfil-ļ g ^ virsniekiem m Norvēģijas un Dkoljss ģnierfilStfibīt priekšniekiem, turpinājSji sarunas Rie- _ s tlni}as gialvenajā štābfi ļl^Bt«a^ pUI pie Parīzes. Tur IASV delegācija p^ oficiāli \0f ar RietunneibDas bruņoto Si virspavēlnieku; feldmaršalu gomeillu. BeiE tam sarunās ļlintoiieblo bez Mņi\x sauszemes, !j||riiu& gaisa spēkii augstākajiem inn^em piedaH|ls ari Beļ^jas, i^kdfos un Portujtiltķs ģenerālštā- Srilegfid^ Sej&tdļen ASV sūt-mļ0, Kbnkdrdijast laukumā Parl- [| a^m* D^telds bldla aicinājis presi i^omštos un I vispārīgos tei-riņl nzfivēra, ka „panākta gandrļs y;l$os Jautāju-i r i vlslielālcajf m žurnālistu ;ipināt kaut kb slkSk un vai-ia panākumii Preses kon-fā uz pl^ill Konkordijas fian(tt ko|mM9^ partijas ^ priekitel^ kareļtvjt^ kapa zeni lūdc^^nolilkl vainagu, pa-sarUatļļa Vācijas, kopš pagājuSias | nedēļas bei- Iļ/mdonas un Parlzļes presē,'bet it liM Svdces un zvledtu laikrakstos iBļlrlbtl Ieadījušās ziņas par dom- «tipIbfimļASV ģonetālštābu priekš-sup uh Viņu Rletu^neiropas kollē-faltiirpā. Londonas svgtdlenas avīze Mplirziņo, ka triju štābu šefu ap-adcļiluma pasvītrotā pieklājība un (iNnoiiifilisms esot tikai ārējā mas-faykd apslēptu ieikil^o konfliktu. 9». IBiedllJs tāpat kS. ģen, Vanden-mum adm. Dēnfelds neesot ru-oiJaiBi'par ASV stratēģu Izstrādāto Stt pielaikoSanu eiropiešu Ipatnē-praslbām. Tikai prestiža ie-teflu dēļ ari mazās nācijas prasa amerikāņiem sev sriiagos un vis-lttWko8 ieročus. Nerunājot nemaz atombumbu vai kaujas kuģiem, ^starpības esot piEiļ; par lielgabalu «tfbriem un tanku toitoāJu. ^netais laikraksts aizrāda, ka Pka negrozāma ASV prasība ir. Dezertē 2li.000 nocMistu karaspēka ^*»»*onga (B). Beuters ziņo. ļj,nacionālistu aimiju sabrukums TOinās. Pēc CangBas pilsētas kri-mi komunistu rokās leslēgtājf val- ^ divīzijas padevuliās. Aģentūra 2Jptlq^ skaitu vērtē uz nepilniem JJJOO. CangkalSeka štābi^ Formozā J^MIts, ka šajā miisu bēgšanā pa w|« vainojama ASV Baltās grāma- 2f PubUcēSana par ĪJInu. Komūnis- ^ laldltfijl un aģenti ļoti veikU Iz- «gļtoia Ečesona ddjlarāciju, ka ^ pūdējušas kaitru ticību ne CangkaiSekmn, bet ari visai «J^āllstu valdībai. Sīs ziņas, at- «^gō veidā pasniegta!?, esot daudz g ^ ā k a s par komtlTfiistu Uelga-herigie. )ratēji un zina^f J^ciāli apj;ļ as tautību aģenti sp^ 0 saVam darbam Tg^i ,o Ba^ tikai 50 km attaium ^ Sības un i^^^^^ŗS^ laiā organizācija Pf\ rSirSrs Hanļ^J^Sk b savus ziņu birojus ^ informatoru v^u ti,stāvoši komunisu # L locekļi valstis, 5^^^^^ ļpficiāli izliekas pil^^"^ Sies. *AWAS KOREJS APKLUSUŠAS (C). -~ Eomiūnlstu ofensīva, ^ wkfi8 pag, «Jtii]irtd|en, ielaužo- 2^ lielākām Ziemeļkļirejas kāraj ā vienībām Dierkvldkorejā, pa-apstājusies. Komunisti ie- ^^es un aizstāvē] ?i^^avas pozici-l? JSS ^^^otlem aitovidkorejie- ALS ^«'8 atspiest pāri Wcficljas llnild 38. parallēlel. JPmūnistu artilērija Joprojām atro-to «nS^ kJ^lometroi Dienvidkorejā, M m ^ ^ pēc UP korespondenta zl- ""^ot pienliljt pasUprinā-lai Rietumeiropai piešķirtos ieročus izlietotu tikai Rietumeiropas aizsardzībai. Sl prasība liekas visai saprotama, bet, plem., Holandei pārstāvji ar to bijuši ļoti neapnUerlnātl. Sun-day Express ziņo par domstarpībām feldmaršala Montgomerija un fran- Su ģenerālštāba priekšhielca Delatre de Tasinji starpā. Bez tam Montgo-merijs neesot varējis saskaņot savu viedokli ari ar ASV štābu priekšniekiem. Basler Nachrichten runā par neapmierinātību Rietumeiropā ar ASV politikas vispārīgo attīstību; tai gan Šveices laikraksts atzīst E i ropas aizstāvēšanas nepieciešamību, tā redaktors domā, ka^ amerikāņi E i ropai esot piešķīruši tikai bufera lomu, kamēr īstenībā Rietumeiropa pēc sava vēsturiskā un ģeopolitiskā stāvokļa šādu otrās šķirais ierindo-jumu neesot pelnījusi. Amerikāņi, cik vērojams, tomēr šiem sentimentiem nevelti nekādu vērību, nenovirjBās no sava plāna un mēģina izdibināt, l^as Išti praktiski vajadzīgs, lai padarītu Rietumeiropu stiprāku. Jau pimninētajā preses konfeļ?ett<?ē ASV ^ ^ēsbii^lbfi, Parīzē atļltti. D6nWIds visp&?Iģoš vil^ CTnrpināJums 8. Ipp.). Jugoslavija un Itālija 8āk saprasties Roma (B). —^ Itālijas un Jugoslavijas attiecības turpina uzlaboties. Pēc pag. nedēļā noslēgtā saimnieciskā līguma, kas paredz preēu apmaiņu 110 miljonu dolāru vērtībā, pirmdien paziņoja, ka abas,valstis panākušas vienošanos ari kara zaudējumu atlīdzības nokārtojumiem. Tuvākajās dienās m Belgradl dosies itāļu misija, tālāku saimniecības sakaru paplašināšanai. Informētas aprindas uzsver, ka SI itāļu un ju-goslayu saprašanās galvenokārt ir ASV im Lielbritānijas vēstnieku Romā Ietekme. Atēmas (C). — Grieķu valdība paziņojusi, ka Gramosas kabājā atjaunojusies ofensīva pret komunistu partizāniem. Trisstūri starp Albānijas robežu, Ņestorionas demu un Konecas pilsētu valdības karaspēks mēģina ielenkt apm. 5000 nemier-nleki| « Kaujās piedalās ari lidmašīnas. Pirmdien Atēnu raidītājs ziņoja, ka komunistiem atņemti 7 svarīgi aizsardzības punkti un valdības karaspēka operācijas risinās seknilgl. Dažas stundas vēlāk sekoja paziņojums, ka smagajās cīņās, atspiežot partizānus līdz pašai Albānijas robežai, kaujā Iejaukusies albāņu artilērija. Tā no dažu kilometru attāluma šāvusi pāri robežai Grieķijā. Zemestrīce Ekvadora Ņujorka (SS). — Piektdien vairākus Ekvadoras apgabalus piemeklēja stipra zemestrīce, kas nodarīja lielus materiālus zaudējumus un prasījusi' ap 5.000 cilvēku dzīvības. Zemestrīce skārusi 30 pilsētas un apdzīvotas vietas apmēram 100 km attālumā no galvaspilsētas Kvīto. Katastrofā bojāts Panamerikas autoceļš, kas apgrūtina glābšanas darbus un traucē arī transitsatik-sml Pārtikas un materiālu piegādei cietušajam apgabalam mobilizēta Ekvadoras aviācija. Zemestrīce šoreiz skārusi sevišķi bieži apdzīvotus lauksaimniecības un vasarnīcu rajonus, Pilnīgi sagrauta Guāno pilsēta, kur bez pajumtes palikušas 10.000 personas. Dzīvi palikušie un neievainotie iedzīvotāji panikā bēg uz vietām, kas tiem šķiet drošākas. Valdība Izsludinājusi trīs vii^iirigo sēru dieias. rūpēsies par Ierodoties latvieša dziesma dlenS LldsS, sfitol K. aSarlņa sveica tauta meitas, pasniedzot viņam ziedus. A. Baloža uzņēmums. uaiz Zeniva (8$). — Apvienoto nloijtt Saimniecisko un sociālo Uetu pa*H tno sestdi«i vienojās par princijB»«p. kas U^ami starptautiskas b^u aizsardzības pamatā. Padori^e apstiprināja ASV delegāta ierošinālumui uzdot ģenerālsekretāram T. U strādāt līdz UN nākamajai vOssm^ pulcel sīku plānu par bēgļu intermļ aizsardzību. Padomes pieņemtajt zolūcijā aizrādīts uz divi iespUiN miem variantiem bēgļu lietu^ bai: atsevišķa augstākā ķoi posteņa dibināšana vai Īpašai nodaļas iekārtošana UN sekretin«t tā. Pirms tam padome ar 14 prtt 4 balsīm vēl apsUprināJa IRO pagijf gada pārskatu. Ar 14 pret 3 balsīm padome noraidīja padomju delegācijas rezolļl-clju par IRO aprūpē palikušo IJR skaita, vardu un biogrāfiju alku apzināšanu. So rezolūciju pag. np^ dēļā Jau bija noraidījusi kāda pa-domes apakškomisija. iezvanīs jauna Vašingtonā spriež par Pacifika paktu Vašingtona (B). — Pirmdien Vašingtonā ieradās Filipīnu prezidents Kvlriho, lai ar ASV valstsvīriem apspriestu Jautājumu par Pacifika pakta radīšanu. Prezidents Trūmens un ārlietu ministrs Ečesons filipiņu viesi personīgi sagaidīja lidlaukā. Jau pirmās pieņemšanas Vašingtonā rādījušas, kā to ziņo NBC, ka Kvi-rino ir vislabākās izredzes iegūt Savienoto valstu prezidenta un ārlietu l^pļ^istra labvēlību ,^āda| ciizsarclzi- '*M^^li8nšes^^ komunisma ii^SfeŠanos AzijS. . Prezidenta Kvirino brauciens uz Vašingtonu seko Cangkaišeka ap-ņieklēju| i^im Manilā, kur nacioņā^ 1ās Ķmas neoficiālais vadonis ieradās pirms divi nedēļām, lai kaut vai bez ASV atbalsta apvienotu Klusā okeāna patstāvīgās nācijas pret tālāku komunisma ekspansiju. Toreiz Vašingtonā valdīja neskaidrība, vai amerikāņi joprojām atbalstīs Cangkaišeku vai ari izvēlēsies citus ceļus savas politikas veidošanai Ķīnā. Pēc Baltās grāmatas publicēšanas Ķīnas jautājumā un ārlietu ministra Ečesona paskaidroju-miem liekas, ka Cangkaišekam nav vairs nekādu izredžu, un informētas aprindas Vašingtonā norāda, ka arī Filipīnu prezidents Kvirino esot pret Cangkaišeka pieaicināšanu Pacifika paktā. jNeraugoties uz So acīm redzamo novēršanos, Cangkaišeks turpina aktīvi darķotles. Plrmdfeii viņš kopā ar Dienvidkorejas valsts prezidentu Dr. Singmanu Rhē publicēja komunikē, kurā uzaicina arī Filipīnu prezidentu Kvirino pieslēgties viņiem cīņā pret komunismu Āzijā. Sanācis desmit as valstu „ \ ents 64 PaA» <tJ).^ Sircn^ lxmstiltSt!- vā paidome, ķuraš { i i r i i ŠiblJJa a^ klāta Šodien (10. 8.) Strasburgā, nesanāk zem sevišķi laimīgas zvajig<^x Tnes. Sfdpus un< viņpus A t l i ^^ okeānam pastiprinās bažas, ka Rietumeiropas saimnieciskā Sadarbība tomēr neveidojas tik sekmīgi, kā sākumā paredzēts, bet tieši šo saimniecisko sadarbību Eiropas viei^Ibas sludinātāji iedomājušies par pamatu visai tālākai apvienošanās gaitai. Bez tam tieši pēdējās nedēļās izcēlu-šās lielas domstarpības starp Vāciju, kam paredzēta svarīga loma ūnijas eventuālas paplašināšanās gadījumā, un tās rietumu kaimiņiem par Sāras apgabala piederību un vācu rūpniecības uzņēmumu nojaukšanu. „^lropas padomes sesija Strasbur-gā ir jauns un neparasts politiskās sadarbības eksperiments", pdrmo desmit Rletumūnljas valstu ārlietu ministru komitejas sanākšanas priekšvakarā stāvokli raksturoja BBC politiskais komentātors. „So-dlen Rletumūnlju vēl grūti saukt par gatavu organizāciju, Jo mēs pat nezinām vēl, kur sākas un kur bei-dzas iBlropa. Grieķija un Turcija Irāna un Transļordānija apvienojas savu zemju attistibai Teherāna (B). — Pēc divpadsmit dienu viesošanās Teherānā, Trans-jordānijas karalis Abdula kopā ar Irānas šachu Mohamedu Rizu oficiālā komunikē paziņoja, ka abas valstis noslēgušas savstarpēju saimnieciskas un kulturālas sadarbības līgumu. Visos jautājumos, kā paziņojumā teikts, panākta pitoiga vienošanās un Transjordānija ar Irānu nolēmušas turpmāk ļoti cieši sadarboties nevien saimnieciskos, bet arī politiskos jautājumos. Interesantākais šajā komunikē ir teikums, kurā konstatēta abu valstu vēlēšanās sadarbībai pievienot visas islama zemes. Bez tam Teherānas vienošanās paredz 7-gadīga zemes bagātību izmantošanas plāna iedzīvināšanu bez ārzemju kapitāla piedalīšanās. Tas nozīmē, ka Transjordānija un Irāna, kas savā terri-torijā slēpj ļoti lielus vēl neatklātus naftas krājumus, nolēmušas pašas iegūt „melno zeltu", kas IJdz šim atradās tikai angļu un amerikāņu naftas sabiedrību izmantošanā. Svētdien Irānā atcēla arī izņēmuma stāvokli, kāds tur pastāvēja kopi 6 mēnešiem. Pirms pus gada pret šachu Rizu komunistu aģenti sarīkoja atentātu im ievainoja valdnieku rokā un kaklā. Visiem provinču pārvaldniekiem Mohameds Rlza uzdevis sagatavot parlamenta vēlēšanas. Kaut arī Irānas konstitūcija to paredzēja Jau pirms 40 gadiem, sadas vēlēšanas līdz šim nebija notikušas. Damaska (Z). - Sīrijas aizsardzības ministrs ģen. Atfa, militāras de-legacljas pavadīts, pag. sestdien ieradās Kairā, lai Ēģiptes karalim Farukam pasniegtu „Uelo zelta Omajadu ordeni ar briljantiem". Sīrijas diktators maršals Caims tātad piešķīris Ēģiptes karaUm augstāko sīriešu godazīml. Ordenis speciāli izgatavots Parīzē un Izmaksājis 30.000 sīriešu mārdņu. - Informētas ara-bu aprindas izsakās, ka Ēģiptes un i^injas starpā sagaidāms militārs nolīgums. ^ Ar to pierādījies, ka baumām par Sinjas jaunā diktatora lāleiošicm Plāniem ir reāls pamats. So^ aktivitāti,' tiklab Sīrijas un Ēģiptes, ka arī Irānas un Transjor-danijas starpā izraisījusi īstenībā Izraēlas ^Q>ansi}a< Strasborga (1). — Vēstariskajft pUsētaa viildes nami plrmdleii U Rietumeiropas valsta Srlieta ministri sanāca uz pirmo sēdi, kori ijļ^fla* da par tfiOOni valsia pieaicināšana Eiropas padomē. I^enpritļkl iMdi^ ma nzalclīAt pledaHtles Eiropas padomi ari GrieķUo, toroija on la-» landL So valsta delegbdjai, giddot formSlo lēmuma, Jau bl^ laritv^ šās rebē ar dtim Strasbnrģ^ an trdidien piedalijia pirmft Brapif parlamenta darba sēdē, kas notika «mlverslt&tes aott. Kft apedilko* re^ond^tl vēstf, Strasbam^, neraugoties ni daudsajiem |nan|« viesiem aņ firljo krāiņo Ietērpa, valda visai flegmātiska noidnuļiolmtt» un psgi^dām isiabfis, via Eiropas padomes saiUUksmel bfia Ud» ifUi on prab^kia Hosbne. Vienota Eiropa JcvŗoJBm llekaa aaimia. Anitai» sūtft te)iniifļ|l m ši^ dēl^ltos, bit kā bOI ciju? Sliktu iespaidu atstfijuii politiķu pēdēiie asie uzbrukumi tunm c^uplteijās varfimii|i i i ^ d i ^ pateikt, vai šādos apMy^l«|4^ radīsies pamatota pretestība VfiotJii pieaicināšanai tūliigi pēc vēlēšantai un Rietumvācljas valdības nodlUid» šanas. Eiropas idejas Istenošiina IMH zīmē atteikšanos no nacionālas pM** millbas, bet vācu politiķi izridla pārāk lieli egoisti. Ja neraugottea uz visu šo nelabvēlīgo atmosfairut Strasburgā tomēr izdotos vienotioi par plašākas ūnijas pamatiem, t(f4 būs atklājies magnētisks spēks, kaa pievilks visas tautas, kas cīnās pret totāUtārām tieksmēm," Kā zināms, 10 Rietumeiropas val« stu nodibinātais Eiropas padomes institūts dalās divi kamerās — fir* lietu ministru komitejā im konsultatīvā padomē, tā sauktajā Eiropas parlamentā, kurā patlaban nozīmīti jau 87 delegāti. Ministru komitejai pirmo sesiju atklāja pirmdien Strai* burgas rātsnamā, un tās galvenais uzdevums šoreiz bija darba kārtības izstrādāšana konsultatīvajai pado^ mel, kas sanāk šodien unlversitfitlš svētku, aulā. Komiteja nolēma pte« aicināt padomes darbā ari GrieķiJU un Turciju, Komitejas un padomes sesijā pit» dalās redzamākie Rietumeiropas diplomāti un valstsvīri. Savus atvaļinājumus pārtraukuši Bevins it Cerčilu, bet franči deleģējuši UĶ padomi blj. ārlietu ministru Bido. PSh redz, ka liela loma padomes darbttil piekritīs ari Beļģijas premjērjun Spāķam. Izbraucot uz Strartmfgu, Bido izteicies, ka Strasburgas sanāksmes kvalificējamas kā Jauna laikmeta sākums, Jauno organizāciju panākumiem faktiski būs atkariga ari Eiropas nākošo paau^iu turpmākā, drošība," teica Bido. «Agrākos laikos to sauktu par revolūciju. Tā Ir Jauno laiku zīme, ka (Turpinājums 8. Ipp.). Vesels kujis ar kontrabanda Brēmerhafena (SS).-Muita8 kontrole Brēmenes ostā aizturējusi žīdu kuģi Drommit, kad tas gatavojies izbraukt ar kontrabandas kravu uz Palestinu. Kastēs, kur vajadzējis atrasties DP mājturības piederumiem, b«ušas vērtīgu mašīnu daļas, darba pkl un pat automobiļi Nepareizos izceļotāju mantu sarakstus esot apstiprinājis kāds IRO ierēdnis. Preces izkrautas krastā, un tās tagad sīki pārbaudīs. Tā kā to vērtma pārsniedz 3 milj. DM, tad tas ir Ue-lakais^ nelegāla eksporta mēģinājums no Vācijas pēckara gados. li -i 1' ;i .,
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 10, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-08-10 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490810 |
Description
Title | 1949-08-10-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
pare|bezdorbamozl4„,
l (Turpmājumsno,,
Iķonjimkturas un daJō^
«'Mnmiecības gii.Vi^J
pareģ5ilss"", A^j n vvaatirrSski; 12
pastāvīgie kUentL p w 1 » tti
ka viņa aprS^^fei
ļglMn New«pftpn
ļUMfiuiA noder rocOM CSvfl
•ZļīļiPlvuū^ AntiiorisatlOD
«^gSusn vaumm Lam*
DP Cm» tomtm,
W««n*f. ML PoMUhed
^ m t t t r . ctfciitirtioDs t*m
ii>i
Nr. 81 (805)
TrcSdn 1949. f . 10. augusti.
unlk treldlenis un sefUU«^
Udevējs: Latvtelu Centrāli Ko*
mltda. Oalvenali r^^^JSļSJi^;
tambergB; filv. red, vletmalt
M. CuUtis on A. Klivma. B#>
d ^ r t : A. B(dHelna. Tr. IgaU.
j . jēkabsona, T ^ U M 8.
Ocols. Bailten, t. evaroi.
Bedakdjas adrese: S!BUnjgi/»H
UhUndstr. i . tel in».
iēna uzTeviināTsv
^petlžanas bi^j'
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
KarrDr. Roos., Abas ^
riedskr dzīve turpS^^
kš sastādīsies no TfiSf^' ^
SAV. VALSTU ĢENERĀLŠTĀBU
PRIEKŠNIEKI ATSTĀ] EIROPU
18 Visumā uzrāda k3 ?N
ļ j a u 1955. g.
Jķflrdllmeoi. sikakl
bet Jau 1950 Vi.^
tlscaur kāpjoša tendence 5S
|aSa gada beigās salnnSArtt
katkal nokritis i J S f c
areģojutnl tiek s a « S
bku aprēķinu ceļā, izskaita
[ariāclju rindas. Sie pTrežSSn^^
ād ASV valsts kase
mmm uz 140 miljardlenflil
Pr. Rooss, tos noteica iiz 165 mlW
fc. Gada noslēgumā izrādS
hlsnlba bijusi Roosam, un Iml
lēmusi 165,1 mllļardu doC^
Tflo aicina arī..,
(Turp. no 1. Ipp.)
[liekas tomēr, ka šai Tito <^
pret komlnformu Ir drllfiH»
pāki iemesli nekā alzkkrta »^
iīllba vai nacionālas jūtas. Nm.
[eek pirms divi nedēļām m
h Londona un Ņujorka viena ota
ļclna ifpert pirmo soU tālāku aķ
fevumu piešķiršanai Tito, bet ^
zrunājas ar «nelabvēlīgi sabM»
wo noskaņojumu pret diktfiton:
ļto'V jKJk zināms, pag. pavaii^
id sākās komdniorma saimnleclBUt
[presijas pret Jugoslaviju, aiig|i \|
herikāņi piešķīra Tito visnepi^fc
mākos kredītus mašīnu un jēlviel
;)irkSanai, bet tālāko aizdevumu ik
jūgšanu saistīji^ ar cerībSm, kt
Itd turpmākos mēnešos parSJii^
ļŗĶ pņse viņš īsti stāv. ĶSNei
irk Ilerald Tribune labi inforal!^
ISvBelgmdes korespondents M
is Koblencs vairākkārt aizr$d!jlli
to pašreiz atrodas īstās 8pIlSs,>
aS varētu ar alumīnija un taji
[das Izvedumiem vien sabalaa»
u budžetu, bet trūkst niaflMi
ŗ.tuvju izmantošanai. Lai i^h
[slavijā ievērojami uzlabojuih
ļiki^ainmiecibas^ ražojumu prodi»-
fa, jo neoficiāli Tito atteicies »
Uektlvizācijas, Jugoslavijas s#
clba draud sabrukt P§c ipe*
.u atzlmuniem nākamo i M B i*
in laikā, Ja ASV un AngUja^
žgādās vajadzīgās mašīnas z«w
ģātību Izmantošanai. Pašrdz P
M gatavojas Tito izsniegt 20 DJ;
m dolāru kredītu, bet angļi lO»
^mUjonu mārciņu aizdevuma, ^
to'pielaidis mūsu sabiedro
Kaņojums.'^ Par šo noskaņo»
.īdona tiešām rūpējusies. P^J
|a nedēļā angļu ziņu dienesti»^
ēja kādu nejatīkamu s^g
p, kad pie Triestas Jugosg
Usargl bija mežonīgi nogaJļ
[i kādu angļu kareivi. Abv
(ibritānijas vēstnieki tapat B g
pūlējušies novērst Tito ^^^^^^^^
" ar Itāliju, un šis pulēs J
fušās panākumiem, ceum
[iju noslēgusi savstŗu
[čības līgumu par 100 nuu
ļrciņu. .{jiJ
0 saimniecisko agkMS
b runa Skopie. kluļ^P-Jj^
lat kā viņa aicinājumi Bu 8^
Albānijai un preses 5
[kādā virziena ši a tist o ^
' kādasensacionalag vjļ,
, Amerikāņu licencēts
drarokšsitesm D aerv otAiebmen,d Ķf ļal t o^B^j
iē nodibinājis an^-k°Jbi5„si
traucētu kom nforma^^^^^^^^
ttos ar Kremļa V^^.^ 11
itīs. Jaunajā orgāni ^
bojoties 4000 da^dako F
| | L Bredliļi praso no Rietumeiropas militārajiem
reolltūtes sajutu.—Vācijas piedališa-nosEiripas
aizsardzība nav paredzēta
VIse ifii* — desmit dienu ceļojuma pa Eiropu pirmdienas pēc-ļMmA
presldenli^ l^romena prlvāltajā lldmaSInS Eiropu atstāja ame-
Sto prlekSnlekL Jav otrdien, pēo BBC jļnformScijM,
^ ( J ^ ^ Atlantijas pakta militārās organlzi-
(Ito Isvddoiann. Afl^ Jtras spēku ģenerālitiba priekinl^ a |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-08-10-01