Bavarijas Latviesu vestnesis, July 29, 1950

              un mūsdienu
ANGĻU HOBIKNISTES SPRIEDUMS PAR BRĪVO U N PADOMJU
RAKSTNIECĪBU
lUUkitidfriai m SāMfdfllMM itarpi ndilaif tnbjektlvlko no krient rtkftnleUem,
piflBiatm pMtttot^^ ko liti tagad ar savu uMlsIgo bri
neltrilltite. n laiikti MUedīiskl doma m tis pandlU iikā lakstniekii pilnīgi
ntftri, |a vien tas godīgi nivodis on ne*
alsskii» p i i i i varenikis peisonikas. las
tom^ nenoiSa^}a. ka rakstniekam vaja-diila
inkstli^Mlt laika kavitijos dar-kni
m ka tlo nedrīkstēta pieskarties at*
klillkii krltUua. Tleii otridl rakst-alikl
to laMfii dartla, iet saMedrlkato-f
«te nepnudli, lai rakstnieki nests atkU-tfikn
par viļrti* sakifdriba irilflii vieidgi
tikt kMnttfOiita VB iiklaidlta nn* rango-l
i i i lieiiefli aspektiem, nkstniekam ari
iitlodkl lamaksija» ispirkot viņa gri-
He k9ft i»voklls radikUl mainījies,
fadon^savienllii vispirms paridUis Ji- dalm Pār raks$nleka dariia sociilo nori- alilnra. 0rlkot negribot rakstniekos šeit fSik oi ilPītftvef nn ievfKJa padomēs,
lai tie pall^^ aisstivit
pftt vlnai imIdniekleBU Ti Padomju
nvIeidiilHUHaegti stivokils. ka faktiskā
stifplba i ^ rominn rakstoiekn on
valsti ieridnilr tikai OĻkarakstnlela
kam labik samaksā par darbn. ko viņi
dara sabiedrības ŗeq^. partijas Ubi.
to k^istaiidiima» angln ranstniece stor-
» i DiSSrao. int taitf^ ap 31 gri-inatv
«I ir ofitii PenUnba presidente,
atsiirta M4I« sarotttt ar padomjn rakst­nieka
MVienIbas presidenta Fadejeva,
vibn darot, F. atbUdēJis, ka viņi tagad
nerakstot, bet tikai tnlkojot, nn tamdēļ
esot vil dandikārt laimigiks. Sids apgal*
vojnms viņai Ucis iaabities un atdt, ka
nav noilmes Fadejevam vaicit pain gal­veno
kas gan Uti viņu dien rakstitt
Ķida tad īsti Ir rakstnieka amata fnnk-dja,
viņa lielais nsdevams? Vai kids pa-kiUpo
sabiedrībai. Ja viņi raksta rominu
vfi an klaosa tikai paia tikpat pavēlnie-dskajim
iabjekttva|im iijfitim? Kāda
mērķi īsti rakstnieks cer sasniegt?
Diemsone domā, ka ir maldi apgalvot,
itkā nkitnieka viņa darbā oimtidināta
tte paSi impnlsi, kas kādam cUvēkam Uek
klflt par ierēdni vai tlrgonL Kaut kas
viņam Itek meklēt redsamb nn Jātek-
|iem oitveramis pasaoles Jēga on dis­tanci
starp Uetām, lai tis studēto, bieil
vien pat saskaldītu, un tad kidi dta for-mi
atkal saUedētu kopi, Itkā dUve bfltu
tikko usrakstito romtas, kuru viņi mē­ģinātu
vēlreis viņa paia vārdiem atstās­tīt
vairāk viņi spēj sevi no Uetām
atraisīt, varbOt pat atavabināties no sava
paiU^ personības. Jo Uelāks nīāksUnleks
viņi Ir,
Ko otras puses, viņa rakstnieka pūles
vērstas ua sakarību atraianu starp Uetām
un lajdtāni, lai uzietu pamatu kādas pa­saules
uabfivel savā, darbā. 8ajā Hņā viss
iCedakidJas Ierosinālunis Jadtā-
Jlem IzteUmes par māsu aktuāla^
Jim kultllras parādībām un prob*
lēmām radis ptamās atbalsis. Ievie­tojam
ielt daias no lesiltltajim
vēstulēm, nn atkārtojam aidnāju-mu
Usitājlem iādā veidā k|fit par
mfisu laikraksta akttviem Bd»-
strā^eklem.
Anonīmu lesUtltāJu vēstules prin­cipi
neievietojam, kādēļ Izpaliek
m kāda lasītāja iebfldumipretda^
iiem raksturiem A. Dzi|uma ro-oiānā
Tomas grāvrači.
Karola Dāle
NO KARA ATUmvieLOmstBM ASD^iMNA iS^nMA ACOT
i^i^ē*r Sv^a JmBefi *^;^ķ aut W ^ dkzioļā kPaojlāsm v asleknaņ aimpU,
jiprtga, J ^ j p ^ nedrīkst novirzīt vai vijSttsvi beiiaU brivi on varot aptakstlt brīnīs- naviiM. nMfmi ICM « i n i « A i i T i i Ht
plrĪDI kidi; glUla Jieipj^^ no viņa gudrību, ar kufu tas
IMvas Uetili» f • iNum visam tam, ko lerau-no
krieva romina--reilištau On optiml- d^^ M viņam trūkst
mo, jeb Ism liiakotie^ mildgis enerģijas, viņi var tomēr
^itaigirinr^ainiiva. SuMekO^^ attēlot visu, ko viņa
notfmlJotrilDrtlt slikti, Jo stt^^ it* seviiķl modrība dzirdējusi un redzējusi.
lOtaakeeiitiiana eiotegoistUk^ viņi sabiedrību nemaldl^is, Jo ir pa-irlitlgn
tteta.^^ angļu Ues^ svarīgi mOsu chaotiskajā un barba-ī
a l ^ e | n i | l o ^ sarunā niedalUās,^^^^ | risliiajā pasaulē. Ja kāds nemelo.
Bi, un
_ _ _ sveias
ieiiaia bjhw un v^^^ nShni l U " ^ " ; ^ ^ būt
pgOjoM^lsa^^ pil- atbildīgs Jebkādu ,cltu faktoru priekSā,
y«fOit# da2vd?t ^bl^īvSāks^ nvekSā ^viņ^a angļu k o l - U O ^ M , ^mnt, Mlmgaiu ngvauiTņraaps o psaumizamr avutidizialnjāuaJ.l i,e Jkakl aav uvisņll--i
^ ^ ^ ^ ^ ļties sevi. Jo cUvēks varot kļūt nespējīgs
K a d ^ ^ l ^ ^ savā darbā sociālas idejas un opfi-vakB,
pie viņaa domām oriģiniliko «n mismu, tad Ir labik, ka viņi no rakstlia-
^yvwvVvv^r\coocooQC^ na tulkofonu. Rakstniekam Jā- ^^^rr'J^^ sirdsapziņas priekšā
'm^jh^-'m^ ļun Jļlpaklausa saviem Impulsiem, kam ar
AIMIili irp« I valsta un sabiedrības prasībām nav'nekā
kopīga, un viņam nav Jāļaujas sevi iebai­dīt
tiktaiu, lai viņu lesaUtltu kalpoianā
MĪm8tIbām*< un niAeJām'S Jo tādā kārtā
... . viņi pata savu sūtību atetātu novārtā.
UAo milIVl iUni flklijiā; ^ Šodienas pasaulē rakstnieku apdraud un
VHi laukus, Ispiei pie zemes kaut kas vēl briesmīgāks,
IJb t i ^ leml; padomes^ censorl kāds
v ^ ^ ī S absolūta pasaules rlcblgums, kurā viņi
iMVll^^nm^ Idilvo. Tolstojs, Dostojevskis, Nevils pie-
\ • ./ , ^ lilka mUJElgas pūles, lai tvertu sava laika
Af libinil tidEii I dslves realitāti, bet neviens no viņiem
ftniii tfliiAliii nlvnakauflfl. Un daia M ^ ^ ^ i ^ ^ csiaosu, ar kādu mēs
Nākotnes saucējs
PĀRDOMAS PAR MĀRTIŅA
ZIVERTA LUGU ^TVANS".
^ Ar mākslu daireis Ir ttpat kā ar svēta­jiem
rakstiem atdņas kodols paslēpta
ndzibā kā rieksta ēaulā. Riekstu var pār^
kost viegli, ne tik viegU Izprast Udtfbu.
Tā v i» sķiet, ka nepiedeiania kāda no­slēpumaina
burvju vārda zināšana, tai
pavērtos mākslas darba dziļākā* Jēga.
Ja vispār uzskatos par mākslas darba
pabeigtību var pUnā mērā pievienoties
atziņai, ka tas Istani gatavs ir vienīgi, Ja
tas atbauojas klausītāja, lasītāja apziņā,
— tad Jo vairāk tas JāUedna par skatuves
mākslu. Luga pilnīgi nobeigta ir vienīgi
ar dzīvu radītāju domu, sadarboJotlM kā
autoram, ta tēlotājam māksliniekam, ta
ari skatītājam.
Mārtiņi ZIverto savā lugā Tvans sauk-tin
sauc atmosties pārlaicigai nākotnes
domai mūsdienu seklās acumirkļa rilpēs
estiguio cUvēku. Šķiet, autors ielt ir gri­bējis
atrisināt vienu no visgrūtākām māk­slas
problēmām: ārkārttgi skopā formā
etvert Udz pēdējai pilnībai piesātinātu
saturu. Jāliecina, ka 80 uzdevumu viņi
veicis godam. Bal rinā Tvans atgādina it
kā saspriegtu dūri. kas, pirkstiem atve­roties,
met skatītājam virsū neiedomāja­mas
garīgās enerģijas un problēmu masas.
Vienā cēUenā, darbojoties tikai 5 per
7. ROBEŽA
Pēcpusdienā jau ^ J^^^^^
uguns vēl pieņēmās. Kad Kamols
njgģina izdarīt prettried^iu, tas nŗ
izdodas. VienkārSi ^ nav vairs vi­ru,
kas cīnītos. ^
Kalnu grēda paUek krievu rokās.
Krievi spiežas ux priekiu arl^ pa!
Divi bija, divi bija.
Divi kāva tos,
Divi bija, dixri bija,
Kara zābakos; , ^
Džimlai, džinM džimlai rūdi,
Džimlai rūdi bumi
Kāds zina stāstīt, ka tie būs Bal­vi,
cits — R&ekne, kur divīzija ap-melsies,
saņems papildinājumu un
Utt JBliro lermii vien ptt^
KaA niflttli iuA^ nakts eldnim
diirdllB,
Met nieka stini saule lemd.
vēcIgaa>4^Qles, lai atsvabinātos no atziņās
4i|,flf|||r8tUK. ka^ mis jļļiflvojam atomu
itaieka, kam būtu drosme rak­stīt
vleiilgi par cilvēka sirdi un mūsu at-jtieksm^
jDii savā starpā, tikko viņi ieskā- J M eidtft lali mi tvanlem lfliņu|tUis, kas īsu notiek tagadējā pasaulē.
Kas gan īsti kādu padara par gļēvuli,
bet dtu par varonlT Kāpēc Jūdāss node­va
savu Kungu nn kas horlsinājis Annā
Karēņinā» pirms viņa devās nāvēt Tās ir
miklas, ko dzīve uzdod romānu rakst­niekam.
|a viņi kaunas no tām. Ja viņi
izvairās tās risināt, tad viņam daudz ne­kas
nepUiek pāri. Rakstnieks var būt
labs stāstītājs un tomēr nebūt spējīgs dot
radošu diirbu.
Fadejeiii gan apgalvo, ka viņi ir brīvs
un var brīvi tēlot ddvi, kādu nepazīst
buiiuāsljļi, bet īstenībā viņa viedoklis Ir
tikpat leirobeiots, cik buržujam. Varbūt
viņam ir asa acs, bet viņam nav brīvības
uzstādīt dzīvei Jautājumus, tikko viņš uz­duras
atziņas slānim, kur ataeviS^ cil­vēks
ir svarīgāks nekā viss, ko viņš vei
^< w. » . . . . . ...iCi"» ivarfgāks par kādu sabiedrisku celt-taksuii^
ks Vddemārs Pambeŗgs Dāgjāļni. kaut ari tā būtu vaUts. Nevienam
5Litt!?^J!?!J!?*** ?S2S*** «JK; rakstniekam, kas pakļāvies doktrīnai, ku
Kids vl«ilQ|i koUbri pa dralām
l i ki
Un ēl^iil^i mitina saukt
kar^mUrat kauJI.
KULTŪRAS CHRONIKA
ceļu austrumos, bet sādžā labā flan-; tad - nSks atpakaļ. At kā tad at-kā
tie iesēdās Jau paSfi uzbrukuma^kal viņi kausies!
sākumā. Pie GalUbovkas tomēr vēl jāiet
Artilērijas novērotājs leitnants jp(aicijās — Jānomaina piecpadsmitā
Lauks ar abiem radio telegrafisttem ^ jāsagaida vācieSl Pulkstens des.
tikko nekrīt ienaidnieka n*fis. At- naltos vai divpadsmitos varēs iet
razdaipies savi novēroSanas posteni tālāk — tāda pavēle. ^
līdz pat pēdējam bridim, viņus labi Trīs, bet vācleSu vēl nav. Atstei
ja šķir 10 metri, kad tie ierauga pe­lēkos
stāvus, kas nāk arvien tuvāk.
Pistoli un rokas granātas ārā! To­mēr
apdraudēto vietu viņiem izdo­das
atstāt krievu nepamanītiem, ari
neko nepametot Upei viņi tidc pā­ri
pie dzirnavām pa aizsprosta l ī ­ķiem.
Pa §0 vietu pārnS^ ari citi
Kamols sastop ari vēl Krastu.
„Tvi vēl tepat, nolādēts."
,^ebija transporta."
Tie ir munīcijas rati, ar kuļlem
viņu un vēl trīs aizved. To sejas
pelnu pelēkas un sāpēs savilktas,
bet par lūpām nenāk neviens vaids.
Kamols savāc rotas atliekas
14 viru. GaitarieSu nav vairāk, tā­pat
astotai Vakarā vēl atrodas da­ži,
daži ari nakti, kad bataljons jau
. ^ ^ , , - .izveidojis jaunu šķērspoziciju kādu
sonām, ZIveHam ir izdevies asā šķērs- miometru uz rietumiem nn fMmtkm gdrīiiseizmumtaņāa vsiskāu mpjUi ntfrtaāģ ipsakroā dsīetj ua,t otmajāu pgaa-- ļKvatsm^;. n«unuwn no OZUma-šā
laikā,, ta sakot — vienā elpas vUcienā, ^Ierakties?"
atziņām tā vien sprēgijot, — risinit mfl- pip velna!"
fibas problēmas: kas ir dzīvība un nāve, Vi? •/L TiL x 1 *
aime un nelaime, kas ir ciešanas un to ^n tie, kas šoreiz to nedara, ir
Jēga, kas ir pata cUvēks, Dievs un velns, laimējuši. Pāris stundas, un viri
Patiesi grūti iedomāties vēl lielāku vie- atkal cel olecos somas un ^em^lft
las sabUvētibu tik skopā formā. ^* ^ ^ ^ ^ ieročus.
Turklāt lugas varoņi ne tikai pUnigl Gaismā pretim nāk dažas vācu
pārUecina skatitāju savu dvēseles pār- vienības.
dsivojumu atkaUināflbā, bet reizē tie iri T»^^nAt^x4. ^ a 1 «.< arī mmi projecēto laika simbols: pa- «^Papildinājums vai maiņa?'* zilē
gātne, tagadne un nākotne. viri un, kaut nav skaidrības, gara
Tur ir Laura — dzīves kārā mnētāja, gtgvoklis klust moftSlcR Nnoimimn
bet tajā pašā relsē pagāteie, ko Mvcrta mosaKS. nogurumu
tik UeUsU pasaka ar vienu vienīgu tel- un izsalkumu nomaina domas par
cienu: Laura nevar gulēt bez naktskrekla I atpūtu, varbūt pat mazu atvaļina-savu
alku dzīvot, ttiut arī dzīve būtu ti-| kām spēle:
kal ciešanas un vēlreiz ciešanas» tajā pa­šā
reizē ataedzot dzīvības un ciešanu Jē­gu
— šķīstīties pārliecīgajam, ti. pēdējām
^^^t,^.^'"^ *^f- 1ām - k^is īsti ir cUvēlis un kas ir dzīve.
fclff"SSSRJ^f.J*ļ2LSff?*'S5*^ il^S» rakstnieks Jau no pa «Ml. | m ^ « a | 1?V ilmitāju, bet svēt-1 nimniia Ir saistita. Ja viņam sabiedrī
ba, kītfā viņi dzīvo, atļautu pilnīgi ap-
« ^ ^ . « i - « . , « ^ 1 . . , mitrināt prasības pēc brivībM, viņam va
"JfĪ^L!SSS2SSfii*!ī!^ &!H®i«?!S«%S^^ viedopkraļas ībneab. ūUtun tnaeksas n oc itva iņkaā aduogk -
IdcStaSuas tatviSiii koris dtigi gatavo-1 Šodien ļkatrs nopietns lalkmetigs rakst-
Jas patstāvīgam koncertam, kurā būs dzlr-1 stāir uzdevuma prieUtā tēlot mainī­damas
V. Ozoliņa, R. Itētagalla, Vītola uc. fās cUvHiļu attieksmes on mūsu rirtu uņ
patfstamo Utvieiu komponistu dziesmas. I sm iekšējos Ipņfllktus. Bet ko lai viņš
Koris atcinita koncertēt Mf HontreilMļ?»». J* mōjo tailnneta indivīdus padari-radiofonā
ki ari Iedziedāt skaņu ptates.|ii> par punduriem tuvās katastrofas no-iiontreālā
dzīvoJ<^e baltie» augusta pa* I Jsptas dēļ, pie kiiŗas vainīgi vini paši.
redzējufi saākt priekidarbus kopējam for punduriem raksttt nav nekida prie-iMUņu,
tatvieštt, Uetuviešu sarīkojumam ķo«.on t<«iēr rakstnieks no sava darba
oktabri. I šodien neatsakis. Jo grib pateikt cilvēcei
0Mng. Andrejs Pakalnini apstiprināto | taisnību par viņas sltuāc^u. E. R.
par profesora itakgiUa umversitttes in-lenierslnātņu
fakiūtātē.
BlāčttiUs JānU Turks -* LCP un LNP. ^ « ^
l!Sr«;:«ni:^S^Jf.^ Jauns tiesibu doktors,
Paula Brivkalne on Dagmāra Kokere,! , . ,
kaskoneertēja Anglijā, tagad turneju b e l - | lAimS darb^ TSM
loSas, pēdiMo reisi ussugoties Volver-ļ jauil» uaiw& uai
^ISO^A! Svābe un lugu rakstiileks n l BtiltiiaS V&lstlltl
ZIverta augusta paredzējuši ierasties Ang-1 »
UJi, kar piedanslesPenkluba kongresi.! pirms daiiem mēnešiem Gettingenas
Jiņa Medlņa ktavieru sonita, kas nule unlversitUtē aizstavēja tiesību doktora
piedzīvoja sava pirmatakaņojomu drie- diserUciJu Uetuvietis Dr. Juozas RepeCka
smn dienu laikā AngUJā, visai atzinīgi I on ar talcamām sekmēm ieguva ttesUiu
novērtēta laikraksta Tke Cumnock Cbro-1 sinitņu doktora grādu par tematu: „Der
aicle slejia. |gecenwāttige VūlkerrechtUche Status des
Pazīstamais baleta miksUnleks Harijs | oaltisdien Staaten*<. JaunaU zlnitiiieks
PlūebU.ļimiā kļava plecdesmUgadhiek9.Ueidzis Viļņas universitatas Juridisko fa
LatvIJi v ^ i |iu no un. gada vadīja ope-1 kultāti nn Vācijā spedāUzēJās starptau-raa
baleta skolu, bet tagad, kā zināms, Iritiskās tiesībās.
Sadlera Veisa baleta trupas baletmeistars. I DMIIS aptver m lappuses, kas ledaUta
SumUlsta RiOmunda Caka rakstu par I vēsturlskiijā un dogmatiskajā daļā. Ap-
Mtijtt valsta traģēdijik trijās slejās Ukatita Baltijas valstii tapšana un starp-sniedz
vācu valodā ASV iznākošais laik- tautiski tietiskā attistība starp Baltijas
laksta Nord-Dakota Herald. i valstbn liin Pad. savienību un Pad. savie-
Kino operatora Eduards Kraucs Ieradies I nikas «fc»paiuija Baltijas zemēs. Dogmā
A 8 V , kur Bllneapolē cer darboties savā uskā dali Dr. RepeCka, apcerot Baltijas
nozarē, I valstu ofempācijas Jautājumu, Ieņēmis tiri
Hērbekas teātaa aktrise HUda aODava starptautUskl-tiesisko vērtējuma viedokli,
u diriģenta Kārlis lietiņš devušies uz Baltijas vatetu aneksija no Padomju sa-
ASV, Tur nesen Ieradies Latvijā pasista-1 vienības puses notUnisi ar vairāku starp-
BMti militāro orķestru kapelmeistars T. tautisku Ilgumu — to vidū ari Tautu sa-
Bandeit un apmeties Filadelfijā. I vienības statūtu un Briāna-Kelloga pakta
Dzidra Betmane — Jauna latviešu pta-ļiaiiSanu, un Ir starptautisks noziegums.
Iilste, kas sava liglltibu Ieguvusi Vādjā, I Beidzama nodalījumā autors apskata Bal-
NlmbergL tagad darbojas par baznīcas tijas vaiittn tagadējo stavokU pēc mūsu
ko|a piiwnled un ģimnarijas klavier» dienu stiirptau^kSs tiesibu teorijas un
skolotajā Rokveli, ASV. VIna Jau pagu- prakses. Baltijas valstis Latvija, Uetuva
voil valriUdKāii koncertēt ZiemeļkaroUl-1 un Igaunija ar varmādgu pievienošana
BiS ņdditili, atikaņoJ<^ latvis Uavier- Pad* savienībai nav beiguSas e!c5istēt kā
mūzisO. Tautietim Vācijā viņa patfsta- neatkarī^ŗ.^^ valstis, un tāpēc ari paSreis
Ota imfi no Ptfbacbas un Ertaiigenas lai ļ tās pastu
klok I subjekti.
atzi^^. Kamēr cUvēks alkst ciešanu, ti.
dSīvības, viņš nav pilnīgi nobriedis vie­nīgi
garīgai pasaulei, ti. mūfibal. Tādē|,
l^k, ari šiem trim: — Laurai, Mīlītim un
Irjai, ir Jāi^tgrieias didvē, Udi tie iespēs, ,
rāa»?Sit'kWSlbi^^^^^ nav tie īstie. Eiropi^
cita „rttiDa« nodniain, bet tajā pau tai- si bīstas no atbalsīm, un daudzi nak-
M.SSlIl'^^'S^ilill." K n 2 « mlerigāk, ja zinātu, ka v§- SSS^'SSlSnS m^i^jS'ar'žf^k'šiem rietumos Ir karaspēks. Bet
vu; Dr. Tods — kas reizē bezgala mīl un I nav — franči negrib. K S " » rv.,"S'° & e Ko darit? Atliek Uūzijas. Tās daj-gam
- lūk, ir ta bezgala rūgtā atziņa, ka M^iz imeripa, dažreiz uzmundrina,
arvienu viņš tikai ir bijis, ir un būs Tā I dažreiz atraisa sapņus par nākotni
^un^\ei^ot lugas galvenā persona - i Vienu dien* uz līnijas Gepingena
meistars vkidemārs — nākotnes saucējs 1 Svābu Gminde kādai mazā bānISa
— kas paliek sev uzticīgs līdz galam .»ar hoļfojv.o*j„gi ut^^ IfiTiisi s)<zs ITnHnS.
smaidu" ari tad, kad vienā mirklī sabriik ļ^f , , Tf^ Dija lUZUSl ass. Kurin|-
viss dzīvē šķietami iegūtais, un viņam tājs izlaida mašmai tvaiku, apturē-jākāpj
,^ūiibas šūpolēs". Viņam ^ vairs ja automātisko zvanu, kas laikus
SSteif^WmeJ^d^^^^^^^^ govis un bērnus pavākties
iutniiu (tvans). T i « | ari viņs sps) bet nost no sliedēm, un aizgfija ziņot par
^S?^tfc?i«'?iii?Sn?\«Hl?hrtSf. ^ *"*8ko staciju. Tas bija
dzert nākotnes cllvēKam, kas, izbridis ne- ļ „^ si....J[x . . ^ . . « ^^
ledomājamki ciešanu jor«i, i»eid«ot at- nta, un Zibens ātrumā sensācija
skārtis patiesību — augstako cUvēcībi]^ izplatījās plašā apkārtnē. Pusdienā
" ^ r ^ a r M j ^ ^ «ostajās Pj^t^nf^^^^^ ^ ^^^.^!!^f^
Udzās citiem garigi^ pasaules nākotoies «aut nelaime visiem bija zkiāma,
saucējiem mūsdienu mākslā: P. Sartram, | cauri sastāvam izgāja konduktors un
Somersetam Momam, Tomtonam VaU-deram
uc
Jāvēlas, lai Tvans pēc iespējas driri pa­rādītos
iespiesto, kā ari tiktu tulkota sve­šās
mēlēs, lai tadā veidā arī latviešu bal­si
sadzirdētu citi garigās pasaules nā­kotnes
saucēji.
V
Tomas grāvraci m le^ooiri
brīdināja pasažieļus. Neviens, pro­tams,
neuztraucās. Sievas turpināja
vēdināties mutautiņiem, viri pīpēja
un sprieda par Koreju un Mekartūru,
bērni ķīvējās ap logiem.
Tad atskanēja šāviens ^ cauri
zvana šķindoņai un riteņu klaboņai
skaidri dzirdams šāviens. Visi acu-
Oļģerte LiepiņS saskata disonanci starp I mirkli aoklusa. BliukSt tas hiia
leģionāriem un i . Dziļuma romānā Tor- n^nStt.,^^ ?i •
nas grāvrači attēlotiem Tomas bfivpui- ??®P?P'^t»«is šāviens, un veči izslēja
kiem. Pēc taktiskā stavoķļa Tomas būv-| kaklus un Ūsas un klausījās. Blaukš!
— atskanēja otrreiz — un visi sa-
/LDriļiuns, notēlojot latviešu vīrus I ^^^^^^8 ^ piekrizdami māja gal-
„Tomas grāvraēos", nemaz nav krāsas vām. Tie bija gandrīz tādi kā svētki,
.%"?&.l"w^»* . • i « " . , J ^ ' r S t e , «aKMtais orķestra
Šās zoles draudēja... Latvieši Vēl arvien p^arss. Sejas bija gandanjums, pa-nepacietigl
gaidīja atkāpšanās pavēli... ļāvība tm tīksme.
&r!.'"»,ļf'^S'.S?«'^al!f„'e*^^ ,Jetzt kommt der dritte Schuss!"
spēja uzturēt disciplīnu... Ieročus vi- ^eica vui autontativi, im visi svinīgi
ņiem nevarēja rokās dot..." gaidīja. Tas biia tik pat stiprs šā-ia
kāds turpmāk uzņemsies aprakstīt «ipnc W5 nKi « i r . rtJiZ.^iSfiliT..
Tomas Utviešn vīrus un objektivi iztir- 7^®,^^ P*^^' Bet nu likās jau,
zās, kādu iemeslu dēļ tas ta bija, tad at- it ka tas skanētu spalgi, ar tālu un
taJ^brt"*^ tea*^^^^ " ^^^^^ sa- ilgu atbalss rīboņu mežā - bUdlc!
A. Driļums savā rSmānā Tomas grāv- ^^^eļu mūzika, kā lielās atpes-račl
nav notēlojis mūsu leģionārus, bet I tīšanas zīme. Pasažieru sejas un acis
latviešu grāvračus Tomā, un ļoti saudzi- starola — mps %aiiiaml
gi, līdz ar to ne visai izs^eļoji. ^nlL ^\ ^ L. s , . u«
P. N e l m a n i s, Omstedē T?' ^^""-T' u^fJf
tu apstājies ari bez brīdinājuma šā-
PEDĒJIE LATVIEŠI DISELDOR-1 ^^P^ ^
apietu aizsprostoto vietu.
dzas priokSposteņi, tiem jau bijud
saskare ar krieviem. Tagad 1 viņi
nāk šurp. Viri nopietnām sejām
piepilda savu mašīnpistoļu un šau-teņu
magadnas, ieUek rokas J p ^
nātām degļus un uzber sev priekšā
zemes aizsegu. , , •
Tad pavlMm^zemu pāri kaukda­mas
aizUdo pirmās krievu granātos
un sprāgst uz tukša lauka. Tām tū­daļ
pakaļ nāk paši krievi un iekļiJšt
spēcīgā patSauteņu un mašīnpistoļu
ugunLr Tikai dažus desmit metrus
priekšā tie krīt vai smagi ievainoti
lūdz pēc pallds^bas. Vingra grupa
kādu pavisam jaunu sm^em gūstā.
Tas nobijies un raud. Dzīvos šaus­mina
latviešu drosmlgums, un tte
atkāpjas. Divķijas zaudējums —
četri ievainotie un viens kritušais.
Viru tieši trāpījusi mina, un no tā
atrasti tikai daži asiņaini ķermeņii
gabali
Kaut uzbrukumu vairs neatkārto^
artilērijas un minumetčju uguns ne­rimstas.
Nerādās joprojām ari vā­cieši
Kapteinis SeibeUs ir nopietni
noskaities un nervozē Udz ar kara­vīriem.
Nevarētu būt, ka boļševiki
bez šķietamas vajadzības tērēta
granātas. Un viņš zvana pulkve­dim,
bet saņem atbildi,, ka vēl jāpa­liek
līdz deviņiem, pēc kam bez se­višķa
rīkojuma atvilkties.
Tātad vēl trlsdestnit minūtes.
„Ziņnesi!"
,3s, kapteiņa kungs!**
„Tūdaļ už 6. rotu pie Kamola, de­viņos
lai ņemas nost un ^dfi, ka
tiek paziņots' ari 7. un 8. rotai"
Atkāi)šanās pavēli vīri saņem ki
atpestīšana Viņi nemeklē šaop
ļaukMi^lSto,.I»^ļ^ iNL
taisni, b r i ^ purvu, lec i^ri grāv»
jiem. Uz šosejas tie sastopas ar
trosiem un tālāk iet kq)ā. Kā vie»
ntgie sedzēji paliek divi trie-denlielgaball
Mazliet tālāk viņi
sastop ari gaidīto vācu vienību. ID-lormēti
par stāvokli, vfideSi tūdaļ
izvēršas xm sāk stddzigi ierakties.
,3et tad ari turaties!" aizejot vēl
nīDsauc Kaņiols.
Kur šoseja ielokās mežā, uz lauka
vairāki nosisti zirgi un salauzti ra­t
i Vakar te vezumniekiem uzbru-.
kuSi lidotāji Metuši bumbas un
šāvuši klāja leroēienĻ ari uz privā­tiem
bēgļu pajūgiem un Sarisanā
Krusta mašliiu...
,^eUeSi!" izgriiž Kamols, stddzigi
izņem no scimas karti, atloka, dca-tās,
tad runi tāUSc: „Un tepat jau
robeža. Na, n ^ i , mēs vēl runā-
8im!«
Jā, lūbeža, robeža, un viri kļūst
dzīvi im sniaidlgl Tas ir kauftur
starp Kārsavu im Jaunlatgsli, kur
divāija to pāriet Dažās m ā ^ vēl
dzīvo ļaudia, dažas jau tukšas. Cī­nītāji
ieiet tajās, bet neko neais-tiek.
Kādā vietā ceļmalā stāv sirmi
Latgales zemnieks. Kad kaŗa^pSot;
kolonna iet tam ģaŗām, viņš noņem
cepuri, bet uz lūpāin, kp var skddri
Viņš, — laimīgais cilvēks pelēkā
policijas uniformā, viņš ar^ amerikā­ņu
karabinu plecā — stāvēja koku
zaļajā paēnā, smaidīgs, laipns un
FAS MEDICĪNAS AKADĒMIJA
BEIGUSI STUDIJAS
Jaunie ārsti Zigrīda Renigere-Meždema
un Herberts Reichenbachs, kas loti sek-njgi
beiguši Diseldorfas medicīnas aka- drusku nevērīgs: „Ak, ko, tie nieka
dēmiju. ir pēdējie no 16 latvieSu grupas, trīs ^āvipni Ta«j tilr faHc fiīlnim«
kas šai akadēmijā bija immatrikulējuSies. J u fjV;^^ \" , SiKums.
Tikai 2 studentiem neizdevās studijas no- i * «abe meme Pflidlt getan."
beigt emigrācijas dēl. Universitāti agrāk Skaista švābu meiča paspieda vi-
K s ^ ^ k T K ^ J i ^ a T s ^ l " ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ "ku- Visi skatījās uz 6o viru.
lentins BērzkalniņS, Imants Brička, Dr. kas bija Šāvis gaisā, uz šo vienu, kaS
S^oSf^^iM®?!^' Medenis, Ru- Vācijā tagad drīkst šaut. Nezin', ko
te Medene-Slraka, Jēkabs Renigers, Val-Ln,,/^«^54^
demārs Sviķis. Dr. med. Ludmila Siksna, . . «. ^ ,
Dr. med. Rasma Vitrunga-Vitola, Dr. med. Viss kopa tas atgādināja TOtaļu.
Kārlis Vitrungs. Nekas cits jau arī tas nebija — ro-n
e a w ^ . v.isus, uo tapēe an pa^re.s st^^ājT^iu'^&D"!^^^^^^^^^^^ ^ Ulūzijām. Jo f pietm^as jau
tSs pastiiv kā akttvi starptautiski UL esVii.n AemSiVgr,ā kcaimjas drcīeznumtroās ;s edkaožsi peāmrēijgier.t jSl ^^iV, kamēr KorSeejav otrilkn st āDlufi.m s
nomanīt, «— jautājums: jūs atejat,
kas notiks tālāk, varbūt jau rit boļ­ševiki
būs ari te, varbūt ari ātrāk,
ak Dievs?!.. Un viri viņam tJ*at
bez vārdiem atbild: mēs tikai maz­liet
atpūtīsimies. Paskaties, kādi
mēs esam. Tad atkal nāksim at­pakaļ
un cīnīsimies. Mēs krttisim,
lai Latvija dzīvotu. Tāda ir mūsu
apņemšanās.
Kā sarkani nokaitēta bumba sau­le
laižas aiz Māras zemes zilg^*^
dūmakā tītiem pakalniem.
Beigas
JAU SEBASTJANS BACHS BUIS
KORItiNISTS
Sakari ar Johaiia Sebastjana Badia
2N gada nāves dienu svliObim Vldjas
aastnunjosli, iievērojamals komponists ii-sludināts
par komttnisma pionieni: •Mp
saTi mflaikā esot ieUds idejas, kuras
lāk izTērtējnil nn apstridāJnfi Engelss,
Afarkss nn Bibels - a raksta BerHnes
austnunn sektora Itdevnnu TāgUdie
Bnndsdban.
doBs evmehcsā.f ds Sovi 2S. JūUji kļnva H fS-Riaidnieklein
labi f r f f t ļ f i f diri|eatf
Blēdis, ksts patvēris mfisn galvaipU-sēti
no nacionilsociillsma vajāšanām
drte pēc Kgu krlianai IflL gadi
mm Javnim tilmim, knŗis tiks nsņem*
tiw Viniera opens Skrejošais holandif
tis, Mdstardiiedoņi nn Tanheisers. , .
Pislstami vien tagadnes rakstņien
Knuta Vldieita jaunaU romins Bfi^
stet Bomina liaika Korta Desa apfiā*
Silki tīri veica I , » mt ,
S^Si piemeklēja
SStt^ rekords piedzīvoja
tittiju, ' •
arMimijsvlcu«
vārdi mnĪMŖ^^^J^
ka „tikai" m 90 m
Oiois veiea miiļ,
tokoliem par ttm - s -—
puaidim m(yuj^fl^^
nevar ataJrolt ^^9^.
dienās dniktt v«lB*M».pst
vil vienu joku: vle^«orU.
ņoja, ka latviete
mmfmmmmmāi
mmmmmmmmmmk
TratiiUnl^
Kl
ds, 1909. t 1 i»
Keati, AniU^
^^^llll ^^W?^9»
Otfviilkiistiii lunlifif».
Oeiibu sviigaMi aifm».«
Sātumia aaliti.., >
Dv
A0I
«akla
fllfe n-relii^ 19
AKOLUl: galvenais pintt
i o ^ ^ «. «MII ČOUrt
H J ^ » ««, Tremont 8t,,