Bavarijas Latviesu vestnesis, December 20, 1950

              Hivaltdu
ŗiii Inļide
ttdtt noslēdzot, Evers-
J & otakoloftanas centrs
i^^A^ iftoia plaiu darbu
pp-vācu angļu dwbl-
• iotāde» centrs darbību
pSc Jaungada. Centrā vēl
- w 400 Invalidu, no ku;
mise laMeSu. Ruden!
^beidza 7$ InvaUdl, no-ludllumusPievācu
amat-
--^briki. Turp-jMfedaēti
Jan- m' JiW}C Paredzams,
• varii turpināt līdz
^i^g^ ti. nākošā
Fia^Jā laikā dau-
[piedāvājumus
HpMItfbai*
It gein lielākā daļa
( d ^ izceļošanā Ir
mt ntt IiMlol«nai leipSlu
22SMMI«M un KvtUttKIct-liOs*
Plet^Uc-un
izceļotāji ie-tiiļitttotedflvumu
aeg-'
^ ^ h » ^
tetWiiwni«gusiarf
ukraiņu ie-
I ministri-
_ nav pienā-
H i|4le domāta
^ IpaĪKana^ ]aa
d ^ s un garantēta
)a BeļģUas
kdja ASV
DP ārpui
Sla daudz tau*
1 un tagad
AXL amarl-aē.
Xr il4
^, vātlstlkal
b i f i p , kādēļ
Udzas ar gal-fb
pamats
ud
«^.«.aMdbā, iziķirs
kārli)Q rietistrficijas
;Sllulas gHl-kārbtaf^
Antve^
^SM&fiSnS^^^
^_jārip&s^ i^
Mlkēlboliļun voM^
art
^ Va<^ Waterlē-ii^
iatttjw*tpt valdē ^u^
> - „ p a v a -
Jnllii
ļllr; Braunst^'
Smtiii Sebinsons
Iviiiadfls pie luīņs»
daK lierādljuml^
; K | t l l slņā plerfidljunrfj
lUt kādā veidā nokļuvuši
piT Septiņiem tOksto-
Spējat lo summu sa-
«.isusl līmēta, Jo es. Jļau
ļes Milnu, ko la> iesāku/
is piedāvāju savu paU-biļka
ads. „Kā tad Jūs
l i ^smu Herkuls Puaro.
ar io misteru Robin-
* jautāja liēdlja Horbe-
1, kādas skaistas dāmas
I?" viņa iesaucās. „Ak,
ika.
laro. Viens katrā ziņā
Tūs neko nedrīkstat no-
5ļķC8?"
I vairs nebūs nekādu dari-tāstišu."
,
mdu no Zizeles kundases?
vBēJātles?"
suromu/^
sacīja - viņš esot dzir*
ibiedrlbas dāmām.*'
Trešdien, 19501 g. 20. decembri
L A T V I J A
Sākusi darbu LNAK padome
PREISBERGS ~ CENTRĀLAS VALDES PRIEKŠSĒDIS
Mūsu speclālkorespondenu dņojums no Toronto
^ Pirmās LNAK padcnnes sesijas
darbu ievadot, archibīskapa pārstā­vis
māc. A. Skrodelis teica dievvār­dus,
aicinādams padomes locekļus
vienoties sirdis un darbos. Personī­gus
sveicienus nesa latviešu ģenerāl­konsuls
a Braisons. L Zigura no­lasīja
rakstiskos apsveikumus, ko
T^4\^'^5l^, ^ ziedojot
* ^ A K 100 dolāru, un Džonesa tēvs
ar 20 dolāru ziedojumu. Pēc vēlē­šanu
mandātu komisiju ziņojumiem
pdomes prezidija priekšsēža amatā
ievēlēja prol Fr. Gulbi, par 1. vietn.
inž. J. Svanku un 2. O. Krauzi.
LNAK līdzšinējās darbības pār-skatu
sniedza L Zigurs. Kanādā
patlaban reģistrētas 20 latv. b-bas
un kopas. Bibliotēku tikls paplaši­nāts
ar LNP no Vādjas atsūtītām
grāmatām. Izdotas propagandas
markas, un Ievadīta ziedojumu vāk­šana
Artava Latvijai. Pasākta lat­viešu
skolotāju tiesību Iegūšana On-tario
provincē. Grūtdieņu atbalstam
gada laikā savākti 2000 dolāri, ko iz­lietos
trūkumcletēlu aprūpei Vācijā.
Panākta visu latviešu konfesiju ga­rīdznieku
aktīva Iesaistīšanās centr,
organizācijas darbā. Jākonstatē, ka
Kanādas latvieši kļuvuši praktiski;
viņu turība pieaug, kamēr sal^edrls*
ko mērķu sekmēšanai nevienmēr pa­rāda
vajadzīgo atsaucību. Praktisku
apsvērumu dēļ Otavas biroju tuvā­kā
laikā pārcels uz Toronto, apvie­nojot
to ar LNAK biroju, tā ietau­pot
līdzekļus informācijas darbam,
kas līdz šim nīkuļoja. Jānožēlo, ka
apvienība joprojām nav atradusi
kontaktu ar Torontas raidītāju, un
18. novembrī tajā nedzirdējām ne
vārda par Latviju. Izņēmums bija
Haņilltonas raidītājs. Nav attaisno­jama
arī to tautiešu klusēšana, kuru
irūgs Teikuins
izceļošanas Uetas Kanādā kārto
LNAK birojs. 78 gadījumos tautleM
nav turējuši par vajadzīgu birojam
paziņot, ka viņi pārsIēguSles Izceļo­šanai
uz dtu zemi. Pavisam uz
1950. gada septembri Kanādā ieceļo­juši
8362 latvieši Nesen Beļģijas
par
Palīdzības darba izveidošanā
dusies situācija, ka ari Kanadks
latviešu aprindās aizvien vairāk rā
das trūkumā nonākušu ģimeņu, i .
īpaši atraitnes ar maziem bērniem.
Centrālā organizācija iespēju robef
žās atbalsta tās. taču šis darbs^-
plaSināms. iesaistoties tajā a r i " ^ -
tējām biedrībām. Tāpat tautiešiem
Uekams pie sirds darīt i^pējamo
grūtībās nonākušo latviešu labā. No­dibināms
arī bēru fonds, kāds jau
SPECIALRAKSTS LATVIJAI NO ASV
LNAK VADĪBA
i.|.?tS5i*J?M* "^.Hff*!?- ^^^^ padomei pmdija prlfMiMli prot.Fr.OalbU.
lJil\uft ^*^'*®J P£i«Wsēds aav. J. Prelibergs; loc. R. lUmpe; otrtjā rln«l:
A. Rozei uzņēmumi
valdība devusi piekrišanu 282 latvie­šu
ogļraču Izceļošanai uz Kanādu.
Tuvākā laikā Ņufoundlendā ieceļos
arī Rīgas filma ar saviem darbinie­kiem.
Prof. Fr. Gulbis, runājot par or­ganizācijas
uzdevumiem, uzsvērti
dzīvības instinkta nozīmi trimdinie­ku
likteņos. Atsevišķas šūniņas no­beidzas,
kādēļ latviešu trimdinieku
saime jābrīdina jau laikus padomāt
par to, lai mēs viens otram nepazu­stu
un neaizietu bojā. Tautieši jā­ieinteresē
mūsu kopējam darbam»
sevišķi Informācijas nozīmē. Mums
nemitīgi jāapelē pie pasaules liela­jiem
un citām tautām, atgādinot, ka
mēs joprojām esam dzīvi un galdam
sava likteņa taisnīgu Izšķiršanos.
Prof. A. Drelmanls referēja par
cīņu Latvijas atgūšanā. Referents
ieteica informācijas darbā pieiet tu­vāk
kanādiešu domāšanas veidam.
Propagandas literatūrai jābūt vairāk
illustrātlvai ar konspektīvu informā­ciju.
Runātājs pieminēja kādu tau­tiešu
grupu Torontā, kas komunistu
sanāksmēs izdala savas skrejlapas
Māc. A. Lūsis vērsās pret tiem grā­matu
tirgotājiem, kas cenšas Izsist
peļņu ar propagandas Izdevumiem
Ierosina sarikot ceļojošu propagan­das
izMādi un turpmāk laikrakstā
Brivā Balss iespiest īsus informatī­vus
rakstus angļu valodā, kurus lat­vieši
varētu Izgriezt un izplatīt k5
savās darba vietās, tā citur. Pub­licists
V. Upeslācls bridlnāja, ka pā-
Visas acis raugās us Koreju. Laik-ļ ,J)iQivldQkdcus un klem^dma
raksU pāri^dlU kara ziņām, Pjong-1 māksUgl radīja, novelk^ roMu pt
janga, Seula, Vonsana, ķlnidKi ma-138. paralleU. Abas Kmi^ dalu v\»*
sas. di^vidni^ un ziemeļnieki - ļ n a no otras saimn^dskļi atkaiŗigaa»
cīnās un mirst īstenībā par Koreju Kamēr rūpiOedba koiKļ^tiēla sit*
zinām ļoU maz. Tāpēc labprāt iz* meļos, rliu raio dimiviill Paradok-mantoju
izdevību puunāties ar Iko, sāli, ka iMreču sūtījumi no Seulas us
mazu, šķībacainu stutoitu ~> kore-ipjonijangu — mmnāU oaiu stumlu
jieti, kas še studē sociologu. Saru-lbraucim attālums — gāja caur
nā bez mums vēl piedalās amtrikā- Hongkongu . . . To veidi 4—6 nadē*
nis Gerijs, studenU ar Mlesfirtu*" po* ļās un lielāko peļņu Uesu ptUuēJa
iītlsko pārUecn>u. Hoogkoufu an^t**
,JCas tu Istennjā ^ zletn^kore* .2 , - . .
jletls vai dienvidnieks?" jauttSiUe-, sadt pw «nlefci hoc«4
rlkānls. ^ ^ ļlebrukumu un koreiWlu imajāmr
Ķlnldl pietēji korejl4em un vi­ņu
asUisnHlinleklem lap|ņl«m namfl
kopt risu, kādēļ Ievērojamus vairu»
mus risa Izveda uz MandUtOriJu un
Zlemeļķinu. Ķ l n l ^ karot s|^
bads, jo pateicoties ārkātU^I apdsl*^
voUbai 10--^ proc ķinl«k pastāvīgi
dzīvo pusbadā. Pa daļai tas tā ir ad
ar kmjleilem. Zinu, ka dienvidnie­ku
armijā daudz ziemeļnieku un ot­rādi
*ne blJuUe Japiou armiju ka­ravīri,
kurui kā korelieitts nepatu­rēja
gūstā, bet atbrivoja. Pirms kara
ile ^ri kā jau besdarbnii^ atdevi»
bet Brazīlijas iesUdes aukstasinīgi
turpina Uetaz noskaldrdbmu un se« nDalI apgalvo, ka komunisma pa­vīdi
nesteidzas. Kāds augsU Ierēd- p^nmu aUlēga Ķīnā Ir nenokārto-nis,
kas nodarbojies ar Cukura Uetu, P^^^ agrāraU stāvoklis. Uelle nmes
preses pārstāvjiem izteicies, ka viņu M P ^ ^ I ar 10.000 akru salmnled-nevarot
ietekmēt ne sūdzn>as cēlēju ^ i«ni Iznomāja apstrMālanaI
An spirilisti un
nejferi iesaisffti
cīna pret Cukuru
VBffnJLS LATVUAI NO
BRAZnjJAS
Ikoiasitifiislliioiiii
VĒSTULE LATVIJAI NO
LONDONAS
Nesen notikušajā LBL pilnsapulcē
sterp daudzātti citām saimnieciskām,
technlskām, organizātoriskānīt un po­litiskām
|rtt)bl|5mām biedribas līdz­šinējais
priekšnieks un kultūras da­ļas
vadītājs A. Jērums referēja par
kultūras darbu notecejušajā gadā.
Biedrības uzdevums bijis gādāt par
labas kvalitātes sarīkojumiem, stila
koncertiem un literāriem vakariem.
Tas nav bljlš viegli, jo parasti ap­meklētāju
>kalts mēdz būt pretēji
proporcionāls sarīkojuma vērtībai
Un tomēr LBL spējusi saimniekot
sekmīgi, par ko pateicība nākas vi­siem
māksliniekiem, kas Anglijā vie­sojušies:
viņiem pašiem ticis visai
maz. Daudz upuru nesuši ari kon- . , , ^_
cērtu rīkotāji provincē, jo apmeklē- J^Jf f,^^'* vienpusīga ciņa par
tāju skaits nopietniem koncerilem
stipri saruds. Par spīti tam LBL cer
ari turpmāk sekot kvalitātei kas Ir
īstenais biedrības uzdevums.
Pavisam sarikotas 4 latviešu māk­slinieku
turnejas. Lidija Maršalka
pirms savas aizceļošanas dziedājusi 9
koncertos, baleta solisti Vestene ar
ĻeSčevskl snieguši 14 Izrādes, bet
dziedātāja Sepe un pianists Cīrulis
piedalījušies 12 koncertos Pēdējā
turnejā viesojās Atis Teichmanls un
Dagmāra Kokere. Tā neapšaubāmi
bija kvalitatīvi visaugstvērtīgākā.
Ar daudzajām spīdošajām atsauk­smēm
Londonas un provinces presē
tā neapšaubāmi daudz kalpoja mūsu
mākslas popularizēšanā. Vispār šai
virzienā jārikojas ar lielu uzmanību,
jo mums šeit jāpastāv zemē ar aug­stu
mūzikas kultūru, ko diendienā
lutina starptautiskas slavenības. Bez
jau pieminētajiem sarikojumlem
LBL noorganizējusi vairākus literā­rus
vakarus. Dziesmu dienu atska­ņas
Londonā, latviešu jaundarbu
koncertu, teātra izrādes utt.
Nozīmīgs bijis ari Izglītības noza­res
darbs J. Andrupa vadībā. LBL
centusies pavērt Izglītības ceļu dau­dziem
jauniešiem, kas cenšas to stai­gāt
Noorganizēta Tautas augstskola
un stipendiju fonds. Pirmā stipendi­ja
piešķirta zobārstniecības studen­tam
J. Timanim.
Latvijas atgūšanu un Izolāclonlsma
cultlvešana var Kanādai nepatikt
^atlaban še pieņemts likums, ka
kara gadījumā visu to tautību pie­derīgos,
kufu valstis atrodas aiz
dzelzs priekškara, Kanāda intemēs.
Jāiziet atklātās cīņās vairāk pretko-mūnlstlskā
virzienā.
me nolēma ziedojumus uz Vāciju ļ nSyiiHfi« «MI ^m\m^ I M . ^ I I ^ I « .
sūtu centralizēti Palīdzības darbam LfaTŽLnL^^^^^ r® ^ ^ ^ J • • problēma. Jo IM-vislielfiko
pretimnākšanu sniegs kon- K un i^oS^^^^^ Jf ^ « ^ S ! ? ^ » "
fe^iiu nārsts vii ļsanu un izoosanu tiesāšanai UN ge-ļ Katrs apstrādUUams lemes —H^Ht^J
, 1 ? . ^ . . . noslda komUljal Uz sūdzētāju pie- i«nwtoto MTDS^^
LNAK budžets sabalansēts uz 5500 prasījumu BraziUjas militārajai ml- S « to^STan^^
dolāru. To apspriežot, biedru mak- sijai Bonnā uzdots ievākt materiālus „ to ari S ^ J a n ^
sas samazināja uz 4 dolāri gadā. par Cukuru no vāciņiem, sabtedro- turpteceļoJulia^inUJ^
Budžetam pieaugot, palielināmas tiem un, kā domājams, ari no NIm- pāi» teteSStou v ^
summas kultūras un propagandai bergas tribunāla ardilvlem. Cukurs ^ ^^^^^m^^m.
darbam. lūdzis sameklēt lieciniekus starp i*Par ko stāv lielais korejlelKi vai-
Adv. J. Prelsbergs referēja par mūsu blj. karavīriem Vādjā. kas "f"^. P»' ASV vai Ķīnu un krto-latv.
organlzfidju darbības koordinē- minētai misijai varētu do* pārskaU-sanu.
Par kultūras un skolu lietām m« ainu par notikumiem krievu un ^jKoreJlelI negrib ne vtenus, nete
runāja P. Drelmanis. uzsvērdams, ka vācu okupācijas laikā Latvijā. oirus, bet vēlas dzīvot pali savu drf-vissvarigākais
ir latviskas dvēseles ^Idu organlzādjas savu akciju vi bez svešām Idejām,** satunu bd-saglabāšana.
Ja nekā nedarīsim Pf«^ Cukuru izpletušas ari otrajā dzot sala students - korejietis, ku
kultūras un aud'dnāšanas jautājumā »r^ļ»3^^ miljonu pilsētā - San- ptirelz nedna vai vtcāki brāli un
mūsu garigais Umenls var pa^^imt. l^^l^.Te^il? jJoy^^^ tel^sjlnls die- drau^ vēl drivl Tādēļ b M viņu
Lielākos centros būtu jāorganizē P*» izsludināta publiska sanāk- re^z sēdam blbUot^ telpā un aa-tautas
augstskolas Jaunatnei un pie- P « e c ņai pret antisemītismu un ra- stingušu teju raugāmies āfā, kur
augušiem. Plašāk jāatskan ari lat- du, ko neesot vartJjU Izdzēst salti vēji dzenā pēdējās saulOU lapas
viešu dziesmai, gādājot, lai tuvākā ^J}^ ^}!^^^ pasaules karš, bet kas pa- un retas sniega pūkas. Oluiļ kā Ko-nākotnē
ari Kanādā latvieši varētu roties ««cal no Jauna, kā to pr«iel rejā, kuru kalnos, pussaltingušāa
rikot savus dziesmu svētkus. Māc PasKaldroJis Sanpjulas fidu apvle- rokās turot šauteni, dnās viņa tau-
A. Skrodelis runāja par latviešu ga- P^^»» r""!?^ t^I^ ..9i"Sf^?*h^«** - ^lens pret otru, brilUs ptfl
rigo aprūpi trimdā, bet inž. j ! norādot ari, ka kāda vleU^
Svanks iepazīstināja padomi ar M^J^f^^ a ^ l ļ < ^ ^Ipu v^^
jaunieceļotāju saimniecisko stāvokli P|^s"^el,Jui8«oto^
un iespējām Kanādā. ?.*^n'^i,i!5!f " ^ ^ ^ ^ ^ } ^ ^ ''
T - * r %t A V * a i ^0*^*1" Riodežancirā tās centi«aos pa-
Izraugot LNAK wntrālo vadību, „g,,t „erberta Cukura Izraidīšanu
par valdes prlekšs^ Ievelēja «dv. BrazUlJas. To atbalstīiusi ari spl-
J. PJ^eisbergu loceklie^^ apvienība un nēģeru teātds.
ci, t n I* Brazīlijas galvaspilsētas Iedzīvotāji. ...
Skrodell un Drelmanl; revīzijas Lg^u dienu bija Mednieki nepam- duStrSllMCilll VAlVt
komisijā A Lūsi A. Copu un V. tam skatam, kad desmit smagaTau- aUSIiaUZagiJU VeiKB
Upeslacl Slēdzot sesiju, kps tomašinas aizveda Cukura airu lai- i ^1 • ¥ • V # •
divi dienas, prezidila pri<*k^sēdl8 vas. motorlal^^^ lEtVieSU mzeni6n prof. Fr, Gulbis novēlēja Inunajal policijas Ierēdņi luvejoja no'
D I e k s e n v i l ā , decembri.
Ņufaundlendas in-valdei
panākumus sesijas lēmumu Rodrigo Freitas ezera un novietoja Kā Jau agrāk ziņojām, Alfrēdam
realizēšanā.
Torontā, decembrī.
Ed. Kelšs
Eiropu un Austrāliju, Jaunzēlandes
latviešu piederīgo dokumenti beidzot
sasnieguši Jaunzēlandi un caurska­tīti
imigrācijas iestādēs, Vellngtonā.
Šejienes komisijas IRO ārstu pār­baužu
rezultātiem Vācijā piegāja ļoti
humāni, neievērojot ari vecuma ro­bežas.
Noraidīti tikai pāris smaili
tuberkulozes gadījumi.
Darba departaments šinīs dienās
jau izsūtīja visiem plederigo piepra­sītājiem
oficiālus paziņojumus par
atļauju piešķiršanu ar norādījumu,
ka vajadzīgie dokumenti steidzami
nosūtīti IRO, transporta sagādei Sā­kumā
bija domāts piederigos pārvest
no Vādjas uz Jaunzēlandi daļēji, tos
vadītājs Darba un pakalpojumu bi­rojs,
kas spējis sniegt konkrētu palī­dzību
tautiešiem dažādās dzīves va­jadzībās.
Nepieciešamību pēc tā rāda
kaut vai ap 1200 vēstules, kas atbil­dētas
uz dažādiem pieprasījumiem.
Par biedrības Poda biedru sapulce
vienbalsīgi ievēlēla profesoru J. Alk­sni
Jaunajā LBL valdē ievēlēja E
Bergu, L. Tālnoru, P. Reinhardu, A.
Jērumu, R. Slokenbergu, O. Roriti
un J. Anr'mrju. Valdes priek^-^^"^-* nn
amatā ievēlēja P. Reinhardu. ļ mērā ātri. Tāpēc sagaidto, ka jau
prefektūras noliktavās. Nodokļu de- Valdmanlm uzttcēU ŅufaundlendM
parlamenta direktors paskaidrojis, rūpniecības pasākumu Izbūve. Art
ka Cukuram Izbdgusles koncesija uz vācu laikraksts DIe Neue Zdtung
Izpriecas laivu Iznomāšanu, un ieri- publicēju ziņu. ka Dr. Alfrēda Vaid-ces
pārvietotas uz departamenta rt- maņa vadībā 10 latviešu technlķl
kojumu. Cukurs turpretī iumftlU- sUlušies |He Kanādas tedtnliki oe-tiem
Iztdciei. ka ezerā laivas un Uttīstttās provinces Ņufaundlendu
hidroplānus viņš jau tur gandrīz mdustriāllzādlas. Dr. Valdroanis,
ēetri gadus un lūgumu pēc koncesl- kas Kanādā ieradies š. g. Jūnļilā, Jau
jas atjaunošnnns jau savlaldgl le- lekārtoUs vienu cemente fabriku un
sniedzis prefr^lūral Bez tem par divus ģlpia apstriidāšanas uiņēmu-
I turēšanu ūdenī viņam esot ari mus. Fabrikas aj^dātoi ar vācu
Pēc vairāku mēnešu klejoSanas pai transita nometnēm, un ieteicams ostas pārvaldes atļauja, latvieši, kas mašīnām, kas, levēft>Jot pasaulei
. . . . A . . „ * . . K « 4 . . T«..«..ai««^«*I jau laijtug sagatavoties. Piem.. vē- apmeklējuši Herberta Cukura biju* tirgus cenas. RletumvSdJā iepirktai
3aunzēlandes latviešu plederTsiem
ļipoias ce?am
VĒSTULE LATVIJAI NO MUNZfllLANDES
ar vācu mašfnfim.
skaits sniedzās tuvu tūkstotim, kā­dēļ
agrākais nodoms atmests, luī
Jaunzēlandes valdība lūgusi IRO ^««v, "-"'r:-- / - " V '
Srīgos pārvest ar spedālu ku^.l visiem Jaunzēlandes latvie.^iemaid.
KīSabāk veciem dlvēkiem, kam nājumu. izsaukt no an mūsu
S nāktos uzkavēties Austrālijā hn kAravirus. kurus nepielaida kār-un
gaidīt tālāku transportu uz Jaun­zēlandi.
Jaunzēlandes imigrācijas iestādes
resp. Darba departaments vēl nevar
paskaidrot — kad jauno transportu
varēs gaidīt Ierodamies. Ir tomēr zl-
' nāml norādījumi, ka tas notiks sa-lams.
lai jau Vācijā uz bagāžu sai- Uo izpriecas vietu, zina stāstīt, ka U r loti iiKlevfgiem notdktimiem*
ņlem salasāmi uzkrāsotu nākošo ad- tur līdzīga veida uzņēmumu esot at- Valdmanlm padomā deviņu tālāku
resl Jaunzēlandē, jo tāda jau visiem vēris jau kāds dls — no sūdzības fabriku Izbūve kurat «Anat B M i d i i
zināma. Plederigo akcija šai ziņā at- cēlēju aprindām. ' ^
šķirsies no parastas ar to, ka iebrau- Cukurs ar laikrakstu palīdzību lū-cējusJaunzēlandē
nenovietos nomet- dza piesūtīt viņam prttkomūnlstls-nēs.
bet tiešā cejā sutīs pie saviem kos materiālus un dtas liecības, kns
piederīgiem, kur Jau jābūt sagādā- varētu noderēt, aizstāvoties pret I Idu
tam dzīvoklim, apvainolumlem. Tagad viņš saņem
Visi ieceļotāji tomēr būs pakļauti daudz vēstuļu, grāmatu un dtu ma-
Darba departamentam un iesaistīti teriālu. kuru tulkojumi Jau iesniegt!
ar divgadīgu ligumu. Taču, sprie- Brazilijas tieslietu ministrijai «Tas
žot pēc līdzšinējās prakses, darba deva vi»ai HeUl varenu i m^
Ilgums vairāk tikai formālas dabas. ^Jlīvā nozīmē, piezīmē Cukurs.
Katram atļauts pašam Izvēlēties pie-1 S a n p a u l ā, decembri. 8.
mērotu darbu, kas Jaunzēlandē nav
problēma. Tikai darba vietas maiņas
gadījumā būs jāiegūst Darba depar­tamenta
piekrišana, ko dibinātu ie­meslu
dēl gadījumā nekad ndiedz.
Māc Romāns Reinfelds izsūtījis
DP irsti
Jaungvinejā
iaaogvtnela (md). ~ Ptr Jau&fvttitju
bij'""karavīrus, kurus nepielaida kār-Uaiveno «mu kluvj* M g. vecai* umir» uij. Raja vii u;», , -.,,r. { - - i j j i i o t t U>f- Franču Tuia. kas plrroi gada vēl
tējā darba akcija. Vēlāk izraaui««* darboja par bti^u §«tu vsrijii DP iiim.
ka Jaunzēlandes imigrādjas iestādes nfcAs. xui« izceļoja uz AttrtrSliju. Iwr
LATVIJAS QENERXLK0N8UU
ATBALSTA LATVUAS VtStUlU
IZNĀKŠANU
Sarkanais „profe«ors" Zutli Rigā
plāno viltoto Latvijas vēsturi, kas
uzraksUta pēc Maskavas direktīvām,
Izdot ari angtu valodā, lai- izplatītu
starp angliski runājošām tauUm. Kā
zināms, trimdā pašlaik Iespiež proL
Spekket un dtu latviešu prominento
vēsturnieku sastādīto Latvijas vēs­turi
angļu valodā, kas Iznāks Oopen
apgādībā. Vddnāt šī kapitālā dari>a
Izplatīšanu Kanādas aprindas uzņē­mies
mūsu i^eneralkonsult Braisons,
kas uzaldnājis visas latviešu orgāni-zājas
piedalīties lini p a i ^ m ā . No-domSU
Kanādā Izplatīt vismaz 100
du. Latvijas vēstures, piesūtot to vl-
V. Sk. Ituvākā 1 ^ piederīgi» izsauks uz
K a j o U I l « . « » a n w \ ; i » " ^ • j " » ' • U I V M . A U M \ē*x\\nm u* n u v H a i & ^ u . » M » . ^ . . . « ^ . , . ~ . , ^ . ^ w , p r . ' » * . , * ^»
necel Iebildumus bij. karavīru iece- sirSdija par medidna* astitentu kids • sftm universitāte, izdlākiem polltl-
4v/o%>..u., —" , 1 \^u^ I KUiTO imgfanaa viņa «agaa ivcviu j«u
dzīvokļu krize pašlaik neļauj §o laoo^jg ^m* tr ritna no īSS nnrotdrlonmmuu iī's;iteennooit ppilaa.'.K^tk^.. Dy^Px (fstnatmltm%. pkaalml< mairm tBtaOg Stdmā taKs a«nlUb tbgrrlaJSt cijai
tKrrranii <s i; tc?ePrraā, daercaemmubnri ictpējaai pukta lpAou fPiralUpuJiiis. tDm iltW nttoi im»««>« itrSir--
Vladimifs AuztņS I UJM ietmOtlus.
mēt mūsu tiesību atgūšanu. Vairā*
kas btvidlu organlzādjas nodomā­jušu
organizēt Izrikojumus, to atli­kumu
veltījot vēstures izplatilanai
kanādiešu aprindās.