1951-10-06-04 |
Previous | 4 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Ir"' ' L A T V I J A Sestd asss iCo dzirdēm Latvija m. 1951. g. 6. olrt< i GRĀMATA PAR VĀOJAS SPIEGU SSFU GŪST SiNSACIONALUS PANĀKUMUS 1 Mm I i i « i ai Ai: • i te 1^ mii IJA . 1 / m mmm i . ATKAL V A C PARAKSTUS Vienīgi Heta, kur.padomju iekSrta v$ic fs&vm plittus pilnīgi uia paredzē- ,taji^ laikā, ir prppagasida. Tā pirms ^ivi iiedēlām Latvijā nodibināja mie^ rli padomes-imdltlvas komiteju, pēc tiedēla^r&anāca miera piekritēju kon* ftrenee, bet tagad jau notikusi miera pieki^itēju, komitejas sēde. Pēc ie-priekSIjim zuļiojusuiem nav vairs ;io-s i i iM laskiļtUVšIs komitejas un tās prezidija sastāvu» jo tajā figārē tie paši ilprisicš dzirdētie vārdi. Pietiks, Ja a t s l o i ^ ka komitejā 50,locek}u, kamSt<:visisyieiili^as miera piekritēju, konferencei i^audfsfti 25 delegātd. S4vS iezoBdji ka® pilna parasto māu iifl.liA^libsit («plSsiCfās rieiu-mu lielvalstis vaiiā&kārt nolīdzina- ^ juša^ af zemi pCisu pilsētas m d^» mus iin nonievājuša^ 1^^^ tautas vUllts inloies^'^ ko?nit»5a^ plēnumi «Visas latviešu tautas v|r4r^ prii|[arl)hiņbtMpēktt,un apbruņojuma Semi^ņlšanu un aton^ieroču aizlieg-iWW Vfifa P ^ a f f i ^ aizE'egšanu visi pi^6ulf, iT|l<>^aiistru!mu pr<iblēma8 Sitrlsteilanu miera eeļā, Amerikas ,;agiefl|aie'' |Sftraukl«w Korejā un vi*ii. iitKemju; .kkrilļļika . izv^l^šanu, taivanai salas atdošanu tās plikumi ,gai ]ft>.alttiecel":r-:tonas tautas re ļ^ubljkai;no: miera; p^ļ^^ parakstīšanu siet» ^pī^l^ lielvalstīm (A$Vr P a i savtelbu, Ķīnu, Lielbri \ Mtlit to vtoi Lļ^tvijas darba )au 4|8\ii<^ttitr pi^a^ rezolūciju, kā jļ^r| »i^|ĶB^ savus piEirakstus ar jatmim saiSt]Q)|im^ visās kOmOMsttNļ celMed^as nozarēs"; (Uz n(i8ta!tlp&t^ kā tas bija ieprieklējā pit^stiir^vikSanil).: Protame — tūliņ 'ar! -sikte fiEi?akst!šanfs visi «eiņē, kur ļaudis v<^t .„0i(9aihiz§}ušl ņn sku-ianļji^^' gan^dzirdēti, gan nedzirdēti Medicīnas institūti) „dedzlgu runu" teica dir. Burtnieks,/starp citu. ap-giilvbdamt: , „Pie, miuinis neviens ne-' ī^addha ierolhis tm nedraud ^ ^ard. Padomju varas ilaiki dziVe Latvijā m(ļM}ti$ie3 l|dž« ne|>azlšanai (tiesa, tiesai); mm: jaimaji repubiikf c;el nevis kara b a z ^ bsst fiļcblas, bēr nti^ siles» tUmmītfis, atpūtas namus, s^ntītoriJaĢ, -. kūrortus uil bibliotē ķ^.,.*' Visa paesfule'gan zina, ka iiiIHtāras bāzes: Latvi]! saikanarmija l i k a iekfttbt jau 1939. ^rudeni, un tagad tis izbūvētas X un nostiprinātas t l , ka viiļ Baltijas jūras piekraste kļuvusi i^air vienu vienīgu nocietini , juanuļsistēnm ar atbalstpunktiem un bazim dziļāki ei^ufurē. Tidēļ ari Burtnļ^a vSrdi jittšifrē lādi: Latvijā celtas kajra skolas, s a r k a n a r m i - jašivirenielcu bērnu siles, l i d mašīnu slimnīcas, karakuģu at pūtas nami, t a n k u sanatorijas m. u n i d j j a i kniforti un ieroču bibliotēkai LIKUMS. KAS N A V ra)ZlVIŅATS DIVI GADOS renes cēlušās no milžu cilts. Bet at- Latvijas š. g. 1 jūinija numuri bija. Tagad to lasot, mēs dūmiem un asi-liek atl vēl trešā iespēja: kā pag. ievietots īss Jana Kolvina grāmatas'nim klāto pdrmskara un kara laiku n-rā atreferējām, arī skursteņu slau- The Chief crf Intelligence atstāsti- skatām gluži citādā gaismā nekā savā elšanu tur pielīdzina remontam.) ļ jums ar secina jumu,, ka vācu spiegu j laikā stāstīts, rakstīts un propagan-šefa Vilhebna Kanarisa mērķis bijis dēts. Kādā eludmājumā dzirdam: Saldē-. vācijai un Eiropas saprašanās, jums satur A, B, C un D vitamīnus, kolvina grāmata pa šo laiku guvusi Saldējumu pārdod vi^ās teātru. kinoL^^^^^^^i^^ panākumus. Tas *pa un klubu, bufetēs. Rig^s piena kom- daļai tāpēc; ka autors pieskāries te- Mnāta pieņem pasutinājumus orgāni- m.3tam, kas pats par sevi ir sensācio-zēt saldējuma pārdošanu sanāksmēs nāls. Viņš savā grāmatā sojo pa tā-un sarīkojumos. (Mītiņu runātājiem dām territorijām, kas vēl ļoti, maz pē-tas tiešām nepieciešams, lai meli ne- tita-s un tumšas, bet kas taisni tipēc apsvilina lūpas I) ļ cilvēkus interes^^ vēl jo vair^. Pa daļai panākumi izskaidrojami ari. ar DVĪŅU BRĀLIS NAV LABĀKS ļ milzīgo darbu, kādu autors veltījis, lai šl grāmata varētu tapt Viņš ne- Rlgas radio iepazīstina latviešus ar Lpļ,^^!^ j^^^jj^ apkārt pa pēckara padomju preses dvīņu brāU ASV Eiropu, neapirids uzlasījis atmiņu un komunistu laikrakstu Daily Worker, Lj^gdljumu dnanslas, kas stāsta par ka* raksta: Dzims atnāca darbā pirms neseniem drāmatiskien notikumiem, gada. Tagad tas pēkšņi saļima uz visas pēdas jau bija sajukušas un grīdas, un viņu aizveda mājā. Viņš materiālus pievākuši SS viri pēc Ka-raustās konvulsijās, bet galvā viņam nansa nogalināšanas. Četri slepenie dūc pavēles — dod, dod, ātrāk, ātrāk, dienesti — angļu, franču, amerikāņu Viņu pārveda uz psichiatrisko slim- un krievu ^ sacentās īstā skrieša-n l c u . . . (Tas gan būs šl amerikāņu nās sacīkstē, lai iegūtu to, kas vēl laikraksta līdzstrādnieka novērojums biji palicis piri no Vioijas slepenā Pad. savienībā, atskaitot p^ējo tei- dienesta šefa materiāldem. Tikai pēc kumw, jo tur slimniekus vispirms tam Kolvins varēja sākt savu darbu, pārbauda NKVD, lai atmaskotu > i - ^ mulantusun kaltētājus".) T i l i k t u pais laikraksU citē Ļeņina pirms 40 gadiem teiktos virdusi , , , pai ASV daiDa ofganājScijas sistēmu: , O-am-t». «o i . ippo „Tā ir tāda, lai tās pašas darba die- Turprehm, utopija m iKzija te tinas laiki .izspiestu no.strādniekiemh^"' Latvijas atjauno&ana varēs 2-3 reizi» vairāk." Varbūt ASV tā P ' * " ^ ' pašaizUedzigas un or-bija pirms « gadiem, bet tagad, 1,,^ g»n««»^t t^jfļ"!^^n^^^ spēcīgās amerimū .;o,^iedrIbas ^ )t . T" « vi^^L », L ' nokārtoju jšta s, st.r ā« dJdTek, u t.ie1^s1k dh ^5^^ ^s^a^k ot, u.z lasīs mūs no^^ ^v^^i^s iem pag-. darba un ad^^^^ ^^5^ -eti kādā citā zemē, Istm strādnieku ii^^^^^^ pg^^j^ j , ^ ,^t,Jg^g zspiešanas valsts iŗ t>ad, savienība La^j^„gi| Latvijā. Tikpat naivi ir ar tās okupētajām zemēm, kiir sta- ari pieņemt, ka Kremlis piepeši kļūs chanovisms tin nebeidzamās sodā- pārtrauks latvi^u izni- Miskās sacensības dzen strādniekus cinisanu komunisma nostiprinišanad dot vairā;kas darba normas, nesaudzē- stratēģiski tik svarīgajā Baltij'as telpā. jot pat sievietes, bērnus, un sirm- j^teikti arī ņzskati, ka trimdinieku galvjus. . ' - Mūsu zeme grāmatā pieminēta tikai vienu reizi, bet arī tas mums dod t\* namu vielu pārdomām. Autoram runājot ar bijušo vācu slepenā dienesta pretspiegošanas departamfenita šefu Prod — vienu no tuvākajiem Kanarisa līdzstrādniekiem un draugiem, — pēdējais izteicis: ,3ritu slepeno dienestu izspiegot mun^ neisdevās vienmēr, taču vairSk, nekā jūs to spi jat iedomities. Dažbrīd tas bija gluži vienkārši. Mums pirms kara bija II Ab'wehr'a un angļu SecrstS savstarpējām cīņām* Tās raki^ās na otrai apakšā un bērušas ciet pi nieka izraktās alas. Sl spēle tālli spējusi visu, kas jebkad 4zir lasīts. Vādjas slepenajam di kara laikā bijis pāri par 30. (kas ievērojami pārsniedz Li miera laika armijas apjomu), jāpiebilst, ka drošības die (SD) bija atkal sava anmja, dr — ne mazāka par Kanarisa pulku. Tagad nu puelūk skaidrs ko spējusi sasniegt modemi m ^ l a ; ikvienā vāou vēstnisC Uxķ$%!mli$ļā6m ' miNsifrijae ķ^^ hozu pišvaldes atbiMIģa&e^o^ tpri ^egubbvs faketa: PSRSļ padome 1949. g. 19. dec. pii^ēmia divilēmumus^ par da^a papiļdii^^ maksu Latvijas kolhozos. (I^s Heci na, ka latviešu k o i h o ^ i ^ m ; neizdodas p»ieradinit padomijas l)^a nbr miml) AugkopĀi i z n i a ^ 1 ^ atlīdzību brigādēm iic, tikai tadr^a ražība pārsniegta visS ļ^latUiā, / (Ci tiŖn vārdiem: lai jki^ldņ atlīdzība iegūtu, čakla^šm latviešiem jāraujas Plļgpr «arī Jaisko ienācēju vietā!) Graud ič? ' ' izsiiiedz no virsplāna ražas: kartupeļu 1/5, sdcņaugu un labības i/4, bet •silp't:-:- dējis ttiglu spiegSr bet >«trā gurns ar Baltijas valstīm par militāro I dipiomfitisk^ pārstāvībā eavuķ isatikošanu. Bija tikai jāpas«diB: mSS vācu slepenais aģents.' KOITT gribam ievietot eaviis aģentus ieritu ^ v ^ g piemērus, lai io, tēsi U slepenā dienestā Kaunas. R I j ^ ™ Pirms lielās ofenslira. tie Tallinas birojā ..." ). Tā redzams.Lg^„ ^ vācu slēptos ka, lai san trīsdesmito 9«4u lielajā ļ ^ , ^ ^ , . ^ ^ , « « a n l « , ^ ku "mjarm, ^ļ-LaimonĻrTl Holan* T rāk skatītāju m r t a t i s i u j ^ a taiu I j ^ ^ . .^^^ ^ i ^ u «epeni pāri mfisu galvftn ^ « kaira puse Ltrādāja dleiu m m«r* laikos jau, krustpjte^es UeHi i^ni^^itt tam..^o p^m^ klāj vis^ntastiskākās^ietas pa, v ā c u | - - - ^ Szt^sSS tas tūHņ jaiu bija zinims „Vāou H i sūtniecīl»! amtpersona iir e^bie^i^^ Līdzīgs, varbūt pat vēl ļaun&s likte- ļ beidzot pienāca trauksmaini nis būs citām masām tautām, kas vi- ^as Bka pretspiegoSanas vai sas uzsāks fanātisku ciņu pkr.8avun^<>c«» nodrebēt. AgenU Izr nadonālo eksistend. Būtu apkauno- viei^. no sūtniecības sekrai] joši un traģiski, ja latvieši ieadītos Viņš tomēr laimīgi izglābās. Jo. vienīgie, kas no šīs cīņas atsakās. At- Ur-audoSam briesmām viņu neU< saukšanās uz v&turi nav vietā, jo tāsUonoēja pat^ sūtnis, grāfs C ' līdzšinējā gaitā naV n ^ i tida. kas vēstniekam - Anķari. kaut aptuveni līdzinātos tagadējām j^j^^ Nečbulam-Hjūdžesenaaa norisam,tedmikas vai soc^ālpofftiskoUa^^giatnlm Latvijā) gadījās L notikumu plāksnē. Šķiet fah, ka pic Uijoj^,. viņa sulainis — albi| kultūras^ faktoru uzvaras vēstures iz^ļello strādfija vāciešu labi. l šķirls^kajā sadursmē dlvēces likte ņos būtu jāiestājas pozitīvam lūzu mam, kas, domājams, būs labvēlīgs arī mazajām, tik bezgalīgi daudz iz inidātīva Latvijas atjaunošanai nav. cieWlajto 1943. g. oktobra līdz 1944. g. a; viņš pa nakti izņēma dokumen vēstni^a mapes uni tos nofotogŗ par to dabūdams 35.000 n^rc vācu rokās nonāca . inifoimļdja Rakstot par Porda^ auto rūpnīcu, iespējama. Man, piemēram, raksta:l Tidēļ galvu^augšāļ Par spīti^^^^ konferences reiulill Daily Workersaka: „Tur izspiež no .Jautas kodolu nevar dot emiigrantij strādnieka visu līdz pēdējam nilie- to dos tauta Latvijā,, vai arī tautas Meistars i ^ o stri^iekam k i «eb^s... Vl^tur^ nepazīst ga^Ijmm, kiķif pelei. Atmosfaira FowIa rūp- «i^^^i i^^«^p*V"^^^^ nīcis sakarsēta t i , ka ja kāds iz- a^J^j^l ^«cēli^ies no mirpņism..Te šautu no revolvera, visi. 30.000 strād- 9^^^^*^» norādīt sekojošo. Ja mums nieku .nomirtu ar trieku.., (Mumsķ^?*2^>^^^ ^an^rīz vļsi trim-gan šķiet gluži otrādi: ja kādā p a - ^ ^ f vajadzīgā laikā atgrieztos domju fabrikā atskanētu pistoles šā- ^^'"^^f^ ^ J^ae^pejami, un ja «•-^ n 1 * w 1. .t. j - -u piepildītos cerība, ka daļa depoitēto r^^'v ? ' ^ " ' S ? ? > u d z mit drīves spējīgi pārnāktu T(A' iva pia"rt ijas vlni"s", ^— tiem1 ^l.i ktosv, >ka5 J, 5«. «rt n«^ neiJi,sTpLē j„amL s, vt,a-d» ! » nās.) ASV nav kaut cik nodrošinātas ]^^^^ ^^^^^^ darba aizsardzības. 1947 g. katrās 4 j^^^o^O nacionālu latviešu. Pēc mmūtfe gija bojā vaiJcļuva l^ropUl epidēmijas un pēc Lielā ziemeļu viens strādnieks. 1948. g apstākļi ^ ^ ^ ^g nav uzlabojušies. ^ uzņēmumos un ^^^^ .^^.^^J kur palikusi šaditās nosisti vai sakropļoti 2 mil-| v^jj^ ^skai daži d ^ i ļ i iedzīvotāju joni strādnieku. Tāpēc 1950. g. jūlija ļjesp. ze«»es iemītnieka skaits nav apmeklējmnl ASV arodbiedrību pārstāvji atzina veselīgos un drošbs darba at^stākļūs Pad. savienībā..." (Jā-domi, ka, to rakstot, dvīņu brālis arī būs ēdis saldiljunm, lai nepaspruktu atzīšanās, ka ASV aroi^iedrlbu savienība asi nosodījusi vergu darbu Padi savienībi un izdevusi pat karti par turienes spaidu.darbu nometnēm, kurās mitinās un iet bojā desmitie miljonu dlvēku.) pārsniedzis pāris simttilkstošu. Tomēr latriešu tauta ne tikai neaizgāja bojā, bet pat piedzīvoja krāšņu uzplaukumu; Kādēļ gan šoreiiz šie 200.000 būtu absolūti nespējīgi turpināt nSčijas eksistend? Uz ženaes lodes i r ciltis, kuru locekļu skaits Bssasmedz pat 100.000^ bet kuras tomēr neiet bojā um kuras ļarī nevar uzskatīt kā ,,uzcēlušās no miroņiem". Mēs savā nelaimē nebūsim vieiU. ^^<' fe: kviešu, pākšaugu, griķu, augļu un oģu 1/3. Par virsplānā nodotām bie tēm kolhozs saņem 50 pr^ jiamaksitSs naudas, r Peni daļai kti^^ bozu nevarēja issni^t pi^ldu ap-maksd, kas pēc likuma piciācā^,^^^^^^ nebija uzskaites par atsevišķu bri-gifll un posmu. Tam nav gc^juma ^ ^ s ŗ ^ V tekstos... I (Protams,-ka nē: papild- ^ atlīdzības samaksa jau nav parakstu 1^ vākšana, ko var noorgemizēt 2 ne- ^ i l i f e Ķ . EIROPffiSrTO NEVARĒTU VIS! " - Starp citiem kurioziem Rīgas radio ;Rīgas 1* tabiāas fab^i^ %il9<Mece ValenČtea^ V ^ āi er darba ļbiedren^sa-ķiem i z r ^ i i t i j u ^^ ^ ļr t i ^ i ^ ^^ v)ai im }t^ bijusi p ^ JHkkdilovIitm viņas dar^ STARPĪBA TOMSR IR \ K i d i Korejas pilsētiņā, kas vairākkārt gijusi no rokas rokā, amerikāņu karavīrs atkal ieraida pazīstamu korejieti „Tu vēl dzīvs?" brīniās karavīrs. „Kā gan tas tev izdevās?" ,Xoti vienkārši," vecais korejiete paskaidro. ,JKad ienāca komunisti, es viņiem ;teicu: — Cik labi, ka jūs atkal še! — Un kad atnācāt jūs, amerikāņi, es teicu gluži to pašu." „Tātad, pēc tavām d<Hnām, starp mums un sarkanajiem nav nekādas starpības?" „Nē," vecais korejietis pasmaida, „starpīl>a tomēr ir. Komunistiem es n^ad nestāstītu, ka viņiem saku to pašu, ko jums, amerikāņiem." . - > • . DROSS PALIEK DROSS Divi padomju pilsoņi sarunājas, pie kam *viens no tiem sāk runāt diezgan skaļi. Otrs to tūliņ brīdina: „Dieva dēļ, Vasilij Ivanovič, — runājiet klusāk ... Viens no mums taču var būt NKVD aģents!" VISLABĀKAIS PADOMS Ulbricļits brauc pa Austrumvādju un kādās krustcelēs ierauga z^nnie-ku, kas ēd sienu. ' ' „Vai tu prātu izaiM^jis, vai?" brichts iesaucas, apturējis mašīnu, „Tad nē jel," , zemnieks atbild. «Vienkārši nav ko ēst." „Nu, nekas!" Ulbridits mierina viņu, i,Driz novāksim ražu, tad būs ko ēst visi«n." Pēc kāda laika g^Sm brauc Pīks. „Tu taču esi traks! - - K ā var ēst sienu?" • •-• ,,Ja dta nav, jāēd tas ļ>ats?* „Nu, nekas!" Pīks saka. „DrIz iz taisīsim pasaules r^olūciju, tad vi siem būs diezgan ko ēst Tikai pacieties, biedri!'' Beidzot garām brauc kāds padomju virenieks. Ieraudzījis z^eroņieku, arī krievs aptur mašīnu un kliedz: „Mulķi! Kas gan vasarā ēd sienu! ITaupi ziemai! — Tagad jāēd zāle!" kavasmežcmlbām laM^^^^ projektētās invāzijas gl^l Latvija dzīvos. Nekad neaizmirsīsim, K . J J l l ^ i^ ķn FSresfe,. ko ^?sam devuši tēvijasM^^ 'ŗ^^^'^.^/ŗ^:^ satversmei un kkVogam, būs m ū ^ (^l^^^^l^ ^ C^^*^^ to Teheran spēki, un uz mums visos laikos un ^^^!^ Staļinam, lai pēd^ apstikļos gulsies pienikums cīnīties YiņS bija gluži pirilk un izturēt, vienojoties tēraudaini dis-1 Jo rietumvalstis joprojik kaļvēj cipllni un apņēmlbi tiekUes pēc vie- «^^o fronti.) Beidzot Hitlers na.vienīga, neizsakimi. skaista unh^^^t par gluži intimām < varena m)ērķa-m(feu nolaupītās tēvi- 8t«rpCerčilu un Tuŗdja^ preti jas atgūšanas. Ja tā darlsiem, • mēs Taču viņš nav mācējis no saar^usim važas, kas žņaudz Latviju'tm*^^^^ nepiedeSamo^ uzcelsim to vēlreiz — brīvu, nacio-1 ^^^J™^» nālu un daiļu. Uz to lai Dievs un latviešu Māra mūs svētll LOKOMOTĪVE BR^ SLIEDĒM UN Garāmejot •im.^^ļt no a p s k a u j tcmas, jānāk; ķlī]^ ierbsinSjunm: va reiz papētīt mūsu beid^ ministra lomii pidējā pirms^ mi uo pirmajā kara gada funf^^^t^ bijij^l viņi nestāja šb giganti^ nīaji cīņā. S^^^ daudz jaūtājumuM^ varbūt gluži nepamatotas aizdb Padomju žurnālā Būvmateriālu rūp-1 Ka zināmi pētījumi iespējami niecība kādas nelielas kaļķakmeņu šķietami ^^v rūpnīcas Seregovildir^tor^ pierāda kaut vai tas pats Kol ķa viņš, dar- dari)s, bi^, interesējies par Bet grāmata liek pārdomāt arī nešanas, lerīd un dažām^^ q^^^^^ nerotām art s^emta ziņa,J^^ MASINA BEZ ELEKTRĪBAS nosūtītas pa dzebceļu, bet rēķinā K.^^^^^ v • - u— « i Aaidri biji» lasāms, ka 50 kmattiajā^ E dadiceU stacijā r M t a var «ņemt ^ ^ ^ ^ ~ šaursliežu rl okoJm. .o;t.ī.v i... JB et* ^k^u\r mVAu —šīs a luiettoarss aniazkv āurtz,s kjoa tītjaiss ppw( gan seregovieši lai liek lokomotīvi, j a , > . , - , v Viņiem vispār nemaz nav sliežu ļ^^^^ tik mazam uzņēmumam tādas arf ne- r maz neatmaksājas likt? Direktors vēl K^^^''^®^^^^^^^^ nebija atpūties no izb^a, kad stadjā ļ ^ P ^ ^ ^ ^ « «iJi* pienāca elektriska.planējama jān būtu labi, Ja piemērota ne tikai mīkstai ze- kurām runiKblvihs,^^v^^^^ mei im mālm, bet arī smagiem ak- *enae ziņas, katrēgu^ meņiem un — ja visā plašā apkārteē sabotāžām angļu militārās ierī kaut kur būtu pieejama el^^^ šanu krieviem, ko veicis norv JENAS BRINUMKREKLS flotes komandiera dēls, divu ^ Veijnarā, Vādjas p a d ^ iznākošais lai&raķsts Das Volk l . au- Boļševiki nodarbina heskait guitaimmurā ievietojis kida lasītāja lielāku ^eguarmiju^n vēstuli, kas sūdzas par Heka koope^ vācieši un angļi kara laikā kopi rātivā Jenā iegādāto briino triko par to, liekas, nav šaubu; Sle kreklu par 11,30 marku. Atsaiņojot cīņa turpinās ar lielāku nikn mājās ķ i ^ ^ pircējs atradis krekla hekā tā, kas plosījās pirms 6-46 m^sgāšanas priekšrakstus. Taj(» starp diem^ Par pašreizējo vēl ilgi dtu teikts: „Nevārīt un nemazgāt uzrakstītas grāmatas. Par bi] karstā ūdral. Naemērkt un ndzspai- mums ir tikai nedaudzas, to vidū dīt. Nebem, arī ar tiiku nē, neļz- džamākā ^ Kolvina d a ^ griezt un nestaipīt. Nežāvēt pakārtā dējo^^(^ tā drīz i z ni vadā. Nesalocīt veidā. Glu- arī latviešu valodā), mēs varam n dināt tikai no kreisās puses un arļ jaust, kas notiek un notiks, mēreni siltu gludekļu" •Ci" m mm « l i i i » » un- Pavi^amj yiņi; I p i i t i i l i n » mi Ķm0 NOVELE otrSdJl^ •pi^, ip^^o^'SRas^^ fcii*!ļ^^iņa4īja ļ:^ toļ.es uzšāvu zir iv raf . . 1 . -,. projām lio mmm: pl^||itta;si^( «ftsažņiūļdzi i mmmm ezis... ā ki
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 6, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-10-06 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari511006 |
Description
Title | 1951-10-06-04 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Ir"' '
L A T V I J A Sestd
asss
iCo dzirdēm Latvija
m. 1951. g. 6. olrt< i
GRĀMATA PAR VĀOJAS SPIEGU SSFU GŪST SiNSACIONALUS PANĀKUMUS
1
Mm
I i i
« i
ai Ai:
• i
te
1^
mii
IJA
. 1 /
m
mmm
i .
ATKAL V A C PARAKSTUS
Vienīgi Heta, kur.padomju iekSrta
v$ic fs&vm plittus pilnīgi uia paredzē-
,taji^ laikā, ir prppagasida. Tā pirms
^ivi iiedēlām Latvijā nodibināja mie^
rli padomes-imdltlvas komiteju, pēc
tiedēla^r&anāca miera piekritēju kon*
ftrenee, bet tagad jau notikusi miera
pieki^itēju, komitejas sēde. Pēc ie-priekSIjim
zuļiojusuiem nav vairs ;io-s
i i iM laskiļtUVšIs komitejas un tās
prezidija sastāvu» jo tajā figārē tie
paši ilprisicš dzirdētie vārdi. Pietiks,
Ja a t s l o i ^ ka komitejā 50,locek}u,
kamSt<:visisyieiili^as miera piekritēju,
konferencei i^audfsfti 25 delegātd.
S4vS iezoBdji ka® pilna parasto
māu iifl.liA^libsit («plSsiCfās rieiu-mu
lielvalstis vaiiā&kārt nolīdzina-
^ juša^ af zemi pCisu pilsētas m d^»
mus iin nonievājuša^ 1^^^ tautas
vUllts inloies^'^ ko?nit»5a^ plēnumi
«Visas latviešu tautas v|r4r^
prii|[arl)hiņbtMpēktt,un apbruņojuma
Semi^ņlšanu un aton^ieroču aizlieg-iWW
Vfifa P ^ a f f i ^ aizE'egšanu
visi pi^6ulf, iT|l<>^aiistru!mu pr |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-10-06-04