Bavarijas Latviesu vestnesis, August 10, 1949

              m
TT^ČI^ 1949. g. 10. auiutU
Nr. 81 (305) 1949, g. 10. augustā.
'Aļ ftittora paralcftu vai loldfiliem pa­rakstītajos
rakttoi tsteUttlt domas nav
icatrft ziņft redaJcelJu domas.
SARGIES VELNA!
'liirvlemi lielfiks k}ūšt to cilvēku
ski^tf, kap te, ārzemēs, sāk saprast
Xlfi4li grA^^ darbu,^ ar kādu tas
itklfltl un slepeni cenSas iznicināt
fiotumu pretošanās spējas. Bieži
dadrdēts apgalvojums, ka mums» kas
Mrin Ia|>azidu51e8 praksē ar 8o grft-vfjti
darbu kfi vieni no pirmajiem
Ktemļa upuriem» ir pilnīga pārskats
pat dažādiem veidiem, kldos 8o
tumšo darbu velc. Vai ta Istt ir?
Baltiešu bēglis
tiranniias
par iespaidīgāko padomp
sssa
Zviedru preses atzinumi par Baltijas valstu jauta-jumo
uzlabošanos un Pravdas nevarīgas dusmas
Lielab zviedru laikraksts Stockholms-Tidningen (18.. 19. un 28, ?.)
iNIetoJIš 8 rakstus par diOves ipsttkļieia padomju okupētajās BalUM^
^aliiUs ua par J o valstu iiredsēm alliuuol savu aeatinribii. P^Um
no tlim Iralttttem, ko tulkojumā^ sntedsam mUsu lasītājiem, aviedm
l^Uoraksts Udļs virsrakstu „A8V un PSES virves v i l k i i ^ sacensība
1^ Baltijas valstu suverenitāti'' un snieda taal raksturii^ko fakta kop-ittkvOkomu,
kas apgiOsmo ASV aostiju ieprettau Baltija vtistIKn kojfi
gada.
VEUUti
HEDAKCIh
Ies aāvas' neatkarīgās
lādējos gadus. Bija sajOtams,
Sii l ^ l o taustekli neatlaidīgi mē-
' I Iespiesties dziļāk mūsu dzīvē,
tos modri uzmanīja mUsu uzrau*
teb iestādes. Bez tam tumšo spē*
teI^Skumus }6ti Ierobežoja latvle*
lu paW^ un skaidri Izteiktā
toverļanJs no koĀOnisma. Tomēr,
ķa# 1940. g. n. Jūnijā sarkanā ar-
IJft varmācīga iebruka mfisu zemē
-^^^Irttauča tās neatkarību, pat
, valsts ui^ 'sabiedriskās dzīves
y|(l(tā]afi personas bija ļoti pārstelg-ttfc
lerA^^^ iekārtas drau-
|<| l«l ttda» personas, kas līdz tam
M i pazīstamas gto kā valsts un sa­biedriski
darbinieki izcilos aipatos.
laa iH ki nosvMi un savu pārlie­cību
atklātībā parādījuši patrioti.
tiib b^a .papvērtušies »,jaunās iekSr-tas"
īdetettejos» balstos un ceļa H-
^ātljolr ātrākai pārejai uz neslēp-tMi
komunistisku dlktātOru. Neaiz-nfl^
slslm, ka jaunā «demokrātiskā"
Aiii^lstru kabineta saraķļitu ar savu
rpttu bija rakstījis PSRS sūtniecības
seļit^tāris: un Čekas slepena dienesta
Vptājs VetroV6. Sls saraksts, kā
Padomju savienības pirmais diktāts,
mU pārsteidza ne tikai mūsu tau-ta||
t>l*l8k8i fhasas, bet tikpat liels
Īriill«t|t|!n8 tas blia ari mūsu valsts
aulļtaklem tin atbildīgākiem vadltft*
i l i i l Jāšu valsts prezidentu ieskāt-totl'fīkai
pamazBm mSs sBkām iz-
Spit Vltoas otras personas darbību
mlp^^n^ posmā un ari to,
«»'inēlķtiecigi un arēji nevainīgi
IJK'I^ savu meistaru
dHikttvas, bija sējuSas indi \m grār
18 ļoņū^u pi^etestlbas spējas., -
ii^m,^ka:^e8arn .fladsls
,^ ipla w Mi^^ labprāt re-ittūlu
Ishimiļanu, Par^tor ka
KnnlUia visi UdsekU svēti savu
a4rm sasniegšanai un ka Kremļa
te«stth^ ir Jūtami ari mums, liekas,
iiiivi^am šaubu nav« DaiSādos vei-
408 Ue, gan aktIvBk, gan apslēptākr
tļkojai visu laiku. Bet nešaubīsi*
mles art, ka mūsu vidū Jku laikus
i r saditi laei, latkovski un blauiļ kas
livu uzdevumu veic ar tftdu pašu, Ja
a« labBku veiksmi, kā viņu priekš-t
^ l Latvija. Tafiu nav Jāaizmirst, ka
tOvledaitlšanal ari veicīgā teka ir
tonusi spiesta Veltīt daudz pūlu» lai
atļautu tos ar kedu nenosvērtu r l -
tfbu atkiat. Pat tāds izcils ēekists
ka tāds Latvijas laika bija tik labi
a^ipaskojies, ka pat vtsvērigākal acij
UJM Jūtami tikai pavisam , niecīgi
ii(4(&istuma defekti, ko pie tam Stti viegU bija izskaidrot ar prole-iisko
pagātni un rakstnieka sav-datitbam.
Malno darbu pie mums
dara oitl^ Un tļe, daudzreiz paši to
aepiaz neapzinoties, centīgi m ar
•iirautibu pUda viņu pašu dziļi nl-
•tli veras pavēles, kas vērstas uz
Vitu mūsu iznicināšanu, netaupot ari
Plīvos »censoņua*\
. J|st ka tas izskaidrojamsi ka Seka
fait panlHt savu mērķu plepildtISanu
plt mūsu vidū? Tas klust saprotams,
11 atceramies, ka komunisma lizpla-lIšanBs
priekšnoteikums Ir naids un
IrOkums* Pēdējais llelum lielai mūsu
dllai ir ilgs līdzgaitnieks jau dau-diUl'gadus,
kā pelēka posta sieva
iMffitlaidIgi vilkdamies mūsu pēdās.
Etj»t mums visiem zināms, ka naids
aav šķirams no trūkuma m posta,
kurimt nosvērtākās sirdis parādās
Skaudības un ļaunuma velns, kam
dietigan viegU tur Ielauzties tiūku-aia
nbmļktās, citādi modrās sirdsap­ziņas
paguruma dēl. Un šis velns
kūda ^ Ja nav man, lai nav ari tev
<-« Ja jācieš man, ciet ari tu! TāJēļ
aav nekāds brīnums, ka trimdai sai-
«pei JādeS no apmelojumiem un de-aunciāctjām.
kas jo sevišķi parādās
tad, kad mūsu trimdinieki gatavojas
tālākam ceļam. Vai tu nejuti, dk
ViiālU tavā sirdi iezogas velns un
kitisi kaut ko Iečukst? Tu to nemaz
aeeri Jutis, un beidzot savā gudrības
l ^ ā r ē tev šķiet» ka tu pats to esi
lilomajls nParādlV' tavas vistās
kajas aizsitējam, tavu tik loti apdā-
V^^^ neatzlnejam sko-
Ml| kldrelzējai lepnākas cepures val­kātājai
uti w- icas gan var šis dažā­das
iespējas uzskaitīt. Bet īstais čuk-stltājs
un velna ceļa līdzinātājs jau
{aspejls nozust un priekā berzē ro­sini
Jo var ziņot savai priekfiniiecl-bat
pat uzdevuma izpildīšanu, pašam
paliekot ēnā un nezināmam un at­stājot
„melnā" darba darīšanu d-tiem.
Tādēļ labi nadomāsim ikviens, vai
^llltko Padomju savienība 1940. ga-bija
okupējusi Baltijas valstis,
ķr|evt nekavējoties pieprasīja izdot
valstu zelta fondus. 1940. g. 28.
^0iĶ atbildi uz šo prasību deva
9a^. valstu ārlietu vlcemlnistrs Šam-lielrsVeiless,
definēdams padomju
^giŗesiju kā prettiesisku varas aktu*
Baltiešu zelts palUca Sav. valstīs, un
i^^JI ziņā stāvoklis līdz šim navgro-
7ijles. Atzīdama baltiešu sūtņus Va-
Angtona par Igaunijas, Latvijas un
īrn^M likumīgajiem pārstāvjiem,
4Sv valdība tanī pašā laikā vairāk-k
M nav atzinusi padomju retlmu
uJA tl rīkojumus, kā ari deklarējusi,
icli pt^domju pārstāvju mēģinājumi
uzr^iettles par aizbildņiem Sav.val-istu
baltiešiem nav likumīgi. Atkār-tQtl
padomju mēģinājumi panākt
L valstu konsekventā viedokļa
attiecībā uz Baltijas valstīm
tm\M nesekmīgi.
Jm sen ir pierādīts, ka padomju
m i j a par Baltijas valstu brīvprā-ļ
l p piei^enoSanos PSBS ir prlniltlvi
mļell Pēdējā laikā padomju valdība
piti jau atteikusies no šis pasad-ms
par brīvprātīgo pievienošanos
fupit. padomju informācijas biroja
19ļia. 10. — 17. 2. paziņojumu): „Lai
Iftivtļdotu austrumu fronti, padomju
amijas 1940. g. jūnija vidū ieso­ļ
o j a Igaunijā, Latviiā un Lietu-
#.i/M949. gadā krievi Jau Izdo-ifiJ^
Ši Jaunu pievienošanās versiju
(Mgas radiofons 1949. g. 17. jūn.):
«Alstlskā^Ulmaņ kl^j^e 1940. g.
Mlt^ uzbrukt Padomju
i|mņlbal.«.'' Pēc visām pazīmēm
| m i ka Kremlis v61 arvien pats ne-mi
atrast pardzo pamatojumu sa-m
agresijai Baltijas telpā.
Ptlējā laika arvien biežāk vēroja­mi'
wtorI, kas par jaunu atgādina
5u tautu suverenitāti. Kanādas
tormādjas. Rietumvādjfi t>a8tfiv bal­tiešu
sardžu vienības. Baltijas valstu
trimdas valdību proklamēšana ir
vairs tUcai laika Jautājums. S. g.
maija trīs baltiešu sūtņi AngUJā kā
britu militārās valdības viesi ap­meklēja
Vādjas britu Joslu, kur pie­ņēma
baltiešu sardžu vienību svinī­gās
parādes. Pēdējais fakts bija par
iemeslu padomju protestiem, kas to­mēr
tika strupi noraidīti Krievi vēl
tagad nespēja aizmirst, ka šo sar­džu
vienību locekļi Ir „padomJu pil­soņi''
un ka parādes pieņēmējam
Latvijas sūtnim K. Zariņam Krem­lis
savā laUcā piesprieda in contu-maclam
nāves sodu...
28. Jūnija ārlietu ministrs D.Eee-sons
pieņēma svinīgā audiencē Lat- ;
vijas sūtniecības Vašingtonā Jauno
vadītāju J. Feldmanl. Ečesons savā
runā pasvītroja ASV valdības inte­resi
par latviešu tautas labklājību,
kā ari atkārtoti uzsvēra, ka ASV
atzl$t Latvijas brīvvalsti un akceptē
Latvijas pēdējās likumīgās valdības
1940. g. 17. maijā izdoto ārkārtējo
pilnvaru likumu. Sarunā pēc akredi­tēšanās
D. Ečesons sūtnim J. Feld-manlm
uzsvēra: „Prezldents vēlē­jās,
lai Latvijai būtu savs pārstāvis
ASV.** Savienoto valstu prese un ra­diofons
plaši ziņoja par sūtņa J.
Feldmaņa pieņemšanu pie Ečesona.
Amerikas Balss bez tam vēl papildus
informēja klausītājus par Baltijas
valstu traģēdiju. Sekojošā Latvijas
sūtņa apmeklējuma ASV ārlietu mi­nistrijā
bija vērojama sevišķa inte­rese
par latviešu tautas vitālajiem
autājumiem un Latvijas neatkarī­bas
aizsardzību. — Kā zināms, Lat­vijas
pēdējā valdība 1940. g. 17. mai­jā
bija Izdevusi speciālu likumu, kas
paredz, ka Izņēmuma gadījumā Lat-
. w« . u « I ^^l8S sūtnim Anglijā Kārlim Zari-
Wyot)a dlbli^ baltiešu ņam tiek piešķirtas ārklrUIJail vaMil-iiiiiiiiiliiliiiisiifiiilliiHiiiiiiiB
I ^^P pilnvaras. Pamatplotles už šlin
antidemokrātiskās buržuāziskās Lat­vijas
garus, kurus tauta noraidījusi...
Tāda ir demokrātija amerikāņu
Izpratnē... Acīm redzot Ečesona
kungam nav laUca izjūtas. Viņš ne­atšķir
pagātni no tagadnes... Šādas
metodes ASV nav jaunas» Diplomā­tiskā
si^e ar mirušām dvēselēm
bija populāra Jau apmēram 25—^0 g.
atpakaĻ Daudzi ārUetu mlnlstrispē-lējās
ar marionetēm (te pieminēti
cara laika sūtņi, ministri, ģenerā}!,
Kolčaks, Vrangels, Petlura un citi).
Bez šaubām, tfi nebija toreiz, un ari
tagad nav vienkārša bērnu spēlīte.
Tas bija organizēts pretpadomju iz­spiešanas
manevrs.^ Pakāpeniski šī
politiskā spēle Izbeidzās, jo atklā­jās,
ka vecas Krievijas cara \m bur­žuju
impērija ir mirusi un apiii^-
t a . . . Negudrā spēle ar mirušam
dvēselēm ASV tuirpinājās ilgāk. Šā­das
ir amerikāņu demokrātijas vēs­turiskās
raksturlīnljas. Sī demokrā­tija
patiesība ir viens no vlsreakdo-nārākiem
un despotiskākiem režī-mieni...
ASV valstsvīri arvienu vēl
pielieto vecos trikus.«. Tikai tā var
izskaidrot spiritiskos seansus ārlie­tu
ministrija... Forestāls būtu va­rējis
proklamēt Jūliju Feldmanl par
Latvijas karali vai mēneša sultšīnu.
Viņam vienkāi^l pietrūka laika to
izdarlt."-
Tlk tālu dtētais „Pravda8" raksts,
kas pārsātināts ar lētu ironiju, lamu
vārdiem^ Jau pazīstamiem nepama­totiem
apgalvojumiem un austru­miem
tipisku vērtējumu. Bet Jo vai­rāk
Pravda dusmojas un stiprākus
vārdus lieto. Jo vairāk tas pierāda,
ka mūsu pcddjas uzlabojas un
Pravdas dusmas ir nevarības izpau­dums.
Ģn)
TAS JilDAEA TOLIVt
Viens no vissvarīgākajiem
tautas nākotnes saglabāšanas
biem, ko mēs Vācijā četros
esam veikuši, ir mūsu J»
audzināšana latviskā garā. Tas
latviešu skolotāja pašierosmes
neatlaidīga darba rezultāts.
1945. g. vasarā Vādjas rietuDvJ
pašaizliedzīgi skolu darbini^
dnāja ap sevi skolu Jaunatni
visprimitīvākos apstākļos
skolas darbu pēc brīvēs
skolu programmām un tra
Tā nometnēs izveidojās ta
1as, ģimnāzijas, dažu
un technikumi. Vēlāk pie
1im un ģimnazijim ar tautiežil
! I^olfs Bļodnidkš
besdesmttgadnleks
Mljf Latvijas ministru prezidents
A;{Bļodniek6 šinīs dienās atskatījās
uz 1(1 mūža gadiem/no kuriem dau-dil
veltīti neatkarīgajai Latvijai.
aimls Tukumā, saimnieka ģime­ni,,
pēc tirdzniecības un reāl­skolas
beigšanas studēja tirdzniecl-bi^
iij zinības Elgas polltecbnlskajā In-siimt
Modibino;tieik neatkarīgajai
ijat, A. Bļodnieks tūlīt stājas
r&Ibā un uzņemas departamenta
dļrrikbra pienākumus f inanču mlnls-ttilĻ
Hutīnas darbs tomēr nav A.
Bļci itļfeka sirdslieta. Dtlz vien viņš
diMktora posteni atstāj, lai nodotos
p(ti!ftli^k^l darbībai. A. Blodnleks Ir
vlifiliļsļ no nedaudzajiem mūsu politi­kas,
sākot ar Tautas padomi
uņ Satversmes sapulci, nepārtraukti
atrnes poUtiskSs dzīves degpunktā,
Miltos iHsu četru Saeimu deputāts,
Viņi it Latvijas Jaunsaimnieku par-tii
«»i dibinātājs, un Viņa vadībā tā
izvēirtls par Ievērojamu faktoru Lat-vijiast-
politiskajā un saimnieciskajā
193S. g. martā, valsts prezl-
A. Kvieša aicināts, viņš uzņē-mrijļ!
valdības sastādīšanu, un - viņa
kabinets palika darbS vienu gadu.
Aiī tagad trimdā A. Bļodnieks
ie$ļp|ju robežās turpina to darbu,
kļļmi bijušas veltītas viņa pūles un
le neatkarīgajā Latvijā.
R.L.
miiiBņ tuvumā nav jau paguvis lepe-rinistļiei
kāds čukstētājs un kūdītājs,
un vērsīsim jau laikus mūsu lldz-gaitinileku
uzmanību uz mums drau-doSāin
pašiznidnāšanās briesmām.
Lat mums ne mirkli neizzūd no acīm
gāļu putnu saime, kas nogurusi no
t8l6 ci&ļa, no visām pusēm visādu
lauplitlju apsēsta un zaudēdama ik
brīdi pa kādam līdzgaitniekam, to­mēr
ļneatlaidīgi un organizēti tiecas
pret! mērķim. Bet nekad gājputni
nausferōk paši savējiem, jo ikviens
cīņas biedrs, kas iztur grūto ceļu, ir
geraBtlJa visiem ceļotājiem. Biedris­kā
Eiļjzlņa par vienādo likteni uztur
cīņas sparu un gribu. Vai tad putni
būtu ļgudrāki par mums?
Tādēļ, latvieti, simtreiz apdomā,
pirmB tu saki ļaunu vārdu un ziņu
par mvM likteņa biedru, lai tu ne­kalpotu
velnam, ko tu tik bezgala
nīsti un kas tevi nīst ne mazāk,
cenzdamies tur iznīcināt jebkādā ie­spējamā
veidā. Neatdod velnam dvē­seli
par šķietamu lēcu vlrumul
Robus.
pilnvarām, tagad — bes sūtņi J,
Feldmaņa — arī latviešu sūtniecī­bas
padomnieks A. Skrēbers ir pār­celts
no Stokholmas uz Sveid par
Latvijas pārstāvi.
Maskava šo baltiešu aktivitāti vē­ro
ar īgnumu un bažām. Padomju
diplomāti bieži sasUma, tiklīdz kopā
ar viņiem Baltajā namā ielūdza ari
baltiešu trimdas diplomātus: viņi
pēkšņi bija dabūjuši nepatīkamas
iesnas. Vašingtonā saprotoši smai­dīja
-* tās bija baltiešu iesnas... Ar
laiku viņi tomēr Jau aprada ar bal­tiešu
diplomātu klātieni, un šodien
viņus redz Baltajā namā un Be-kinghemas
pilī mierīgi kopā ar bal­tiešu
trimdas pārstāvjiem. Sasveld-nātles
gan viņi nemēdz...
Pēc deviņiem bēdu pilniem ga­diem
28. jūnijs baltiešiem šogad at­kal
bija priecīga dl^a. Sajā dienā
Savienotās valstis demonstratīvi no­stājušās
okupēto Baltijas zemju pu­sē.
Pasaule pamazām sāķ saprast
baltiešu traģēdiju un līdz ar to arī
pārējām zemSm draudošās padomju
terrora briesmas. Kanādā, Sav. val­stis,
Austrālijā tūkstošiem baltiešu
ieceļotāju informē sabiedrību par
padomju briesmu darbiem viņu
dzimtenē, Baltiešu bēglis tagad kļu­vis
par iespaidīgāko padomju tiran-nijas
apsūdzētāju.
Kā pretstatu zviedru preses ob­jektīvam
vēstījumam šeit sriiedzam
arī Maskavas radio noraidīto (10. 7.)
laikrakstā Pravda iespiesto rakstu,
kas savā īpatnējā gaumē „komentē"
sūtņa J. Feldmaņa iecelšanu Vašing­tonā.
Ilustrādjal citējam saīsinātā
veidā šo rakstu ar visiem tā „8tila
ziediem".
„Eče8ona kungs nesen atpakaļ gai­šā
dienas laikā nodarbojies ar kādu
ļoti dīvainu un nepiemērotu' lietu.
Viņš oficiāli pieņēmis zināmo Jūliju
Feldmanl, kas piesavinājies nepa­stāvošās
buržuāziskās Latvijas ofi-dālā
pārstāvja tituli. Sis JūUjs
Feldmanis Ir parādība no tā sauk­tās
.,garu pasaules", jo viņš, politis­kā
nozīmē, ir aizkāpu ēna un spoks,
kam nav nekā kopēja ar latviešu
tautu. Ečesona kimgs politiskajam
spokam draudzīgi spieda rokU| un
apmainījās runām. Pie ^īs garu iz­saukšanas
klāt bija ASV kapitālistis­kās
preses pārstāvji un ārlietu mi­nistrijas
leirēdņi... Ir komiski, ka
visi viņi Izturējās nopietni C Mēs
vērojam, ka Ečesona kungs ieņem
loti nepiedienīgu stāvokli iepretim
dzīvajai lat/ieSu tautai uņ pastāvo­šai
Latvijas republikai, kā arī pret
patieso un pastiāvošo Latvijas valdī­bu,
ka8 ievēlēta vispārējās, brīvās
vēlēšanās... Ečesona kungs Izsauc
preje
par bēgļu pplitiekam
organizācijām
Plašākā ziņojumā par bēgļu kustī­bu
Bavārijā „Offenb8ch-Post" no­rāda,
ka lielākā daļa ārzemju bēg­ļu,
kas tagad atrodas Vādja, Izrau?
dzijušas Minchenl par savu organl-zādju
centru. Tur darbojoties nolu
un ukraiņu centrālās organizādjas,
bet bijušās Vlasova armijas atliekas
apvienojušies organlzādjā, kas ta-ģaii
saucas «Andreja Kiusta vīri".
Turpat Mincheha darbojoties' arī
krievu monardilstu' od^izādja,
kuras mērķis esot atgūt troni Roma-novu
dzimtai. So caristu priekšgals
atrodotleg kādreizējais Deņīklna
štāba ģenerālis von Olāzera.
Tālāk šajā rakstā norādīts, ka
„bez šaubām vislabākā savstarpējā
saprašanās vērojama pie baltiešiem,
kas savus centrus iekārtojuša Brpus
Minchenes**. Visumā tomēr šīm da­žādajām
ārzemju bēgļu organizād-
Jām Vādja esot viens kopīgs mērķis
— proti boļševlsma likvidēšana, bet,
acīm redzot, tās nekādi neesot ie­kustināmas
kopīgai un vienotai rīcī­bai,
Jo katrs no daudzajiem „vadī-tājiem"
gribot viens pats paturēt
sev slavu būt par Eiropas glābēju.
Nometņu
dzīvi
ESLĪNOENAS NOMETNI laikā no
1. janvāra lldz.l. augustam atstā-
JuSl pavisam 1139 tautieši, no ku­riem
uz ASVdevušles 740, uz Aust­rāliju
817 un Kanādu 122. Niecīgs
skaits Izceļotāju bijis uz Brazīliju,
Jaunzēlandi, Angliju, Zviedriju un
Clli. Janvārī izceļojusi 81 persona,
pēc kam skaits pakāpeniski pieau­dzis,
sasniedzot kulmināciju maijā
(314). Pēdējā laikā ik nedēlu 40-80
personas dodas uz ASV, bet apm. 20
uz Austrāliju.
DEDELSTOBFAS nometnes tau­tieši
uzaldnfiti ziedot 2 feniņus no
personas, sākot ar maija mēnesi, se­višķam
IRO nodibinātam labklājī­bas
fondam CJellē. Fonds paredz at­balstīt
trūkumā nonākušos DP.
Jūlija beigās Dedelstorfas nometni
atstāja 123 tautieši, lai dotos ceļā uz
Austrāliju. Izceļotāju vairums bija
lauksaimnieki un amatnieki. Iepriek­šējā
dienā aizbraucēji un pavadītāji
pulcējās nometnes baznīcā uz kopē­ju
dievkalpojumu.
Nedaudzi nometnes iedzīvotāji
emigrējuši uz Kanādu, un daži vie­ninieki
nesen pieteikušies izbrauk­šanai
uz Franciju. No 1000 personu
lielās nometnes vēl neviens nav
aizbraucis uz Sav, valstīm, lai gan
apm. 20 tautiešiem galvojumi sagā­dāti
un komisijas izstaigātas, iz­braukšana
uz transitnometnl aizka­vējusies.
MĀCĪTĀJS Arnolds Lūsis kopā ar
ģimeni devies uz Kanādu, kur dar­bosies
Toronto latviešu draudzē.
FRANKFURTE CJētes universitātē
Dr. rer. nat. — farmācijas ķīmijā
ieguvuši Pauls Kupčs un Lidija An-t^
a. Abi Jaunie doktori dzīvo Ha-navas
nometnē.
vāktiem līdzekļiem iekārtoja
das darbnīcas Jaunatnes
tībai.
Par mūsu skolu Jaunatnes
bas līmeni, kulturālo stāju un
ģimnāziju mācības vielu, kas
sniedz v^cu ģlmnazijlui,
atzinīgi izteicās skolu
nieks Dr. Dūmbaehers, kazi6
sari kā Bavārijas izglītības
nistrijas pārstāvis piedalījās
ģimnāziju abiturientu gala
baudījumos un savus ^tzln
iesniedzis ministrijai.
Tagad, ievērojot tautiešu
izceļošanu un nomebļiu pārvi
nu, vienā otrā nometnē skolēoiu
arī skolotāju skaits, savi^d
nazijās, stipri samazinājies^ U
ka nepietiekama skolēnu skaita
Skolotāju spedālistu trūkuma
visās UdzSlnējās ģimnāzijas 1.
gūsta mācības nevarēja uzsakb
Tādēļ LC:K izglītības daļai
vajadzētu savākt ziņas ao a
aēm, dk skolēnu 1949.^. ml
gadā ģimnāziju vēlas apmeklēt
pēc tam noteikt ģimnāziju
visā amerikāņu Josla. LCK
bas daļai būtu Jānoteie, kadli
metnēs ģimnāzijām jabūt, va<
no nometņu atrašanās vietām ui^
tā, kfidas ģimnāzijas līdz žlm
šas vislabāk nostādītas. Pēo
LCK būtu Jāpanāk io itma
skolotāju Itatu legailzēiana.
nometnēs pa mācības laiku bCttu
pārnāk uz dzīvi visiem am'
Joslas lat^Hešu ģimnāziju au
ņiem. Skolēnu novletdiaaal
Jāiekārto piemērotas telpas, un
nadjfim Jāuzņemas viņu uzrai
Mums, kas vēl kBdu laiku
spiesu palikt vacQa^:ir ig^irni,
mūsu bērni nepaliktu aevienfll
au bez'latvtSkaz skolstiT Jo
zemēs viņiem tādas nebūs 1
Jams apmeklēt.
I.BofiaaaiSiVircb
UN VeiJRBIZ ^
PAOANDAS MATERlXLV8t
Tāpat kā Uelāko daļu i
ASV. arī mūs tūliņ pēo ierašanaa
vadāja pa sešām svētdienas skol
septlņfim baznīcām, vienu DP
mal izrādi, un visur bira JautāJ
un bija Jāatbild ne tikai par
un DP vispār, bet arī par m
dzimteni un boļševikiem. Prop
du rīkoja luterāņu baznīca, lai
tekmētu savus deputātus pl
DP ieceļošanas likuma papildi
mus. Par mums rakstīja laikn
un žurnālā, kuros pieminēja La
briesmīgo stāvokli, DP dzīvi ua
Višķi bērnu likteni DP no
Bija iespiesta pat Latvijas
Nupat tejienes laikraksta ir
sāks raksts ar lleUsku uzņi
par ingolStates nometnes bērnu di
zu. Kā redzat, mums ir labas a
čības ar vietējo sabiedrību, ka
ar laikraksta izdevēju un redakd;
tādēļ gribētu pēc iespējas va
apgaismot amerikāņu prātus. Jo
par Latviju, tfi boļševikiem viļtf
arvien apbrīnojami maz zina.
parastā nelaime,ko izjūt visi I
ļotāji, — trūkst informādlas uapi
pagandas materiālu. „Latvija''
parādās ne viens vien krietns
par partizānu cīņām, boļševiku vd
mācībām, DP demonstrādjām,
lieliski noderētu šeit, bet nelaime
ka tie ir latviski un mums vēl
pa spēkam tos pārtulkot jcaut
dešamā angļu valodā. Domfiju^
no visiem avīzē iespiestiem
stiem redakcijai ir tulkojumi un
pljas angļu valodā, un es būtu
priecīgs tādus saņemt un to
labprāt vēlētos arī citi šejienes
tieši. Ja tulkojumu nebūtu, tad
nuprāt LCK informādjas noi
pirmais uzdevums būtu no plem'
tiem rakstiem tādus sagādāt, jo gri­bētāju
šajā pusē būtu daudz. Ar
būtu sperts krietns solis uz pri"
mūsu kopijās lietas labā.
H. Liepiņi, R
PensUvanUa, ASV<
J ? 1 t « ^
#l^fdaudz.
lATVļJAI NO
,ģyAitt nepieder pie
interese ^
riņS nedibl-i.
8oWv(toas ftmŗ
tripdsrljumu atzi-ļ
brīvība un na-jelt
emigrantiem
IriHaa&fi citas ze-
^ ernlpntteto Pa-ļbais
teātri, sko-im
laikraksti, ku­p
l a s no sirpja .un
l ^ v a ^ ērglim.
^ un plūst uz pil-jl
var pliW par
it ai pusgraudfU, ko
liīlrdarijis, Tā
ģļ^f^ un'nedzīvo
saņems pusi vl-l^
88inin|^&6 īpašnieks
1 M a nespējīgs, tie-i
s l iiMIdaSi, un'Viņš
taiira^s kšdu, kam
Init vai atdot, lai pa-
M nod^^ mal-tm
citu ieceļotā-p.^-,
giz#i8 darbu
[IPSHļ) pMes pušu ar
Turpretim tādi lat-liPragrSk^
s dari)a
Ip, Prandjā drīz vien
*"ļa8 un.pat turības
IzfibVēta aizjūras
ttfiķrt darba roku,
*8 «eit ir situācijas
,fiO tJ ir, ka katrs ār-f
da^^^^ darītājs -
Jteptizsķatlts par paša
tās pašas tie-frantu
strād-lanās
raktuvē
kādēļ esmu a
nu nevis uz
centru B. W
gan nebija, ta'
dzigs. Atskai
ogļraču sabie
ilrieSiem. Ne
dzīvi kopa ar
jo tas būtu v]
bet dzīvot Sāa
laikā ar sma
nopelnīt tieši
sākumā deva
negribējās. Tr
jlem frankiem
lākajal sasnlei
protams, bija J
pam.
Sadabūju
par pallgstrādmi
rikā. U l sameK
vairs nebij| ne
Smtta, neltt^
maksāta darba
neši, kas man
Atlikušos sešus
devās nomaksāt
Jumu, un es a
putns. Taču,
tiku nopelnītu
man trūka
skola maksā n»
Iegūst pēdējā,
devos uz kallja
partamentā, 1
temperatūrā, gi
ļos smagi strfid
laikā labi nopelni
gadam atļaulies
ņēmu, strfidādai!
čeku kādā sikfi
m
..k8 asimilācija
MM". Neviens uz
M ņe nkešl. Bet
Iespējama, jo.
^ ir trīs vai val-
, ^ , J * «ada var Iegūt
3??^te kādas, ^fr^^^ ie.
aHautljās, vai mums
IRO galvenais štābs britu JoslS
ka kfida
KANĀDAS FIRMA MEKLĒ
GRANTīKAĻUS.
Tuvāki noteikumi nezinSmL
Interesentiem pilnīgas zlaas psr J j jļ
sūtāmas BCP speciālistu kartotēkai i W l
Detroolfl. .Wlttje-8tr. it
P i e z ī m e : Sludinājums attlecai^ļ
kal uz britu joslas DP. CSW
m^^. dokutaentu
'Mniecibu; Bet tas wl
;V8 norSdijums bez
vai uzaicinājuma
aav nācis ne
' ^ f t ^ ^ ārzeUl
i^J^nHiM^" tieši
> uS? ?°^'*^8lco Pār-zināmas
pr
nas man jau ķ
un,kad pfe 4mS
nItĀ'nauda jau
pašreizējās algaz
vairs iztikt nev
un pasākt ko ie
cos prāvā maši
nieku — virpo
neviens pec p
taujāja, bet 1
rādu, ko varu.
būju kvalificēta
gan ar z^āko
arodnieku katēg
kopš tā laika
gads, esmu uzk
stākajai katēgor
kāds par inanu 8
žu" šaubījās, ta
liecināti ari aro
Viss rakstītais
īsajā viena gad
vies rast drošu
Ar tagadējo vi»
(atkarībā no ako
stundā) esmu n
un paēdis, kā
ikdienai neplecl
rēt nākotnē tikt
rāk nekā radio,
toclkla.
Katrā ziņā p
pirmajā gadā do
iiu mans sašnie
taisno līdzekļus'
manā „Tour de
valžu svētība
loti niecīgā mēr.
des bija nostādīt
tu priekšā, un t
vadoties no kal
res, darba pārv
man bija jāņem
monēta ar uz
FranĢaise ^ u\A
ternitē 1948, ļ
F r a n c i j ā , j\j
A^'A vai pi:
domas par
1^4
tila
•NSras^
I.