Bavarijas Latviesu vestnesis, February 12, 1949

              es?
P Vārdus, vinfi Kn ki.
I LAIME DM 35«o
|ni8. Protams, neU?
h Steks labojis mc ,
L ? . peldējums S „S
Itcs vienība 4 rei^lS^''*
tsif^, Eiropas mei,
l^tdrsaclkstēs, jo gļ, S
I n(i laika gala Vs ist
l^aŗētāja l5k' ^^^J
N5,3 min., 5000 m - -^
R,i min. Mūsu
9
;0S
t(
-Jc8tg9 daiļslidošanā AL
-imete Helga DudzinsS
K:?-. «ada meistari Irffl
Horsts FSbers un
ar Paulu Falkl. ^ ^
[kluba Anglijā labie pa.
It^kmļot draudze re«.
, vietējais mācītājs. iL
t«sjot divkāršoju§iŽ8 bt
Mot_ar Uelākusa 031011
•01 pec katras braitonles!
rvlen pieklājīgāki ^
mīKla
6'
lekSt«ci9. 4. GarastŠv4
ļrttiums, 8. Kauls. U.,
pilsēta. 14. Dzīvnieki.
7. JOsņia, iS/Roktarii.
izzobojums. 2. Nt*,
5. Ērti, omulīgi. V
gSzējs". 10. Trigqno«
Apliecina. 13. Mdi.
remēts ?6. janvāri
^08 vienmŠr:
im m3sa.
dfiesma jauktam
ritn
. ZEME
adodifal, 4.bdl9^jg;^s(^,
^0 Mtītft» ieteiks?
. « ^ iitlaide.,M
A V A S VANACrtJ
Jrossftttheim/Maiii,
it mllǤu sifdl,
rSt to mūzigi-
J;ELTENĶS!
acs vientulis, «opi^^
i M-Gladbacherstr.
ilnajs,
jeroe, Letteolag^f
lUN V
tautas d^ļfff^
1
I
V
LATVIA
LatviaD New8paper
Pubiisbed ttnder eUCOM CivU
Aflairs Division Autborisation
Number UNDP 108, Publisher
•nd Edit^r: KSrli» Rabācs.
OP Camp K'einkOts near
Cflnibuff/D Prlnter: „Schwfib.
VolKsbl." Gflnzburg/D.. Bgm.-
Landoi-Pl. 7- Circulatloo: «KM).
Pubtished three HmM wMkly.
Editorial ofHce: Cilozburg/Do.
Oo'ntmkiis-?.lfnnicrni»'»fi-Str. 2 LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 17 (241)
Sest^, 1949, t 12. f^r.
lafik tjrts f dm fl^ilSl iMtt-v6i8:
latvicSv pmes tfirl>itie*
ka MdarbIbM kopīĻ; kopn
cākais M. Culltis. Gtlventis
redfektol^ K. (Sobrfd
darbā ntatr^das); galv, rtdak-to^
vietn. M. Colitis. Re*
daktori: L. B M ^ . B.
Ķīselis. A. Liepa, H, Mitadeii*
bergs. Adrese: Ofiiiibttrg*Do.;
red.: Dominikns Zimmtnnann
Str. 2 (tfiir. SO).
sprāgs Vašingtonā izlemta
ASV patur atomieroču monopolu
Prezidents Trumeus Vašingt^i^ paziņojis, ka ASV neizpau^s, ka
to Padomju Savienība vēlējās, cik atombumbu tai jau sagatavots un
an turpmāk visai rdpigi glabās savp lielāko noslēpuma ««jaunākos sa«
sniegumus atompētnieeibā. Ar ilo deklarāciju vēlreiz apstiprinājies ASV
prezidenta jaunais kurss polliUkā un viņa nepiekāpība Padomju Šāvieni-bas
priekšā. Kā ziimms, ASV 1949. gadā paredzēti 3,5 miljardi dolāru
tālākiem atompētijumiem. No šis Summais tikai niecīga baļa kalpos
tīri zinātniskajiem darbiem par atoma kodola uzbtivi un jaunu ierīču
izveidošanai, ftr kurām pārbaudīs vissīkāko vielaiš da}īņn protonu
un neutronii skaldān^u.
Visi pārējie līdzekļi tiks izlietoti ļ Neatlfcis nekas cits, kā paļauties
jaunu atombumbu ražoSanai. Ame-ļ pašiem uz saviem spēkiem. Pagā-rikāņu
speciāiliterātūrā vairākkārt ļ gada martā inženierim 2ukanl
minēts, ka jau izgatavoto atombum- hfV izd^^^ kas l i -
'l^n W i t s nārsniedz 2(M) Ti^ ffan i r h ^ ^ piemērots. Izmeģmajumi no-bu
Skaits parsme(^m m gan 5 tutuši Kaspijas jūras austrumu krās-tīri
minējumi liekot pamata^ lespe- ^ā, vientuļajā Mangišlak^s pussalā,
jafno U235 ražošanas kapacitāti. Nav 500 kilometru uz dienvidaustrumiem
tomēr izslēgta iespēja, kā ASV atom- no Archangeļskas. Mēģinājumi to-pētriieki
atraduši jaunas, vēl iedar- mēr cerības neattaisnoja. Kaut gan
bigSkas un daudz lētāk iegūstamas ļ krievu infeehleri bija paredzējuši 15
vielas kas padodas kodola sabrūk- M ^ ^ ^ atstarpi starp bumbu nome­šanas'ķēdes
reakcijai,, nekā urāna f^^^^^ un eksplozijas bridi, abas
ļ,1^f«n-i 9^t^ bumbas eksplodēja par agru. Ap-izotopa
ļrēķini nesaskanēja ar praksi par 25
No pulkveža Tokājeva' stāsta un 30 proc. Bez t^m atklājās, ka
citiem ticamiem avotiem zināms, ka Al^Ja Wbrikās ražotais metalls ir
Padomju Savienība Jūtas militāri n6kūr neUetdjāma manta; Izmēģi-nevarīga,
līdz arī tās rīcībā nav pie-J vājumu rezultātā iecelta jauna štāba
tiekams skaite iedarbīgu atombum-ļ komisija, kuras uzdevums ir kon-bu.'
Nemitīgās pūles kāpināt urāna struēt Jaunu atombumbas tipu. Tas
nļdas. iegūšanu aiz dzelzs aizkara Miozīmejot, ka atombumbu izmeginā-liecjna,
ka; Staļins visiem Kdzek- atlikti uz nfezināmu laiku
ļiģm ļgrib iedzīt ASV šī ieroča ra- >
žpSana. Liekas, ķa visas līdzŠihSjas
pūte tomēr bijušas veltas. Par to
liecina kaut vai informācija, fco no
Padomju Savienības atnesis tnajors
Silpvs, kam savā Išiikā uzdeva sa-rnļsklēt,
Padomju SavierilDal ilĢpjie?
cješ.amip^^^ y^ ^^ĢĢiāllstus s^rSgjrt''
vielu. ja^tf,jxuAQs/m
kiajls, ka kSds vijjia radinieks bļjls
spiegs uri SilQvs saņēmis uzaicinājla-mu
nekavējoties atgriezties. Ar ^^il-totiem
dokumentiem Silovs nokļuvis
angļu josla Vācijā, cauri Beļģijai de­vies
uz Dienvidameriku un tagad no­darbināts
tur par ķīmiķi.
Kapteinis Siiovs 1948. g. bijis .K?is-pijas
jūras krastā izdarīto krievu
atombui^bu izmēģinājumu aculieci­nieks.
Svarīgo notikumu vērojušas
pārmet
somiem nosver-šanos
uz rietumiem
Maskavas uzmanība no jauiaa
pievērsta Somijai, kuras sociālde­mokrātiskā
valdība, pec Kremļa
ziņām, atbalstot „madiinācijaž}",
lai radītu Skandināvijas valstu
ziemeļu aliansi ziņo, „Ņew York
Herald Trlbune*' speciālkorespon­dents
Maskavā. „Trud" ziņojot,
ka, I par spīti nesenai Skandinā­vijas
valstu sarunu^ izjukšanai,
Skandināvijas „ekspansionistisiki
elementi", neatlaidīgi turpinot or­ganizēt
atsevišķu Skandināvijas
paktu. Norvēģijas ārlietu mi­nistrs
Lange cenšoties iesaistīt
šai blokā arī Somiju, par spīti
tam, ka somu-padomju savstar­pējās
palīdzības pakts aizliedz
Somijai piedalīties jebkādā pret
Padomju Savienību vērstā koali-cij^
j Sbmijas ministru prezidents
Faģeŗholms 11. decembrī esiot
deklarējis Somijas iebildumus
pret Skandināvijas pievienošanos
blokam, kas vērsts pret Padomju
Savienību, bet „Trud" u^veŗ, ka
viņš nekādā veidā neesot preci­zējis
nostāju pret ziemeļu aliansi.
Esot skaidrs, ļka Fagerholma val­dība
vēloties „pa|riezt ārlietu
politiku tā, lai būtu iespējama
sadarbība ar agresīvām aprindcim
rieiumvalstīs."
gijas pievieno­šanās
Atlantika paktam
Ārlietu ministrs Lange brauc arī pieBe*^
Maskava šoreiz zaudējusi
Halvarda Langes sarunas ar ASV ārlietu ministru Dinu Eēesonu Va­šingtonā
bdgušās. Tagad ir skiddrs, ka NorvēģIjA ka pirmā Skandi­nāvijas
valsts pievienosies Atlantika paktam. To tuvākajā laika — pēc
dažām ziņām vēl Sai mēnesi, parakstīs Vašingtonā vid Bmoiidu salās.
Norvēģijas ārlietu ministrs aicefā U;JE Oslo iegriedsies Londonā, kur ap-spriedīsies
ar Anglijas ārlietu ministru Bevinu. Sķic^, ka tur tiks pār­runāts
galvenokārt Skandināvijas valstu kopīgs aizsarddbas pakts, kas
tad kā daļa iekļautos ari Atlantika paktā. Lidz ar to bātu panākts,
ka Zviedrija fmmāli paliek neitrola un Atlantika paktu tieSi nepmksta,
bet patiesībā bauda visas mlliOrās un apbruņojuma priekSroelbas tā­pat
kā Atlantika pakta signatārvalstis. Paktu parakstīs uz 16 gadiem.
Ārlietu ministrs Lange visos uz-1 kas, ka es izteicos visai nepārprota-ņēmuttitos,
kaš izdarīti viņa viešoša- ļ mi,** teicis Lange, „un arī otrreiz, ja
nās. laikā Vašingtonā, redzams smai- tas būs vajadzīgs, mūsu atbilde būs
dīgu seju un ļoti apmierināts. Pa- tikpat noteikta."
domju Savienības draudīgā nostāja Norvēģijai amerikāņi pašreiz parā-pret
mazo Norvēģiju lielā mērā vi- da vislielākās simpātijas. Langem
ņam atvieglojuši panākt ^ norvēģu ļ vairākās pieņemšanās sarfkotas ovā-tautas
ātru izšķiršanos par pievle-ļcljas. Ņujorkas laikraksti izsakās,
nošanos pasaules lielākajai militār- ļ ka noskaņojums, kas ASV valda pret
aliansei. Ar to reizi par visām reizēm ļ Norvēģiju tās drosmīgās Izturēšanās
noteikts Norvēģijas stāvoklis šodie- dēļ M)askavas drauda priekšā, esot
nas saskaldītajā pasaulē. Kā no līdzīgs amerOcSņu simpātijām pret
Langes intervijas amerikāņa presei somiem 1939. g. kara laikā* Norvē-spriežams,
viņš panācis visu, ko vē-ļģija pašreizējā situācijā esot ar
lējies: nekavējošu Norvēģijas droSī-1 daudz lielāku stratēģisku nozīmi,
bas garantiju no ASV un Lielbrita- ndcā Somija Jebkad biļiisi, bet arī
nijas puses, vēl iekām parakstīts morālā dŗosms. ko parādījis Lange,
[pakts un dota atbilde Maskavai, no-1 esot mikīgs pakalpojums pasaules
,.JA VARĒTU RUNĀT
aŗija nebūtu tagaļļejās valdības,"
doma Trumlcns
līgumu par visu militāro un apbru-ļ mieram,
ņojuma priekšrocību tūlītēju nodo-ļ ^
Sanu Norvēģijas ģenerālštāba rīGibāļ rj
im garantiju, ka, pārsitot Atlantika | ^0
paktu, Norvēģijai nebūs jādod m i l i - i"
tarl atbalsta punkti savā terrllkjrlja
nedz ASV, nedz Lielbritānijai.
BBC..MBC, NYHT
1 es gai-ari
lādas padomju inilitārās promi- dapeštas sprieduma pasludināšanas
nences, kā maršals Timošenko un paņēmās aizvien plašumā, iegūs arī
Voroņins, jļinātņu akadēmdjas un ķadu konkrētu veidu, pagaidām nav
krievu atomkomisijas viceprezidents zināms. Tāpat nav zināms, vai ko-
Joffe un daudz augstāku virsnieku mūnistiskā vara ļJnjJārljā dos rīko-uņ
militāro zinātnieku. Tā kā trūds ļumu augstākajam, tautas tribunā-lid?
ekļa, ar ko izslēgt amerikāņu lam spriedumu revldot. Interesants
novērotāju Ierīces, kas katrt cik spē- tomēr ir tas apstāklis, ka kāds
cigāķus satriclnā3um:»is nekavējoties augsts ungāru tieslietu ministrijas
reģistrētu, tad nolemts liecot tikai pārstāvis paskaidrojis, ka kardināli
150 g sprāgstvielas katrā no abām Mincentl, ja tas «uzvedusies labi", no
izmēģinājuma bumbām. Taču gan- ieslodzījuma aļbrīvos jau pēc 15
drīz nepārvarams šķērslis izrādījās gadiem. Cits jautājums, protams, ir
pietiekami .precīza laika degļa tas, vai kardlnālisitad vēl būs dzīvs
lekonstruēšana. Krievu izlūkošanas k a vai Ungārijā pastāvēs komūnds-dienpsta
spējīgākā galva — pulkve-ļ tiskais režīms. Katrā ziņā, pasaules
dis Vasiļevs gan bija ziedojis milzu ļ sabiedriskā doma tomēr parādījusi,
pūles degļa kopijas iegūšanai no ka taisnību nav iespējams apklusi-amerikāņiem,
taču, kad viņš trium- nāt netaisniem līdzekļiem.
S«"Svā°S^^^^^ t\ Preses konferencē prezidents Tru- ?aSSk|fMēgS^^^^^^ spriedumu kardināllm Miņ-ki
un^ tS sakot iSmērēu5i vDlotu h^ti nosauca^r ^ a ^ a .pdnu".
pred - zlmēiumi bija rupja, falsi^^as^l^un^a^^^^^
'žurnālists jautāja, vai ASV nepār­trauks
diplomātiskās attieksmes ar
A C t r 1-1 ± ' I Ungāriju? Uz to Trumens atbildēja: Ao V nedrīkst .PoMjas valstī, kāda ir arī Ungā­rija,
tautai nevar prasīt atbildību
nalA1lfl^Q 117 l^cnplll valdības rīcību. Ja tautai būtu pdiaUlieS uz lespeļU ļ tiesības runāt, tad šādas valdības
vispār, nebūtu. ASV pašreiz pār­bauda,
vai Ungārija nav pārkāpusi
miera Kguma noteikumus. * Politis­kās
aprindas Vašingtonā šo prezi­denta
dekiarādju Iztulko tādējādi,
Aoxr u X -I ^-ur. »^*.|ka Savienotas Valstis diplomātiskās
- ^ ^ . f n ^ attieksmes ar Ungāriju laikam ne­sen
BradUjs kāda runa Bostonā Valdāma varMt vlenigl
bndmajis .vieglprātīgos" k^^^ do-1
ma, ka var paļauties Vienīgi \iz •
gaisa spēkiem cerot, ka tie even- Lielbritānijas ārlietu mlrtlstrs Be-tuāla
kara pirmajos mēnešos varē^ vins ceturtdien bija uzaicinājis ie­tu
satriekt pretinieku ar „nokauta" rasties Dauninga Ielā Ungārijas
sitieniem. Ja ASV grib karu pār- sūtni Pēc BBC informācijas, Be-dzivot,
tai jāsagatavojas pirmo pret- vins viņam norādījis, ka visu Ang-triecienu
uzbrucējam paplašināt liju pārņēmusi īsta sašutuma vētra
līdz intensīvam karam globālās di- pēc Budapeštas sprieduma pasludi-mensijās.
Agresijai iesākoties, ASV nāšanas. Šis spriedums ir krasā
jau pirmajā mirklī jāsviež visi sa- pretrunā dlvēku tiesību chartai un
vi stratēģiskie gaisa sp^d triecienā Irletumnieku izpratnei par taisnības
pret ienaidnieka sirdi. Taču ne- principiem. Britu ārpoHtikas vadī-drikstot
iedomāties, ka ar šo trie- tājs tālāk norādījis, ka Londona
ci^nu vien karu varētu izšķirt. Esot protestē pret.to, ka Budapeštas prā-
Jārēķlnās ar to ka aviācijas trlecie- vā nebija tiesību kā novērotājam
nu spēks samazināsies, ar katru piedalīties AngHjas valdības pārsta-dienu
noplokot aton^immbu krāju- vim. Vienlaicīgi ar Bevina paskaid-
' miem. Ipojumiem Lielbritānijas sūtnis Un-
Bwt taiai VaSingtOTias sarunās p*ār-runāls
^ Jķie^mi^ Kravfellko pCff
jums par Skandināvijas valstu ap-ļ ^
, ^. ... . . .vienošanos militārā savienībā, kasi ^ffttinu
S^utung^. par. kara^^ Mincenti notiesāšanu visa iKisauļe turpina pj^^ trim nedēļām Zviedrijas ne- OlTOOtt
pieaugt ASV, lielbrrtenUa un pašreiz apsv^* jautājumu, vai itrglās nostājas dēļ pirmoreiz Izjuka. Parīzē, a. februārī. Prāvas S?s-
UngarUa luīv^ pārkāpusi 1^^^ līguma note^umus. Pec vienas infor- pinns izlidošanas uz Londonu piekt- ned beidzamajā sēdē bija dzir-
?.^"^:.^l®^5-u^ ^ ^ i * ^ " * gatavojas BudapeSt^ ^rieduma revi- dien Norvēģijas ārHetu ministru pie- dama gandrīz tikai krievu valoda -
rfjta uzticēt Drošības padomei. Citas ziņas veļti, ka ^rietimu valstis Lems ASV prw^^ par daudz uztraukta, un aastetgfca,
i^nlegs Ungar^_^ kopīga protesta notu. Ķm^^ ^ diplomātiskie Danākumi ne visai velkHe tuBd spētu tai se-dinaļu
sede Vatikānā. Jespējanis, ka pēe tās pāvests Pijs panaKumi|, ,
savu deklarāciju pret Mincenti notiesāšanu. '
5r^^5 ' Aa^JnA.. orT fnnmsi,r tn^o I kaNorv^ģlTa ^Maska^^^^ vajadzēja pārtiaukt, M ^ u
anjā iesmedza Vai sašutuma vētra, kas pēc Bu- ari formālu P^o-1 apmierinošu atbildi piedāvājumam ŗninu pagūtu pārtulkot frand^
lies iespēju
ievadīt karu ar
^nokauta** triecienu
testa notu.
Kopīgajā protesta un sašutioma
vētrā tagad ofldāli iesaistījies arī
ASV kongrebs. Trešdienas pēojms-dienā
tabtas pārstāvju nams vienbal­sīgi
pieņēma rezolūciju,, kas visasā­kā
veidā nosoda kardināla Mincenti
notiesāšanu. Tās turpinājumā ame­rikāņu
deputāti lūdz savu valdību
oficiāli protestēt arī Budapeštā, ie­priekš
pārbaudot, vai šai gadījumā
(Beigas 5. Ipp.)
slēgt neuzbrukšanas līgumu. Lange ļties par lielu pārstdgunm, Kravčen-amerikāņu
žurnālistiem sarunas lai- ko pirmo rfeizl parādīja, ka viņš ru­ka
Valdorf Astorla viesnīci, kur viņš nā franciski un pie tam visai tekoši,
kopā ar pārējo Skandināvijas valstu Pratināja trīs Maskavas Ueclnie-vēstniekiem
un delegācijām pieņēma kus. Tie visi centās mazināt Krav-presl,
licies visai ironisks attieksmē U^nko personibu, nomelnojot viņu ar
uz Maskavas notām. Viņš izteicies, stāstiem par pagātni im studenta
ka pēc vina domām jau pirmā atbU- dēkām. Kad kādā atbļldes teikumā
de, ko Norvēģijas parlaments nosū- ?avam bijušajam darba biedram Ni-tīja
Molotovam. bijusi pietiekami kolajam KoUbānovam Krav^enko
skaidra, lai visi turpmākie jautāju- picinošl izmefa piezīmi par „visu
ml atkristu p^i par sevi. „Mah lie- P^^tu tēvu". Koļib^ovs pielēca kā­jās
uh demonstratīvi sauca:
Sabiedrotie vēlreiz noraida Mas­kavas
prasību pēc DP
Otrdien Londona sakās ēeku vid-stu
konference par miera līgumu ar
Austriju. Sal konferencē piedalās
Savienotas Valstis, Lidbritoiiija,
Francija un Padomju Savienība» Jau
apspriežu sākumā visas tris rietuma
valstis paziņoja, ka ti» noraidīs Jeb­kādu
pri^;šUkumu par Aūstdjas
robežu groziSantt« Neraugoties uz
to, trešdien padomju delegāts flse-ļovs
tomēr pasija, ka Padomju
Savi^lba vllas, lai Dien^dslavija
par Jaunu iesi^ia^ savas prasības
pret AustidJu, ko pārējie kcmferaioes
dalībnieki katSgoriski noraidīja. Ap-spriedis
nepiedidag ne AustrUa, w
IHenvIdslaviJa. Žh^tna tomlr tas»
ka Londonā feu l i g ^ laiku uztu^
Ausmas ārlietu minMs De. (}ra-bers,
kas Jau vairākkārt apsprliidles
ari ar Bevinu. Trešdien uz Mtn
galvaspilsētu izlidoja ari Dienvidbla-vijas
mii^stru prezldaita viefnlieles.
Politiskās aprindas Londonas ap­spriedes
gaidīja ar lielu interesi
Vairfei prominenti rietumu valsts­vīri
izteic^, ka konferencē par Aus­trijas
mieira līgumu Padomju Saivie-nībai
būs iespējams parādīt savu la­bo
gribu ^darboties. No tā tad va­rētu
secināi, vai Staļina piedāvā­jums
prezidentam Tsrumeņam do­māts
nopietni, vai tas ir tikai Krem­ļa
parastais propagandas manevrs.
Daži politiķi cerēja,, ka ķonfer<mcē
šoreiz vai1)ūt varēs panākt vieooša-
,JSs Jums aizliedzu tā runāt par
manu mīļoto vadoni!**
Kravēenko visā savā pārmodemās
žaketes platumā pagriezās pret lie­cinieku
un teica: „Es par Staļinu
teikšu visu, ko vien Viešos. šo
brīdi es gsddījļu visu mūžu. Ja Jūs
nos arī Austrijas robežjautājumā, I n«J>Qtu liecbleks, es ^jums^noraulj»
pamatojot šo c«1bu ar to, ka Mas- galvu." „Ēs jums ar,^ Miedza pretī
kava vairs neaizstāvēs «ķeceri Tīto" Koļibānovs.
un viņa prasīl>as pēc Karintijas. I „Les Lettres Fran^aises" aizstāvis
Londonā tagad dienu no dienas kļiist I pirmo reizi prāvas līdzšinējā gaitā
^aidrāks, ka visas rietumnidcu ce-1 uz miricU samulsināja KraVēenko,
ribas laikam izrādīsies nepareizas. Fuzrādīdams tiesai viņa pašrocīgi pa-
Lai gan Maskava un kominiorms | n ^ ī t ā s izziņas par savu pagātni,
tucpina Tito lādēt ari iSi tagad, kas savā laikā iesniegtas HlKVD.
starptautl^ajās sanāksmēs Kremlis | Tur atrodami noridijvflii, kas nesa-tomēr
atbalsta Belgrades prasības I skan ar viņa paša grāmatā attēloto
un otrādi. Vaivāki britu laOcraksti btografiju. „&B Jums varu parādīt
norāda, ka ASV pareiai novērtējusi vel atdķirigSk;u9 tiSoJumus, iit Ipaši
Staļina piedāvājumu — Padunjulto, ko Izplī^^ lead sū^ uz
Savittifbas izturēšanās ari tatfad aav ASV." Kravtaiko jopppjām pār-mainijudies
ne par matu. ^§ti elegants un taibi sēdē p£&ā-
L ī d ^ ^ ā s konferences par Aus^ldas )mSi uzv^Bct tarizē joko, ka
trijās nitea Ilgumu be^vžSs bez | viņa grāmatas ti1ids_^
panakmnto, Pado6i|u Saviei^bas hfrfVftm*' iSmainot I%r^2Sk esot
nei^ēkāpības d^ nevarēja vienotie I ;,Ss izvIiēJoB poļmlāritāti". B. 6.
psf reparācijām, agrākajiem vāouf
īpašumiem im Austrijas robdSām.
Ari trešdien Ķiseļovs ZK> jauna pie» GANDUA SLEPKAVU PAKABS
prasīja, lai no Austrijas spaidu kārtā I Trei$dien JaundēUJā beidza iztie-repatriē
DP. Rietumu pārstāvji šo sāt prāvu pret Btfahatroas Gandija
prasību kategoriski noi^dīja. Ne I slepkavu un 6 kopā ar viņu apsū-
ASV, ne Fr^oijai un Lielbritānijai dzētiem. Slei^avam iesprieda nā-nav
iebildumu, ja kāds grib bzaiikt I ves sodu pakarot. Tāds pats likte-uz
savu dzknteoi labprātīgi M&esī nis sagaida ari galveno līdzvainīgo,
šādu dlvēku skaits no Austrijas sa- kas bijis atentāta iedvesmotājs un
sniedz tikai 10. Bet rietumu demo- organiuētājsL PiWjiem piedto ap-kratljas
ir kategoriski pret jebkādu sūdzētiem piespriests ieslodzījums
varas Uet<^anu. Šī svsuigā dek-ļcietuiļoS liz 20 g^em. Mahatmas
larācija vēlreiz apliecina, ka nevie- Gandra nonāvētājs un pārējie līdz-nu
pārvietoto^ personu ar varu ne- vainīgie bijuši hind^ kas sakās ri-spiecfisl
atgrtezties savā agrākajā | kojuāies reliģisku motfvv dēļ.
dzimtenē. 8BG