Bavarijas Latviesu vestnesis, February 12, 1949

              gala. Mājiņa
' kas
. *^^ā3s, saka
j ^skaistu ^§t,
"'J^ gājieni
Tr-7— Stāstīja ka
^ kreklos izme. 31
no koka līsti*
^ l ' i . papei
,I^žā ;tikai gri,
" un sēdētāļam
>^a;za (^ļu krāsni,
ii!'^ Amerikai Val
no silta
_ . tad rm
:,i?gplŗms iemet auklu,'
» # d f t i § ir tu^
^S^nifļis Mdu zivi, vai
l^fer^uga zivi, tad vi-
\ii m tajā vietž
ZKttra: uzmaukta maza
?liys ķeŗ mak^
tm loms rokā!, Sa^
li māfeu sīgām.
&tm atī, «mūsu draugs
#:ļ^gu/Savs l(h
ai»nierinits ne^
par maziem,
-paprāvas zivi^, bet
Nākamo nedēļu
V giidŗoj^i kaut ko
i^im^^vflēja. Un ka vi^
panākumiem, liepi-ieguva
paģa-
?idpUi^dieriā draugs^
munjs^ un pasniedza vel
' '-šainfti. Divdesmit
plātīja mutes un
'ifrīsdesmit palikuSi
'saimhieeibai, Tātad:
gieediBsmit ašaŗu, un
inednieku stāsts!
ietītajām, kā ticis \pie
'l^tesllpuinaini smai-ļ^
a: ,,Jfi, to pašu man
kanādie-vbritiņa
viņS izvilka
oklīti^ lēni to attina,
ijam tur āķīšus, po-sfi^
rkanus dzīpara' pa­bija
ļoti siiialkā
•b^t pats galvenais
ferādījās vizup un
patl^edieni.'. Bet va
npielstara ziņas nedrik-nprakštit.
jo arī iri^-
teču ir noslēpumi. •
ģaŗdi^ balti un sal-t
i d ^ ir dzirdi ^
T&ti: E Ir bite
E SIEVIEStr GODA
iSSANAl ,
;lds liMevs atrodas
;u no foemļa, ari w-
Ms idejas, saka, „Ti-par
rflcdjtunu, ko pa-išidevls
nelielā Debe-
.Jma krievu .koiņan-sie*(
rie5u delegācija lau­vai
vtleSām nebūtu
Jfflt krievu kareivM
j8m: apgrCtinot |aun^
dants. uz to atbilde^
jauakundzēm vien»M
šfit Kdzi tintes pude»^
JBs briesmās, lai vi^ļ»
iti-kscreivja drēbes.,
•evu karavīram iŗ^ļ
al tērps, eš viegh f
vainīgo." '•^
ālējies
-.^laiivām vienā W
gmls .solītās M māra
pavadUua ^ v i
vai īārgalvibu ^
otikums" vēl nav
ieja-tagad s ā k u ^^
m humoru nesapr»
policijai, un ap ^
ik dienai kļūst ska
vSrt. E. Laid*»
„PLAISA STARP
STAĻINU UN TĪTO IR
ISTA, BET DIENVID­SLĀVIJA
KAROS
M ^SKAVAS PUSĒ,"
SAEA DŽONS GUNTERS
„Ja Maskava strauji nemaina kur-
* iw un nekāpjas atr)akaļ, tad plaisa
starp Kremli un Tito būs dziļāka
:par Kolorādo kanjonu/* saka Džons
' Gunters^ savā jaunajā grāmatā, „Ei-jn>
pa no iekšpuses taead*l. ^ o sava
apmeklējuma Belgradē un Zagrebā,
kā arī sarunām ar maršalu Tito, es
giivu pārliecību, ka lūzums starp
Padomju Savienību un Dienvidsla-ķ
viju ir īsts un neviltots. Iemesli šā-
•jdl: vispirms dierividslavi nedomā,
I ka drīz varētu sākties kaŗS, bet ja
, arī kaŗS sāktos, tad sācēji, pēc dlen-
^ vidslavu domam, būtu amerikāņi, ne
krievi, un krievi uzvarētu, jo — ag­resori,
lūk, arvien karus zaudējot.
„Ko nozīmē šī pārliecība? Vai tā
^ | l r tikai tukša iedomība, vai slavu
^'^solidaritāte? Es garā re&ni, ar kā­diem
smīniem Sfs manas piezīmes
lasīs daudzi angļi un amerikāņi,"
saka Gunters, „bet palūkosimies dzi­ļāk
šai serbu fUozofijā. Par spīti
lūzumam, par ko man nav vairs
šaubu, un nemitīgo neuzticības un
saspīlējuma atmosfairu starp Bel-gradi
un Maskavu, visi dienvidslāvi
man teica, ka kara gadījumā Dien-vidslaviia,
protams, cīnītos Padomju
Savienības pusē. Kaut ari strīds ar
komlnformu dienvidslāvu komunis­tiem
sadzinis asinis galvā, tie Jopro­jām
ir komunisti un pie tam iedo­mājas,
ka viņi 4T labiki un īstāki
komunisti par maskaviešiem, ITn
karā ar rietumu demokrātiem, pro­tams,
visiem komunistiem jācīnās
kopā.
Maršals Tito pats domā, ka mieru
būtu iespējama saglabāt un ka tādā
' gadījumā valstis un režīmi, līdzīgi
^ Dienvidslāvijai, kļūtu par tiltiem
starp abām' ideoloģijām. Viņš pār-lie^
iļjāts, ka šīs „vidusvalstis'* ļoti
labi^arētu tikt galā ar visiem saim­nieciskiem
m dtiem grūtumiem un
būt draugos .kā ar rietumiem, tā
austrumiem. Tltb cer, ka ASV vi­ņam
nākotnē sniegs lielāku palīdzību
nekā līdz šim, bet viņš nepflrpro*
m
"1
n
f
I-it
l
i
' ' tami baidās pārāk izcelt savu drau­dzību
ar klapitālistl^āko no visām
kapitālistu zemēm. Taš nenotiek
Maskavas dēļ, bet gan, piemērojo­ties
pašsi fanātisko sekotāju prasī­bām."
Nevarēdams ignorēt raksturīgāko
serbu īpašību — nacionālismu, kas,
pēc Guntera domām, ir viņu snēcī-gākā
jūta, Tito uzsācis savu patstā­vīgo
ceļu. „Serbu pašlepnums he-pieļaui,
ka Ma^ava tiem raksta
priekša, uz kupa ,4" likt punktu un
kuram „t" svītriņu," saka Gunters.
„Viņi vēlas runāt ar Padomju Sa­vienību
kā līdzīgs ar līdzīgu. To,
protams, Maskava nevar pieļaut. Bet
tai atliek tikai četras iespĢJas, kā
rīkoties ar dumpīgo tautas republi­ku
un tās vadoni: vai nu sākt karu
ar Dienvidslāviju, kas laikam neno~
tiks, val spaidīt tp ar saimniecības
sankcijām, kas jau tiek darīts. TreS-kSrt
varētu mēģināt lospridzlnāt Ti­to
režīmu no iekšpuses, bet tas sais­tīts
ar risku, ka Tito iedzen rie­tumnieku
rokās. Pēdējā iespēja —
Tito nogalināt."
„Bet šķiet, ka nebūs viegli nedz
attīstīt plašu sabotieŗu darbību
\ Dienvidslāvijā, nedz sarīkot atentā­tu
pret Tito," vērtS grāmatas autors.
„Tito pats izskolots, kā sagatavot
atentātus un. kā izsargāties no tiem.
Viņš pats beidzis visas sabotieŗu un
aģentu skolas Maskavā, un šl tečh-nika
vtņam pazīstama. Bez tam, cik
es to varēju spriest, Tito tuv^ie
līdzstrādnieki viņam fanātiski uzti­cīgi
un turpinātu viņa līniju arī, Ja
atentāts pret Tito izdotos."
Belgradē ārēji pilnīgi līdzinoties
Maskavai, saka Gunters. Nabadzība,
pilnīgs elegances trūkums^ apdilu-
^šas drēbes un pelēkas sejas. Visur
rindas, rindas, rindas. Pat pie tele­fona
būdiņām. Trūkst visvienkār­šāko
preiu, pilnīgi nav tekstiliju.
h Cenas saskrūvētas mākoņos. Katru
ārzemnieku uzlūko ar vislielāko
neuzticību. NYHT
PAZtiD VSCV ŽUENĀLISTI
NOBVEĢUAS mĀTEĢtSKl LOMA
Ne viens vien dlvēks, kas ceļojis ļ Dāniju un divos iepriekšējos kaŗt»
pa Eiropu, nešaubīdamies saka: ar neitralitāti uzbarojušos Zviedriju
«Visskaistākā zeme mūsu vecajāk pievienoties Atlantika paktant
kontinentā ir Nor/ēģlja!" — Norvē- Tāpat Norvēģija bija pirmā no
ģijas kalnu pasteļkrāsotās galotnes, Skandināvijas trijotnes, kas^ «ktivi
kas plaiksni visu toņu gammās, un s&a rūpēties par savu bruņoto sļē^
Norvēģijas fjordi ar ūdenskritumu ku pastinrināSanu.
pavedieniem gar drūmajām klinšu Nbrvē& būdami Jūrnieku tauta,
sienām ir skati, kas normālos lai-ļ vienmēr vairāk Intereseji^les par
kos pievilinājusi tūkstošiem \m at-ļ pasaules notikumiem nekā daudz
kal tūkstošiem tūrista Tiem pašiem bagātākās kalml^enes Dāniji un
fjordiem tomēr ir ari vēl dts pie- j Zviedrija, kas raksturojamas kā sa-vilkšanas-
spēks — proti, par fjordu va veida ,,pieticības zemes". Nor-līkumiem
vēl vairāk nekā tūristi In- vēģlja 'vairāk nekā dtas Skandlnā-teresējas
tie, kas meklē Izdevīgus vijas valstis jūtas piederīga Atlan-atbalsta
punktus zemūdeņu operād- tika valstīm savu tirdzniecisko sā­jām
Atlantijas okeāna plašunaos. I karu un savas piekrastes līnijas d^ļ
Paši norvēģi mēdz lepni uzsvērt,!kas venrta tieši uz rietumiem, Tai
ka no Kristlansandas Skandināvijas I pašā laikā tā ari Jūtas visvair^
„suņa purngalā" līdz Nordkapam ir Padomju Savienības apdraudēta tās
tālāk nekā no Oslo līdz Homal. C^-1 pašas jau minētās krasta linijists d^
tiem vārdiem sakot — NprvēiJJasļ un ari tādēļ, ka Norvēģijas kalnos
piekraste ir vairāk nekā 2700 km] rok tieši tās rūdas, kas Padomju
gara, un visā šai krasta līnijā ir maz Savienībai visvairāk vajadzīgas —
tādu vieti, kas nebūtu izmantoja- Trīsdesmitajos gados Norvēģija
mas milltajiem nolūkiem. Par se- vlssarkanāk noskaņotā vi-
""^1.^7^^^ atbalsta gg^Sj^jjndto^^^ zdīēm. Kara
punktu iei^ošanal atzīta visa pie- I^^Ķ Norvēģiju bija okupējuši
kraste uz dienvidiem no I^fotu^s?- K ^ ^ ^ ^ noskaņojums par labu Pa-lain,
un ŠI Iemesla «eļ ari Hitlers Lļo^nj^ Savienībai vēl pastiprinājās,
otrā pasaules karā bija ^avs pa- jcomūhistiem bija visUdākS teik^
zaudēt pusi no savas jau tā nelielās jan^ ^^d drīz pēc kara beigām
kara flotes, lai ieņert1w toreiz neit- N^^^ļag oallupa institūta izdarf-rālo
zemi Norvēģiju. aptauju,' val vajadzētu stiprināt
Tagad, kad domā, ka tāllidoju* ^jjg^ aizsardzību, 69 proe. m iz-mlem
varētu būt vēl lielāka nozi- taujātiem izteicās pret to, un 52
me nekā otrā pa^uleska^ laikā, ^o Siera bruņošanās p r ^ e -
vlsniaz tikpat s v ^ s^atēģiste at- i^^m bija komunisti Bet noskaņo-b^
astajna^ts kā pati Norvēģijas h ^ ^ ^ pārsteidzoši fitrl maintlās.
piekraste buljj Spicbeŗgeņu salas, Norvēģi drīz atklāja, kāda īstenībā «^"^^IL^ ^? Nordk^i^. Jau ir Padomju Savienība, kas ar Somi-vatrākkārt
atzlte, ka ar atbalsta jas iekļaušanu savi orbiti kļuvusi
puišiem Spicber^nā modernās ^ās tiešais kaimiņā nelieli rob«4fos-
Idmašmas viegli veiktu lidojumus tālajos ziemeļos,
pāri Ziemeļpolam no vecās uz jauno j , ^ . ^ ^ ^
pasauli val otrādi Jau vairākkārt L ^ ° 1 L « ^ ŗ^, JS?^
Lots ari par Padomfu ŠaviSn>as
vēlēšanos šādā vai tādā veidā Iegūt n^^, ^^«^ ,,7 ^??^ !^
Belākas tlS^J s S r S kur ^^^^^f^,^^.^^^^^ ^^^^
ar starptaSem «i^- S'*^w.SfTnfl^^
w^rraoSo f4n.^4 4^«sižm aisr^ ^0, ka labākā ga<^ļumā Sie'-brlv- tumsas iSd^u^TS £?aIk?i%^a^2";So£
uzdevums būtu ļnlut ku^eclbu J^,
Atlantijas okeānā, lin atbalsta P u n k - H ^ ' f °^ "^^^^^^^ Sf^i,?'kfltoi ti s iLkS atrSī mmeteoS «Ktari lalaL S NniēobSar?seMnu " J ^ 'p^i eģraindītjias, nkeas pēajr t alk2akiamv6, tk amttoU-S
T K « v^T^^o^^S,. .1^ ^SSk neka dažas ne-'
bagātnjas, kas visvairāk varētu to- Ljg^^ j r U ^ jniaistia Lange, kas
tereset Padomju Savienību. Aviād- JlnM?». OITACV r«7iftWau^
jas atbalsta p W i pašā Norvēģijā S««
i^,>s,^r^«yl,,, t ^ r l ^ Ast ^anos Atlantika paktā, iesāka savus SS?^tr?t^tTS!pZaf's rkZa,i^d«?r od'jemu: m«Nourvsēž ijaV anSeiknaģdto nnle v«arr vkiļūr-t
bhr^anndrats« i.e^le!^ja1 Ni„o^rv*ē.ģ»ijfafsi ļvHiduie«n5e tirr P l ^ ^ ^^ usztbiprurka,u mlaai avtabia idSīitduu liuezl--
n^Ki"*"LMT^^»"^ bX? u S S e m atsista Lai
S ; S ^ r ^ ž ^ ^ " i J ^ n l ^ r L Izveidotu mūsu aizsardzības spSnis.
^,wB^n Ztl^X^^J:t «'^'"s vajadzīga mUltāra apgāde no
m
ik:
Berlīnes franču sektorā pēdējās
dienās noslēpumainā kārtā pazudis
vācu žurnālists Hince. Trešdien v i -
lā vakarā viņam piezvanījis vācu
saimniecības komisijas nodaļas va-f
ditSjs Ēlerts un aicinājis pie sevis
^ pēc ^steidzamām ziņām**. Tā kā ari
Ēlerts dzīvoja tai pašā sektorā, Hin­ce
nolēma pie viņa aizbraukt. Pēc
dažiem mirkļiem, kad Hince bija ie­gājis
Ēlerta namā, šoferis izdzirda
palīgā saucienus. Viņš tūdaļ devās
tam pakaļ, bet Elerta dzīvoklis bija
tukšs. Uz grīdas bija redzama vie­nīgi
liela peļķe asiņu.
Tagad kļuvis zināms, ka 1947. g
novembrī apcietinātais vācu žurnā­lists
DTters notiesāts uz 25 gadiem
cietumā. Savā laikā padomju iestā­des
kategoriski atsauca ziņas, ka
Diters būtu apdetināts pēc krievu
rīkojuma. BB
DAŽOS VĀRDOS ļ «Ķi^as Taleirāns"
J^'* «^^iL^sf^r l ^ ^ " izspēle Mao Tsc
baznīcas garldznleķlešxi tuvākā na-| *
kotnē sāksies Bulgārijā. Ari viJ>«s
apvaino nodevībā, spiegošanā un 1 Un&UpretrlaSKaVU
spekulādjā ar valūtu. I
Ar 9 prei 8 balsīm Drošības pado-1 NACIONĀLISTU ĢENERSLIS NO-me
noraidīja Padomju Savienības DOD SINKIANGAS PROVINa
toosināto atbruņošanās proJektu«| KREMLIM
kas bUa pilnīgi Mdtto tam. ko savā CangkaiSeka bijušais galvenais pa-
Isdkfi noraidīja Jau UN kopsapulce domnieks, ,,Uterārais ģenerālis" ^,C^^^^
v^Li \ ^\ . Clfiungs nedēļas sākumā izlidojīa uz
"?A^^u®kstJo^ ^l»^rifi* ^va^r^ēt^a Jisf^be®ig^i ?20^ *m^i-^i hsi^n^kia ngup,a rlaaki sttuītru atrā lePjaodšoum Ijlug uSmau-vēlēt(
», Ptoridfi kādā sanāksmē pa- par minerāliem bagātās provin-
^ d r o j r s o a ā t a ārUetu komisijas U s n^ošaņu Maskavas saimnieds-bU.
priekšsēdis senators Vanden- izmantošanā uz 80 Hdz 40 gadiem,
*^J?^' . _^ ^ ' 1^ I Sl 3dņa, kas nsac reizē ar apstiprinā-mirictolAu
«wwtu jumu, ka nacionālistu ģenerālis šim
sastādIJuS Ķīnas komū^stll^ tie- i|gy„jam esot saņēmis ari tagadējās
sājamu viņi uzskata ari Pekingas nadonālās Ķīnas prezidenta Li
arthibl^apu un Cangkalšeka vecāko i^ungjena un premjera Sun Fo svē-
^ \. Itlbu, nav pārsteigusi Ķīnas pazlnē-
40 i ^ V karakuģii un 200 bumb- j^s^ laj gan tā pirmajā bridi Uekas
yežu sākuši manevrus Aleutu salās, I nesaprotamai
^domju Savienības naSā pierobežā. Nadoiālistu ģenerālis lido uz ko-
Op^djas notiek ar pilnu pplār- mūnistu ieņemtu pirovind, lai to no-
^JļJlS? »ttnldju. L^rtu Maskavas saimnieciska
18.000 vlru^ desanta k a ŗ ^ ^ 2^ toSaņai - kāpēc? Kādēļ Kremlis
ģina If^tKtjdlaka salu, kur ^^a^^ ar Mao Tsetun-das
ienaidnieks'*. Manevri ttotieklgM kas taču^tagad i ^ šis provincei
Udā salā, plosott^ sniega vētrai ^^^^ Kas i» šis ģenerālis ar kla-rermddr
kmisko vārdu Cang Cičungs?
ASV karaskolās apsolījis ģenerālis zinātāji šo 50 gadus veco manda-
Elzenhauers pēc aizsardzības minis-ļJŗ|^^ <ļgyg par ^inas Taleirānu";
tra FNorestāla lūguma. Koluira)ljas Uj,^a daiļrunības māksla un politiskā
universitāte, kuras prezidents ir El- veBdIba kļuvusi par parunu saules
zenhauers piešķīrusi viņam 6 ne- Lļgi^ ^emē. Uekas, ka ari šoreiz
dēļu atvaļinājunm. ' ļCi^SS izspēlējis»veiklu ma-
^ l ^ t t aatpbilsii, divus d z ^ l » nevru. Viņš Maskavu pārUednāJls,
t^agonus, Uelu daudzimiu atikla ka ļ«ao tsetungs neglābjami no-zstrādfijmnu
un radio ierīču apM- vldusSķik ietdonē un kļū-lāJuM
vācuļ polidja Berlīnē. Sis U^t par ^tru Tito, Slnkiangas pro*
PSc]rietmu pretblokādw j^u tā kā tā atrodas komfl-mēģināja
slepeni pārgfidāt uz aus-ļ ^ļgtu pārvaldīšanā, «idēļ nadonālls-trmu
aoktoni ^ ^ Uu valdība varētu tikai uzlabot sa-
Uzbmkoitm ZiemeimalaJS komū-l^as attieksmes ar Padomju Savieno
nīstiem. uzsādsi^Vienotals britu,k„ p^tl provind piedāvādama
^^^^2 malajiešu kaŗaspto, Maskavai, lai tfi Iedzītu ķlU starp
ĶdSi kuģi pēc rietumu pretblokfi- ^a^ TseSmgu un Molotovu.
des izsludināšanas ienSkuSi Vācijas Cang Clčuhgs ir viens no nedau-
Zl«neļjūras ostās. Informētas ap- azajlem Can^aišdca ģenerāļiem,
rindM^fasakāa, ka J^domJuSavieņl- kas nav uz komunistu tolŗa nozledz-ba
»aā veidā cenšas aiaantlt par* saraksta. Viņu min pat par
iS"^'^^®? ' Zi«neļrietumu Ķtoas provinču ip-
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ Pa<>f»Jw vienības nākamo prezidentu. Katrā
SaviMm lauksaimnledbas ražoju-i vlņS pratis sev nodrošināt
mtis saņemuSas vaļrākas smjas fli^ arī kominforma un Mao
mas. Maskava kā pretvērtlbii «pso-
HJusl J^Inas.^ tJ^Bkā nSkotņē padomJu Savienība ar Slnkiangas
Dap^a sag^jļa ierodamies t ^ u Ujmnifictt^ llgump iegūs ļoti daudz
padomju aelegādju, lai parakstītu L . ja vien tā praktiski spēs izmantot
attiedgtri Mgumu^ ^ _ mllflgfis minerālu bagfitltos un
maSm ^ftpAatoii P« sākitti Izmēģl- legOstanJl Krievi Sinklangā, bez Jau
nijunm H d o j u m u s v a * ^ molibdena, volframa
m pasažl^ un bite grra^ ierīkot
pa»ulē. UdmaSiav k<ya ar f P f ari urāna raktuves. 0. W.
dālu anpru un ^ J c e ļ u , izmaksfi-vāto
neuzbn&šanas līgumu, acīm
redzot, interesējas visai maz. Jau
sen Norvēģija bijusi tā, kas pūlēju­sies
piedabūt savas kaimiņienes
1
Zviedrifa dzied cīruļi,
bet ESipte snieg
grautā saimniecība.**
Norvēģija ir izSk!ru8l«8 par rietu­miem,
bet taf pašā laikā pi«asljud
tūlītējas rietumu garantijas konkrē­ta
veidā. Jo apzinās ssrvas ridbas x«>-
pdetnlba Volters Llpmans vēl ne­sen
bridināja ASV no Norvēģijas
iesaistīšanas Atlantika paktā: JTa
Padomju Savienība iegCttu-atbalsta
punktus NorvēiJjā, mēs to uzskatl-w
«u*t ^^iA\^r^. Mnir..K«o +,iVc l^u par kas vērsts pret mums;
kas nav pdedzīvots koņS vairākām' ^
paauozēni. Par ļoti siltu laiku, tur^
pretim, ziņo nb Zviedrijas. Zemes
dienvidos un vidiene Iestājies l<rts
pavasaris. Dzird dziedam cīruļus,
un saulainajās piegāzēs Jau uzziedē­juši
snlegpuIkstenīSl un anemones, ļ ((Turpinājums no 1. Vp^
Vādjā trešdien un ceturtdien plo- j ^ ^ ^ ^ izmantot Apvienoto Nādju
sijās ārkārtīgi spēcīga vētra, kas starpniecību. Ārlietu mlniBtrs Eēe-vletām
līdzinājās Istam^ orkānam. ^ konferencē pēc tam pa-
Hamburgas ostas rajonā Elbas ūdeņi skaidroja, ka viņš personīgi atbalsta
pārplūdināja vairākas ielas. Sa- tautas pārstāvju nama pieņemto re-grūstot
sabumbotajiem namiem, v a i - U n . ^ ā r i j a s valdībai Jānes
rākas persotlas smagi ievainotas, pj^^jga atbildība par BudapeStas
Lībekas apkārtnē vētras dēļ uz laļ- tautas tiesas spriedumu. Ja gadiju-ku
bija jāpārtrauc satiksme. Bāden- Mincenti notiesāšanu pārsprieda
bādenes raidītājs ziņoja, ka vētrā sa- sagaidāms, ka pieņemto rezolū-gruvto
Svertinas radiofona 130 nx L j j ^ atbalstīs visas demokrātiskās
augstais antennas masts. Berlīnē^ valstis. Beļģijas ministru prezidents
sagrūstot namiem, trīs dlvēkl no- gpgks jau tagad deklarējis, Ica b^ļ-nāvētl
un seši smagi ievainoti UP U i valdība un tauta atbalstīs Jeb-ziņo
no Ņujorkas, ka trešdien tur j^g^j^ Apvienoto Nadju spriedumu. f^T^L!"^"^^^ temperatūra koi^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
1871. gada. 1 āiirii Mincmiti bijuši sakari ari ar
Juši 12 milj. mfirc Astoņi motori I UKtJMS Nlļ/UZLIEDZ PRIi^A
kopā dod 20,000 z. sp. I ŗgo Lfikr AR IZPIJBTNI
^ Oklendas pilsētas polidja Kallior-tumvMja
j p i r m * ^ vtitl izraSģlnāJās panākt 22 g, v.
Sās Sudetifas vādetljairtdl C l r l ^ ^ Nila notiesāšanu pareto, ka
kas, dariK)damāS^ar lAeņmtu^vfc^ Uag vairākkārt sava prieka dēļ virs
Liliāna, piegojusi par labu Oedio- pilētas Jzlēds ar izpletni Nils bijis
s l o ^ J j ļ ^ ^ . ^ ^ . k«r^ talkā l^lētņu lēcējs un 8o no-i
7 mal. UeOoim b»^ n»- darbību tā iemīļojis, ka nevarot
Vaiomingas tm Nebraskas stata,!yair3 bez tās iztikt Parasti vlņS no-kur
^Jcptojfim plosās «ilega Tpas. KCIS pilsētas parkā vai uz golfa lau-
ArmijM bumbvea nepāriroiftti,^ met dažreiz sānvējš to ie-siena
ķim no ja^sa. Sarmi un Uji^i^ ari priv^^ ļaužu sakņu dār-
8nl<^ kaj ari ICaHfomiJas augļu Uos un rdri pat nosēdinājis uz kād
^ . ^ i . ! ^ Zaudējumi Jau pār- j^n^ta. Oklendas miertiesriesls pa-sntedz
^0 n^J. dola^^ ^ „ Ukaldrojifl pr^el, ka ikviens sava
Ws konsMfe, J^fi^Pted^ās prieka pēc varot IŠct ar izpletni, dk
agrtkals Jlew Het^d no neaiz-ne"
korespondents Vādjā Eliota, ilg-1 iie<]20t
gadīgais amerikāņu politiskais Hdz-strādnidcs
Eiropā Fodors un biju­šais
,J)enas'< kontroles štāba Šefs
Stjuarts, iecelta, lai ,|UzraudzItu un
vadītu** laikrakstu ^ i e Neue Z e i - | |
tunr.
Cikas im aftes gaļo no 1. Jūlija
Rietumvādjā varēs pirkt brivā tir­gū,
noltousiapvlenc^ Joslas ^^aim-niedbas
padcmie.
tauta varētu runāt
STAĻINA D E l ^ — MASKAVAS
APGABALA AVIĀCUAS
KOMANDIERIS
maršalu Tito. Pārbaudot dokumen­tus,
kas atrasti kardināla lauku mā-jā,
legūtl pierādījumi, ka „Tlto bijis
ar mieru palīdzēt Ungārijai apvēr-
Maskavas apgabalā komunistu suma gadījumā". Budapeštas prā-partijas
sēdē paziņots, ka Vasilijs vas laikā šādi apvainojumi nefigū-
StaļiJM — Josife Vlsarionoviča jau- rēja.
nakals dēls — iecelts par galvas- Ungāru politiskais emigranits grāfs
pilsētas gaisa spēku komandieri un Zoltans Cakl UP pārstāvim lifflndie-paaugstināts
par ģenerālmajoru. Ar- nē paskaidrojis, ka viņš telegrafējis
zemju preses pārstāvji Maskavā sa- prezidentam Tnunenam un UN ģe-kās
zinām, ka tēvs jaunāko dēlu neralsekret U , piesakoties iesniegt
gribējis paturēt savā tuvuma, jo Va- 45 slepenus dokumentus, kas pilnīgi
silijs pēdējos gados esot sācis pār- pieradis kardināla Mincenti nevai-mērīgi
dzert \m uzdzīvot nlbu. Grāfu ar Mincenti saistījusi
NYHT ' ilggadīga draudzība. Agrāk ilņS ss-
LatvleSu tautas kop»>as da-
Ubnidctt kartes no tun>at 5000
latviešiem Eslingenā atteikušies
izņemt divi Alise GauSe un
Kārlis Krēgers. Pēdējais pazi­ņojis,
ka piederot „pl6 IRO kopī­bas"
un neesot la&a nodarboties
ar visādu papīru izņemšanu. Pa­rīzē
populārs kļuvis pasaules pL
sonis Nr, 1 — Gerijs Dēviss. Var-būt
laurus varēs plūkt ari Jaunie
,JBO pUsosfi Nr. 1 un 2".
Berlīnes Tempelhofas lidlaukā
galda ierodamies kādu amerikā­ņu
s^ātoru. Sagaidītāju pulkā
redzami amerikāņu militārās
vus dokumen^ nav iesniedzis tā­pēc,
ka tad Budapeštas tautas tiesa
būtu mainījusi savu apsūdsdbu.
Lai gan kopš sprieduma pasludi­nāšanas
Budap^ pagājušas Jau
vairākas dienas, visas pasaules prese
tam joprojām velti lielu l e y ^ u.
Dsludzos britu un amerikāņu laik-|s va^^'bas, armijas uh vācu preses
rakstos aizvien noteiktāk Izskan d o - | i un radiofona pārstāvji,
ma, ka kardinfilis Mincenti neap- i Gaidītais nepagūst pie­smeldami
ietekmēts varas līdzekļiem | VgV likt kāju lidlauka skrej-
Plrmie foto uzņēmumi kas saņemti] i ^ ^P«i» ceļam, kad avīžnieku
no Budapeštas, rāda, ka kardinfilisIm M un foto reportieru bars
krampjaini sažņaudzis rokas. Tas i viņu pilnīgi ielends, un
nozīmē, saka Londonas firsti, k a l s nepār&aukti jautājumi
Mincenti saņēmis kādas naricotiskas m skan no visām pusēm. Senators
injdccljas, kas paralizē nervu sistē- i mirkli vlldnās, tad paceļ roku, it
mu, vai ari atracBesbipnozes transā. I kā gribēdams klātesošiem kaut
Pranēu laikraksti izdlfi vietā pub- i !:?J^v^^Sff
llcējušl informādju. ka pāvests uz § JS^n.'^^i^SSl un saka ar
pirmdienu sasauds kardinālu slēpe- I . ^fg^ji^SJo ri^u izloksne
no padomi Šādas slepenas sanāk- i
smes notiek tikai ārkārtīgi s^rigos 1 f ^ ^lenu
gadījumos. Informētas aprindas « - ļl
pēc domā, ka kardināli apspriedis, I s » ,*
kādā veidā būtu vislabāk izteikt Va- i Amerik^u laidibu šķiršanu
tikāna protestu un kā palīdzēt Min- 1 ^^^^^ ^ ^ ' « ^ ' f ? ''
centi Iespējams, ka pēc šīs apsprie- i i U l L ? ' ^ ^ 1 ^ ^ S l ^l
des pāvests Pijs X n publicē Jau 1
agrāk pieteikto deklar-ciiu, nolasi-^ pats iesniedzis šķirSanās^sūdzIbu.
dams to VaUkāna' raidītājā un pēc i ^ ^IPl^^^^'Ll^ ^ i^^iS^
tam endklikas vddā piesūtīdams 1 ^KT^ šķiršanu
visas pasaules katoļu baznīcām. | nopelmt
BBc; AB liiiiiiyiiļ)iiiļii^^ |l>HH|jli!