Bavarijas Latviesu vestnesis, October 6, 1951

              T ^ r , ^^il-
L A T V I J A ' Sestdien. 1951. 9. 6. oktii^i
POLITIKA ĪSUMA
KO SOLA ANGUJAS PARLAMENTA
fcilli Vlfelbriilnijes latviešiean atkd ie-:
spēje^Srot deBiokr4tiju darbā —
paflaiBi^tt, vēlēšanas em^d^iš^^
vispilAlgiko ainu. ?a ielām atkal
k i pirtos piftotra^ila b^
i l i l n ^ u aoito, izkliegdami abu gal
i^- . veno konkurējošo partiju lozungus
\Siena« nbraibinātai plakātiem, kas
Mtk^* da|ai tāda kandidātu se-r
vial. « J ! «icina vēlēšani^a-pulclm*)'
... ^
vidfižSic^
liiklem Latvljāv It t o ^^
ar! (ļaiaa izšļ^^bas: kārtības tiauc^^
jimlm mm, vai akpatt::kii^
maz; Kaut ari vlrdl mēdz būt.nikni,
ttČu reti fead no^ vārdiem 1^
m ',^arbieļ(n''. VēlēSaipsāpuIi^
parasts traucat,, kauliičirl j K ^
^m^^^^^mmfs im staip'nfaiatājiem un klausītājiem
• dažreiz, ķ loti ašas. Iecietības gars,
uz kā^ īsta demokrātija var balstīties,
; i a l d i s : i | 5 i i i ^ p | i ^
nekā jebkur
, dW ļ^^iulēr >Ot«i izliil^^ļirSi^iķl
tietliittlttlji n^v nekā līdzīga. „bel-i
i ^ i S lum^^oiiia«Hfts.coņ&a;;omne^^ - visu
^ i l i ' - kar^/piet visiem. -'^ ^kā^ta? sava
. Ulki: d«*klrt bija mtisu dzimjtenē. Ir
jau rtwtplbi^^-vēlēšanu, ciņu savā
« i i l i l i itai^ilzk^ro^fdivas .parlijaa .(treiā
^g^illiil i b e r i ļ l V ti&pat ķS^ «aurējuši .savii
ar siavām program
im aizspriedumiem m kfej» vesels ptii(s«ii|pS«^
īsizvien priekSv|l?liiui|i^
loreiz jllcas rimu :uiiivl|d\i|^l^
iespied veidi, g|i|itp|^
i o Jeļu^ \8tfiriem Saf dtģdzVāk^
Silteīisianti
i||j|t|lte
|ļii|iliiii|i.
iirttjļi 39
ptoti p ^ y Express ipliAims, kas
thdii^Jldzfgā ce)ā, ir EUija; valdībai
vēl iifkbvēUgjiks: ^oiiffeM|t^is^^
lot Si4-prpc„ bet. vi|^|reffii|ifH^
mm
pliiiii ' mm iftrldnilBku parUjei 'tik l^umtl*
^ i i l i , . ^ i M W > t t % g a d , . k t i l t v i l t t i taisu
āmmmmm: ^ u a n i s ^ Btlija valāb^ii* ^ var -bUt
, , - Kktetfrgi, Jo tā var pa«kt .ievērojatol
^piiil iijsazllraa&ā. 1950. g, vēlēšanās tā, sa-^^
'"^ * " ^ IMaļiņot f r iepriekšējfin^, bija konseŗ-
Vtttvajieža: par l4bu ^zartidlju^^^^
,. ļjroc, 'Deputāti! skaita ziņā SI pār»
ftBiiilS • 'Sttldnieku pļJrtlJai maksāja ār-ļ^
lrtlgj^dār^,''— tā zaudēja 8? sē-ļ
'dēkļus, W konservatīvie ieguva 85,;
^mSm ' atstādami .Valt^u^ loti nelielā vairā--
ķusil (iSļir BtliJa partiju joprojām bija
ITļbdots i prbc vairāk, )io balsu : k b ^
slļaila^ nekā \par konservatīviem).' Ja
^lēborjāti tagad; zaudētu vēl i procil
tas koii«ervātlvibi:dotttC^^^
vairSk'N par pašreizējās valdlbasEpi^t
toitējiem. utf reizē ^r to Čiirčila jaul
„ najai vadībai ^elš'batu „solidi bru^
^ļ? . Jits."; Tas izskaidrojams' ar angļu
vSlēšaaiii^^ sistēmas savdabību, kas
sisi^izist «prpporcicmllās balsošianas,
bet rļm. TēlēSanu j a j b n ^ i l i ^
| i r » ! ^ ^ t partijai I b t l ^ ^ a b ^^
tu }iet^l''piē^itēju d s p z | i a^
C€fntiflšanās atsevišķās vietās: Londo-ms
austrumu daļā, ^ r e m s i
grāfiste un Dienvidvelsā, ļ
, Strādnielcu partijas čempioni ap-v;..
. iļtrid.šādus pareģojumus. T l deputāts
f; , Ķrosmans aizrāda uz Dr. Gallupa sa
liiedrļskā noskaņojuma .pētīšanas in
iļtijtiita milzīgo, neveiķsiņi i9i^, g^^^^
kad paredzēja Djuija ievēlēšanu
par > Sav. valstu prezidentit^iICo^
lietuvēns eipt
tagad ieizdbr
sjestas pats, kas^toreiz T r ^ n
Katrā ziņā šis parlsii^ei^ vēl^^^
VĀCIJA:
Visas Bonnaa bundestaga frakcijas,
izņemot komunistus, vienolas par 14
punktu programmu kā oficiālo atbildi
Grotevoia piedāvājumam par vēlēša?
nām «visas Vācijas mērogā. Sie 14
punktu, kas ietverti valdības deklarā­cijā,
starp citu paredz starptautisku
kontroli, ari pini» un pēc vēlēša­nām,
tāpat pilnīgu kustības brīvību
visā Vācijas territorijā vismiaz 3 mē­nešus
iepriekš. Bez tam tikpat vie­noti
pieņēma divus SPD ierosināju­mus—
atbalstīt brīvas vēlēšanas visā
Berlīnē kā priekšsoli vēlēšanām pā­rējā
Vācijā un griezties ar uzaicinā-jlunu
pie okupācijas valstu ^valdībām
visiem spēkiem atbalstīt un atvieglot
vācu apvienošanās centienus. Ar lie^
lāko interesi un nepacietību rietumu
galvaspilsētās gaida uz Pankovas at
l^ildi, kurai gan iepriekš būš jāprasa
jaunis direktīvas ncf Kremļa un jāuz­zina,
cik tālu tās vispār gatavas iet.
Pirmās reakcijas i^ustrumjoslas val­dības
aprindās ir, ka Bonnas 14 punk­tu,
„nav i^epieņemami'* un visnotaļ
varētu n6derē^ kā bāze tālākām saru­nām.
^ Nelokāmi^ savās pamfatprasUbās
pēc elem>entāro demokrātisko princi­pu
ievērošana^, bet tai pašā laikā
ātri un. pozitīvi atbildot uz Grotevoia
piedāvājumu, vadošie politiķi Bonnā
tagad no dfe^Ivas pārgājuši ofensī­vā
un ar savu iniciatīvu spiež Pan-kovu
un Kremli ātri Izšķirties — par
vai pret vienotas demokrātiskas
Vācijas'radlSaiiu, pie Wm.tagad dot
noraidošu atbildi nozīmētu iemantot
yēl lielāku naidu. miljonos vādiešu.
Bonnā toih^ neviens liekas ilūzijas
teloio, tldēļ paŗalļēli notiekļtālāka gaf
tavošau^S VsSiugtohas, lēmumu reālii
zācijai. Militārajā plāksnē plāni Rle-tumvācijas
remalitārizācijai jau kbn-ķrētizējušļies.
tik tālu, ka pēc okupā­cijas
staitūta aizstāšanas ar drošība^
iTguoi^u. vispirms nodomāts sastādīt
iūĶ divīzijas, sastāvu sagādājot obli­gātās
karaklausības ceļā no 1930.--33.
gadā. dzimušajita. Politiski savukārt
Visliellkla. galva^āp^s sagādi jauti-
|ums^ kā panīkt sabiedroto pi^riša-nu^
Um, ka viņies^ nododot visas su-verēnitātesrļtii^
IbaS' vKiiešiem, bōtii
btIV'šTa tļ^I^ss li? ļ^ku ^tk^ at-iļteAt
tikai . ar pa$as RiettsmvScijaš
valdības akceptu,. — kad draudētu
b r i t a s jaunajai Vācijas demokra-zidenta
vēlēšanas, un valsts galva
Perons jau laikus bija izrīkojis īpaši
rūpīgus drošības solus. Par spīti vi­sam
tam un autoritārajam režīmam,
ģenerāliem Rousonam un Men^de-zam
slepenībā bija izdevies Campo de
Mayo garnizonā BuenosairesI izvei­dot
spēcīgu opozicionāru grupu. Ar
spēcīgām kavalerija# vienībām ap-/
vērsuma rīkotāji devās gājienā varas
pārņemšanai. Tomēr jau pusceļā us
valdības ^kām tos pārsteidza valdības
karaspēks un Peronam uzticīgas strād­nieku
vianibas, kurām pēc sīvas kau­jas
izdevās puča jlkotājus atbruņot
un apcietināt. Apcietināts ari sociā­listu
kandidāts prezidenta vēlēšanām
AHrļBdo Palacios. Pret vainīgajiem
visā drīzumā sāksies prāva, kurā sa­gaida
ari vairākus nāves spriedumus.
Prezidents Pertmsi sakarā ar apvēr­suma
mēģinājumUf saņēims paplaši­nātas
pihvaras. Valdībai uzticīgajām
karaspēka, arodbiedrību un policistu
vienībām no slimības gultas radiofonā
izteikusi atzdnlbu ar! prezidenta kun
dze Evita, ku^ad tikko bija pārlietas
asinis. Kā noskaidrojies, gdvenie^^^f^^
tori apvērsuma plānu izjaukšanā bi
jusi karavīru un policistu lojalitāte^
kā ari sliktais sakaru dienests starp
pučistu plašajimn, bet izkliedētajiem
spēkiem uz sauszemes, jūras un gaisā.
mmm.
V......
iS»^» ir-.'••
p i l i i - . nas ir Anglijai «n varbūt pat visai
: kas vadīs britu salās nākamos piecos
gados.' Un šie gadi, kā niums visiem
p i p p s iy šķiet, būs izšķirīgi visā pasaules vē
^ ^ 1 1 1 s^rē^Anglija joprojām -bauda -zināmu
^ ^ ^ l l l ^tiotritāii Eiropas zemju .vidū, un no
daudz kas atkarīgs.
Vēlēšanu cīņā mūs visvīairāk vjir
interesēt; ārpolitiskie jautājumi, kur
piir^ktilr Krievija,-Atoeri^^
;^l^^;l;ruņošanās. .Sti:adnleku par^
ar Bevanu
^btīupo^
., ^^i&rieksrbķa,: j
J l ^ l ^ l l l l ^ ^ l a v k ņ l b av
;eibt pārspīlēta.
tijai; • •
Lai pierādītu, ka dmokraitija Rie-tumvicijā
jau laidusi pietiekama dzi­ļas
saķn^, ministru prezidents Ade-nauers
īpašā deklarācijā izteica vācu
taujtas dziļāko liožēlu par Hitlera val­dības
laikā žīdiem nodarīto, dodot
draudzības un tolerances soHjumu
gan žīdu tautai, gan Izraēlas valstij.
Attiecīgajās aprindās tas uzņemits ar
lielāko gandanjumu. .Pašreizējai at­tīstībai
zīmīgu pārsteigumiu nesen pie-dzīvoja
berliniešii kšdu ritu tie at­mesties
ierailidzija, ka lielākā dala
Ielu nosprosto jumu > starp Berlīnes
austrumu un rietumu sektoriem, kas
bija sacelti komunistiskā jaunatnes
festivāla laikā, bija kā pēc burvja
mājiena pazuduši* Rietumberllnes pil­sētas
galva Reuters tika^ažas dienas
iepriekš bija nācis klajr ar attiecīgu
aicinājumu.
ARGENTĪNA:
Visai pasaulei tomēr vēl daudz lie­lāku
sensāciju, sagādāja vēsts par
plaša metoga sacelšanos Argentīnā.
Uz 11. nov. bija noliktas jaunas pre-
IRANA:
Gandrīz ik nedēļas naftas.konflikts
sasniedz jaunu'kuļxm>ā€ijii, mXi^
šim jau vairākas r^žes licies, ka/n3
kamajā nedēļā nu gan jāntk vai nu
atrisinājumam, vai ar! jāiet vaļā
Bet nedēla pēc nedējas aiziet^ m ne­kas
iifiķirigs nenotiek, Tldi} ari ion^
dona tagad šķi^^ a t z i n a ; ka rlsiks ir
gluži lielisks ierocis, ka ar t l p a l IM
bu varbūt tomēr vēl varēta aitgriez
ties vismaz kault kas līdzīgs „veca
jiem labaijiem laikiem", — Notikum
pa tam risdnājušie^ strauji- kā filmu
ļpntē. Vispirms Teberana un Londona
gandrīz vienlaicīgi griezās pie ASV
ar lūgumiu uzņemities j^unu sta3:pnie-ctbu.
Taču n(^as vēl nq)Bspēja. no
tikt, kad Londona izšķīrās par. Irans
piekrastes blokādi un naitas jautā
Ju^nodošan!uI)rošIbas padomei, Si#
britu soiLis kā pēc burvja mājiena-picf-ļ
pndlfja visa^ vietas Iraiu^s pafla^meii*
tā, kur ministru prezidents Musadeks
pēdējo nedēlu laikā 4 reizes veltīgi
bija mēģinājis iegūt sev u2ti<$b^ vo-
'ailroml w^
— deklaiSji» ASV .ķruņotoi «p^ «api
siiiūilni ar iķen, R i d t V ^ uit4;
apcļ^ōļum Ķore]a9 frontē. BroiliiļE
str^as spediUsts Padv 8 ^
Cfirtia Boleņ»^ PadSjāa tiņas^^^
Sa ^ iLom^ BpSiu koncenitScII^^
UN spēka vadība sanāca ērkfirtSja
tumu. Bez bažām par kvoruma trū-1 apspriestu «fekUvns preuoļus
kurnu Musadeks Aibūja vienbalsīgu ļ^vasgadijranam.
Aceptusavam nodomam-<tet>
ASV pašim^ lai aizstāvētu Iranasļ^^^^, i^iģinajumu. laukos A^V. un
viedokli Drošības padomē. Jau pir- ļ iids novembrim, īpašu vSribu p i r - ^
majā sēdē pirmdien Pad. savienībai «sko atomteroi^, ^^•'Ifi:^^^. 1... . j - a J • • . I perieroču" pārbaudei,^ lai pie ta»
bija izdevība, pirmo reiiu atklāti le-ļ ^.^Jļciju. Sim nolūkam nou
jaukties naftas konfliktā, nostājoties I kongresa pieprasīt ap S miljardus dolil
TeberanaļS. pusē un pretojoties britu demisionējošais ASV^ a i m r d ^ a ^ i
« A r T Tii«A« ! « v ; i MarSals pieprasījis n«kavSldtie»^
Sūdzības apspriešanai. Ari Jugoslavi-ļ^g^ obUgSio karaklausību, lai nei
as delegāts apzīmēja jautājuma var-ļ ^nerlklņn karavīram nebūtu Jfipe
būtēju caurskati par iejaukšanos Ira-ļ otra iiema Korejā,
nas iekšējās lietai Taču procedūras ,^^^"f'*"VS,J,S?*!In B^^^^
. . « I Analijar princesi.EUsabeti un «oinburj
jautājumos veto ««Ibu nav, «dēl ļ , , 4 ^ , , Kmd., ly
Pad. savienībai sūdzības cauts&ati aiz-1 jumi,' ko k«r4« Dionitt.vi
kavēt neizdevās.' NākamajI dieniļ «tsvokl» uii«bo»«B«. noiema v«iw.
v i ^ s l g i Pi«^&w I5»umu teiagt
sedS naitas «trtda hetS piedalīties «n I ^ijn.protat, noti Rumfinijai p u «
Innas. p l i s t i v i , > sēdi atlieci l!dz t i | {«mtom pierabrfl./ -
Ja DroJIbas pkdonOl-pedo^ju delegits J^ļTļ^Sf.
at veto aizkavētu britiem labvi^lguļ vidjas apbhiņoiasu. ^
lietas izšķiršanu,^ britu sūdzību tūlītl ^«mos sHltaJus Cinipa nodbmāj
vlriltu tālāk uz U N .,mazo kopsapul-ļ^^l^^^ļj^ lūm ASV valdība, papjļi
L,t' \. ļaUclonll^ eausteme» vienību Uel«
tJi". T i b r i t t cer nodirošmSt aktīvāku! 3ia,(^.bkakācijai - ui 60.000 f !r
ASV pelfdzibu, rdzē padarot to pair I .,11» e^ifeudldo'viegiprstiba m s «
pmtlža jautijumu visai brīvajai'iia.hetttnwiļM>m^^
L»tJlW •i.a^vkn «tt V i * i i l v i l « * ā Halie, paldomju joslā, sSkusl
sarid, tSs tiesību morālei un koUek- 25 • augstie» PDJ funkdonārti
tivf Vmiera principam. Anglija cer, I gieaita ir pat centrsiss valdes locekli
ka^ Irāna tomēr baidīsies dot lāduļ Septeiņa Vesterltngi pMās joproJS
pļtoku Drošības: padomei, kas .wvS « « " ļ ^ f ^tirāni :k^^^^ pwt
t « M L « . .^11.1. j « , » i 1 1 karaspēku dnā» .0.600 im dl?tt
la≪ tikko nodibinājusi^, pašu plr-ļ lu^viMni^u vadībā,
mo^^aitlja osurl T^erainas valdības
sūdzību pret P ^ savienību un pa-, . . ,^ . ^
IMzēia, Irānai atbrīvotie. „o uzbizigē 1^!^^^^^
ziemeļu kaimiņa okupācijas, un no-i leo Meki no svētceļnieku^
pietnaji^' draudiem zejnei heatka-l itjtitt ko]^ 25 gadiem lieiSkS tveiei
ribsii Ļoti l e j a m s , ka Musad^spi^J?^ ^ «ŅMii^joArrkVāi «pēsc- okSanfis ar id9aflu.wdiziriteMmi Iļ ^^^p^^s i kkuokmuiļtstā ņraem 4 S vaāB-cuu n uo aa m\ ati
dtu zemju valstsvīriem runis citu va-1 darbinieks.
lodu nrfcā Tdieranā tm Metu f&tiSklļ .*aabu briesmas Nlrebergl*' Ta|
i«do®l€^.atrisināt jau wz kulisēm. - !!!lS!^^^ ^"'^^l^'lS, ^ ^ ī " ! ^ !
»w»mui. j «u w * .*iuwwu, ļOTdt^ŗig ygi neeksplodējuSal 101 britu
Ļai* uzlabotu atmoslairu sarunām, un I bumbai. Nekavējoties sooo briesmu
pierādītu disciplīnu no savas puses,! yojoSie iedi!yotāji evdcuēti, un
Londona^vu&Srt Mkltfe nat konce-1 « , 'V;
sajām ©tā plāksnē - nepretoties, kā ^| spiegu Pad.,savienības laWi
paredzēts, ar varu pēdējo 333 naftas I nuia apcietmitais zviedra nota»
speciālīistu izraidīšanai no Abadanas, [ n^ek» Eriks Andersons. Zviedrijai
bet ,H«ik. to evakuiciju brivpritigl - J ļ J ^ ļ "Sti'SS
mi prifflCSilaiClgi, trešdienas rītā. Tā ļ ur a^embrt atltkts AtlanUka pado
kS Iran^ valdfbas iestādes bija aiz-lneSA beigās paredzētais ?; sesijas
Jiigulaa'x britu karakuģiem piebraukt ^J!»! sakarā « r w . oktobri ao^
%»mlM. «...^]s.iu^ < M \ \iīm vēlēSanāmi tāpat us-ZS. aov
k r a s t i ^ t r i l a speciālisti u z jūrt gai- u^t^ oktobri parediStā, Eiropa»
dōšbikir^eeri Mamtius Sizirl^*naftas! konsultatīvās sapulces.sanāksme si
eabiedrlbBs MvSs. Turpat . netālu «««tāta ariinsjotti viena m
k r e i ^ Ainadabija o t r s i ^ m a i s , l i e . h ļ J i ^ ^ ^^SSncSS^^^
d n l w „pēdējfim stundām Abadanā", ļ giniānijas drošības poUdjii pi
ar ko tika pielikts punkts „kauna^ p i l «| nims ziņojums, ka Bodnarasa
nai" evakuācijai vai ar! likts pa
mats goda ptlnam ,,c6me back*'.
PaUKl^i tr^tkaram availgl'* raSoJt
sk^ā ar Jauno dekrētu Ungārijā, ar;
KĀ VILHELMS PĪKS BRAUCA lIZ IMlD. SAVISNll^
Sdiivei^er Illusttierte Zeitimg sīku­mos
apraksta, kādos apstākļos saga­tavota
un notikusi Austhimvācijas
prezidenta Vilh. Pika došanās veselī­bas
atvaļinājumā Uz Pad. savienību.
Sim notikumam nebūs daudz piemēru
pat līdzšinējā totalitārisma praksē.-
' Vairāk nekā stundu pirms speciāl-vilciena
atiešanas Berlīnes Austrumu
(agrākās Silēzijas) stacijas peronuf
pilnI0 atbrīvoja, un tos okupēja „tauv
tas policija" — Vopo. „S-bāņu" pe­ronos,
braucēju vidū iejaucās Vopo
un valsts drošības ierēdņi. Stacijas
laukumā pārtrauca katru satiksmi, un
to, tāpat kā stacijas balli un visas
ieejas, uzraudzīja Vopo vir^ieki.
Jau nedēlu pirms Pika aizbraukša­nas
pēc dzelzceļu ģenerāldirekcijas
prezidenta Krāmera rīkojuma no Leip-organisējot
viņa kabineta koUēga
ministrs Georgesku.
Poļa robelJlpottcUH aoiSvtiāl ^trla
Vācijas skolēnus, kas peldējušies.
Kāds augstāks NKVD varas >i^rs
berllnē paskaidrojis, ka minētie
„rupjfi veidā ignorējuSi Oderas-Neisi
robežas neaizskaramību", kfipēcl poli
policistu rīcība bijusi pareiza.
Ap §9.01» AnstrumvācIJas sletieia,
Sas SEDp^ivēll izsludināt par mirušie
vīrus vai dēlus, kas krituil pAdomJf
kaut gan lielākā daļa sl^vu vēl
„Vai nav skaidrs katram domājošam,
ka'lēboristu balss starptautiskā kon­ferencē
ir vienīgais aizsarglīdzeklis,
kaSr palicis, lai atvairītu galīgo pa­saules
katastrofu?" vaicā Bevans
svētdienas laikrakstā Reynold News,
kur viņš tai pašā. laikā nļēģina pie­rādīt,
ka nav nekāds atkritējs no par­tijas,
bet gan joprojām uzticīgs t^s
dēls. Sis ^aizsarglīdzeklis" miisu
acis ir visai apšaubāmas dabas, vēl jo
vairāk tāpēc, ka Bevans tai pašā el­pas
vilcienā apgalvo, ka jau pagātnē
lēboristu Anglijai izdevies mainīt rie­tumu
valstu politiku, k?as citādi būtu
mūs iegrūdusi trešajā, pasaules karā.
Iekšpolitikā strādnieku partijas pro­pagandisti
neapniktiši uzskaita labu­mus,
kādus devusi Etlij^ valdība savā
6 gadu darbības laikā. Tagad esot
vairāk vakanču, nekā strādnieku, kas
tās aizpildītu. Anglijai phšākā so
ciālā apdrošināšana oasaulē, iedzīvo­tāju
feselUba un labklājība nekad
neesot bijusi augstākā līmeni. Tautas
ienākums no algām lielāks nekā jeb­kad
utt.
Konservatīvo prese savukārt ne­mitīgi
runā par nemākulību un pat
mulļķlbu, ar kādu strādnieku partijas
valdība strādā, novezdama Angliju
purvā. Sevišķi nikna opozīcija jopro­jām
Ir par nacionalizāciju. Akciju
kursa celšanās tondonas biržā tūliņ
pēc Etlija paziņojuma par parlamenta
vēlēšanām ir jauns pierādījums tam,
ka veikalnieku pasaule netikvien cer,
bet ir pārliecināta par ,,vēja maiņu".
„ŅacionāH2ētās rūpniecības nozares
patiesībā ir neapmierinātības tuksneši
nacionālo sasniegumu dārzā/' — tā
visai krāsaini Izsakās konservatīvo
laikraksts Daily Telegraph.
Pārējo visu, protams, noskaidros
vēlēšanu diena — 25. oktobris.
V. Ske
clgas uz Berlīni nosūtīja divas ātr
vikieou lokomotīves, kuras pamatīgi | ^?t. ^""^^^ ««ņ«««8w «iņs»r * a
H ' j r . * -1. . 1.» ^. f I nieki nav miruS, bet atrodas pārbaudīja tedmiskā dienesta , aug-Letoj, p,i, ,,,^,^^,5 p jj^jf
St&ie Ierēdņi. , Pēc iamiģinājumal steidzami iesaukt kara dfenesU^ :ļ
bMttdena tās nepārtraukti apsargāja p«wiba nolēmusi visu kohozos aeī
transportpoliciia; LokoniotlvJu «p. S^SS^rit A^.'
Italpei dienu pirms ceļā došaifās no »ijfim mobilizēt pat le g. v. zēnus;
Kemnicas uz Berlīni izsauca divus I Ketinas masu slepkavības tsaeki
„n(H>elniem bagātus tautas dzelzceļ- J * " ^ ''^^^
im UfSr«« u , « , « i ^ ^ a r S ^ J J ^ ^ f * ^ jānoskaidro, vai 4000 polu mekus un ietērpa jaunajos parādes hio,upkavo8ana pie Smoļenskas^
formas tērpos ar platajiem padomju ļ boiSeviki vai nacisu..
parauga uzplečiem. Abus kuPinStājusļ «žēlsirdības viidens" ceturtol
deva^BerlInes ^ z c e l u direkcija, J f ^ l S i r S i ^ ^ ^
Iepriekš rūpīgi pārbaudot viņu poli- Tā bija pēdējā grupa no 250 tbc sll
tisko UZltioamlbu. I un 200 plederlgliem, kurus ar IRO gī
Spedālvildenam pa priekšu uz I ''^^^^^^ Zviedrijas sanatorijās respi
Frankfurti pie Ckieras nosūtīja d i v a s j ^ ^"^^^ padentiem j(
s^abinētas ātrvilciena lokomotīves ļ Pimie 45 ānemnieki no ASV amaj
ar augstākiem dzelzceļu direkcijas p ^ « » » * o 2500 ārzemnieku kontingep
ierēdņiem, kas pārfeaudija sHežu celaJlSl.^ilLJS!!;!!''^ apmācībām,;^,
drošību. Ari speciUvilciena M o m ^ j ^ Ž ^ I ^ ^ S ^ S ^ V ^ ^
tlves pirms nobraukšanas vēlredz I ārzemnieku,
pārbaudīja augstjki ierēdņi? tiem bija I ^^^^ '® banknotes, Udzt
valsts drošības dienestam. Bez tam I stasar īpašām krāsām uz seviSķi
lokomotīvju vadītāju kontrolēšanai I P^"' «rūti viltojamas.
brauca līdzi īpaši' pilnvarotie. Ber- J-f,lU^^^^^ Pj^^^^Ti h
1- - ... I " ««Jv!«i« konference lOvalstfm,
imes—Frankfurtes līnijas apsardzība pira trūkums viskritiskāks. visva
bdja uzdota transportpoKcijai. I t pēc ļ Pl^a saņem Rietumvācija (5000 t),
pāris simt metri«n bija novietots po- J^so'^'^^ij W 2000); Ari Asy;i
jems, bet starp posteņiem vēl dr- ^
kūlēja piatruļas ar suņiem. Uz visiem i 8imaempadora|u sieviešu i^dējā
tiltiem un pat zem tiltu posmiem bijal Vācija» .austrumjosia, lai aiz
novietoti Vopo ar karablniem . ^Tt^"" okupācijas armijā nodarbū
I cieies.,.'
Neparedzēta aizkavēšanās vilc:e-ļ^«n«»c2t« « » iznicināts kāds
nam iznāca. Frankfurtē, kur polu dzelz-1 J^"?"'»*" «^izes sschsisciie ZeitungI
Mdel. pirvaMe negribēja ļaut vicu lo- ^ « « ^ " « ' i : ; ! ' ' C ' -
' komotivēm un vācu vilciena personā-ļ «es Der Tag. Laikraksta redaktors
lam braukt cauri līdz Brestlitovskai, I darbinieki apcietināti, bet ist
k i tas bija paredzēts programmā. ".ĪS
Vācu lokomotīves atkabināja, un P l - ļ muhamedāņu» aicināja ķInieSu muIiS
kam „celojums uz paradīzi" bija j ā - [ *^9a»^a<*Jt*J« un agrākai» nacionāli
turpina ar polu Ibkomotivēm un polu Paičungi, ri
vilciena nfir^oīrSln komunistiskajā Ķīnā dzīvojošo » i
Vilciena personālu, | muhamedāņu vārdā.
' 5
'/'-^ l i e l ll
M sa^fltvc
vam^Bet; n<^0j
S^>Ciņaš[j|Kia-j navi#^
i^M*<:pretkeka'~musii
i.^^|ļiar iaife.6aiils
liļteS^.gri. ņn vai
#p8.[;:tad .tur pār 0
g P^i,- -prō^est» «ŗpai
Ni<ii3f'^T'. pats
fem^Mziste ^^^^ j