Bavarijas Latviesu vestnesis, March 31, 1951

              briesmonis
Kas sekmējis komunisma panākumus Āzija
Tai laiki,. k M ķMHu itbnikiiiisi
bija sovedift KūmjiU krizi Udz kulmi-nlcljai
,m paiiitile latrauktl vt^ioja»
vai radīsiet sptlkl, ku lavīnu aptu­rēs,
kāds amerikiitoa radio teicējs zi­ņas
nobeidza ar teikuiinu: «.Dievs, pie-dodi
mums, ka paši izaudzinājām
lielu lo bolīevlftti»ko briesmoni!"
Kas tad Āzijl l i t i notiek?
Politiķim varbflt teilktu, ka Āzija mo­stas
un ka komClniims tur pārņēmis
revolucionārās kustibac vadību, i»ie-daoif
ar naclonllui, miālu un ekono­misku
reformu «aukļlem- Tālāk viņš
iz^aidrotu pēdi§j« p d u sociālos un
ekonomiskos trCikumii5, tautu mazvēr­tības
aajtitu pāriivieianos naidā pret
eiropieiiem un tamtll^lislgi.
Taču viss taa cepadara saprotamu
to gluii neracionllOi gandrīz mliņ-ticlgo
un nekritiiko itizticlbu. ar kādu
tik daudzi eelcojuli materiālistiskajam
komunismam. Sit raksti mēģināts sa
praat šo fainomiiiDu iiikarā ar notiku
miem Kfni. Tie liel^^as loti izdevīgi
tftdam nolūkam, jo izftlfidz subjekti
vismu un partejl^kumu.
Ir skaidrs, ka ni)tll;umi Korejā jā-uzikata
tikai pair ulbalsi kādām mii
zigim pārmaitiām, ka» īsā laikā pir
vērtulai tūkstoitgadlgu tradidju un
noilēpumui glabltaju Āzijas konti
nentu. Tikko pintis «imts gadiem, kad
EiroDl racionālisms uti industrijas uz-pliUKums
i l k a savu uzvarai gājienu
pāri tradicljim,. Mibiedilbas kārtām un
dtlem iestādi
lija it k l mm
m\m, Āzija v$l gu
Igā miegi. Reliģija, tr«
dicijat, monarchi un kārtu sintēma
las raksturīgi statiskām sabiedrībām,
tur šķita tikpat nesatricināmi, kā pla-laetu
riņkoiSana ap sauli. Taču cita pēc
citas ..iemigušās" zemes nonāca uz-ļDēmīgo
rietumnieku ietekmē, kaj;
meklēja izejvielas aavlim rūpnīcāmi
un tirgus nirecēm. Ķīnu varbūt neoku-pēja
tikai tāpēc, ka uz to pieteicā«
pārāk daudz spēcīgu konkurentu rei­zē-
Tā palika neatkarīga, bet sadalīta
itteķmes joslās. Sl gadsimta sākumā
..draudzīgie džentlmeņi", kas nolīgu­mā
bija piedalījušies, it kā pēc noru-w
centās vājināt Ķīnai; ķeizara un
tjadiciju varu, lai netraucēti varētu
ztmi ^civilizēt" resp. laitt tajā eavus
riiižojumus. Tas viss nozīmēja vecās
statiskas civīlizācijae sadursmi ar loti
dinamisko rietumniecisko. Sai sakarā
amerikāņu profesori neaizmirst atzī-milU
savu misionāru varbūt gluži ne­apzinīgo
noārdīšanas darbiL
Agrāk vai vēlāk šādas kultūru vai
ciipflizlciju fldurunee zada vērtību
plrvārtUanu. Nņ t i nav pasargāti arī
āziāti. Rietumnieku tedinskas pārā
kiume aplam spilgti atklāja āziitu kul
tūAat sastingumu. Vteture pazīst kul
tūiļu savstarpējos ietekmējumus ari
agrākos laikoe. Bet tt» parasti pār<
ņemti bez naiu kultūras noārdīšanas
Varētu teikt, ka svells ietekmes it kā
kāds jauns reketa Ieaustai palu pa
kīajl
liet laikmetos, kāds ir mūsējais,
ttulēm tam neatli^ laika. U» tad pa
bām. Zīmīgi, ka rietumnieku skolas
pēdējos gadoa pildās āziātiem. Gan­drīz
visi tie studē techniskas zināt­nes,
lai rietumu civilizācijas sasnie­gumus
pārstādītu savas zemēs. Rietu­mos
izglītotie vadoņi paši ir dedzīgi
vecās sabiedriskās kārtības nojaucēji
(Hočimins). reliģijas un tradīciju at­metēji
(Cangkaišeks). Bet rietumi nav
tikai mašīnas vien; taču — rietumu
gars āziātiem paliek svešs. Tas ari
nav iekultivējams īsā laikā. Un tā,
brīdi, kad vecie dievi izdzīti vai pa
laušanās uz tiem iedragāta un tradi
cijas salauztas, tautu dvēselēs paliek
tukšums
Bet mums zināma no Vecās Derības
kāda grandiozi baiga aina, kas notiek
ar tautu, kura sākusi iaubitiee par
No Riaās radiofonā
Komunisma burvju loki
Pasi rada trūkumus, lai cinitos ar tiem
ka»" vietā).
NO 39 T K A I • UTVIEll
Trīspadsmit Rīgas ..pimtiodu''^
ņēmumu alcinijuii Rīgu pimy
strSdniekuB, kalpotājus uo Jnti^
Virs no Kurzemes
Pleci godi Latvijas okupantu gūsta
Pag/gada JOllļi no Ulvllas ko|a ar dtiem vicu gūstekņiem atgrie-liet
ari v i o i imiil)iis vitn. B. Viņi Ir vecs rldiialeks, Latvijas armijas
vDrtttieka vlel»fiek«, M savi laiki repatriēties Pēdē|lt kara dienas bijU
kopi ar latvt^ils kiira^Iriem Kurzemes ctetokml, kur ari kritis gūstā. Visu
gBila laiku pavadItMi daildls Utviļas vietis. visbeidzot RIgl. Par saviem
pliredzējītmiem m plrdzlvojumiem vīta. B .stāsta:
PLĀNS ,12PILDITS", B E T . . . ļkārša - partija uzdod mašlni^
Maskavā augstākās padomes seae ^^^^^^^ manufaktūru pārbūvē «
runāja Kalnbērziņš: Pasaules v ē s t u r e i ^ ^ ^ automātiem no Maskava
nepazīst tādas vienprātības, kādu pa- ^^^^^^ palielināšot ražošanas -
d(«nju tauta pierādīja vēlēšanās. (Mes, cikkārt palidināsies b
diemžēl, pazīstam!) 800 milj. f«5«d| liepājas rūpnīca Sarkanais
cīnās par mieru. Lai kā trako imp^- HJIS saņēmusi pasūtinājumu ļt
riālisti. nākotne pieder komunismam. ^^^^^ Kuibiševas spēkstacijai: 1
(Tikai - baiga gan!) RepubHkas rūp- jjp^^^ ^^^^^^^ ^^^^^^ ^^^^^
niecībā tagad vadošā vieta metaiiu i ^ ^ j ^ j , padomju «modernās ti^S
un mašīnbūves rūpniecībai (lasi —I...... ^
bruņošanās rūpniecībai). Piecgades
plāns izpildīts 3 gados un 10 mēne­šos;
sociālistiskās sacensībās piedalās
, , 95 proc. strādnieku. (Vai gan kāds
savu Dievu. Tā pieņem citus, kaut tur var* nepiedalīties?) Līdzās liela-ari
tie ir viltus dievi. Jūdi tuksnesī jiem sasniegumiem ir ari nopietni trū-sāka
godāt Ēģiptes elkus, tagadējie kurni. Visai nepilnīgi Izmanto leksē- tedmiskos darbiniekus organiHii^
āziāti savā garīgajā tuksnesi pieņem jās rezerves, klibo ražošanas orgāni- ciālistiskās sacensības par gote ||,
komunismu par jauno reliģiju, jo tas zācija, atsevišķos uzņēmumos vēl ze- mam iņaijanĻ No šo 13 uzņimiMi.
par tādu piedāvājas un ar savām dog- ma ražošanas kultūra, gausi ieviešas jektoriem latviešu ir tikai divi fļ^
mām arī atgādina reliģiju. Ķīnā ne- mechanizācija būvdarbos. Republikā hm Kukainis), partijas orga&iUci||i
notika komunistu pučs un komunisma ir liels skaits uzņēmumu, kas nepil- U^itretāni 3 (Vikmans, Sarma n
uzspiešana kā savā laikā Krievijā, bet da ražošanas plānu ne produkcijas Strazdiņš), bet komitejas pnekMHh
tauta to pieņēma kā tādu, kam bija kopvērtībā, nedz sortimentā. (Te nu ļ viens, un tas pats — Uds. m
jānāk reizē*ar visu jauno. bija ..izpildītais plāns" un „95-proc«tt. jauna Ueclba Latvijas ražojumji^
Te vietā jautājums, kāpēc tad kri- tlgā sociālistiskā sacensība"!) So trū- heiam ir radio vēstītais faktu, ka Ih^
stīgo misionāru pūles paliek bez pa- kurnu novēršana ir mūsu tuvākais ux- kavē atvērts mēbeļu un pārtikas ^
nākumiem? Jiatceras, ka rietumu ci- devums. (Jau sen redzams, ka pa- kalt, kur pārdod no Latviju atviiy
vHizIcija āziātiem vispirmt parādījās donvju saimniecības uzdevumi sastāv ražojumus. Mēbeles nākot no Roikiļ
āautenii un mašīnu veidā. Tās ir ra- U o divi dalām: radīt trūkumus un — Centības, Komūnāra un I >R^|
cionālas lietas. Tāpēc liekat loģiski, cīnīties ar tiem!) Ikon^inlta. Latvijā ražotās ēd«dM|i
liek tikai v i ^ ce|i — alzgūinta pār- ļ ka misticisma pilnais kristiānisms i bu un guļamistabu iekārtas, kt «|
ņemt JatMOrBftdomljot p i r t ā plrkauHP^iiļāUt nav pieņemams ļaudīm, kas S I B V I E SU . . L A I M E " U N ..TIESĪBAS" rakstāmgaldi guvuši lielu ievērfbtfH
sēšanu un takausēšanu ar palu vērtīH par varēm cenšas no pašu mlsticlama D.M^mt» .»«rr>»»»,fi«ir»i ci«vi»iti rfie- U^^*» Krievijas pilsētās. Ir gamitini — - I atbjivoties. Tad nu racionālais komū- „ J'^^S 7aiS£ā iJāsta AV ^^^^^^ '^^^^^ w2
nisk ar savām mecbanfstiskajāmma-M^^^^^^ iecienījuši Latvijas koaditonH
tariilitma filozofijām varēja P^^^d^H^ r t^/r^^^^ «^ālab jau palltaK
ties kā īstena .,jaunā laikmeta" reli- P"JU^^^^^^ to trūkst!)
ģija. Bez tam marksismam raksturīgā T«« f ^ »
indivīda pilnīgā pakļaušana sabiedrl-h®*; Divi sievietes ir ministres 5 mi-bai
neprasa neko nepazīstamu noh«^^« "^'^^l'^' un augstākās pa-āziātiem.
kā to dara kristiānisms, d o - ^ f p n e k s s e z a vietni|ceJr^Augu-dams
indivīdam brīvību un neatkāri- k^*- everojamas esot ari Makarova.
bu. Pieņemt pēdējo arī nozīmētu iet paveljeva, Vagina. ĶIse, ^»^»^Jf •,.. wnn«rp».r« Pi^nt
konā ar rietumniekiem kuroretimP'ože un Sta ina prēmijas laureāte biedrības kongresam Rīgas ostis ān.
pSais soU S priekš-Iblnieki par delegātu ievēlējuši
Notiekošo
aizvien jaunas
mēdz dēvēt par Āzijas revolūciji
BRĪVAIS LAIKS - SARKANiOl
STŪRĪTI
Vissavienības jūras transporta iin^
VISPIRMS ATBTOŅO, TAD -
APIAUPA
īsi pirms kaplliilācijai — 6. maijā
pitdzīvojām pēdējos krievu uzbruku
mtis Saldus un Slkrundiis rajonā, kur
latviešu vienības «e tikai atsita krie­vu
uzbrukuo^jis, b«at dažkārt prettrie­cienos
ari ieguvti territoriju. Kad
8, m^ijā siiņēmiiu idm. Dēnic« pa­vēli
- kapitttl^lt. inmfl uz laiku ie­stājās
klusums. Viū bijlm kā ar ūdte-ni
aplieti un saiiatetvojlimies visļaunā­kajam.
Fronte pajuka. Viii El. maijā, kad
bijb jau pie Kuldifiis, krievu lidma-līnas
sagrāva K\i finieru fabri-ku,
nogalinot daMciii: privāto un kara­vīru.
Tikai 10. meiljtt i^arādljās krie
vu majors ar 6 kisrnvirlem un kādu
Vācu virstileku. Mmm, ap 1500 vi
riem. lika dotjes lur Saldus pusi. Sāku
mā viss noritēj» tni«trm!l!gi. bet kad
nonācām pie Saidiii$, mh ielenca kā
da krievu izlases vienība, kas bija
bruņota mašInšaulNmtim. Krievi sāka
mūs aplaupīt, atņmdami pulksteņus,
acenes un visu, ku vien tiem iķUa
noderīgs, un likd pat novilkt zāibakus
kas nespēja tos p!eli(»kaši ātri noaut,
tos apšāva. Savu pulksteni jau biju
vienam atdevis, kiid pēc brīža mani
ņēma priekšā OITKU rtīdtēdams manai
Alpu c^urei baltli Hvltras, viņš sa
zīmēja manī virsniiikit, m kad uz vi»
ņa pieprasījumu ētbi īdēju, ka pulk
steni man jau noņlniii tiH, viņi trie
ca man sejā nagamt iipalu, izsizdams
sēžus priekšzobu».
PEC ORDEŅltmi vntTE
..NOZIiCiimiUS"'
Nakti pārgidējlm zem klajas de­bess,
un nākošajiS dienā mūs neēdu
iut dzina tUlāk. Moiiiclm Blīdenē
kur pri^šā jau bija citi nelaimīgie
Tur pirmo reizi sAulSttiāRa maizi, un
pēc trim, dienām no inōsut vidus izla
sija virsniekus un niusšii^» aizveda uz
Sloku. Tur
Slokas papirlabr
Bijām ap 5000 liitirieiiu, igauņu un
vācu karavīru. Pēc m*!^il\u mūs sāka
škiTOt pēc tautībim Pirmos izlasīja
štāba virsniekus xni no<ļlidāja kaut
kur projām. Uzdevoi )par vācieti —
tos atstāja uz viettc, kamēr latvie­šus
un igauņus Mķlm m pa 450 cil­vēku
grupās sūtīja projlm — kā
dzirdējām, uz Gorkija un Maskavas
apkārtni. Mūsu vidCi bija 4iii ģenerāl­pulkvedis
Buls. kam Asaros ierādīja
vasarnīcu un atļāva paturēt ari die-nini^
us. Kā par btlnutnu iinī laikā
mums deva ēst diei:i|an labi — pat
amerikāņu konservus. Saņilimām rīko­jumu,
ka visiem jllpittiiliek savi orde­ņi
un goda zlmes; ta krievi gribēja
noskaidrot, cik kuraiii no mums „no-liedzies".
Pagāja nedēta. xm kareivjus sāka
norīkot ļiarbos. Man! ar 15 puišiem
aizsūtīja pie Slokas tiiiti tiņemt mi­nas.
Strādājām neplirlriiukti dienu un
nakti Darbs prasīja viilielāko pie-
>ie jcrievu leitnanta — žīda ar lūgu
mu
- . , . i Vār būt kfi žT milzīoo ānmaru kustībā meda|ām un goda rakstiem apbalvotas «tavu kopmītne ?5 jauniem strUļi»
»iirhflt£ix« air.ninTii>m itia.ii ««ml I V ' i .. ieti!) ļ ItUT jauiii«ii p«vad8 biIvo IsiltB||
Baidekalne tti-1 tad mS]a< aresti). Istabai nit mķ
siftviatei ne-1 ar divi gultim: vieni gul biedri Aii^
ngltu I e»o» "'J»» neitaau pomisko tieelbu. ļ loUjs Titovs, otri — techniķk P , ^
«„>m. ..„,i.n ,™ n»,.;v« I Šai zītii lielcas,' ka sikumi mi- (Apmelot «evi pašu jau nav politiAa (katram latvietim W« . " i g 8 ) . , I r^
, « X J?l ''P,'*!.""".7''TU8taiam radio tricJiam un amerikāņu «e«n>al) K8dē citi raidījumi apgal- gaWa lampa {!), pagrabi d u i i i t^
^?J^«? n ; i:2unl'^ b«. ka lag'd vou. k , buržuju Lalviji sievietes dzl-patgludlnitava (titad veļa
« ? ««^^^^^^^^^^ PJ'^J»"»» k«« P«*« sēts vojuias pusbadi un verdilskl darbi, paiiem). ;
iiTm£fti«rf 9«d" r^^^'l^. Piegrie»6ja Olga Linde sti- .Baltijas baseina GlavKlelekl»^ uztlfforSi^^r^^^^^^ Bet vai rietumo, komiinism. jau p i l > ' « = / ' ' ' » ' « P « « ° .% "bdibi- binieki lxp«Ijuii Latvijas. I g ! ! ^
ui nometni. Otra diena pie mmu I „jļ „„<,gji, „ ^ , „ d r l z liktenīgor**'""' P»"^^"»» Lietuvas un Kaliņingradas adan,,»
un mistisko nenovēršamlbu un neat-"". f.Pvamojumu_Wkmets. ^Buržuju ,u„us starpkolhoin hidroelekUiib
vairamibu? - Udz i im komūniatu Hf'''^* ° " «"^^9^^
propagandiskais spēka taču bija v i ņ u ' ^ , » ^ "P'^P' «fvoklue. (Vai gan ta- hno deviņi lieAo celtņu projektus. {M
manifesta doma, ka komunismam jā- ««r no nemazgitim pudelfcn un j«u v i l ilgi niksies dzīvot pt t »
reilizējas ar nenovēršamu n e p i e c i e š a - " « • ' O P '"
Atkal «ikis aizveianas. Pa 50 eli- U j b u , uz kidas sodilas likumības pa- J i " ' " / " " «levietim laimi. -
vSku sadzina lopu vagonos un siitija U a t a , gluži k i mēnese aptumsumam M^"?." " '<> <i«rdam tiiikajosl JAUNAS KULTŪRAS
projim. Man v « palaimējās palikt, vai Nutona aravitāciiaa likumiem I " ' " ' I ' " " " ' ' fabriki t l r i d i ,
un kopā ar citiem'mūs pārveda J^, T a H i e d S S ^ k a Š I Z H ' ^ f ^^.^'^^^^^^ •ieviešu, bet Mētras fa- J^^^^^^^^^ s".'j?'^^^^^^^^^
kādu muižu. 4 km no Tukuma. TurLu hipnotiskajā varā atradušies mil-^f^^* ^ P'o«^- Sievietes piespie- ^/«jēja prof. Sudrabs, ^
ierīkojām baraku nometni. Kad šis joni rietumnieku. Te komunisms vēl arī tādos darbos, kurus agr«k h ļ ^mece Balode, d^^^^^^
darbs bija pabeigts, mūs - 1200 ka- nav uzvarējis tāpēc vien ka tas ir P ' ^ ^ * ^»^^e^^' pie-P^i* Mezapuķe un Dindons. kas i^l*
ņemšanas strādāja cita grupai tai ne­laimējās,
un seši gūstekņi uzlidoja
gaisā.
MASU KAPI DAUGAVAS MALĀ
relvju un 40 virsnieku — naktī leeē- tikai viena no sociālajām filozofijām (Makarova, Ivanova, Fjo«
dināja vilcienā un aizveda uz Skrīvē- un rrraāk tukšumā Rietumos tam if- Gurēviča, Petucbova. Upīte),
riem. Tur teica, ka būšot jāceļ tilts cīnās ar ne mazāk spēcīgām demokra-P^^ darblm.
pār Daugavu uz Jaunjelgavu. Pie tilta tiskām filozofijām.
būves tomēr netikām, jo atkal nācās Taču kopš Nīcšes dienām jūtam, ka» LĀPSTU
zīstināja klausītājus ar sojas, mipt
u. c. kultūru audzēšanu, (No vecsjiB
kultūrām nekas vairs nesanāk!) m
pirmo reizi izstādīti vīnogulāji W^
dabā} par spīti stingrajam salam, tk
tomēr pārziemojuši. Janeons pēm li*
, aprej^ina ap ka tad racionālajā domāšanā skolotie režīmu un nepildot sacensTIhiniriTr ^ ^^^^^ VA r «IT
10.000 iemītniekiem. — un še iekar- rietumnieki ar orūlīblm var MmiiklM L r ^ r l ^ u P^ pil- biedri ēd vīnogas, arbūzus un «ttO»
tola arī virtuves. Septembrī darbs p a ^ g ™
bija pabeigts, un ar nedrošām sirdīm U u . Savādi, ka tieši Amerikā sociāl-atkal
kāpām vilcienā. filozofu grāmatās, kas parādījušās! A ^ ^ ^ l ^ v • ^ . •
Šoreiz brauciens gāja uz .paradi- pirms pēdējā kara. nākas sastapties ar DirOKrailfai DriCSmai BalHiai ValittS
zes pusi. un prāts visiem bija aa- padošanos marksisma racionālajai lo- ^ • ^ • • ^ • a i i » uaUlJCU VOlilli
l^^A'-I^.'^^^^^^^^^ Kāds no viņiem apgalvo. ka| Kopš padomju režīms Baltiiat vai. pag. gada oktobrī arī Igaunijā, lik*
dējot agrākos apriņķus un pāgait»
Igaunijas desmit agrākie apriņķi
vērtās 39 rajonos/bet 225 agrākie pf
gasti k|uva par 641 ciemu, lai p
reformu tieši motivēja ar to, ka UU'
beigšot birokrātiskās attieksmes ar
prldkomitejām un kolhoziem, ^
aībā noticies pretējais. Lai pastiprtol'
tu kolhozu zemnieku uzraudzība» t¥
ditas jaunas iestādes. Katrā msiW
un traktoru stacijā darbojas īpaša po»
lltiskā dala ar daudziem ierēdņll»
Tāpat katrā kolhozā it liels skaits ^
rWņu, kas produktīvajā darbā
dalās, piem.. kolhozu priekšsēdis, ^
vietnieks, noliktavu pārzinis, qtim
vedis, rēķinvedis, brigadieri ti t
bez tam partijas organizācijai «ļ
komjaunatnes sekretāri un daW
propagandisti, kam arī nav daudz Hf
ka strādāt uz lauka. ^
Pilnīgi atsevišķi un plašs birotoJl
tijas aparāts ir pati komunistu pa^j»
ar savām nozarēm un funkcioni^
Igauņu komunistu partijas c^^^^
mitēja vien aizņem vairākus
namus Tallinā, tikpat piebrieds»
arī vietējās komitejas katrā p i j ^
un rajonā, piem., partijas TalPflJ
komitejai ir 200—300 funkdonšru-»
milzīgā iestāžu un partijas ierēdņu »^
mija ne vien tur politiskā terrorš l[«r
ru strādnieku un kolhoznieku,
arī smaga saimnieciska nasU
gejiem padomju pilsoņiem"*
" " J » " * ' * ! " " » ! * demokrātija viņam mija ar visiem tis stls pilnīgi satrieci, jebkidu Jrlvito
IJ^l "rL*.j''"*"!'"- J""". *P trūkumiem, taču liekoti«, ka komO- iniciatīvu, irkirtfgos apmēros nie-
7000 dažādu tautību gasiekņu un tur nisms uzvarē.šot, un brīvība un viss audzis administritivai. aparēls l i ta
ari šiki, masu giteta bslglkais laks. cits ,ka, dārgs, iešot boji. Bet «tuden- lemēs. K i raksta igauņu SlSe7
BiļSm jau e ipri novSrguii un strā- tu vidū vēl tagad var sastapt uzska- ministriju ekaits trIskSriol ereentri
di nelika .tska.totnometne. darb,«J ,u, ka komunisms esot parei^ «īrisi- lo iestižu ierēdņu " k a i t i piea^^^^^^^
Uzturi saņtaim 400 g maizes un 2 nsjums socioekonomiskajSm problē- de«mitkirt, bet vietēio ieltSžiTrē^
reizes pa ' / i 1 viras dieni. Viru ga-lmam nu »k»ii. n . . . , ^ , 7 , • 1. f J.
bija divi; nMCtne.: viena k^miraV hPi l^*.m„ k/jrti'^.n •, ^ u " " " ""'3». kur ram, Igaunijā, kur agrāk bija devinai
Irtabrik», otra pie Jūras. Sli t.> kvSu Z^rtJ^Smr ^ ^ ^ ^ ^ ""P** atbrīvoties no palu ministrijas, bolševku režīms no JaSna
' ķili taukvielu neredzējām. Cilvēk, izsauktajiem gariem. Katram, kas ska- vēl radīji, kinematoarafiias oalisun
ātri nonāca lopu stāvokli, no ūde- tiļis komQnl.mu vaigu vaigā, radio piena rūpniecIbaTzveinir^^^^^
ņaināe barRias viei uztūkām, un ikļteicēja izs.ukšanos, ka paii esam ko-|kas. būSS^"otnļ^^^^^^^^^^^
"ipīra. mežu rūpniecības, sovho-egiās
rūpniecības, vietējās rūp.
Z: —-«^ r:" , leiceja izsauKsanos. Ka pasi ko- tas, būvmateriālu būvni#»rihA*
dienu nomira ap 20-30 cilvēku, Spe-Uūnismu izaudzējuši, gnbas uzskatīt un papīra mežu ^^^^^
aāla apracēju komanda izģērba mi- par atmošanos no minētā murga. Ja zu. Vieglai rtonieZ^^ v^^^^
vārdu vairs neatceros. Mūsu nomet-ļ un atmešanai padota teorija kā viss 1 olānolanaVkōmr.'Iir
nes ārsts bija kāds austrietis. Bada alvēka prāta radītais. Pret to var iel Ktek^^^^^^
gumdīts, vioš bija nositis trīs gūstek- bilst un cīņā iet. jo tā vairs nav l i t spoi a komitem ^^^^^
ņus. līkus divi dienas glabādams savā tenis. tam L^fc L! L -w
ambulancē, lai saņemtu v;ņu pārtikas' Taoad vēroi«m A t h r W i . n n . L!r:.:f"!.**'°*''^«^>_^«» Publiskā
devas. Vēlāk krievi šo ārstu nošāva.
Telpas bija pārpildītas, jo mirušo vie­tā
arvien nāca klāt jauni. Gulējām uz
grīdas, salmos, un bija aprēķināts, ka
katram gulētājam iznāk 70 cm plata
ielpa. - G. S.
NIkoiall tuiplfiētmsi:
iUTERĀa>aj BAZNĪCA - LABĪBAS
S A B S R T U M E
Tagad vērojam atbrīvošanos no ko- dienesta nozares atrītA* « « r i;v
munistfskās argumentācijas valgiem rīgēm, ka JakTau s IfeJ^^
visa rietumu pasaulē. Taču tas. die- piemēram, k^iec^a. Su^^^^^^
, vai jau nozīme, ka komunisms leleorafs im L^f u Au^r^'P"^*'
atbruņot. Atbruņoiana jnT"a! SNirTāUtirsr-jauna
demokrātijas manifesta radlia- rOpniecIbas^ozaru par ku?L n./r
nu un stādīšanu pretim komunistiska- ju Igaunija. S « , „ ,
jam Ar apkarošanu vien nepietiek, dibai n S v ^ f f l teikii;! "
Kādu sociālu filozofiju var uzveikt ar Ierērin,. .v.u. '"««anas.
cnu konstruktīvu fī ozof: u 1^1'! s e S f t « j * P ' ^ ' a ^ " » » i«tidēs
laizrauj kā šaubīgos. ,ā irmāl v S t 5^?,^^^, J'.^^^^^^^^
• . O š o s uz lieliem darbier. C I Pirms'ni^TTat'ļā " l l f LietlS. ti