1946-07-13-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEWS BULLETIN The poUey of^ this Newspaper is to provide our Utvian people in ezUe with aU available news of importanee concerning the world's happenings. of poUtical economie. cnliora! or social signifioance. And our special aim is to present the homanitarian ideāls and aehievements of the great Democracie» - the United States of Americ» and the Britiah Iļmpire. This aim, we know. wiU help mahitain the spiiitoal and cnltoral unity of the Latvian people and - of aU things ~ wiD yield hopes for a safer and jbappier future. Redakdja-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) ^ Iznāk divi reizes nedēļā — Publlshed twlce a weelc Nr.54(56) Aaihorized by Military Government and UNRRA DiUtngeiii, sestdien, 1946.13. JfiHJi A. Tllmanis i Bez gādnieka ^ Jēdziens „bez gādnieka" attiecināms kā uz mums visiem kopā, tā uz ļoti daudziem atsevišķi. Lai arī visumā mūs šodien rūpīgi apgādā, tad labi zinām, ka tas tā nav uz ilgu laiku. Pienāks diena, kad šis stāvoklis l3eigsies. • Visu mūsu labā gādnieka "mūsu mīļās zemītei -—mums šodien nav. Ja mums to atdotu, mēs ^as* gādības neprasītu. .Nevienam cilvēkam nepietiek ar to -vien, ka viņš ir „apgādāts". Katrs mēs gribam, lai šī gādība izpaustos musu cels bija pāri par 50 daUbnieku, pārstāvot gan tālo Flenšburgu angļu joslā, gan arrpāšiis Vācijas dienvidus — Altētingu. Sanāksmē nolasītie referāti un pārrunia^ biniekiem deva dandss ierosinoša, stiprinot viņu vēlēšano£t strādāt pēc principa: darbs ceļ viru, bet kopdar-biba tautu. Sahāksīhes dallfeņieki vienprātīgi a I aina nepieciešamību di-ne tikai kustamas vērtībās — drēbēs^' bināt kooperācijas centra amerikāņu Kooperācijas darbinieku sanāksme Esiingenā Es 1 i ngenā 6. un 7. jūlijā notika latviešu kooperātoru sanāksme. Tajā perātīviem principiem visā Vācijā apgādāt latviešus ar dažādām precēm. Pēc pirmo 3 mēnešu darba vairuma tirdzniecības sabiedrības apgrozījums ir 100.000 marku. Darbam vajadzīgie līdzekļi sagādāti ar kooperatīvo kopu palīdzību. Jo vairāk būs kopu, jo plašāks varēs vērsties darbs, jo vairāk ieguvumu būs visiem tautiešiem. „Mūsu uzdevums nav padarīt bagātus atsevišķus cilvēkus, bet amatniecība, daiļamatniecība. īpaši izkopjama nozsire būtu tautisko iz* strādājumii darināšana. Ar to mēs iegūtu ne tikai līdz<akļus, bet propagandētu ari savas tautas kultūru. Būvniecības nozare - remontu, jaunr būvju, ceļu darbi aii var saistīt tautiešus. -Tālāk — tnmsports. Tie visi ir uzdevumi, pie kuriem jāķeras nekavējoties, nevils tad, kad vajadzība būs pie durvīm. Jārīkojas organizēti, xai iztikā, katrs mēs gaidām arī kādu, mīļu vārdu un mīļu roku. Cik ļoti ļoti daudziem mūsja vidū taisni to nav! Ja šis trūkums vieglāk bija pa-dešams savās mājās, tad svešumā to izjūt jo vairāk. Nesen vēl lasījām ^„Latviešu Vēstnesī" kādas nometnes Statistiku par ģimeņu stāvokli. Viegli gan šie skaitļi lasāmi, bet tie skan drausmīgi un izlasīti satrauc līdz' sirds dziļumiem. Cik ģimeņu bez gādniekiem, cik sievu bez vīriem un -bērnu bez vecākiem! Vai, šos skaitļus lasīdami, nesajūtam, ka mums ar^ tiem uzlikts} zināms pienākums? Ja . ^ ī šodien ar rietumu Sabiedroto un tJNRRA's gādību visas ģimenes ir apgādātas ar drēbēm un iztiku, tad «niļu vārdu, kaut vismazākās uzmanības no līdztautie'šu pi'uses nekad mebūs par daudz. Vai'esut arī padom|ājušt, ko par-, dzīvo šis ģimenes, kad ļlasām, ka mū- .fiu līdzšinējā apgāde un aprūpe turpināsies līdz tam un tam laikam, ka^ 'laiks pienācis padomā^t par patstāvīgas eksistences nodrošināšanu, laiks mācīties amatu un t. 1. Ko gan lai iesāk sieviete ar b^mii pulciņu? Cik laika paliek bērnu māteii mācīties jaunu amatu, kad viņai visa diena paiet bērnu apkopšanā un audzināšanā? Ko šī māte pārdzīvo, kad viņa dzird visapkārt runājam, ļkur kurais grib braukt un ko iesākt? Ko "tādā brīdī jūt tautieši, kam ķaŗš prasījis veselību, paņēmils locekļus? Vai tie, kas savrup dodai prom sev jaunu laimi meklēt, nepamet tik pat kā kaujas laukā ievainotu cīņas biedru? Ja nu ļausim no s^ava vidus izmeklēt tikai derīgos un spējī'gos, kas tad notiks ar pārējiem? ^ Vai tiem tiešām būs jāuzmeklē svešu zemju nabagu mājas? ^ Tie ir bargi un nesaudzīgi vārdi, bet tā ir arī drausma traģēdija, kas nepielūdzama var Jnostāties mūsu priekšā. Tā būtu katkstrpfa bez mūsu vainas. Pārējai cilvēcei tas jāsaprot. Par to nedrīkst piekust ne Tunāt, ne rakstīt tie, kas uz to aicināti —- mūsu mazāko un lielāko kopu pārstāvji, mūsu centrālās pārstāvības. Pati dzīves nepieciešara.Ibā (Beigas 3. lappuse) Lasītāju ievērībai Austrijā „Latviešu Vēstneša" ģenerāl-pārstāvja pienākumus Austrijā uzņēmies Zalcburgas Latviešu komitejas priekšsēdis H u d o l f s K a l n i ņ š . Austrijā dzīvojošie tautieši laikrakstu var pasūtināt, sludinājumus nodot vai piesūtīt, nokārtot jnaksājumus ^ un tamL pēc adreses: k. Kalniņa, DPCamp 12, Glasenbach b. SalzburgtOester-reich. Jaimi^s aboneutus pieņem bez Ierobežojumiem. Abonementa un sludinājumu [maksas Austrijā kārtojamas šiliņos pēc tam pašām likmēm, kādas noteiktas Vācijā markās. Vācijā dzīvojošie lasītiji ar ģe-nerālpārstāvi R. Kalniņu var sazināties pēc adreses; Foste RB-stante, Fostamt Z, Bad-Reicheu-haU, Bayern (13b). okupācijas joslā, kas kārtotu un vadītu kooperācijas darbu saziņā ar CS «Turības*^ valdi Šlēzvīgā. Par amerikāņu joslas kooperācijas centru izraudzīja Eslingenu uni p^r centra darbiniekiem ievēlēja 12 pārstāvju no dažādām nometnēm. Vienprātībā un labā ticībā veiktais līdzšinējais darbs, apņēmība turpmāk strādāt kooperācijas laukā ar enerģija un sīkstumu dod pamatu ticībai, ka kooperācijas dienām būs sekmes arī praktiskā darbā. Savā referātā kooperācijas darbiniekiem CS „Turība" dir. J. Lez-d i ņ š attēloja apstākļus, kādos bija jāatsāk „Turības" darbs ārpus dzimtenes — V^oa. Patērētāju biedrību mantas n^ Latvijas evakuētas sākumā nezināmās vietās un tikai pēc rūpīgas meklēšanas noskaidrots, ka daudzas Latvijas vērtības izkaisītas Austruhiprūsijā. Ievāktas ziņas, ka tās atrodas 26 atsevišķās vietās 127 noliktavāsj kopsummā par 8.000.000 marleu. Sīs vietas atrodas krievu okupācijas joslā un vērtības atgūt nav izdevies. Ir gan saņemti izraksti no bankām par „Turības" iemaksātiem līdzekļiem, kas sasniedz 2 milj. marku. Liela nozīme būtu „Turības" archīvam, bet arī tas, cik noskaidrots, palicis krievu okupācijas joslā Hallē. Pēc Vācijas sabrukuma CS „Turī-ba" neatlaidīgi mēģināja atjaunot kooperatīvo organizāciju legālu darbību. Beidzot saņemta koncesija vairumtirdzniecības sabiedrības ,,Turība" darbībai, ar uzdevumu pēc koo-gan censties, lai visa-tauta saglabātu jāinformSjas sabiedroto iestādēs, jā-savus līdzekļus un nepieciešamās preces iegūtu par iespējami zemākām cenām kooperatīvā ceļā'V referāta nor' ^eigumā teica direktors J. Lezdiņš. Plašu referātu sanāksme nolasīja CS „Turības" valdes loceklis J. Vilciņš, pasvītrodams, ka kooperācijai un kooperatīvam darbam emigrācijā jāizpaužas visdažādākās nozarēs. Latviešiem nometnēs jāapzinās, ka mūsu apgāde visu laiku nebūs tāda, kā pašlaik. Pienāks diena, ķad pašiem būs jārūpējas par preču iegūšanu, par pārtiku, apģērbu, apaviem un mājturības priekšmetiem. Sākot šo darbu jau tagad, kaut arī^šauros apstākļos, vēlāk būs vieglāk to paplašināt uh izveidot. Emigrācijas laikā ļoti svarīga ir latviešiem varbūt mazliet svešāka, bet noteikti nepieciešama un vajadzīga kooperācijas nozare — kooperatīvais darba, darba veikšana kooperatīvs ietvaros. Gluži tāpat kā ar mūsu apgādi, var notikt arī. ar mūsu darbu, kas kādā dienā var izbeigties pie tiem darba devē-jien^, kur tautieši to atraduši šobrīd. Tādā gadījumā, lai nenokļūtu pilnīgā atkarībā no vācu saimniecības, tnums jāsāk strādāt pašu latviešu uzņēmumos, kas dibināti uz kooperatīviem pamatiem un kuros ikviens loceklis ir pilntiesīgs, ja viņš veic kādu uzdevumu. Kooperatīvā uzņēmība varētu izpausties visdažādākās nozarēs/piesaistot tajās ap 40—50.000 tautiešu. Pirmās nozares, kurās latvieši var rētu izlietot savu prasmi un enerģiju, ir sīkrūpniecība, amatniecība, māj-sniedz konkrēti priekšlikumi par kopdarbības pasākumiem Kooperatīvai uzņēmībjii jāizpaužas arī līdzekļu sagādē atsevišķiem pasākumiem. Ir vietā, kaut arī tas izklausītos neiespējami, organizēt un dibināt kooperatīvās" krājaizdovu sabiedrības.- Kreditkooperāci jā tādā veidā varētu •iesaistīties un kooperatīvos panākumus atbalstīt arī tie tautieši, kas paši ar savu darbaspēku pasākumos nepiedalītos, Tāp.it būtu jāpadomā par kooperatīvu dzīvokļu apsaimniekošanu. Var pienākt brīdis, kad, atstājot nometni, jāmeklē telpas citur. Tāpēc ikvieiaā nometnē būtu jānoorganizē kooperācijas veicināšanas grupa, kas ar konkrētiem priekšlikumiem nometnes vadībai varētu parādīt pasākumu nepieciešamību. Tā, piemēram, Flcnsburgā 4 nometņu 3.000 tautiešu piedalās apgādes kopā m „Tunbas** darbā. As konkrētiem priekšlikumiem UNE:HA*i sākts amatnieku kcoperātvais darbs. Atsevi.šķo kopu sadarbības veicināšanai nepieciešami centri «^an pa novadiem, gan pa Okupācijas joslām. Paraugs amerikāņu joslai ir Eslin-genas kooperatīvs, kura apgrozījums pēdējos 2 mēmjšos ipārsniedzis 100.000 marku. Referātiem sekoja pārrunas un ziņojumi. Kooperācijas dienu nobeigumā dalībnieki atzīmēja starptautisko ko^erācijas dienu, par ko referēja «^Vilciņš. Sekoja koncerts, piedaloties EsEngenas latviešu kolonijas korim un kolonijas māksliniekiem. Z. B. Eslingenā saņemta Latvijas sūtņa AS Valstīs Dr. A. B ī 1 m a ņ a S. g. 3L maijā rakstīta vēst'ule, kurā viņš brīdina tautiešus no ilūzijām par augsta standarta dzīvi Amerikā. Vēstulē norādīts,^ka Ņujorkas ,,Intem. Rescue etc." biedrība lūgusi sūtnim līdzekļus latviešu ieceļotājiem. Sūtnis pēc tam iesniedzis notu!; kurā lūdzis no Latvijas valsts līdzekļiem, kas atrodas ASV rīcībā, imigrantu pabalstu fondam 50.000 dolāru ar noteikumu, ka šo summu atmaksātu un tā būtu uzskatāma tikai kā aizdevums. Lūgums tomēr noraidīts. Arī „Latvian Relief Inc." kasē atrodoties tikai ap 800 doLiru, tai neesot arī savas mājas, bet Latvijas komunisti Savienotās Valstīs izj aukuši līdzekļu dabūšanu mūsu tautiešiem no nacionālā fonda, no kura lietuvieši saņēmuši savējo atbalstam 600.000 dolāru. No visām latviešu ģimenēm, kas dzīvo Ņujorkā, tikai 10' bijušas ar mieru uzņemt kādu ieceļotāju un Sūtnis Dr. A, Bīlmanis brīdina tautiešus no ilūzijām arī tikai uz pāris dienām. Ņujorkā visi strādā smagu darbu un viesmī-ir stipra dzīvokļu krize, latvieši dzīvo lība nav populāra. Ja kāds cer AS izkaisīti visā Amerikā, un sazināties Valstīs atrast sev ^piemērotu" darbu ir ļoti grūti, jo nav neviena laikrakr sta. Arī Latvijas sūtniecībai nav savas mājas. Par spīti šiem norādītiem nelabvēlīgiem apstākļiem, sūtnis solās darīt visu iespējamo, lai tautiešiem palīdzētu. Par' dzīves izredzēm AS Valstīs sūtnis'' Bīlmanis raksta: „Ja neprot valodas un amata, tad var dabūt tikai fizisku darbu. Ja neprot valodu, tad arī amatniekiem savā arodā darbu grūti atrast. Tomēr, ja nebaidās no katra darba, arī fiziska, tad ir jau vieglāk. Sievietes var atrast mājkalpotāju darbu, bet vīrieši tādu fizisku darbu, kas neprasa valodu zināšanu. Pat ārstiem, juristiem, zui'nālistiem utt. būs jāķeras pie fiziska darba. Tie tautieši, kas iedomājas, ka arī AS Valstīs varēs dzīvot nometnēs vai pie viesmīlīgiem ļaudīm, ļoti maldās. Viesmīlīgu ļaužu te gandrīz nav, savā arodā utiral., tad tādiem nav ieteicams uz šejieni braukt: viņi neizturēs. Visļaunākais ir tas^ ka te ūnijās (arodbiedrībāsO neuzņem, iekams ieceļotāji nav ieguvuši Amerikas pilsoņu tiesības, ūnijās par biedriem parasti uzņem tikai jaunākus ļaudis, dažos arodos tikai līdz 26 g. vecumam, kas nostrādājuši savā nozarē 5 gadus. Vai' viegli iedomāties, ka ieceļotājiem jāstrādā grūtākie un nepateicīgākie fiziskie darbi, piemēram, ogļraktuvēs, iekraušanas un izkraušanas darbi u. c. Vēlreiz atkārtoju, ka darīšu visu iespējamo, lai mūsu tautiešiem palīdzētu. Tomēr mans pienākums ir brīdināt no ilūzijām par augsta standarta dzīvi, jo tas, ko mūsu ieceļotāji iedomājui^es te sagaidīt, nav sagaidāms." ^Latviešu Ziņas"* Eslingenā Latviešu dziesmas Elbas ItrastoSļ 30. jOnijfi Saules" nometnē Gēs-tachtfi pie Elbas notika pirmie latviešu dzlesmusvētki^ Z^emeļvācijā, kuros piedalījās Saules-Daugavas, Bēmsenas, Gēstāchtas-Spakenbergas, un Svardenķekas nometņu kofi un Zuikas vīru koris no Līļjekas— kopā 260 dziedātāju virsdiriģentu Ed, Ra-mata, D. Vītolff un R. ZuiEas vadībā. Svētki bIJa pulcējuši tautiešus ne vien no Šejienes latviešu nometnes, bet ari no Altgarģes, Cevenes, Ham-burgas, Icehojas, Elmshomas, Melnas, Vedelas u. c. vietām. Lielākā daļa koristu bija tērpušās tautas tērpos. Goda viejm vidū bija Militārās .valdības un uSfl^RA's vietējo vienību vadītāji darbinieki, kas no rīkotājiem saņēma piemiņas balvas. Dzies-musvētkus atklāja Saules nometnes komandants N. OšiņS, bet Svarcen-bekaš komandants J.Veilandspatei-x cās svētku protektoriem par atbalstu. Svētku i*unu teipi^i Baltijas augstskolas prezidents prof. Dr. Gulbis. Svētku programmā ietilpa 20 latviešu komponistu oriģinālkompozi-cijas un tautasdziesmu sabalsojumi, un to noklausījās ap 5000 apmeklētāju. Dziesmusvētku laikā „Saules" nometne bija tīkojusi ari nometnes da^ļrbu skati, patf dot gan tautiešu vaļas brīžos, gan arī skolu un darbnīcu paveiktos darbus, , M . Kalve Frankoi^jas novada dziesmusvētku atkārtojums, kurā piedalīsies 14 latviešu no^metņu koru ar apmēram 800 dziedātāju, 21. jūlijā notiks Ansbachā. Dziesniudienu še ievadīs dievkalpojums AJ^isbachas Jāņa baznīcā, bet d;desmuisvētkus atklās LGP loceklis Jēkabs Poruks. Goda virsdiriģents prof. A. Ābele, virsdiriģenti A. Kalnājs, doc. Valdmanls un J. ūdris. Eiropieši \MĶ uzņemšanu ASV armijas dienestā Frankfurte, 5. jūlijā (UP). — ASV armijas Eiropas spēku rekrūtēšanas da]as virsnieki paskaidro, ka armijai gan ir grūtības, piedāvājot karavīru karjeru jaimiem vīriešiem Amerikā, >et eiropieši paši lūdzas im visiem līdzekļiem cīnās par privilēģiju pievienoties šai armijai. Kāds virsnieks paskaidroja, ka no visām' ^Ciropas malām pienācis tik daudz lūgumu, ka to atbildēšanai iespiesta standartizēta noraidīšanas vēstule. Par amerikāņu karavīriem vēlas kļūt sabiedrotie, bijušie ienaidnieki un neitrālie. Daudzi izsalkušie norāda, ka vēlas strādāt virtuvē. ' Visdedzlgāl^aW lūdzējs pagaidām ir kāds vācu zēns no Koblencas, kas paskaidrojis, ka ^ vēlas ,4erakstīties uz visu mttžiL** Uzmanīgāks bijis kādA franču fabrikas strādnieks, kas nevēlējās noteikti saistīties, iekams nebūšot noskaidrpjls„atalgojuma lielumu un darba stundas." /( Po]u lūgumu skaits tālu pārsnieds visus pārējos, un duči atraidīšanas vē8t\4u tiem ^nosūtīti caur militāro atašeju Varšavā, ^ The Stars and Stripes Viceadmirālis. Blendijs paziņojis, ka otni izmēģinājuma atombum-b u , cik paredzams metīs 25, jūlijā.' Tai liks sprāgt zem ūdens līmeņa tai pašā Bikinijas līcī. — Nesen publicētas sdņas rāda, ka F r a n c i j a i, kas grib okupēt savu joslu Vācijā vismaz 20 gadu uh gatavojas okupēt Reinas rietumu krastu uz „nenosa-kāmu laiku", drošības spēkos ir tikai ap 80.000 karavīru. Lai gan skaitliski maza," šī ģen. de Gola izveidotā armija sastādās no franču kara laika 1,. amiijas ,,ki'ējuma" uri apbruņota ar vismodernākiem amerikāņu ieročiem. Okupācijas spēki jau iekārtojušies ilgai palikšanai Bādenā-Bā-den'ā, 'kas' priekš kara bija viena no slavenākajam luksa izpriecu 'vietām Eiropā. Ap 60 proc. tās labālco namu un viesnīcu rekvizēts armijas pastāvīgai lietošanai. Vāciešiem^ kas apdzīvoja šos namus, pateikts, • ka tie var meklēt sev citas mājas un aizmirst domas par atgriešanos. — J a p ā n a s ķeizars Hirphito atlaidis jau 3.964 personīgās saimniecības cfarbi-niekus un iztiek ar 4.785 atlikušajiem. No^iem pāri par 2.000 ir mežsaim-nieki, jo ķeiziM-s joprojām ir lielākais zemes īpašnieks Japānā. The Stars and Stripes Militārā valdība ieteic izlietot DP darbaspēku Pēc UNRRA's, ~ MiUtārās valdībai un amfijas darbaspēka nozares pārstāvju apsriedes, darbasp>ēka nozare» pārstāvis E. Dž. Džonss (E. J. Jones) paskaidroja, ka Militārā valdībai noteikti mudinās izlietot pārvietotai, personas pa| stī'ādniekiem visā amerikāņu josS. Saistoties darbā, DP gūs iespēju rehabilitēties un tai pašā laikā izmācītief derīgas arodu zināšanās, viņš uzsvēra. The Bavariaa
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-07-13 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460713 |
Description
Title | 1946-07-13-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
LATVIAN NEWS BULLETIN
The poUey of^ this Newspaper is to provide our Utvian people in ezUe with aU available news of importanee concerning the world's happenings. of poUtical economie. cnliora! or
social signifioance. And our special aim is to present the homanitarian ideāls and aehievements of the great Democracie» - the United States of Americ» and the Britiah
Iļmpire. This aim, we know. wiU help mahitain the spiiitoal and cnltoral unity of the Latvian people and - of aU things ~ wiD yield hopes for a safer and jbappier future.
Redakdja-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) ^ Iznāk divi reizes nedēļā — Publlshed twlce a weelc
Nr.54(56) Aaihorized by Military Government and UNRRA DiUtngeiii, sestdien, 1946.13. JfiHJi
A. Tllmanis i
Bez gādnieka ^
Jēdziens „bez gādnieka" attiecināms
kā uz mums visiem kopā, tā uz
ļoti daudziem atsevišķi. Lai arī visumā
mūs šodien rūpīgi apgādā, tad
labi zinām, ka tas tā nav uz ilgu laiku.
Pienāks diena, kad šis stāvoklis
l3eigsies. • Visu mūsu labā gādnieka
"mūsu mīļās zemītei -—mums šodien
nav. Ja mums to atdotu, mēs
^as* gādības neprasītu.
.Nevienam cilvēkam nepietiek ar to
-vien, ka viņš ir „apgādāts". Katrs
mēs gribam, lai šī gādība izpaustos
musu cels
bija pāri par 50 daUbnieku, pārstāvot
gan tālo Flenšburgu angļu joslā,
gan arrpāšiis Vācijas dienvidus —
Altētingu. Sanāksmē nolasītie referāti
un pārrunia^
biniekiem deva dandss ierosinoša,
stiprinot viņu vēlēšano£t strādāt pēc
principa: darbs ceļ viru, bet kopdar-biba
tautu. Sahāksīhes dallfeņieki
vienprātīgi a I aina nepieciešamību di-ne
tikai kustamas vērtībās — drēbēs^' bināt kooperācijas centra amerikāņu
Kooperācijas darbinieku sanāksme Esiingenā
Es 1 i ngenā 6. un 7. jūlijā notika
latviešu kooperātoru sanāksme. Tajā
perātīviem principiem visā Vācijā
apgādāt latviešus ar dažādām precēm.
Pēc pirmo 3 mēnešu darba vairuma
tirdzniecības sabiedrības apgrozījums
ir 100.000 marku. Darbam vajadzīgie
līdzekļi sagādāti ar kooperatīvo
kopu palīdzību. Jo vairāk būs
kopu, jo plašāks varēs vērsties darbs,
jo vairāk ieguvumu būs visiem tautiešiem.
„Mūsu uzdevums nav padarīt
bagātus atsevišķus cilvēkus, bet
amatniecība, daiļamatniecība. īpaši
izkopjama nozsire būtu tautisko iz*
strādājumii darināšana. Ar to mēs
iegūtu ne tikai līdz |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-07-13-01