Bavarijas Latviesu vestnesis, July 29, 1950

              /
L A T V I J A , Sestdien. 18S0. g . » . JtUl]!
MOBU XJDZSTRADNIEKA Z
JUMS NO PAKISTĀNAS
NEW YORK TIMES BOLITARK UDffiTBffl>!aWA ^ ^ ^ ^
BALDVINA GRSBIATA PAR RtZVELTA UN CERCOLA PPUTIKIJ
Koiifl&ts Korejā pierādījis,
taisnn>a^ 1^^^^ to poHtiķu pusē,
Karpera un brāļu apgādā Ņujorkā
kal nesen iznākusi New York Times mi-kas
litājfā līdzstrādnieka Hansona Bald-
Jau prieķšlždkus logoja sarkanā vina grāmata Uel^cās kara kļūdas
vī}ņa vibrēju salp^^ austrurf|(Great Mistākas of the War), kurā
nKM. Udz ar to komiihistu vispa-*}^ kritizēta nelaiķa prezi-saulea^
dctivltSte iesUdēj^ atp^aļļdenta Būzveha politika. 108. lap*
vecaji gultnē>^M^s^^ biezajā sacerējumā ai^ nepie-
Ugo uzvaru, vispiirms jāasimilē Āzi"* | redisēti skaidru loģisku argumentā-iSļOjctoi
t^^^ jānostiprina ietekme cijti autors parāda visas tās ameri-iai
pasaules da^l^ i o ^ fakU^ nenorkāijiu valdības kļūdas, kuru dēļ ta-dmē
neko dtu kā nodrošināt aiz^ I g ^ pasaulē valda cbaoss uņ nedro-n^
iiul vlapasauies^^^^^^^ Ko* šīb$. Baldvins sāk savu grāmatu
mOninoai i a ^ tradidonā? hur teikumu: „Var droši apgalvot, ka
Ifiktļoekl j e ^ ^ februārī Jaltā un sabie-pa
j^aļm^ piepilda ŗdro(to invāzijas dienā 1944. g. 6. jū-turpat
^I^:iekš 30 gadiem Izteiktās i^iji Normandijā mēs pazaudējām
Ļeņina tēeea^ Ar šo notikumu maif mieru.'' Un tās pašas lappuses bei-
Inte^ un gās autors vēlreiz psķsvītro, ka ame-
Tllo^^ kas nu kļu^ļriK|uļai pbUtiskās l4^ pasau-
Vciil If^OUt ķaŗa^^^ Jautājums ies karā tagad jāsamaksā ar mie-ir
vlei4Si vairs tas, cik ilgi Pad.nL Sī teze kā sarkans pavediens
Savliiafba^']^^ orientā, vijas cauri visai grāmatai. ^
vēl Juntofii virzīt pa p r i ^ u ķfrj „Mēs cīnījāmies, lai laimētu,"
Dieiu^ korejiešu vai mongoļu niasafe
un kad konfliktā iejauksies pati.
Tagad liesmu fokusā pirmās ie- BA2AS PAR BIASKAVAI DRAU
raiilaji iAadjas zemes, uh laikam šai DZIGAS SATE^iTVAIJ»^
d$M tuvākajā Wkā izšķirsies pā- kADffiANII^^^
rtlis pasaules liktenis. Varētu jau- RADI8i^lU 1RW
tfit kāda it šo zemju nostāja pret Iļ^ulorl» (md), Irārms ministru
draudošām briesmām un vai ar tām prerideņts ģenerāļļs AU Rezmera
droB var rēldnāties bruņotas sa- rietumvalstu^ dipļoŗnStiem iztefdes,
dunmes gadījumā kā ar palfgiem ka kopš Korejas fe^^ sākuma Irā-antlboļieviatiskai
imsaulei? — nāhav bijuši jūtan^
Vinfeņs Jākonstatē kāds fakti, draudi no padomju^^^^p^^
ar ko Hdz šim n^^nēdza īpaši rēķinā- tam femēr Maskava^^TO jauna prote-tiei.
Vairuma Āzijas iedzīvotāj^ stēji pret A S V i ^ ^
vispārējais notoņbjums pret Ametļtas
rikUk Auitrālijttim Kanādu ir nal- iejaukties^ pamatčrfotlĢs U25 1921. g.
digi iādā mērā, ka te pat nedeS an- nolīgumu, kas noliedz pretpadomju
duvalodii un anglo^sakšu sadzīves tomēr
mm. Sis naids tr tik ddļš, ka[i>ar Sādu;^^!^^
ttt pkUdzināms pat t»va veida prā- nekā par varbūtību, ka^^^
t«i lātotojuma^ kura varā'saredz amerikāņti spēki saistīti Korejā,
VaU^ ,vienu ienaidnidcu, bet visiļs Irīnas komunisti varētu s^t orga-pārējos
automātiski uzskata par Nzēt Maskaval^^^^^ d^^ valdību.
varētu iļc^est pie sa-
1^^^^^ Irānā,
iiaiļg^t^^ bloka
raksta tālāk Baldvins. „Amerika
aizmirsa, ka karš ir tikai miera pa­garinājums
dtiem lldzeTcļiem, kā to
kādreiz teica Klauzevics. Mums ne­bija
nekādu derīgu koncepciju pēc­kara
pasaulei, kas tai pašā laikā
būtu vēlamas un reālizēlamas." Un
šai sakarībā autors ļoti asi uzbrūk
Savienoto valstu propagandai un
informācijas dienestam, minot čet­ras
kardinālās Idūdas amerikāņu po­litikā:
'
1) Vašingtona domāja, ka pēc
kominternes likvidēšanas politbi­rojs
atsacījies no saviem plāniem
sovjetizēt pasauli un tagad godīgi
interesējas, lai tusturēju draudsdgas
cfttieksmes ar kapitālistiskajām val­stīm;
2) Hūzvdts bija pārliecināts,
ka viņa ietekmes dēļ Staļins kļuvis
ipar „veco labo zēnu"; 3) Savieno­tās
valstis pastāvīgi baidījās, ka Pa­domju
savienība varētu parakstīt
separātu mieru ar Vādju. Sīs bai­les
pastāvēja ari vēl pēc sabiedroto
izcelšanās Normandijas piekrastē.
4) Amerikāņu politiķu un ari Rūz-velta
pārliecība bija tā, ka Padomju
savienības piedalīšanās karā pret
Japānu to ievērojamā mērā saīsinās
un tāpēc ir ļoti vēlama.
Analizējot šīs* tēzes, Baldvins pie­rāda,
ka tik kardinālas kļūdas va­rēja
pielaist vienīgi nepilnīgā infor-mācijias.
dienesta dēļ. Neraugoties
uz bridinājumiem, prezidents Rūz-velts
esot deklarējis agrākajam ASV
vēstniekam Maskavā Bullitam:
„Man ir, noteikta pārliecība, ka Sta­lts
negrib vairāk nekā kā drošību
savai zemei. Es viņam tānēc došu
Visu un neprasīšu nekā. Sīs džen<^
tlmeņu vienošanās dēļ Staļins ne­mēģinās
izdarīt aneksijas, bet būs
pateidgs demokrātiskajai pasaulei
un strādās miera labā."
Ari attiecībā pret Vādju Savie­notās
valstis pielaida nelabojamu
kļūdu, praSot beznpteikumu kapitu­lāciju,
kas radīja vieiOgi bezriotd-kumu
pretošanos. Tālākā Uelakā
Būzvelta kļūcia bija GeriSila projdcta
noraidīšana rīkot invāziju no Sal­kaniem.
Nesaprašanās abu valsts­vīru
starpā augstfflco^ kuknlnādju
sasniedza TdierānaS* konferencē.
Seit britu delegādja vēlreiz aizstār
vēja savu projektu, bet Rūzvelts no­rādīja,
ka krievi par iotruli^onti uz­skata
vienīgi pārcelšanos pāri La-manšas
kanālim. Staļins, protams,
apmieŗtoāts pamāja ar galvu, un
CerCils cīņu zaudēja. Ar šo galvas
mājienu Uela daļa Eiropas nokļuva
Padomju sa^^^iības varā .
Baldvins protams min ari Cercila
kļūdas, bet. salīdzinot ar Rūzvelta,
tās ir kā knisUtis pret torni Au­tors
par britu premjera galvenajām
kļūdām uzskata „pār$k straujo Sta­ļina
apkam^anu pēc Hitlera iebru-t
»i|5vimlBa ;tas^ ka
fronte nav nem^ tik stipra, par
s iM viiām^ 103^ optlmi-sli^'^
ļ^^
nu-ļrtiliellil
j i ^ ^ un Paki-iwii(
t pr6gi*dhrdt^^^^w kon­gresu
» ko sasauca tiešā Korejas no-
Jau
^, fcsaclfe PSBSļ lāniuma par sitokdļfim pret «ie-par
Hnmte^^^
jauftjiiii^ u z a J ^ ^ izij*s ^ mmm.)^
tluta»
S T m pretojies tām. kur vieiif ^jaj, Aļŗtrffi^^^^
iespējams. Ļaunākais ir tas. rezolū- ma, Turcija un Bolīvija. Abu bnW
olja pieņēmēji niv boļševiku už. impērijas sastāvd^^^
liirirtl, bet t s. i,brivie uh p r o g r e - P ^ jau ireS(Uenas vaķa^^^
rtvie" inteUAtuSļi, kās Ārijā jo- Ma^ena Jaunzēlande u^^
RWjām. ir ļoti ietekmīgs faktors. P^^fov^
Simpatizēt MBS šos ļaudis pamu- tai pievienojās AusteāUja. ^Sidnejas
dinājts vispinns jaU pieminētais | raidītājs ziņo, ka Jau ceturi^Jienas
naids prat vbu anglisko, kā ^ī
veikla padomju pn^anda, kas
v^ergu zemi ĀzUaa ads^ paidarijusi
par ..progresīvāko valsti" pasaulē.
Imi spidošis reālisms ,.sociāllsma
ĢENBBALIS MEKARTŪRS OTRREIZ APMEKLĒ FRONTI ^ KOMŪ-
Tokio (B). Ķoffl Drošības
• • •
(Turpinfijums no t Ipp.)
Lai tomēr sagatavotos visām var-eksperlments",
par ko Āzijas tautas btļtībām, Lielbritānija jau tagad sāks
sen j ^ ram^ kā par nef% reorganizēt savus aizsardzības spē-siUedļ^
o Ēdenes ^ Mkus. Nākamajos mēnešos šo prog-
Vspību nostāja, saprotams, ir mē- rammu vēl vairāk kāpinās, kas pra-rei^
lka, ^ ē u nevar arī sacīt, kā tās sīs no iedzīvotājiem daudz upuru,
degtih degtu apvienoties ar rietumu Britu valdība nolēmusi paātrinātā
piasaull pret komunismu. Oal- kārtā būvēt jaunas lidmašīnas, lid-venais
lozungs kopš neatkarības ie- laukus, radara ierīces un rhodernizēt
tfISahas Indijā, un Pakistānā bijis: savu floti, paturot acīs zemūdeņu
Ļiedet mūs mierā, ļaujiet mums apkarošanu. Sobrid Lielbritānijas rl
celt savas valītisi Lieki uzsvērt, ka čībā ir 6000 tanku, bet ražošanas gai-briesmu
gadījumā šī nostāja tā ari modernie Centuriona tipa. Va-var
kļūt par abu miermīlīgo „zīdai-1 Jadzības gadījumā britu valdība var
ņu" pašnāvības lemesi^. Un ko no- mobilizēt 4 milj. karavīru, kuru skai-
-
rimē boļševisms Indijā vai Paki-s^
inā, to te lieki atgādināt.
I Ar lielu uzmanību tādēļ jāseko tā­lākiem
padomju diplomātijas gā­jieniem
šai stairā. jo jau tuvākā nā­kotne
vair rādīt, kādu „chl6roforma
vddu" Kremlis būs izvēlējies savu
kain^u iemidzināšanai, kamēr būs
pi^ākusi viņu kārta. Var Jau būt,
ka PadoAiJu savienība nedomā izda-rit
tiešu invāziju Irānā, Afganistā­nā
un Pakistānā. Bet pietiktu jau
ar to vien. ja Maskavai tās izdotos
atāķēt no aiiglo-sakšu bloka un no­drošināt
viņu ndtrālitāti kara gadī-jienā.
'Hidē} jādomā, ka PSRS pie-paturēs
jau iesākto virzienu uz aļi-strumiem
— Formozu, Ceilonu, In­donēziju,
jo šeit iespējams segt sa­vu
aktivitāti ar turienes komunistu
nemieru, kara un dtu akdju aiz­segu.
. .
Lahorē, jūlijā. V. Krasta
VĀCU TIESA PIRMO REIZ
NOnSSAJUSI ĀRZEMNIEKUS
adnchene 0). Die Neue Zeitung zi­ņo;
kft Šonedēļ pirmoreiz kopS otra pa-iaum
kara beigim vācu tiesa Iberlinge-ni^
iztlestja pi^vu pret trim firzemnle-kiem
— Ridiardu Zeļonku, Jozefu Zavi-
Slatni un FranciSeku Putko, piespriežot
vigiem kopālS«5 gadus pārmācības namā.
Vlitt trīs aiMtūdzētle Sfi gada janvāri ie-bnika
kida. zemnieka mājās pie Bodenes
tsara, noslepkavojot tur vienu cilvēku un
lilaupot aitu. Dle Neue Zeitung piebilst,
Srtļemniekus līdz Slm varēja notiesāt vie-iklfi
okupācijas ieītfides.
tā Ietilpst 400.000 dzimtenes rezerves
vīru, 100.000 gvardes un vairāki sim­tu
tūkstoši pag. kara veterāmi. De­bates
beidzot, Sinvels norādīja, ka šī
Jaunā bruņošanās programma jau
tuvākā nākotnē prasīs no Lielbritā­nijas
100 milj. njārciņu lielu papild-budžetu.
Pēc aizsardzības ministra
opozidjas vārdā , runāja Vinstons
Cerčils. Viņš paziņoja, ka aizstāvēs
valdības aizsarļdzības programmu, lai
gan tā novēlota.
Britii valdības lēmums sūtīt kara­spēku
uz Koreju atradis plašu at­balsi
visā brīvajā pasaulē. Tikko šī
ziņa pienāca Savienotajās valstīs,
Ņujorkas raidītāji pārtrauca kārtējo
programmu, lai paziņotu amerikāņu
tautai svarīgo lēmumu. Senāta kara
lietu komisijas priekšsēdis senators
Taidings preses pārstāvjiem izteicās,
ka tagad visas lielās tautas vienotas,
lai novērstu briesmas. Tikpat apmie­rināts
bija ari ģenerālis Mekartūrs.
,JEs esmu daudzus gadus cīnījies ple­cu
pie pleca ar britu karavīriem un
ļoti augsti vērtēju viņu spējas," sa­cīja
viņš. Tāda pati stāvokļa izprat­ne
vērojama ari ceturtdienas Lpndo-nas
presē. Brīvās tautas nevar pie­ļaut
Padomju savienībai izplest savu
varu vēl tāllk, raksta , strādnielcu
partijas ofidozs Daily Herald, bet
konservatīvo News Cbronicle pie­bilst,
ka Korejā tag?d ir visu brīve
tautu fronte.
vervēšanai birc^i, pie tiem stāvēja
garas vīriešu rindas, kas vēlējās d-ņīiies
Korejā. Cik lielu karaspēku
Austrālija! ;ņodoš^'Apvienoto valstu
rīcībā, to izšķirs Wnistru prezidents
Menzijs, kas jau ceturtdien ieradās
Vašingtonā.;, Uz turieni^iepriekšējā
dienā izlidoja ari Turdjas UN dele­gāts,
lai apspriestos ar ASV aizsar­dzības
mli^striju par 4000 turku ka­ravīru-
transportu uz Koreju. Austrā­lijas
valdība ģenerāļa Mekartūra ri-cībā
bez tam vēl nodeva otru krei­seri.
Pa to laiku komunistu ofensīva
Korejā turpinājusies ar neatslābsto­šu
sparu. Labākiem laika apstākļiem
pastāvot, atvaires kaujās aktīvi pie­dalījās
Apvienoto nādju aviācija,
bumbām aizdedzinot komunistu ie­ņemto
Hadongas pilsētu. No Tokio
oficiāli ziņo, ka zlemeļkorejieši to
atstājuši. Amerikāņi tikai gaida, ka­mēr
apslāps ugunsgrēki, lai to no
jauna ieņemtu. Svarigākajos frontes
sektoros tagad cīnās svaigi ASV spē­ki,
kas šinīs dienās pārvesti gan no
bāzēm Japānā, gan Savienotajām
valstīm. Ceturtdienas ritā Korejā
otrreiz ieradās ģenerālis Mekartūrs,
lai apspriestos ar amerikāņu vienību
virspavēlnieku ģenerāli Vokeru. Pēc
dažām stundām viņš atkal aizlidoja
uz Tokio, paskaidrodams: „Vēl ne­kad
es neesmu bijis tā pārliecināts
par uzvaru kā šodien."
Vašingtona šobrīd tomēr nenoliedz,
ka amerikāņu karaspēka atkāpšanās
var turpināties. Bet militārajās ap­rindās
valda tikpat desa pārliecība,
ka vienreiz pienāks diena, kad sāk­sies
ofensīva pret komunistiem. Tas
gan varbūt nenotiks ātrāk par ok­tobri,
kad iestāsies labāks laiks un
operācijās izšķīrēji varēs piedalīties
aviādja.
kuma Padomju savienībā, Midiailo-viča
aizstāšanu ar Tito, klusu pie­krišanu
padomju prasībām pēc Po­lijas
austrumu rdaļas un Eiropas sa­dalīšanu
interiešu sfairās, atstājot
Maskavai visus Salkanus, izņemot
Grieķiju un Jugoslaviju. Sī, pēc
Baldvina domām, ir Ceriila lielākā
kplda. Vēl un vēl autora savā grfi-mat|
norāda, ka pasaule šobrid bū­tu
izskatījusies pavisam dtāda, ja
Teherānas konferencē būtu pieņ«nts
britu premjera projekts par invāzi
ju Balkānos ar mērķi uz Rīgu. Bet
ari pēc tam, kad invāzija pāri La^
manšas kanālim bija izdevusies, pēc
krievu vēlēšanās tā pēkšņi apstājās
pie Berlīnes,: Vīnes un Prāgas, tā
dodot Staļinam iespēju apgalvot, ka
v ^ ir šo pilsētu atbrīvotājs.
Grāmatas turpinājumā Baldvins
uzskaita Rūzvelta kļūdas Pacifika
frontē. Ari te Amerika laimēja ka­ru,
lai pazaudētu mieru. Tā vietā
lai atturētu krievus no Tālajiem
austrumiem Bīūzvelts neatlaidīgi lū­dza
piedalīties Staļinu karā prat Ja­pānu.
Nelaimīgā kārtā šo lielo kļū­du
pielaida vienīgi tāpēc, ka ameri­kāņu
militārā izlūkošana, darbojās
ļoti 'vājL Vēl labu laiku pirms
atombumbas nomešanas uz Hiroši-mu
un NagSfsaķi, japāņi jau bija ar
mieru kapitulēt. Padomju savienī­ba
atsacījās nodot šo vēsti Baltajam
namam. Japāņa prasības kapitulē­jot,
patiesību sakot, bija pavisam an t o S l ā s v t o ī g i vēlējās,
;:,ai)iedrotle garaH^. k& ķeizara
Bet ari 1b iz4evlbtt amerikāņi pa**
laida, tādā kārtā atdodot krieviem
Kuriļu salas, visu Sachaiinu. pusi
Korejas, Mandžūriju, kā ari stratē­ģiski
svarīgo Portartūras un Daire-nas
ostu. Baldvins citē admirāļa
SeŗvClda vārdus, kas kā padomde­vējs
piedalījās Jaltas konferancē:
.,Es esmu pārHednāts, ka Rūzvelts
mci nekad nebūtu i^evienojies. Jal­tas
konferancē jau bija gandriz bei­gusies,
un prarildents, būdams ļoti
noguris, par katru cenu vēlējās aiz­taupīt
tālākas debates." Baldvins
piebilst, ka šī cena izrādījusies ļoti
dārga. Autors savu grāmatu no­beidz
ar vācu ģenerāļa Kleista ci­tātu
Nimbergas kara noziedznieku
kamerā: ,,Tā bija vācu kļūda ticēt,
ka militāra uzvara atrisinās arī po­litiskas
problēmas. Nacionālsod-ālisma
Valstī mēs centāmies apgriest
Klauzevica tezl un uzskatīt mieru
par kara turpinājumu." Baldvins
saka,' ka šim teikumam vajadzētu
karāties virs katrām ASV ārlietu un
aizsardzības ministrijas durvīm.
Di^ŌS VĀRDOS
Wnu Dimbas raidltijtt kaut kur
d t ^ priekškara malā ieroiinfijA leiUrat
Cinaa jrupas pret necUvicIbu vadītāja
Dr; Hil&brai^ts Stuteaitē teUctaja nml,
Vlnl nortdUa, ka Berllnea amerikāņu
adctora ralditiji BIAS daudz diMrtjis, lai
pasargātu austrumu Joslas iedzivotijt)»
no komunistu 8piegi«n un ilņu pieneaē*
jlem. ^
Parlies l^lgas itrvUdem pagājūio
treSdien Neuhauialfr-Pegnicas jrtadJS-sfh
dūrās ar kādu lokomotīvi. Tis vadītāji
us vietas nonāvēts, tr£i personas imagi,
bet 15 viegli Ievainotai
Aga MUlere, kas ar savu tēvu matf
laiviņā devās uz Dienvidafriku un dieta
katastrofu Āfrikas piekrastē, tagad lera«
dusies.Londonā. Kā zināms, v ^ tēvs
brauciena laikā mira, un 18 g. vecā mei«
tene atradās bezizejas stāvokli.
Apvienoties gatavojas abas lielās ama-rik&^
u arodbiedrību savienības AFL un
CIO. Jau tagad tās nolfmuSu sadarboties
poHUskaJos Jautājumos un likumdošanā,
kas skartu strādnieku iptereses. .
ID« Bienburgu, Sergeju Vavilovu, Ml*
diailu Soloctiovu un Leonīdu Leonova
Tito usaieinājls ai^eklēt Jugoslaviju, lai
viņi vaiCtu pārUednātiet, dk nepatiesa
ir padomju propagjmda.
Aav irtletu mlniftrUtt P«r spiegu ao«
darbtiiflSaBii no Jauna ^^vainojls senators
BSkkertijs, norādot, ka ar ziņu sni^ia*
nu^^b;>ju „kāds atbUdigs itM^.
3U atbUdlgais ierēdnis ir Austrumeiropu
nodaUs darbinieks Edvards Posņaks, Mm
didmis mi. gadā ifaskavi un irUatu ol*
nistrljā strādā tmfā IMS. gada.
Padomju uimaa plenSneklls iietftale>
jāts, kad britu sapieri trešdlan Wtim
nāja Berlīne 10 centneru smagu bumbu»
To, ki «Ittāms, atrada ^
mā. Sprādzienu novēroja britu,
Su tin padomju virsnieki, kā axt daudzi
urnāUsti.
sm tautu pottdstu tagad ņovietott tej.
zannās Potsdamā, a pārvēršot šo pērn-nes
priekipUsētu no jauna pir gamisonu.
Turpat Potsdamā nottek ari viņu jīpmi-dbas.
• • ' :m '
A8V piekrastes a|isarmas pUiOgal
izbūvei līdz pašreiz programmā parediē*
tāliem apmēriem vēl valadsētu 4-S mfr»
nelus, paskaidrojis amerikāņu fiOteiope^
drātīcbijaus pIleātns osa dvmisipriārUmsi dkeārrmtāa ndso.m Aāti»zs"aPri*r
ienaidnieka zemūdeņu operlcljlm. -,K1«
da kuģa Inlenleris^ ziņojis, ka^celā no
Ploridas uz Bermudu novērojis divu ne*
pazīstamas seinūdtnes. • •
niveldešl eimUfi Ods pidl|am vimn,
lai alšstivētu savu brivibu un naltrāU»
tlU, pukaldroja Šveices alzsardtfbaiB^-
nistrs Kobalts. Pēdējie notikumi" rtdlJuU
nopietnas bālas ari Šveicē, bet tās aiz-sar&
R>ai spēki esot gatavi stāties pretim
jebkādam uzbrukumam. Šveices abu par^
lamenta palātu komiteja apstiprināju^}!
mlll. franku papUdbudletu kara materiā­lu
Iegādei. •
No komflnlsttt partUas iBslIfta ari Aus-trumbemnē
pazudvM deputāta Kurta
Mmera ngava Heta FUere. Nesen presi
viņa bija izteikusies, ka MlUeru uz aus-trumjoslu
aizvilināju Rietumvādjas ko-mūnistu
partiju prlekisēdls Makss Rel-mans.'
, 1IS.IN t cukura Hdz l. oktobiflm leve-dis
metumvācljfi, pukal^roļa pārtikas
ministrs Nlklasi. Tā kā vād^l piOidinļ*
jttil cukurbiete laukus par SS.000 ha, ņā«
kārnajā gadā cukura Ievedumu varēs ie­vērojami
samazināt. ^ .
Marlaln, « t o vtoa vasaru reddjndl
Biedā tuvākajās mente apmeklls Iv^tu
ārlietu ministrijas vaUt» sekretārs D ē w
Jugoslavlja par lo vizīti Ir ļoU apmiecl- , Mttk, jo tā Ir pirmā pSc otrā pasaulsi7^
riS piSomjtt josllL t u ^ l k litaujto vg^
sus Dē^ur listverisnu nometnēs un ta*
ģlstrēs.^du ridbu Ierosinājusi brivp ju­ristu
(apvienība. . . .
Darba var«tta, nopelniem bajāta aktf-vUta
un nopemiem bagāta Izgudrotāja ti­tulus
pēc padomju savienību paraust
pleSķln izciliem vācu strādniekiem, ziņo
Austrumvāclju pr^. . , . _
Angļu. fSneu. vācu, itaia nņjpāņu vi-lettīi
mli<^Iiaiia alzUegta ūngāilju ģim-nadijāsl
.
Vlia pttsēttt im ēlemn noMUkumu pb-krievolana
nobeigU Austrumprūsijā, sl-ņo
Maskavu raidītājs. _ ..^ .
Bet vists paiudls jāti jūnija sīkumā
ņo amata atcdtais padomju savienības
augstākās padomes priekSsēdls Vlasovs.
Atcelšanu iemeslus neziņo ne padomju
prese, ne radio. _^ ^
Par 5 miljardiem pangitinlt nod^os
lūdzis kongresu prezidents Trflmeni^ Ul
varētu refiUzēt bruņošanu proŗammu.
. Plašos manevrus Melnajā iMjšUfesti
rikos padomju flote. Tajos pledļpslu tn
aviāciju un saussemu karaspēka vlenl-
^Dlvu grupu padomju vlrsnlelni pltote
uniformās pirmdien atklātu LlnļburgU
tirelV kur otrdien sākte britu, dāņu un
norvēģu kopīgie manevri. Krievu mnŗ
nieki pieder padomju mUltārajal mUljal,
ku atrodu Sad Zalcuflenl. Tl kl ma­nevri
vSl nebija sākuļīles, padomju virs­niekus
palūdza vienīgi aUtāt tIreU, ko
tūdaļ nosprostoja britu karupēks.
Ulbričhts Austnimvacija ir 1as pats, kas
Staļins Padomju savienība
Berlīne (E). — Otrdien par SED
centrālkomitejas ģenerālsekretāru
vienbalsīgi ievēlēja Austrumvācijas
ministru prezidenta vietnieku Valte­ru
Ulbriditu. Ar to šis Maskavai pa-
Iflausīgais politiķis sasniedzis aug­stāko
kulmināciju savā līdzšinējā
karjerā un ir Austrumvācijā tas pats,
kas Staļins Padomju savienībā. Tai
pašā laikā viņš paliek ari SED po­litbiroja
priekšsēdis. Dienu iepriekš
tāpat vienbalsīgi izraudzīja partijas
centrālkomiteju, kurā ieiet Pīks,
Grotevols un dti SED politiķi, at-
Itaļu ,,zilā" divizija manevros cīnās pret ,,sarka-niem"
uzbrucējiem un .^zaļajiem partizāniem''
Flprence (md). - TreSdien beidzās 3
dienu Ugie itāļu armijas manevri kalnu
apgabalā ziemeļos no Florences, piedalo­ties
veselai divīzijai. Manevru uzdevums
bija aizstāvēties pret iedomātu ievēroja­mi
pārāku sauszemes un gaisa spēku ie­brukumu
Itālijā no ziemeļiem. Manevru
situācija bija izstrādāta apmēram tāda,
kāda rastos, ja, piem., no Austrijas un
Jugoslavijas puses uzbruktu 40 padomju
divīzijas. Itālija, kuras bruņoto spēku ap­mēri
ar miera Ugumu sttpri ierobežoti,
varētu stādīt pretim uzbrucējam tikai 10
divīzijas. Itāļu armijā ir apmēram 170.000
viru.
Par manevru vietu bija izraudzīta ts.
vecā Gotu Ūnija Apenīnu kalnu grēdā,
kas atdala ZiemeļitaUJu no territoriāll
divreiz lielākās Dienvidltalijas. So līniju,
gan gluži pretējā virzienā, oēdējā karā
loti sevrnigi aizstāvēja vācl«l pret ame-rikāņu
un pārējo sabiedroto uzbruku-
I
miem, kas prasīja veselu gadu laika. Itā­ļu
armijas speciālisti novērotājiem pastei­dzās
uzsvērt, ka SIs aizstāvēlanās līnijas
izraudzīšana manevriem nenozīmē, ka in­vāziju
gadījumā Ziemeļltaliju nebūtu pa­redzēts
aizstāvēt. Izraudzītā fronte visu­mā
atbilstot apstākļiem, ar kādiem būtu
jārēķinās, aizstāvoties Alpu līnijā gar
Šveices un Jugoslavijas pierobežu.
„Zilo" divīzijai, kas stājās pretim uz­brucējiem
«sarkaniem" spēkiem, bija jā­cīnās
pret četrkārtēju pārspēku, ar kādu
būtu jārēķinās ari nopietnā gadījumā.
Uzbrucējus atbalstīja zaļie partizānlt*^ cionālī noskaņotā opozīcijai Lapiņās Bo-kam
bija sabotāžas uzdevum front^ aiz- hēmiias KP^MiiirtVnor^ no-mugurē.
Manevru laikā notika ari kauja
starp „zilajiem" im uzbrucēja gaisa de­santu.
Manevros bija klāt ASV, Anglijas,
Skaitot pašreizējo Austrumvācļjas
propagandas ministru Eisļeru. SED
sanāksme beidzās ar «tautas n ^ -
festādjām" Lustgartenā, kp n o s l^
10.000 tautas poUdstu parāde. Tajā
bija redzamas ari pistolēm apbruņo­tas
tautas policistes un jūras aizsar­dzības
dienesta vīru kolonna, ko
vadīja kāds virsnieks admirāļa pa­kāpē.
Parādē noskatījās prominenti
komunistu vadoņi ar Suslovu, Toļati»
Pollitu un Diklo priekšgalā.
NEMIERI UKRAINA UN
PRETESTĪBAS BALSIS NO
CECHOSLOVAKTJAS
Frankfurte (ab). - UP pēc Kijevai ra­dio
ziņām vēsti, ka Proskurovas un Viņi*
cas apgabalā Ukrainā vairākos kolhozos
pagājušā nedēļā notikusi pretoSanās pa­domju
varai un zemnieku uzbrukumi
valsts labības transportiem. Pēc Ķijevsf
raidītāja vārdiem valstij naidīgi bandīti
kollektivajās saimniecībās mē^nājuii uz­kūdīt
zemniekus pret mazo kolhozu ap­vienošanu
lielās koUektIvās saimniecībai
un sakūdījusi zemniekus laupīt socifilU-tisko
īpašumu.
Bavārljas-Cedioslovakljas robežas tu­vumā
pēdējās dienās atrastas iespiestai
skrejlapiņas, kuru saturu, acīm'redzot,
sacerējusi Ce<*iu komunistu partijas na-
Francljas, Spānijas un Šveices un Grie­ķijas
militārie novērotāji. Padomju miU-tārie
atašeji nebija aiclnātL
hēmijas KP nosaukte par „lupatain8« no­devēju
bandas instrumentu", kas kalpo
padomju izmantotājiem. „Mēs piesakām
Staļina protektorātam nesaudrfgu dņu ,
teikts tekstā, .,un mimjs jau ir iūmņ««
visā partijai aparātā un tāpat stipras po-si^
as dlplomātiskaSā personālā".
ftīst
tin ai
beļģi ^
1W
teftui
n4a
dod faņ^p
ģida 'hM
j&libetksrsliskķ
tēstas prindm
^ ikaperijai^ i
StidFOtispnili
dbas lēmufliu
tm bruņošanai
nas sākumā
tautu pareizi,
dīgo stāvokli
ciešamām ērt.
varētu stātie |
i^j&t Fremjto^
iestāties armiit
^dnāja mm
g i ķ i e m , , ^
varētu sākt,
tās, tā rad(n
•^cija Etlijs.
^ja, ka Mfii
komOiiifti u
bn^^(,p^j_j
«ižmirsti^liļ^
0