1946-02-06-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
emptenas U8 pārus s baskef-zaudēju-vienība, uts, Sim-un lietu-izpelnīju-jā ameri- Devil." ja'm vin-basket- /Latviešl rtes un īpatnējā jauninā-es nedēlā ; iešii bas-u 'futbola dsL mūsu ), aŗ kuru tītā j i un jas valsts iņs (RV), (US) un l Šmits akiors — f: Viktors LATVIAN NEWS BULLETIN Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/DoDau. Bayern (13b) eklē māsa Osnabrvick dz. 27- 30. ā pusē at-vpulkā, 8. lijai Prie-u. j?.endher- Mergent-aritiu, dz. g. februāri zinot P. eil, Wiirt. . 5., meklS 9, Schloss trttemberg V26. 1. 11. V., no 44. Bērentas 1im Krau- Bad Mer-l ^ ē Stepans or", Bad (14). dz. 13. garai, DP Mergent-avas jau-žii dep-ta : Central "iirzburg, sonu, dz. ziAot mā- Haspelstr. 06. g., un 1., meklē str. 32/11 berg (14). 25^ 14. 1. zinot tē-an Camp, u, Bayern 26. 19. 1. Ļatyian ittenwald. rdu Eval- JērcēnUļ a, DP As-āmp), Lo-berbayern Auduma" s, kas par ukties: Ŗ. 9, Aschaf-apnikusi t. dzīves izglītotam, no 45—55 Coopera-en/ Neckar, Iznāk divi reizes nedēlā — Published twice a week. Nr. 10(12) Authoīrized by Military Government and U N RRA DilIingenS, i . febraSrl Alfrēds BērziM i Dzimtenei atrautie Drausmīgais otrs pasaules karš ar «aviem līdz šim vēsturē nepiedzīvotiem apmēriem un postījumiem ir sitis dziļas un sāpīgas rētas vai visām tautām un valstīm, sevišķi vecā Eiropā. Nopostītās pilsētas, iznīcinātie gadsimteņos celtie kultūras pieminekli, rūsošas fabriku drupas un atmatās aizlaistie lauki ir vēl vienmēr uzskatāmi liecinieki tam, ar kādu me-chānisku cietsirdību karš darījis savu drūmo darbu. Varbūt mazāk uzkrītošs par sagrautām pilsētām, tomēr savā traģiskā dziļumā daudz baismāks ir posts, kādu karš plecos uzvēlis tiem, kas pret savu gribu ir atrauti tēvu zemei. Daudzi karā ir zaudējuši mantu, ,veselību, dažus ģimenes locekļus, bet no dzimtenes atrautie ir zaudējuši visu, atskaitot kailu dzīvību un cerībļas^ ka reiz taisnība triumfēs pār brutālo varu, pave-fot tiem ceļu atpakaļ uz dzimteni, uz dzīvošanu, uz dzīvību pašu. Vajaga tikai brītiņu barakās, kazarmās vai vecās fabriku ēkās, kur tagad no dzimtenes atrautie ir atraduši patvērumu, ieskatīties vinu acīs un paklausīties valodās, lai būtu skaidrs, cik maz laicīgās īpaņtas, bet cik smagu nenokratāmu bēdu nastu tie ir paņēmuši līdzi no dzimtenes svešumā. VlAu valoda ir, smaga un sūra rūgtuma pilna, kā dumi no slapjām malkas šķilām krāsnitēs,'kas tos pasargā no nosalšanas, bet nesilda. Un valodas, lai par ko arī nebūtu sākumu iiēmušas, vienmēr atgriežas uz dzimteni, uz tēva mājām. Bet nēl Kas pats te nav bijis un nav no dzimtenes atrauts, tas nevar ieraudzīt valgo mitrumu bēgļa acīs ūni nevar sadzirdēt vi/ia balss lēno drebēšanu, pieminot tēvu zemi im vis^u, kas ar to eaistās. ' fto nelaimīgo, bez vainas no dzimtenes atrauto vidū atrodamies ari mēs, latvieši, jo Vācijas sakaušana ir devusi mainu tikai okupācijas varām, bet ne brīvību mūsu tļautai. Dievs zina, ka mēs necsant ticĶušies ne pēc <iiega galina, kas ir piederējies citiem. Bet Vifiš arī zina, ka, brīvībā uzaugušiem, mums nelieksies muguras verdzības važās. Vācu un citās koncentrācijas nometnēs desmitiem un simtiem tūkstošu latviešu ir apliecinājuši un turpina apliecināt ar spītīgu lepnību sirdīs šo vārdu patiesību. Mčs zinām un apzināmies tagad labi, bez kādām lielākānji ilūzijām, ka mūsu tautas likteni un nākotni mēs nesam paši sevī.| Tas neizslēdz mūsu patieso pateicību valstīm, tautām un personām, kas, pareizi izprotot mūsu stāvokli, cenšas to pēc spēkiem atvieglot. Bet no 'mums pašiem, no mūsu nacionālā spēka un dzīvotgribas atkarājas, vai šī kara izsauktais posts būs tikai viens drūms posms mūsu vēsturē vai arī negrozāms liktenis. Šo smago nopietnību apzinoties, ikviena pienākums ir darīt iespējamo kā ģimenēs un dažāda veida un pakāpju organizācijās, lai mēs nenomal-dāmies, meklēdami, no pareizā latvietības ceļa, kas vienīgais mūs var saturēt vienkopus un reiz, kad mūsu diena nāks, ļaut triumfēt pār postu, kas, daudz ļauna nodarīdams, nav tomēr varējis uzvaru gūt pār mums. Apzināta nacionāla latviska griba lai ir un paliek mūsu stājas pamatosi Kāds mūsu tautietis, kas šī gada sākumā pārnācis no krievu okupācijas joslas Vācijā', par dzīVi aiz „dzelz8 priekškara'' stāsta: — Krievu ofensīva bija tik pēkšņa, ka mēs, pāri par 200 latviešu, kurus kai'a briesmas bija spiedušas atstāt dzimteni, nepaspējām vēl ne kārtīgi attapties, kad fronte bija jau mumis pāri — pie mums, ap mums un aiz mums. Mūsu cerības nokļūt uz rietumiem nu līdzinājās nullei. Tas notika pag. gada sākumā. Pamata bija loti maz, bet vēl izmēģinājām „izlauša-nos**. Nopirkām zirgus un devāmies ceļā V. virzienā* Līdz jaunai frontes un vēlākai demarkācijas līnijai nokļuvām bez lieliem starpgadījumiem, bet tālākais ceiŠ bija slēgts. Bija jāgriežas atpakaļ. Daudziem mantu saini bija atviegloti, jo „izpalīdzīgi" ļaudis un cīnītāji visus atbrīvoja no liekiem smagumiem. Ko darīt tālāk? āīs jautā jums mils nodarbināja dienas un bezmiega nakšu stundas. Pārdomu rezultātā dala tautiešu samierinājās ar likteni: kas būs — - b ū s i Pārtikas apstākli bija grūti. Krievi visur piedāvāja tulku, grāmatvežu u, c. vietas. Amatos pieņēma bez kaut kādām formalitātēm un iztaujām. Nodarbinātie ar pārtiku drīz bija apgādāti samērā labi. Viss tas veicināja latviešu saistl-šanos krievu piedāvātā darbā. Pēc laika bija grūti atrast krievu iestādes, kurās nestrādātu aŗ[ kāds latvietis. x\tsevišķās grupās vai pa vie-nain klīda arī austrumu frontē izklaidētie latviešu legionāiri. Sākumā piedzīvoti gadījumi, ka tos, iiotvefot, nošāva, bet vēlāk tas vairs neesot noticis. Latviešu karavīri tad vākti vieii-kopus uh nosūtīti nezināmā virzienā. Dala turpretim tūlīt norīkota tepat okupācijas joslā apsardzes dienestā pie dažādām noliktavām u. t. t. Šādu dienestu daudzi turpina vēl tagad. Sti^^oklim daudzmaz hdštabilizējp-ties, visus latviešus, kas nebija iesaistījušies krievu okupācijas iestāžu dienestā, salasīja vienkopus laukos iekārtotās savākšanas nometnēs un nosūtīja prom.''Bija izteikti solījumi ka viņus vedīšot uz Latviju. Palicēji ar aizbraucējiem norunāja, ka pēc ierašanās Latvijā tic nekavējoties rakstīs, jo pasta satiksme pastāv, bet līdz manai aizbraukšanai biju dzirdējis tikai par vienas atklātnes saņemšanu tieši no šiem braucējiem. Krievu pusē par tautiešu dzīvi citās okupācijas joslās Vācijā nav tikpat kā nekāda priekšstata. No vācie^^iem, kas pārnāk uz krievu joslu, gan izzinājām, ka angļu un amerikāņu joslā latvieši vispār vēl atrodoties, bet cik, kādos apstākļos u. t. t., to tuvāk neviens nezina un nav arī iespējams noskaidrot. Dzirdējām arī par latviešu laikrakstu iznākšanu rietumu joslās, bet tas arī bija viss. No sai'iemtām vēstulēm (viena pienāca ari no Mazsalacas apkārtnes), krievu laikrakstiem un sastaptiem vācu kara gūstekņiem, kas atgriezušies no Latvijas, par dzīvi tur izlobi-» jām maz iepriecinoša. Lauksaimniecību īpašniekiem, kas vēl palikuši savās saimniecībās, esot atstātas 5 pūrvietas zemes un 1 govs. Dzīve tiem vientuļa, jo lielākā dala pazīstamo un kaimiņu esot aizbraukuši ciemos vairāku 1000 km attālumā. RīgS — artilērijas kazarniās pie Krusta baznīcas un Centrāltirgū iekārtotas lielas gūstekņu nometnes, kufās atradušies arī latviešu kafavīri. Katrā otrā mājā esot degvīna tirgotava. Darbojoties Vairogs, VEF's u. c. fabrikas. Pārtika pēc kartītēm, trūcīga. 9o un to varot tomēr „piespekulēt", un tā esot iespējams dzīvību izvilkt. Savās gaitās krievu joslā esmu ticies ar „Zelta Ābeles*' darbinieku Sīli, Pr. Meņģeli no Līgatnes, Dr. Rubeni, zobārsti Jurģi no Cēsīm, vīt. Oša dzīves biedri un ar tās māsu Roni, advokāta Silitia^sievu, sekretāra Ŗuduma brāli, pltn.KrūmiAu un ar citiem. :, L-gā vēl atradās Liepājas zīdaitiu nams ar 55 darbiniekiem un 99 bērniem. To. vairrākkārt gatavojās sūtīt uz dzimteni, bet transporta grūtību dēl tas vēl līdz pēdējam laikam nebija noticis. Nekādas papildus devās arī viAi nesaņem, bet pagaidām dzīvoja puslīdz apmierinošos apstākļos jo glābj vecie krājumi. Iegūtas dažas govis un nobaro cūkas. Vācieši vārda pilnā nozīmē cieš ba du. Kaut gan pastāv kartīšu sistēma veikalos var nopirkt vienīgi 1400 g maizes nedēlā. Par pārējiem produktiem nav ko sapņot. Maizes kukulim ir neaprakstāma vērtība. Pret to mainas ceļā var iegūt visu, ko vien vē-as. Mājlopi vāciešiem vairs tikpat kā nepieder. Tie „nacionālizēti". Okupācijas spēku rīcībā un pārziņā esošie mājlopu bari itāpat strauji plok, jo lopu uni mantu izvešanai krievu lietošanai esot atļauts vienīgi Brestas- Litovskas dzelzceļš. Armija lopus tā-pēe labāk apēd uz vietas. Vilcienu regulāras satiksmes tikpat kā nav. Daut^z līnijām sliedes no-montētas. Velosipēdi un spēkrati vāciešiem vairs nepieder. Atsevišķos qiemosi sākusi darboties vienīgā politiskā partija — komunisti. Uzdodamies par Prūsijas vācieti, kas grib iestāties partijā, kādā no šīm ciemu partijas mītnēm iegāju arī es. Kaut gan partija te bija noorganizēta jau ilgāku laiku, man piedāvāja „reto" izdevību savemt biedra karti ar 10. numunu Man, protams, bija vēl ,,jāapdomājas,-* un tā atstāju partijas rezidenci ari bez kartes. N K VD atklātu darbību neredz. Krievu karaspēks katrā ciemā» bet tieši pēdējā laikā n0Vēr0jama pastiprināta demobilizācija. Loti bieži redzams, kā uz mājām braucoSo un daudziem mantu saiņiem apkrāvušos krievu izpalīdzīgi iesēdina vilcienā So mantu īpašnieks — vācietis: Maizes rieciens, ko ieguvis pavadītājs, licis tam aizmirst visu pārējo. Sarkanarmiešos nav noskaAo-jurnā jaunam ķafam. ViAi atbild, ka kara tie nebaidās: Kinas un Indijas masas stāvot vinu pmē. Izmantoju izdevību ieskatīties ari Polijai nodotos vācu apgabalos. To polu skaits, kas sākumā simpatizēja krieviem, tagaft stigri samazinājies. Krievi polu iekšējā diīvē atklāti neiejaucoties. Polu • un vāciešu attiecības var raksturot par pilnīgi tādām pat, kādas tās bija vācu varas laikos, protams, mainītās lomās. Uz ceļiem ikdienišķa parādība ir vāciešu grupās, kuras pātagām brufiojušies poli dzen rietumu virzienā, ārā no Polijai nodotiem apgabaliem. Stāstītājs piemetina, ka viAam kā nodarbinātam pie krieviem slikti nav klājies, bet tagad viņš jūtoties kā no ļauna sapina atmodies. H«inrichg Ritums Tautiešiem Avīžu raksti un ziņojumi uz vietām ^ rāda, ka ir tautieši, kurus sākusi nodarbināt doma par izceļošanu. Ja ja(u ierosināts atvērt izceļotāju birojus un paredzēta reģistrācija, - ŗ tā viens otrs spriež, — vai tad nebūtu laiks aut kājas tālākām emigrācijas gaitām? ^ Te nu jāzina, ka izceļošanas iespēja mūsu tautai pašreļiz varētu būt tikai pavisam niecīga. Tā, piemēram, A SV valdība tekošam gadam ieceļotāju skaitu noteikus . uz ^39.000. Tā kā katrai ieinteresērai nācijai, samērā ar tās lielumu, no šī skaita ir noteikta sava kvota, tad katrs var iedomāties, cik niecīgs būs latviešiem piešķiramais ieceļotāju skaits, — tikai daži simti. Bet šai lietai ir vēl otra puse, kas dziļi skaf mūsu tautas • nākotni. j>at^ viešu tauta, kas pēdējo gadu traģiskajos notikumos jau tā ir sašķelta vairākās dalās un izsvaidīta pa sve-. šām zemēm, nevarēs tikt glābta no^ bojā ejas, ja vir:ai neizdosies saglabāt vienkopus savu dzīvo spēku. Mazas, no tautas kodola atrautas drumstalas viegli jo viegli šķīst svešu tautu jūrā un savai tautai iet zudumā. Nevar teikt, ka mēs aizvien esam pratuši pietiekami augsti novērtēt tās tradīcijas uh to kopības garu, kas ari skaitliski mazu tautu var pasargāt no iznīcības. Visu to apsverot, ir skaidrs, ka pārsteidzīga un separāta mazu grupu vai atspviškli personu rīcība šai jautājumā, var beigties loti liktenīgi kā tām pašām, tā mūins visiem. L C K tāpēc tur par savu pienākumu • brīdināt no Šādas rīcības. . [ L C K griezusies attiecīgās iestādēs ar lūgumu dot latviešu bēgļiem iespēju saglabāt savu kopību un nepabalstīt individuālu izceļošanu, kamēr Latvijas liktenis iļebūs izlemts miera erencē. Latviešu Centrālā Komiteja IB** Detmoldā Norvēģijas ārlietu ministrs Lijs - UNO ģenerulsekretSrs UNO pasaules Drošības padome par Vienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretāru, pēc 5 lielvalstu iepriekšējas vienošanās, izraudzīja Norvēģijas ārlietu ministru Trigvi Liju (Trvgve Lie). ASV un Lielbritānija sākumā par UNO ģenerālsekretāru proponēja Kanādas vēstnieku Vašingtonā Lesteru Pīr-sonu. hct PSRS - Dienvidslāvijas vēstnieku Vašingtonā Simicu vai vismaz Polijas ārlietu-ministru 1\- movski. 28. janv. ASV'delecjācija pēkšņi atteicās no Pīrsona kandidatūras un proponēja Liju. Tādu virsrakstu savam rakstam 22. janv. liek amerikāņu armijas grupas laikraksts .,B e a c h h e a d N e'w s", kas pāri par trīs ceturtdaļām savas titullapas veltī aprakstam un uzņēmumiem par latviešu mākslas izstādi. Visas laikraksta lapas platumā vienā uzņēmumā redzamas latvietes tautas tērpos, bet otrā — prof.L. Liberts pie savas gleznas. Amerikāņu armijas seržants Džons Dous (John H. Dow) tālāk raksta: „Latviešu mākslas izstāde, ko 21. janv. atklāja Georga 2. skolā un kas turpināsies līdz 3. februārim, pievērš mūsu uzmanību vienai no tām tautām, kas pašreiz ir bez dzimtenes, bet kas, droši vien., ir viena no viskulturālākajām un apdāvinātākajām Eiropā. Latviešu kolonija Eslingenā apvieno ap 6.000 personu.. -Se atrod;is vairāki mākslinieki ar pasaules slavu, un vii^u; darbi skatāmi visas zemes lodes gleznu galerijās un muzejos. Šie. mākslinieki, atstājot savu zemi, pameta visas savas materiālās vērtības un mantu, bet līdz paņēma — savu kultūru. Svešumā viņi cīnās, lai to uzturētu dzīvu. Un cīnās ar sekmēm; to droši apliecinās ikviens, kas skata šo izstādi. ^ ; RaksturījKuņ izcils šo mākslinieku vidū ir; Ludolfs Liberts, him ellas gleznas redzamas Eslingenas mākslas izs tā d 5. Li bērta da rbi a t rodas ari Parīzes, Ņujorkas, Vīnes, Maskavas muzejos un daudz citos mākslas centros, arī vina dzimtenē Rīgā. Glezniecība nav vienīgā mākslas nozare, kurā latviešiem izcili sasniegumi. Lai gan latviešu zemē, kas vidusmēra amerikānim pirms 1939. gada bija vēl nepazīstama, ir tikai ap 2 milj. iedzīvotāju, tomēr tās tauta radīja operu, kas, atskaitot italu,, ir viena no labākajām pasaulē. Arī latviešu baletam ir pasaules slava. Nometnes teātra trupa arī pašreiz cītīgi strādā. Izglītības līmenis .Latvijā pirms kara bija līdzīgs Amerikas un Lielbritānijas līmenim, un neapšaubāmi augstāks par jcbkuiiu ci tu E iropas valsti. Daudzi, taisnību sakot — vairums, latvieši runā četras līdz piecas valodas. Eslingenas nometnē uzturas 20 universitātes profesoru, ap 100 skolotāju, vairāk kā 1400 skolēnu un 1300 pieaugušo, kas mācās dažādos kursos. Latviešu slāpes pec izglītības liekas neremdināmas. Piecdesmit ārstu — daudzi no tiem vadoši Eiropas speciālisti rūpējas par šejienes atviešu veselību. Ievērojams skaits mācītu māsu un seši līdz astoņi spējīgi speciālisti-zobārsti aiī ir šo latviešu vidū. v Latvi CM ir strādīga tauta: ja vini nemācās — gandrīz puse savas zināšanas te papildina dažādos kursos — vini atrod citu nodarbošanos. Latviešu vidū ir amatnieki, techniķi un cilvēki ar pieredz gandrīz visās rūpniecības nozarēs. Apmēram 100 latvietes, valodas prasmes dēl, ar atzīstamu veiksmi strādā CCD korrek-tūras darbos." ļ ^ ^ Pēc apvainojos em rakstiem, kas par baltu tautām parādījās vācu lin amerikānu karavīru presē šī gada sākumā, ir patiess prieks un gandarījums lasīt šādas rindas. Sis taksts atkal ir pierādijunis tam, cik daudz mēs trimdas apstākļos paši varam darīt sava stāvokļa noskaidrošanā, sveš-nicku iepazīstināšanā ar latviešu gara diženumu un bagātību. Esiingeniešu mākslas izstādē bija skatāmi 180 latviešu mākslinieku darbi. Reprezeintēti bija prof. V. Pur-vītis, prof. L. Liberts, prof. J. Kuga, Annuss, Vidbergs, Gailis; Mitrevics, Mitrevics-švember^ s, ftaumanis, Dār-zina- Ozolina, Fr. .. Ban^e, ' Gūtmanis, Egīls Hermanovskis, Kuga jn., Pīlādzis. Latviešu trimdinieku pateicība māksi i n i e k i em uni vi siera •Eslingenas n0metnes darbiniekiem, kas clluši lat- V iešu vārda 1 a b o skanu.; V i nu darbs lai ir dzenulis pārejām latviešu kopām un nometnēm ievīt arī savu lauru lapu trimdas latviešu goda vainagā. Stud. plbilos. J. Krastinš ācijas laikā pastāvē; as patriotu pretnacistu organizāciju aktīvus līdzdarbiniekus lūdz steidzami paziņot savas tagadējās atrašanās vietas un sniegt zi'as par tiem pagrīdes darbiniekiem, kas gājuši bojā ci^tumps vai koncentrācijas nometnēs, minot laiku un vietu, kur tas noticis. Tāpat lūdz pazinot, vai, kādi un cik pagrīdes laikrakstu (Lāčplēsis, Dzimtā Zeme, Tautas Balss) atrodas pie pagrīdes darbiniekiem vai citiem latviešiem. Paziņojumus sūtīt Ērikam Pārupam: Latvian Camp, „Frische Quelle", Hiddesen bel Det-mold, Lippe (21). „ L a t v i e š u Vēstneša" redakcija uzaicina Latvijas patriotu organizāciju dalībniekus piesūtīt redakcijai (Hotel Gonvikt, Dillirigen/Donau, Bayern) savu atmifm aprakstus un vācu okupācijas varas apkarošanas notēloju^ mus pubļicēšana.i laikrakstā. ns atzinies: latvieša nošaiisana katram SS-vacietlm bijujsi goda lieta Maskavas radiofons 27. janv. ziņoja, ka Rīgā darbojas kara tribunāls, kas tiesā vāciešus par Baltijas „padpmju republikās** izdarītiem noziegumiem. Madonas radiofons ziVio, ka „SS-ober-grupenfīrers** un policijas ģenerālis ns, kam 1944 ģ. vasarā un ru- , padomju armijai sākot strauju uzbrukumu austrumos, bija dota neierobežota vara Baltijas Itelpā. tiesā atzinies, ka viņš personīgi esot nošāvis 100 latviešu. Katrs vācu SS-vīrs, viņš teicis, esot uzskatījis par goda lietu nošaut kādu latvieti. Bijis rīkojums latviešus piespiedu kārtā sūtīt uz Vāciju. Pēc Himmlera pavēles Latvijas psīchiātriskās' slimnīcās apšauti slimnieki. 1 Tiesā pratināti ;inž. Hote, Blūms no, Jelgavas ū. c. Vācu okupācijas laikā ; »<e.^ •:mos un vācu koncentrācijas nomelnēs ieslodzīti 20.000 latviešu. 20.000 lietuviešu un ļlC^^^^ • • • (Beigas sk. 3. Uppuse)
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 6, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-02-06 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460206 |
Description
Title | 1946-02-06-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
emptenas
U8 pārus
s baskef-zaudēju-vienība,
uts, Sim-un
lietu-izpelnīju-jā
ameri-
Devil."
ja'm vin-basket-
/Latviešl
rtes un
īpatnējā
jauninā-es
nedēlā ;
iešii bas-u
'futbola
dsL mūsu
), aŗ kuru
tītā j i un
jas valsts
iņs (RV),
(US) un
l
Šmits
akiors —
f: Viktors
LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/DoDau. Bayern (13b)
eklē māsa
Osnabrvick
dz. 27- 30.
ā pusē at-vpulkā,
8.
lijai Prie-u.
j?.endher-
Mergent-aritiu,
dz.
g. februāri
zinot P.
eil, Wiirt.
. 5., meklS
9, Schloss
trttemberg
V26. 1. 11.
V., no 44.
Bērentas
1im Krau-
Bad Mer-l
^
ē Stepans
or", Bad
(14).
dz. 13.
garai, DP
Mergent-avas
jau-žii
dep-ta
: Central
"iirzburg,
sonu, dz.
ziAot mā-
Haspelstr.
06. g., un
1., meklē
str. 32/11
berg (14).
25^ 14. 1.
zinot tē-an
Camp,
u, Bayern
26. 19. 1.
Ļatyian
ittenwald.
rdu Eval-
JērcēnUļ
a, DP As-āmp),
Lo-berbayern
Auduma"
s, kas par
ukties: Ŗ.
9, Aschaf-apnikusi
t. dzīves
izglītotam,
no 45—55
Coopera-en/
Neckar,
Iznāk divi reizes nedēlā — Published twice a week.
Nr. 10(12) Authoīrized by Military Government and U N RRA DilIingenS, i . febraSrl
Alfrēds BērziM i
Dzimtenei atrautie
Drausmīgais otrs pasaules karš ar
«aviem līdz šim vēsturē nepiedzīvotiem
apmēriem un postījumiem ir sitis
dziļas un sāpīgas rētas vai visām
tautām un valstīm, sevišķi vecā Eiropā.
Nopostītās pilsētas, iznīcinātie
gadsimteņos celtie kultūras pieminekli,
rūsošas fabriku drupas un atmatās
aizlaistie lauki ir vēl vienmēr
uzskatāmi liecinieki tam, ar kādu me-chānisku
cietsirdību karš darījis savu
drūmo darbu. Varbūt mazāk uzkrītošs
par sagrautām pilsētām, tomēr
savā traģiskā dziļumā daudz baismāks
ir posts, kādu karš plecos uzvēlis
tiem, kas pret savu gribu ir atrauti
tēvu zemei. Daudzi karā ir
zaudējuši mantu, ,veselību, dažus ģimenes
locekļus, bet no dzimtenes atrautie
ir zaudējuši visu, atskaitot
kailu dzīvību un cerībļas^ ka reiz taisnība
triumfēs pār brutālo varu, pave-fot
tiem ceļu atpakaļ uz dzimteni,
uz dzīvošanu, uz dzīvību pašu.
Vajaga tikai brītiņu barakās, kazarmās
vai vecās fabriku ēkās, kur tagad
no dzimtenes atrautie ir atraduši
patvērumu, ieskatīties vinu acīs un
paklausīties valodās, lai būtu skaidrs,
cik maz laicīgās īpaņtas, bet cik smagu
nenokratāmu bēdu nastu tie ir
paņēmuši līdzi no dzimtenes svešumā.
VlAu valoda ir, smaga un sūra rūgtuma
pilna, kā dumi no slapjām malkas
šķilām krāsnitēs,'kas tos pasargā
no nosalšanas, bet nesilda. Un valodas,
lai par ko arī nebūtu sākumu
iiēmušas, vienmēr atgriežas uz dzimteni,
uz tēva mājām. Bet nēl Kas
pats te nav bijis un nav no dzimtenes
atrauts, tas nevar ieraudzīt valgo
mitrumu bēgļa acīs ūni nevar sadzirdēt
vi/ia balss lēno drebēšanu, pieminot
tēvu zemi im vis^u, kas ar to
eaistās. '
fto nelaimīgo, bez vainas no dzimtenes
atrauto vidū atrodamies ari mēs,
latvieši, jo Vācijas sakaušana ir devusi
mainu tikai okupācijas varām,
bet ne brīvību mūsu tļautai. Dievs
zina, ka mēs necsant ticĶušies ne pēc
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-02-06-01