Bavarijas Latviesu vestnesis, August 10, 1949

              pare|bezdorbamozl4„,
l (Turpmājumsno,,
Iķonjimkturas un daJō^
«'Mnmiecības gii.Vi^J
pareģ5ilss"", A^j n vvaatirrSski; 12
pastāvīgie kUentL p w 1 » tti
ka viņa aprS^^fei
ļglMn New«pftpn
ļUMfiuiA noder rocOM CSvfl
•ZļīļiPlvuū^ AntiiorisatlOD
«^gSusn vaumm Lam*
DP Cm» tomtm,
W««n*f. ML PoMUhed
^ m t t t r . ctfciitirtioDs t*m
ii>i
Nr. 81 (805)
TrcSdn 1949. f . 10. augusti.
unlk treldlenis un sefUU«^
Udevējs: Latvtelu Centrāli Ko*
mltda. Oalvenali r^^^JSļSJi^;
tambergB; filv. red, vletmalt
M. CuUtis on A. Klivma. B#>
d ^ r t : A. B(dHelna. Tr. IgaU.
j . jēkabsona, T ^ U M 8.
Ocols. Bailten, t. evaroi.
Bedakdjas adrese: S!BUnjgi/»H
UhUndstr. i . tel in».
iēna uzTeviināTsv
^petlžanas bi^j'
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
KarrDr. Roos., Abas ^
riedskr dzīve turpS^^
kš sastādīsies no TfiSf^' ^
SAV. VALSTU ĢENERĀLŠTĀBU
PRIEKŠNIEKI ATSTĀ] EIROPU
18 Visumā uzrāda k3 ?N
ļ j a u 1955. g.
Jķflrdllmeoi. sikakl
bet Jau 1950 Vi.^
tlscaur kāpjoša tendence 5S
|aSa gada beigās salnnSArtt
katkal nokritis i J S f c
areģojutnl tiek s a « S
bku aprēķinu ceļā, izskaita
[ariāclju rindas. Sie pTrežSSn^^
ād ASV valsts kase
mmm uz 140 miljardlenflil
Pr. Rooss, tos noteica iiz 165 mlW
fc. Gada noslēgumā izrādS
hlsnlba bijusi Roosam, un Iml
lēmusi 165,1 mllļardu doC^
Tflo aicina arī..,
(Turp. no 1. Ipp.)
[liekas tomēr, ka šai Tito <^
pret komlnformu Ir drllfiH»
pāki iemesli nekā alzkkrta »^
iīllba vai nacionālas jūtas. Nm.
[eek pirms divi nedēļām m
h Londona un Ņujorka viena ota
ļclna ifpert pirmo soU tālāku aķ
fevumu piešķiršanai Tito, bet ^
zrunājas ar «nelabvēlīgi sabM»
wo noskaņojumu pret diktfiton:
ļto'V jKJk zināms, pag. pavaii^
id sākās komdniorma saimnleclBUt
[presijas pret Jugoslaviju, aiig|i \|
herikāņi piešķīra Tito visnepi^fc
mākos kredītus mašīnu un jēlviel
;)irkSanai, bet tālāko aizdevumu ik
jūgšanu saistīji^ ar cerībSm, kt
Itd turpmākos mēnešos parSJii^
ļŗĶ pņse viņš īsti stāv. ĶSNei
irk Ilerald Tribune labi inforal!^
ISvBelgmdes korespondents M
is Koblencs vairākkārt aizr$d!jlli
to pašreiz atrodas īstās 8pIlSs,>
aS varētu ar alumīnija un taji
[das Izvedumiem vien sabalaa»
u budžetu, bet trūkst niaflMi
ŗ.tuvju izmantošanai. Lai i^h
[slavijā ievērojami uzlabojuih
ļiki^ainmiecibas^ ražojumu prodi»-
fa, jo neoficiāli Tito atteicies »
Uektlvizācijas, Jugoslavijas s#
clba draud sabrukt P§c ipe*
.u atzlmuniem nākamo i M B i*
in laikā, Ja ASV un AngUja^
žgādās vajadzīgās mašīnas z«w
ģātību Izmantošanai. Pašrdz P
M gatavojas Tito izsniegt 20 DJ;
m dolāru kredītu, bet angļi lO»
^mUjonu mārciņu aizdevuma, ^
to'pielaidis mūsu sabiedro
Kaņojums.'^ Par šo noskaņo»
.īdona tiešām rūpējusies. P^J
|a nedēļā angļu ziņu dienesti»^
ēja kādu nejatīkamu s^g
p, kad pie Triestas Jugosg
Usargl bija mežonīgi nogaJļ
[i kādu angļu kareivi. Abv
(ibritānijas vēstnieki tapat B g
pūlējušies novērst Tito ^^^^^^^^
" ar Itāliju, un šis pulēs J
fušās panākumiem, ceum
[iju noslēgusi savstŗu
[čības līgumu par 100 nuu
ļrciņu. .{jiJ
0 saimniecisko agkMS
b runa Skopie. kluļ^P-Jj^
lat kā viņa aicinājumi Bu 8^
Albānijai un preses 5
[kādā virziena ši a tist o ^
' kādasensacionalag vjļ,
, Amerikāņu licencēts
drarokšsitesm D aerv otAiebmen,d Ķf ļal t o^B^j
iē nodibinājis an^-k°Jbi5„si
traucētu kom nforma^^^^^^^^
ttos ar Kremļa V^^.^ 11
itīs. Jaunajā orgāni ^
bojoties 4000 da^dako F
| | L Bredliļi praso no Rietumeiropas militārajiem
reolltūtes sajutu.—Vācijas piedališa-nosEiripas
aizsardzība nav paredzēta
VIse ifii* — desmit dienu ceļojuma pa Eiropu pirmdienas pēc-ļMmA
presldenli^ l^romena prlvāltajā lldmaSInS Eiropu atstāja ame-
Sto prlekSnlekL Jav otrdien, pēo BBC jļnformScijM,
^ ( J ^ ^ Atlantijas pakta militārās organlzi-
(Ito Isvddoiann. Afl^ Jtras spēku ģenerālitiba priekinl^ a<lm. Dēn«
^ Itdlanki to^ lstei<^, ka triju štSbu priekšnieka pleredsē-iaiil
IMok^rtS» i^Moni» Parīzē un Vīnē bUls vērīgs Ieguvums un ka
Mtagšd m pārskata par Eiropas
ilijiirddto vaja^l^im atgriežas ASV, kur turpināsies »saronas ar po-miķian
un iDilll<iSi:is konferences'*.
tam, kad pag^ nedēļas ceturt-ļlent
ien. Bredlijoj ģen» Vanden*
^ UQ adm. Dēirifeldft Londonā
spsprieduiies iiK angļu ģenerfil-ļ
g ^ virsniekiem m Norvēģijas un
Dkoljss ģnierfilStfibīt priekšniekiem,
turpinājSji sarunas Rie-
_ s tlni}as gialvenajā štābfi
ļl^Bt«a^ pUI pie Parīzes. Tur
IASV delegācija p^ oficiāli
\0f ar RietunneibDas bruņoto Si virspavēlnieku; feldmaršalu
gomeillu. BeiE tam sarunās
ļlintoiieblo bez Mņi\x sauszemes,
!j||riiu& gaisa spēkii augstākajiem
inn^em piedaH|ls ari Beļ^jas,
i^kdfos un Portujtiltķs ģenerālštā-
Srilegfid^ Sej&tdļen ASV sūt-mļ0,
Kbnkdrdijast laukumā Parl-
[| a^m* D^telds bldla aicinājis presi
i^omštos un I vispārīgos tei-riņl
nzfivēra, ka „panākta
gandrļs y;l$os Jautāju-i
r i vlslielālcajf m žurnālistu
;ipināt kaut kb slkSk un vai-ia
panākumii Preses kon-fā
uz pl^ill Konkordijas
fian(tt ko|mM9^ partijas
^ priekitel^
kareļtvjt^ kapa zeni
lūdc^^nolilkl vainagu, pa-sarUatļļa
Vācijas,
kopš pagājuSias | nedēļas bei-
Iļ/mdonas un Parlzļes presē,'bet it
liM Svdces un zvledtu laikrakstos
iBļlrlbtl Ieadījušās ziņas par dom-
«tipIbfimļASV ģonetālštābu priekš-sup
uh Viņu Rletu^neiropas kollē-faltiirpā.
Londonas svgtdlenas avīze
Mplirziņo, ka triju štābu šefu ap-adcļiluma
pasvītrotā pieklājība un
(iNnoiiifilisms esot tikai ārējā mas-faykd
apslēptu ieikil^o konfliktu.
9». IBiedllJs tāpat kS. ģen, Vanden-mum
adm. Dēnfelds neesot ru-oiJaiBi'par
ASV stratēģu Izstrādāto Stt pielaikoSanu eiropiešu Ipatnē-praslbām.
Tikai prestiža ie-teflu
dēļ ari mazās nācijas prasa
amerikāņiem sev sriiagos un vis-lttWko8
ieročus. Nerunājot nemaz
atombumbu vai kaujas kuģiem,
^starpības esot piEiļ; par lielgabalu
«tfbriem un tanku toitoāJu.
^netais laikraksts aizrāda, ka
Pka negrozāma ASV prasība ir.
Dezertē 2li.000
nocMistu karaspēka
^*»»*onga (B). Beuters ziņo.
ļj,nacionālistu aimiju sabrukums
TOinās. Pēc CangBas pilsētas kri-mi
komunistu rokās leslēgtājf val-
^ divīzijas padevuliās. Aģentūra
2Jptlq^ skaitu vērtē uz nepilniem
JJJOO. CangkalSeka štābi^ Formozā
J^MIts, ka šajā miisu bēgšanā pa
w|« vainojama ASV Baltās grāma-
2f PubUcēSana par ĪJInu. Komūnis-
^ laldltfijl un aģenti ļoti veikU Iz-
«gļtoia Ečesona ddjlarāciju, ka
^ pūdējušas kaitru ticību ne
CangkaiSekmn, bet ari visai
«J^āllstu valdībai. Sīs ziņas, at-
«^gō veidā pasniegta!?, esot daudz
g ^ ā k a s par komtlTfiistu Uelga-herigie.
)ratēji un zina^f J^ciāli apj;ļ
as tautību aģenti sp^ 0
saVam darbam Tg^i ,o Ba^
tikai 50 km attaium ^
Sības un i^^^^^ŗS^ laiā organizācija Pf\
rSirSrs Hanļ^J^Sk b savus ziņu birojus ^
informatoru v^u
ti,stāvoši komunisu # L locekļi valstis, 5^^^^^
ļpficiāli izliekas pil^^"^
Sies.
*AWAS KOREJS APKLUSUŠAS
(C). -~ Eomiūnlstu ofensīva,
^ wkfi8 pag, «Jtii]irtd|en, ielaužo-
2^ lielākām Ziemeļkļirejas kāra­j
ā vienībām Dierkvldkorejā, pa-apstājusies.
Komunisti ie-
^^es un aizstāvē] ?i^^avas pozici-l?
JSS ^^^otlem aitovidkorejie-
ALS ^«'8 atspiest pāri
Wcficljas llnild 38. parallēlel.
JPmūnistu artilērija Joprojām atro-to
«nS^ kJ^lometroi Dienvidkorejā,
M m ^ ^ pēc UP korespondenta zl-
""^ot pienliljt pasUprinā-lai
Rietumeiropai piešķirtos ieročus
izlietotu tikai Rietumeiropas aizsar­dzībai.
Sl prasība liekas visai sapro­tama,
bet, plem., Holandei pārstāvji
ar to bijuši ļoti neapnUerlnātl. Sun-day
Express ziņo par domstarpībām
feldmaršala Montgomerija un fran-
Su ģenerālštāba priekšhielca Delatre
de Tasinji starpā. Bez tam Montgo-merijs
neesot varējis saskaņot savu
viedokli ari ar ASV štābu priekšnie­kiem.
Basler Nachrichten runā par
neapmierinātību Rietumeiropā ar
ASV politikas vispārīgo attīstību;
tai gan Šveices laikraksts atzīst E i ­ropas
aizstāvēšanas nepieciešamību,
tā redaktors domā, ka^ amerikāņi E i ­ropai
esot piešķīruši tikai bufera
lomu, kamēr īstenībā Rietumeiropa
pēc sava vēsturiskā un ģeopolitiskā
stāvokļa šādu otrās šķirais ierindo-jumu
neesot pelnījusi.
Amerikāņi, cik vērojams, tomēr
šiem sentimentiem nevelti nekādu
vērību, nenovirjBās no sava plāna
un mēģina izdibināt, l^as Išti prak­tiski
vajadzīgs, lai padarītu Rietum­eiropu
stiprāku. Jau pimninētajā
preses konfeļ?ett<?ē ASV ^ ^ēsbii^lbfi,
Parīzē atļltti. D6nWIds visp&?Iģoš vil^
CTnrpināJums 8. Ipp.).
Jugoslavija un Itālija
8āk saprasties
Roma (B). —^ Itālijas un Jugosla­vijas
attiecības turpina uzlaboties.
Pēc pag. nedēļā noslēgtā saimnieciskā
līguma, kas paredz preēu apmaiņu
110 miljonu dolāru vērtībā, pirm­dien
paziņoja, ka abas,valstis pa­nākušas
vienošanos ari kara zaudē­jumu
atlīdzības nokārtojumiem. Tu­vākajās
dienās m Belgradl dosies
itāļu misija, tālāku saimniecības sa­karu
paplašināšanai. Informētas
aprindas uzsver, ka SI itāļu un ju-goslayu
saprašanās galvenokārt ir
ASV im Lielbritānijas vēstnieku Ro­mā
Ietekme.
Atēmas (C). — Grieķu valdība pa­ziņojusi,
ka Gramosas kabājā at­jaunojusies
ofensīva pret komunistu
partizāniem. Trisstūri starp Albāni­jas
robežu, Ņestorionas demu un
Konecas pilsētu valdības karaspēks
mēģina ielenkt apm. 5000 nemier-nleki|
« Kaujās piedalās ari lidmašī­nas.
Pirmdien Atēnu raidītājs zi­ņoja,
ka komunistiem atņemti 7
svarīgi aizsardzības punkti un val­dības
karaspēka operācijas risinās
seknilgl. Dažas stundas vēlāk sekoja
paziņojums, ka smagajās cīņās, at­spiežot
partizānus līdz pašai Albāni­jas
robežai, kaujā Iejaukusies albā­ņu
artilērija. Tā no dažu kilometru
attāluma šāvusi pāri robežai Grie­ķijā.
Zemestrīce Ekvadora
Ņujorka (SS). — Piektdien vairā­kus
Ekvadoras apgabalus piemeklē­ja
stipra zemestrīce, kas nodarīja
lielus materiālus zaudējumus un
prasījusi' ap 5.000 cilvēku dzīvības.
Zemestrīce skārusi 30 pilsētas un ap­dzīvotas
vietas apmēram 100 km at­tālumā
no galvaspilsētas Kvīto.
Katastrofā bojāts Panamerikas
autoceļš, kas apgrūtina glābšanas
darbus un traucē arī transitsatik-sml
Pārtikas un materiālu piegādei
cietušajam apgabalam mobilizēta
Ekvadoras aviācija.
Zemestrīce šoreiz skārusi sevišķi
bieži apdzīvotus lauksaimniecības
un vasarnīcu rajonus, Pilnīgi sa­grauta
Guāno pilsēta, kur bez pa­jumtes
palikušas 10.000 personas.
Dzīvi palikušie un neievainotie ie­dzīvotāji
panikā bēg uz vietām, kas
tiem šķiet drošākas. Valdība Izslu­dinājusi
trīs vii^iirigo sēru dieias.
rūpēsies par
Ierodoties latvieša dziesma dlenS LldsS, sfitol K. aSarlņa sveica tauta
meitas, pasniedzot viņam ziedus. A. Baloža uzņēmums.
uaiz
Zeniva (8$). — Apvienoto nloijtt
Saimniecisko un sociālo Uetu pa*H
tno sestdi«i vienojās par princijB»«p.
kas U^ami starptautiskas b^u
aizsardzības pamatā. Padori^e apstip­rināja
ASV delegāta ierošinālumui
uzdot ģenerālsekretāram T. U
strādāt līdz UN nākamajai vOssm^
pulcel sīku plānu par bēgļu intermļ
aizsardzību. Padomes pieņemtajt
zolūcijā aizrādīts uz divi iespUiN
miem variantiem bēgļu lietu^
bai: atsevišķa augstākā ķoi
posteņa dibināšana vai Īpašai
nodaļas iekārtošana UN sekretin«t
tā. Pirms tam padome ar 14 prtt 4
balsīm vēl apsUprināJa IRO pagijf
gada pārskatu.
Ar 14 pret 3 balsīm padome no­raidīja
padomju delegācijas rezolļl-clju
par IRO aprūpē palikušo IJR
skaita, vardu un biogrāfiju alku
apzināšanu. So rezolūciju pag. np^
dēļā Jau bija noraidījusi kāda pa-domes
apakškomisija.
iezvanīs jauna
Vašingtonā spriež par
Pacifika paktu
Vašingtona (B). — Pirmdien Va­šingtonā
ieradās Filipīnu prezidents
Kvlriho, lai ar ASV valstsvīriem
apspriestu Jautājumu par Pacifika
pakta radīšanu. Prezidents Trūmens
un ārlietu ministrs Ečesons filipiņu
viesi personīgi sagaidīja lidlaukā.
Jau pirmās pieņemšanas Vašingtonā
rādījušas, kā to ziņo NBC, ka Kvi-rino
ir vislabākās izredzes iegūt Sa­vienoto
valstu prezidenta un ārlietu
l^pļ^istra labvēlību ,^āda| ciizsarclzi-
'*M^^li8nšes^^
komunisma ii^SfeŠanos AzijS. .
Prezidenta Kvirino brauciens uz
Vašingtonu seko Cangkaišeka ap-ņieklēju|
i^im Manilā, kur nacioņā^
1ās Ķmas neoficiālais vadonis iera­dās
pirms divi nedēļām, lai kaut
vai bez ASV atbalsta apvienotu
Klusā okeāna patstāvīgās nācijas
pret tālāku komunisma ekspansiju.
Toreiz Vašingtonā valdīja neskaidrī­ba,
vai amerikāņi joprojām atbal­stīs
Cangkaišeku vai ari izvēlēsies
citus ceļus savas politikas veidoša­nai
Ķīnā. Pēc Baltās grāmatas pub­licēšanas
Ķīnas jautājumā un ārlie­tu
ministra Ečesona paskaidroju-miem
liekas, ka Cangkaišekam nav
vairs nekādu izredžu, un informētas
aprindas Vašingtonā norāda, ka arī
Filipīnu prezidents Kvirino esot pret
Cangkaišeka pieaicināšanu Pacifika
paktā.
jNeraugoties uz So acīm redzamo
novēršanos, Cangkaišeks turpina ak­tīvi
darķotles. Plrmdfeii viņš kopā
ar Dienvidkorejas valsts preziden­tu
Dr. Singmanu Rhē publicēja ko­munikē,
kurā uzaicina arī Filipīnu
prezidentu Kvirino pieslēgties vi­ņiem
cīņā pret komunismu Āzijā.
Sanācis desmit
as valstu „
\
ents 64
PaA» <tJ).^ Sircn^ lxmstiltSt!-
vā paidome, ķuraš { i i r i i ŠiblJJa a^
klāta Šodien (10. 8.) Strasburgā, ne­sanāk
zem sevišķi laimīgas zvajig<^x
Tnes. Sfdpus un< viņpus A t l i ^^
okeānam pastiprinās bažas, ka Rie­tumeiropas
saimnieciskā Sadarbība
tomēr neveidojas tik sekmīgi, kā sā­kumā
paredzēts, bet tieši šo saim­niecisko
sadarbību Eiropas viei^Ibas
sludinātāji iedomājušies par pama­tu
visai tālākai apvienošanās gaitai.
Bez tam tieši pēdējās nedēļās izcēlu-šās
lielas domstarpības starp Vāci­ju,
kam paredzēta svarīga loma
ūnijas eventuālas paplašināšanās ga­dījumā,
un tās rietumu kaimiņiem
par Sāras apgabala piederību un
vācu rūpniecības uzņēmumu nojauk­šanu.
„^lropas padomes sesija Strasbur-gā
ir jauns un neparasts politiskās
sadarbības eksperiments", pdrmo
desmit Rletumūnljas valstu ārlietu
ministru komitejas sanākšanas
priekšvakarā stāvokli raksturoja
BBC politiskais komentātors. „So-dlen
Rletumūnlju vēl grūti saukt
par gatavu organizāciju, Jo mēs pat
nezinām vēl, kur sākas un kur bei-dzas
iBlropa. Grieķija un Turcija
Irāna un Transļordānija apvienojas
savu zemju attistibai
Teherāna (B). — Pēc divpadsmit
dienu viesošanās Teherānā, Trans-jordānijas
karalis Abdula kopā ar
Irānas šachu Mohamedu Rizu ofi­ciālā
komunikē paziņoja, ka abas
valstis noslēgušas savstarpēju saim­nieciskas
un kulturālas sadarbības
līgumu. Visos jautājumos, kā pazi­ņojumā
teikts, panākta pitoiga vie­nošanās
un Transjordānija ar Irānu
nolēmušas turpmāk ļoti cieši
sadarboties nevien saimnieciskos, bet
arī politiskos jautājumos.
Interesantākais šajā komunikē ir
teikums, kurā konstatēta abu valstu
vēlēšanās sadarbībai pievienot visas
islama zemes. Bez tam Teherānas
vienošanās paredz 7-gadīga zemes
bagātību izmantošanas plāna iedzī­vināšanu
bez ārzemju kapitāla pie­dalīšanās.
Tas nozīmē, ka Trans­jordānija
un Irāna, kas savā terri-torijā
slēpj ļoti lielus vēl neatklā­tus
naftas krājumus, nolēmušas pa­šas
iegūt „melno zeltu", kas IJdz šim
atradās tikai angļu un amerikāņu
naftas sabiedrību izmantošanā.
Svētdien Irānā atcēla arī izņēmu­ma
stāvokli, kāds tur pastāvēja
kopi 6 mēnešiem. Pirms pus gada
pret šachu Rizu komunistu aģenti sa­rīkoja
atentātu im ievainoja vald­nieku
rokā un kaklā. Visiem provin­ču
pārvaldniekiem Mohameds Rlza
uzdevis sagatavot parlamenta vēlē­šanas.
Kaut arī Irānas konstitūcija
to paredzēja Jau pirms 40 gadiem,
sadas vēlēšanas līdz šim nebija no­tikušas.
Damaska (Z). - Sīrijas aizsardzī­bas
ministrs ģen. Atfa, militāras de-legacljas
pavadīts, pag. sestdien ie­radās
Kairā, lai Ēģiptes karalim
Farukam pasniegtu „Uelo zelta
Omajadu ordeni ar briljantiem". Sī­rijas
diktators maršals Caims tātad
piešķīris Ēģiptes karaUm augstāko
sīriešu godazīml. Ordenis speciāli iz­gatavots
Parīzē un Izmaksājis 30.000
sīriešu mārdņu. - Informētas ara-bu
aprindas izsakās, ka Ēģiptes un
i^injas starpā sagaidāms militārs
nolīgums.
^ Ar to pierādījies, ka baumām par
Sinjas jaunā diktatora lāleiošicm
Plāniem ir reāls pamats.
So^ aktivitāti,' tiklab Sīrijas un
Ēģiptes, ka arī Irānas un Transjor-danijas
starpā izraisījusi īstenībā
Izraēlas ^Q>ansi}a<
Strasborga (1). — Vēstariskajft pUsētaa viildes nami plrmdleii U
Rietumeiropas valsta Srlieta ministri sanāca uz pirmo sēdi, kori ijļ^fla*
da par tfiOOni valsia pieaicināšana Eiropas padomē. I^enpritļkl iMdi^
ma nzalclīAt pledaHtles Eiropas padomi ari GrieķUo, toroija on la-»
landL So valsta delegbdjai, giddot formSlo lēmuma, Jau bl^ laritv^
šās rebē ar dtim Strasbnrģ^ an trdidien piedalijia pirmft Brapif
parlamenta darba sēdē, kas notika «mlverslt&tes aott. Kft apedilko*
re^ond^tl vēstf, Strasbam^, neraugoties ni daudsajiem |nan|«
viesiem aņ firljo krāiņo Ietērpa, valda visai flegmātiska noidnuļiolmtt»
un psgi^dām isiabfis, via Eiropas padomes saiUUksmel bfia Ud» ifUi
on prab^kia Hosbne. Vienota Eiropa JcvŗoJBm llekaa aaimia.
Anitai» sūtft te)iniifļ|l m
ši^ dēl^ltos, bit kā bOI
ciju? Sliktu iespaidu atstfijuii
politiķu pēdēiie asie uzbrukumi
tunm c^uplteijās varfimii|i i i ^
d i ^ pateikt, vai šādos apMy^l«|4^
radīsies pamatota pretestība VfiotJii
pieaicināšanai tūliigi pēc vēlēšantai
un Rietumvācljas valdības nodlUid»
šanas. Eiropas idejas Istenošiina IMH
zīmē atteikšanos no nacionālas pM**
millbas, bet vācu politiķi izridla
pārāk lieli egoisti. Ja neraugottea
uz visu šo nelabvēlīgo atmosfairut
Strasburgā tomēr izdotos vienotioi
par plašākas ūnijas pamatiem, t(f4
būs atklājies magnētisks spēks, kaa
pievilks visas tautas, kas cīnās pret
totāUtārām tieksmēm,"
Kā zināms, 10 Rietumeiropas val«
stu nodibinātais Eiropas padomes
institūts dalās divi kamerās — fir*
lietu ministru komitejā im konsul­tatīvā
padomē, tā sauktajā Eiropas
parlamentā, kurā patlaban nozīmīti
jau 87 delegāti. Ministru komitejai
pirmo sesiju atklāja pirmdien Strai*
burgas rātsnamā, un tās galvenais
uzdevums šoreiz bija darba kārtības
izstrādāšana konsultatīvajai pado^
mel, kas sanāk šodien unlversitfitlš
svētku, aulā. Komiteja nolēma pte«
aicināt padomes darbā ari GrieķiJU
un Turciju,
Komitejas un padomes sesijā pit»
dalās redzamākie Rietumeiropas dip­lomāti
un valstsvīri. Savus atvaļi­nājumus
pārtraukuši Bevins it
Cerčilu, bet franči deleģējuši UĶ pa­domi
blj. ārlietu ministru Bido. PSh
redz, ka liela loma padomes darbttil
piekritīs ari Beļģijas premjērjun
Spāķam. Izbraucot uz Strartmfgu,
Bido izteicies, ka Strasburgas sa­nāksmes
kvalificējamas kā Jauna
laikmeta sākums, Jauno orga­nizāciju
panākumiem faktiski būs
atkariga ari Eiropas nākošo paau^iu
turpmākā, drošība," teica Bido.
«Agrākos laikos to sauktu par re­volūciju.
Tā Ir Jauno laiku zīme, ka
(Turpinājums 8. Ipp.).
Vesels kujis ar kontrabanda
Brēmerhafena (SS).-Muita8 kon­trole
Brēmenes ostā aizturējusi žīdu
kuģi Drommit, kad tas gatavojies
izbraukt ar kontrabandas kravu uz
Palestinu. Kastēs, kur vajadzējis at­rasties
DP mājturības piederumiem,
b«ušas vērtīgu mašīnu daļas, darba
pkl un pat automobiļi Nepareizos
izceļotāju mantu sarakstus esot ap­stiprinājis
kāds IRO ierēdnis. Pre­ces
izkrautas krastā, un tās tagad
sīki pārbaudīs. Tā kā to vērtma
pārsniedz 3 milj. DM, tad tas ir Ue-lakais^
nelegāla eksporta mēģinājums
no Vācijas pēckara gados.
li -i
1' ;i .,