Bavarijas Latviesu vestnesis, July 3, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
llie poUcy or thls New8pftper la to pra^^ people in exUe with aU available news of im
social significance. And our ape<)ial aLm is tto present the humanitarian ideāls and achievonents of the great Democracies — the United States of America and the BrlUsh
Empire. This aim» we know, wjill help malntain the spiritual and cultural anity of the Latvian people and — of aU thin^i — will yield hopes for a safer an^ happler fotore,
Redakcija-Editorial Office: Hotel Goņvlkt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) Iz&āk divi reiz<» nedēlā — Publlshed twice a week
Nr. 51 (53) Authorized bj: Militarj Government and UNRRA Dillhigenā, trešdien, 1946. g. 3. JiiUJi
8ni^ Hačinsons (Brūce Hutchrnson)
Vai ASV var vadīt
pasauli?
Priekš 170 gadiem — 1776.
g, 4. jūlijā 12 štatu delegāti
vienprātīgi pieņēniĢi visai pa­saulei
adresētu I Neatkarība»
deklarāciju. Tanī bija teikts:
,Jfēs uzskatām par neapšau­bāmām
šādas patiesības: visi
i^ilvēki radīti līdztiesīgi, vh^u
Radītājs viņiem piešķīris no­teiktas
neatņemamas tiesības,
un šo tiesību vidii ir Dzīvība,
^Brīvība un Cenšanās pēc Lai­mes,"
Apellējot pie Pasaules
Visaugstākā, Tiesneša, Amerir
kas Savienoto Valstu pārstāvji
toreiz pasludināja angļu savie­notās
kolonijas Amerikā par
Brīvu un Neatkarīgu Valsti.
Tās gaitas un lomu mūsdienu
pasaulē kanā^ieSu publicists
attēlo sekojoša > rakstā.
R e d a k c i j a
Ja kāds piektāi gadsimteņa Romas
pilsonis šodien varētu apmeklēt Va­šingtonu,
viņš secinātu, ka vecā iz­rāde
joprojām turpinās un ka viņš
tajā jo labi iederētos.
Pavirši raugoties, pai'allSlles starp
Savienoto Valstu galvaspilsētu un
• senās Romas! impērijas galvaspilsētu
tieši pirms tās sabrukuma ir diezgan
šausminošas* — centralizētā birokrā­tija
streipuļo zem pašas svara, jau­nās
un neatrisināmās problēmas, kas
izaug no katra lēmuma, apreibināša­nās
ar luksu, pat mēģinājumi gādāt
tnaizi un cirka izrādes ar romiešu
parādu vairošanas techniku,,
Ja amerikāņu"nācija irst gabalos,
tad vismaz mūsu laikos nebūs iespē­jams
savākt" kopā pasaules sadragā­tos
fragmentus. Bet Vašingtona nav
Savienoto Valstu nācija, un nācija
neirst.
Taisni otrādi, tai$ni tagad tā sāk
apzināties savu pilno spēku'un pir­mo
reizi to likt lietā. No tā, kā tā
savu spēku pielietos, lielā mērā at­karāsies
cilvēces civilizācijas tuvā­kās
nākotnes liktenis.
Ja paraugāmies aiz sajukuma ārē­jā;
slāņa, tad šodienas Vašingtonā
redzam vienu no visapsološākām po­litiskajām
kustībām pasaules vēstu­rē.
Bet tā tikko iesākusies un var
uzskriet uz klintīm vēl pirms pilnī­gas
izveidošanas. |
Tā civilizācija, ko mēs pazīstam,
tā veida civilizācija, kurā cilvēki
var dzīvot kā cilvēki un ne kā vergi,
radīta Grieķijā, pārceļļojusi uz Ro­mu,
kur impērija to izdzēsusi, pa­slēpusies
pazemē viduslaiku tumsā,
no jauna atklāta Anglfjā un no tu­rienes
i migrējusi amerikāņu koloni­jās.
CivīlizācLjas mājoklis Eiropā ir
saraustīts gabalos. Sl lāpa vispirms
dega Atēnās un tagad tā ir amerikā­ņu
tautas rokās. Tas ir mūslaiku
vissvarīgākais politiskais fakts.
Pārvērst šo faktu dinamiskā rea­litātē
amerikāņu tautai ir visgrūtā-
"kais uzdevums, kāds tai jebkad bijis,
un tas ir arī viņas vēstures trešais
lielais izaicinājums. Amerikāņi stā­jās
pretim pirmajam izaicinājumam
Vašingtona vadībā,./ izcīnot savu
neatkarību. Otram izaicinājumam
viņi stājās pretim īLinkolna vadībā,
izglābjot ASV brāļu karā. Trešais
Izaicinājums viņiem nav nekas cits,
kā aicinājums uzņemties brīvās pa-
' saules morālo vadību., '
Kaut arī jaunais uzdevumis šodien
: liekas komplicēts un vienreizīgs, tas
'būtībā ir turpinājums divi pirmajiem
pārbaudījumiem. īsumā, -tas ir uz­devums
paplašināt visas pasaules
mērogā tās patiesības, kuras valsts
•dibinātāji uzskatīja par tādām, kas
•ir pašas par sevi saprotamas, proti,
visu cilvēku tiesības uz dzīvi, brīvī-
'bu un cenšanos pēc lainļie.^, •
Vašingtonas chaoss šodien, valdī­tas
divi novirzienu savstarpējā ap-icaŗošanās,
improvizācija : no dienas
(Beigas'4. lappusē) ,
Latviešu Centrālās komitejas locekļu apmeklējums Oldenburgā
LCK priekšsēdis prof. Dr. A. K u n-d
z I ņš un priekšsēža vietnieks prof.
Dr. A. S V ā b e (viņi ir latviešu pār­stāvji
arī Baltijas komitejā) un LCK
pārstāvji mag.* iur. Bērziņš, mag.
oec. Bogens un J. Niedra 16. jū^
nijši apmeklēja Oldenburgas latviešu
nometnes, kurās kopā dzīvo ap 3000
tautiņu. Apmeklējuma laikā viesi
uzrunāja tautiešus un paskaidroja
par trimdas dzīves jautājumiem lat­viešu
nometņu komandantiem, ko­miteju
priekšsēžiem un labklājības
komiteju darbiniekiem. Viesi ap­meklēja
arī Latvijas pareizticīgo baz­nīcas
galvu metropolītu Augustīnu
un Oideniburgas UNRRA's vadību.
.. • \. •. ••••• • • , .
• • • • • • • • • » . . . .
Uzrunā latviešu pārstāvjiem LCK
priekšsēdis prof. Dr. K. Kundziņš
aicināja tautiešus svešos apstākļos
nekur neaizmirst, ka esam kauls no
viena kaula un miesa no vienas mie­sas,
— ka esam latvieši, ka mums
jāturas .kopā. Mēs nedrīkstam
sadrumstaloties. Vienotus mūs nesa­mais
īnekādas dzirnavas, bet kopību
mēs vislabāk spēsim saglabāt uz de­mokrātiskiem
principiem. Tāpēc tau­tiešu
uzticības personas ievēlamas
vienīgi demokrātiskā garā.
Baltijas komitejā, teica profesors
Kundziņš^ joprojām vēl notiek orga­nizēšanās
darbs. Kaut gan oficiāli
šis darbs vēl nav nobeigts, mums to­mēr
ir paziņots, ka tq aktivitāte, kas
līdz šim izpaudusies attiecīgās tau­tas
centrālajās komitejās, turpinār
si esi Bal ti j as c0n t r ā 1 a j ā pa domē.
Praktiski centrālo komiteju darbs
turpināsies, un ir jau noteiktas trīs
nozaru padomes: labklājības, skolu
un darba. Līdzšinējie skolu nozaru
vadītāji veidos īpašu padomi izglītī­bas
jautājumos uhlīdzīgā kārtā attīstīs
arī pārējās nozares. Visa mūsu tau­tiešu
dzīves pārvaldes uzbūve, pare­dzams,
sadalīsies trijās pakāpēs: no­metņu
komitejas, apgabalu padomes
un centrālā padome; , Angļu okupā­cijas
joslā paredzētas trīs apgabalu
padomes •— Slēzvīgas-Holšteinas,
Hannoveras un Vqstfāles. Sajās pa
domēs pa vienam pārstāvim ieies no
katras Baltijas tautas. Oldenburgā
iedalīta Hannoveras apgabalā, un tās
padomes latviešu pārstāvis paredzēts
inž. Putnaērglis. Baltijas centrālās
komitejas «ēdes vada UNRRA'S aug­stāks
ierēdnis, un tajās vl.enmēr pie­dalās
arī augstāko militāro iestāžu
pārstāvji.
Jāpiebilst, ka šī mūsu tautas pār^
stāvības sistēma attiecināma uz ang­ļu
okupācijas joslu, bet amerikāņu
un franku okupācijas joslā apstākļi
ir citādi. Uz šo apstākli norādīja ari
prof. Klundziņš, pasvītrodams, ka
mūsu centrālās pārstāvības joprojām
pastāv iin tām arī jāpastāv, Jo ame­rikāņu
joslā nepazīst tādu institūtu
kā Baltijas Centrālo komiteju. Ame-rikāņti
joslā pazīst vienīgi Latviešu
Centrālo komiteju. Bet arī angļu
joslā, kā jau pieminēts; *LCK 3 no­zares
guvušas .pilnīgu legalizāciju.
Tāpēc aplamas i r t9 cilvēku domas,
kas uzskata, it kā Latviešu Centrālā
komiteja būtu neviaiķ demokrātiskā
ceļā radīta tautas pārstāvība, bet
kāds nelegāls iestādījums.
Pievērsdamies mūsu turpmākai
dzīvei, prof. Kundziņš atzīmēja, ka
nākotnē sevišķa vērība veltījama
darba un skolu drīves kārtošanai.
Angļu' kontrolkomisijas attiecīgas
nozares vadītājs ģen. Veithuls 14. Jū­nijā
LCK izglītības nozares vadītā­jam
J. Celmam izteicies, ka tuvākā
nākotnē pirmā vietā izvirzīšoties
darba organizēšanas jautājums ilgā­kam
laikam. Darbu paredzēts orga­nizēt
uz kooperfitīviem ražošanas
principiem. Uz jautājumu, vai lat­vieši
vēlētos iekļauties vācu darba
sistēmā. Celms paskaidrojis, ka šāds
darba lietu izkārtojums rnums nav
pieņemams.
Apspriedes tālākā gaitā LCK lo­cekļi
atbildēja uz sanāksmes dalīb­nieku
jautājumiem. No šīm atbildēm
izriet, ka, emigrācijas laikam ieilg­stot,
ar laiku pašiem vajadzēs pelnīt
sev maizi. Bet kā? Vācu saimnieci-i
bā mēs nokļūtu vienīgi melnstrād-nieku
vai darba vergu lomi Angļu
iestādēs ir paskaidrots, ka mums nav
pienākums strādāt vācu uzņēiņumos
un pakļauties vācu darba pārvaldei
Angļu joslā ir vēlēšanās organizēt
saimnieciskus pasākumus uz koope­ratīviem
principiem, pie kam lielā­kās
nometnēs šo Jautājumu kārtoša­nai'
paredzētas saimnieciskās komi­tejas.
Līdz ar to var rasties vajadzī­ba
pārvietot darbiniekus pēc viņu
specialitātēm. Pagaidām gan tas vē
ir tikai projekts, bet jau tagad ir
skaidrs, ka visi tieši savā profesijā
darbu dabūt nevarēs. Tāpēc nepie­ciešama
pārskološahās,: kas lielākās
nometnēs jau notiek. Sajā sakarībā
ir paredzēts zināmās nozarēs iekārto
techniskās skolas. Jāveicina arī valodu
zināšanas; sevišķi Jāmācās angļu va­loda,
kas ir un būs pasaules valoda
Emigrācijas Jautājumā LCK ir ie­skatos,
ka, cerot uz labāko, Jāgata­vojas
ļaunākam, un tāpēc LCK teo­rētiski
pēta varbūtējās izceļošanas
espējas, dzīves un darba noteiku­mus
citās zemēs. Vai un kad varē­sim
atgriezties dlzimtenē, mēs nezi­nām.
Pašreizējais stāvoklis var ie-Īgt.
Kur un, kā pavadīt starplaiku?
Tautas kopību vislabāk saglabāt mēs
varētu, ja izdotos apmesties kopēji
kādā UN pārvaldītā apgabalā. Bēgļu
jautājums paredzēts izlemšanai ru­dens
sanāksmē UN pilnsapulcē, uh
LGP spēkos nav šo jautājumu kaut
kā atrisināt. Stiprs ir tas, kas saga­tavots
vairākām lespējamlbām.
Starptautiskam Sarkanam krustam
Zenevā UN nodevasi emigrācijas
plānu nākamiem 2 gadiem, bet par
latviešiem tajā nav neka.s mlnētsv
Sūtnis Bllmanls brīdina izceļot uz
Dienvidameriku un piebilst, ka mūsu
ienaidnieku mēries ir saskaldīt mūs
pa visu pasauli. Kanādas latviešu
baptistu organizācija Ir lūgusi turie­nes
iekšlietu ministru sagādāt lece^
ļošanas iespējaii mūsu tautiešiem
Kanādā, bet līdz šim vēl tādu iespē­ju
nav. Vispār ja kādā atsel/išķā
vietā šobrīd vēlas hiūs uzņemt, tad ši
vēlēšanās attiecas uz ļoti niecīgu
mūsu tautiešu skaitu, kas aicinātā­jiem
vajadzīgi visvienkāršākam dar­bam.
Runājot par sadzīvi, LCK locekļi
norādīja, ka tādi jautājumi, kuros
skarta tautiešu vairākuma lēmu­miem
un interesēm pretēja atsevišķu
personu rīcība, būtu nododami iz­spriešanai
augstākai^ sabiedriskai tie­sai.
Pirms gada, vēlēdamies latviešu
ciešāku saslēgšanos kā sirds noteiktu
prasību, mēs demokrātiskās vēlēša­nās
izraudzījām savus pārstāvjus.
Tādā ceļā ir radīta legāla latviešu
pārstāvniecība. Aizvien vēl tomēr
rodas tādi, kas g3:'ib būt gudrāki par
kopības domām. Bet šādiem gadī­jumiem
Jātiek pāri. Mēs esam kā
skaidiņa plaša Jūrā, un, Ja morālā
sakne mūsos satrunēs, tad kā tauta
mēs aiziesim bojā. Kas negrib atzīt
demokrātisku vēlēšanu ceļā pašu iz­virzītus
Iestādījumus!, tas novēršas
no demokrātijas, novēršas no tautas;
Pēdējā Baltijas komitejas sēdē ari
UNRRA*e pārstāvji pasvītrojuši, ka
centrālām Baltijas tautu vēlētām ko­mitejām
i r Jābūt. Cik stipra mums
pašiem būs atziņa, ka cienām savas
vēlētās iestādes, tik mēs būsim iz­teikuši
cieņu arī pa.^i pret sevi.
Pēc „Pa^!imes** Oldenburgā
Ģen. Maknarnijs pie
latviešiem Mērcfēldā
ASV bruņoto spēku virspavēlnieki
Eiropā ģen. Maknarnijs 25. Jūnijā ap­meklēja
Mērcfeldas latviešu un Igau­ņu
nometni pie Nirnbergas, kur paš­reiz
jau 2567 Iemītnieki. Augsto viesi
pavadīja ģen. Vatsons. L, Rumaks
Latviešu operas atklāšana
angļu joslā
' 15. jūnijā pl. 19 Oldenburgas lat-viešu
mākslinieku namā notika lat­viešu
operas atklāšana. Atklāšanas
alctā uzrunu teica ļ šejienes UNRRA's
nodaļas direktors, norādīdams uz
entuziasmu un darbu, ko latviešu
mākslinieki jaukajā pasākumā Iegul­dījuši.
No trūcīgiem materiāliem iz­būvēta
skatuve un liagatavoti kostī­mi,
skatītājiem iekārtots 500 sēdvie­tu.
Aizkustinošu garāku uzrunu tei­ca
Latvijas Nacionālās oppŗas dibi­nātājs
komponists prof. J. Vītols, cil­dinādams
mākslinieku pašaizliedzību.
Procesors teica: „Se redzama milzu
enerģija un vēl nepiedzīvota ticība
tam, ko dara, un tam^ ko grib veikt.
To mūsu mākslinieki ir pierādījušie
un par to lai viņiem mūsu neierobe­žota
pateicība! Nbmanta ir tā, kas
ceļ tautu gaismā, tas ir pūrs, ko
mums līdzi devusi dabas māte un
Dievs. Mēs ticam Latvijai. Mūsu dzi­ņa
pēc gara vērtībām ~~ izglītības,
zinātnes im mākslas -^1 ir garantija
panākumiem. Mākslinieki! Sakopo­jiet
visus spēkus, jūsu darbs Iet
par |)ūt vai nebūt. Mūsu bērni un
bērnu bērni būs mums par šo dar­bu
patiecīgi. Lai mums arvien palīdz
Dievs, kas augstumos valda tautas
likteņus!"
Prologa vietā rež. V. Pūce nodekla­mēja
Andreja Eglīša ,lDlevs, Tava
zeme deg!"
Aktam sekoja iMaskaņl operas
Zemnieka gods Izrāde* Operu diriģē­ja
Bruno Skulte, dekorācijas dari­nājis
E. Dajevskisļun inscenējis rež.>T
V. Pūce. Galvenās lomās P^ula
Bŗīvkalne, Arnolds Obštelns, Aliņa
Skudra, Edgars Petrēvlcs. Operas *
smaguma punkts Ir skanīgie kofi^,^
kurus priekšzīmīgi Iestudējis Liepā­jas
operas blj. kormeistars Blerands
Ķuņķls. Izrāde^ noritēja pacilāti un,
pēc lietpratēju atsauksmēm. Ir labi
Izdevusies. Izrādes atkārtoja 17.^ 22.o
un 24. Jūnijā.
Operas atklāšanā unļ plrmizrādS
noskatījās ļoti daudzi angļu armijas
pārstāvji un' UŅRRA's darbinieki.
Bija ieradušies ari Baltijas komite-
^ Parīzē, 26. jūnijā. —- Lai gan pali­kušas
vēl tikai 3 dienas līdz ārlietu
ministru padomes paredzētajam ter­miņam
līgumu uzmetumu nobeigša­nai,
vitālais Triestas jautājums un
ievērojams daudzums citu jautāju­mu
šodien joprojām vēl nebija atri­sināti.
Informētās aprindās tomēr
tic, kā pēc privātānf sarunām, kas
vakar- notikušas starp Bernesu un
Molotovu, un pēc valcarvakarā noti-ku.
šās Bernesa, Bevina un Bido kon­ferences,
vienošanos par T r i e s t a s
i n t e r n a c i o n ā l i z ē š a n u vēl
panāks.. Krievi vēlas atdot agrāko
Itālijas ostu Dienvidslāvijai, -kamēr
Anglija, Francija un ASV vēlas, lai
tā paliktu itāļu rokās. Nākošais sva-rīgākais
jautājums pēc Triestas ir
galīgais lēmums par Dodekāmi sa-~
lām. i r panākta vienošanās atdot sa­las
Grieķijai, bet Krievija pieprasī­jusi
tur flotes bāzes. Citas valstis
ieteikušas ierīkos tur tikai ogļustaci-jas,
neatdodot Padomju Savienībai
suverenitātes tiesības. Iepriekšējā
dienā- gan likās skaidrs, ka franču
kāņu pārstāvji norādīja, ka šis plāns,
kas paredz Triestu pakļaut Vieno­tām
NācijāmVuz 10 gadiem, lai pēc
tam izšķirtu tās piederību ar tautas
nobalsošanu, nebūtu iedarbīgs tāpat,
kā nav izdevušies līdzīgi pasākumi
pagātnē, It sevišķi'Dancīgā un Fiu-mē.
,,TASS".ziņojumā no Maskavas
teikts, ka Padomju Savienība nevar
piekrist Triestas internacionālizēša-nai,
jo tas nesaskanētu ar dienvid­slāvu
prasībām. 24. jūn. ārlietu mi­nistru
padome pēc Molotova priekš­likuma
galīgi noraidīja . Austrijas
prasību atdot tai svarīgo Pustertāles
ieleju D i e n v i d t i r o l ē . — I t a l i -
j as premjers Gaspērijs publicējis
paziņojumu, ka Itālija „visiem spē­kiem
pretosies netaisnam'V miera lī­gumam,
kas internacionālizētu Trie­stu
un atdotu Rietumistriju Dienvid­slāvijai.
— 25. jūn. Romā sanāca
pirmā kopš 1921. gada brīvi vēlētā
itāļu likumdošanas sapulce. Savu dar­bu
tā ievadīja ar brīdinājumu ār­lietu
ministriem Parīzē, ka netaisns
miera līgums sapostīs Itālijas demo-kompromisa
plānu par Triestas inter-I krat'ju un kai'^^ pasaules mieram
nacionāiizēšanu nepieņems. Ameri-! un civīlizāciiai. Par Aalvcrsmcs sa­pulces
prezidentu ievēlēja labā spār­na
sociālistu Saragatu. — Sabiedroto
spēku virspavēlnieks Vidusjūras tel­pā
ģenerālleitnants sērs Morgans at­saucis
ziņas, ka. demarkācijas līnija
starp A un B joslu V e n ē c i j as
D ž u l i j ā būtu pārvietota 9 kilo-meti:
us uz austrumiem. Viņš atsauca
arī ziņas, ka angļu un amerikāņu
vienībās būtu četjtdku un unstašu spēki
amerikāņu uniformās. — Bido sastā­dījis
jauno Francijas valdību, kurā
ieiet 8 MRP, 7 komunistu un 6 sociā­listu
ministri. Bido paturējis ārlietu
ix)rtfeli. - Neapmierinātas a n g ļ u na­mamātes
gatavojais pretoties valdības
plāniem racionēt mai:ji. Visā Anglijā
notiek protesta sapulces. Dienvld-italijā
sākušies nemieri darba un
maizes dēļ. Vienīgais kritušais ir
Bitonto pilsētas galva, kam uzbrucis
izsalkušu sieviešu pūlis. — No A u -
s t r i j a s uz ASV aizbraukušas pir­mās
37 amerikāņu karavīru noprecē­tās
sievas. To vidū bijušas 9 Eiro­pas
vaislu pilsones no Igaunijas,
Latvijas. Itālijas, Polijas, Krievijas,
(Beigas 4. lappusē)
jas un LCK locekļiļ E.R.
Sūtņa Dr. A. Bīlmaņa
paskaid^jums (
„LeK informācijas biļetens" Hide-senā
pie Detmoldas ziņo, ka no sūtņa
Dr. A. B i l m a ņ a saņemts paskai­drojums,
ka sūtnim nav bijušas ne­kādas
apspriedes ar ASV iekšlietu
ministrijas pāļrstāvl Kelllju vai ci­tām
arņatpersonām par iatviešii DP
masveida pārvešanu un dzīvi Mēnas
(Malne) Stātā vai arī uz kādu citu
vietu; Sūtnim navi bijušas apspriedes
ari par aizdevumiem un nav ziņu
par izceļošanas iespējam uz Dienvi d-amerikas
republikām. Dt. A. Bīlma-nis
norāda, ka Imigrāciju AS Valstis
regulē kongresa izdots attiecīgs l i ­kums,
kas nav grozīts. Katram imi­grantam,
ja tas šajā lietā ieintere­sēts,
personīgi jālūdz informācija tu­vākā
amerikāņu konsulātā. Mūsu
sūtniecība^ nav informēta par pro^
jektiem pārvietotās personas masvei­dā
novietot AS Valsļ:īs.
Sniegdams šos paskaidrojumus, lai
novērstu iespējamus pārpratumus un
vilšanos, sūtnis ^Dr. A. Bīļmanis lūdz
nodot viņa sirsnīgākos sveicienus vi­siem
tautiešiem un noi^āda, ka mums'
jābūt vienotiem un ka nekad ne­drīkstam
zaudēt drosmi, cerību un
ticību starptautiskām tiesībām :un
morālei. i .