Bavarijas Latviesu vestnesis, March 31, 1951

              Seetdidn, 1951.
Ministru prezidfents Elin,
ļkficiā Londonas slimnīcā i;,-
ttiilia. pārbaudītu! savu' ; ^<^hS-ļļUfilbritānijas
valdības aiiW
hllnu kaiti. 1, ^"'^^ sirg,^ J
TE 351 mUj. iedzIVqtāJu fodiis ,
aSjā tautas skaitīšanā aV*^' ^01
balfabēti. ' Proc.
k-Breice» laikraksti atkal n
[im, pamatojot s^vu rīcibu ^'^^iļL.
ļptra cenas pieaugumu. *
ļ P a d . savienība kadā nota AC,
to, ka tā nav saņēmusi 13 v3
ļkuģus, kas viņai apsolīti lol?^
, 19, karaļu dlmimts atr^ '
iTriltfi Oranjes upds g r ^ ļ ' ^ l C ,
ir 3.5 cin garš, 1,9 cm auai^'^'*^
t«iimetrur maksā vairāk nekS^^Tļļļ
Pad. savienība nevar sākt t ^^'Si
Iegalvo amerikāņu nedēļas i T
Hates New8 ānd World R^nil'^^^i
evar paļauties uz saviem s a i ^
Italins neriskēs ar karu Žf^"^
re8kārt,..Pa(}. savienībai
vārīgu izejvielu. Raksta
Wn8tatē, ka 1951. gadā r^^»l^ Uib!
fliiiēr ievirzījušies ļoU b i f t ^ ^
P,,M«a iznicināsim W d . a ^ f n ?^
roŠināsies Eiropai sākt £3 N]
^ens no izcHākajiem ametiSn' "''^^
ekiem Vennevars Bušs. »l
:Td|aU aicina Degļasneri n* . . .
»tinU partija atteiktos no
Irat'valdību, apgalvo Tolati « ."^
no Atlantika pakta i;
'm$āvu ārpolitiku. ^ ^ ' ' ^ ^ W .
JUell^rltāniJa pievlenojuslei ASV
pM Japānas mierlīgumu,
Spārkmens paska^ro^Tfe
v|kā$ dienās varēs, iesnieļt vL ^
irējo ieinteresēto n ā ^ vj3dl£"
'Streiku vllnif Jra^djā vēl ««H '
•Ifež^eļiiiekiem un pārējiem saSS^
iklmn pirmdienas i vakarā
l)as:un gāzes fabriku darffi&l
nlstru padome pilnvarojusi diS.^
ļmiedbas nunistŗui lietot visus
anņotu darbu elektrības un gfc^
toN kaŗītfpēks vairākās vi«tli\.
rleiufflu vlceminlstn Parli?
ākt ai padomju; delegātu GrS
joSanos par 4 yalstu konfereiT
Pu. Pēc 15. apipriežu dienas^'
fevisDēviss izteicās, ka j S & ^
[vienība; vispār vēlas 4 valstu liijļļ
Mji vācu ģenerālis Rarake notieaii
Hltfirajā tiesā uz 5 gadiem cietumi
ģenerāļa vecumu, cietuma sodi
jas-arestāV Tā kā viņš jau
lua .pavadījis izmeklēšanas arestj'iJ.
lim mēnešiem Ramke būs sodu 3
13 skolnieces nogalinātas Milm)
bfieri^; fl»Qrim sabrūkot, aiz kuri tfa
lii'ipiaitvērumu no vētras. It nnitJ
«nagi ievainotai,
ļlldoīnlu aģents Beļģijas augstui»
'•1|a orgānā valsis padomi -
Its no amata ar hugstākās tiesjiiļ
lams savā atbildīgajā amatā, vil
ttti/bija (darbojies; par lektoru kei
^pagandistu kursos i Briselē un citor.
opai draud InilSciJa pastipilBito
11 -spļu dēļ, ja vien tuvākajā l i i
kjBiks starptautisku; sadarbību izejtii!»
'Tlailai, — deklarēja Eiropas la;
itejas prlekšsēdisļ anglis RoUs.
ļTaidināUm MlndciqnU)am kitrS li^
ro — šādu norādfjumu, pēc ValiUn
"^Jaa*: esot dei^usi UngSrijif
.,Yecā. kardinālai cietumsargleE
ivildlbt baidoties no sabiedilbas
plrljlaft primasa nļāves gadījumi
iiļutia» alomrOpnleas Dienvidkvotiiil
ierīkot ASV valdība, -
ikomisijas priekšsēdis Dlni.
It ttesai sodīti «t nāvi 40 katoļu
tu Albānijā. Vi^i Albānijas
,,pazucluši" vai atcelti no amata, n
dzīvie priesteri \ atrodas cietunoi.
Indi Arābi Ja nesekos Irānas pleatņ,'
fonālizējusi naftas rūpniecību, - i
kldS), valdības pārstāvis,
^liāekiplotiias Klusā okeāna iteldi
lieldtenām, jaunos mēģinSjDmi
ibumbas iedatbibu uz dzlvfa"
LViem priekSmigtiem.
1000 blj. itāļu partizānn, pametot
Toļati, vienoti ipāi'gājuŠi pref
iā partizānu federācijā.
vīlu "liastiprināJumu Indol
ģen. Delalrs \ Detasinji, kai
Viņš paskaidrojis, ka aprīli «rt
ap 60.000 Vietminiešu
. 1 . ,
amerikāņu un 8 angļu kara IBP'
•'Rivjērā pēc kopīgiem v^r
.000 kg bifeļu konserva MjWB
i Anglija, lai uzlabotu normčttt'
i», stāvokli. 1
ktt visā Neapole radīja 10.000 1
Montalegro eksiHozija ostfi,
evainbjot 59 personas.
mašīnpistolēm Ibruņott bandīti
. beļģu ogļraktuves p5r'«Wffju
uvumā un nolaupīja 3,8 nul). ««^
t pārtikas Kašmirai pieSķlnai
, Tālākas 40.000 t sekos,
lavu bagāžu I no imn»"»^* ,
sportisti, kas atgriezās no Aai»
aundēlijā, jo netālu no T e »
viens no lidmašīnas V i O »
svarīgām sarunām
is naftas sabiedrībā ieradies m
Irvaldes direktors. _ .^j
^dēmiju islama studijān Kril«n
poļa valdība, kas arī paredz m
I uz .Vidējiem austrumiem.
ti darba spēka trūku"» S
iē.vkur brīvas 40.000 darbaj^
.lions negrozīšot 3evina poD^
ļSpāniju no Atlantika pakt»
[m, raksta daži «^1^»
tmesliem esot, ka gadlju«ar
.tu paktā, Francijai v^^^Z
, U Eiropas aizsardzibar P^J
a :atkāpšanās lld? Vim^f'^
ģen.. Eizenhauera nostāja u 8
I«EI attieksmē! ar S]^A
Irlietu ministrijas pSfstavi'^j
•nālistu jautājumu g'^jfc^
Sānos Eiropas aizsardzļW, j
iroja.ka ASV vSstniek^^ ^
iriinas ar spāņu valdību M
..informatīvas J^bas . . ,
rensas aizstāvēšanai nodio'^
komiteja, Pa'^^J'LiSbai
Brazilijas preses apvieo»
gķsplodSj»;
u n 5 aI:
lozess.
I» granāta, kas — r^.
iB^gdadē (Irākā), nogalmaj»
.aparātu echografu. '^ļ ^
ē uz alumīnija ^«^f ^Aiec^'
^ķas zivs formu, bet a"
jra dibena profilu. o#j
katoļu garld^ņiekieio ^ ,
fi asi vēršas ari Ķīnas ; .
[.Valstij naidīgas ņostaja»
Lieki apcietināti. ^iS 1
fspiedu ^^^^^ J^'^fm^^
līs bezpartejiska Ul^ ^
: pieņēma UN saiinmeci^^|,.
)me Cīlē. Pret to
nāves sodi CechoslovalrfjJ^
ienaidniekiem'. t»^
.pieci apsūdzētiem ^a^^j c^^^
Ivakijā) Piepriestiļ^ 9 divisi
ki uz 25 gadie"!
darbos, bet helaks
»tumā«
lATVIA
Utvian New»ijaper
Hf. 25 (469), Mairdi 31, 1951
Publisher: Jānis NUidm, August-doii
b. Detmold, Isiger, Germany,
Pbone Augufltdorf 02.
Editorial and Business Oflic«t
Orafaiascbau, Obbt; Regitrusg»-
lager, Genii«nf.
USA Office: 10'2-15. lJ5th Drivt,
Rlcbmond Hill 18„ hf, V.. Pbone VI
9.7778. SubscriptJton rātes USAi
I 2,— or 1.50 n!onthly.
Printer: Weilheimet Druckerei,
5.m.b.H.. Weilbeim/Ohib., Germany.
publ. tvice weekly. Circul. 11.000.
Sponsor ~" IRO. lATVIAN NEVVSPAPER
Nr. 25 (469)
Sestdien, 1951. g. 31. martā
Imāk trešdienās un testdienfts.
Isdeviji: Latviešu CenUāifi Ko­miteja.
Galvenais redaktors: Mak­sis
Culltis. galv. red. vietn V.
U s i ņ l Redaktori: G. Grlnbergt,
P. Klins, S. Miesnieks, L Svarcs.
Apgāda saimniecības vadītājs P.
Balodis. Apgfida un redakcijas
adrese: (13b) Grafenascbau. Obb.,
Lager. ASV redakc. vad.: A. Kliv-sons.
319 N. 22nd Ave W, Dulutb,
Minn., USA. Austrālijas redakc.
vad.: A. Smits, 21. Linden Ave-nue,
Wendouree, Ballarat, Vic,
Australia.
Koreiā loks nosiēdiics
MBBRA PIEDĀVĀJUMS AR DRAUDIEM ^ FORMOZAS .ŪDENS TILTS'
— LKELAIS NEZlNĀMAISt — PBKINGA KlUSl
Miliika ap Mekarkrn
Ueldienu rītā, tieiH deviņij mēnešus p5c komunistu agresijas tfikuma
Korejā, par kuru Sij^^^ Maotsetungu bija vienojies jau 1949. g. de-cembri
Maskavā, UN ^s^^^^^ ^en. Mekartura vadībā
platā frontē bija mmfm^ ^ platuma grādu, un UN gaisa, flotes un
sauszemes spēku uc|Bnīs vel dzīvi palikušie agresori bija atsviesti atnakal
tur, kur tie atradis liV.tenIgajā 25. jdndja rltā^ Pie ditaaSkS p a f fi
zieniem bagātā iizbmcuma un atvaires cīņām un vairākām cilpām ,šķēr-
Ilm i«r cauri Korejai no Pusan^s tUta gala pozicijām līdz pat Man^ū-
Tijai robežām loks bijei noslēdzies.
Pirmajā cīņu fazē līdz un pāri Zie-mehs
un Dienvidu Korejas robežām
UN spēki pierādīja, ka briv&s nācijas
gr^b un var pretoitiei» komiinistu pēk­šņai
agresijai jebkuri pasaules malā.
kaut arī katra tonna iemču», munīcijas
un pārtikas būtu jāpiegādā apkārt
pusei zemeslodes. Otrā fāze, pēc ko-mūnistiekās
Ķīnas mlSku masveida
iejaukšanās, savukārt parādījusi ka
brīvās tautas, ciešā apiņēmlbā aizstā­vēt
savus ideālus, ar savu technisko
pārākumu un lielo ptirsvaŗu gaisā un
uz jQra6 spēj sekmīgi pretotie« šķie­tami
neierobežotām ieM^dnieka kāj­nieku
rezervēm — teui ir reizē brīdi­nājums
Kremlim un iedrošinājums At­lantika
valstu saimei ar! Eiropas ga­dījumā.
Brīvāii pasaules cīnltllj*, kam, par
spīti viņu virspavēlnieka «olījumam,
JM^iJa Izdevies Ziemsvētkus sagaidīt
jau mājās, tagad vismaz Lieldienās
varēja noslaudīt sviedrus un brīvāk
uzelpot — v*ņi cerēja uz robeža? vai
nedaudz aiz tās, atkatībā no militā­riem
apsvērumiem, 1«ir<iktles izdevī­bās
pozicijās un tur e^igaidft asiņainā
brīvības kara Wgas. Tliļa pārliecība
tagad valdīja tie tikaiļ lijŗitu, bet ati
aiņerikāņu uh dtu (rillbu karavīros,
«tipogulojot ņ(ļ)sķ^3i3iojHBau, kas vai-
Tikai ģenerālis M^karturs nevis
vairs deva cīnttājiem e^OlTjumu btit,
pietnēram, Vasarevētko» mājās, bet
nāca klajā ar t^šu pi#āvājmnu, uz
sākt sarunas par mieru Korejā ar jeb­kuru
kompetentu Ķīnas komdnistu
sarunvedi. UN spēku virspavēlnieka
d^arācija paliā Lieldienu priekš
vakarā atstāja Vašingtonā un citās
rietumvalstu galvaspilisētās bumbas
sprādziena iespaidu. Daiiādajās reak­cijās
mijās prieks un maiga Izbrīna ar
skepsi un pat sašutumu, taču pāri vi-wm
klājās neizprotama mistika par
ģenerāla rīcības iemesliem. Kas gan
līdz S*m pret visām UN miera saru­nām
kategoriski noraidīgo pārlepno
Japānas ..balto Tenno" bija pamudi-nājis
nākt klajā pašam ar miera pie­dāvājumu?
Vienīgā kompetentā atbilde pieder
nākotnei. Taču jau šodien var m^nēt,
ka Mekartura rīcības motīvs nebija
n»e vājums vai bailes, ne arī pārspī­lēta
pārākuma apziņa, bet gan uz re­āliem
apsvērumiem un pārbaudītiem
datiem dibināta militārista atziņa par
tālāku cīņu bezjēdzigumu, ja no tā
labumu negūst ne viena, ne otra pu­se,
— varbūt tikai kāds trešais, kura
ēnas visu laiku rēgojas pār Korejas
karalauku, — Stejins.
(Turpinājums 8. Ipp.)
^Apvainojols, nekau­nīgs,
smieklīgs., o''
Tokio (el). — Ģenerāla Mekartura
piedāviijums ievadīt miera sarunas ar
komunistu . bruņoto spēku virspavēl­nieku.
Korejā esot „apvi^ņojo$s, ne-,
kaunini un iimekļļ^s", paskaidroja
ceturtdien Ķīnas komitejt miera sat*
$ļ»b«i P^%ig^ tmk
slķatdrpļlumā teikts: „Ķīna tutpinis
ciņu piļir savas zemes aizstSvBanu,
kamēr uzbrucējs būs padzīts no Kor^*
jas." Jau kopš ienaidnieka agresijas
»ākuma Ķīna bijusi pāriiecināta, ka
īstais uzbrucēju mērķis esot viņu
zeme. Mekartura piedāvājums pa­līdzēja
to tikai skaidrāk izcelt.
Federācija, kuras vārdā nolasīja
Ķīnas atbildi ir ķīniešu grupa komu­nistiskajā
pasaules miera konferencē,
ko vada ministru prezidenta vietnieks
Kuomojo.
Sil|iiXies ipekipapadina-fiinii
ieceJo)(aiias likuma
Vailngtona (te). — Prezidents Tru-mens
trešdien parakstīja kongresa
aboi namos pieņemtās papildklauzu-lw
pie ASV ieceļošanas liktmia. Li­kuma
jaunā versija atļauj ieceļot
Sav. valstīs fašistisko nacionālsociā­listisko
un komunistisko organizāci­ju
piederīgian, ja tie ietilpst šādās
trīs kategorijās: l) ja tie piederējuši
minētām organizācijām līdz savam
16. dzīvības gadam» 2) ja piederība
šīm organizācijām tikusi uzspiesta ar
likumu vai pavēli, un 3) ja tiem bijis
jāiestājas šādās organizācijās, lai ie­gūtu
pārtikas kartītes vai citus ik­dienas
dzīvē nepieciešamos piešķīru­mus
Trimdas politiķi
pulcēsies Londonā
LondoBē (le). — Pēc BBC in­formācijas,
septembrī Londonā
sanāks Austrum- un Vidusetro-pas
trimdas politiķu konfer«i«
ce. Tajā piedalīsies Polijas, Ce«
dioslovakijas, Igaunijas, I^tvi-jas,
Lietuvas, Rumānijas, Bul­gārijas,
Ungārijas un Albānijas
politiķi. Konferenci organizē
Eiropas ūnijas Austrumu un V i -
duseiropas sekcija, bet galvenie
sanāksmes ierosinātāji ir ūnijas
vadošie polītiķt Cerčils, Spēks
un Degasperi.
Koordinēs rietumu puslodes aizsardzL
bu un atbalstīs UN militāras akcijas
SĀKUSIES AMEKUAS KONTINENTA ĀKLIBTU MINISTRU
KONFEKENCE
Franču tauta apņēmusies aizsargāties
pret katru agresiju^
apliecina Oriols ASV
Vašingtona (al). —• PSc svinīgas sa­gaidīšanas
Vašingtonā, kurā bez pre­zidenta
Trumena un ēriietu ministra
Bčesona piedalījās vēl vairāki kabi-ļneta
locekli, mii, tarās goda rotas un
•orķestris, Francijas valistsgalva Vin­cents
Oriols ar saviemi pavadoņiem
ceturtdien ieradās Ņujorkā. Ceļā uz
turieni Francijas viesis lielajam žur­nālistu
baram paskaidroja, ka ar savu
apciemojumu viņš grib nevien ap­liecināt,
bet arī atjaunot Francijas un
Mi
svariitaKais teuma
Angļu admlrāUlāte ipiUļprlnfila tiņas.
u trīs ktra kuģi iebriukuli Absdsnas ostā
pie F«nl|as. — TaharaoS atklāta Jauna sa-tvir&
ieku grupa, kuras mčrķlt MJlt nogaltn&t
Iecelto minlstni prestdsntu Huselnu
[Allu. • saivgrnlekl apcIeUnāU. — Pttmdlan
[fŗtetl«ā|a 4 muhamedāņa faulttķut, kas grl-kējt
BogaUnāt Jaonlecelto mUliSro fabernā
ton Abdulu Huseteu He|azt. Tiklab lle» kā
3 ieprtekSēJo atentātu rlkotāfl pieder Falda
liaii saktel. — Kāds angļu ārliotu minlstrtjas
pārstāvis paskaidroja, ka Irāoas nintstru
prtsldtntt apUecInāJls Ilelbrllāialjai vēntnle-km
Teheranā, ka persiešu kar^^P^kt aiistā-
•es Uelbrltānljas IpaSumus un tiesības aal
tM laukos.
ii Parisēs konference Pad. savienība treS
dien nāca klajā ar Interesantu kompromisa
PrleMUkumu, atsakoUes no Vācijas atbruņo-sanss
Jautājuma uzņemSanas par atsevišķu
darba kārtības punktu 4 valsta sanāksmē.
Gromlko pievienojās priekšlikumam, kura
P« galveno darba kārtības punktu paredzēta
celru lielvalstu bruņoto spēku »amazlnāšanu
n. ^^^P^* starptautiskā saspīlēļuma cēloņu
«UrtāSanu. Padomju prlekšUkumā bija vēl
yesela virkne citu rietumu leroiilnālo Jautā-i
*„.'^®"lw kara upuru skaitti pfirsnledi
ļ nlljonu, teikts onclālā ameril:Sņa alisar-
JfVS* «ini»trljas pārskatā, kiis publicēts
Komunistu laudējumi novērtēti no
5W.W-700.00« vīriem. Dlenvi<ik«)TeJiešl lau-
JJlttl 100.000 karavīru, bet ameriltāņi 50.000.
w«los saudējumus cietuši clvliliedulvotājl.
H 4 '."'S* 'P^^» uibrukumos «evlšķl smagi
ctetuii Ziemeļkoreja.
ASV savstarpējo draudzību, kas ir t^k
veca, k i abu valstu kopīgā vēsture.
Franču tauta — nevis tā, kas sēž Pa­rīzes
nakts lokālos, bet tā, ar kupi
var iepazītiies uz laukiem un fabrikās
- cieši apņēmusies aizsargāties pret
katru agresiju, apliecināja Oriols.
Francija uiņēmusies četrus grūtus uz­devumus:
jaunuzbūvi, karu Indoķīnā,
lai aizsargātu Dienvidaustrumāzljas
brīvību, rūpniecības modernizēšanu
un apbruņošanos. „Tie 'r loti grūti
uzdevumi valstij, kas karā izpostīta,"
sacīja Oriols.
Bez oficiālām valsts pieņemšanām,
Francijas valdības galva runās ASV
kongresā un rietumu puslodes ārlietu
ministru konferencē. Oreola pavado
nim.āriietu ministram Sumanam pa
redzētae apspriedes ar Dinu Ečesonu.
ASV ārlietu ministrija otrdien pa
ziņoja, ka nedēļas nogalē 10 d^enu
ilgā informatīvas dabas apciemojumā
Vašingtonā ieradīsies Beļģijas minis­tru
prezidents Josefs Fpliens.
Gatavos raidījumus
Latvijai
Mūsu sūtnis Vašingtonā J. Feldma-nis
apmeklējis National Commitlee
for Free Europe prezidentu Džeksionu.
Sarunā noskaidrojies, ka latviešu gru­pa
pie Eiropas brīvības komUejas va­rēs
sākt darbību jau vistuvākajā lai­kā.
Vispirms noorganizēs latviešu po-lltisko
un sabiedrisko darbinieku ko­pu,
pēc kiim sāks iekārtot arī radio
raidījumus Latvijai. Sūtnis apmeklējis
arī Amerikas balss vadību Ņujorkā,
kur sarunāts noskaidrojies, ka latviešu
raidījumu nodaļai budžets jau atvē­lēts,
bet raidījumus uz Latviju uzsāks
tika» tad, kad būs pārbaudīti šim dar­bam
pieteikušies kandidāti.
V a l i n g t o s a (el). ^ Pēc 9 gadu
pErtrankuma, pirmdien Vaiingtonl
pulcējās 21 Amerikas koattaenta
valsts ārlietu aiinistri, lai apspriestu
rietumu puslodes aizsardzības ]autl-
Jumus. PrezldenU Trumens, atklliot
sanāksmi, uzsvēra, ka rietumu pus­lodes
valstis uekad nedrīkst piekaut
Eiropas pārvēiianos par padomļu
agresifai politikas upuri. Ārtietu mi­nistrs
Eēesons starp dtu norādlla, ka
pienācis Idks rīkoties pret komanis-tlsko
inņerillismu. Kremļa pilni sa­tur
draikins, tdca Ečesons, ko neviens
nedrīkst novirtēl par senu. No i!
viedokļa brivis panules saslē^tonSs
garfgfi savienlbi bOs tautu brīvības
ķlla. Tādēļ katrai valsti] Jidara viss
lespejaniiii bilvlbas aliBWiifliii|ii.
Konleriu^ iŠgi 14dienas, untsļl
bez Ai^ifrikas k'6nt%enta valstu sav-staipējām
attieksmēm šiki iztirzās
visas teālis saimnieciskās, polttiskls
un militārās iespējas cī^t pret komū-n%
mu. J ā kā ASV vienat pašas ne­spēj
nest kontinenta aizsardzības sma
gurnu, tad Amerikas valstīm jāvieno­jas
par kopīgu aizsardzības program
mu. Tās realizēšanai jāizveido rietu­mu
puslodes valstu aizsardzības pār
valde iespējami drizat aktīvai rīcībai.
Līdztekus šai kopējai aizsardzības
programmai jāatrod celi un līdzekļi
katras atsevišķas valsts aizsardzības
spēku stiprināšanai. Tāpat jāpanāk
racionāla visas Amerikas izejvielu
saskaņota izvērtēšana.
Runājot par konferences uzdevu­miem,
Hčesons par galveno problēmu
atzīmēja produkcijas kāpināšanu bru
ņošanās rūpniecībā, tādā veidā, lai
tas nenovestu pie saimnieciska sa­brukuma,
inflācijas un dzīves stan
darta noslīdēšanas, Vašingtonas po
lītiakās aprindas pārliecinātas, ka ap
spriedēs pārrunās arī ASV ieroču un
apbruņojuma piešķiršanu Dienvid­amerikas
valstīm.
Tn»šdien konferences milUārās un
politiskās sadarbības komisija pie­ņēma,
rezolūciju, kas paredz visu
Amerikas valstu reālu līdzdalību rie­tumu
puslodes aizsardzībā un UN
militāru pasākumu atbalstīlanu c^tos
kontinentos ar īpašām karaspēka
valbām. Sādu speciālu vi»ilbu
izveidošanu visās rietumu puslodes
valstīs ierosināja Brazīlijas, Kubas,
Kolumbtjas, Paragvajas, Unigvajas
un ASV ārlietu ministri ar kopīgu
rezolūciju.
2500 arzcmiiieku
Icgiom amerikāņu
amiijai
Anuklurte (Ig)* Ar ASV aizsar
dzībat ttlnittra rlkoiuam. pamatalp-ties
uz ii^^len piiņemto senitora 16-
dža likumprojektu par 2506 irzittmie
ku iesaistīšanu ASV armijā, ttivākajā
laikā amerikāņti armijas vadība VI-d}!
sāks uz^mt brīvļ)rātīg6s die­nestam
ASV bruņotajos spēkos. Sa­vervējamo
2500 skaitā, ko attiecīgās
aprindas populāri apzīmē par uDP le­ģionu",
uzņems tikai IB--^ g. v. ne­precējušos
vīriešus nevāciešus no
valstīm, kas nav ne Maršala plāna
ne Atlantika pakta dalībnieces. Vis
kandidāti būs pakļauti rūpīgam skri
ningam, lai izsijātu personas ar „ne
skaidru pagātni". Aizdomās par sim
patijām pret komunismu turētos Iz
slēgs automātiski. Līgums jāparaksta
uz 5 gadiem, pie kam jāapņemas pir­mo
13 mēnešu —pamatmācību laikā
neprecēties. Vajadzīgas pietiekamas
angļu valodas a^lnāšainas, lai varētu
pilnīgi sekot apmācībām un dienes­tam.
Pēc pārbaužu izturēšanas un citu
formalitāšu nokārtošanas pieņemtos
nosūtīs uz ASV apmācībās. Tie sa­ņems
parasto amerikāņu karavīra at­algojumu,
piemaksas uc.
Kā raksta New York Herald Tribu-ne
un Daily Mail, amerikāņi cerot uz
lielu atsaucību šai akcijai. Oficiālajā
ziņojumā norādīts, ka ārzemnieku vie­nību
locekli pēc atvaļināšanas no die­nesta
ar labām atsauksmēm varēs
lūgt piešķirt ASV pilsoņu tiesības.
Ko darisim?
Latvijas republikas demokrātiski
ekārta vēl nebija sasniegusi div­desmit
gadu vecumu, kad 1934. g. tā
sabruka un bez mazākās pretestības
deva vietu dUi iekiriai, kas soU]a
bdt labika un kas ari izrādījis elek-tlvika.
Mēs visi ceram un gaidām
ui gaismas pils — Latvijas neatkāri-bas
augilmcelianos un ticam tai. Bet
pēc ats^eianli mljis, kļūstot atkal
par kungiem savi brivaJI sraē, mums
pašiem atkal būs JIķeŗu pie valsts
stūres un Jlveido tis iekIrU* Par
agriko neveiksmi demokrātijas pllk-snē
neskumsim, Jo neesam Jau mēs,
latvieil, vienīgie pasaules vēsturē,
kam il skaistt nasta izridijusies par
smagu. No vēstures slnlm, kl deģe«
nerējlg un sabruka sUprlkl un skals-tikl
demokrātiski iekirta pasaulē —
vecaji GrieķiJI* atsildama tldus de­mokrātiju
miltus, kl Kreonu, Sokrā­tu,
Platonu, Herodotu uc. Šodien zem
ils nutas streipuļo franSu iauta« un
redzam ari, kldas griitibu pattaban
Jlpirvar AustriUJaL TeorētUkI de­mokrātiski
lekIrU ir loģUklkl un
tldei ari labikl. Ja vien pati Uuta tai
pietiekami nobriedusi un nes sevi ne»
piedeiamis garigls vērtības.
Vadīt valsti un tautu saimniecību
ir rūpju pilns un smags darbs, un» kl
katrs cits darbs, tu būs vainagots
sekmēm tikai Ud, Ja, pirmklrt, būs
laba griba io darbu darit un, otriilrt,
mika io dart>u veikt Demokrātiski
iekirti valsts suverēni vara pieder
ptiai tautai un tikai tai Tauta caur
saviem pirstivjiem iidod likumus un
caur saviem ministrtem refiliiē visu
valdifianas funkdju uz iekiu un Iru.
Tiuas savus spriedumus pasludina
suverēnās tautu virdi*
Amerikas balss invāzija Pad. savienība
(Rx). — Pie ASV senāta dents Trumens, pieprasot kongresam
un tautas vietnieku nama nodibinātā
sevišķā komisija Amerikas balss pa­nākumu
pētīšanai Pad. savienībā, ne­sen
nākusi klajā ar pirmajiem rezul­tātiem.
Kā ārlietu ministra vietnieks
Berettt izteicies, stāvokli^ visai ne­labvēlīgs
bijis pirms apmēram pus­otra
gada, kad krieviem izdevās ar
sistemātiskie traucējumieim pilnīgi
izolēt Pad. savienību no šiem propa­gandas
raidījumiem: stāvoklis krasi
mainījies pēdējā laikā, ievērojami pa­stiprinot
Amerikas balss raidītāju
jaudu un skaitu. Visspēcīgākā esot
Mincbenes tuvumā uzceltā jaunā
raidstacija; ieskaitot arī Tālo austru­mu
zemes, pret padomiju katru die­nu
raida propagandu krievu valodā B5
raidītāji. Kā Berets tālāk paskaidroja,
Maskavā klausoties apm- 20 proc. no
visiem raidījumiem, bet pārējās valsts
daļās pat līdz 80 proc Sīs ziņas iegū­tas
no drošiem avotiem, balstoties uz
ilgākiem amerikāņu slepenā dienesta
novērojumiem un pētījumiem. Pad.
savienība, kopā ar savām satelītu val­stīm
noraidot vismaz piecas reizes
vairāk propagandas nekā rietumu ze­mes.
Amerikas balss svarīgumu un nozī
mi nesen no jauna uzsvēris arī prezi-piešķirt
raidījumiem papildus 97,5
milj. dolāru. Pēdējā laikā Amerikas
balss pasākusi plašāku akciju radio­aparātu
kontrabandai Pad. savienībā
un tās kontrolētajās zemēs- Katrs apa
rāts maksā 25 dolārus.
Gādāsim latvisko
vardu latviešu
clnFtajiem Koreja
Arējās informācijas fonds lūdz
tos vecākus, kuru dēli mobili­zēti
un nosūtīti uz Koreju, uz­dot
viņu adreses, lai varētu
tiem piesūtīt latviešu grāmatas
un laikrakstus. Par vieninie­kiem,
kam vecāku nav. ziņas
lūdz sūtīt citus piederīgos,
draugus vai paziņu, kuriem zi­nāma
latviešu — Korejas cīnī­tāju
adrese.
Arējās infonaldju fonds,
(2la) Augustdorf b. Detmold
Lager, Bl. 9, Germany.
Tātad katram no mums ir tiulbas
satversmi paredzēti kIrUbI saimnīe*
kot Ildzi mūsu valsts sadmnieclbl. Bet
il tiesība nusraņjaml saisUta ari u
piiiiikumu to im:% ar pielikumu
ikilti neit io nastu. Ja reiz esam no-limuii
iet demokrātiskus ceļus. Ai*
rauianlk ie nav iespējama, un kat­ram
pUsonim derētu iegaumēt, ka de­mokrātiski
iekirti tis permanentais,
nepirtrauktais tiesību un varu sub­jekts
ir tikai pati tauta, bet ne katr-reizēJI
valdība* Ministrs še ir tikai
kalps uz laiku, ku, uzsikot savu dar­bu.
Jau saņem vecu mantojumu un
veido to tāllk, uzklausot tautas no­rādījumus.
Sidl iekiril tautu saimni^iana
relUnēJu caur politiskām partijim,
un tldē} gluži dabiska ir prulba,
lai ikviens pilsonis un pilsone, kas
sasnieguši zinimu vecumu, būtu sa­vu
izraudzltls partijas aktīvi dalīb­nieki
ParttJIm doU iupēja izvinlt
autas plrsUvJu posteņos labikos un
gudrākos cilvēkus. Kā Ud bija ar šo
fribu līdzdarboties pie mums pirms
1934. gad^l Uela tauUs da|a bija
pilnīgi pasīva un atzina pat par lieku
dzstaiglt līdz vēlēšanu urnām- Dau-
Izi, Jo daudzi kalpošanu demokrāts-tai
iekiriai uzskaUJa par „nodarbo-ianos
ar politiku" un turēja to zem
sava goda. Citi iebilda, ka politika
saboJIJot raksturu. Uz pēdējo kāds
labs Vakareiropu demokrāts atteids,
ka ne politika sabojā raksturu, bet Ja
kldg politikā zaudē raksturu, tad tam
tlda nemu ndv bijis.
Otra prasība ir — mika kiriot
valsts lietas. Lai tl būtu nodroiināU,
nepiedeiamas trīs lietas: godīgums,
pilsoniska drosme un zināšanas. Kam
vairlk dots, no tā ari vairāk Jlprasa.
Nevieu traips, neviens aizdomu pu­teklis
nedrīkstētu apgrūtināt tautu
vēlēta deputāta reputlciju, un mums
iķiet, ka še neviena prulba pēc mo­rāliskas
Uribas un nesavUguma ne­varētu
būt par augstu. Sl ir viena
no mums vissvarigākajām prasībām,
lai sasniegtu nepledešamo mentiUitfi-ies
pagriezienu visā mūsu tautā par
tās plrstlvju godīgumu; reizē ar to
radīsies ari vēlēšanās piedaUties
valsts darbā*
Pilsonisko drosmi iekšēji valsts
dzīvē M V l laiki Jau augsti ievēriējis
Bismarks, norādot, ka par vadītājiem
var būt tikai viri, kam ir pienācīga
drosme, Jo i l d i dlvēki zina, ko viņi
grib, ko viņi dara un kl tas darām».
Gļēvuļiem ie nevar būt vietas, Jo kat­ru
va|its kuģis pakļauts ari vētrām.
Biilu ir negltlva rakstura īpašība,
un, šķiet, nebūs nevietā ie norādīt,
ka iodien visvairāk dUkutēU filozo­fija
— eksistenciUisms pēc sava sa­tura
un motīviem ir bai|n filozofija.
Treikirt, lai vadītu vai vismaz lldz-runātu
valsts saimniecībā, nepiede­iamas
plašas zināšanas par valsts
vajadzībām un līdzekļiem SaJI pUk-
(Turpinājums 2. Ipp.)