Bavarijas Latviesu vestnesis, December 6, 1950

              m^^XŠf^ ko
^iMOijtopMliaiiii zi«
j ^ M i tmerliau
iMSitIns grupag
li liii^^ tuvāko
isdņojt
.Millitnk
vHiulaitru
P
|. do-l
l i ^ ^ ^
dl»
iVdtmtfti.tjgi^
_ — _fāu-nepltettla-
'Ikifo] ~
ta tli
ir
, - d»ļu
liini viļMt
vlllk gan
)ta lemiegi U' - " •
kikii*
Hftdrldl
I f i N d i l ^M
titmrtdo-
Pimft*
Iii
Ui^CtflcM un
i m u i u r l ^
- ^ ^ u ^ C t t * t t
nolikt i l d
•kāutu no vairtk
nofildUU lU*
jNddardi. te­ļu
iunlictlt
iMeklrohiī Auj^
i?«r|u daiS^^
Jiioku ym\}X
roimbUklņu ģf
iili. vieu komtt-itra^
tno^ fiubew-mtfjufl
krl«-
^liiiui nMn «t-vlp*
k i
ļdt ob-ivibdikt.
^Irtjt atbrīvo^'
Mtai InraUf.
«ji mpulce» «ic|r
^tefkat omiru ņ
«1 stnusi.
•tklijuil •omU'-
un lutertou
. iomu kuj-
Aangbaat lip-bes
maks^
Mplra ce«
nnicStu p i ^
« p t ^ makfii
k« iemesla
> etnai^
Ipailitatoals aua-nodarbināts
LATVUA
Ut?ian New8pa|ier
fttblisiier and Bdstor: i^alde-
Omitaidt PF Camp Artlljerie* nmm^f Pbone Sdiw. amttntf
Printer: Remsdruckeiei
Cffiitod, Paradieistr. l i Publto»
tietf t^ice weekly Clrculatlon
tl^Sponsor-Intemational Re-fugee
Organization.
I-ATVIAN NEWSPAPER
lilr;H(ISQ
MtftU: i^MuOMUtliSo*
MltisL SdakM: Bottuina.
P. niML B. CiHtta. V.
i M IL Raisiafi. U iwci.
AutUiUjae radakcUM mL A.
telti (ltUa«MiAfmi.1NA»
lSa)b M.o0t.:o«Di)t 4
O n M W Oanp AftfUeil»*
tSr* 8diu^ OwlkBd ttH
kausos
bniposan&
dalilu
mtum VAtsTsmu APSPRIEŽU NEDĒĻA PASAULES MIERA
SAGLĀBŠANAI
^ J ^ d e n t a Trūmena, SrUetu ministra Etesona, britu un fraaeu
, Vfaiim un irUetu ministru un d tu rietumu valstoviru deklarIcUu un
totervijas no v i ^ u puses pauž apņSmlbu. no o tm S^T^UiS^ ^^^T^J^""^' rast konflikta atrisinājumu lilera ce}fl. S e v ^
i ^ g a t Ir Trilmena apspriedes ar britu premJSru EtUlu. kaireize iSw
^fa^Mltonču viedokli, ar kuriem Londona MnlriS Sto^S
Lielu tavāribu guva, bet pa dajalļ J a ķInieSu agresijai bOi panākumi,
ari p«n»r8«ta prezidenta Trūmena mēs varam sagaidīt, ka t l veUet
tatCTvljB preses konference VaSlng- pfirl AriJal un Eln^al. sasniegdama
Umfi pag. oedStfi, kur prezidents iz- ari mūs. Mčs cīnāmies Rorejfi par
Mcfis, ķa ASV nopietni apsverot savu nadonUo droilbu un putivē-
Eiropas valstis par miemuirgu
konflikla atrisinājumu
is premim eHUs divas dlentt
apspriežas ar Trumenu
Ktts tvpiii
WMmm liilas m alril» ka laU*
«iba liHir iMs
atombumbas Uetoianu Korejfi. Va- Uanu/' Atbildību par ķfiUeia usbru-iadzibas
gadījumā ASV laidISot dar- kurnu Korejā prezidents uivila Pad.
bfi katru rldbd esoSo ierod, lai pa- savienībai» sacīdams: ,JIēs omm,
tiktu militārā stāvokļa notei<^ia. ka ķiniešu taut^ tumnāk neļausies
Sāv. valsti?, teicd Trōmens» varētu spaidiem vai nuddinaianii, lai kal»
alombutīnbu lietot ari bez^ UN i^e- potu krievu kolbniālpoUtikai AziJā.*'
ļcriāahas. Apvienotajām nācijām to- Prezidenta TrOmens noteikti aiz-mēr
p a l i ^ izšķiršanai jautājums par stāvēja ģea Mekartura rldbu Ko-militāroi
thērķu bcrnibardēšanu Man- rejas karā. Viņi krietni veldf savu
džūrijā. Prezidenta TrOmena iztel-i uzdevumu, nekādā ziņā n^rkāp-cieni
par atombumbu tomēr rada danui savai pīlnvarfu* 6av, valstu
kritiku, it sevišķi Rietumeiropā. interesēs i r pēe i e ^ a s ātri pacelt
Savos pBikaidrojumos prezidents [brivo tatitu K o p ^ iņilltāio tpHm.
smēm, neuzdos šavu i n ^ u K< ^ i l | sāskanM. Acmiea UM^^mšāSS^
un taisnības cerību pamalaiahens,
^ : un tās pienākums radīt kārtību pa-
MAfmfintm inot^ime^M^^"^^* Pieskaroties nac. Ķinas valdl-i
: i U i i W a i A C S , | p a i W l ^ ^ piedāvfijumarti noiOtlt 30.000 v l -
^ru no Formozas uz Koreju, pcezi par s mu dents paziņoja, ka ASV noraidījusi
io piedāvājumu, oero| ar to novērst
pasaules karu.
Papildinot prezidenta izteicienu,
(Turpinfijomi 8. Ipp.)
Ins « t i s atiaM
Ha alMisis nariaiiiM teMtana
• aaaiaāfa^a' aafciaināDa ^Pa^f
^ m MIm kaalinaii paO*
Im tialahi paiaalta kafl alatai
Jaa ta4 kai MMa aMi ar nel*
IM iraaUiliiila Kai ViallBa M ft
faMa aabmlnnai *f'ļt aeba lateMHb
pamMNli KftpB plapiaM JaaM
•ttni 4M» mm f|i|MHi a||JJMl»
fi4a |Hva pliiKiiiaaMi Stoapa as Aa*
M itilillt tillOliai i4nAti%fT aa»
irtil|aa apeēafaai 'pMiaaiia )EapMi''Pf'al
aM Jkara
itnla«ili^l
01),. -n,Prezi<knt« TrOmens oMienas pri^l^msdienā Vailng- SS^lSSl iuttir
tonā Mstopas ar Anglijas ministru preiddentu ItUJu. tad pāminitu Kore- ^JT^^^. S
as krizi m citus i t a r p t a u t i ^ p o U ^ laidumus. Piidrtdta pēc JffiJL'triS? f ^ L j ^ S !
ticnw apliecinājuma Francijai Kadtmālaļā sapukē u i Londonu iilldoja J T ^ ^ ^ * ^ ^ mmmm^
f}^^ ««ivas savu āilietu i ^ t r u klāU)Qtnē tonitotēia. „ ^ļ, jf* ™ ^J^TT.»
S.f^l¥!."S ^^i^ viedokļi starptautiskās poUtikas jautājumos pē- SJ^^l^i !^ TļZ^JSuSl
^jā la&ā bijuši ļou U d ^ un ka art tagadējās Kmjas kriiet gadījumā StJ^JgHT iS^S^!r^££'
abu valdību uzskati ir vienādi. ZSļ^ SSļa^^^
BSinistru prezidēts Plevēns pirms donutevēji, to vidO art angļu impe- ar irta piallidilnL KtenM atta «a*
rijas t^HUitātm i e l i feldmaHals pMtalvate itea aMla gaa «Wa-
VUjemsSlin»* Atceļā Etllis no Va- ariWiā. gaa ar arteia ksi^mli» aa
iingtonas dosies us Otavu, lai ap- apetielifai, Ar ēa īsaaavtt pami*
ipriestoe ar Kanādas ministra pre- tajs altaila vta fialaan aafiaia»
zldentu Sent Lmosu. āaaaa fiaal. lenkti spM ptal
Amerikāņu val<Sbas pcetii iefs Kff«a4aJaasM?lHP^^
svētdien paskaidroja, ka StUja ap- T^mā pasaaiil akattii ^ ķm^
spriedām ar TrCkm«iu paiedaSte d i - 1 ^ āMtetini pMfepatms Aavtaai
vi dienas. Bez Kmjas ļwitājuma|y» ^Mļkm JUtuļg i ķ » s mm
pārrunai ari Rietumeiropas poHtls- J^ļf y Ž^P"**^»!^
kās, miUtārāi un saimniedidcāi p n ^ f^'^S^^Sl^J^
lēmas,ki^VādJasUdsdatIbuW U ļ f i ^ ^ ! ^ taft ^
pai^ lOzsaiMbā. ļ baaiba Jlrtasļiafl ar aaiļMuia Ķbm.
Pēc angļu preses ziņām, EUijs sa-|554*jS!.%ļļļ
aikaia
izlidošanas a4>aki4 uz Parīze Lcmdo-nat
prem pārstāvjiem izteicās, ka
viņi uz Vašingtonu nebrauks, bet
Frandjas interem aizstāvēs angļu
premjeri Etiijs. Lielbritānijas mi
nistru prezklmtu uz Vašingtonu pa­vadīja
18 ponuskie un miUttrie pa-
Krievi atkal prasa
beglu repatriadju
ar varu
Ukiidueaa (U). - Apvienoto nād-jtt
pilnsapulces sodāiā komisija no­raidīja
BaltkrievUas rezolOdju, kurā
Ita DP repatriādja uz viņu
~d JhoMidu ari^
Ir I M b i i ^ l ^ ^
Eizenhaueru gaida Eiropā
jau pirms Ziemsvētkiem
IPrāga (!m). — Lielajā „teātŗa prā<
vfi'' pret deviņiem vadītājiem Ce-choslovakijas
katoļu garidznidciem
visi apsūdzētie atzīti par vainīgiem
valsts nodevībā un spiegošanā, pie­spriežot
vienam apsūdzētam mūia
cietumsodu, bet pārējion 10—25 ga­dus
detuma. Agrākais arcfaiblskapa
Berana sekretārs Dr. Bukala, kura
izteikumi satupēja apvainojošus ma­teriālus
ari pret pašu Beranu, sodīts
ar 18 gadim cietumā. Kā tas komu­nistu
,»teātŗa prāvās" parasts, apsū­dzētie
„patdcās** par jdespriestajiem
sodiem. Frankfurte (11). — Augstspriegums
Prokurors Fejess divu stundu ga- Tālajos austrumos izraisījis lielu ro-
/ rajā apsūdzības runā visus deviņus gi^^u ari Eiropas aizsardzības problē-garidzniekus
nosauca par „Ma8U risinājumā. Lai paātrinātu At*
nldnāšanas kara aģentiem un kūdl-h^nļŗa paj^ta aizsardzības sistēmas
tājiem, kas bibeli aizstājuši ar dola- izveidošanu, jaunais Eiropas aizsar-riem".
Viņi esot cieši saistījušies ar Lj^jļ^ag gpgku virspavēlnieks ģen. E i -
kapitālistisko kara kūdītāju mājc^li Lenhauers ieradīsies Eiropā un stā-
— Volstrītu. Rietumu imperiēUstu Lj^g ^ j j ^ vēlpirms Ziemsvētkiem.
militāros plānus realizējot Vatikāns, savu galveno mītni ģenerālis iz-
Jtuŗa uzdevums ari esot koordinēt Lg^^^jig Yefgaļ||.
visu Volstrita aģentu darbību. Sa- . Afio„Mirfi nokta valstu oastā-vienotās
valstis jau kopš daudriem . ^ . A t V^^
gadiem darbojoties pret P f ^.savie-ka^
aspfta „
nat terrilņrijā, Jo4ā varol 'tealfeļS?^^
treio pasauks karu. K i stoiaM, ko-lS ^TSi^Jr "SSH? SĒĒSl
mOiilittikal Ķteal pasUv aafita»pl-ļrl£yļl5^^
i i s palld^bai pakta ar Pad> a a » M > l g ! P t W f| Jļl pam»
^^^^ WWtP
l & ^ i r i ^
Marēi angļu un franēu^kBbas Wh\^£ SSW!?SJf^
pradjii Mikarturs. un pwl Cangtad- K ī S SS
š^a piedāvāto nadoiiaUi Ķīnas ka- STiJlSU^ « M L I ^ S C SL
rs>pē>» vienību i^eņemšana ĪTiĶmtlTM
tam abi valstiilrt pimmās K«Jas S^Jfi!^^
akcijas viriva«»Mii iMstidlianu ta U^ZStaft aiirSkiitiCrS
p l a i » c a s b ^ Pēc angļu vakllbas
domām, ladorturam vajadiitu mt> I i^iJUTr Jg*^
teikties no vta^mionlgas a^Udlbas BI« imrft 18? aariSaliii^
Korejā. Kaut gan Antfija un ftaii*|kala aa Msrātali piiMtai ir aete
dja atzift, ka amerikāņi uzņimuilei|r«tem. i i spSJra alitilile rmfliH
l^veno smagifflui Korejā, tomērt.. tiMaa « s rakein laraēl am htU
mSL^"!^^J!^^ Aarttt HJākisvIelaa-aMttatf^
un franču p r m atklāti atzīst, ka p i - iikteatfi ^M^MiļfH immanlmia Ji
ADENAUERS PRASA STEIDZAMU ATVAIRES FRONTI NO SKANDI- dējā neizdevušie oitoiTva ļgn»is kL i''^^^!^ IS^ SZTit
NAVUAS LĪDZ TURajAI tikusi pret Uelbritānijas, F m d l s i T i « K t ^ ^ ^
un^anrtu impērijas valstu gribu. |„ S «St pavCi nīvMiraa.
Amerikāņu delegāte Apvienotajās
nādjās Elemiora Rfizvelte loaskaid-.
roja, ka daudzi biķdi pašreizējo poli­tisko
apstākļu dēļ vairs negrib,at-,
griezties savā vecajā dzimteiii AStT
apņēmušās repatriēt visus tos DP,
kas paši vēlas atgriezties mājās, bet
nevienu nesptedis atgriezties s»ret
viņa gribu.
Grolevols aicina
Adenaueru
uz sarunām
vairs nepieprasa Eiropas aizsardzības
ministra posteņa izvdA)šanu, kas bi­ja
viņa priekSnosadjums Vādjas
līdzdalībai. Ariietu viceministiru vie-noSanās
paredz tiklab tūlītēju AUan-tika
armijas, kā ari franēu pieprasī­tās
Eiropas armijas izveidošanu. Vā­cu
vlcnibu stipr\un8 tajās noteikts
starp pulku un divīziju atsevlM»
Bonna (II). — Vācijas austrumu K^^j^^ grupās. Sabiedroto aprindas
joslas ministru prezidents Grotevols pj^ļļ^^^as, ka vācu vienības varē-plesūtijls
Rietumvādjas valsts kanc- izveidot ātrāk nekā Eiropas ar-leram
Adenaueram aicinājumu. uzL^^j^^ ^g ijQjot Jāiesaista At-koplgām
apspriedēm par vienotu U^j^^jj^j^ armijā. Ar jaunajiem plā-
Vādju. Grotevols iesaka, lai no kat- L^^gj^ franCu delegāts Allāns devās uz
ras puses šajās apspriedēs pi«<^*^|parlri, lai panāktu savas valdības
6 delegāti. Adenauers pagaidām at-teides
par šo jautājumu vbpār r u ­nāt.
ADN aģentiira ziņo. ka Rietum­vādjas
kancleram aicinājumu node­vis
speciālais Austrumvādjas valdī­bas
kurjers.
Par līdzīgām sarunām runāts jau
pag. gadā. bet rietumvalstu pārstāvji
kategoriski atteikušies no sarunu
akceptēšanas, ja tajās no Austrum­vādjas
puses, ko apdzīvo 18 milj.
vāciešu, piedalītos tik pat liels da­lībnieku
skaits, kā no Rietumvād­jas,
ko apdrivo 47 milj. vādeSu.
piekrišanu. Ari Anglija» minlstiru
prezidents Etlijs. atvadoties Londonā
no Plevēna. lids tam pie sirds pēc
iespējas Ietekmēt franču politiķus un
valdību labvēlīgi Vādjas ndzdailbai.
Beļģijas sodālistu vadonis Laroks
73 partijas kongresā izteicies, ka
iekām amerikāni sāk m i j a s af^ru-ņošanu,
tiem Jārada plašāka Apvie­noto
nāciju kontrolēta josla abpus
okupācijas robdHun.
Sabiedroto aprinto
laban ansnriež amatB*» 1^P»BW»-
mu aidnāt kancleru Adenaueru pie­dalīties
AUantika pakta ārlietu mi­nistru
kcmferenc^ kas notiks decem­bri
un kur galīgi izi^^lrs vācu ll(bEda-llbu
Eiropas alz^rdzlbā.
Neatkarigais angļu laikraksts Ob-server
atzīst 1845. g. kļūdas sa­biedroto
straujo atbruņošanos, bez
kā to pašu prasītu no krieviem. Tā­pat
Vfidja un Japāna esot pārāk no­vājinātas.
Vissvarigākals un steidzī­gākais
sabiedroto politikas mērķis
tagad esot stipras Eiropas aizsardzī­bas
slst&nas Izvelddtena. Karš ar
ĶInu šo mērķi neiekmētii, bet tieii
otrādi, nozīmētu Rietumeiropas zau
dēšanu.
Adenauers sestdien kādā plašākā
runā paskaidroja, ka krievu uzbru­kuma
gadījumā Eiropai nevar būt
runas par iespaidīgu pretoian<M bez
vfidešlem. Viņš aicināja rietumu sa­biedrojos
steldrigi Izveidot AUantika
aizsardzības fronti no Turdjaa lldz
Skandināvijai OpozldJa» vadlUIJa
Sūmadiera n<wtfija pret Vācijas ap-bruņošanu
viņš apzīmēja par vācu
tautai kaitīgu.
No otras puses Korejas konflikts
vājinājis Eiropas aizsardzības spēkus,
jo amerikāņu informētas aprindas
Frankfurtē ziņo, ka mro|»l nozīmē­tie
amerikāņu karaiiiēka kcmtingent
militārā sasprindzinājuma dēļ Korejā
jāpatur kaujas gatavībā Amerikā.
Udz ar to Tālo austrumu krize Ievē­rojami
palēninājusi amerikāņu armi*
jas pastiprinātu izvletošan(^ Eiropā
Amerikāņu augstais komisārs Mek«
lojs piektdien runādams pār krievu
mUitāriem spStian Austrumvādjā
ai«alvoja, ka pēc viņa informfidjas
k<Mnūnistlem tur e ^ ^ divīzijas.
Bonnas valdības aprindas savukārt
paskaidro, ka pēc tās ricibā e ^ ^
ziņfim b(^Seviku divīziju ^aits Au-stnonvMjā
«R^t tevēroJM Udāks. I
Franču vaMlbas pānUlvji t^^^ " f ^ . ffmilffi «iiBi TH
un Sūmans savās divu dienu ffgtjit JSimAMM ]uJļm^--^—^^
apspriedēs Londonā šais Jauttjumos
Pjnākull pilnīgu vienošanos un sa- ftiSS/^^
skaņu ar angļu viedokļiem. Bez tam
sĶir Apvittiotajis nādjās, Ķīnas ( i t e karal ar amfitiiilaiir ftl
(Turpinājums 8. Ipp.) IKreii^ pavelti ^Odia taSKareja»
tas pata Ritnlis aapaa^ sIsaM^.
Pavesta svinba Mithl
wm a. Sloskanam I r«Mei« amtka aa aoni, lai aasari*
lalvidbi tautai
Novemt^ vidū no Beļģijas uz
Romu bija Izsaukta bīskapi B. Sloi-kām.
Kā zināms, bīskapa B^ģijS
vada latviešu katoļu garigo seminā­ru,
kur pasāds lielāku n k d ju lat­viešu
studentu labā vispār, sagidl-iat
tian izglitibas ietpējas un no­drošinot
studiju apstākļus.
18. nov., tikko ieradki Romā, bīs­kaps
a t r ^ iespēju ie|xriednāt mū­su
tautiešus, noturot dievkalpojumu
ar svētku sprediķi 25. nov, pāvesti
Pljs KII pieņēma bīskapu audloici.
Svētiils Tēvs svētija pālu bīskapu,
viņa i^ašo darbu mūsu Uiutas labā,
kā ari visu latvietu tautu.
LASIET UN IZPLATIET
lATVIJU
n t saite starp talvieficm
visā brfvali pattalē.
kāpa spSd nMHai ar P M raka»
i», aa, kiMsal, ad arari|hiri\Mi ta­gad
ir aalMk ilaaiastaiifa aa
lina valsts Ufurnā atteikti, ka tar•
kaaSi PM» vaMbal Ir gsaaiattaa
Ķiaai Msivattla tkalli par 188 wM^
JtBleiB. VIMak tat IftvMl kafi
pret dtmtkratlikaM Umlim, dttdējt»
sff Sii taitaa
Presidtali TriaMhM aa i^vltaa-tās
iOieljii tav tmam f^^Maato
priekiB: karti ar IHaa aa aasSkt
ķbdcēa atias JMĻ tai arf lafai ar
pafei |a«nN&a iafcal - Pa^aOa
savknfbat
H Apvteaaias iMJas grMs gttU
divēd a» ka» ejas aa vērsis savas
aritMāras, paOtiriM wm mmWtm spē-ksi
prtl Paa. Hivtenlka, paaaaiē aa-
Uki kftont: PidL tavfatfkaa ak-aiag
«i aa lāt aaitSta valtlto art-siti
spapisslās taalat aa vēiali sava
ttfi alstarēia nMa pret kanaaten
m li k a l j ^ Akraoai UMm aa
Vadra VOttoa ksMkat Mejat dt-
«aaa aead itai kaiaalsta kājiai
vm kartlSk tt agn» iert».
Ģeatraili SSikaHars lad varis si-ptl
ApvIsaaCSai aadffaii: JPasaalē ir
iieles pil^rt iaaas iari - vMa
f»aalēi «ivar btfvfka, ari oMaafl
m varaiftalā a^MraU ^ IAI.
V.Lattkarft
'4 V
1
IT
r